01.03.2013 Views

Vienotiba_Zurnals

Vienotiba_Zurnals

Vienotiba_Zurnals

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

4 INTERVIJA<br />

Un kā tu satiki „lielo Rīgu”?<br />

Skolas Jaungada brīvdienās bija iespēja<br />

piestrādāt par pastnieka palīgu, iznēsāt<br />

daudzos apsveikumus. Man tika centrs.<br />

Tad gan nācās ātri apgūt visas tās daudzās<br />

svešās ielas. Vispār pusaudžu gados<br />

ESMU STRĀDĀJUSI PAR BIĻEŠU<br />

KONTROLIERI JAUNATNES TEĀTRĪ,<br />

APKOPĒJU TEĀTRA MUZEJĀ, LAMPIŅU<br />

FABRIKĀ PIE KONVEIJERA<br />

mums ar brāli vecāki lika meklēt visādus<br />

mazus darbiņus. esmu strādājusi par biļešu<br />

kontrolieri tajā pašā Jaunatnes teātrī,<br />

par apkopēju Teātra muzejā, bet īpaši sīvs<br />

bija mēnesis Pārdaugavas lampiņu fabrikā<br />

pie konveijera. Protams, nopelnījām<br />

naudiņu, bet maniem vecākiem tas, šķiet,<br />

bija papildu veids, kā likt mums saprast,<br />

ka jāmācās. Tāpat kā daudzi latvieši, viņi<br />

uzskatīja, ka vienīgais kapitāls, kuru cilvēkam<br />

nevar atņemt, vienīgais drošais<br />

pamats dzīvē ir izglītība. To mūsu tautai<br />

ir iemācījusi gadsimtu vēsture, kad atkal<br />

un atkal ir bijis jāsāk tukšā vietā.<br />

Tu studēji žurnālistos, tad sāki strādāt<br />

Literatūrā un Mākslā, vadīji Kino<br />

nodaļu. Tāds kultūras cilvēka ceļš, bet<br />

pēkšņi politika…<br />

Literatūrā un Mākslā sāku strādāt<br />

vēl studiju laikā. Kad vēlāk man uzticēja<br />

vadīt Kino nodaļu, Maskavā neklātienē<br />

izmācījos Vissavienības Kinematogrāfi-<br />

jas institūtā kino zinātni. nonākšana šai<br />

avīzē bija visbūtiskākais pavērsiens manā<br />

dzīvē. Tālākais jau ir sekojis ļoti loģiski.<br />

Literatūra un Māksla tai laikā spītīgi<br />

cēla gaismā lielos jautājumus: par to,<br />

kāpēc Dziesmu svētkos tik daudz jādzied<br />

krievu valodā, par Latvijas ainavu, dabu,<br />

kas tiek degradēta, par kino, kurā neņem<br />

pretī latviešu rakstnieku scenārijus. īvāna<br />

un Snipa rakstu sēriju pret Daugavpils<br />

HeS būvniecību publicēja Literatūra un<br />

Māksla; kā mēs atceramies, pirmās Atmodas<br />

bezdelīgas bija tēmas par dabas,<br />

ainavas, tātad Latvijas nosargāšanu. Literatūra<br />

un Māksla tajā laikā bija asas un<br />

godprātīgas domas centrs, ap to pulcējās<br />

radošā inteliģence. Pēc ilgas stīvēšanās<br />

ar cenzoriem un cekistiem tika noņemts<br />

redaktors Jānis Škapars. Mērķis – avīzi<br />

iznīcināt – tika panākts. Mēs cits pēc cita<br />

aizgājām.<br />

es taisīju avīzi starptautiskajam kinofestivālam<br />

Arsenāls, līdz 1988. gada<br />

oktobrī man piezvanīja Škapars un „iesauca<br />

frontē”. Pēc Latvijas Tautas frontes<br />

1. kongresa milzīgās tautas viļņošanās<br />

un LTF nodibināšanas Rakstnieku savienībā<br />

sēdēja maza ļaužu grupiņa un<br />

domāja, kas tālāk būtu darāms. Škapars<br />

un īvāns gribēja, lai es izveidoju un vadu<br />

Tautas frontes informācijas centru. Mans<br />

pienākums bija informēt pasaules ziņu<br />

aģentūras par Latvijas neatkarības cīņu,<br />

rūpēties par preses žurnālistiem un daudzajām<br />

filmēšanas grupām no ASV, Kanādas,<br />

eiropas, kas tolaik ieradās Latvijā.<br />

Tad es pirmo reizi iepazinos ar olafu<br />

Pulku, viņš kopā ar Andreju Ēķi, Raulu<br />

Viktorovu – visi trīs tādi garmataini –<br />

bija mūsu filmēšanas grupa. Filmēja LTF<br />

pasākumus, un pēc tam sižetus pārsūtīja<br />

ārzemju televīzijām. Tā es iegāju politikā<br />

un tajā vēl joprojām esmu. Bet no manas<br />

„iepriekšējās dzīves” kultūra ir palikusi<br />

kā absolūta dzīves nepieciešamība. Bez<br />

tiešas iesaistes politikā es varētu dzīvot,<br />

bet bez kultūras gan ne…<br />

Pieļauju, ka šāda Sarmīte sabiedrībai<br />

ir mazāk zināma, toties retais nezina<br />

Sarmīti – Latvijas lielākā laikraksta<br />

Diena izveidotāju un ilggadēju vadītāju.<br />

Prese tomēr ir politiķiem pretējā pusē.<br />

Un tomēr presei un politiķiem ir viena<br />

kopēja atbildība – tā ir atbildība par<br />

savu valsti, kaut arī bieži var atšķirties<br />

viedokļi par to, kas un kā darāms. Dienai<br />

bija sava pārliecība, vērtības, sava vīzija<br />

par Latviju – kādai tai jābūt. Uz to balstoties,<br />

mēs vērtējām notiekošo. Diena ir<br />

daudz darījusi, lai noguruma un populisma<br />

uzplūdu laikos mēs savu Latviju<br />

nepazaudētu. Lai cilvēki būtu labi informēti<br />

un spētu pieņemt izsvērtu viedokli.<br />

Lai tiktu ievērota žurnālistikas ētika un<br />

Foto: Toms Norde

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!