Views
1 week ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

iespējams, stāvēja uz

iespējams, stāvēja uz mūžības bojāejas ceļa, atkal tiek izdziedināts mūžīgai dzīvībai! — Vai jūs to saprotat, vai nē?” 60. Snetals sevi parāda kā pļāpu 1. SNETALS saka: “Draugs, tā kā tu nerunā neviens šīs pasaules cilvēks! tev vajag būt kādai augstākai būtnei no Dieva Debesīm! beigās tu pats būs tas lielais dziednieks no Nācaretes?” 2. RAFAELS saka: “Ak, pavisam nē! Es mūžam neesmu cienīgs Viņam atraisīt tikai kurpju saites! Pēc gara es gan šeit esmu no augšas, bet nu pēc tāpat laicīgas miesas esmu tikai tas, kādu jūs mani esat iepazinuši. 3. SNETALS saka: “Bet tagad, kur mēs, kā tie daudzie citi viesi jau esam paēduši, es debešķīgo meistaru tomēr gribētu iepazīt, lai viņam parādītu manu dziļāko godbijību!” 4. RAFAELS saka: “Neesmu tam vēl pilnvarots; kad būs īstais laiks, tu un tavi brāļi jau viņu pazīs! Bet redzi, jūsu sirdīs nu vēl ir daudz kas netīrs! Jums to vajag pazīt un kā tādu ienīst un no sevis dabūt prom caur to, ka no tā acumirkļa, kad jūs netīro esat pazinuši, turpmāk ne pie kādiem apstākļiem nekad negribat darīt ko ļaunu; tad jūs būsiet piemēroti lielo meistaru pilnīgi iepazīt! 5. Bet nu visi esat ļoti uzmanīgi! Draugs, kas pirmīt ar jums runāja, spriežot pēc viņa sejas izteiksmes, nu kaut ko paziņos; jo es manīju, ka viņam līdzās sēdošais valsts pārvaldnieks Kirenijs viņam ko jautāja, — un redzi, ja lielie runā, maziem vajag klusēt un klausīties, kur tas viņiem ir atļauts. Tādēļ klusējam un ļaujam reiz runāt mūsu augstajam kaimiņam! 6. SNETALS vēlreiz jautā Rafaelam, teikdams: “Vai tu, mīļais jaunais draugs, nevarētu man pateikt, kas tad ir tas labais draugs, kas nu grib runāt?” 7. RAFAELS saka: “Nē, tagad nē, un nu nozīmē klusēt un klausīties; jo, ja viņš tā īsti par kaut ko sāk runāt, vienmēr ir ļoti interesanti viņā klausīties. Tādēļ no šī brīža, līdz viņš beigs runāt, nevienu skaļu vārdu vairs pie mūsu galda!” 8. Ar to Snetals un visi citi apmierinās un ar nepacietību gaida Manas runas sākumu. Bet Es Manu runu nevarēju iesākt ātrāk, līdz Kirenijs nebija galā ar saviem ļoti svarīgiem jautājumiem par laulību, pa laulības pārkāpšanu, par laulības šķiršanu un par kādas vēl neprecētas jaunavas piegulēšanu. 9. Pēc pāris minūšu klusēšanas SNETALS jautā: “Nu, kad tad viņš tomēr reiz sāks?” 10. RAFAELS saka: “Bet tu, aklais un kurlais cilvēk, vai tad tu neredzi, ka Kirenijs ar jautājumu vēl nav galā?! Jo vai var ātrāk runāt un sākt atbildēt uz kādu jautājumu, kā tikai tad, kad jautājums ir pilnīgi izteikts? Pacieties, atbilde neizpaliks!” 11. Ar šo paskaidrojumu Snetals pagaidām ir mierā; bet caur visādām blakus piezīmēm Kirenijs savu jautājumu ļoti paplašina, un tādēļ Es vēl vienmēr nenāku pie atbildes došanas. Līdzās sēdošās Jaras dēļ Kirenijs runā diezgan klusu, tā ka mūsu kaimiņi, dabīgi, no viņa jautājumiem daudz nesaprot un tādēļ sāk ļoti garlaikoties, jo nu viņi ne no vienas puses nedzird nevienu skaļu vārdu; jo pie romiešiem tas bija viens dzīvības galvenais paradums, ka tūkstošiem vajadzēja klusēt, ja kāds augstmanis tikai rādīja žestu, kas visiem lika saprast, ka viņš runās. 12. Un vēlreiz pagāja dažas minūtes, un Es vēl nerunāju; te SNETALS Rafaelam saka: “Draudziņ, tie abi kungi savā starpā runā pavisam klusu! No šīs, varbūt ļoti gudrās sarunas mēs neko daudz neiegūsim, un tādēļ mēs pavisam ērti varam sākt savā starpā par kaut ko runāt, kas mūsu kaimiņiem varbūt pat būtu ļoti vēlami! Ja šādi augsti kungi savā starpā ko klusi runā, viņi apkārtējiem mazajiem cilvēkiem dod saprast, ka viņi negrib tikt sadzirdēti! Tādēļ mēs darām ļoti nepareizi, ja mēs tā nu pavisam klusējam un caur to viņu priekšā pārāk skaidri parādām mūsu neaudzinātību; tādēļ arī mums par kaut ko jārunā!” 13. RAFAELS saka: “Skat, skat, cik tu tomēr esi viltīgs! — Paskaties tur, uz šī galda vēl otru reizi nes labi pagatavotas zivis un maizi un vairākus kausus, pilnus labākā vīna, jo manas ievērojamās apetītes dēļ jums visiem nedaudz pietrūka.” 14. SNETALS saka: “Lai tādēļ slavēts Dievs; jo, mazākais, es savā māgā vēl pamanu kādu tukšumu! Zivs, ko es pirmīt apēdu, nebija no lielākajām, un īstenībā arī maizes uz mūsu galda nebija pārāk bagātīgi, un tā šāds appildinājums mums var būt tikai vēlams.” 15. Nu arī MARKUS ar vēlamo papildinājumu bija pie galda un teica: “Piedodiet, mīļie draugi! Šis galds pirmīt ir ticis apgādāts nedaudz vājāk, nekā citi, un tā es no maniem lielajiem krājumiem liku vēl 68

pagatavot papildinājumu; Dievs tas Kungs lai to jums visiem svētī!” 16. Pēc tam visi, izņemot eņģeli, dūšīgi ņem no bļodas un ar skubu ēd ļoti labi pagatavotas zivis, pie tam netaupa arī maizi un prot novērtēt arī vīnu. tas neturpinās ilgi, un galds no savas jaunās nastas ir pilnīgi brīvs. 17. Kad viņi tā bez eņģeļa palīdzības galdu ir atbrīvojuši, SNETALS saka: “Visa slava vienīgi Dievam tam Kungam un vienīgi labajam eņģeļu un cilvēku Tēvam! Nu reiz es atkal tā būtu apmierinājis izsalkumu, kā tas vairs nebija kopš pusgada! Tagad jau var klusēt un visā pilnībā gaidīt uz gudrā grieķa, kas, jādomā, ir visas Āzijas valsts pārvaldnieka slepens padomdevējs, apsolīto runu. Bet mūsu jaunā drauga paredzētā runa liek uz sevi skaisti ilgi gaidīt! 18. Valsts galvenais pārvaldnieks netiek galā ar savu ļoti detalizēto jautājumu, un tas otrs nevar viņam ātrāk atbildēt, līdz valsts galvenais pārvaldnieks nebūs galā ar savu noteikti ļoti svarīgo jautājumu! Tas vēl vilksies labu laiku! Arī tie trīsdesmit jaunie farizeji un leviti jau ļoti ausās. bet vēl ilgi nekāda runa neparādās. 19. Bet tā jaunā meitene man nopietni patīk; bet viņa, šķiet, ir līdz ausīm iemīlējusies grieķī! Viņa nenovērš acis no viņa un, šķiet, visu ko nolasa no viņa acīm. uz valsts galvenā pārvaldnieka jauno viņa, šķiet, nepamet ne acu, kaut gan viņš sēž viņai līdzās ļoti skaisti apģērbts un, kā liekas nedaudz sāk garlaikoties! Nu no mājas nāk vēl četras ļoti jaukas jaunavas. Jādomā, tās būs saimnieka meitas! Ko viņas nu it kā darīs?!” 20. RAFAELS saka: “Es domāju, ka tu, draugs, esi pļāpa un pavisam nevari būt kluss. Vai tad tu neredzi, ka mājas jaunavas nāk aiznest tukšos traukus, lai tos nomazgātu vakaram?! Vai tad tev ir tik ļoti aprobežots gars, ka tu ko tādu neredzi ar pirmo saktu? Patiesi, tu vēl ilgi nebūsi nekāds Mataels! 21. Pamēģini reiz, vai tu tomēr nevari klusēt un domāt tikai klusībā; jo gara atmodināšanai ir nepieciešams zināms ārējs miers, bez kā šis vissvarīgākais dzīvības akts nekad nevar pāriet piepildītā realitātē.” 61. Rafaela pamācība par iedziļināšanos paša sirdī 1. RAFAELS saka: “Redzi, kādas mājas iekšienē jau sen viss ir lielākā nekārtībā; tās istabas ir pilnas netīrumu un visādu drazu, bet mājas saimniekam vienmēr ir kas darāms ārpus mājas, un tādēļ viņš nekad īsti neatlicina laiku tam, lai iztīrītu savas mājas iekšieni; bet, tā kā nakts laikā viņam tomēr vajag tajā atpūsties un netīro gaisu ieelpot, tad viņš saslimst un kļūst vārgs, un turpmāk viņam būs grūti savu māju iztīrīt un sliktajā gaisā izveseļoties. 2. Un redzi, tā tava sirds arī ir dvēseles un galvenokārt gara mājas! Bet, ja tu vienmēr esi darbīgs uz ārpusi, kad tu te iztīrīsi savu dzīvības māju, lai tavs gars zeļ tavas dvēseles labajā gaisā? 3. Tātad dvēseles un gara tajā uzplaukumam, pirms visa, ko tu dari, ir nepieciešams ārējs miers!” 4. SNETALS saka: “Bet Mataels teica, ka dzīvība esot cīņa un miesas omulīgā mierā neko nevar sasniegt. Mataels tātad runā citādi, un tu atkal citādi, nekā viņš! Kuram no jums tad ir taisnība?!” 5. RAFAELS saka: “Man un Mataelam! Dzīvība, protams, ir cīņa, bet ne vienīgi ārēja, bet gan pavisam spēcīga iekšējā pret ārējo: cilvēka ārējam no iekšējā beigās vajag tikt totāli pārvarētam, citādi iekšējais cilvēks mirst kopā ar ārējo! Tādēļ savas miesas mēlei no iekšējā cilvēka ļauj uzlikt iemauktus, lai tā atpūšas, lai kļūst darbīga dvēseles iekšējo domu mēle un atzīst, cik ļoti netīri vēl izskatās viņas dzīvības mājā. 6. Neraizējies par visām ārējām nenozīmīgām parādībām; jo tas ir mazsvarīgi, vai pazīst to patieso pamatu, vai nē! Bet patiesos dvēseles sabata svētkos pazīsti dvēseles un gara iekšējās dzīvības patieso pamatu; tas tev un katram cilvēkam jābūt vissvarīgākam. 7. Ko tad tev līdz, ja tu labi zini un sajūti, ka tu esi un dzīvo, bet pie tam nezini, vai nākamā acumirklī tu būsi un jutīsi, ka tu tas esi?! Ko tev līdz visas zināšanas un lai cik augstas zinātnes, ja tu nepazīsti savu dzīvību un sevī neko nejūti no tās pamata?! 8. Bet ja tu savu iekšējo gribi pazīt, tad tev tavu prātu vispirms vajag vērst uz iekšieni, līdzīgi kā tev jāpagriež tavas acis uz turieni, kur tu kaut ko gribi ieraudzīt; bet kā tu gribi ieraudzīt Saules ausmu, ja tavas acis ir pavērstas uz vakariem?! Vai tu, kur tu tak pats jau biji rabīns, nesaproti, ka attiecībā uz tavu pašu dzīvības garu tu vēl esi tik akls, kā kāds embrijs mātes miesās?!” 9. SNETALS SAKA: “Jā, jā, jā, tagad es to ļoti labi saprotu, un mēs visi nu klusēsim kā soda akmens 69

Twój Styl nr 1/246 01/2011 - Stary Browar
Microsoft PowerPoint - 20080924 \262\304\244G\266g \260\362\246 ...
Coupler 246-w - north eastern region, nmra
Cert4Prep M8010-246 Certification Exam Training Guides
Layout 1 (Page 2 - 3) - futuromarx
Porocevalec 3 2013_Layout 1 - ponudba obrti
Å UMARSKI LIST 1-3/1959
Å UMARSKI LIST 1-3/1979
0 1 2 3 4 5 - Pomurje.si
Å UMARSKI LIST 1-3/1975
1 TOM-3