Views
1 week ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

dēts un, cik cilvēki

dēts un, cik cilvēki atceras, nekad nebijis! Un tu, draugs (vērsdamies pie Manis) starp šiem daudziem, šķiet, esi meistars vai pats Zevs!? Miesa tevi nav dzemdējusi, tāpat arī ne šo jaunekli; tev garā vajag būt šeit dzemdinātam kopš mūžības! Ak dievi, ak dievi, kādam spēkam vajag jums piemist, ka jūs spējat realizēt tādas lietas un cik nožēlojams pret jums ir nabaga cilvēks, aklais tārps putekļos?! Jūs spējat visu, bet mirstīgais tārps savas niecības putekļos nespēj neko! Draugs, kas tu esi kāds Dievs, kura rīcībā ir viss, ko es kāds mirstīgais varu darīt tev, nemirstīgam Dievam? kas man tev jādod, kur tu pavēli Zemei, Saulei, Mēnesim un visām zvaigznēm?” 11. ES saku: “Draugs, tev ir daudz dabīgas gaismas un notikušo, tev šķietamo brīnumdarbu tu novērtē īsti smalkjūtīgi, bet cilvēkus tev nevajag likt pārāk dziļi zem taviem dieviem; jo Es tev saku: “Visi dievi, kurus tu kā tādus pazīsti un godā, īstenībā nav nekas pret kādu patiesa Dieva Gara caurstrāvotu cilvēku. 12. Redzi, šie daudzie cilvēki, kurus tu te redzi, bieži jau ir tikpat vareni, kā šeit šis jauneklis, un tomēr ir tikai cilvēki ar miesu un asinīm! 13. Aptausti Mani, un tu pārliecināsies, ka arī Es pēc miesas ārējā izskata sastāvu no miesas un asinīm. Bet šī miesa un asinis ir piepildītas ar Dieva Garu, un visam vajag pakļauties tā gribas varai. 14. Un redzi, tā mēs šeit darbojamies vienīgi no Dieva gara spēka, kas ir mūsos, mūsos domā un grib to, ko gara visu redzošā un visu sajūtošā augstākā gudrība atzīst par vajadzīgu un labu. 15. Patlaban tagad šī īpašība augstākā mērā gan ir tikai Man Pašam, un tādēļ Es te esmu Meistars, bet es varu dot iespēju katram cilvēkam, kam ir laba griba. 16. Bet dabīgi, kādam cilvēkam, kam ir ļauna, pretīga griba, šādas spējas nekad nevar tikt piešķirtas, jo te nozīmē vispirms būt pilnīgi iesvaidītam Dieva gara svētā kārtībā, pirms kādam tiek piešķirtas mūžīgā Dieva Gara varas spējas, un tās nevar pastāvēt nekā citādi, kā tieši tajā, ka tīrs cilvēks savā dvēselē tiek no Dieva Gara pilnīgi caurstrāvots. No Dieva Gara caurstrāvota dvēsele nu grib tikai to, ko grib Dieva Gars; bet ko tas grib, tam vajag notikt, jo visā bezgalībā tas vienīgais ir mūžīgais pirmspēks un vara. 17. Jo viss, kas bezgalīgajā telpā ir, dzīvo un domā, pēc garīgi dzīvās dabas ir no šī mūžīgā Gara Viņa Paša liktā kārtībā noteikta un nemainīgi saturēta doma, un no tās formulēta ideja, bet kas pēc tāss esamības veida tāpat ir spējīga pāriet pastāvīgā garīgā. 18. Redzi, draugs, tā, visā īsumā skartas, stāv tās lietas! Tu esi labs domātājs un drīz daudz aptversi, bet patlaban tev pietiek ar šo nedaudzo! 19. Bet Es tev par sarunu biedru došu zināmo Mataelu, vīru, pilnu gudrības. No viņa tu daudz uzzināsi un pēc tam Mani Pašu sapratīs labāk nekā tagad!” 20. Dziļi pārsteigts par manu gudrību, grieķis ir pavisam apmierināts un ļoti vēlas to vīru redzēt. 21. Bet Es tūlīt pasaucu Mataelu un saku: “Te, mīļais draugs, ir viena diezgan pussapuvusi māja, tu esi labs namdaris un zināsi, kas pie tās labojams! 22. MATAELS saka: “Kungs, ar Tavu palīdzību māja kļūs laba un stipra!” 85. Mataels tiek nodots Orurana rīcībā kā skolotājs 1. Pēc šī akta Orurans (tā sauca grieķi, un viņa meitu sauca Helēna) klusē un sāk sakopot domas, lai ar viņam pievesto Mataelu, kas jau caur pāris vārdiem viņam deva saprast, ka viņš ir pilns augstākās gudrības, var ar viņu sarunāties kā pieredzējis cilvēks un pie katras izdevības ievērot Sapienta pauca (gudram pietiek nedaudz), lai sevi neparādītu kā cilvēku, kam trūkst katras labākas zināšanas. Kad Orurans bija tā puslīdz atpūties un arī īsti saņēmies, pēc kāda diezgan ilga pārtraukuma viņš Mataelam jautā, vai viņš gribētu viņu pavadīt viņa ceļojumos pa pasauli un ko viņš par to prasītu? 2. Uz mani norādīdams, MATAELS saka: “Skaties turp! Viņš ir Dziednieks miesai, dvēselei un garam! Ir pagājušas tikko divpadsmit stundas, kopš es vēl biju šīs zemes nožēlojamākā būtne. Manas iekšās tā bija visļaunāko garu apsēstas, ka caur to mana būtne kļuva par mirstīgu velnu. Kādā ļaunākā laupītāju bandā es biju visa apvidus šausmas, jo visiem maniem locekļiem vajadzēja kalpot tiem velniem; bet mana dvēsele bija nolēmēta un nezināja, kas ar viņas nabaga miesu notika. Draugs, no tā tu redzi, cik ļoti nožēlojams es biju! Bet kam būtu man jāpalīdz? Katram, kas man tuvojās, es biju lielākās briesmas. Vieglāk tu būtu ticis galā ar desmit izsalkušiem tīģeriem nekā ar mani. Mani un manus biedrus varēja pieņemt tikai bezbailīgāko romiešu karavīru kohorta. Saistīts un savažots kā muca, es kopā ar 94

maniem ļaunākiem biedriem tiku šeit atvests pie nāves tiesas. 3. Bet tur tu redzi to lielo Dziedinātāju Meistaru, kas no debesīm nāca pie mums, šīs cietsirdīgās un velnu pilnās zemes nožēlojamiem tārpiem, lai caur vārdu un darbu dziedinātu arī mūs, iemiesotus velnus. Viņš izdziedināja mani un manus biedrus un par šādu izdziedināšanu no mums pieciem ne tikai neko neprasīja, bet gan pie tam Viņš mums vēl darīja ārkārtīgi daudz laba miesīgi un it sevišķi garīgi! 4. Tagad šis mans dievišķais Dziednieks pirmo reizi mani aicināja darbam, par kuru tu man prasīji, kādu algu es tādēļ vēlētos no tevis prasīt. Ak draugs, pirms es šim lielajam Vienam nevarētu samaksāt savu parādu, man tak būtu neiespējami no tevis ko prasīt, jo caur to es kalpoju tikai Viņam, kas ir aicinājis mani un nevis tevi. 5. Bet es Viņam uz mūžību vienmēr palikšu lielākais parādnieks un savu lielo parādu nedaudz mazināšu tikai caur manu darbu. Tādēļ tu, draugs, par kādu tev parādītu pakalpojumu man arī neko nebūsi parādā — izņemot tavu patiesu draudzību un brāļa mīlestību. 6. Jo par velti es to esmu saņēmis un par to pašu cenu es tev to atkal došu! Zeltu, sudrabu un dārgakmeņus tu no manis gan nesaņemsi, bet kas man ir, tam arī tev jātiek dotam bez maksas, kā es to esmu saņēmis. Tādēļ turpmāk tu pasaudzē mani no katriem līdzīgiem jautājumiem! 7. ORURANS saka: “Draugs, tu esi viens no cēlākajiem cilvēkiem, kāds man jebkad nācis pretī. Tādēļ tev vajag kļūt un visu mūžu palikt manam un manas meitas gudram vadonim. 8. Pēc tavas gribas es tev gan nekad vairs nejautāšu un neteikšu “Ko tu par to prasi?”, bet ka tev pie manis kā draugam un īstam brālim nav jācieš nekāds trūkums, to tu no manis gan pieņemsi?!” 9. MATAELS saka: “Vēl jautājums, vai tu no manis ko pieņemsi, vai visu, vai beigās neko nepieņemsi! Jo manas veltes jutekļu aukslējām, kā es jau diezgan esmu piedzīvojis, tieši negaršo tik saldi, kā ar tīru medu saldināts vīns, pēc veida, kā jūs, grieķi, to šur tur baudāt, bet gan bieži rūgtāk, nekā žults, un svaiga alojes sula! Un pie salda pieradušās aukslējas to labprāt nebauda! Tādēļ paskatāmies, kā mūsu savstarpējās veltes ļausies apmainīties!” 10. ES starpā saku: “Ziniet ko, tā kā mums nu vēl veselu stundu ir Saule un arī vakars būs reti patīkams, tad nu visi kopā ejam uz Markusa pakalnu, tur mēs iepazīsimies nedaudz tuvāk! Bet pagaidām savas teltis lies apsargāt saviem kalpiem, jo tu tās redzēsi un izmantosi tikai pēc pusnakts!” 11. ORURANS saka: “Tajās gan ir daudz un lieli dārgumi, bet es domāju, ka šis draugs ir drošāks!” 12. ES saku: “Draugs, kad tu tikai pirms kādas stundas biji lielākās briesmās un varēji pazaudēt tavu dzīvību un visu, kas tevi tur izglāba?” 13. Te Orurans apmulsa un tikai pēc kāda laika teica: “Jā, jā, lielais Meistar! Tev ir taisnība, es tikai nedaudz esmu iestrēdzis savā vecā paradumā un tagad saprotu savu baiļu lielo muļķību. Otro reizi tai vairs nav jāparādās un bez kādām tālākām pārdomām nu eju kopā ar Tevi, uz kurieni Tu gribi!” 86. Helēna, gudrā grieķa cēlā meita 1. Pēc tam nedaudz bikliem soļiem pie manis pienāk meita HELĒNA un lūgdamās saka: “Kungs, tu neizsakāmi lielais meistar un dziedniek! Ak, nedusmojies uz manu veco tēvu, jo redzi, es kā viņa meita viņu tomēr pazīstu visu savu dzīvi un varu tev uzticami liecināt, ka viņš ir labs, maigs un ļoti piekāpīgs vīrs, un es vēl nekad nevaru atcerēties, ka viņš jebkad bieži pat kādu labu taisnību, kas noteikti bija viņa pusē, jebkad būtu licis priekšā kāda cita taisnībai, un ja arī tā daudz vairāk būtu kāda netaisnība, nekā patiesa taisnība. Vēl nekad viņš tādēļ nav ar kādu strīdējies vai par kādu viņam nodarītu netaisnību dusmojies un kaunējies! Bet tādēļ arī augstie dievi nekad neļāva viņam nogrimt, un viņam vienmēr draudzīgi bija klāt cēlā laimes dieviete. 2. Tādēļ arī tu, kas tu arī, šķiet, esi nedaudz Dievs, manam tēvam šīs viņa izteiktās rūpes neuzņem it kā tavu augstību apvainojošas. Bet ja tev tomēr jābūt tik stingram, tad ņem man mannu dzīvību, kā vainas izpirkšanu par manu tēvu, jo es viņu mīlu pār visu!” 3. Uz visiem klātesošiem Es saku: “Vai jūs visā Izraēlā jau esat pieredzējuši tādu bērna mīlestības piemēru? Patiesi! Viņa gan ir pagāne, bet viņa apkauno visu Izraēlu, kas tak caur Mozu ir saņēmusi bausli tēvu un māti cienīt, godāt un mīlēt!” 4. VISI saka: “Nē, Kungs un Meistar, tā kas Izraēlā vēl nekad nav ticis dzirdēts!” 5. Es Helēnai saku: “Nebaidies, mana meita, jo Es jau sen pazīstu tavu tēvu un arī tevi; un, ja Es viņu un tevi nepazītu, jūs abi jau būtu apglabāti šajā saniknotajā jūrā.” 95

Twój Styl nr 1/246 01/2011 - Stary Browar
Cert4Prep M8010-246 Certification Exam Training Guides
Coupler 246-w - north eastern region, nmra
MW 1 (3) / 2014
1 TOM-3