26.03.2013 Views

Sabiedriskas%20drosibas%20piespiedu%20lidzeklu%20r

Sabiedriskas%20drosibas%20piespiedu%20lidzeklu%20r

Sabiedriskas%20drosibas%20piespiedu%20lidzeklu%20r

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Ievads<br />

Preventīvo piespiedu līdzekļu piemērošanas gadījuma kolidē vismaz divu personu tiesības. No<br />

vienas puses, piemēram, tiesības uz dzīvību, veselību un drošību, no otras puses, piemēram, tiesības<br />

uz brīvību, izteiksmes brīvību, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, īpašumu. Līdz ar to<br />

katrā gadījumā ir jāizvērtē, vai tiesību ierobežojums ir noteikts pamatojoties uz likumu, tam ir<br />

leģitīms mērķis un tas ir samērīgs salīdzinājumā ar to, vai sabiedrības ieguvums no<br />

ierobežojumiem, kas uzlikts privātpersonai, ir lielāks nekā privātpersonas tiesību vai tiesisko<br />

interešu ierobežojums.<br />

Preventīvo piespiedu līdzekļu institūts nav pretrunā ar brīvības koncepciju, kuras pamatlicējs<br />

tiesību filozofs Džons Stjuarts Mills norāda, ka valsts viena no neapstrīdamām funkcijām ir novērst<br />

noziedzīgus nodarījumus pirms tā izdarīšanas, kā arī pēc tam to atklāt un izdarītāju sodīt. Preventīvo<br />

funkciju daudz ticamāk var izmantot brīvības apspiešanai nekā sodīšanas funkciju. Ja valsts<br />

konstatē drošas ziņas, ka kāds grasās izdarīt noziegumu, tai nav pasīvi jānoraugās, kamēr<br />

noziegums ir izdarīts, bet jāiejaucas, lai to novērstu. Sabiedrības tiesības atvairīt noziedzīgus<br />

nodarījumus pret sevi ar priekšlaicīgiem drošības pasākumiem iekļauj uzskatāmus ierobežojumus<br />

maksimai, ka tikai uz sevi attiecināmos pārkāpumos nedrīkst iejaukties, lai tos novērstu un sodītu.<br />

Piemēram, piedzeršanās parasti nav pakļaujama likuma kontrolei, tomēr ir pilnīgi leģitīmi, ja<br />

cilvēks, kurš reiz sodīts par vardarbību pret citiem dzērumā, tiek pakļauts īpašiem likumiskiem<br />

ierobežojumiem, attiecināmiem tieši uz viņu. Ja vēlāk viņš novērots dzērumā, viņam jāsaņem sods,<br />

un ja viņš šajā stāvoklī izdarījis vēl kādu pārkāpumu, sodam par to jābūt bargākam. Personai, kurai<br />

dzērums liek nodarīt kādam kaitējumu, jau pati dzeršana ir noziegums pret citiem. 1<br />

Personas brīvība nav absolūta un tās izmantošana nevar ierobežota citu personu tiesības vai<br />

likumīgās intereses. Valstij ir pozitīvs un obligāts pienākums nodrošināt, lai viena privātpersona<br />

nepārkāptu citu privātpersonu tiesības un pamatbrīvības. Pirmkārt, valsts nes atbildību, ja<br />

kompetentās institūcijas objektīvi zināja (t.i., tās varēja un tām vajadzēja zināt) par jau notikušo vai<br />

gaidāmo pamattiesību pārkāpumu, un tās objektīvi spēja ar saviem publiskās varas līdzekļiem šo<br />

pārkāpumu novērst. Piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā Opuz v. Turkey 2 pieteicēja un viņas<br />

māte regulāri, ilgā laikposmā, cieta vardarbību un draudus no pieteicējas vīra puses, par ko tika<br />

vairākkārt ziņots vietējai policijai un prokuratūrai. Visbeidzot vīrs sadūra pieteicēju ar nazi un vēlāk<br />

nogalināja viņas māti. Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatēja, ka valsts iestādes nebija darījušas visu<br />

iespējamo, lai pasargātu pieteicēju un viņas māti no vīra vardarbības, līdz ar to Turcija bija<br />

pārkāpusi saistības, kuras tai uzlika Konvencijas 2. un 3. pants. Tiesa atzina, ka valstij jānodrošina<br />

1 Mills Dž.S. Par brīvību. Rīga: Tapals, 2007. – 116.-119. lpp.<br />

2 Eiropas cilcēktiesību tiesas 2009. gada 9. jūnija spriedums: 33401/02 Opuz v. Turkey, para. 129.-<br />

6

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!