Views
1 week ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

ja pret viņu uzsākt.

ja pret viņu uzsākt. Un redzi, tā tieši ir tā peļķe, kurā mēs atrastos, ja viņš nopietnībā būtu tas dziednieks no Nācaretes! Bet, tā kā mēs nu esam redzējuši šī vēra cēlāko sirdi, tad viņš arī var būt dziednieks no Nācaretes un viņa dēļ mums tak noteikti vairs nevajadzēs nonākt peļķē! — Te tev nu ir uzticami patiesa atbilde, kuru tu mums tik draudīgi prasīji, bet tādēļ arī tu dod mums patiesu atbildi uz mūsu jautājumu!” 14. JŪLIJS saka: “Nu tad, tad ziniet, ka Viņš ir tas, Kuram ir padoti visi dabas un visi debesu spēki! Par Viņu pirmīt liecināja meitenīte un Viņa mājienam paklausīja eņģelis, kad viņš jums rādīja savas varas paraugu; bet kur jūs to nu zināt, sakiet man, ko jūs gribat darīt un darīsiet?” 6. Domu apmaiņa par Jēzu starp farizejiem un Jūliju 1. JAUNAIS FARIZEJS un kopā ar viņu arī visi pārējie saka: “Tādēļ lai slavēts Dievs augstībā, ka Viņš cilvēkiem ir devis tādu varu, kas vājajiem mirstīgajiem var dāvāt tikai svētību! Pravietojumos gan teikts, ka Izraēlas tautai Dievs reiz sūtīs Mesiju. Nu, kā tas ir, ja mēs viņu kā tādu pieņemam? Pēc apsolījums Mesija gan nedrīkstētu būt dzimis un cēlies no Galilejas; bet tā arī ir tāda pravieša runa, kura pamatā, kas attiecas uz garu, tad tomēr pilnīgi nav saprotama! Mēs gan tā īsti nekad neesam sapratuši, kādēļ no Galilejas nav jāceļas nevienam pravietim vai citādi kādam lielam vīram, pie kam galilieši tak nav vainīgi, ka viņi ir galilieši. Bet rakstīts tas reiz tā ir! Kas tam grib ticēt, tas lai tic; bet kas negrib ticēt, tas lai to atmet — un mēs visi to apmēram drīkstētu piederēt pie pēdējiem. Tādēļ tas mūs arī pavisam netraucē šo dziednieku no Nācaretes pieņemt kā Mesiju labākā veidā un formā. 2. Bet zināmā mērā tas tomēr ir kas ļoti ārkārtēji dīvains un liels jautājums, kā šis cilvēks ir nonācis pie šādām ārkārtēji augstām, Dievam līdzīgām īpašībām! Jo cik daudz mēs mūsu izziņām par viņu un viņa izcelšanos esam izdibinājuši, tad viņš ir kāda namdara dēls, kas līdz savam ir kā trīsdesmitajam gadam ir palicis mājās un kopā ar savu tēvu un dažiem brāļiem drīz vienā, drīz otrā vietā strādājis namdara darbu un neviens pie viņa nekad nav atklājis kā ārkārtēja; viņu arī nekad nav redzējuši lasām, rakstām un rēķinām. Arī viņa satiksmei ar cilvēkiem jābūt bijušai vārdos ļoti skopai un nekas mazāk kā atjautīgai. 3. Jā, pašā Nācaretē mums gan stāstīja, ka viņa tēvs un māte viņu ļoti bieži bāruši, tādēļ, ka, pirmkārt, viņš nebija viegli aizvedams uz sinagogu un, otrkārt, nekad negribēja ļaut lasīt priekšā rakstus un maz vai neko nezināja no sabata. Mīļāka viņam bija bijusi daba un zemes lietu klusa vērošana. 4. Tādējādi pie viņa mīļākām nodarbībām piederēja arī zvejošana, un viņš vienmēr zvejoja ar labiem panākumiem, tādēļ zvejnieki arī labprāt bija kopā ar viņu. 5. Īsi, ko tik mēs par viņu vienmēr kaut kur varējām uzzināt, tas noteikti norādīja uz to, ka, pirmkārt, viņš nekad nav apmeklējis kādu skolu, un, otrkārt vienmēr pavisam labi bija pazīstams kā cilvēks, kura kāda izglītības pakāpe mirdzēja ļoti niecīgi. 6. Bet pēkšņi viņš esot atmodies un iegājis tādā gudrībā, ka ar labāko pārliecību varētu teikt, ka pasaule vēl nekad nav nesusi gudrāku cilvēku! 7. Nu, to un dabīgi vēl daudz ko citu mēs noteikti patiesi precīzi esam par viņu uzzinājuši. Tagad viņu atrodam šeit un pārliecināmies, ka viņš ir pavisam neparasti ārkārtējs vīrs; un tādēļ mums pavisam nevar ņemt ļaunā, ka mēs jautājam: kā viņš nonāca pie šādām nekad nedzirdētām īpašībām, kādas pirms viņa nekad nebija nevienam cilvēkam un noteikti turpmāk nevienam cilvēkam vairs nebūs? 8. JŪLIJS saka: “Bet kas pazīst Dieva gara mērķi un mēru, ciktāl tas grib stāties iedarbīgās sakarā ar kāda cilvēka garu?! Vai nevar notikt, ka visvarenais Dieva Gars savā varas pilnībā savienojas ar kāda cilvēka garu un tad darbojas un dara tā, kā, pavisam dabīgi, nekad nevar darboties un darīt kā cilvēks, jo viņš nav nekāds Dievs?! 9. Bet kur caur kāda, tam nolūkam noteikti reti piemērota, cilvēka bezgala spēcinātu garu runā, darbojas un dara pats Dievs, te mums vājajiem mirstīgajiem, dabīgi, vajag parādīties brīnumam pēc brīnuma. Vārds un darbs ir viens, — mēs nevaram atdarināt ne vienu, ne otru; jo pēc miesas un ierobežota gara mēs esam tikai cilvēki. Bet viņš tikai pēc miesas ir mums līdzīgs cilvēks, bet pēc gara Viņš augstākā mērā ir Dievs un pārvalda visu bezgalību! 10. Bet tā kā — tas nozīmē tas nozīmē pie mūsu romiski teozofiskiem priekšstatiem — iepazītais tīri dievišķais, kur un kā tas vienmēr neizpaustos, ir ļoti godājams un pielūdzams, tad arī šeit ir skaidrs, ka mums ar kādu cilvēku, caur kuru redzami un rokām aptverami visā pilnībā darbojas visvarenais Dieva 8

Gars, arī pavisam citādi vajag apieties, kā mēs savstarpēji savā starpā rīkojamies, tas gan noteikti arī jums būs labi saprotams!? 11. Un no tā jūs varat secināt, kādēļ mēs, augsti stāvoši romieši, no visiem mūsu siržu dziļumiem viņam parādām iespējami augstāko godu, mīlestību un cieņu un Viņu pilnīgi atzīstam un augsti cildinām kā visas pasaules Kungu!” 12. JAUNAIS FARIZEJS saka: “Ak jā, katrā ziņā; jo daudzās lietās mums jūsu teozofija ārkārtīgi labi patīk un arī šeit tā visādā ziņā ir pilnīgi īstā vietā. Protams, tikai pēc īstenās Mozus mācības dabīgi tā gan nav pavisam laba un droši pieņemama; jo tur visai noteikti ir teikts: “Es vienīgais esmu kungs un tev līdzās Man nebūs turēt nevienu svešu Dievu!” 13. JŪLIJS saka: “Pavisam pareizi; bet arī Mozu vajag saprast ne tikai burtiski, bet gan daudz vairāk pēc patiesa gara, un tad arī drīz un viegli atradīs, ka ar savu stingro mācību Mozus šeit īstenībā nevar atrast nekādu pretrunu, ja es uzstādu principu, ka cilvēkam vienu vai otru, bet vienmēr viena un tā paša Dieva gara, kas runāja ar Mozu, izpausmi — arī vienmēr kā tādu jāatzīst un augsti jāgodā, kāda iemesla dēļ ēģiptieši, grieķi un mēs, romieši, kaut arī caur sava veida aklu māņticību, beigās iedami nedaudz par tālu, visiem cilvēkiem un radībai, pie kuras atklājam kādu sevišķu neparastu spēku un iedarbību, parādām dievišķu godu. 14. Nu, bet te mēs domājam: “Tīram beigās tomēr viss ir tīrs! Ja tikai nedaudz māņticīgā cilvēce pie dievišķā godināšanas zem visādiem veidojumiem neizvirst kādā ļaunumā — uz ko diemžēl gandrīz vienmēr tiek pavedināti caur izsalkumu un caur priesteru vienmēr pieaugošo varas un mantas kāri, — caur nežēlīgiem cilvēku upuriem pielabināt sadusmotos dievus, tad viņu zināmā mērā māņticīgo ticību nevar pieskaitīt par kādu pārāk rupju garīgu trūkumu; jo pēc maniem uzskatiem beigās tomēr vienmēr ir labāk, ka cilvēks kam tic, kam tak tomēr ir labs pamats, nekā beigās viņš nekam netic un tādā veidā pats sevi apzīmogo par dzīvnieku, kuram arī nevar būt ne kāda pareiza ticība, ne māņticība. 15. Cilvēks, kas negrib un nevar pieņemt nekādu ticību, nekad arī nevar sasniegt kādu sava prāta patiesu izglītību. Jo kas te grib celt kādu māju, tam iepriekš vajag meklēt tam nepieciešamos būvmateriālus. Bet kā bez kādiem materiāliem kāds iekārtos arī tikai visvienkāršāko zvejas būdu? Bet ja rupjajā materiālā sākotnēji arī nav nekāda kārtība, tad tomēr to drīz var sakārtot, ja tikai te ir kāds materiāls; bet kur visi materiāli totāli trūkst, tur pati par sevi noteikti atkrīt visa to kārtošana. 16. Tādēļ es saku, ka pat māņticība cilvēkam beigās vēl vienmēr vairāk noder, nekā nekāda ticība; jo beigās salmi arī vēl ir labāk, nekā nekas! No salmiem jau kaut ko var izgatavot, turpretī ne no kā mūžam nevar tikt izgatavots nekas cits, kā atkal nekas. Tā iemesla dēļ mēs, romieši, arī paciešam jūsu tautas bieži vistumšāko māņticību, jo mēs tajā cilvēcei vēl vienmēr saredzam kādu labumu. 17. Bet paši templieši mums ir pretīgi, jo mēs pavisam noteikti zinām, ka viņi nekam netic un tādēļ patiesības vietā tautai liek ticēt visabsurdākām lietām un tos cilvēkus, kas viņu dabīgās attīstības dēļ pie visiem morāliskiem spaidiem beigās tad tomēr nevar ticēt, ka skaistums esot neglītums, saule mirdzot melna, nevis balts un Kedronas strautā plūstot asinis, pat apliek ar visnepanesamākajiem sodiem. To es turu par visapkaunojošāko ļaunprātību, bet pavisam ne kāda cilvēka kādu māņticību! 18. Jā, ja tad ir kāda iespēja un laba izdevība, aklajam cilvēkam dot labu gaismu, tad tas, protams, ir nenovēršami, bet cik ilgi tas nav iespējams, atstāj tautai tās dievbijīgās domas! Jo, ja tā vietā nevar tautai dot nekā labāka, tad atstāj, mazākais, to, kas tai ir!” 7. Farizeja atzīšanās par tempļa ticības spaidiem 1. FARIZEJS: “Bet viss, ko tu, augstais pavēlnieks, saki, arī ir tik acīmredzami labi un patiesi, ka mēs nevaram teikt neko citu, ka katrs cilvēks, ar tikai nedaudz gara, caur stundu ilgu satikšanos ar tevi savai galvai un savai sirdij acīmredzami iegūst vairāk, nekā, ja viņš simts gadus noklausās tempļa muļķībās, kuras nekas cits, kā tukšs teksts. 2. Tajā gan tiek daudz pļāpāts un vēl vairāk brēkts; bet tas viss ir tik daudz, ka, ja kādam teiktu: “Draugs, nomazgā man rokas un kājas, bet pie tam uzmanies, ka tikai tu mani nesaslapini!” — un pie mūsu mācības, kas tiek turēta templī, tiek skaidri prasīts, lai to ar visu bijību uzmanīgi uzklausa un dara, kas tajā tiek prasīts. Bet kādēļ un kā priekšā nestā mācība saprotama, par to neviens nedrīkst raizēties, — jo tas esot Dieva noslēpums, par ko kaut ko tuvāk zināt nedrīkst neviens, kā tikai augstais priesteris, bet tikai zem stingrākā klusēšanas zīmoga. 9

  • Page 1 and 2: Lielais Jāņa Evaņģēlijs 3. gr
  • Page 3 and 4: LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS. III G
  • Page 5 and 6: 5. Un tā kā jūs, kā vēl Sātan
  • Page 7: viņiem lielākoties arī izdodas.
  • Page 11 and 12: a, vajag darīt labu tam, kas viņa
  • Page 13 and 14: 12. Kur pie šādām rūpēm dvēse
  • Page 15 and 16: teikti labprātīgi varētu visai p
  • Page 17 and 18: gāts; jo pasaules pārāk materiā
  • Page 19 and 20: parast vajag būt dvēselei noderī
  • Page 21 and 22: kā kausēts medus, piens un medus
  • Page 23 and 24: zem sava jumta patiesi jau dabūjis
  • Page 25 and 26: sagūstīti un ievest tumšā alā
  • Page 27 and 28: tas ar cilvēku un labo velnu, kād
  • Page 29 and 30: kas nekad nenotiek. 3. Tā arī tik
  • Page 31 and 32: traukti cīnījies un turpmāk mū
  • Page 33 and 34: dara laimīgus! Jā, cilvēciskais
  • Page 35 and 36: tas ir pretrunā ar Manu Mācību!
  • Page 37 and 38: et diemžēl arī par lielākās va
  • Page 39 and 40: vēl slēpj, nav nekas cits, kā ti
  • Page 41 and 42: un tempļa uzdevumā viņiem pret R
  • Page 43 and 44: izpratne? Pie tam mēs kā nākamie
  • Page 45 and 46: tikām pēkšņi aizturēti un apci
  • Page 47 and 48: tu šo ainu saproti?” 3. SNETALS
  • Page 49 and 50: viņiem vairs neraizēsies. Un tā
  • Page 51 and 52: pie mums un bijāt īstenais iemesl
  • Page 53 and 54: ojāejas malas. Bet to redz tikai t
  • Page 55 and 56: 13. Redzi, tā ir tā, ko tu pirmī
  • Page 57 and 58: ir visas viņa slepenās zināšana
  • Page 59 and 60:

    21. Kur tu visos rakstos jebkad esi

  • Page 61 and 62:

    jau ir mīļāk, personīgi viņu p

  • Page 63 and 64:

    īnumus mēs esam redzējuši ar pa

  • Page 65 and 66:

    lielo laipnību atstrādāt, ja tik

  • Page 67 and 68:

    pilnīgi līdzvērtīgu. kad jums t

  • Page 69 and 70:

    pagatavot papildinājumu; Dievs tas

  • Page 71 and 72:

    ir labi dzīvot, kādēļ kaut ko j

  • Page 73 and 74:

    tam vairākus gadu simtus tāda die

  • Page 75 and 76:

    grēks, kas nav daudz labāks, kā

  • Page 77 and 78:

    ciest trūkumu. Bet ja kāds darba

  • Page 79 and 80:

    9. Bet laulības medus jau tāpat i

  • Page 81 and 82:

    13. Tādēļ šādiem laulības nos

  • Page 83 and 84:

    tad jums nav līdzams! Ja kāds rei

  • Page 85 and 86:

    meistars; jo redzi, katrs pats sevi

  • Page 87 and 88:

    14. Tādēļ dievišķo saprātu te

  • Page 89 and 90:

    kārtot! — Vai tu to saproti? 9.

  • Page 91 and 92:

    4. Es jums to saku tādēļ, lai pi

  • Page 93 and 94:

    jas saimniekam nekad netrūkst vies

  • Page 95 and 96:

    maniem ļaunākiem biedriem tiku š

  • Page 97 and 98:

    esu sfēras. — Vai šo teikto nu

  • Page 99 and 100:

    izskatīties ka uz Zemes?! Bet īsi

  • Page 101 and 102:

    vienu, nepazīstamo Dievu, bet kuru

  • Page 103 and 104:

    ar mīlestību apkampa kādu Dievu,

  • Page 105 and 106:

    sībām par ārpasauli un tās atti

  • Page 107 and 108:

    šņas šīs šķietamās Saules no

  • Page 109 and 110:

    nav vajadzīgs; jo Es neesmu nācis

  • Page 111 and 112:

    6. Redzi, tā izcēlās senais Zodi

  • Page 113 and 114:

    11. Bet kad ar laiku strādāt lais

  • Page 115 and 116:

    10. Priesteru kasta bija arī tā,

  • Page 117 and 118:

    Jo pie visām debesīm, tā ko tom

  • Page 119 and 120:

    cīgi pārtikušiem miera vēsti no

  • Page 121 and 122:

    šaubījos, ka man tiks piešķirta

  • Page 123 and 124:

    6. Bet ja tu dari labu nabagiem, ta

  • Page 125 and 126:

    acumirkļiem uzmācās šādas bail

  • Page 127 and 128:

    īvās un nebrīvās Zemes radības

  • Page 129 and 130:

    eiz tiek atbrīvota un atkal var mi

  • Page 131 and 132:

    strīdēsies?! 12. Redzi, Dieva var

  • Page 133 and 134:

    kādām sevišķām šausmām, tas

  • Page 135 and 136:

    šam lielākas sāpes un ciešanas

  • Page 137 and 138:

    23. Arurans saka: “Cik ilgi mums

  • Page 139 and 140:

    diem. Pēc tam mēs dodamies lejā

  • Page 141 and 142:

    gadiem tādu avansu valstij atmaks

  • Page 143 and 144:

    ņiem; bet pieaicināt tad veco Mar

  • Page 145 and 146:

    ir parādījis kā katras uzticība

  • Page 147 and 148:

    9. Tādēļ te tomēr visprātīgā

  • Page 149 and 150:

    6. Pēc tam Kirenijs vēršas pie M

  • Page 151 and 152:

    kad jāizvēlas no diviem ļaunumie

  • Page 153 and 154:

    un vairs nezin ka viņam jāatbrīv

  • Page 155 and 156:

    teicienus, kas bija piepildījušie

  • Page 157 and 158:

    ir atsaucis, mums nav nekādu šķ

  • Page 159 and 160:

    pēc Kunga gribas mēs kopīgi jau

  • Page 161 and 162:

    7. Kirenijs saka: “Nu, ja tu tā

  • Page 163 and 164:

    17. Redzi, tu mans viscēlākais ja

  • Page 165 and 166:

    durvis, lai nāk iekšā visas diž

  • Page 167 and 168:

    paņēma melnu rakstāmo zīmuli, t

  • Page 169 and 170:

    6. Īsi, pārdomājat, ka Viņš pa

  • Page 171 and 172:

    arī varu iedomāties tūkstots br

  • Page 173 and 174:

    14. Beidzot Florians saka: “Jā,

  • Page 175 and 176:

    161. Floriana atzīšanās Kunga pr

  • Page 177 and 178:

    mīgi pārzina savu vieglo mājtur

  • Page 179 and 180:

    19. Bet ar šo aizrādījumu Aruran

  • Page 181 and 182:

    parādījis ko tādu; ko kopš mū

  • Page 183 and 184:

    8. Tad viņš apklusa un kad mēs v

  • Page 185 and 186:

    8. Pie Mana galda kreisā apakšēj

  • Page 187 and 188:

    un teiktu: Redzi, kāds tas cilvēk

  • Page 189 and 190:

    19. Bet pagaidi tikai vēl nedaudz,

  • Page 191 and 192:

    ķināja ar lielākiem skaitļiem p

  • Page 193 and 194:

    5. Par Manu Mācību neviens nevar

  • Page 195 and 196:

    vakar. Un tai laikā es atkal dzird

  • Page 197 and 198:

    gaidīt visu un ka kāds lai cik ga

  • Page 199 and 200:

    atslēgu, bet Tev, ak, Kungs, tas j

  • Page 201 and 202:

    arī kādu turpmāko dzīvību. 25.

  • Page 203 and 204:

    15. Kas tad ir tas, ko tu dēvē pa

  • Page 205 and 206:

    18. Es saku: “Nu pavisam labi; be

  • Page 207 and 208:

    skatīt par laimīgu. 16. Bet šie

  • Page 209 and 210:

    14. Vētra un lietus gāze ir piln

  • Page 211 and 212:

    mieļiem un ja arī katrs vestu če

  • Page 213 and 214:

    zemi nonākušas no zvaigznēm. 3.

  • Page 215 and 216:

    jā dvesmā un tas lai tev kalpo pa

  • Page 217 and 218:

    kas tas ir. 13. Kāds patiesības d

  • Page 219 and 220:

    18. Srhabi saka: “Tu gan esi ļot

  • Page 221 and 222:

    aiz tīri pārspīlētas piesardzī

  • Page 223 and 224:

    Tā, kuru tu tik ļoti piesardzīgi

  • Page 225 and 226:

    ar Viņu nekas nav?” 10. Sehabi s

  • Page 227 and 228:

    samelotam labumam. Neīsts pravieti

  • Page 229 and 230:

    206. Sehabi pazīst Kungu. 1. “Pr

  • Page 231 and 232:

    pavisam dīvaina lieta, bet tieši

  • Page 233 and 234:

    kāda nedaudz ieslīpa pamata ar se

  • Page 235 and 236:

    dzemdējošo spēku. Cilvēkam tam

  • Page 237 and 238:

    a. Tava to desmit Mozus baušļu ap

  • Page 239 and 240:

    ana teltī bija izperinājuši vis

  • Page 241 and 242:

    kādā mākslā vai zinātnē iegū

  • Page 243 and 244:

    saki to, un es arī ar to būšu ap

  • Page 245 and 246:

    tad šajā ziņā tu tas patiesi ne

  • Page 247 and 248:

    kļuvusi bez ķermeņa, no jauna va

  • Page 249 and 250:

    stots reiz tūkstots mūsu Zemes, m

  • Page 251 and 252:

    jūs slepenībā līksmosit! Jo jū

  • Page 253 and 254:

    pilnība! Jo Viņš drīkst tikai k

  • Page 255 and 256:

    tības no debesīm. 3. Un es tad ar

  • Page 257 and 258:

    un tavus biedrus ir pavisam no jaun

  • Page 259 and 260:

    8. Tātad cik darbīgi ir Saules ga

  • Page 261 and 262:

    ūtu meklējams tam iemesls. Te aiz

  • Page 263 and 264:

    un kurli! Jautājums: Vai tāds tē

  • Page 265 and 266:

    mēr pilnvērtīgos noteikumus zem

  • Page 267 and 268:

    aiz dzīvākās mīlestības dziņa

  • Page 269 and 270:

    posts un trūkums. Tikai caur sting

  • Page 271 and 272:

    12. Jūs uz Venēras redzējāt vis

  • Page 273 and 274:

    48. Mataela runa par likumu un mīl

  • Page 275 and 276:

    161. Floriana atzīšanās Kunga pr

Twój Styl nr 1/246 01/2011 - Stary Browar
Pag. 246 - cdigital
0845 246 7979 - NatWest
1 (3)
1-3
1 (3)
Yaesu VX-246
Presentation 3 1 1
Presentation 3 1 1
COM 3 Flyer (1)
Attachment-1 (3)
005 Page 3 (1)
catalogo_Importaciones_Abraham-3[1]
page-3-1
DAİRE 1- SALON (3)
(1+3)صراط_الجنان_جلد[1]
her majesty (3) (1) (1)
1/3 - HAZET-Werk
1 2 3
4. 2. 3. 1.
MW 1 (3) / 2014
הרוח_סדנה 3-1 ליזמים
Coupler 246-w - north eastern region, nmra
Cert4Prep M8010-246 Certification Exam Training Guides
Microsoft PowerPoint - 20080924 \262\304\244G\266g \260\362\246 ...
Draft 1 1st 3 pages
Draft 1 1st 3 pages
1/3 - Hazet
3-4-1.jpg
1 TOM-3