bioloģiskie riska faktori - Baltic Sea Network on Occupational Health ...
bioloģiskie riska faktori - Baltic Sea Network on Occupational Health ...
bioloģiskie riska faktori - Baltic Sea Network on Occupational Health ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Epidemioloģija. Iespējamais k<strong>on</strong>takts<br />
Visbiežāk slimo 10–40 gadu veci vīrieši. Galvenais infekcijas avots ir dzīvnieki –<br />
kazas, aitas, kamieļi (B. melitensis), cūkas (B. suis), liellopi (B. abortus), retāk zirgi, suņi,<br />
grauzēji, kas izdala brucellas ar pienu, urīnu un izkārnījumiem, bet aborta gadījumā – ar<br />
augli un augļa ūdeni. Var būt inficēti arī suņi, zirgi un truši. Cilvēks saslimst, lietojot<br />
uzturā nepietiekami termiski apstrādātus inficētus produktus, kopjot slimus dzīvniekus vai<br />
tīrot to mītnes, pārstrādājot gaļu, ādas, vilnu, kā arī putekļinfekcijas ceļā. Inficēšanās<br />
notiek caur bojātu ādu un gļotādu [7, 57].<br />
Paaugstināta <str<strong>on</strong>g>riska</str<strong>on</strong>g> arodi<br />
Visbiežāk ar brucelozi slimo lopkopji, gani, slaucējas, lopkautuvju strādnieki,<br />
gaļas izcirtēji, zootehniķi, kā arī lauksaimniecības laboratorijās, pienotavās, vilnas<br />
apstrādes uzņēmumos nodarbinātie. Veterinārārstiem papildu risku rada tas, ka, injicējot<br />
brucellas vakcīnu, viņi var savainoties vai vakcīna nejauši var nokļūt uz acu k<strong>on</strong>junktīvas.<br />
Patoģenēze<br />
Brucellas iekļūst organismā caur bojātu ādu un gļotādu, arī caur gremošanas trakta<br />
gļotādu. Tālāk tās pa limfvadiem n<strong>on</strong>āk tuvākajos limfmezglos un tur rada t.s. primāros<br />
infekcijas perēkļus, no kuriem infekcija iekļūst asins plūsmā un izplatās pa visu<br />
organismu. Nākamajā fāzē veidojas brucelozes iekaisuma perēkļi dažādos iekšējos<br />
orgānos un audos, kur brucellas var arī savairoties, un tās atkārtoti izdalās asinīs. Šie<br />
brucelozes iekaisuma perēkļi kopā ar alerģiskām un reaktīvām pārmaiņām organismā ir<br />
cēl<strong>on</strong>is slimības gaitas paasinājumiem un recidīviem. Slimības beigu stadijā brucelozes<br />
iekaisuma perēkļi var uzsūkties vai sarētoties. Atkarībā no tā, kurš no šiem procesiem ir<br />
pārsvarā, vai nu notiek pilnīga izveseļošanās, vai arī paliek dažādas slimības sekas, kuru<br />
dēļ pārslimojušais pilnīgi vai daļēji zaudē darbaspējas [23, 35].<br />
Klīniskā aina<br />
Inkubācijas periods ilgst no dažām dienām līdz dažiem mēnešiem. Slimības agrīnie<br />
simptomi nav specifiski – ir drudzis (dažkārt epizodisks), drebuļi, svīšana naktīs, sāpes<br />
krustos, atsevišķos muskuļos vai locītavās, ēstgribas trūkums, miegainība. Retāk<br />
novērojama aknu, liesas un limfmezglu palielināšanās.<br />
Brucelozei raksturīga viļņveida temperatūra, un katrs temperatūras vilnis ilgst 2–3<br />
nedēļas. Starp atsevišķiem viļņiem dažas dienas vai nedēļas ir bezdrudža periods. Dažkārt<br />
sākumā slimnieka pašsajūta ir apmierinoša, tomēr vērojama ilgstoša paaugstināta<br />
temperatūra, kam pēc kāda laika pievienojas brucelozei raksturīgie simptomi – locītavu<br />
bojājumi ar pārejošām sāpēm akūtas brucelozes gadījumā vai ar ilgstošām pārmaiņām<br />
lielajās (gūžas, ceļa) locītavās hr<strong>on</strong>iskas brucelozes gadījumā. Nervu sistēmas traucējumi<br />
izpaužas kā atsevišķu nervu iekaisums (neirīts, pleksīts). Dažreiz rodas īpatnējs iekaisums<br />
plaušās, kā arī pārmaiņas aknās, liesā, dzimumorgānos.<br />
Laboratoriskās analīzes:<br />
baktēriju izdalīšana (tā ne vienmēr ir iespējama);<br />
seroloģiska specifisko antivielu noteikšana.<br />
Prognoze<br />
90% gadījumu slimība pāriet pati no sevis;<br />
10% gadījumu iespējami smagi un ilgstoši locītavu, sirds un nervu<br />
sistēmas bojājumi.<br />
Diagnostika<br />
Galvenais ir izraisošā aģenta noteikšana (sk. etioloģiju).<br />
Klīniskie kritēriji<br />
14
Change language