Views
2 weeks ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

dēļ?” 9. RAFAELS

dēļ?” 9. RAFAELS runā: “Nejautā, bet gan paskaties uz sauli, kas drīz uz pāris acumirkļiem pazaudēs savu gaismas spožumu. Ja tu būtu tālu jūrā, tad kuģa kalpu ļaunā māņticība tevi kopā ar meitu būtu pār bortu iemetusi jūrā un tavus līdzpaņemtos dārgumus tad sadalījusi savā starpā; bet mūsu lielais dievišķais Meistars to jau iepriekš paredzēja un tādēļ sūtīja mani tevis steidzīgai glābšanai. Tagad tu jau esi pilnīgākā drošībā, bet tev tomēr vēl atgadīsies nepatīkama lieta, un tādēļ tumšās katastrofas laikā man vajag palikt pie tevis uz kuģa. Citādi tev ar neaptēstajiem kuģa kalpiem vēl vienmēr būtu jāpārcieš daudz likstu.” 10. Grieķis nu skatās uz Sauli un sev un viņa meitai par šausmām pamana, ka no Saules vēl ir atlikusi tikai pavisam neliela mala, pieceļas no sava sēdekļa un augšup ļaunajam drakonam, kas nu draud Sauli pilnīgi aprīt, sauc lāstu. 11. Dažiem Mazāzijas pagāniem bija dievbijīgs paradums pie Saules aptumšošanās ļaunajam drakonam sūtīt augšup daudz ļaunu lāstu, lai viņš no tā izbītos un norīto Sauli atkal izspļautu un tā tad atkal turpinātu mirdzēt. Bet vecais ar savu dievbijīgo lāstu vēl nebija galā, kad Saule no Mēness tika pilnīgi aizsegta. 12. Te starp kuģa kalpiem, bet krastā arī starp romiešu karavīriem pēkšņi izcēlās mežonīga gaudošana, un no bailēm trakojošie kuģa kalpi metās virsū grieķim un gribēja viņu kopā ar meitu un kopā ar Rafaelu mest jūrā, jo viņi šos trīs uzskatīja par vainīgiem pie šīs šausmīgās dievu sodības, un caur to gribēja viņus samierināt; bet Rafaels visus kuģa kalpus izcēla no kuģa un nolika uz zemes; bet ļaunāko viņš iemeta jūrā, un viņam kā labam peldētājam bija ko nopūlēties, lai tas pavisam paguris diezgan tālu no kuģa sasniegtu krastu. 83. Saules aptumšošanās sekas 1. Šīs katastrofas laikā saule aiz mēness pēkšņi atkal parādījās no tā otras puses un visu klātesošo sirdīs atkal iestājās senā līksmība. Totālā aptumsuma laikā vienīgi Kirenijs un arī Jūlijs palika pavisam mierīgi Man līdzās. 2. Pat Mani mācekļi kļuva nedaudz nemierīgi, un Jara un Joze ielēca Manā krastam cieši līdzās stāvošajā kuģī un no bailēm drebēja, bet viņu bailes tomēr bija vairāk kuģu kalpu mežonīgās gaudošanas, nevis aptumsuma sekas. Jo Jara un Joze ļoti labi zināja Saules aptumšošanās iemeslu, bet uz mežonīgāko gaudošanu viņi nebija sagatavoti, un tādēļ lielās bailēs ielēca manā kuģī un cik iespējams, cieši spiedās pie Manis. Bet pa to laiku Kirenijs un Jūlijs ar prieku vēroja ziemas skaistos zvaigznājus, kurus vasarā viņi vēl nekad nebija redzējuši. 3. Pamazām kļuva vienmēr gaišāks, un cilvēku satriektajās sirdīs atkal atgriezās priecīgais garastāvoklis, un kuģu kalpi atkal atgriezās uz viņu trim kuģiem un lūdza jauneklim piedošanu, ka iepriekš viņam tik cietsirdīgi uzbrukuši. 4. Viņi lūdza piedošanu arī GRIEĶIM, un viņš teica: “Ko kādam pavēl viņa ticība, tas, ja viņš sevī neatrod nekādu gudrāku pretiemeslu, viņam jādara; bet turpmāk jūsu ticībai jāvēršas gaišākai, un tad jūs sapratīsit, ka augstākie dievi no mūsu rokām pavisam neprasa kādus cilvēku upurus, pie kam viņiem pašiem rokās ir neskaitāmi līdzekļi, pēc patikas simtiem tūkstošus cilvēku paņemt no šīs Zemes.” 5. Ar šo pamācību no grieķa puses kuģa ļaudis ir apmierināti un apsola, ka nākotnē pie līdzīgām parādībām viņa gudro pamācību pilnīgi atcerēsies un ievēros. Pēc tam kuģa kalpi grieķim jautā, vai viņš savu ceļojumu nu turpinās tālāk, vai viņš domā uzkavēties šeit. 6. Bet GRIEĶIS saka: “Vai jūs starp mums neredzat šo vareno jaunekli?! Viņš man ir darījis labu un mani izglābis no jūsu aklās ticības niknuma; es viņam esmu parādā manu un manas vienīgās mīļās meitas dzīvību. Viņš vienīgais ir mans pavēlnieks un ko viņš teiks, to es arī darīšu; bet bez viņa vārda un viņa gribas arī desmit gados netiks braukts tālāk ne par mata platumu! 7. Pie tam kāda laba iekšēja balss man saka, ka šajā neievērojamā vietā es jau esmu atradis vairāk nekā visā Jeruzalemē. Tādēļ es palikšu šeit. Es nu tikai aprunāšanos ar šīs vietas saimnieku, vai es šeit varu uzkavēties. Ja tas šeit ir iespējams, tad es tūlīt lieku nogādāt krastā savus nastu nesējus dzīvniekus un tad visus savus līdz paņemtos dārgumus, un tad jūs savus kuģus atkal varat sagatavot braukšanai.” 8. Bet šīs sarunas laikā kuģī, kurā atradās grieķis, jau nāku Es, Kirenijs, Jūlijs un vecais saimnieks Markuss un Jara un Jose, un MARKUSS viņu tūlīt uzrunā un saka: “Draugs! Tu redzi, ka godīgam mā- 92

jas saimniekam nekad netrūkst viesu. Redzi, es esmu šīs vietas saimnieks, un manā nelielajā mājā un manās teltīs dodu pajumti visiem mīļajiem viesiem, kurus tu šeit redzi, bet, ja tu gribi šeit palikt, arī tev vēl ir vieta!” 9. Ļoti draudzīgi GRIEĶIS saka: “Draugs, man tikai ir vajadzīga kāda vieta trīsdesmit soļu garumā un desmit platumā. Te caur maniem līdzpaņemtiem kalpiem tūlīt lieku uzstādīt savas trīs labās un dārgās teltis, un tad es jau esmu apgādāts, jo es sev vedu līdz lielā daudzumā ēdienus un dzērienus, un man ir daudz zelta un sudraba, lai, ja līdzpaņemtais izbeigtos, to sev nopirktu. Man ir arī barība maniem dzīvniekiem, un tā es ar visu esmu iespējami labi apgādāts; man tikai nav vietas, lai visu to novietotu, un tātad uz kādu laiku es to no tevis nomāšu. Ko tu par minēto līdzeno vietu dienu no dienas prasi?” 10. Pavisam draudzīgi MARKUSS saka: “Es gan zinu, ka pie jums, grieķiem, vienmēr tiek vesti precīzi rēķini, bet pie mums, romiešiem un labākiem jūdiem, tas nav pieņemts. Tu paliec šeit, cik ilgi tu vēlies, un no tevis netiks prasīts nekas cits, kā tava patiesa un atklāta draudzība. Bet ja līdzās pēc sava apsvēruma gribi kaut ko darīt kādiem nabaga cilvēkiem, kas šeit nomaldījušies, tad tas bez kāda rēķina tiks atstāts tavā ziņā. Tādēļ liec tikai izkravāt un iekārtojies kā tavā pilsētas mājā, jo, cik ilgi tu te gribi uzkavēties, tavā rīcībā stāv ne tikai prasītā zeme, bet gan visa mana tieši ne ļoti mazā zeme, un uz maniem galdiem tiks klāts arī tev! — Saki, vai tu ar to esi apmierināts?” 11. GRIEĶIS saka: “Jā, draugs, ja tu tā runā, tad tu mani apkauno, un es esmu ļoti apmulsis, ka tavu ļoti nesavtīgo draudzību zināmā mērā ne ar ko nevaru atmaksāt, un es tikko iedrošinos tavu patieso augstsirdību izmantot.” 12. MARKUSS saka: “Draugs, tava draudzība tak tomēr būs vairāk vērta, nekā visi lielie zemes dārgumi, kurus tu sev ved līdz un kuri man nav vajadzīgi, tā kā man nu varbūt ir vēl lielāki, nekā pieder tev; bet, protams, ne tik daudz materiāli, kā daudz vairāk garīgi!” 13. GRIEĶIS saka: “Tātad tev jau sen ir tas, ko es un šī mana meita jau sen veltīgi meklējam visās zemes malās? 14. MRKUSS saka: “Ko tev nevar dot visa zeme un visas zvaigznes un Saule un mēness, neviens templis un orākuls, to tu atradīsi šeit, šajā vietā!” 15. Grieķis saviem četrpadsmit kalpiem pavēl tūlīt likt rokas pie darba. 84. Dievi un cilvēki 1. Bet Es grieķim saku: “Klausies tu, mans draugs! Tavi četrpadsmit kalpotāji gan arī var būt ļoti čakli un izveicīgi ļaudis, bet, tā kā tev te ir līdz daudzas lietas, tad taviem četrpadsmit ļaudīm, līdz viņi to savestu labā kārtībā, tas tomēr varētu prasīt diezgan ilgu laiku. 2. Bet redzi, šis šķietamais jauneklis ir viens no Maniem daudzajiem kalpotājiem un vienā acumirklī paveic vairāk nekā visi tavi kalpi pilnos simts gados, tādēļ taviem kalpiem šoreiz jāatpūšas un šis Mans šeit vienīgais klātesošais kalps ar visām tavām lietām, pēc tavas sen ierastās parašas būs tādā kārtībā, kā tavi četrpadsmit kalpi tikko trijās dienās. 3. Ja tu gribi, es gribu viņu tam norīkot!” 4. GRIEĶIS saka: “Draugs, ja tā kas uz Zemes ir iespējams, tad es lūdzu tev to! Jo mani kalpi no ceļojuma jau tāpat ir ārkārtīgi noguruši, un tādēļ ar izkravāšanos un telšu uzstādīšanu viņiem varētu paiet krietni ilgs laiks!” 5. ES Rafaelam saku: “Parādi, kas vienam tīram garam ir iespējams ātrākā acumirklī!” 6. Te RAFAELS dziļi paklanījās un teica: “Kungs, Tu to esi pavēlējis, un redzi, viss jau ir labākā kārtībā!” 7. Pēc tam Es grieķim saku: “Nu, draugs, piecelies un paskaties, vai darbs ir izdevies pēc tava prāta!” 8. Te grieķis pieceļas, trīs reizes sasit rokas virs galvas un, augstākā mērā pārsteigts, saka: “Jā, visu dievu dēļ! Kas tad tas?! Jauneklis tak mūs vēl nekad neatstāja, un manas teltis jau ir uz labāko uzstādītas, un viss šķiet jau esam labākā kārtībā! Nē, nē, nē! Dabīgi tas šeit nav noticis! Tagad man vajag iet teltī un paskatīties, kāda tajā ir laba kārtība!” 9. Tad viņš atstāj savu kuģi un mūs un savas meitas pavadīts dodas savā teltī un sev par lielāko pārsteigumu nopietnībā visu atrod labākā kārībā. Bet nu ar viņu jo vairāk ir beigas. Kā sava veida apbrīnas reibumā pēc kāda nekad pāriet negriboša pārsteiguma laikā GRIEĶIS saka: “Vai nu es esmu nonācis starp īstiem Ēģiptes magiem, vai starp tīriem dieviem; jo tas, ko es šeit esmu piedzīvojis, ir kas nedzir- 93

Twój Styl nr 1/246 01/2011 - Stary Browar
0845 246 7979 - NatWest
Pag. 246 - cdigital
Yaesu VX-246
1 (3)
1-3
1 (3)
Presentation 3 1 1
Presentation 3 1 1
(1+3)صراط_الجنان_جلد[1]
Cert4Prep M8010-246 Certification Exam Training Guides
Coupler 246-w - north eastern region, nmra
COM 3 Flyer (1)
Attachment-1 (3)
catalogo_Importaciones_Abraham-3[1]
DAİRE 1- SALON (3)
005 Page 3 (1)
page-3-1
her majesty (3) (1) (1)
1/3 - HAZET-Werk
1 2 3
4. 2. 3. 1.
MW 1 (3) / 2014
הרוח_סדנה 3-1 ליזמים
1/3 - Hazet
3-4-1.jpg
1 TOM-3
IMG_7381_0000s_0088_Layer 1 copy 3
YK BULTEN 3 (1)
1 aaa 3