Mitrāju vērtības un funkcijas - Latvijas Ornitoloģijas biedrība
Mitrāju vērtības un funkcijas - Latvijas Ornitoloģijas biedrība
Mitrāju vērtības un funkcijas - Latvijas Ornitoloģijas biedrība
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Mitråju<br />
vértîbas <strong>un</strong><br />
f<strong>un</strong>kcijas<br />
Mitråju produktiem ir ievérojama loma<br />
gan måjsaimniecîbå, gan lauksaimniecîbå,<br />
gan pasaules méroga raΩoßanå <strong>un</strong><br />
tirdzniecîbå.<br />
Mitråjiem ir augsta raΩîba, tådé¬ cilvéks jau<br />
izsenis iemåcîjies tajos iegüt sev<br />
nepiecießamo. Viså pasaulé mitråji ir<br />
neaizståjams daΩåda veida pårtikas<br />
produktu avots — aug¬i, zivis, véΩveidîgie,<br />
krokodilu <strong>un</strong> citu dzîvnieku ga¬a. Mitråjos<br />
iegüst arî kurinåmo <strong>un</strong> materiålus<br />
celtniecîbai — kokmateriålus, sve˚us,<br />
niedres jumtu segumiem <strong>un</strong> außanai.<br />
Pasaules mérogå nozîmîgåkais mitråju<br />
produkts ir zivis. Miljardiem cilvéku tas ir<br />
galvenais olbaltumvielu uzñemßanas avots,<br />
bet lielåkajai da¬ai cilvéces — vienkårßi<br />
svarîgs ikdienas pårtikas produkts uztura<br />
daΩådîbai. Arî citi jüras dzîvnieki <strong>un</strong> augi<br />
ir nozîmîgi pårtikas produkti. Visas jüras<br />
veltes vismaz kådå dzîves ciklå ir atkarîgas<br />
no piekrastes mitråjiem.<br />
Kora¬¬u rifi, kas aizñem salîdzinoßi nelielu<br />
da¬u pasaules teritorijas, kalpo par måjvietu<br />
neskaitåmåm zivju <strong>un</strong> citåm jüras<br />
dzîvnieku sugåm. Zinåtniskie apré˚ini<br />
liecina, ka no ilgtspéjîgi apsaimniekota rifu<br />
kvadråtkilometra iespéjams iegüt 15 tonnu<br />
zivju <strong>un</strong> citu jüras labumu gadå.<br />
Aptuveni pusei pasaules iedzîvotåju<br />
(3 miljardiem cilvéku) pamatuzturs ir rîsi,<br />
kurus audzé mitråjos daudzås pasaules<br />
valstîs, îpaßi Åzijå. Tås iedzîvotåji uzturå<br />
izmanto arî sågas palmu, kas ir galvenais<br />
og¬hidråtu ieguves avots <strong>un</strong> noteiktos<br />
gadalaikos kalpo arî kå rîsu aizståjéjs.<br />
Åfrikas mitråjos augoßo palmu e¬¬u izmanto<br />
édienu pagatavoßanai.<br />
DaΩas augu sugas tiek lietotas ¬oti<br />
daudzveidîgi. Pieméram, no nipa palmas<br />
Åzijå iegüst lopbarîbu, eti˚i <strong>un</strong> cukuru —<br />
lîdz pat 3 tonnåm no hektåra.<br />
Mangroves, tropos augoßos kokus, izmanto<br />
jumta segumu materiålu veidoßanå, ß˚iedru<br />
iegüßanai tekstila <strong>un</strong> papîra rüpniecîbå,<br />
kokmateriåliem büvniecîbå <strong>un</strong> kurinåmå<br />
sagatavoßanå. Turklåt no ßo koku mizas,<br />
lapåm <strong>un</strong> aug¬iem izgatavo arî<br />
medikamentus <strong>un</strong> iegüst tanînu (miecvielu,<br />
ko izmanto ådu apstrådei). Bangladeßas<br />
mangrove ßajå valstî ir vienîgais koks, kurß<br />
nodroßina izejvielas avîΩu papîra raΩoßanå,<br />
kas savukårt dod darbu vairåkiem<br />
desmitiem tükstoßu cilvékiem.<br />
Mitråjos dzîvo aligatori <strong>un</strong> krokodili, kurus<br />
jau ilgstoßi medî ga¬as <strong>un</strong> augstvértîgås<br />
ådas dé¬. Lai veicinåtu ßo dzîvnieku <strong>un</strong> to<br />
dzîvesvietu saglabåßanu, Papua Ja<strong>un</strong>gvinejå,<br />
Zimbabvé, Venecuélå, Austrålijå <strong>un</strong> ASV<br />
îsteno îpaßas aizsardzîbas programmas.<br />
Agråk Eiropå niedres plaßi izmantoja jumtu<br />
seguma veidoßanai. Tagad daudzviet ßîs<br />
tradîcijas tiek atja<strong>un</strong>otas, jo niedres ir ne<br />
tikai estétisks, cilvékam <strong>un</strong> videi draudzîgs<br />
materiåls, bet tås turklåt ir izturîgas <strong>un</strong><br />
nodroßina lielisku siltumizolåciju <strong>un</strong><br />
ug<strong>un</strong>sdroßîbu.<br />
Foto • Jånis Vîksne<br />
ÈSUMÅ<br />
Mitråji cilvécei piedåvå ¬oti plaßu pårtikas<br />
produktu <strong>un</strong> izejvielu klåstu. Daudzviet<br />
pasaulé mitråju produkti ir nozîmîga<br />
uztura saståvda¬a kå, pieméram, rîsi <strong>un</strong><br />
zivis. Mitråju produkti <strong>un</strong> izejvielas ir<br />
svarîgs ienåkumu avots daudzåm pasaules<br />
valstîm starptautiskajå tirgü.<br />
Plüdu reguléßana • Dabas daudzveidîbas saglabåßana • Nogulßñu <strong>un</strong> barîbas vielu aizturéßana • Kultüras vértîbas • Ëdens attîrîßana • Atpüta <strong>un</strong> türisms • Gr<strong>un</strong>tsüdeñu atja<strong>un</strong>oßana • Klimata pårmaiñu mazinåßana • Krastu nostiprinåßana <strong>un</strong> aizsardzîba pret vétråm • Pårtikas<br />
Plüdu reguléßana • Dabas daudzveidîbas saglabåßana • Nogulßñu <strong>un</strong> barîbas vielu aizturéßana • Kultüras vértîbas • Ëdens attîrîßana • Atpüta <strong>un</strong> türisms • Gr<strong>un</strong>tsüdeñu atja<strong>un</strong>oßana • Klimata pårmaiñu mazinåßana • Krastu nostiprinåßana <strong>un</strong> aizsardzîba pret vétråm • Pårtikas<br />
Plüdu reguléßana • Dabas daudzveidîbas saglabåßana • Nogulßñu <strong>un</strong> barîbas vielu aizturéßana • Kultüras vértîbas • Ëdens attîrîßana • Atpüta <strong>un</strong> türisms • Gr<strong>un</strong>tsüdeñu atja<strong>un</strong>oßana • Klimata pårmaiñu mazinåßana • Krastu nostiprinåßana <strong>un</strong> aizsardzîba pret vétråm • Pårtikas<br />
4<br />
Foto • WWF/Martin Harvey<br />
PÅRTIKAS UN IZEJVIELU<br />
IEGUVE<br />
IEKLAUSIES...<br />
• Måjåm, kas klåtas ar niedru jumtiem, nav nepiecießama<br />
papildu ventilåcija. Niedru jumts “elpo”. Porainås<br />
uzbüves dé¬ niedres ir ¬oti labs siltuma izolators, tåpéc<br />
svelmainås vasaras dienås jumts ne¬auj måjai sakarst, bet<br />
ziemas méneßos palîdz saglabåt siltumu.<br />
• Latvijå årstniecîbå <strong>un</strong> kosmetolo©ijå izmanto appleemeru <strong>un</strong><br />
Baldones küdras düñas. Tajås ir ¬oti spécîgi antioksidanti,<br />
kas aizkavé ßünu novecoßanos.<br />
• Küdra veidojas ¬oti léni (aptuveni 1 m 1000 gados).<br />
Latvijå atradñu vidéjais dzi¬ums ir 2 – 5 m, daΩviet lîdz<br />
12 m.<br />
• Hercoga Jékaba laikå Kurzemé nelielos daudzumos<br />
izmantoja purva rüdu. No 10 kg ßîs rüdas ieguva pat lîdz<br />
1 kg dzelzs.<br />
Vissvarîgåkå niedru jumta priekßrocîba ir tå<br />
ilgais kalpoßanas laiks. Reizi 20 — 30 gados<br />
ßis jumts jåtîra — jånoñem tå virséjå kårta<br />
aptuveni 5 cm biezumå, nedaudz jåpielabo<br />
<strong>un</strong> tas atkal ir praktiski ja<strong>un</strong>s. Tå kå parasti<br />
niedru jumta biezums ir 30 cm, tad ßåds<br />
segums kalpos vairåk nekå 120 gadu.<br />
Nîderlandé ar niedru jumtu veidoßanu<br />
nodarbojas 300 uzñémumi, kas izmanto arî<br />
no Ungårijas, Austrijas, Polijas,<br />
Rumånijas <strong>un</strong> Turcijas ievestås niedres.<br />
Arî Latvijå mitråjiem ir nozîmîga loma<br />
pårtikas produktu <strong>un</strong> izejmateriålu ieguvé,<br />
tautsaimniecîbas <strong>un</strong> tirdzniecîbas attîstîbå.<br />
Nozîmîgåkie mitråju produkti <strong>un</strong><br />
izejvielas — zivis, dzérvenes, küdra, niedres,<br />
årstnieciskås düñas <strong>un</strong> sapropelis.<br />
<strong>Latvijas</strong> tautsaimniecîba nav iedomåjama<br />
bez zvejniecîbas, kurå ir nodarbinåti<br />
aptuveni 5000 cilvéku. Viena gada laikå<br />
<strong>Latvijas</strong> <strong>un</strong> årzemju zivju apstrådes<br />
uzñémumiem ßî nozare piegådå<br />
ap 100 — 140 000 tonnu jüras <strong>un</strong><br />
saldüdeñu zivju, galvenokårt brétliñas,<br />
reñ©es, mencas <strong>un</strong> laßus. Latvijå gatavo<br />
atvésinåtu, saldétu, sålîtu <strong>un</strong> küpinåtu zivju<br />
produkciju, zivju konservus <strong>un</strong><br />
nelielos apjomos arî nepårtikas zivju<br />
produkciju, pieméram, zivju miltus. Vairåk<br />
nekå 90 % saraΩotås zivju produkcijas<br />
eksporté.<br />
Purvos gadu simtiem ilgi ir lasîtas savva¬as<br />
ogas, pieméram, dzérvenes <strong>un</strong> låcenes.<br />
Da¬u no tåm rüpnieciski pårstrådå.<br />
Pédéjos gados jau izstrådåtajos purvos<br />
Latvijå attîstås arî lielogu dzérveñu<br />
audzéßana. Savukårt sfagni (purva<br />
sünas) senåk tika izmantoti måju<br />
siltinåßanai <strong>un</strong> kå pårsienamais materiåls<br />
kara apståk¬os.<br />
Viena no <strong>Latvijas</strong> ievérojamåkajåm dabas<br />
bagåtîbåm purvos ir küdra. Tå veidojas ¬oti<br />
léni (aptuveni 1 m 1000 gados). Atradñu<br />
vidéjais dzi¬ums ir 2 — 5 m, daΩviet<br />
lîdz 12 m. Izmanto kurinåmå, pakaißu,<br />
siltumnîcas küdras <strong>un</strong> küdras komposta<br />
iegüßanai. Péc neatkarîbas atgüßanas küdras<br />
ieguves apjoms Latvijå ir ievérojami<br />
samazinåjies. Lielåko da¬u eksporté uz<br />
Rietumeiropu. Tomér müsdienås bieΩi vien<br />
purva biolo©iskå vértîba ir lielåka par tå<br />
saimniecisko ieguvumu, tådé¬ nepiecießams<br />
saglabåt neskartos purvus kå vienus no<br />
retajiem dabiskajiem biotopiem.<br />
Latvijå, tåpat kå citviet Eiropå, ezeru<br />
krastos augoßås niedres senåk tika plaßi<br />
izmantotas jumtu segumu veidoßanai.<br />
Pédéjos gados ßîs tradîcijas tiek atja<strong>un</strong>otas,<br />
<strong>un</strong> aizvien bieΩåk <strong>Latvijas</strong> måju jumtus klåj<br />
ezeru krastos ziemå p¬autås niedres. Latvijå<br />
tås lielåkos apjomos p¬auj Engures, Papes<br />
<strong>un</strong> Kañiera ezeros.<br />
Dziednieciskås düñas, kas Latvijå pårsvarå<br />
veidojas ezeros, vecupés <strong>un</strong> arî purvos,<br />
sadaloties augu <strong>un</strong> dzîvnieku atliekåm<br />
bezskåbek¬a vidé, izmanto veselîbas<br />
uzlaboßanai sanatorijås <strong>un</strong> rehabilitåcijas<br />
centros. To saståvå ir biolo©iski aktîvas<br />
vielas, vitamîni, fermenti, aminoskåbes,<br />
minerålvielas <strong>un</strong> mikroelementi <strong>un</strong> to<br />
pielietoßanas spektrs årstniecîbå ir ¬oti<br />
plaßs.<br />
Sapropelis, kas veidojas nogulsnéjoties <strong>un</strong><br />
pårveidojoties atmirstoßo üdens augu <strong>un</strong><br />
organismu atliekåm, atrodams lielåkajå<br />
daΠno <strong>Latvijas</strong> ezeriem <strong>un</strong> purvos zem<br />
küdras. To var izmantot kå méslojumu<br />
<strong>un</strong> lopbarîbas piedevu, arî kå årstnieciskås<br />
düñas.<br />
5<br />
<strong>un</strong> izejviel<br />
<strong>un</strong> izejviel<br />
<strong>un</strong> izejviel
Change language