AL_1709_apg_AA43-1529-12_13

SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
NORAKSTS
Lieta Nr.A420714810
143/AA43 – 1529 - 12/13
Rīgā 2012.gada 17.septembrī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente S.Kanenberga, tiesneses K.Krastiņa un U.Mihailova
rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par M.B., personas kods
/personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 149 10 .panta ceturtās daļas 6.punktā paredzēto pārkāpumu sakarā
ar M.B. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 12.septembra
spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes
Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors 2010.gada
22.aprīlī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu - paziņojumu Nr.111573374
(turpmāk – Sākotnējais lēmums) par to, ka transportlīdzeklis Opel Vectra, ar valsts
reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (turpmāk arī – Transportlīdzeklis),
novietots stāvēšanai Slokas ielā 12, Rīgā, kur brauktuves mala apzīmēta ar 943.ceļa
apzīmējumu. Tādējādi pārkāptas Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu
Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 314.22.apakšpunkta prasības,
par ko paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk –
LAPK) 149. 10 panta ceturtās daļas 6.punktā.
Par minēto pārkāpumu Transportlīdzekļa vadītājam, kurš neatradās pārkāpuma
izdarīšanas vietā, piemērots naudas sods Ls 20 apmērā.
Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, M.B. to apstrīdēja.
[2] Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes
(turpmāk – iestāde) 2010.gada 15.jūnija lēmumu Nr.3509 (turpmāk – Lēmums)
Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.
[3] Administratīvajā rajona tiesā 2010.gada 28.jūlijā saņemts M.B. pieteikums
(sūdzība) par Lēmuma atcelšanu.

2
Pieteikumā (sūdzībā) norādīts, ka iestāde nav pareizi izvērtējusi un izskatījusi
M.B. apstrīdēšanas iesniegumu, jo pretēji Lēmumā norādītajam, lietā pastāv strīds par
943.ceļa apzīmējuma esamību (dzeltena līnija). Pirms Lēmuma pieņemšanas M.B.
iesniedza Valsts policijā Rīgas domes Satiksmes departamenta 2010.gada 25.maija
vēstules Nr.DS – 10 – 601 - di ,,Par Slokas ielu” kopiju, kurā norādīts, ka
departaments nav akceptējis ceļu horizontālā 943.ceļa apzīmējuma uzklāšanu Slokas
ielā 12, Rīgā.
Ceļa apzīmējumi atbilstoši Administratīvā procesa likumam (turpmāk – APL),
tiesu judikatūrai un doktrīnai tāpat kā ceļazīmes ir atzīstami par administratīvajiem
aktiem. Lai administratīvais akts tiktu atzīts par administratīvo aktu, tam ir jābūt
visām likumā norādītajām obligātajām pazīmēm, kur viena no tām ir iestāde. Ņemot
vērā, ka iestāde nav saskaņojusi horizontālā 943.ceļa apzīmējuma uzklāšanu Slokas
ielā 12, Rīgā, tas nozīmē, ka pastāv situācija, kad izskatās, ka administratīvo akts ir
izdots vai ka to ir izdevusi iestāde, bet tas neatbilst faktiskajai situācijai. Atbilstoši
tiesībzinātnieka F.J.Paines sniegtajam teorētiskajam skaidrojumam - nepietiek, ka
administratīvais akts izskatās pēc tāda, nepieciešams, lai to izdotu iestāde. Līdz ar to
943.ceļa apzīmējums Slokas ielā 12, Rīgā jau no tā uzklāšanas dienas nekad nav bijis
administratīvais akts un nav bijis jāievēro personām, kuras novieto transportlīdzekļus.
Konkrētajā gadījumā darbojas citāds princips, nekā attiecībā uz normatīvajiem
aktiem, kuri, pat tad, ja izdoti nepareizi (piemēram, neatbilst Latvijas Republikas
Satversmei), ir jāpilda, kamēr tos atceļ Satversmes tiesa vai groza pat Saeima.
Attiecībā uz administratīvajiem aktiem - ir jāpilda tikai tādi administratīvie akti, kuri
atbilst APL noteiktajām obligātajām pazīmēm, pretējā gadījumā, tas nav
administratīvais akts un līdz ar to nav jāpilda.
[4] Administratīvajā rajona tiesā saņemts iestādes rakstveida sākotnējais
paskaidrojums, kurā tā norāda, ka pieteikums (sūdzība) netiek atzīts pilnā apjomā, un
papildus Lēmumā norādītajam paskaidro turpmāko.
Iestāde pievienojas valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts ceļi” viedoklim,
ka transportlīdzekļa vadītāja pienākums, vadot transportlīdzekli, ir ievērot ceļa
apzīmējumu prasības, nevis izlemt jautājumu par to, vai tie ir izveidoti atbilstoši
valsts standartiem vai to izvietošana ir notikusi noteiktā kārtībā.
[5] Administratīvajā rajona tiesā 2011.gada 25.augustā saņemts iestādes
paskaidrojums, kurā, citstarp, norādīts, ka atzīst M.B. pieteikumu (sūdzību). M.B. ar
savu rīcību ir pārkāpis CSN prasības, bet tā kā 943.ceļa apzīmējums „Dzeltena līnija”
uzklāta nesaskaņojot ar Rīgas domes Satiksmes departamentu, Lēmums ir atceļams
un lieta izbeidzama.
[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 12.septembra spriedumu M.B.
pieteikums (sūdzība) noraidīts, Lēmums atstāts negrozīts.
Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[6.1] Iestādes veiktajās fotofiksācijās, kas pievienotas lietas materiāliem
ierakstītas elektroniskā datu nesējā (lietas 44. - 46.lapa, CD disks lietas 47.lapa)

3
redzams, ka brauktuves mala/apmale vietā, kurā Transportlīdzekli stāvēšanai tika
novietojis M.B., ir apzīmēta ar dzelteno līniju.
Tā kā lietā nav strīda par to, ka M.B. Transportlīdzekli bija novietojis
stāvēšanai Sākotnējā lēmumā norādītajā laikā un vietā, ko apliecina M.B. sniegtie
paskaidrojumi pieteikumā (sūdzībā) un tiesas sēdē, tiesa atzina, ka M.B.
Transportlīdzeklis bija novietots 943.ceļa apzīmējuma darbības zonā, tātad –
neievērojot CSN 314.22.punktā paredzētos nosacījumus.
[6.2] No Ceļu satiksmes likuma 19.panta izriet, ka likumdevējs noteicis
bezierunu pienākumu ievērot CSN prasības.
Savukārt policijai, t.i., iestādei, kurai saskaņā ar CSN 7.punktā noteikto ir
pienākums regulēt un uzraudzīt ceļu satiksmi, kamēr ceļazīme – vispārējais
administratīvais akts nav atzīts par prettiesisku vai atcelts, konstatējot pārkāpumu,
nav pamata uz to nereaģēt.
[6.3] Ceļu satiksmes likuma 38.panta otrajā daļā noteikts, ka satiksmes
organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu veic ceļa
pārvaldītājs atbilstoši saskaņotajai projekta dokumentācijai vai saskaņojot ar VAS
„Latvijas Valsts ceļi”. Ceļa pārvaldītājs, atbilstoši šā likuma 1.panta 2.punktam, ir
īpašnieks vai cita fiziskā vai juridiskā persona, kurai attiecīgais ceļš nodots
pārvaldījumā (pārziņā). Tādējādi atzīstams, ka M.B. minētie argumenti par ceļa
apzīmējuma atrašanās tiesiskumu konkrētajā vietā un konkrētajā laikā ir vērsti uz ceļa
pārvaldītāja rīcību.
Tiesā ierosinātās lietas izskatīšanas priekšmets ir citas iestādes – Valsts
policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes - Lēmuma atcelšana.
Tādējādi ceļa apzīmējuma atrašanās konkrētā vietā un laikā lietā nozīmīgs apstāklis ir
tikai tiktāl, ciktāl no tā izriet secinājumi par to, vai ir ievērotas CSN prasības.
[6.4] Tā kā 943.ceļa apzīmējumu M.B. redzējis, bet nav izpildījis ar to
noteiktās prasības ievērot noteikto režīmu konkrētajā vietā pretēji CSN 34.punktā
noteiktajam atzīstams, ka pierādīta M.B. vaina, proti, pārkāpuma subjektīvā puse. Tā
kā lietā pierādījumi, kas ļautu izdarīt secinājumu, ka M.B. paļāvība uz to, ka viņš
nevar tikt sodīts, nav konstatējami, tiesai nav pamata atzīt pārkāpumu par izdarītu aiz
neuzmanības atbilstoši LAPK 11.pantam.
[6.5] Tiesa atzina, ka iestāde pamatoti un tiesiski M.B. piemērojusi naudas
sodu Ls 20 apmērā.
[7] Par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 12.septembra spriedumu M.B.
iesniedza apelācijas sūdzību, kurā, pamatojoties uz pieteikumā (sūdzībā) norādītajiem
argumentiem, lūgts minēto spriedumu atcelts un lietvedību lietā izbeigt.
Apelācijas sūdzībā papildus norādīti turpmāk minētie argumenti.
[7.1] Personām ir saistoši un ir jāpilda tikai tādi administratīvie akti, kas atbilst
APL 3.pantā noteiktajām prasībām, it īpaši, ja kompetentā iestāde ir atzinusi, ka
attiecīgais 943.ceļa apzīmējums nav un netiek saskaņots. Jāņem arī vērā, ka minētais
ceļa apzīmējums ir uzklāts, nelietojot ceļazīmi apstāties aizliegts, līdz ar to, ja nebūtu
nelikumīgi uzklātā ceļa apzīmējuma, administratīvā pārkāpuma sastāvs nekādā
gadījumā neveidojas.

4
[7.2] Lai konkrētajā gadījumā secinātu, ka pastāv LAPK 149. 10 panta ceturtās
daļas 6.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma objekts un objektīvā puse, Slokas
ielā 12, Rīgā uzklātajam 943.ceļa apzīmējumam kā vispārīgajam administratīvajam
aktam būtu jāatbilst APL 3.panta obligātajām prasībām. Ņemot vērā, ka Rīgas domes
Satiksmes departaments 2010.gada 25.maija vēstulē ir norādījis, ka departaments nav
akceptējis horizontālā 943.ceļa apzīmējuma uzklāšanu iepriekš minētajā vietā,
secināms, ka M.B. nav pārkāpis ceļu satiksmes organizācijas un stāvēšanas noteikumu
ievērošanas kārtību vietās, kas apzīmētas ar 943.ceļa apzīmējumu, jo Slokas ielā 12,
Rīgā šāda apzīmējuma nav, Slokas ielā 12, Rīgā redzamā dzeltenā līnija ir 943.ceļa
apzīmējuma viltojums un nekādā gadījumā nevar tikt uzskatīts par oriģinālu ceļa
apzīmējumu, kas ir vispārīgais administratīvais akts.
[7.3] Pirmās instances tiesa nepareizi atsaucas uz Vācijas tiesībzinātnieka
viedokli par ceļazīmju dabu, ņemot vērā, ka par ceļazīmēm vai apzīmējumiem kā
administratīvajiem aktiem un to bezierunu pildīšanu var runāt tikai tādā gadījumā, ja
ceļazīme tiešām ir uzskatāma par administratīvo aktu.
Ņemot vērā, ka uzliktais sods ir gan nelabvēlīgs, gan arī prettiesisks
administratīvais akts, iestādei nebija šķēršļu Lēmumu atcelt, bet pirmās instances tiesa
to nav ņēmusi vērā.
Daudzās privātās teritorijās īpašnieki uzstāda dažāda veida ceļazīmes, taču tie
nav administratīvie akti un pret to pārkāpšanu zemesgabala īpašnieks var vērsties tikai
ar civiltiesiskām metodēm.
[7.4] Tiesa vispār nav ņēmusi vērā, ka visām ceļazīmēm un ceļa apzīmējumiem
ir jāatbilst noteiktam standartam, līdz ar to transportlīdzekļa vadītājam nav jāievēro
jebkāds ceļa apzīmējums vai ceļazīme, bet tikai tāda, kas atbilst ar CSN
apstiprinātajam standartam. Konkrētajā gadījumā nav pārbaudīti fakti, vai uzkrāsotā
dzeltenā līnija ir uzkrāsota, ievērojot standarta prasības, un kuru varētu atzīt par tādu,
kas pirmajā acu uzmetienā būtu jāievēro, kā atbilstošs ceļa apzīmējums.
[8] Administratīvajā apgabaltiesā saņemts iestādes rakstveida paskaidrojums,
kurā norādīts, ka apelācijas sūdzība netiek atzīta, pirmās instances tiesas spriedums ir
pieņemts likumīgi un pamatoti.
[9] Saskaņā ar LAPK 289. 21 panta otro daļu (redakcijā, kas stājās spēkā
2012.gada 1.jūlijā) Administratīvā apgabaltiesa apelācijas sūdzību izskata rakstveida
procesā.
Motīvu daļa
[10] Pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus,
Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka M.B. apelācijas sūdzība ir pamatota un
Lēmums ir atceļams.
[11] Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 38.panta otrajai daļai satiksmes
organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu veic ceļa
pārvaldītājs atbilstoši saskaņotajai projekta dokumentācijai vai saskaņojot ar Latvijas
Valsts ceļiem. Saskaņojums par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu

5
izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu attiecas uz atbilstību standartiem ceļu
satiksmes drošības jomā.
[12] Kaut gan VAS „Latvijas Valsts ceļi” ir iestāde, kura izdod administratīvos
aktus – ceļa zīmes (sk. Senāta 2010.gada 22.februāra lēmumu lietā Nr.SKA -
101/2010 13.punktu) atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 38.panta otrajai daļai ar VAS
„Latvijas Valsts ceļi” saskaņoto satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu
izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu veic ceļa pārvaldītājs.
No lietas materiāliem izriet, ka Rīgas domes Satiksmes departaments nav
akceptējis 943.ceļa apzīmējuma uzklāšanu Slokas ielā 12, Rīgā, ko apliecina Rīgas
domes Satiksmes departamenta 2010.gada 25.maija vēstule Nr.DS – 10 – 601 – ap
(lietas 12.lapa).
Tātad ceļa pārvaldītājs nav saskaņojis ar VAS „Latvijas Valsts ceļi” 943.ceļa
apzīmējuma uzklāšanu Slokas ielā 12, Rīgā.
Līdz ar to secināms, ka kompetentā iestāde – VAS „Latvijas Valsts ceļi” nav
izdevusi administratīvo aktu par minētā ceļa apzīmējuma uzklāšanu, kas savukārt
noved pie tā, ka konkrētais ceļa apzīmējums nav atzīstams par administratīvo aktu un
tas nevar dot rīkojumu personām.
[13] Pastāvot iepriekš minētajiem apstākļiem, apgabaltiesa atzīst, ka nav
konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs M.B. darbībās.
Lietā konstatētie tiesiskie apstākļi, ceļa apzīmējuma spēkā neesamība,
pastāvēja Sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdi, līdz ar to šie apstākļi ir ņemami vērā,
izskatot lietu pēc būtības.
Persona nevar tikt administratīvi sodīta par spēkā neesoša rīkojuma
nepildīšanu, jo saskaņā ar LAPK 9.pantu, par administratīvo pārkāpumu atzīstama
prettiesiska darbība vai bezdarbība. Ja administratīvais akts par ceļa apzīmējuma
izvietošanu būtu izdots, tad administratīvajam aktam būtu iedarbība līdz tā atcelšanai
arī tad, ja tas būtu vēlāk atzīts par prettiesisku. Savukārt, ja administratīvā akta
izdošana nav notikusi, tad nevar rasties tiesiskas sekas no patvaļīgas ceļa apzīmējuma
izvietošanas.
[14] Ņemot vērā norādīto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka lietvedība
administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama, pamatojoties uz LAPK 239.panta
1.punktu.
[15] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums nav pamatots.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta
1.punktu, 289. 12 panta otrās daļas 2.punktu un 289. 22 panta otro daļu, Administratīvā
apgabaltiesa

6
nosprieda:
Atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes
2010.gada 15.jūnija lēmumu Nr.3509 (administratīvā pārkāpuma protokols -
paziņojums Nr.111573374) un administratīvā pārkāpuma lietu par M.B. saukšanu pie
administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
149. 10 panta ceturtās daļas 6.punktā paredzēto pārkāpumu izbeigt.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Tiesnese referente (paraksts) S.Kanenberga
Tiesneses (paraksts)
(paraksts)
K.Krastiņa
U.Mihailova
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās apgabaltiesas tiesnese S.Kanenberga
Rīga, 2012.gada 17.septembrī