B_NeretasPP_Neretas s.NAI.pdf - Vides pārraudzības valsts birojs
B_NeretasPP_Neretas s.NAI.pdf - Vides pārraudzības valsts birojs
B_NeretasPP_Neretas s.NAI.pdf - Vides pārraudzības valsts birojs
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
pieņemšanas un šķirošanas laukums. Piesārņojošai darbībai 2005. gada 6. jūnijā izsniegts C<br />
kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums Nr.C-1-472.<br />
Notekūdeņu dūņas tiek kompostētas vienu gadu aerobā vidē, pēc tam tās tiek atdotas<br />
zemniekiem un izmantotas ciemata apstādījumos.<br />
Zemesgabala plāns un tā atrašanās vietas karte pievienoti iesnieguma pielikumā.<br />
7. Atrašanās vietas novērtējums.<br />
<strong>Neretas</strong> pagasts ir devītā lielākā pašvaldības pēc teritorijas platības Aizkraukles rajonā. Pagasta<br />
administratīvais centrs <strong>Neretas</strong> ciems atrodas 118 km attālumā no Rīgas un 50 km no rajona<br />
centra Aizkraukles. <strong>Neretas</strong> pagasts atrodas Zemgalē, Aizkraukles rajona dienviddaļā,<br />
Latvijas/Lietuvas pierobežā, rietumos robežojas ar Pilskalnes pagastu; ziemeļrietumos ar Zalves<br />
pagastu, ziemeļaustrumos ar Saukas pagastu, austrumos ar Rites pagastu, dienvidos 11 km gara<br />
robeža ar Lietuvas Republiku.<br />
Ģeoloģiskais raksturojums. <strong>Neretas</strong> pagasts atrodas Viduslatvijā, pie <strong>valsts</strong> dienvidu robežas.<br />
Pagasta teritorijas ziemeļrietumu daļa atrodas Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumos –<br />
Taurkalnes līdzenumā. Savukārt pagasta dienvidaustrumu dienvidu un austrumu daļa, ieskaitot<br />
pagasta centru, ir izvietojusies Sēlijas paugurvalnī, kas ir dabas apvidus Augšzemes augstienes<br />
rietumos. Sēlijas paugurvalnis virzienā uz dienvidiem paplašinās, ko veido atsevišķi<br />
paugurmasīvi un izlocīti, vaļņveida atzarojumi no tā augstākās, centrālās daļas. Ievērojamo<br />
augstuma starpību dēļ, robeža starp Sēlijas paugurvalni un Taurkalnes līdzenumu ir labi redzama<br />
dabā. Kopumā zemes virsas augstums samazinās virzienā no austrumiem, dienvidaustrumiem uz<br />
rietumiem-ziemeļrietumiem. Pagasta Ziemeļrietumu daļa (Taurkalnes līdzenums) atrodas bijušā<br />
Daudzevas ledāja sprostbaseina teritorijā, tādēļ virsma pārsvarā ir plakana vai viegli viļņota, bet<br />
tās augstums ir 77-80 m vjl. Sēlijas paugurvaļņa teritorija ir saposmota un virsas augstums<br />
mainās no 80-85 m ieplakās līdz 100-110 m vjl vaļņu, pauguru (morēnpauguru, dauguļu) un<br />
paugurmasīvu virsotnēs. Pagasta ģeoloģiskajā uzbūvē, līdzīgi kā citur Latvijā, vertikālā griezumā<br />
no apakšas uz augšu izšķir divas galvenās daļas – kristālisko pamatklintāju un nogulumiežu segu<br />
jeb platformsegu.<br />
Kristāliskā pamatklintāja virsa pārsvarā atrodas 900 m zem jūras līmeņa (980-1000 m dziļumā).<br />
Kristāliskajam pamatklintājam uzguļ līdz 980-1020 m bieza nogulumiežu kārta (platformsega).<br />
Platformsegas lielāko daļu veido ieži, kas radās senās jūrās paleozoja ērā (pirms 570-350<br />
miljoniem gadu), uzkrājoties nogulumiem. Platformsegu veidojošos pirmskvartāra nogulumiežus<br />
- dolomītus, dolomītmerģeļus, kaļķakmeņus, smilšakmeņus, aleirolītus un mālus dēvē arī par<br />
pamatiežiem. Vertikālā griezumā no apakšas uz augšu mainās kembrija, ordovika, silūra un<br />
devona ieži. Devona ieži atrodas tieši zem kvartāra nogulumiem un veido zemkvartāra iežu<br />
virsmu. Zemkvartāro virsu augšdevona Pļaviņu svītas karbonātieži. Zemkvartāra virsmas<br />
augstums ir ap 70 m virs jūras līmeņa.<br />
Kvartārnogulumu segas biezums mainās no 4-10 m Dienvidsusējas ielejā un pagasta rietumdaļā,<br />
līdz 40-50 m pagasta austrumdaļā (Sēlijas paugurvalnī). Kvartārnogulumu segu galvenokārt<br />
veido leduslaikmetā izveidojušies ledāju un to kušanas ūdeņu nogulumi. Taurkalnes līdzenumā<br />
raksturīgi morēnas smilšmāls vai mālsmilts un pārsedzošie ledājkušanas ūdeņu baseina nogulumi<br />
(aleirīti, putekļaina smilts un māli). Sēlijas paugurvalnī kvartārnogulumu segas un pozitīvo<br />
reljefa formu uzbūvē ievērojama loma ir ne tikai pēdējā apledojuma morēnai, bet arī sakrokotiem<br />
smilts-grants slāņiem. Starppauguru ieplakās uzkrājušies ezeru nogulumi (sapropelis) un virs<br />
tiem purvu nogulumi (kūdra). Upju ielejās raksturīgi mālaini-smilšaini nogulumi, bieži ar dūņu<br />
un organikas starpkārtām.<br />
Hidroģeoloģiskais raksturojums. Pļaviņu-Salaspils ūdens horizonta virsma šo urbumu rajonā<br />
atrodas 7-8m dziļumā no zemes virsmas. Horizontu veido karbonātiski ieži- dolomīti ar<br />
dolomītmerģeļa un māla starpkartām. Ūdensapgādei izmantojamais intervāls atrodas 17-35 m<br />
dziļumā. Ekspluatācijas urbumu debiti ir 0,5-4 1/sek., īpatnējie debiti- 0,3-1,4 1/sek. Ūdens<br />
mineralizācija ir 0,39-0,52 g/1, cietība - līdz 6 mmol/1. Pazemes ūdeņus no piesārņošanas<br />
neaizsargātajiem gruntsūdeņiem atdala kvartāra nogulumi- smilšmāli un smiltis, kuru kopējais<br />
biezums ir 7-8 m, no tiem 4-6m ir ūdens vāji caurlaidīgie smilšmāli, un Pļaviņu-Salaspils<br />
6
Change language