Views
1 week ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

vai vīrieša vai

vai vīrieša vai sievietes, viņš nevar panest, nekļūstot kaislīgs. Man atkal tas ir pilnīgi vienaldzīgs. Man skaists izskats, protams, gan arī patīk labāk nekā nejauks, bet tādēļ es nekad nekļūstu kaislīgs. Tādēļ arī līdz šai stundai visām, lai cik skaistām sievām un jaunavām bija pilnīgs miers no manis!” 12. RAFAELS saka: “Bet tas nav nekāds tavs nopelns, bet gan tavas dabas īpašība! Jo aklam tas nevar būt nekāds nopelns, ja viņš no kāda pasaules skaistuma netiek valdzināts un kurlam tas nav nekāds tikums, ja viņš savu ausi neliek pie tenkotāju mutes. Bet tev līdzīgus cilvēkus viņu dvēselēs tad arī ir daudz grūtāk atmodināt, nekā tādus, kuru daba garīgās attīstības sākumā ir atvērtāka, nekā kāda cita tās beigās. 13. Redzi, pie Ribara, kaut arī vēl neapskaidrots, garīgais jau ir piepildījis viņa miesu, tādēļ arī kaut kas skaists un sava veida pilnīgs viņu tūlīt pievelk, tā ka visam ārēji skaistam acīmredzami sevī vajag būt kādam garīgi pilnīgam pamatam; un tā zināma ārēja iemīlēšanās gan ir mēma, bet tomēr savstarpēja garīga iepazīšanās un sasildīšanās. Tikai tai vispirms jau vajag tikt uzticētai kādai labai vadībai, caur ko tā zināmā mērā tiek atvesta atpakaļ uz īstenā dzīvības pamata, kas tieši nav pārāk smags uzdevums, tā ka īstenais dzīvības gars, kas sevi dara zināmu caur mīlestību, ir tā īsteni inteliģentā būtība cilvēkā un ar to tas viegli saprot un darbīgi aptver savai dabai un kārtībai atbilstošo.” 79. Cilvēcisko talantu dažādību iemesli 1. (RAFAELS): “Tā saucamā ārējā iemīlēšanās kādā skaistā priekšmetā tālab pati par sevi nav nekāds grēks, bet var kļūt par grēku, t.i. par kādu trūkumu dzīvības kārtībā — ja tā nevadīta vienmēr vairāk un vairāk paliek pieķērusies ārējām formām, kur tad, dabīgi, kļūst grūtāk šādu garu šķirt no skaistās ārišķības un to atvest atpakaļ viņa kārtības vietā. 2. Šādos gadījumos tad no Dieva tiek pielaist visādi sāpīgi brīdinājumi un pat šaustīšana, caur ko kāds tā nomaldījies gars ar laiku tomēr atkal atgriežas atpakaļ senajā kārtībā un visu ārišķo pamet, cēlāko no tā pārveido savā kārtībā un tātad patiesi atdzīvina. 3. Tādēļ ir liela starpība starp tava veida cilvēkiem un Ribara veida. Ko tu, lai to saņemtu, vari meklēt gadiem ilgi, to kāds Ribaram līdzīgs cilvēks var sasniegt nedaudz dienās, jā, bieži nedaudzās stundās, ja tikai viņš tam dabū pareizu vadību un pats īsti nopietni grib. — Vai tu to saproti?” 4. SNETALS, šķiet, nedaudz saīdzis, saka: “Jā, es to gan aptveru, bet no otras puses tomēr neredzu iemeslu, kādēļ Radītājs vienu cilvēku liek pasaulē tik nobriedušu un garīgajam pieejamu un kādu citu atkal tik trulu kā malkas gabalu!” 5. EŅĢELIS saka: “Jā, mans mīļais, ja tu tā sāc jautāt, te mēs ļoti ilgi netiksim galā; jo tavs gars vēl atrodas pārāk dziļi zem tavas miesas ādas, kamēr Ribara gars jau tālu izlauzies virs viņa ādas un tātad ar viņu ir viegli runāt. Tikpat labi tu varētu jautāt, kādēļ Dievs uz zemes radījis tik daudz akmeņu un kādēļ ne tikai mīkstu, auglīgu augsni, kādēļ tik daudz ūdens, virs kura plašās virsmas nevar iekārtot druvas un vīna dārzus, kādēļ tik daudz ērkšķu krūmāju un tik daudzu veidu dadžus, uz kuriem patiesi neaug ne vīnogas, ne vīģes. Es tev saku, ka tas viss ir augstākā mērā nepieciešams un ka viens bez otra nevarētu pastāvēt. Bet lai tev par to, tikai tā pavisam īsi un virspusēji, parādītu visus gudros iemeslus, būtu vajadzīgs daudzus gadu tūkstošus ilgs laiks, kamēr kāds modināts un nobriedis gars visu to bezgala daudzo var pilnīgi zināt nedaudzos acumirkļos, ja viņš par to interesējas. Bet tā kā kāda pilnīga gara priekšā ir daudz augstākas un labākas dzīvības lietas, nekā, lai pētītu akmens, ūdens, ērkšķu un dadžu iemeslu, tad viņš to ļoti labprāt atstāj bezgalības kunga gudrākām rūpēm. 6. SNETALS saka: “Bet ja tā, tad tā arī nav mana vaina, ja es esmu neaptēstāks, nekā Ribars, kas, neskatoties uz savu atvērtāko garu, cik man zināms, dievišķo gudrību sevī vēl ilgi nav iemantojis ar karoti!” 7. RAFAELS saka: “Cilvēkiem kā tu vajag asu prātu, lai viņu daudz trulākai dvēselei ir kāds ceļš uz viņas garu, kas, protams, ir daudz garāks un nelīdzenāks nekā tas, pa kuru staigā mīlestības gari, jo kādam mīlestības garam sevī un savā priekšā jau kā atklāts dzīvības elements ir tas, ko kāda trulāka dvēsele var sasniegt tikai per longum et latum (caur garu un prātu) ar viņa asā prāta pareizas pielietošanas palīdzību. 8. Redzi, kādas pūles tas tev vēl maksās, līdz tu nonāksi pie mīlestības. bet Ribars jau ir pilnīga mīlestība. Tai tikai vajag tikt nedaudz regulētai un kārtotai, un tad viņš te stāv nobriedis; bet tev pie mīlestības, lai tā tev būtu, vajag nonākt tikai caur tavu garlaicīgo prātu, bez kā to ir neiespējami regulēt un 88

kārtot! — Vai tu to saproti? 9. SNETALS saka: “Ja tā, tad Dievs ir ļoti netaisns un partejisks!” 10. EŅĢELIS saka: “Kādā ziņā noteikti, bet dabīgi, aplūkojot tikai no cilvēka tuvredzīgā prāta redzes loka; bet ja tu cel māju, kādēļ tad tu roc pamatus un tad tur liec iekšā lielākos, smagākos un cietākos akmeņus? 11. Ko tad šie akmeņi tev iepriekš nodarīja, ka tu tos vispirms iebīdi tumšajā celtnes kapā un pēc tam vēl uz to mugurām liec visu smagumu? Vai tad tev pret nabaga akmeni nebija nekāda līdzcietība? Kādu spiedienu akmenim vajag izturēt zem kāda kalna milzīgā smaguma? 12. Jeb vai tev nav žēl kāda koka saknes, tādēļ, ka tām vienmēr vajag atrasties zemes trūdu tumšajos dziļumos, kamēr koka zari lepni greznojas gaisa ēterī un visu atspirdzinošā gaismā? 13. Redzi, vai tā nav tīra “netaisnība” radītās dabas dzīvības jau zemākos slāņos?! Kā te viens tik gudrs Dievs kā Radītājs pretēji visam veselajam saprātam to varēja tik vienaldzīgi un nejūtīgi izdarīt? 14. Tieši tāpat tavas kājas iepretī tavām rokām varētu rūgti žēloties un teikt: “Kādēļ tad tieši mēs, tikpat labi miesa un asinis kā jūs, esam nolādētas jūs nēsāt apkārt, kamēr jūs ļoti priecīgi varat sevi brīvā gaisā bez pūlēm kustināt? 15. Un tā vēl ļoti daudzi miesas locekļi šķietami pavisam taisnīgi varētu celt sūdzību pret galvu; bet kas te acumirklī nesaprastu tādas sūdzības muļķību? 16. Redzi, līdzīgā kārtā Kungs tad arī šīs zemes cilvēkus apveltījis ar visādām spējām, dažus ar lielākām un dažus ar mazākām; bet nevienam nav aizslēgti vārti lielajā pilnības templī; bet gan katram dots ceļš, un tātad neviens nevar žēloties un teikt: “Kungs, kādēļ tad tu arī man nedevi tos talantus, par kuriem pilnā mērā ir iemesls priecāties manam brālim?” Jo te Kungs viņam teiktu: “Ja tu jūti kādu trūkumu, tad ej pie sava brāļa un viņš tev palīdzēs! Ja Es visiem cilvēkiem būtu devis pavisam vienādi, tad nevienam iepretī otram nebūtu kāds trūkums un brālim brālis nekad nebūtu vajadzīgs. Ar ko tad cilvēkā būtu jātiek modinātai un spēcinātai visu atdzīvinošajai tuvākā mīlestībai?” 17. Bet kas cilvēks būtu bez tuvākā mīlestības un kā bez tās viņš tad atrastu tīro mīlestību uz Dievu, bez kuras dvēseles mūžīga dzīvība pavisam nav iedomājama?! 18. Redzi, bet lai kāds cilvēks var kalpot otram un caur to iekarot viņa mīlestību, viņam tomēr vajag spēt izdarīt ko tādu, ko kāds cits tik viegli nevar, jo tam viņam trūkst vajadzīgā talanta. Bet caur to tad viens cilvēks kļūst nepieciešams otram un caur savstarpējiem pakalpojumiem mīlestība vispirms tiek pamodināta un caur šādu savstarpēju pakalpojumu labsirdību vienmēr vairāk un vairāk spēcināta. 19. Bet tuvākā mīlestības spēkā vienmēr ir tīras, dievišķas mīlestības iekšējā atklāsme, un tajā tā mūžīgā dzīvība. 20. Bet ja tu nu pats par sevi vari apgalvot, ka tevi zināmā mērā nekas nevar izaicināt uz mīlestību, ne skaists izskats, ne kāda sevišķi laba rīcība, te tad es pats vēlētos no tevis uzzināt, caur kādu trešo, man pavisam nezināmu līdzekli cilvēks sava sirdī var atmodināt mīlestību un caur ko to spēcināt līdz dievišķas, tīrākās mīlestības sirdī atklāsmes spēkam!? 21. Bet kur tas vārdā vai darbībā neizpaužas, te ar dvēseles mūžīgu dzīvību pēc miesas nāves arī vēl izskatās ļoti drūmi un bēdīgi! 22. Īsi, ja tavā sirdī vēl valda kādas šaubas par dvēseles turpmāko dzīvi pēc miesas nāves, te dzīvības atklāsme vēl nav notikusi; bet kā cilvēkam vēl nav, par to viņš vienmēr šaubās, ka tas viņam jebkad būs, ja arī viņš to vēlētos. bet ja tu caur tīras, dievišķas mīlestības atklāsmi savā sirdī tā esi atradis dvēseles mūžīgo dzīvību kā pazaudētu grasi, tad tev arī vairs nebūs nekādas šaubas par to, kas tev pēc visas patiesības un īstenības pieder! 23. Bet tas var tikt sasniegts tikai caur tuvākā mīlestību; un tādēļ Ribars patiesi ir daudz tuvāk dzīvības mērķim, nekā tu, kas tu savu smadzeņu lādi gan esi apgaismojis ar šīs pasaules dabas gaismu, bet tā vietā savu sirdi atstāji maldāmies bez uguns un gaismas, līdzīgi meža zvēram Eiropas mežu purvu biezokņos. 24. Tādēļ es tev nu iesaku, šo manis tev nu teikto labi ievērot; citādi tu paliec tukšā ar visu tavu prātu, un zelta auglis pie tava dzīvības koka tev no tārpiem tiks saēsts vēl ilgi, pirms tas būs nobriedis; un tārpi saucas šaubas, kas beigās aprīs visu tavu smadzeņu lādi, un tavs dzīvības auglis kļūs par smirdošu maitu, kas laupītāju putniem kalpos par nicināmu ēsmu! — Vai tu mani esi sapratis?” 89

Twój Styl nr 1/246 01/2011 - Stary Browar
Microsoft PowerPoint - 20080924 \262\304\244G\266g \260\362\246 ...
MW 1 (3) / 2014
Coupler 246-w - north eastern region, nmra
Cert4Prep M8010-246 Certification Exam Training Guides
1 TOM-3