Auseklis
Auseklis
Auseklis
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
3 2013. gada 18. janvāris<br />
Kalni, kazas, viesnīcas -<br />
vasaras prakse Krētā<br />
Viļķenietis Toms CEPLĪTIS Smiltenes<br />
Valsts tehnikumā - profesionālajā vidusskolā<br />
apgūst ēdināšanas pakalpojumu<br />
speciālista profesiju. Var teikt, ka mācās<br />
pavārmākslu un vēl šo to. Kvalifikācija<br />
būs augstāka nekā vienkārši pavāram. Pēc<br />
pamatskolas absolvēšanas Limbažu 3. vidusskolā<br />
jaunietis izlēma iegūt profesiju,<br />
lai pēc trim gadiem vidusskolas izglītība<br />
nebūtu viss, kas viņam ir. Tā var gadīties,<br />
ja nav pārliecības, ka varēs atļauties mācīties<br />
augstskolā. - Pats braukāju pa dažādām<br />
skolām. Pirmais, kas iepatikās Smiltenē,<br />
- tā ir skaista pilsēta, - viņš atceras.<br />
Izvēlē nav vīlies – profesionālā ir tāda pati<br />
vidusskola, tikai ar profesijas apguvi. Pie<br />
tam, ja ir vēlēšanās, nekas neliedz pēc tās<br />
studēt, vienlaikus arī strādājot.<br />
Toms jau tagad līdztekus mācībām strādā<br />
Rīgā. Jautāts, kā visu var paspēt (no<br />
Smiltenes līdz Rīgai ir 130 km), puisis<br />
smaidot atbild: - Īstenībā nevar paspēt!<br />
Nu gan viņš jau mācās pēdējā kursā, tādēļ<br />
jāapgūst mazāk priekšmetu. Un visu<br />
nokavēto var atgūt! Tāpēc 2 - 3 dienas<br />
puisis pavada skolā, pārējo laiku restorānā<br />
Vairāk saules Wok Cafe tirdzniecības<br />
centrā Spice. Viņš strādā gan pieredzes,<br />
gan atalgojuma dēļ. - Kad sāk strādāt, visi<br />
saprot, ka neko nav iemācījušies, - secina<br />
sarunbiedrs. Tas nav pārmetums skolai.<br />
Pat praktiskās nodarbības klasē nevar salīdzināt<br />
ar darbu īstā virtuvē, kur nu vēl<br />
grāmatās lasāmo teoriju. Tā ir daudzās nozarēs.<br />
Prakse pārliecinājusi, ka izvēlēta īstā<br />
profesija. - Šis darbs nav tāds, ko var darīt,<br />
ja negrib vai nepatīk. Tas ir ļoti smags.<br />
Vidēji 13 stundu dienā jāpavada kājās. Bet<br />
man ir ļoti foršs kolektīvs un tā lieta patīk.<br />
Garās stundas paiet nemanot. Toms gatavo<br />
ēdienu vokpannā. - Jāstrādā ļoti ātri,<br />
jo pannas ir plānas, karstums liels. Pāris<br />
reizes ēdienu piededzināju, tagad arī vēl ik<br />
pa laikam gadās. Sākumā daudz ēdu. Man<br />
teica: „Nesanāca? Apēd!” Nu, labi... -<br />
viņš smej, atceroties sarunas virtuvē neilgi<br />
pēc darba sākšanas. Vairāk saules jaunais<br />
pavārs noteikti vēl kādu laiku strādās, jo<br />
iemācīties tur var diezgan. Sarunbiedram<br />
ir daudz laba, ko teikt par restorānu ķēdes<br />
īpašniekiem Aivo Šneideru un Endiju<br />
Bērziņu. - Viņi ļoti labi saprot jaunos, jo<br />
ir tāpat rāvušies kā mēs. Viņiem gāja vēl<br />
trakāk, - zina teikt Toms. Lai gan tagad<br />
Latvijā pavārmāksla ir labā līmenī, pavāri,<br />
braukājot pa ārzemēm, ir daudz ko iemācījušies<br />
un māca tālāk, viļķenietis vēlas gūt<br />
ārzemju pieredzi pats. Un kāpēc ne, ja ir<br />
tāda iespēja?<br />
Šogad Toms devās mācību praksē uz<br />
Krētu. Lielākajā Grieķijas salā viņš pavadīja<br />
gandrīz 5 mēnešus, strādāja lielas<br />
viesnīcas Iberostar virtuvē. - Nekad nebiju<br />
lidojis, jau tas bija interesanti. Pirmais, ko<br />
Izdots Saimnieks.lv veidotais 2013. gada<br />
Pikantais saimnieču kalendārs, kurā ieguldījumu<br />
devis arī Vidrižu pagasta brīvdienu<br />
mājas Medņi pārstāvju nodibinājums Spēkozols.<br />
Tā pārstāvis Ivars Šmits pastāstīja,<br />
ka šāds kalendārs izdots jau otro reizi. - Redzot,<br />
ka pirmais kalendārs ir kvalitatīvs un<br />
populārs lauksaimnieku un lopkopju vidū,<br />
«Spēkozols» piedāvāja kalendāra izdevējiem<br />
to papildināt ar latviešu gadskārtām.<br />
Veicu latviešu gadskārtu izpēti un precizēju<br />
saulgriežu datumus, kas katru gadu<br />
var nedaudz mainīties. Rezultātā Pikanto<br />
saimnieču kalendārs šogad papildināts ar<br />
32 latviešu gadskārtu dienām, kas iekļauj<br />
gan lauksaimniecībā un lopkopībā zīmīgus<br />
datumus, gan saules cikla ritus, - teic<br />
sarunbiedrs. Jāteic, Spēkozola apkopotās<br />
latviešu gadskārtas ir interesantas un tādas,<br />
Viļķenietim Tomam Ceplītim neparastākā iepazīšanās vasaras<br />
prakses laikā bija ar bezrūpīgo bezpajumtnieku Mikiju<br />
ieraudzīju, – visapkārt kalni. Bija neliels<br />
kultūršoks. Pilsētas drīzāk atgādina ciematus,<br />
ļoti atšķiras no mūsējām. Mājas visas<br />
kantainas, cita pie citas, - viņš stāsta.<br />
Vietējiem patīk dzīvot tikpat kā vienā lielā<br />
mājā. - Visur kafejnīciņas, mazi bāriņi. Veči<br />
sēž, spēlē kārtis, dzer grieķu kandžu rakiju,<br />
ko piedāvā daudzviet, pat par brīvu.<br />
Blakus ganās kazas. Tās ir visur! - smej<br />
sarunbiedrs. Viņš ir pārliecināts, kādu varētu<br />
atrast pat lielākajā salas pilsētā Heraklionā,<br />
kas arī šķitusi haotiska un vairāk<br />
ciematam līdzīga. Interesants bijis kon -<br />
trasts – paguris sēdi +35 grādu karstumā un<br />
svīsti, bet tālumā redzamas sniegotās kalnu<br />
galotnes. - Aizbraucām uz kalniem, noīrējām<br />
velosipēdus. 30 km kalnup kaut kā tikām,<br />
tos stumdami, bet atpakaļceļš bija tā<br />
vērts – 40 minūšu bez pedāļu mīšanas.<br />
Paskaties lejup – ielejas, klintis. Daba ļoti<br />
skaista.<br />
Runājot par praksi, jaunais pavārs saka<br />
– pirmo reizi redzējis tik lielu virtuvi.<br />
Katrs cehs – karstais, aukstais, augļu –<br />
milzīga zāle. Ēšanu organizē bufetes veidā,<br />
trauki vienmēr ir pilni – cilvēki nepārtraukti<br />
nāk un ņem, ko vēlas. Ir arī šova<br />
virtuves, kur viss tiek gatavots restorāna<br />
apmeklētāju acu priekšā. Toms strādāja<br />
pie tematiskā galda, kur katru vakaru tika<br />
servēti citi ēdieni – pirmdienās meksikāņu,<br />
pēc tam spāņu, itāliešu, grieķu. - Uz suši<br />
gatavošanu bija jāpārģērbjas, - viņš smaidot<br />
saka. Par ēdieniem viņš teic: - Tādi bija<br />
gatavoti, bet ne tādos kvantumos, tādā<br />
ātrumā un stresā, kad tevi no malas vēro.<br />
Pašam bija jāmācās, neviens nerādīja,<br />
nemācīja, bet pēc tam kritizēja. Domāju,<br />
ka tiku galā. Šefi man teica, ka es esot labākais<br />
darbinieks tāsvasaras praksē. Viņš<br />
spriež, ka viss tur uz vietas nebija tieši tā,<br />
kā iecerēts, bet pieredze gūta gana liela.<br />
Vērtīgākais, ko iemācījās, – makaronu pagatavošana.<br />
Viesnīcā ļoti daudz gatavoja<br />
itāliešu ēdienus. Makaronus vārīt ir vien-<br />
Pikantajā saimnieču kalendārā arī<br />
Vidrižu Spēkozola ieguldījums<br />
ko pārsvarā esam piemirsuši, piemēram,<br />
Teņa jeb cūku aizbildņa diena 17. janvārī<br />
un Ziemas Māras diena (ziemas vidus, sveču<br />
diena) 2. februārī, bet pazīstamākās –<br />
7. februārī ir Pelnu diena – saimnieciskā<br />
gada sākums, bet dienu iepriekš Meteņi –<br />
pavasara gaidīšanas svētki. Mazāk zināma<br />
ir Urbāna diena 25. maijā, kad sēj miežus,<br />
auzas, linus, burkānus un stāda gurķus, tāpat<br />
Vītus diena 15. jūnijā, kad var sākt pļaut<br />
ar mehānismiem zāli.<br />
- Mūsdienās lauksaimniekiem pieejama<br />
moderna un efektīva tehnika, tiek izmantoti<br />
augstvērtīgi augu apstrādes līdzekļi un<br />
precīzas lopkopības metodes, taču mums<br />
ir arī nenovērtējamas mūsu senču gadsimtos<br />
un gadu tūkstošos izkoptas dabas<br />
ciklu zinības. Liekot to visu kopā, lauksaimnieki<br />
un lopkopji var sasniegt ne tikai<br />
kārši – ļoti karstā sālsūdenī,<br />
daudz maisot. Pēc<br />
tam tie strauji jāatdzesē<br />
ledusaukstā ūdenī, lai<br />
pārtrauktu procesu. Svarīgākais<br />
ir dažādās mērces,<br />
kuru gatavošanu no<br />
turienes pavāriem varēja<br />
pamācīties.<br />
Toms atzīst, ka darbā<br />
visvairāk nogurdināja<br />
nepārtrauktā smaidīšana.<br />
Bija jābūt ļoti laipnam.<br />
Ja pienāca, piemēram,<br />
francūži, par viņu jokiem<br />
bija jāsmejas pat<br />
nesaprotot. Krētas ekonomikā<br />
tūristi ir ļoti<br />
svarīgi. Ir izteikta sezona<br />
– 8 mēneši. Tad viss<br />
ir atvērts. Lielajās viesnīcās nodarbināto<br />
cilvēku vidū ir daudz jauniešu. Netrūkst<br />
viesstrādnieku – rumāņu, itāliešu, ukraiņu,<br />
baltkrievu, lietuviešu, francūžu. Pēc sezonas<br />
beigām viņi parasti dodas mājās vai<br />
pārceļas uz citu darbavietu. Visā izdabājot<br />
tūristiem, arī svētdienās un pirmdienās<br />
varēja baudīt naktsdzīvi – naktsklubi un<br />
bāri bija atvērti un pārpildīti. Tomam interesanti<br />
bijis novērot tūristu pieplūdumu –<br />
vienubrīd sabrauca pārsvarā krievi, tad<br />
franči un vācieši, visbeidzot pensionāri,<br />
kuru jaunietim bija nedaudz žēl, jo šķita,<br />
ka viņi ir nomocījušies lielajā karstumā.<br />
Kā interesantu piedzīvojumu sarunbeidrs<br />
min iepazīšanos ar bezpajumtnieku<br />
Mikiju. Pavadījis dienu Heraklionā, Toms<br />
nokavēja autobusu. Nākamais bija pl. 7<br />
no rīta. Jaunietis palika uz ielas šortos un<br />
iešļūcenēs. Sēdēdams jūras krastā, viņš<br />
sāka sarunu ar etiopieti Mikiju, īstu hipiju<br />
ar drediem uz galvas. Tuvojoties pulksten<br />
4, Mikijs jautāja, kur latvietis nakšņos.<br />
Tā kā Toms plānoja turpat sagaidīt autobusu,<br />
Mikijs piedāvāja naktsmājas. - Izveda<br />
mani cauri pilsētai, pa ceļam sveicinoties<br />
ar visiem vietējiem jauniešiem, kurus viņš<br />
pazina. Iegājām parciņā, bet tur liels apaļš<br />
krūms. No tā Mikijs izvilka guļammaisu,<br />
uzklāja man guļasvietu un teica, lai pamodinu<br />
no rīta, kad iešu prom, viņš parādīs<br />
ceļu, - atceras Toms. Bija pārsteigums, no<br />
rīta atklājot, ka visapkārt ir cilvēki, iela.<br />
Parks nebūt nebija tik plašs un nomaļš, kā<br />
izskatījās. - Mikijs bija foršs cilvēks, bezpajumtnieks<br />
pēc pārliecības, viņam nav<br />
nekādu problēmu. Naudu nemaz nevajag.<br />
Teica, ka viņam viss ir.<br />
- Krētā atpūsties ir jauki, bet cilvēks no<br />
ziemeļiem tur dzīvot un strādāt nevar, - secina<br />
Toms. Tomēr viņš atzīst, ka apsver iespēju<br />
pēc mācību beigšanas doties praksē<br />
uz Itāliju.<br />
Linda TAURIŅA<br />
augstu ražību, bet arī gūt gandarījumu<br />
un piepildījumu, veicot savu darbu. Pievienojot<br />
mūsdienu atzīmējamām dienām<br />
32 latviešu gadskārtu dienas, vairs nav jāsūdzas<br />
par svētku trūkumu un sēru dienu<br />
lielo skaitu. Jāņem mūsu senču bagātais<br />
mantojums un soli pa solim jāizprot un jābauda!<br />
- mudina I. Šmits.<br />
Spēkozola mērķis ir godāt un mīlēt dabu<br />
un mūsu ozolus, baudīt to spēku un iedvesmu.<br />
Tā vērtības ir daba, cilvēks un tehnoloģijas<br />
papildinošā saskaņā, kas tiek sasniegtas<br />
izmantojot cilvēka un dabas pirmatnējo<br />
saikni. Spēkozola preču zīme simbolizē<br />
Latvijas dabas spēku.<br />
Sagatavoja Līga LIEPIŅA<br />
Laika prognoze<br />
Vidzemei<br />
18. janvārī<br />
Mainīgs mākoņu daudzums. Bez<br />
ievērojamiem nokrišņiem. Ziemeļaustrumu<br />
vējš 3 - 7 m/s. Gaisa temperatūra<br />
naktī -16, -20°, dienā -14, -17°.<br />
19. janvārī<br />
Neliels mākoņu daudzums. Bez nokrišņiem.<br />
Naktī ziemeļaustrumu, ziemeļu<br />
vējš 2 - 6 m/s, dienā mainīga virziena<br />
vējš 1 - 5 m/s. Gaisa temperatūra<br />
naktī -22, -25°, dienā -18, -20°,<br />
līča piekrastē ap -15°.<br />
20. janvārī<br />
Mākoņains, brīžiem skaidrosies. Dienā<br />
vietām neliels sniegs. Dienvidu,<br />
dienvidrietumu vējš 2 - 7 m/s, pievakarē<br />
pāries rietumu, ziemeļrietumu vējā.<br />
Gaisa temperatūra naktī -21, -26°, līča<br />
piekrastē -15, -20°, dienā -10, -14°,<br />
līča piekrastē -3, -8°.<br />
21. janvārī<br />
Mākoņains, brīžiem skaidrosies. Naktī līča<br />
piekrastē neliels sniegs. Mainīga virziena<br />
vējš 1 - 5 m/s. Gaisa temperatūra<br />
naktī -12, -16°, ziemeļrietumos -6, -10°,<br />
dienā -5, -8°.<br />
Latvijas Vides, ģeoloģijas un<br />
meteoroloģijas centra dati<br />
Kā vērtējat jauno<br />
kārtību skolēnu<br />
mācību līdzekļu<br />
finansēšanā?<br />
Umurdziete<br />
Sanita Krūmiņa:<br />
- Labi, ka Izglītības<br />
ministrija<br />
beidzot izstrādājusi<br />
noteikumus,<br />
kas no skolai<br />
nepieciešamā<br />
tiek finansēts par<br />
valsts un pašvaldības<br />
līdzekļiem, bet kas jāgādā vecākiem.<br />
Šonedēļ arī TV ziņās par to informēja.<br />
Protams, jaunā kārtība vēl jāprecizē. Piemēram,<br />
par vajadzīgajiem materiāliem<br />
mājturības stundām. Sapratu, ja skolēns<br />
izgatavoto lietu patur sev, tad materiālus<br />
gādā vecāki. Mācību grāmatas un metodiskos<br />
materiālus Umurgā arī līdz šim<br />
nodrošināja skola.<br />
Puikuliete<br />
Gita Rudzīte:<br />
- Skaidrība šajā<br />
jautājumā bija nepieciešama.<br />
Kā<br />
mamma, protams,<br />
atbalstu, ka ģimenēm<br />
samazināsies<br />
tēriņi mācībām<br />
nepieciešamo lietu<br />
pirkšanai. Taču skolās droši vien būs<br />
problēmas, piemēram, ar darba burtnīcām,<br />
kas ir dārgas, bet tagad būs jāgādā<br />
par pašvaldības naudu. Lauku skolās, arī<br />
mēs Puikulē, izmantojām tikai visnepieciešamākās.<br />
Centāmies kopēt, likām<br />
rakstīt parastajās burtnīcās. Sarežģītāk<br />
būs angļu valodā, kur, liekas, bez darba<br />
burtnīcām neiztikt.<br />
Pāliete Inese<br />
Luste: - Tas ir<br />
pareizi – ja valstī<br />
ir bezmaksas<br />
izglītība, viss<br />
mācību procesam<br />
nepieciešamais<br />
jānodrošina par<br />
valsts un pašvaldības<br />
finansējumu.<br />
Beidzot būs skaidrība. Vēl gan vajadzētu<br />
precizēt, ko tiešām obligāti vajag, lai<br />
skolēns apgūtu mācību saturu. Teiksim,<br />
strīdīgās darba burtnīcas. Cik tās vienmēr<br />
ir lietderīgas? Varbūt stundās izmanto<br />
vien dažas lapas. Vai konkrētajai klasei<br />
tās ir piemērotas viņu darba tempam?<br />
Skolotājas izvaicāja<br />
Laila PAEGLE
Change language