Sabiedriskas%20drosibas%20piespiedu%20lidzeklu%20r
Sabiedriskas%20drosibas%20piespiedu%20lidzeklu%20r
Sabiedriskas%20drosibas%20piespiedu%20lidzeklu%20r
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Ievads<br />
Preventīvo piespiedu līdzekļu piemērošanas gadījuma kolidē vismaz divu personu tiesības. No<br />
vienas puses, piemēram, tiesības uz dzīvību, veselību un drošību, no otras puses, piemēram, tiesības<br />
uz brīvību, izteiksmes brīvību, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, īpašumu. Līdz ar to<br />
katrā gadījumā ir jāizvērtē, vai tiesību ierobežojums ir noteikts pamatojoties uz likumu, tam ir<br />
leģitīms mērķis un tas ir samērīgs salīdzinājumā ar to, vai sabiedrības ieguvums no<br />
ierobežojumiem, kas uzlikts privātpersonai, ir lielāks nekā privātpersonas tiesību vai tiesisko<br />
interešu ierobežojums.<br />
Preventīvo piespiedu līdzekļu institūts nav pretrunā ar brīvības koncepciju, kuras pamatlicējs<br />
tiesību filozofs Džons Stjuarts Mills norāda, ka valsts viena no neapstrīdamām funkcijām ir novērst<br />
noziedzīgus nodarījumus pirms tā izdarīšanas, kā arī pēc tam to atklāt un izdarītāju sodīt. Preventīvo<br />
funkciju daudz ticamāk var izmantot brīvības apspiešanai nekā sodīšanas funkciju. Ja valsts<br />
konstatē drošas ziņas, ka kāds grasās izdarīt noziegumu, tai nav pasīvi jānoraugās, kamēr<br />
noziegums ir izdarīts, bet jāiejaucas, lai to novērstu. Sabiedrības tiesības atvairīt noziedzīgus<br />
nodarījumus pret sevi ar priekšlaicīgiem drošības pasākumiem iekļauj uzskatāmus ierobežojumus<br />
maksimai, ka tikai uz sevi attiecināmos pārkāpumos nedrīkst iejaukties, lai tos novērstu un sodītu.<br />
Piemēram, piedzeršanās parasti nav pakļaujama likuma kontrolei, tomēr ir pilnīgi leģitīmi, ja<br />
cilvēks, kurš reiz sodīts par vardarbību pret citiem dzērumā, tiek pakļauts īpašiem likumiskiem<br />
ierobežojumiem, attiecināmiem tieši uz viņu. Ja vēlāk viņš novērots dzērumā, viņam jāsaņem sods,<br />
un ja viņš šajā stāvoklī izdarījis vēl kādu pārkāpumu, sodam par to jābūt bargākam. Personai, kurai<br />
dzērums liek nodarīt kādam kaitējumu, jau pati dzeršana ir noziegums pret citiem. 1<br />
Personas brīvība nav absolūta un tās izmantošana nevar ierobežota citu personu tiesības vai<br />
likumīgās intereses. Valstij ir pozitīvs un obligāts pienākums nodrošināt, lai viena privātpersona<br />
nepārkāptu citu privātpersonu tiesības un pamatbrīvības. Pirmkārt, valsts nes atbildību, ja<br />
kompetentās institūcijas objektīvi zināja (t.i., tās varēja un tām vajadzēja zināt) par jau notikušo vai<br />
gaidāmo pamattiesību pārkāpumu, un tās objektīvi spēja ar saviem publiskās varas līdzekļiem šo<br />
pārkāpumu novērst. Piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā Opuz v. Turkey 2 pieteicēja un viņas<br />
māte regulāri, ilgā laikposmā, cieta vardarbību un draudus no pieteicējas vīra puses, par ko tika<br />
vairākkārt ziņots vietējai policijai un prokuratūrai. Visbeidzot vīrs sadūra pieteicēju ar nazi un vēlāk<br />
nogalināja viņas māti. Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatēja, ka valsts iestādes nebija darījušas visu<br />
iespējamo, lai pasargātu pieteicēju un viņas māti no vīra vardarbības, līdz ar to Turcija bija<br />
pārkāpusi saistības, kuras tai uzlika Konvencijas 2. un 3. pants. Tiesa atzina, ka valstij jānodrošina<br />
1 Mills Dž.S. Par brīvību. Rīga: Tapals, 2007. – 116.-119. lpp.<br />
2 Eiropas cilcēktiesību tiesas 2009. gada 9. jūnija spriedums: 33401/02 Opuz v. Turkey, para. 129.-<br />
6