Svïto Rakstu apceres katrai dienai

294
13. oktobris
Jo mïs l¥dz ar Vi¿u Krist¥bÇ esam aprakti nÇvï, lai
tÇpat kÇ Kristus Sava Tïva god¥bas spïkÇ uzcelts
no miro¿iem, tÇ ar¥ mïs dz¥votu atjaunotÇ dz¥vï.
(Rom. 6:4)
DiemÏïl daudzi, to dzirdïdami, iedomÇjas, ka vi¿i
var, tÇpat kÇ agrÇk, palikt vecajÇ ÇdÇ un dz¥vot, kÇ
vien tiem t¥k, tÇ padar¥dami br¥ni‰˙¥go Krist¥bu tikai
par apsegu savam kaunam, it kÇ vi¿i bappletu aicinÇti Ïïlast¥bas
valst¥bÇ tÇlab, lai varïtu dar¥t, ko vïlas,
tomïr pa∫auties uz to, ka Dievs ir Ïïl¥gs, un mierinÇt
sevi: es esmu vÇj‰ cilvïks, gan Dievs man piedos.
Nï, ne tÇ, m¥∫ais brÇli, tÇdu ce∫u es tev neesmu rÇd¥jis,
ka Krist¥ba dotu br¥v¥bu grïkot, bet tie‰i pretïji:
tev grïki ir atlaisti un esi Ïïlast¥bÇ nÇcis tÇdï∫, lai nu
dz¥votu citÇdu dz¥vi un atstÇtos no grïkiem. ·¥s lietas
nesader kopÇ: bapplet krist¥tam un palikt grïkos. Tev
nepal¥dzïs tas, ka esi krist¥ts; ja neturïsi savu
Krist¥bu godÇ un ‰˙¥st¥bÇ un, saukdams sevi par
kristieti, atmet¥si Kristu, tad tev no kristiet¥bas nebapples
nekÇ vairÇk kÇ vien vÇrds un izskats, ar kuru pievilsi
pats sevi.