Filantrops - EVF - Latvijas Universitāte
Filantrops - EVF - Latvijas Universitāte
Filantrops - EVF - Latvijas Universitāte
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
w<br />
Ekskluzīva intervija ar<br />
ekspertu Jāni Priedi<br />
Sporta spēles 2012<br />
<strong>Filantrops</strong><br />
Mūsu studentu pieredze<br />
starptautiskā konferencē<br />
27. 04. 2012
Intervija ar LU <strong>EVF</strong> lektoru Dr.oec. Jāni<br />
Priedi par degvielas cenu ietekmi uz<br />
tautsaimniecību Latvijā — 4. lpp.<br />
Leldes Pētersones pieredze starptautiskā<br />
konferencē Turcijā — 9. lpp.<br />
Studentu apmaiņas programmu<br />
piedāvātās iespējas — 13. lpp.<br />
Sporta spēles 2012 — 19. lpp.<br />
Intervijas ar sportistiem Rihardu<br />
Zēbergu un Jāni Kausu — 20. lpp.<br />
Ekonomu recepte — 22. lpp.<br />
Atpūtai lekcijās — 23. lpp.<br />
Maija un jūnija pasākumi — 25. lpp.<br />
<strong>Latvijas</strong> <strong>Universitāte</strong>s Ekonomikas un Vadības<br />
fakultātes Studentu Pašpārvalde izsludina<br />
konkursu uz avīzes redaktora vietu.<br />
Mūsu ideālajam kandidātam:<br />
• Ir viedoklis par MONSTER enerģijas dzērienu<br />
• CV pieejams uz skaisti iesmaržināta rozā papīra<br />
• Pēdas izmērs ir lielāks nekā pašpārvaldes Ievai<br />
• Jāprot runāt ar cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem<br />
• Piemīt Izcilas kāpņu lietošanas iemaņas un ir<br />
vismaz 3 gadu pieredze šajā jomā<br />
<strong>Filantrops</strong><br />
Pieteikties varēs tikai līdz 2015. gada jūlijam — nenokavē!<br />
<strong>Filantrops</strong> #1 3. lpp. LU <strong>EVF</strong> SP
<strong>Filantrops</strong><br />
Intervija ar LU <strong>EVF</strong> lektoru Dr.oec. Jāni Priedi par<br />
degvielas cenu ietekmi uz tautsaimniecību Latvijā<br />
Droši vien ikviens pēdējā laikā ir ne tikai dzirdējis par degvielas cenu paaugstināšanos, bet arī<br />
izjutuši paši, visdažādākajās jomās, tieši tāpēc intervējām <strong>Latvijas</strong> <strong>Universitāte</strong>s Ekonomikas un<br />
vadības fakultātes lektoru Dr.oec. Jāni Priedi par šo tematu.<br />
Kā Jūs vērtējat pašreizējās degvielas cenas Latvijā?<br />
Globalizācijas apstākļos pasaulē valstis un ekonomikas kļūst<br />
arvien atkarīgākas viena no otras un degvielas tirgi un to cenas<br />
nav izņēmums. Līdz ar to degvielas cenu izmaiņas pasaulē<br />
nenovēršami ietekmē cenas arī Latvijā. Degvielas cenu<br />
pieaugums ietekmēs gan mājsaimniecības, gan uzņēmumus, tas<br />
ir nenovēršami, tāpēc jāpievērš uzmanība tālākajām rīcībām<br />
mainīgajos apstākļos.<br />
Kāpēc degvielas cenas sabiedrībā ir tik aktuālas? Uz šo jautājumu iespējams atbildēt, ielūkojoties<br />
mājsaimniecību patēriņa struktūrā. Piemēram, izdevumi transportam ir aptuveni 12% no<br />
mājsaimniecības budžeta uz 1 mājsaimniecības locekli un degvielas cenu kāpums nozīmīgi<br />
ietekmē mājsaimniecības budžetu. Degvielas cenu kāpums ietekmē arī pārējo patēriņu, piemēram,<br />
pārtikas cenas. Savukārt, pārtika mājsaimniecības budžetā uz 1 mājsaimniecības locekli sastāda<br />
aptuveni 28%. Tātad tikai transports un pārtika sastāda 40% no mājsaimniecības budžeta un<br />
degvielas cenu kāpums nenoliedzami ietekmēs mājsaimniecību budžetus.<br />
Ņemot vērā ekonomisko situāciju, mājsaimniecību rīcībā varēs novērot ieradumu izmaiņas un<br />
patēriņa struktūras izmaiņas. Paradumus nav viegli mainīt, daudz kas ir atkarīgs no pieprasījuma<br />
elastības, taču ir vērojamas izmaiņas pieprasījumā, piemēram, pēc vieglajām automašīnām. Pircēji<br />
vērtē ne tikai automašīnas iegādes cenu, bet arī ekspluatācijas izmaksas. Piemēram, lietoto<br />
automobiļu tirgū ir vērojams pieprasījums pēc mazām un ekonomiskām automašīnām, kas<br />
pēdējos gados ir sadārdzinājis šo automašīnu cenu. Tāpēc ir vērojama situācija, ka par 5000 eiro ir<br />
iespējams iegādāties 2000. gada Mercedes Benz S 500 (5 litru benzīndzinējs) vai 2004. gada Toyota<br />
Corolla (1,4 litru dīzeļdzinējs). Racionāls pircējs izvēlēsies tādu automašīnu, ko varēs atļauties<br />
uzturēt ilgtermiņā. Protams, jāatceras, ka patēriņa struktūras izmaiņas ir cieši saistītas ar<br />
<strong>Filantrops</strong> #1 4. lpp. LU <strong>EVF</strong> SP
ienākumiem un to izmaiņām. Ja cenas palielinās straujāk nekā ienākumi, tas nozīmē, ka patēriņa<br />
struktūra mājsaimniecībās mainīsies un mazāk līdzekļi tiks atvēlēti pozīcijām, kas nav pirmās<br />
nepieciešamības preces un pakalpojumi.<br />
Kas attiecas uz uzņēmumiem, tad šeit nevar viennozīmīgi pateikt, ka visus uzņēmumus tas skars<br />
vienādi. Viss atkarīgs no tautsaimniecības nozares, kurā uzņēmums darbojas. Ja tas ir transporta<br />
uzņēmums, kuram izdevumos lielākā daļa ir ar degvielu saistītās izmaksas tas būs viens rezultāts,<br />
bet citos uzņēmumos, kur transporta un ar to saistītās degvielas izmaksas ir mazas, tad degvielas<br />
cenu kāpuma ietekme būs mazāka. Tomēr, pat ja uzņēmumam nav pašiem savs transports un ir<br />
piegādātāji, kuriem ir degvielas izmaksas, tas nozīmē, ka piegādes izmaksas sadārdzināsies un<br />
vienalga atstās ietekmi uz cenām.<br />
Cik būtiska loma ir degvielas tirgotājiem šajā ķēdē?<br />
2011. gadā Latvijā bija izsniegtas 142 degvielas<br />
mazumtirgotāju licences, lai gan 2006. gadā tās bija 206<br />
licences. Tirgū ir vērojamas pārmaiņas, ko ir ietekmējusi<br />
ekonomiskā situācija. Jau 2011. gads bija zīmīgs ar to, ka<br />
no degvielas tirgus arvien vairāk pazuda mazie degvielas<br />
tirgotāji. Mazās degvielas uzpildes stacijas tika gan<br />
pārdotas, gan iznomātas, gan pārgāja franšīzē pie<br />
lielajiem degvielas tirgotājiem.<br />
Tomēr tirgū ir izteikti 3 degvielas mazumtirgotāji: Statoil, Neste un Lukoil. Tas nozīmē, ka tirgū ir<br />
augsta koncentrācijas pakāpe. Neskatoties uz to, ir grūti novērtēt degvielas mazumtirgotāju lomu<br />
cenu noteikšanā. Degvielas cenu gandrīz pusi veido nodokļi, puse ir iepirkuma cena un atlikušie<br />
5-7% ir mazumtirgotāju peļņa. Protams, tirgū pastāvošā augstā koncentrācijas pakāpe ir pievērsusi<br />
arī Konkurences padomes uzmanību jautājumā, vai trīs lielāko mazumtirgotāju darbībā nav<br />
saskatāmi kādi pārkāpumi.<br />
<strong>Filantrops</strong><br />
Pēdējais plašākais pētījums par degvielas mazumtirdzniecības tirgu Latvijā veikts 2006. gadā.<br />
Savukārt 2007. gadā Konkurences padome konstatēja pazīmes, kas liecina par trīs lielāko degvielas<br />
mazumtirgotāju kolektīvo dominanci degvielas mazumtirdzniecības tirgū Latvijā. Konkurences<br />
padome jau 2010. gada pavasarī uzsāka degvielas tirgus uzraudzību, lai izpētītu degvielas tirgus<br />
<strong>Filantrops</strong> #1 5. lpp. LU <strong>EVF</strong> SP
struktūru Latvijā, cenas veidošanās struktūru un pārliecinātos, vai šajā tirgū nav pārkāpumu.<br />
Šobrīt Konkurences padome turpina vērtēt degvielas mazumtirdzniecības tirgu un iespējamos<br />
pārkāpumus Statoil, Neste un Lukoil darbībā.<br />
<strong>Latvijas</strong> degvielas tirgotāji iepērk degvielu ārējos tirgos, kur cenu nosaka globālā tirgus tendences<br />
(pieprasījums/piedāvājums un to veidojošie tirgus notikumi). Tādējādi <strong>Latvijas</strong> patērētāji ir<br />
atkarīgi no naftas produktu resursu cenām pasaules tirgos. Konkurences padome līdz šim<br />
veiktajās degvielas tirgus uzraudzības pārbaudēs nav konstatējusi, ka degvielas<br />
mazumtirdzniecības cenu izmaiņas ir bijušas neatbilstošas tendencēm pasaules naftas resursu<br />
tirgū.<br />
Nenoliedzami varam apgalvot, ka mazumtirgotāji ir tieši atkarīgi no naftas cenām pasaules tirgos<br />
un vairumtirgotāju noteiktajām cenām. Savukārt, mazumtirgotāju degvielas krājumi nosaka to, cik<br />
ātri cenas mainās degvielas uzpildes stacijās pēc tam, kad tās ir mainījušās pasaules tirgos. Pēc<br />
Konkurences padomes veiktā pētījuma varēs vairāk spriest par mazumtirgotāju rīcību tirgū.<br />
Vai <strong>Latvijas</strong> valdībai vajadzētu iejaukties?'<br />
Degvielas cenu kāpums nenoliedzami ietekmēs<br />
inflāciju. Ekspertu aprēķini liecina, ka degvielas cenu<br />
pieaugums par 10% netiešā veidā ceļ kopējo patēriņa<br />
cenu līmeni par 0,5%. 2014. gadā Latvija plāno ieviest<br />
eiro, tas nozīmē, ka inflācija kā viens no eiro<br />
ieviešanas kritērijiem <strong>Latvijas</strong> valdībai būs jāuzrauga<br />
(Māstrihtas kritērijs: inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1.5 procentu punktiem pārsniegt triju<br />
labāko dalībvalstu vidējo rādītāju). Šogad inflācija Latvijā turpina samazināties, taču pastāvīgais<br />
politiskais saspīlējums Tuvo Austrumu naftas ieguves reģionos turpina būt aktuāls cenu kāpuma<br />
riska faktors. 2013. gada sākumā Latvijā būs Māstrihtas kritēriju mērīšanas periods un <strong>Latvijas</strong><br />
valdībai ar tās rīcībā esošajiem instrumentiem (piem. nodokļu politiku) jāveicina kritēriju izpildi.<br />
Kādu tuvāko nākotni Jūs saskatāt degvielas cenās? Vai pastāv iespēja, ka mūsu degvielas cenas<br />
būs līdzvērtīgās, kādas tās ir Rietumeiropā?<br />
<strong>Filantrops</strong><br />
Tā ir normāla situācija, ka vienotā tirgū ar brīvu preču kustību cenas izlīdzinās. Par nākotni ir grūti<br />
spriest, jo viss ir atkarīgs no cenām pasaules tirgos un dažādiem saistošajiem normatīvajiem<br />
<strong>Filantrops</strong> #1 6. lpp. LU <strong>EVF</strong> SP
aktiem. Jau tagad jēlnaftas cena ir virs 100$ par barelu un ir dažādi ietekmējošie faktori, kas šo<br />
cenu var ietekmēt: dolāra kurss, naftas eksportētājvalstu rīcība, kā arī prognozes par attīstīto valstu<br />
ekonomisko sniegumu nākotnē.<br />
Konflikts Persijas līcī un iespējamais Irānas eksporta samazinājums ir ļoti nopietns faktors, kas var<br />
ietekmēt jēlnaftas cenu pasaules tirgos. Irāna 2010. Gadā bija trešā lielākā jēlnaftas<br />
eksportētājvalsts pasaulē (pēc Saūda Arābijas un Krievijas) un ja šajā reģionā nobriedīs militārs<br />
konflikts tad cenas biržās varētu būt ļoti augstas, taču par to ir grūti spriest. Eksperti prognozē, ka<br />
ļaunākajā scenārijā, ja tomēr notiek militārs konflikts, tad degvielas cenas, piemēram 95. Markas<br />
benzīns varētu maksāt 1.20 — 1.60Ls, bet tās ir prognozes un spekulācijas, to nekad nevaram 100%<br />
zināt. Kā arī vienmēr ir jācer, ka militārs konflikts nenotiks un degvielas cenas kādu laiku tādā<br />
līmenī varētu saglabāties.<br />
Kā vēl viens degvielas cenu ietekmējošais faktors ir minami Ķīnas, ASV un Vācijas pozitīvie<br />
makroekonomiskie dati, kas norāda uz straujāku pieprasījuma pieaugumu, nekā tas bija<br />
prognozēts iepriekš.<br />
<strong>Filantrops</strong><br />
Jēlnaftas vidējās cenas pasaulē laika posmā no 1960. līdz 2012. gadam (ASV dolāros par barelu)<br />
<strong>Filantrops</strong> #1 7. lpp. LU <strong>EVF</strong> SP
<strong>Filantrops</strong><br />
Patēriņa izdevumu sastāvs un struktūra vidēji uz 1 mājsaimniecības locekli mēnesī Latvijā 2010.gadā<br />
Pēdējo 12 mēnešu vidējā gada inflācija Latvijā un Māstrihtas kritērijs (%)<br />
<strong>Filantrops</strong> #1 8. lpp. LU <strong>EVF</strong> SP
Leldes Pētersones pieredze starptautiskā<br />
konferencē Turcijā par Kurdistānu<br />
Bieži vien studentam rodas jautājumi — kur<br />
un kā var pielietot savas iegūtās zināšanas.<br />
Mums uz tiem ir atbildes reālajā dzīvē — ne<br />
tikai akadēmiskā vidē, bet arī atpūtas brīžos.<br />
Tāpēc intervējām vienu no mūsu fakultātes<br />
studentēm, kas pavasara brīvdienas pavadīja<br />
kalnainajā Turcijas kurdu reģionā, daloties ar<br />
zināšanām un pieredzi starptautiskā seminārā<br />
„Step Forward”.<br />
Mūsu ceļojums sākās diezgan krāšņi, mēs,<br />
Lelde, Liene, Līva, sēdējām lidostā un<br />
gaidījām, kad varēsim iesaistīties vienā no<br />
lielākajiem šī brīža notikumiem. Pareizi to<br />
būtu saukt par personības attīstības semināru<br />
„Step Forward”, taču Turcijas pilsēta<br />
Diarbakira pie Sīrijas robežas, nemieri un<br />
dažādi nostāsti to pārveido vienā vārdā -<br />
„piedzīvojums”. Par semināru uzzināju<br />
<strong>Filantrops</strong><br />
nejauši. Pieteicos organizācijā AEGEE, kas<br />
beigu beigās piedāvāja, samaksājot 30 % no<br />
ceļa izdevumiem, piedalīties šādā pasākumā.<br />
Vēlos jau tagad pavēstīt, pie kā mēs braucām.<br />
Diarbakirā 90 % iedzīvotāju ir kurdi. Ja esat<br />
dzirdējuši par Kurdistānu, tad neliela<br />
skaidrība Jums būs par situāciju Turcijas<br />
austrumu daļā. Turcijas valdība neatzīst kurdu<br />
valodu, kultūru, nerunājot par kurdiem kā citu<br />
tautu. Tagad turki asiņaini apspiež kurdus un<br />
noraida viņu vēlmi būt autonomai daļai valstī.<br />
Ceļš uz Diarbakiru veda caur Stambulu, kur,<br />
siltā vakara gaisa apņemtas, apbrīnā vērojām<br />
mošeju ieskautu laukumu, gaismu spēles no<br />
bēša līdz zilai, milzu dārzus, ieliņu vijumus<br />
pilsētas ainavā un vienkārši skatu pār upi uz<br />
Āzijas daļu. Satikām kādu pavecu sporta<br />
produktu pārdošanas vadītāju, kurš piedāvāja<br />
kļūt par viena vakara gidu. Par laimi<br />
nenobijāmies un akceptējām piedāvājumu.<br />
Rezultāts ir labs ieskats vēsturē, dāvinātais<br />
krūzes paliktnis somā un gara lekcija prātā par<br />
eiropiešu paradumu visur skriet, neko<br />
neizbaudot. Pēc garas pastaigas nakti<br />
pavadām lidostā uz aukstiem soliņiem.<br />
Lielākais atklājums ir masāžās krēsls.<br />
Rekomendēju.<br />
<strong>Filantrops</strong> #1 9. lpp. LU <strong>EVF</strong> SP
No rīta jau braucam mazā un nedaudz jocīgā<br />
taksometrā caur saules pielietu Diarbakiru.<br />
Klausoties turku dziesmās un Umuta —<br />
semināra organizators — stāstā, ka līdz<br />
vakaram būsim vienīgie dalībnieki, vēroju<br />
ēkas. Tās ir gan sīki, sīki izgreznotas ar<br />
krāsainām flīzēm, gan atgādina „Graustu<br />
miljonāru”. Nevar pat salīdzināt ar industriālo<br />
un moderno Stambulu.<br />
Pirmajā dienā palīdzam organizatoriskos<br />
darbos, kas vairāk līdzinās ekskursijai.<br />
Primārais uzdevums ir izstaigāt tirgu un<br />
sapirkt suvenīrus pēdējai dienai. Nieka 30<br />
lietas. Kura meitene gan to nespētu? Vakarā<br />
rotājam semināra telpu, lai uzburtu maģisku<br />
dabas atmosfēru. Tāpēc palaižam garām<br />
pārējo dalībnieku ierašanos. Pēdējos sīkumus<br />
pie sienām līmēju ar cerību, ka dalībnieki<br />
vismaz novērtēs paveikto. Kad visi ir<br />
vienbalsīgi nobalsojuši par telpu pabeigtību<br />
(kaut arī gribas šo to uzlabot), dodamies uz<br />
mājām. Semināra laikā dzīvojām privātmāju<br />
rajona vienā mājā. Pašā sākumā un beigās tas<br />
radīja patiesu prieku, bet starplaikā atklājās<br />
<strong>Filantrops</strong><br />
tāda problēma kā vienas dušas sadalīšana uz<br />
padsmit cilvēkiem. Paveicās, ka siltā ūdens<br />
trūkumu novērsa pirmajās dienās.<br />
Pārējie dalībnieki ir no Polijas, Itālijas,<br />
Rumānijas, Turcijas. Šis projekts mani<br />
apmulsināja ar dalībnieku vecumu. Jaunākais<br />
bija rumānis Lehē — 18 gadi. Vecākais bija<br />
Džons Luka — karstasinīgs 38 gadus vecs<br />
itālis. Kompānija raibāku padarīja 32 gadus<br />
veca itāļu valodas skolotāja Isabella, kuru<br />
sākumā noturēju par savu vienaudzi, Elizabete<br />
— 2 bērnu māte, kas augusi Dominikānas<br />
Republikā. Par katras valsts pārstāvjiem ir gari<br />
un plaši stāsti, kuriem šajā rakstā nav vietas.<br />
Lai arī sākumā šķiet, ka sadzīvot būs sarežģīti,<br />
prom braucot ir asaras un solījumi braukt<br />
ciemos.<br />
Pats seminārs ir par personības attīstību —<br />
apzināties spēcīgo un vājo raksturā, kā to<br />
pilnveidot pozitīvam iznākumam, saprast, ko<br />
vēlamies no nākotnes, izvirzīt mērķus, kā tos<br />
sasniegt, kā darboties ar personīgajām<br />
<strong>Filantrops</strong> #1 10. lpp. LU <strong>EVF</strong> SP
finansēm. Varu uzskaitīt vēl ilgi. Viens no<br />
lielākajiem ieguvumiem bija iespēja nedēļu<br />
domāt par savu dzīvi. Ikdienā nekad tam<br />
neatvēlētu tik daudz laiku. Saskaroties ar citu<br />
kultūru, arī vērtību sistēma strauji izmainās.<br />
Beidzot izvirzītie mērķi nav naudas iespaidoti,<br />
līdzcilvēku uzstādīti. Idejas, kas rodas, ir mūsu<br />
pašu. Atejot malā no ikdienas steigas, nākotne<br />
ir daudz skaidrāka. Mani arī ietekmēja<br />
semināra norises vieta „Campus”, kā to<br />
dēvējām. To 2008.gadā uzcēla pēc organizāciju<br />
rakstīta projekta. Šis „Campus” atrodas starp<br />
bagāto un nabago rajonu, tādējādi savienojot<br />
dažādus sabiedrības slāņus. Šajā kompleksā<br />
strādā darbinieki, kas par to saņem algu, bet<br />
liela daļa ir brīvprātīgie. Bērniem ir iespēja<br />
apmeklēt angļu valodas, sporta, keramikas,<br />
rokdarbu pulciņus. „Campus” uzņem arī<br />
cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Redzējām daļu<br />
no kurlmēmo izrādes par ģimenes attiecībām.<br />
Gribēju viņu priekšā noņemt cepuri, jo<br />
komēdija bija smieklīgi uzvesta un sievas<br />
putekļu slaucīšanu zem paklāja neviens tā<br />
nespētu atveidot. „Campus” bērni arī ierunā<br />
pasakas un stāstus neredzīgajiem, sievietes var<br />
apgūt šūšanu, lai konkurētu darba tirgū, tur<br />
notiek semināri par sieviešu tiesībām. Visas<br />
aktivitātes nav iespējams uzskaitīt. Atrodoties<br />
šādā atmosfērā, sajūta ir kā stikla kupolā —<br />
viss ir labi, skaisti, godīgi. Realitātē atgrieza<br />
tikai kaujas lidmašīnas, kas bieži pārlidoja<br />
Diarbakiru.<br />
<strong>Filantrops</strong><br />
Seminārs notika no 10:00 līdz 17:00 ar tējas<br />
pauzi un pusdienām. Taču bija pat žēl doties<br />
pārtraukumos, jo mūsu treneris Teo prata<br />
aizraut ar radošiem pārbaudījumiem,<br />
iesaistīšanu, spēlēm, kas nemitīgi liek domāt,<br />
prezentācijām, komandu, pāru un grupu<br />
darbiem. Viņš ir apbraukājis gandrīz visu<br />
pasauli un runā tikai no savas pieredzes.<br />
Vienīgi vēlos no atmiņas izdzēst informāciju<br />
par zirnekļu un suņu ēšanu. Arī apmācību<br />
programma ir Teo sastādīta. Šajā seminārā viņš<br />
bija iekļāvis arī pārbaudījumu mums. Pēc<br />
vairākām semināra dienām Teo paziņoja, ka<br />
nākamās dienas ekskursija jāplāno mums<br />
pašiem. Uzdevumus izdevās sadalīt, viss<br />
gandrīz izdevās lieliski. Diemžēl mana grupa,<br />
kas „cītīgi” organizēja ekskursiju pa pilsētu<br />
Hasankeyf brauciena dienā bezpalīdzīgi<br />
nolaida rokas. Umuts jau sen bija sarunājis<br />
gidu, tikai to noklusēja. Hasankeyf ir<br />
UNESCO mantojums, ļoti skaista vieta ar savu<br />
auru. Taču Turcijas valdība nolēmusi to<br />
appludināt, uzbūvējot dambi. Uzmetām<br />
pēdējos skatienus šai pilsētai, pēdējās<br />
fotogrāfijas un ceļš uz universitāti.<br />
<strong>Filantrops</strong> #1 11. lpp. LU <strong>EVF</strong> SP
Šī semināra laikā mums bija tikšanās ar<br />
universitātes rektori, galveno mēru, vēlāk arī<br />
ar 1 apgabala mēra aizstājēju, jo īstais atrodas<br />
cietumā. Devāmies uz 2 tradicionāliem<br />
restorāniem, kur ir dzīvā mūzika. Pirmajā<br />
reizē dzīvo mūziku nodrošināja vecu kurdu<br />
grupiņa, kas dziedāja senas dziesmas. Turklāt<br />
visas jāatceras no galvas. Otrajā vietā dziedāja<br />
pusmūža gada gājuma kurds operas cienīgā<br />
balsī. Abos restorānos nodevāmies lustīgām<br />
kurdu dejām. Tagad manā repertuārā ir 3<br />
dejas, kuras restorānos tikai nemitīgi<br />
atkārtotas. Pašu vietējo iedzīvotāju acīs vīdēja<br />
patiess prieks un azarts. Tas aizrāva arī mūs —<br />
iebraucējus. Sadevušies rokās, baudījām<br />
atmosfēru, lai to visu atkārtotu naktsmājās pie<br />
dziesmas „Biji Kurdistan”, kas jau kļuva par<br />
semināra himnai pielīdzināmu dziesmu.<br />
<strong>Filantrops</strong><br />
„Biji Kurdistan” tika dziedāta pat mūsu<br />
mazajā autobusā, nemitīgi lūdzot šoferīti to<br />
atskaņot. Paralēli dziesmas baudīšanai<br />
varējām novērot aktīvos kurdu braucējus.<br />
Stāvēšana pie sarkanās gaismas šķita pat<br />
aizliegta, jo visi taurēja. Pat redzējām policijas<br />
mašīnu, kas izlēma negaidīt zaļo gaismu.<br />
Neliels ceļojuma padoms šoferīšiem —<br />
Diarbakirā aizmirstiet par mašīnu gaismām,<br />
tās Jums nevajadzēs. Gājēji ir vēl lielāka<br />
problēma — skats ne pa labi, ne pa kreisi.<br />
Svarīgākais ir kaut kā šķērsot ielu. Nāca<br />
nedaudz smiekli, iedomājoties, ko šie cilvēki<br />
darītu Rīgā.<br />
Seminārs beidzās ar latviešu un itāļu<br />
sadziedāšanos Diarbakiras lidostā — „No<br />
Woman No Cry”, ielidošanu <strong>Latvijas</strong><br />
sniegputenī, lavīšanos caur ūdens peļķēm<br />
sandalēs un nemitīgu fotogrāfiju pārskatīšanu.<br />
<strong>Filantrops</strong> #1 12. lpp. LU <strong>EVF</strong> SP
Studentu apmaiņas programmu piedāvātās<br />
iespējas studēt ārzemēs<br />
Apmaiņas studijas ir lieliska iespēja studentiem pavadīt vienu semestri vai vienu akadēmisko<br />
gadu kādā no partneraugstskolām Eiropas valstīs, ASV un citur pasaulē, iegūstot neaizmirstamu<br />
pieredzi, paplašināt redzesloku, iegūt jaunus draugus no dažādām pasaules valstīm, kā arī uzlabot<br />
valodu prasmes. Šobrīd LU Ekonomikas un vadības fakultātei ir noslēgti sadarbības līgumi ar<br />
vairāk kā 115 universitātēm visā Eiropā.<br />
<strong>Filantrops</strong><br />
2011./2012. akadēmiskajā gadā apmaiņas studijās devās 109 Ekonomikas un vadības fakultātes<br />
studenti — 99 studenti LPP/ERASMUS apmaiņas programmas ietvaros, 6 studenti piedalījās<br />
ERASMUS Mundus apmaiņas programmā, 2 studentes studēja vienu semestri Rostokas<br />
Universitātē divpusējā sadarbības līguma ietvaros, bet 2 studentes mācījās ASV ISEP programmas<br />
ietvaros — Kreigtonas Universitātē, Nebraskā un Dienvidu Džordžijas universitātē. 10<br />
Ekonomikas un vadības studenti izmantoja iespēju doties ERASMUS praksē ārvalstu uzņēmumā.<br />
<strong>Latvijas</strong> <strong>Universitāte</strong>s Ekonomikas un vadības fakultāte (LU <strong>EVF</strong>) piedāvā saviem studentiem<br />
iespēju piedalīties dažādās studentu apmaiņas programmās:<br />
• LLP/ERASMUS — iespēja vienu semestri studēt kādā no Eiropas universitātēm vai arī veikt<br />
praksi kādā no Eiropas uzņēmumiem. Pašlaik LU <strong>EVF</strong> ir vairāk nekā 100 sadarbības līgumu<br />
ar universitātēm valstīs kā Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Itālijā, Spānijā, Francijā un citas.<br />
• CAMPUS EUROPAE — iespēja vienu akadēmisko gadu studēt kādā no Eiropas<br />
partneruniversitātēm. LU <strong>EVF</strong> saviem studentiem piedāvā viena akadēmiskā gada<br />
stipendiju studijām ārvalstīs kādā no 7 sadarbības augstskolām Itālijā, Polijā, Portugālē,<br />
Turcijā, Lietuvā vai Krievijā. Pirmajā semestrī ir iespēja studēt angļu valodā, taču otrajā<br />
semestrī studijas jāapgūst attiecīgās valsts valodā.<br />
• ISEP (The International Student Exchange Programm) — iespēja vienu semestri studēt kādā no<br />
ASV universitātēm. Lai izmantotu šo iespēju, jābūt nokārtotam TOEFL testam (bakalauriem)<br />
vai GMAT testam (maģistriem). ISEP stipendija paredzēta mācību maksas un dzīvošanas<br />
izmaksu segšanai. Ceļa izdevumi un sadzīves izdevumi būs jāsedz pašam.<br />
<strong>Filantrops</strong> #1 13. lpp. LU <strong>EVF</strong> SP
• ERASMUS MUNDUS — iespēja vienu semestri vai akadēmisko gadu studēt kādā no<br />
❝<br />
Rietumbalkānu vai Krievijas universitātēm. Šajā projektā ir divu veidu apmaiņas studiju<br />
iespējas: JoinEU-SEE stipendija sniedz iespēju LU <strong>EVF</strong> studentiem, kā arī akadēmiskajam<br />
personālam gūt izglītību un pieredzi kādā no Rietumbalkānu universitātēm, Triple I<br />
stipendija sniedz iespēju LU <strong>EVF</strong> studentiem kā arī akadēmiskajam personālam gūt izglītību<br />
un pieredzi kādā no Krievijas universitātēm.<br />
• Iespēja apmeklēt VASARAS SKOLAS partneruniversitātēs. Ja arī vasarā nav zudusi<br />
vēlēšanās studēt un vēlies lietderīgi pavadīt vasaras mēnešus ārzemēs, LU <strong>EVF</strong><br />
partneruniversitātes Eiropā piedāvā studentiem pavadīt aizraujošu vasaru ne tikai apgūstot<br />
atsevišķus kursus vasaras universitātē, bet arī izbaudot dažādus kultūras un izklaides<br />
pasākumus. Populārākās vasaras skolas ir Strasbūrā, Jenšēpingā un Kopenhāgenā<br />
Lūk, ko par savām apmaiņa studijām stāsta Dina Afanasjeva, bakalaura studiju programmas<br />
„Vadības zinības” 3.kursa studente:<br />
Savu ERASMUS laiku, 2011. gada pavasara semestri, pavadīju Kalmāras Universitātē,<br />
Zviedrijā. Ar pilnu pārliecību piebiedrošos pārējiem “Erasmusiešiem”, kas vienā balsī<br />
saka — „Mans Erasmus — bija satriecošs un vienreizējs!” Pusgada laikā es apguvu<br />
interesantus studiju kursus, ieguvu draugus no visas pasaules, devos neaizmirstamos<br />
ceļojumos, uzlaboju angļu valodu, pavārprasmes, izmēģināju jaunus sporta veidus,<br />
ieguvu patstāvību, zināšanas par citu valsti, valodu, mentalitāti, labāk izpratu sevi.<br />
Katra diena atnesa kaut ko jaunu! Mēs mācījāmies paši un tad mācījām viens otru — tā<br />
ir tā visvērtīgākā pieredze, ko Erasmus ļāva man saprast un izmēģināt. Paldies par šo<br />
iespēju, pieredzi un mācību!<br />
Lai saņemtu plašāku informāciju,<br />
• raksti: evfinfo@lu.lv<br />
• zvani: 67034765 vai 67034789<br />
• ielūkojies: www.evf.lu.lv<br />
• atnāc: Aspazijas bulv. 5, 532. telpa.<br />
Turpinājumā piedāvājam pieredzes stāstus no divām LU <strong>EVF</strong> studentēm, kas šobrīd atrodas<br />
ERASMUS apmaiņas programmā.<br />
<strong>Filantrops</strong><br />
<strong>Filantrops</strong> #1 14. lpp. LU <strong>EVF</strong> SP
Ieva Astrahovska , 2. kursa ekonomikas bakalaura studente.<br />
❝<br />
Savā 4. semestrī piedalos ERASMUS<br />
apmaiņas programmā un jau vairāk kā<br />
mēnesi studēju Vācijā, Heilbronnas<br />
Universitātē. Jau pirmajās dienās pēc<br />
ierašanās sapratu, ka šī būs unikāla un<br />
ļoti vērtīga pieredze.<br />
Sākumā visiem apmaiņas studentiem<br />
tika noorganizēta ievadnedēļa. Tās laikā nokārtojām visas formalitātes saistībā ar<br />
reģistrāciju Universitātē un pilsētā, kā arī apdrošināšanas un banku lietas. Likās, ka pa<br />
visu ir tiešām padomāts. Saņēmām pat dāvanas no pilsētas domes. Protams, neizpalika<br />
arī ekskursijas uz vietējām pilsētām un kopīgi pasākumi, kas deva lielisku iespēju<br />
labāk iepazīt citus apmaiņas studentus. Nebiju domājusi šeit sastapt cilvēkus no tik<br />
daudz dažādām valstīm.<br />
Marta vidū sākās lekcijas. Pirms no kursu<br />
kataloga izvēlējos, ko vēlos studēt un<br />
izveidoju savu grafiku. Kopā apgūstu<br />
desmit dažādus priekšmetus, tai skaitā<br />
vācu valodu un tiešsaistes kursu pie<br />
pasniedzēja ASV, kurš maijā būs<br />
Heilbroonā. Kopumā studiju process<br />
atšķiras no <strong>Latvijas</strong> Universitātē pierastā.<br />
Netiek izšķirtas lekcijas no semināriem, daudz vairāk ir grupu darbi, prezentācijas,<br />
mājas darbi un referāti, kā arī ne visos priekšmetos būs gala eksāmens. Pasniedzēju<br />
angļu valoda ir lieliska, kā arī viņi katrai tēmai nosauc interesantus piemērus no<br />
dzīves, kas, manuprāt, ļoti atvieglo tēmas apguvi.<br />
Atšķirības no <strong>Latvijas</strong> ir ne tikai studijās, bet arī ikdienas dzīvē. Kaut vai pirmās reizes<br />
esot uz veikalu, braucot transportā vai vietējā telefona numura iegāde var izvērsties<br />
par lielisku piedzīvojumu.<br />
<strong>Filantrops</strong><br />
<strong>Filantrops</strong> #1 15. lpp. LU <strong>EVF</strong> SP
❝<br />
Nobeigumā, vēlos teikt, ka ļoti priecājos, ka izvēlējos doties apmaiņā tieši uz šo<br />
universitāti. Izbaudu katru dienu, un ieteiktu arī citiem doties apmaiņā. Protams,<br />
brīžiem ir grūtāk, bet tas ir tā vērts.<br />
Ārī Dace Novikova mums pastāstīja par savu pieredzi, izmantojot Erasmus programmas sniegtās<br />
iespējas, studējot Spānijā:<br />
Nu jau divi mēneši pagājuši man ilgi gaidītajā Erasmus apmaiņas programmā Spānijā,<br />
Valensijā, Universidad de Valencia. Šajā mazajā paradīzes nostūrī gadā ir vismaz 300<br />
saulainas dienas (arī šodiena), uz katra stūra pa mandarīnu kokam, palmu alejas ceļā<br />
uz Universitāti un Vidusjūra 10 minūšu gājiena attālumā.<br />
Prieks par to, ka visapkārt man ir ļoti<br />
izpalīdzīgi cilvēki, spāņi, bez kuriem<br />
nezinu, kā varētu izdzīvot. Īpaši ņemot vērā<br />
faktu, ka spāņiem angļu valoda nav īpaši<br />
tuva, bet manas spāņu valodas zināšanas<br />
sākumā ne tik labas (bet pateicoties tam, ļoti<br />
labi var mācīties). Dzīvojam kopā trīs<br />
latviešu meitenes. Dzīvokli meklējām tikai tad, kad ieradāmies Valensijā. Bija liels<br />
uztraukums šajā ziņā, bet ar spāņu palīdzību vienas dienas laikā (pareizāk 3h laikā)<br />
apskatījām piecus dzīvokļus un atradām savu jauno mājvietu! Viens spānis sazvanīja<br />
dzīvokļus, atlika kartē punktus ar laikiem, kur mums jābūt un cita spāniete palīdzēja<br />
mums orientēties pa Valensijas ielām. Tā nu kopīgiem spēkiem dzīvokļa meklējumu<br />
maratons veiksmīgi noslēdzās. Pat spāņi brīnījās par mūsu veiksmi! Jau pirmajās<br />
dienās iepazināmies arī ar kaimiņiem, spāņiem, kas vienmēr palīdz mums<br />
visdažādākajos jautājumos — piestrādā par tulku, māca mums spāņu valodu, palīdz<br />
atvērt burkas, kad pašām nepietiek spēka, aizdod tosteri u.t.t. Jūtamies vienmēr laipni<br />
gaidītas. Ievērojām, cik laimīgi, smaidīgi un mierīgi ir cilvēki Dienvidos. Laikam tas ir<br />
saules nopelns.<br />
<strong>Filantrops</strong><br />
Esam jau pieradušas pie spāņu neparastās dzīves. Tā īsumā par mūsu atklājumiem..<br />
Apkure Dienvidos neeksistē, tāpēc jārēķinās ar to, ka ārā ir siltāks nekā mājās. No<br />
plkst. 14:00 līdz 16:00 gandrīz nekas nestrādā. Te cieņā ir kafija, ne tēja. Grūti atrast<br />
<strong>Filantrops</strong> #1 16. lpp. LU <strong>EVF</strong> SP
kādā kafejnīcā normālu zaļo tēju, praktiski neiespējami. Trīs ēdieni, ar ko paši spāņi ļoti<br />
lepojas un ikvienam esot te ir jānomēģina — Tortilla, Paella un Patatas Bravas.<br />
Iecienītākais dzēriens Sangria vai arī nacionālais Agua de Valencia. Un, protams,<br />
apelsīni! Valensija ir apelsīnu zeme. Gada lielākais festivāls — Las Fallas. Kaut ko tādu<br />
nebijām redzējušas un gaidījušas! Milzu lelles uz katra stūra daudzstāvu māju<br />
augstumā, kas festivāla beigās tiek dedzinātas un visi par to sajūsmā. Festivāla ietvaros<br />
katru rītu plkst. 8:00 gar Tavu mājas logu soļo orķestris un tantes un onkuļi spridzina<br />
petardes, lai visi pamostos. Uz katra stūra kāds spridzina petardes, katru dienu plkst.<br />
14:00 lielais trokšņu salūts jeb Mascleta, katru nakti plkst. 1:00 grandiozs normālais<br />
salūts (Spāņi ir profesionāļi šajā jomā). Jūtamies kā pārdzīvojušas karu. Bet bija<br />
interesanti. Arī Lieldienās šeit ir interesanta tradīcija — katru vakaru Lieldienu nedēļā<br />
viņi dodas gājienā pa mazajām ieliņām pludmales rajonā, ietērpušies baltos, sarkanos,<br />
melnos tērpos (kā milzu apmetnis/kleita līdz zemei, konusveida cepure) un sit bungas.<br />
Sākumā domāju, ka tas ir viens no viņu protestiem, bet izrādās Lieldienu tradīcija.<br />
Arī mācību ziņā spāņi prot<br />
izcelties. Ja sākumā šķita, ka<br />
Dienvidos jau mācīties būs<br />
vieglāk, tad tagad varam droši<br />
apgalvot — Spāņi ir ļoti centīgi<br />
un mācās daudz! Cenšamies<br />
turēt līdzi. Prieks, ka pasniedzēji<br />
ir ļoti pretimnākoši un ar<br />
salīdzinoši labu angļu valodu,<br />
pie tiem vienmēr var vērsties<br />
<strong>Filantrops</strong><br />
pēc palīdzības. Nav viegli pierast pie citādas mācību kultūras, bet tā ir unikāla<br />
pieredze starptautiskā vidē. Mūsu fakultātes kampuss sastāv no vairākām ēkām viena<br />
otrai blakus. Pati interesantākā ēka, par ko domājām, ka tajā ir <strong>Universitāte</strong>s vadība,<br />
izrādās atvēlēta tīrīšanas darbiniekiem. Paši spāņi arī smejas sakot, ka viņiem patīk<br />
tērēt naudu bezjēdzīgās lietās. To nu nevar noliegt. Arī pasniedzējiem ir atvēlēta sava<br />
ēka blakus ēkai, kur notiek lekcijas. Protams, kur nu bez bibliotēkas. Tai arī ir sava<br />
atsevišķa ēka, kas no ārpuses izskatās kā nepabeigta būve, bet iekšā paveras iespaidīgs<br />
<strong>Filantrops</strong> #1 17. lpp. LU <strong>EVF</strong> SP
skats. Tik milzīgu bibliotēku trijos stāvos vēl nebijām redzējušas. Erasmus studentu<br />
vidū Valensija ir viena no populārākajām vietām. Varētu teikt, ka šī ir Erasmus<br />
studentu pilsēta. Ir veselas trīs organizācijas, kas rūpējas par Erasmus studentiem,<br />
organizē visdažādākos pasākumus, ceļojumus, sarūpē izdevīgus piedāvājumus,<br />
atlaides. Nedēļā nav dienu, kurās nebūtu kaut kas paredzēts — sākot ar kopīgu<br />
Erasmus studentu pikniku turpat pludmalē un beidzot ar braucienu uz otru Spānijas<br />
galu.<br />
Vienu vārdu sakot, esam sajūsmā! Prieks, ka man ir dota šī iespēja iegūt starptautisku<br />
pieredzi, jaunus draugus visā pasaulē, apgūt visdažādākās kultūras un pavisam citādu<br />
dzīvesveidu un mācību pieredzi. Tāda unikāla iespēja ir tikai vienreiz mūžā, tā kā<br />
iesaku izmantot to!<br />
Ja arī tev ir interesants stāsts par saviem piedzīvojumiem kādā no daudzajām studentu apmaiņas<br />
programmām, mēs ļoti gribētu to dzirdēt!<br />
<strong>Filantrops</strong><br />
<strong>Filantrops</strong> #1 18. lpp. LU <strong>EVF</strong> SP
Ekonomikas un Vadības Fakultātes sporta spēles<br />
Kā jau katru gadu, tuvojoties sesijai, mēs, <strong>EVF</strong><br />
Studentu Pašpārvalde, rīkojam ikgadējās<br />
sporta spēles. Šogad tās norisināsies 26.–<br />
27.maijā Murjāņu sporta ģimnāzijā.<br />
Pieteikumu anketas maija sākumā būs<br />
pieejamas mūsu mājaslapā www.evf.lv, kā arī<br />
<strong>EVF</strong> SP pagrabiņā. Šis pasākums, kā allaž,<br />
apvienos studentus un šogad arī pasniedzējus.<br />
Katrā komandā jābūt vismaz 12 dalībniekiem<br />
(6 meitenēm un 6 zēniem), bet maksimālais<br />
dalībnieku skaits komandā ir 20.<br />
2011. gada sporta spēlēs piedalījās apmēram<br />
500 dalībnieku, kuriem pievienojās daudz<br />
atbalstītāju. Sporta spēles norisinājās<br />
kempingā „Jūras priedes”. Studenti varēja sevi<br />
pārbaudīt dažādos sporta veidos, tādos kā<br />
basketbols, futbols, volejbols, tautas bumba<br />
u.c. Sporta spēlēs pārliecinoši triumfēja<br />
komanda „Old Mafia”.<br />
Šogad esam padomājuši par daudzām<br />
aizraujošām izklaidēm, kas sagādās<br />
izaicinājumu ne tikai studentiem, bet arī<br />
mums pašiem. Tāpēc gaidiet informāciju par<br />
sporta spēlēm pavisam drīz, pucējiet sporta<br />
tērpus, vāciet komandas un tiekamies <strong>EVF</strong><br />
Lielajās sporta spēlēs jau 26. maijā!<br />
Jūsu <strong>EVF</strong> SP.<br />
<strong>Filantrops</strong><br />
<strong>Filantrops</strong> #1 19. lpp. LU <strong>EVF</strong> SP
Intervija ar mūsu fakultātes sportistiem Rihardu<br />
Zēbergu un Jāni Kausu<br />
Nav noslēpums, ka, ja jautā ikdienas studenta domas par <strong>EVF</strong> studentiem, tad parastā<br />
atbilde: „viņi ir sausiņi un skaitļu cilvēki”, tāpēc nolēmām parādīt, ka mūsu studenti ir ne<br />
tikai aktīvi un gudri, bet arī fiziski spēcīgi. Tāpēc intervējām divus no mūsu fakultātes<br />
sportistiem, kas sasnieguši ievērojamus rezultātus savās sportistu karjerās. Pirmais ir<br />
basketbolists Rihards Zēbergs.<br />
❝<br />
<strong>Filantrops</strong><br />
Basketbols ir liela manas dzīves sastāvdaļa jau<br />
kopš trešās klases, kad sāku savas sportista<br />
gaitas Krištopāna basketbola skolā. Šajā laikā<br />
ir izcīnītas dažādas medaļas gan jaunatnes<br />
turnīros, gan čempionātos. Vienmēr atcerēšos<br />
to, kā komandā „Bs Rīga” Zviedrijā izcīnījām<br />
zelta medaļu Ziemeļeiropas basketbola līgas<br />
U-17 superfinālā, taču mans lielākais<br />
sasniegums ir tikšana <strong>Latvijas</strong> <strong>Universitāte</strong>s<br />
basketbola komandas sastāvā. Parasti ir ļoti<br />
grūti no jaunatnes sporta pārlekt uz spēlēšanu<br />
profesionālā līmenī, tādēļ bieži sanāk, ka daudzi labi spēlētāji vienkārši beidz<br />
spēlēt basketbolu. Tā kā gribēju turpināt spēlēt arī studējot, man ieteica<br />
izmēģināt spēkus LU komandā. Aizejot uz treniņiem, sapratu, ka noteikti nebūs<br />
viegli, jo vienlaicīgi nāca ap 30 cilvēku, kas gribēja tikt sastāva. Par laimi,<br />
trenerim iepatikos. Zināju, ka vēlos studēt finanses, un komandas biedri man<br />
ieteica Starptautisko ekonomiku un komercdiplomātiju, un ar izvēli esmu ļoti<br />
apmierināts. Treneris saka, ka mūsu režīms ir daudz grūtāks kā profesionāļiem,<br />
jo gandrīz katru dienu divreiz dienā ir treniņi, un bez tiem vēl jāpaspēj<br />
<strong>Filantrops</strong> #1 20. lpp. LU <strong>EVF</strong> SP
❝<br />
apmeklēt lekcijas un mācīties, taču treneris un pasniedzēji ir pretimnākoši un<br />
saprotoši. <strong>Latvijas</strong> <strong>Universitāte</strong>s piedāvātais projekts ir vienreizējs, jo nekur<br />
citur Latvijā nepiedāvā studēt un profesionāli spēlēt, un kā atalgojumu par<br />
spēlēšanu un trenēšanos saņemt studiju maksas atvieglojumus. Mans galvenais<br />
mērķis ir noteikti spēlēt komandā līdz absolvēšanai, un vēlāk izlemt —<br />
turpināt augt un attīstīties kā profesionālam sportistām vai izmantot iegūto<br />
izglītību. Pavisam noteikti nav jābrauc uz ārzemēm, lai apvienotu profesionālu<br />
sportu ar studijām, to visu var izdarīt tepat Latvijā.<br />
Par savu izvēli studēt <strong>Latvijas</strong> <strong>Universitāte</strong>s Ekonomikas un Vadības fakultātē stāsta kluba<br />
“FS METTA/<strong>Latvijas</strong> <strong>Universitāte</strong>” futbolists Jānis Kauss.<br />
Izvēlējos studēt LU <strong>EVF</strong>, jo tā šķita piemērotākā vieta man,<br />
kuram vienmēr dzīvē ir paticis rēķināt un knibināties ap<br />
naudu, un savu izvēli nenožēloju, Protams, nozīmīga bija<br />
arī tas, ka fakultāte atrodas centrā.<br />
<strong>Filantrops</strong><br />
Es esmu spēlējis futbolu, kopš sevi atceros, bet nopietni to<br />
daru no 1. klases skolā. Runājot par sasniegumiem,<br />
manuprāt, nozīmīga ir mūsu „FS METTA/<strong>Latvijas</strong><br />
<strong>Universitāte</strong>” komandas iekļūšana <strong>Latvijas</strong> spēcīgākajā futbola līga, bet tie vēl nebūt<br />
nav griesti. Varbūt ir naivi tā teikt, bet es dzīvē vēlos sasniegt ļoti daudz; galvenais ir<br />
būt labam cilvēkam un būt noderīgam sabiedrībai. Arī sportā mani mērķi ir augsti, bet<br />
tos es vēlētos paturēt noslēpumā — varbūt kādreiz, ieslēdzot televīzijā kādu futbola<br />
maču, redzēsiet mani pa TV6 pulksten 21:45. Tas jau būtu super.<br />
Savienot mācības ar sportu ir grūti, bet caur grūtībām nāk sasniegumi. Par sportu LU<br />
esmu ļoti apmierināts, jo LU piedāvā plašas iespējas studentiem, kas vēlas nodarboties<br />
ar sportu. Mēs visi zinām, ka sports norūda un attīsta cilvēku, un paši stiprākie cilvēki<br />
mācās tieši LU. Citiem iesaku izmantot LU piedāvātās sporta iespējas un labāk nevis<br />
lieku reizi ballēties, bet aiziet ar draugiem uzkapāt fucīti, vai pamētāt bumbu.<br />
<strong>Filantrops</strong> #1 21. lpp. LU <strong>EVF</strong> SP
Pagatavošanai nepieciešams:<br />
• 2 vistas filejas<br />
• 1 paprika<br />
• 1 ēdamkarote kviešu miltu<br />
• 1 ēdamkarote 12% krējuma<br />
Ekonomu Recepte<br />
Vistas fileja ar dārzeņiem<br />
• 1 ēdamkarote Santa Maria garšvielu ar dārzeņiem<br />
• 1 kg kartupeļu<br />
• ūdens<br />
Vistas fileju sagriez apmēram 1×1 cm<br />
gabaliņos, liec katliņā, pievieno garšvielas un<br />
vāri ~ 20 minūtes. Pēc tam pievieno sagrieztu<br />
papriku un visu sutini apmēram 10–15<br />
minūtes. Kamēr tas notiek, sajauc miltus ar<br />
krējumu un pievieno nedaudz buljona, kurā<br />
vārās vistas fileja. To visu maisi, līdz iegūsti<br />
gludenu masu. Kad vista ar papriku<br />
izsutinājusies, tai lēnām pievieno miltu masu,<br />
vienlaikus maisot, lai neveidotos kunkuļi.<br />
Vislabāk garšo ar vārītiem kartupeļiem!<br />
<strong>Filantrops</strong><br />
Labu apetīti!<br />
<strong>Filantrops</strong> #1 22. lpp. LU <strong>EVF</strong> SP
<strong>Filantrops</strong><br />
Atpūtai lekcijās<br />
<strong>Filantrops</strong> #1 23. lpp. LU <strong>EVF</strong> SP
<strong>Filantrops</strong><br />
<strong>Filantrops</strong> #1 24. lpp. LU <strong>EVF</strong> SP
Maija un jūnija pasākumu kalendārs<br />
LU Māja<br />
LU <strong>EVF</strong> Sporta spēles<br />
LU Studentu sporta spēles<br />
LU <strong>EVF</strong> izlaiduma balle<br />
<strong>Filantrops</strong><br />
19. maijs<br />
26.–27. maijs<br />
9.–10. jūnijs<br />
Jūnija beigas – jūlija sākums<br />
Nākamajā “<strong>Filantrops</strong>” numurā lasiet<br />
Atskats uz Pirātu nakti<br />
Divpusējie sadarbības līgumi<br />
Intervija ar Andreju Kaļonovu<br />
un daudz pārsteigumu<br />
Sastādīja LU <strong>EVF</strong> Studentu pašpārvalde.<br />
Aspazijas bulvāra 5 pagrabiņš<br />
67034797, info@evf.lv<br />
<strong>Filantrops</strong> #1 25. lpp. LU <strong>EVF</strong> SP
Change language