Views
1 week ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

8. RIBARS saka: “Tas

8. RIBARS saka: “Tas ļoti atkarīgs no tā, cik ātri viņš spēj rakstīt! Varbūt viņam arī rakstīšanā ir kādas maģiskas priekšrocības, par kurām mēs tikpat maz ko zinām, cik mēs ko zinām no tā, kā viņš realizēja iepriekšējos brīnumaktus. Mēs tos redzējām un arī sajutām, bet kā un caur ko tas ir ticis realizēts, par to mums noteikti nav ne jausmas! Tādēļ pie šiem cilvēkiem, kas mūsu acu priekšā jau tik lielu ir paveikuši, mums kādu uzsāktu faktu arī nekad nevajag iepriekš apšaubīt, līdz caur kāda uzsākta darba neizdošanos mēs netiekam pārliecināti savus uzskatus mainīt! 9. SNETALS saka: “Jā, jā, es gan arī tā domāju, bet tas šeit ir tikai tā, lai arī par kaut ko runātu!” 10. RIBARS saka: “Brāli, šeit nopietnībā ir labāk klusēt un vienīgi skatīties un klausīties! redzi, māceklis sakārto ruļļus un tāfeles! Tādēļ nu tikai labi uzmanīt, jo nu viņš noteikti tūlīt sāks rakstīt!” 11. SNETALS nu pieceļas un vēro, kā tas šķietamais māceklis rakstīs; bet, kad viņš sāk asāk ieskatīties, tad viņš atklāj, ka visi ruļļi, tāpat kā tāfeles jau ir aprakstītas. Par to augstākā mērā pārsteigts, viņš skaļi iesaucas: “Nē, šim brīnumam nekāds otrs vairs nestāv pāri! Mēs gaidījām, kad māceklis uzsāks savu dubultrakstīšanu, un redzat, viņš ar visu jau ir galā! Ak, tas debesu tālu pārsniedz visus cilvēciskos priekšstatus, un nekas līdzīgs nekad nav ticis dzirdēts!” 12. Pēc šī Snetala izsauciena tie visi divpadsmit nu pieceļas, apskata aprakstītos ruļļus, un visi pārliecinās, ka ruļļi, tāpat arī tāfeles pierakstītas pilnas labā, tīrā un labi salasāmā rakstā un pavisam klusi sev jautā: “Kā tas var būt iespējams?” 13. Bet RAFAELS labi mana savu galda biedru pārsteigumu un Snetalam saka: “Redzi, to dara tās astoņas manis apēstās zivis, kuras tu man mazliet nenovīdi; ja kāds šādu darbu grib labi paveikt, vajag sakrāt spēkus! — Jeb vai tu šeit domā citādi?” 14. SNETAKLS saka: “Mīļais, brīnumainais draugs, tev patīk mani nedaudz pazobot; bet tas vairs nav svarīgi, jo es redzu, ka tevī mīt milzīga dievišķās visvarenības deva, un ar tevi nav ko tiesāties! Šīs astoņas zivis šādu visvarenību tev noteikti nav devušas, bet gan tev to ir devis lielais dievišķais meistars no Nācaretes! Tādēļ dari, ka mēs viņu drīz redzam! Jo tagad mūsu sirdis mums vairs nedod miera, mums vajag viņu redzēt un ar viņu runāt! Jā, nu arī mēs reiz vēlētos viņu redzēt un ar viņu runāt.” 15. RAFAELS saka: “Pacietieties tikai vēl kādu laiku, līdz šeit šos rakstus esmu pavisam sakārtojis, tikai tad mēs iesim paskatīties, kur aklajiem un kurlajiem it kā atrodas lielais Meistars!” Ar šiem vārdiem tie divpadsmit apmierinās un pagaidām neko tālāk neprasa. 16. Bet Rafaels ruļļus nu sakārto kopā labā kārtībā un kopā ar tāfelēm nodot tāpat ne mazāk pārsteigtajam Kirenijam, kas tās tūlīt sāk pārskatīt un nevar vien pietiekami nobrīnīties par to pareizību. 74. Snetala ziņkārība un nepacietība redzēt to Kungu 1. Bet kamēr Kirenijs, cik ātri iespējams, ar lielāko prieku caurskata ruļļus, un pie tam vienmēr rāda godbijīgu seju, Es Rafaelam saku, ka viņam Jara un Jose atkal jāatbrīvo no pagaidu īsās izraidīšanas un jāved pie galda. Veiklais kalpotājs no Debesīm to nu pavisam ātri izdara un, kad JARA ierodas, viņa nedaudz apbēdināta saka: “Bet Kungs, Tu mana mūžam vienīgā mīlestība; bet tā tomēr bija pavisam šausmīgi gara saruna, no kuras es neko nedrīkstēju dzirdēt! Es jau domāju, ka pirms nakts tā nebeigsies! Bet vienīgi Tev visa slava, tas viss nu ir garām un Tu atkal man esi!” 2. Pa to laiku eņģelis atkal dodas pie tiem divpadsmit, no kuriem SNETALS ir pirmais, kas par Jaru ir ļoti izbrīnījies un saka: “Bet klausies, tu mans jaunais, skaistais mācekli, kas tai it kā tikko četrpadsmit gadus vecajai meitenei ir ar gudro grieķi? Šķiet, viņa labajā vīrā ir pār ausīm iemīlējusies?! Kad tu ienāci iekšā, es domāju, ka tu mums te jau parādīsi meistaru meistaru; pie tam tu ievedi šo iemīlējušos meitenīti! Tas it kā tomēr nozīmē savās cerībās nedaudz vilties. Vai viņa it kā arī jau ir lielā brīnumdarītāja meistara mācekle, un vai viņa mājās it kā kādā slepenā istabā jau ir saņēmusi kādu apmācību? Patiesi, pie jums nepārtraukti uzpeld parādības, no kurām, jo vairāk pie sevis tā īsti pārdomā, tā vietā, lai kļūtu gudrāks, kļūst tikai vienmēr dumjāks. No vienas puses, visnedzirdētākā veida brīnumdarbi, no otras puses atkal pavisam cilvēciska veida parādības. Te saki tad man, kā man, kā sava veida godīgam cilvēkam, šī lieta jāuzņem, ja tagad arī es nopietnībā nesaprotu, kādēļ lielais meistars, kuru caur gudro grieķi pirmīt mums pilnīgi gribēja uzspiest, kur īstenībā mēs to patiesi nevēlējāmies, tagad pavisam vairs negrib parādīties! Ko tad mēs esam nodarījuši, ka tik ilgi mums vajag iztikt viņu neredzējušiem, jeb vai beigās mēs viņu pavisam nedabūsim redzēt?” 3. RAFAELS saka: “Jā, mani draugi, ja jūs esat tik akli, ka gaišākā pusdienas laikā nepamanāt Sauli, 82

tad jums nav līdzams! Ja kāds reiz ir tik dumjš, tad neko nelīdz arī tas, ja viņam teiktu: “Šis vai tas ir viņš!” Viņš tomēr neticēs, jo ticībai piederas modināts prāts, kas vajadzības gadījumā orientējas pats no sevis. Bet kur kāds cilvēka prāts vēl pārāk stipri ir aiznaglots ar matēriju, te tad arī nelīdz uz kādu lietu norādīt, bet gan te kādam desmit reizes vajag degunu atdauzīt līdz asinīm, tikai tad viņš sāks par to pārdomāt, kādēļ viņš sev degunu ir ievainojis! Un tieši tā vajag klāties arī jums! Līdz no pašu kļūdām nemācīsieties, neviens Dievs jūs nepadarīs gudrus. 4. Ko tad jūs nu gribat no lielā meistara no Nācaretes? Vai jums kā trūkst, ka lai Viņš jums palīdz, jeb vai jūs Viņu gribat redzēt tikai aiz tīras ziņkārības, līdzīgi, kā dumjie cilvēki steidzas blenzt uz dejojošu lāci? Patiesi, lielais Dziednieks te nav tādēļ, lai dumjiem un uzpūtīgiem cilvēkiem aiz tīras ziņkārības ļautu uz Sevi blenzt! Patiesi, ja no daudzajiem šeit jūsu sirdis Viņu neatrod, tad jūsu iedomīgais prāts Viņu atradīs vēl daudz mazāk — par to es jums galvoju. 5. Vispirms savās sirdīs pazemojieties, citādi jūs lielo Meistaru nedabūsiet redzēt, jo Viņa būtne pat miesīgi ir pilna ar Dieva Gara pilnību. 6. Viņš ir Kungs pār debesīm un Zemi, un Viņa Vārda priekšā jālokās visiem ceļiem debesīs, uz zemes un zem zemes; jo Viņa Vārds ir caur un cauri svēts!” 7. Pēc šiem diezgan asajiem vārdiem eņģelis pieceļas, atstāj to divpadsmit galdu un apsēžas pie mūsu galda, kur Kirenijs Manā Vārdā viņam vēlreiz draudzīgi pateicas par ārkārtējo pakalpojumu; jo raksti vārdu pa vārdam saturēja visu, ko viņš man jautāja un kā Es viņam uz viņa jautājumiem atbildēju. 75. Snetals ar Ribaru runā par Rafaela izturēšanos 1. Bet tiem divpadsmit Rafaela runa gan negrib patikt, un tādēļ viņi sāk pārdomāt, kā viņi tā pavisam slepeni it kā varētu atvadīties, lai tomēr, kaut arī bez panākumiem, atkal atgrieztos Jeruzalemē. “Jo”, saka SNETALS, “līdz šim mēs neko sodāmu pret templi vēl neesam uzsākuši. Kā vara ar mums izrīkojas, tā nav mūsu vaina; bet mūsu iekšējās domas no visiem templiešiem mūžam nekad nevar tikt izpētītas, un tā mums templī pavisam labi atkal vajag tikt uzņemtiem, un, ja mēs viņiem dažu ko darīsim zināmu, kas viss mūsu briesmu pilnajā ceļojumā ar mums ārkārtējs atgadījies, viņu labvēlība pret mums noteikti kļūs lielāka. Tempļa vecākie mūs uzklausīs vēlīgākām ausīm pasaulē un būs mums labvēlīgi, un mūsu laime ir nodrošināta. Varbūt tad mēs atkal tiksim izsūtīti svešumā; bet tas mūs nekad neapgrūtinās, jo mēs esam smalki savādnieki un precīzi zinām, kas mums darāms un uz ko mums ļaudis pierunājami. 2. Bet šajā dīvainajā burvju vai dievu savienībā turpmāk vairs nav izturams! Vienmēr tiek runāts par mīlestību, kā tas bija dzirdams no patiesi gudrā grieķa puses, bet, ja kādam brīnumdarim par kaut ko jautā, tad viņš vienmēr dod tikai izvairīgas atbildes un pie tam kļūst rupjš kā rugaine! Nu, viņam vēlreiz jāsāk man ko teikt priekšā par pazemību, lēnprātību un mīlestību, tad viņš no manis dabūs tādu sutu, ka viņš man noteikti neko daudz nespēs atbildēt pretī! 3. Kas savu brāli mudina uz pazemību, tam vispirms pašam vajag būt pazemīgam, citādi viņam vispirms sev jālasa olekti garš sprediķis par pazemību, pirms viņš kādu savu mācekli mudina uz pazemību! Te lai cilvēks aplūko vienu tādu jaunu nekaunīgu brīnumdarītāju, cik skaisti rupjš pret mums visiem beigās kļuvis! Kāda mums daļa par viņa brīnummākslu, un ko tai mums jālīdz, ja mēs to nevaram atdarināt?! Vai tādēļ viņam ar mums vajag būt tik rupjam? 4. Kad es meitenītes dēļ izteicu pavisam dabisku un pavisam ne zobgalīgu piezīmi par to, ko tak katrs cilvēks ar atvērtām acīm pats var redzēt, tas tak nevienu tikai daļēji gudru cilvēku nevar apvainot; jo tas, ko es manīju, mazākais, kādam no mums ir pavisam parasta, cilvēciska parādība, un ai trūkst katra pravietiska nokrāsa. Es tikai aizskāru kontrastu, kas mums katram noteikti šeit uzkrita, ka šeit no vienas puses, kas attiecas uz darbiem, tie acīmredzami ir dievišķi brīnumaini; bet, kas attiecas uz dzīvības morālo sfēru, te neviena parasta cilvēka acs neierauga neko citu, kā kaut ko pavisam parastu un dabīgu, — un šāda mana nevainīga piezīme to pazemības un lēnprātības paraugu tā sadusmoja, ka, pirmkārt, viņš mūs tā īsti rupji nozākāja, un, otrkārt, pagrieza muguru, lai izvairītos no atbildes no mūsu puses! Patiesi, šāda izturēšanās acīmredzami piederas kādā trako namā, bet ne starp nedaudz izglītotiem cilvēkiem, un vismazāk — tīras mīlestības, pazemības un lēnprātības sludinātāju sabiedrībā! Tādēļ es patiesi nevēlētos ilgi palikt pie šīs sabiedrības; jo nav neviena fatālāka esamība, kā starp tādiem cilvēkiem, pie kuriem nekad līdz pamatam nevar redzēt un arī nekad zināt, kā ar viņiem ir un ciktāl viņiem jāuzticas! Patiesi, es ne par ko pasaulē nevarētu tādam meistaram iedomāties tik dumju mācekli! — Vai man ir 83

Twój Styl nr 1/246 01/2011 - Stary Browar
Cert4Prep M8010-246 Certification Exam Training Guides
Coupler 246-w - north eastern region, nmra
1 TOM-3
Page 1 Page 2 TYPE 3 TYPE 3 TYPE 3 TYPE 1 TYPE 1 TYPE 1 ...
VX-246-PMR446-100164.pdf (2.24 MB)