metodiskie norādījumi maģistra darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai

LATVIJAS UNIVERSITĀTE
Ekonomikas un vadības fakultāte
Grāmatvedības un audita katedra
METODISKIE NORĀDĪJUMI
MAĢISTRA DARBA IZSTRĀDĀŠANAI
UN AIZSTĀVĒŠANAI
Sastādīja I. Būmane
Rīga 2009

Saturs
1. Vispārīgie noteikumi.. ................................................................................................... 3
2. Maģistra darba apjoms un struktūra.. ............................................................................ 4
3. Maģistra darba saturs. .................................................................................................... 4
4. Maģistra darba tehniskais noformējums. ....................................................................... 9
5. Maģistra darba izstrādes posmi. .................................................................................. 12
6. Maģistra darba vērtēšana. ............................................................................................ 16
7. Apelācijas kārtība .. ..................................................................................................... 17
Pielikumi ......................................................................................................................... 18
1. pielikums. Maģistra darba titullapas paraugs. ............................................................... 18
2. pielikums. Satura rādītāja paraugs. ................................................................................ 19
3. pielikums. Literatūras avotu noformēšanas raugs ........................................................20
4. pielikums. Dokumentārās lapas paraugs. ...................................................................... 21
5. pielikums. Tabulu un attēlu noformēšanas paraugi ......................................................22
6. pielikums. Maģistra darba vāka paraugs. ...................................................................... 23
7. pielikums. Studenta iesnieguma paraugs ....................................................................... 24
2

1. Vispārīgie noteikumi
Šie norādījumi izstrādāti saskaņā ar „Nolikumu par noslēguma pārbaudījumiem LU”
(28.04.2003. LU Senāta lēmums Nr. 162) un saskaņā ar „Noslēguma darbu (bakalaura,
maģistra darbu, diplomdarbu un kvalifikācijas darbu) izstrādāšanas un aizstāvēšanas kārtību”
(04.07.2006. LU rīkojums Nr. 1/180).
Tie nosaka vienotas prasības LU Ekonomikas un vadības fakultātes Ekonomikas maģistra
studiju programmas Saimnieciskās darbības uzskaites, kontroles un analīzes studiju virziena
studentu maģistra darbu izstrādāšanai, noformēšanai un aizstāvēšanai.
Maģistra darbs ir maģistranta patstāvīgs zinātnisks pētījums izvēlētajā zinātņu nozarē,
kas apliecina viņa prasmi teorētisku un praktisku problēmu analīzē, risināšanā un konkrētu
priekšlikumu izstrādāšanā un aizstāvēšanā.
Maģistra darba izstrādāšanas uzdevumi ir:
• padziļināt un nostiprināt teorētiskās zināšanas izvēlētajā studiju virzienā;
• formulēt risināmo problēmu loku;
• savākt un apkopot informāciju par pētījuma objektu;
• izvērtēt iespējamās problēmas risinājuma metodes un paņēmienus, izvēlēties
vispiemērotākos vai arī izstrādāt jaunu, oriģinālu risinājuma variantu;
• izdarīt secinājumus un izstrādāt pamatotus priekšlikumus par veikto pētījumu;
• aizstāvēt maģistra darba rezultātus un savu viedokli pētījuma jomā.
Maģistra darbam ir jāatbilst zinātniskā darba pamatprasībām:
• jābūt aktuālas zinātniskas vai metodoloģiskas problēmas patstāvīgam pētījumam;
• jābalstās uz speciālās literatūras studijām, ekonomisko informāciju un citiem
datiem, tos apstrādājot ar mūsdienīgām pētījumu un datu apstrādes metodēm, vai
arī uz personīgi veiktu apsekojumu un eksperimentu rezultātiem;
• pētījuma gaitai un rezultātiem jābūt precīzi, loģiski un saprotami izklāstītiem;
autora secinājumiem un priekšlikumiem jāizriet no maģistra darbā veiktā pētījuma
satura;
• darba plānam jānodrošina secīgs problēmas risinājums atbilstoši izvirzītajam
maģistra darba mērķim un uzdevumiem; jāveido loģiska pāreja no viena jautājuma
uz otru;
• jāievēro vispārpieņemtie literatūras avotu un nepublicēto materiālu izmantošanas
noteikumi;
• visā darbā jālieto vienota, nepārprotama terminoloģija un saīsinājumi.
3

2. Maģistra darba apjoms un struktūra
Maģistra darbu veido:
• par izvēlēto un apstiprināto tematu sagatavots un divos datorizdrukas
eksemplāros iesiets darbs 80 – 100 lpp. apjomā (bez pielikumiem);
• maģistra darba elektroniskā kopija – PDF (Portable document format) formātā.
Maģistra darba rekomendējamā struktūra ir šāda (% no kopējā darba apjoma):
• ievads 2 –5 %;
• darba pamatdaļa 85 – 90%;
• secinājumi un priekšlikumi 5 – 6%.
Maģistra darba struktūru norādītajā secībā veido šādas daļas:
2.1. titullapa;
2.2. anotācijas un atslēgvārdi;
2.3. satura rādītājs;
2.4. apzīmējumu saraksts (ja tas darbam ir nepieciešams);
2.5. ievads;
2.6. nodaļas ar apakšnodaļām;
2.7. secinājumi;
2.8. pateicības (pēc autora izvēles);
2.9. izmantotā literatūra un avoti;
2.10. pielikumi (ja tas darbam ir nepieciešams);
2.11. dokumentārā lapa.
3. Maģistra darba saturs
3.1. Titullapa (to noformē atbilstoši paraugam 1. pielikumā).
Titullapa satur informāciju par darba izstrādāšanu (mācību iestāde; fakultāte;
struktūrvienība; maģistra darbs; temata nosaukums; informācija par darba autoru –vārds,
uzvārds, studenta apliecības numurs; informācija par zinātnisko vadītāju – vārds, uzvārds,
zinātniskais grāds, akadēmiskais nosaukums; darba izstrādāšanas vieta un gads). Ja darba
izstrādāšanai bija nozīmēts konsultants, titullapā norāda arī viņa vārdu, uzvārdu, zinātnisko
grādu un akadēmisko nosaukumu. Titullapa ir pirmā lappuse, taču to nenumurē.
3.2. Anotācijas un atslēgvārdi.
Anotāciju sagatavo divās valodās – latviešu un angļu valodā. Pēc saskaņošanas ar
programmas direktoru var sagatavot arī papildu anotāciju kādā citā Eiropas Savienības
oficiālajā valodā. Anotācijā izklāsta problēmas būtību, pētījuma mērķi, darba struktūru,
4

aksturo iegūtos rezultātus un svarīgākos informācijas avotus. Anotācijas apjoms ir noteikts līdz
850 zīmēm, ieskaitot intervālus.
Atslēgvārdiem jāraksturo darba temats, rezultāti un izmantotās metodes. Atslēgvārdu
skaits var būt no 3 līdz 7. To uzskaitījumu ievieto aiz darba anotācijas.
3.3. Satura rādītājs (to noformē atbilstoši paraugam 2. pielikumā).
Satura rādītājā iekļauj visu nodaļu un apakšnodaļu virsrakstus to numerācijas secībā un
norāda atbilstošās lappuses numuru. Lappuses numurē ar arābu cipariem. Nodaļas numurē ar
vienu arābu ciparu, apakšnodaļas – ar diviem, no kuriem pirmais ir nodaļas numurs.
Apakšnodaļu tālākie iedalījumi tiek numurēti ar trim cipariem. Aiz kārtas cipariem liek
punktus. Visiem nosaukumiem satura rādītājā obligāti jāsakrīt ar nosaukumiem darba tekstā un
jābūt tajās lappusēs, kādas ir norādītas satura rādītājā.
Satura rādītājā vispirms iekļauj apzīmējumu sarakstu, bet, ja tāda nav, – ievadu. Satura
rādītāja nobeigumā norāda izmantotās literatūras un avotu sarakstu. Pielikumus numurē
atsevišķi ar arābu cipariem.
3.4. Apzīmējumu saraksts.
Ja darbā izmantoti daudzi saīsinājumi vai nosacītie apzīmējumi, tos noformē uz atsevišķas
lapas, norādot katru saīsinājumu vai nosacīto apzīmējumu un dodot īsu, bet konkrētu
skaidrojumu. Vispārzināmi un plaši lietoti saīsinājumi (piemēram, LR – Latvijas Republika;
MK – Ministru Kabinets; Ls – lats u.c.) nav jāpaskaidro.
3.5. Ievads.
Ievads ir svarīga maģistra darba daļa, kurā jāietver:
3.5.1. temata izvēles un aktualitātes pamatojumu;
3.5.2. pētāmās problēmas;
3.5.3. darba mērķi un mērķa sasniegšanai veicamos uzdevumus;
3.5.4. izmantotās pētīšanas metodes;
3.5.5. pētījuma periods;
3.5.6. faktoloģiskā materiāla avotu raksturojums;
3.5.7. darba struktūras pamatojumu.
Ja nepieciešams ievadā var arī iekļaut :
• temata sašaurināšanas vai paplašināšanas pamatojumu;
• norādījumus uz atsauču lietošanas īpatnībām.
Temata izvēle un aktualitāte jāpamato, pirmkārt, no aktuālu ekonomisku problēmu risināšanas
viedokļa. Jāparāda, kāda nozīme ir darba tematā ietvertai problēmai kopējo ekonomisko
uzdevumu risināšanā atsevišķā uzņēmumā, nozarē, valstī kopumā. Otrkārt, temata aktualitāte
jāpamato no problēmas nepietiekamas izpētes viedokļa. Tas varētu būt problēmas nepietiekams
5

atspoguļojums esošajā speciālajā literatūrā un nepilnības un trūkumi saimnieciskajā praksē,
uzskaites kārtībā un organizācijā, likumdošanā utml. Tādēļ ievadā jādod svarīgāko publikāciju
īss raksturojums, jānorāda, kādi jautājumi ir risināti nepilnīgi un kādā virzienā savu pētījumu
iecerējis veikt darba autors.
Darba mērķa un izpētes objekta formulējumam jābūt konkrētam, īsam un precīzam, tam jāizriet
no darba aktualitātes pamatojuma. Mērķa formulējums nedrīkst darbu virzīt aprakstošā
virzienā, piemēram, “aplūkot”, “izskatīt”, “raksturot” utml. Darba mērķi nevar arī formulēt kā
risināmo jautājumu uzskaitījumu, tam ir jābūt noformulētam kā galamērķim. Piemēram,
maģistra darba mērķis ir izstrādāt priekšlikumus kokapstrādes uzņēmumu krājumu uzskaites un
vadības pilnveidošanai.
Mērķa sasniegšanai veicamie uzdevumi konkretizē maģistra darba mērķa sasniegšanas gaitu,
secīgi parādot izpildāmās datu apstrādes un analīzes darbības. Risināmie uzdevumi atspoguļo
darba saturu.
Piemēram,
• uz statistikas datu pamata analizēt kokapstrādes uzņēmumu darbības mērogus un
raksturot to nozīmi Latvijas tautsaimniecības attīstībā;
• izpētīt speciālajā literatūrā analizētās krājumu uzskaites un vadības metodes;
• noteikt svarīgākās īpatnības kokapstrādes uzņēmumu krājumu sastāvā un kustībā;
• izvērtēt iespējas kokmateriālu krājumu uzskaites specifiku atspoguļot grāmatvedības
datorprogrammās;
• izstrādāt priekšlikumus kokapstrādes uzņēmumiem raksturīgo problēmu risināšanai un
konstatēto trūkumu likvidēšanai krājumu uzskaites un vadības jomā.
Izmantoto pētīšanas metožu raksturojums ietver norādi, kādas pētīšanas metodes un kāpēc
autors lietos, lai sasniegtu maģistra darba mērķi. Darbā var būt izmantotas ekonomiskās
analīzes, statistiskās analīzes, ekonomiski - matemātiskās metodes un citas metodes, kā arī
darba autora ieteiktās (izstrādātās) metodes.
Pētījuma periods ir laika posms, par kuru tiek raksturots pētījuma objekts un analizēti tā dati.
Darba ievadā jāpamato, kāpēc tiek aplūkots tāds un ne cits periods.
Faktoloģiskā materiāla avotu raksturojums ir paskaidrojums, kāda tipa literatūras un datu avoti
pētījuma izstrādē un maģistra darba sagatavošanā tika izmantoti, nenosaucot konkrētus darbus.
Piemēram, “ Maģistra darbā veiktā analīze un pētījums pamatojas uz LR likumdošanas aktu
prasībām, statistikas datiem, Latvijas un ārvalstu zinātnieku darbiem, publikācijām zinātnisko
rakstu krājumos un periodikā, internetā pieejamiem materiāliem, kā arī uzņēmuma
nepublicētiem datiem.”
6

Darba struktūras pamatojumā jānorāda, kāpēc darbā būs tieši tādas nodaļas un kāpēc tajās
aplūkos tieši tos un ne citus jautājumus. Nedrīkst pieļaut, ka pamatojot darba uzbūvi, īsi atstāsta
nodaļu un apakšnodaļu nosaukumus jeb jautājumus, kas tiks izskatīti darbā. Uzbūves
pamatojumam jāatbilst uz jautājumu “kāpēc?”, nevis uz jautājumu “kas?”.
Temata sašaurināšanas vai paplašināšanas pamatojums ir nepieciešams tad, ja darbā neparedz
aplūkot dažus jautājumus, kas tematā ietilpst, vai arī ir paredzams aplūkot tādu jautājumu, kas
tematā tieši neietilpst. Kā vienā, tā otrā gadījumā jādod tādas rīcības pamatojums.
Norādījumi par atsauču lietošanas īpatnībām ir nepieciešami tad, ja faktiskie materiāli ir ņemti
no viena avota, un tāpēc nav nozīmes daudzkārt dot atsauces tekstā. Tādā gadījumā var minēt:
“Visi faktiskie materiāli ir ņemti no uzņēmuma ABC gada pārskatiem, tādēļ atsauces darba
tekstā par tiem nav dotas.”
Ievada pirmo variantu, kurā formulē darba mērķi un uzdevumus, darba struktūru un
pētīšanas metodes, obligāti jāraksta pirms paša darba izstrādāšanas. Ievada pirmo variantu
precizē pēc darba pabeigšanas.
3.6. Nodaļas ar apakšnodaļām.
Nodaļas ar apakšnodaļām veido maģistra darba pamatdaļu, kurā ietverta problēmas
teorētiskā analīze un empīriskais pētījums. Nodaļu un apakšnodaļu skaits netiek reglamentēts,
tas izriet no pētāmās problēmas rakstura un plašuma. Tomēr nodaļai nevar būt tikai viena
apakšnodaļa, un to nevajadzētu sadalīt pārāk lielā skaitā, pēc apjoma visai nelielās
apakšnodaļās. Pēc nodaļas nosaukuma nedrīkst būt teksts, kas nav iekļauts nevienā
apakšnodaļā. Ja darbā ir paredzēti gan teorētiski, gan praktiski pētījumi, tad pirmā nodaļa
parasti tiek veltīta teorētiskiem un vēsturiskiem pētījumiem, bet tālākajās nodaļās tiek risinātas
praktiskas ievirzes problēmas. Katras nodaļas nobeigumā var formulēt secinājumus un jāizvirza
problemātika, kas tiks risināta nākamajās nodaļās. Tādejādi veidojas loģiska pāreja no vienas
nodaļas uz otru.
3.7. Secinājumi.
Salīdzinājumā ar secinājumiem katras nodaļas nobeigumā (ja autors tos formulējis)
noslēguma secinājumos tiek izteikts plašāks vispārinājums. Secinājumos jāpaskaidro veiktā
pētījuma zinātniskā un praktiskā nozīme un autora personīgais veikums maģistra darba mērķa
sasniegšanā. Secinājumiem jāizriet no paveiktā darba, tajos nav pieļaujami citāti no citu autoru
darbiem, šeit jāparāda paša autora domas, spriedumi, atziņas.
Šajā maģistra darba daļā obligāti ir jāformulē priekšlikumi, kur autors apkopo darbā
ieteiktos risinājumus konstatēto problēmu un trūkumu novēršanai, vai arī variantus pozitīvās
pieredzes izmantošanai. Priekšlikumiem jāizriet no darbā veiktajiem pētījumiem un
7

izdarītajiem secinājumiem, tiem jābūt konkrētiem un pamatotiem un izmantojamiem vairākos
attiecīgās nozares uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās vai iestādēs.
Secinājumi un priekšlikumi jāraksta tēžu veidā, lakoniski formulējot svarīgākās atziņas,
kas izriet no pētījuma. Tos ir jānumurē ar arābu cipariem, vispirms norādot secinājumus, pēc
tam – priekšlikumus.
3.8. Pateicības.
Pateicību (pēc autora izvēles) izsaka personām, kas ir sniegušas organizatorisku un
finansiālu palīdzību materiālu vākšanā, kā arī metodiskus ieteikumus un morālo atbalstu darba
izstrādē.
3.9. Izmantotā literatūra un avoti. (to noformē atbilstoši paraugam 3. pielikumā).
Izmantotās literatūras un avotu sarakstā jāuzrāda visi literatūras un citi informācijas avoti,
kas izmantoti maģistra darba izstrādes gaitā. Sarakstā nedrīkst norādīt avotus, uz kuriem nav
atsauces darbā.
Izmantotās literatūras un avotu sarakstu veido šādā secībā:
• LR likumi un LR MK noteikumi;
• LR FM metodiskie norādījumi un citi normatīvie akti;
• statistisko datu avoti;
• autoru darbi (grāmatas un raksti žurnālos u.c. periodikā);
• nepublicētie materiāli (t.sk. interneta resursi).
Literatūras un avotu saraksta ietvaros materiālus izvieto alfabētiskā secībā.
Maģistra darba izstrādē izmantotos interneta tīklā pieejamos normatīvos dokumentus
norāda pie atbilstošiem normatīviem aktiem, dodot pilnu norādi, kurā interneta portālā
normatīvais dokuments ir atrodams un pēdējo resursa lietošanas datumu.
Maģistra darba izstrādē izmantotos autoru darbus (grāmatas, rakstus žurnālos u.c.
periodikā) vispirms uzrāda pēc autoru uzvārdiem latīņu alfabēta secībā, pēc tam – kirilicas
alfabēta secībā.
Grāmatu autoru(-a) uzvārdus(-u) un iniciāļus raksta treknrakstā (bold), aiz tā ievieto pilnu
grāmatas nosaukumu slīprakstā (italic), tad grāmatas izdošanas vietu un izdevniecību, grāmatas
izdošanas gadu un lappuses. Grāmatām literatūras sarakstā jānorāda kopējais lappušu skaits
(piemēram – 500 lpp.), ja informācijas ieguvei lietota visa grāmata. Ja autoru(-a) raksts ņemts
no zinātnisko rakstu vai starptautisko konferenču referātu krājumiem, tad literatūras sarakstā
norāda tās lappuses vai lappusi, kur attiecīgais raksts atrodams, piemēram, p. 159–164 (avotam
angļu valodā), S. 12–17 (avotam vācu valodā), p. 148–152 (avotam franču valodā), 25. lpp.
(avotam latviešu valodā).
8

Žurnālu vai citā periodikā izmantoto rakstu autoru(-a) uzvārdus(-u) un iniciāļus raksta
treknrakstā (bold), aiz tā ievieto pilnu raksta nosaukumu, tad žurnāla vai citas periodikas
nosaukumu starptautiski pieņemta saīsinājuma formā slīprakstā (italic), žurnāla vai citas
periodikas izdošanas gadu, sējumu, numuru un krājuma sējumu. Piemēram, ja citējamais raksts
ir žurnāla 3. sējuma 5. numurā, to literatūras sarakstā apzīmē ar „3.sēj., Nr. 5”. Beigās norāda
raksta pirmo un pēdējo lappusi.
Norādot literatūras sarakstā publikācijas, ar kuru saturu students iepazinies, izmantojot
kādu citu avotu (parasti referatīvu žurnālu), obligāti jābūt norādei gan uz publikācijas oriģinālu,
gan arī uz literatūras avotu, no kura informācija iegūta.
Minot diplomdarbu (bakalaura, maģistra darbu), jānorāda tā autors, darba nosaukums,
mācību iestāde un fakultāte, kurā darbs izstrādāts, pilsēta un izstrādes gads, lappušu skaits.
3.10. Pielikumi.
Ja nepieciešams, dažādus palīgmateriālus var ievietot pielikumā. Pielikumos var būt
aizpildītas dokumentu un pārskatu veidlapas, dinamiskā rindā skaitlisko datu tabulas,
analītiskie aprēķini, ja tie ir apjomīgi, revidentu atzinumi, norādījumi, uzņēmumu iekšējie
nolikumi un tml. dokumenti un informācijas avoti.
Maģistra darba izklāstā jādod norādes uz atbilstošo pielikumu un tajā ietvertās
informācijas analīze.
Pielikumi tiek numurēti ar arābu cipariem, tie papildina darba saturu un to lapaspuses
numurē, bet tās neiekļauj kopējā darba lapaspušu skaitā, kas minēts 2. punktā.
3.11. Dokumentārā lapa.(to noformē atbilstoši paraugam 4. pielikumā).
Šajā lapā ietver:
3.11.1. darba nosaukumu, fakultāti;
3.11.2. autora apliecinājumu, ka darbs veikts patstāvīgi, ka darbā izmantoti tikai tajā
norādītie informācijas avoti un ka darba elektroniskā kopija atbilst izdrukai;
3.11.3. vadītāja rekomendāciju darba aizstāvēšanai;
3.11.4. atbildīgās personas atzīmi par darba iesniegšanu;
3.11.5. recenzenta datus (vārds, uzvārds, amats, zin. grāds)
3.11.6. darba vērtējumu.
Dokumentāro lapu ievieto aiz maģistra darba pēdējā pielikuma (ja tāds ir), vai aiz
izmantotās literatūras un avotu saraksta. Tai nepiešķir lapaspuses numuru.
4. Maģistra darba tehniskais noformējums
4.1.Maģistra darba valoda.
Maģistra darbi jāizstrādā valsts valodā saskaņā ar latviešu valodas normām.
Citu valodu lietošana pieļaujama:
9

4.1.1. ārvalstu studentiem;
4.1.2. valodu un kultūras studiju programmu studentiem;
4.1.3. citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.
Zinātniskos darbos nav pieļaujama vietniekvārdu un darbības vārdu lietošana 1.personā.
Piemēram, nedrīkst rakstīt “es uzskatu”, “pēc manām domām” . Pareizāk būtu rakstīt “pēc
autora viedokļa”, “pareizs ir uzskats, ka…” utml. Izvairoties izteicienu formu, tomēr jāizsakās
tā, lai būtu skaidrs, kuri ir paša autora uzskati, kuri – citu autoru domas.
4.2. Teksta formāts.
Darbam jābūt datorsalikumā uz A4 formāta lapām, kurām apdrukāta viena lapaspuse.
Burtu lielums ir 12 punkti, fonts – Times New Roman, nodaļu virsrakstu burtu lielums – 14
punkti, atstarpe starp rindām – 1,5. Jāievēro atkāpes no lapas malām: 30 mm – no kreisās puses,
20 mm – no labās puses un 20 mm – no augšas un apakšas.
Jaunu rindkopu sāk ar 1 cm lielu atkāpi. Katrai nodaļai jāsākas jaunā lappusē, bet
apakšnodaļas – tanī pašā lappusē, kur beidzas iepriekšējā apakšnodaļa. Lappuse nedrīkst
beigties ar virsrakstu. Nodaļu virsrakstus raksta ar lielajiem burtiem, bet apakšnodaļu
virsrakstus – ar mazajiem burtiem treknrakstā (bold). Aiz virsraksta punktu neliek. Virsraksta
attālums no iepriekšējā un turpmākā teksta ir viena rinda. Lappuses numurē apakšā lapas vidū
ar arābu cipariem, sākot ar lappusi, kur ir apzīmējumu saraksts.
4.3. Citātu un atsauču noformēšana.
Citātu, skaitļu, formulu u.c. datu, kas ņemti no publicētiem darbiem, kā arī citu autoru
slēdzienu un aizgūtu domu izmantošana obligāti jānorāda atsaucē. Atsauces var noformēt
divējādi, bet darbā lieto tikai vienu no šiem variantiem:
• aiz citāta, skaitliskā materiāla vai cita aizguvuma kvadrātiekavās divu ar komatu
atdalītu skaitļu veidā [8, 359], kur pirmais skaitlis rāda avota kārtas numuru literatūras
sarakstā, bet otrais – aizguvuma avota lappusi;
• attiecīgās lappuses apakšā, zem svītras norādot autora uzvārdu un iniciāļus, darba
nosaukumu, izdošanas vietu, izdevniecību, gadu, lappusi. Šādi sagatavotas atsauces
katrā lappusē numurē atsevišķi. Ja vienā lappusē ir vairākas atsauces uz vienu un to
pašu avotu, tad pirmajā atsaucē uzrāda pilnu bibliogrāfisku aprakstu, bet nākošajā raksta
vārdu “turpat”, norādot lappusi.
Par nepublicēto materiālu avotiem atsauces dodamas gadījumos, ja aizguvumi ņemti no
vairākiem avotiem. Pretējā gadījumā vienu konkrēto nepublicēto materiālu avotu norāda ievada
beigās. Piemēram, Uzņēmuma ABC gada pārskats par 2008. gadu. Ja maģistra darbs satur
autora aprēķinus, atsaucēs norādāmi izejas datu avoti.
10

Ievietojot citu autoru domas citātu veidā, tie liekami pēdiņās, bet izlaidumi aizstājami ar
daudzpunktiem. No publikācijām ņemto domu atstāstījumu nav jāliek pēdiņās, bet tas jādara tā,
lai nesagrozītu domas saturu un būtību. Burtiska avotu pārrakstīšana bez atsaucēm ir
kvalificējama kā rupjš zinātniskā darba ētikas pārkāpums.
4.4. Tabulu un attēlu noformēšana. (tos noformē atbilstoši paraugam 5. pielikumā).
Katrai tabulai jābūt kārtas numuram un virsrakstam. Tabulas numurē katras nodaļas
ietvaros slīprakstā augšējā labajā stūrī virs tabulas. Piemēram, 2.3. tabula – pirmais skaitlis ir
nodaļas numurs, bet otrais – tabulas kārtas numurs šajā nodaļā. Tabulas virsrakstu izvieto virs
tabulas ar 11 punktu burtiem treknrakstā (bold) un virsrakstu nocentrē (center). Tabulās
rādītājus jāuzrāda dinamiskā rindā. Tabulā nedrīkst būt tikai viens rādītājs. Tabulas saturu
sadala ailēs, kurām dod nosaukumus, ko raksta ar lielo burtu. Apakšaiļu nosaukumus, ja tie
sastāda ailes nosaukumu, raksta ar mazo burtu.
Tabulas darbā pēc iespējas jāizvieto tūlīt pēc pirmās norādes uz tām. Šī prasība attiecas
arī uz attēlu izvietojumu. Tabula jāizvieto tā, lai tā būtu ērti pārskatāma un lasāma teksta
lasīšanas virzienā, vai arī, pagriežot darbu par 90 ° pulksteņa rādītāja virzienā. Tabulā ieteicams
izvairīties no lieliem skaitļiem. Lietderīgi lietot palielinātas mērvienības.
Vārds attēls (att.) ietver zīmējumus, fotogrāfijas, shēmas, diagrammas un citas darba
ilustrācijas. Zem attēla raksta tā numuru slīprakstā, piemēram, 2.1. att., un nosaukumu ar 11
punktu burtiem treknrakstā (bold) un nosaukumu novienādo pret lapaspuses kreiso malu (align
left). Attēla kārtas numuru veido nodaļas numurs un attēla kārtas numurs.
Aiz tabulu un attēlu virsrakstiem punktus neliek.
Tabulās vai attēlos attēloto informāciju darbā obligāti jāanalizē, nav pieļaujams, ka
skaitliskie datu tiek pievienoti tekstam bez komentāriem. Tomēr maģistra darba teksts nav
jāpārblīvē ar skaitlisko informāciju, tādejādi apgrūtinot darba lasīšanu un izpratni. Skaitliskais
materiāls, uz kura pamata veikti aprēķini, jāievieto pielikumā. Tāpat jārīkojas arī tajos
gadījumos, ja skaitlisko datu tabula aizņem vairāk nekā vienu lappusi.
Katrai tabulai vai attēlam jādod nosaukums, kas atbild uz jautājumiem: kas? (kas parādīts
tabulā vai attēlā, norādot mērvienības), kad? (laika periods, par kādu ir skaitļi vai dati), kur?
(kur sastopami uzrādītie skaitļi).
Darbā ievietotās formulas numurē ar arābu cipariem nodaļas ietvaros līdzīgi kā tabulas un
attēlus. Numuru raksta lappuses labajā pusē tajā rindā, kurā dota formula. Zem formulas
paskaidro tajā izmantotos simbolus tādā secībā, kā tie formulā doti. Katra simbola
paskaidrojumu raksta savā rindā.
11

Piemēram, Peļņas normu ieguldītajam kapitālam aprēķina kā peļņas summas attiecību
pret bilances pasīva kopējo summu:
P
P n = [ 2.7. ],
K
kur P n – peļņas norma;
P - pārskata perioda peļņas summa, latos;
K – kopējā kapitāla summa, latos.
Atsaucoties tekstā uz formulu, iekavās jānorāda tās numurs. Piemēram, Ar formulu [2.7.]
var novērtēt … . Ja formula aizgūta no kāda avota, tad nepieciešams dot atsauci uz to. Ja darbā
ievietotas paša autora izveidotas formulas, tas jānorāda zemsvītras atsaucē. Piemēram, Formulu
[4.2.] izstrādājis autors.
4.5. Maģistra darba iesiešana.
Darbs ir jāsagatavo divos datorizdrukas eksemplāros, no kuriem viens jāiesien cietos
vākos. Teksts uz vāka jānoformē atbilstoši 6. pielikuma paraugam.
4.6. Maģistra darba elektroniskā kopija.
Maģistra darba elektroniskajai kopijai jābūt PDF (Portable document format) formātā.
5. Maģistra darba izstrādes posmi
5.1. Maģistra darba temata izvēle un apstiprināšana.
Maģistra darba tematu izvēlas maģistrants, ņemot vērā savas zinātniskās un profesionālās
intereses, datu avotu un literatūras pieejamību, vai darba vietas intereses. Tematam pēc būtības
un pēc formulējuma jāsatur aktuāla grāmatvedības, audita, finanšu analīzes vai cita ar
grāmatvedības un uzskaites teorijas zinātņu apakšnozari vai praksi netieši saistīta problēma.
Maģistra darbs var būt gan ar izteiktāku teorētisku, gan praktisku raksturu. Aktualitāti nosaka
attiecīgās problēmas reāla pastāvēšana ekonomiskajā teorijā vai saimnieciskajā praksē, kā arī
problēmas izpētes dziļums.
Maģistrants fakultātes noteiktajos termiņos fakultātes dekāna pilnvarotajai personai
iesniedz iesniegumu, kurš var būt saskaņots ar potenciālo darba vadītāju un kurā norādīts
maģistra darba temats. Darba vadītājs ar savu parakstu apliecina, ka piekrīt vadīt studenta darbu
par izvēlēto tematu (skat. 7. pielikumu).
Tematu pieteikumus un darbu vadītājus apstiprina dekāna pilnvarota persona –
akadēmiskās struktūrvienības vadītājs – ne vēlāk kā 20 nedēļas pirms darba iesniegšanas
maģistra studiju programmās.
Ja maģistra darba temats netiek apstiprināts, struktūrvienības vadītājs sniedz studentam
argumentētu atbildi.
12

Studentu maģistru darba nosaukumu (latviešu un angļu valodā), darba vadītāju un
recenzentus apstiprina ar fakultātes dekāna norādījumu ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms darba
aizstāvēšanas.
5.2. Maģistra darba izstrāde sadarbībā ar vadītāju.
Maģistra darba izstrādāšanu vada zinātniskais vadītājs, par kuru var nozīmēt Grāmatvedības
institūta, citu LU EVF katedru vai institūtu mācībspēkus vai zinātniskos darbiniekus, kā arī citu
iestāžu un uzņēmumu darbiniekus, kuriem ir zinātņu doktora grāds un kas specializējas
maģistra darba pētījuma jomā. Ja maģistra darba vadīšana prasa sevišķi specifiskas zināšanas
un fakultātes mācībspēki kvalitatīvu darba vadīšanu nevar nodrošināt, atsevišķos gadījumos par
maģistra darba zinātnisko konsultantu var pieaicināt augsti kvalificētu attiecīgās nozares
speciālistu bez zinātņu doktora grāda.
Zinātniskā vadītāja pienākumos ietilpst:
• konsultēt pētījuma virziena noteikšanā un temata precizēšanā;
• apstiprināt maģistra darba izstrādāšanas un iesniegšanas kalendāro grafiku;
• konsultēt, sastādot darba sākotnējo un galīgo plānu, kā arī veidojot darba struktūru;
• dot norādījumus, izvēloties literatūru un citus pētījuma avotus;
• izskatīt atsevišķas darba daļas un visu darbu kopumā un norādīt uz nepieciešamām
izmaiņām un papildinājumiem;
• izskatīt pabeigtu darbu un ar parakstu uz dokumentārās lapas dot rekomendāciju tā
aizstāvēšanai.
Maģistranta pienākums:
• darba zinātniskā vadītāja noteiktajos termiņos ierasties uz konsultācijām;
• uzklausīt vadītāja norādījumus un ievērot tos;
• ziņot par paveikto un uzrādīt vadītājam izpildīto darbu datorizdrukas veidā;
• maģistra darba izstrādāšanā izmantot šo Metodisko norādījumu prasības;
• stingri ievērot maģistra darba izstrādāšanas kalendāro grafiku.
• nodrošināt savlaicīgu pilnībā sagatavota darba iesniegšanu un darba elektroniskās kopijas
augšupielādēšanu LUIS.
Ja maģistrants nepilda augstākminētos pienākumus, zinātniskais vadītājs nedod
rekomendāciju aizstāvēt maģistra darbu.
Pēc temata un zinātniskā vadītāja apstiprināšanas maģistrants ierodas pie zinātniskā
vadītāja uz ievirzes konsultāciju. Tās laikā tiek saskaņoti maģistra darba pētījuma virzieni,
pētāmās problēmas jeb analizējamais objekts, pētīšanas metodes.
Nākamais etaps ir maģistra darba izstrādes plāna sastādīšana. Tajā ietilpst:
• darba struktūras plāns;
13

• apgūstamās literatūras un datu avotu provizorisks saraksts;
• darba izstrādes kalendārais grafiks.
Darba struktūras plānā norāda nodaļu un apakšnodaļu nosaukumus un to secību,
pamatojoties uz vispārējiem priekšstatiem par maģistra darba tematu, pamatliteratūras apskatu
un zinātniskā vadītāja norādēm ievirzes konsultācijā. Plāna sākotnējais variants, kas pēc tam
var būt koriģēts, dod iespēju mērķtiecīgi studēt speciālo literatūru, vākt datus par pētāmo
problēmu loku un veikt apstrādi. Darba struktūras plānu darba gaitā var mainīt vairākkārt
atkarībā no atziņām, kādas rodas studējot speciālo literatūru, vācot un apstrādājot faktisko
materiālu. Darba struktūras grozījumi saskaņojami ar zinātnisko vadītāju. Izstrādājot un
koriģējot darba struktūras plānu, jānodrošina tā atbilstība tematam un izvirzītajam darba
mērķim. Nodaļu un apakšnodaļu nosaukumi nedrīkst sakrist ar darba nosaukumu (tematu).
Darbā izvirzītās problēmas risināšanai nepieciešamo speciālo literatūru un datus sameklē
pats darba autors. Viņš sastāda sarakstu un ar to iepazīstina vadītāju, kurš novērtē tās atbilstību
izvēlētajam tematam.
Darba izstrādes kalendārajā grafikā nosaka literatūras studēšanas, materiālu vākšanas un
darba atsevišķu nodaļu, visa darba sagatavošanas un iesniegšanas termiņus. Noteiktajos
datumos darba autors ierodas pie zinātniskā vadītāja uz konsultāciju, ziņo par paveikto un
saņem norādījumus par nepieciešamajiem labojumiem un papildinājumiem.
Izstrādājot maģistra darbu, jāievēro, ka pētījuma process aptver zinātniskā vispārinājums
trīs stadijas: 1) faktu, procesu, tendenču konstatēšana; 2) faktu un tendenču analīze; tos
ietekmējošo faktoru atklāšana; analīzes rezultātu novērtēšana; 3) rekomendācijas trūkumu
novēršanai. Nav pieļaujams vienīgi izlasītās literatūras īss pārstāstījums un konstatēto faktu
uzskaitījums. Galvenais ir prast faktus analizēt, pareizi novērtēt analīzes rezultātus un uz to
pamata izdarīt secinājumus un izvirzīt priekšlikumus. Jebkurā maģistra darbā jāietver kaut
neliels oriģināls jaunrades elements. Šis ir galvenais kritērijs, pēc kura vērtē tā kvalitāti un
nozīmi.
Darbu pilnā apjomā vispirms iesniedz vadītājam melnrakstā, bet tīrrakstā sagatavo tikai
pēc saskaņošanas ar vadītāju.
5.3. Maģistra darba iesniegšana.
Maģistra darbus studenti sagatavo divos iesietos datorizdrukas eksemplāros un
elektroniskas kopijas veidā. Darba elektronisko kopiju studenti augšupielādē LUIS.
Darba vadītājs ar savu parakstu apliecina maģistra darba atbilstību šo Metodisko
norādījumu prasībām un rekomendē to aizstāvēšanai. Darba vadītāja parakstītus maģistra darba
datorizdrukas eksemplārus students iesniedz fakultātes dekāna pilnvarotajai personai (studiju
14

programmas vai struktūrvienības lietvedim) līdz iepriekš noteiktā darbu iesniegšanas
termiņa beigām, t.i., ne vēlāk kā nedēļu pirms darbu aizstāvēšanas pirmās dienas.
Maģistra darbus, kurus neiesniedz laikā, nepielaiž pie aizstāvēšanas, izņemot
gadījumus, kad termiņš ir nokavēts studenta slimības dēļ un ir iesniegta medicīniskā
izziņa.
Dekāna pilnvarotā persona pārbauda, vai darba elektroniskā kopija ir ievadīta LUIS, un ar
savu parakstu apliecina darba saņemšanu.
Pieeja aizstāvamo maģistra darbu elektroniskajām kopijām ir darba vadītājam,
recenzentam un noslēguma pārbaudījumu komisijas locekļiem.
Pilnu maģistra darbu vismaz 7 dienas pirms aizstāvēšanas nodod recenzentam.
Maģistra darba novērtēšanai tiek apstiprināts recenzents. Par recenzentu var būt LU vai
citu augstskolu mācību spēki, citi augsti kvalificēti speciālisti, ja tiem ir zinātņu doktora grāds.
Pēc maģistra darba saņemšanas, recenzents izvērtē darba saturu, tā atbilstību tematam un
izvirzītajam mērķim, kā arī nosaka, cik pamatoti un nozīmīgi ir autora izdarītie secinājumi un
izvirzītie priekšlikumi. Recenziju raksta uz Grāmatvedības institūta izstrādātas veidlapas.
Maģistra darba pielaišana pie aizstāvēšanas atsevišķos gadījumos:
• Ja maģistra darba zinātniskais vadītājs ar parakstu uz darba dokumentārās lapas ir
rekomendējis darbu aizstāvēšanai un recenzents devis pozitīvu vai arī negatīvu recenziju,
darbu var aizstāvēt un vērtējumu nosaka maģistru valsts pārbaudījumu komisija;
• Ja maģistra darba zinātniskais vadītājs nav devis rekomendāciju darba aizstāvēšanai
(neparakstās uz maģistra darba dokumentārās lapas), Grāmatvedības institūta direktors
papildus nozīmē otru darba recenzentu. Darbu aizstāvēšanai nepielaiž, ja abas recenzijas
ir negatīvas. Ja viena recenzija ir pozitīva, bet otra – negatīva, darbu var aizstāvēt un
vērtējumu nosaka maģistru valsts pārbaudījumu komisija;
• Ja maģistra darba zinātniskais vadītājs vai recenzents konstatē, ka maģistra darba izstrādē ir
pieļauti rupji zinātniskā darba ētikas pārkāpumi, tad to aizstāvēšanai nepielaiž.
Cietajos vākos iesietais eksemplārs pēc maģistra darba aizstāvēšanas tiek uzglabāts
saskaņā ar LU lietu nomenklatūru, otrs eksemplārs – atdots studentam, elektroniskā kopija tiek
arhivēta LU noteiktajā kārtībā. Ja autori ir atļāvuši publiskot noslēguma darbu elektronisko
kopiju pilnu tekstu, ar to interesenti var iepazīties LU portāla Bibliotēkas sadaļā IS ALEPH
sistēmā, izmantojot LANET piešķirto lietotājvārdu un paroli.
5.4. Aizstāvēšana.
Struktūrvienības vadītājam ir jānodrošina iespēja studentiem iepazīties ar sava maģistra
darba recenziju ne vēlāk kā vienu dienu pirms darba aizstāvēšanas.
15

Darba aizstāvēšana notiek valsts pārbaudījumu komisijas atklātā sēdē, kurā ir uzaicināti
piedalīties zinātniskie vadītāji un recenzenti. Aizstāvēšanas kārtību nosaka valsts pārbaudījumu
komisija. Aizstāvēšana norit šādā secībā:
• maģistra darba autors uzstājas ar ievadrunu līdz 7 min., kurā pamato temata aktualitāti,
formulē darba mērķi un uzdevumus, īsi raksturo darba saturu, galveno vērību piegriežot
secinājumiem un priekšlikumiem un izceļot paša autora veikumu un jaunrades
momentus;
• valsts pārbaudījumu komisijas locekļi uzdod jautājumus, uz kuriem jādod īsas, precīzas
un izsmeļošas atbildes;
• recenzents iepazīstina klātesošos ar uzrakstīto recenziju un, ja nepieciešams, uzdod
maģistra darba autoram papildus jautājumus;
• maģistrantam tiek dots galavārds, kurā viņš atbild uz recenzijā izvirzītajiem
jautājumiem un ieteikumiem. Darba autoram ir tiesības izteikt savas domas par
recenziju un, argumentējot, pat noraidīt izteiktās piezīmes;
• pēc visu darbu noklausīšanās, kas pieņemti aizstāvēšanai attiecīgajā dienā, valsts
pārbaudījumu komisija slēgtā sēdē novērtē darbus.
6. Maģistra darba vērtēšana
Maģistra darbu vērtēšana notiek slēgtā valsts pārbaudījumu komisijas sēdē pēc visu
sēdē paredzēto darbu noklausīšanās. Vērtējums tiek paziņots studentiem pēc sēdes beigām.
6.1. Vērtēšanas kritēriji.
Maģistra darba vērtēšanā tiek ņemta vērā:
6.1.1. darba kvalitāte;
6.1.2. darba autora ziņojums (prasme zinātniski, koncentrēti un argumentēti iepazīstināt
ar veikto pētījumu, formulēt secinājumus un priekšlikumus, norādīt turpmākos
iespējamos pētījuma virzienus);
6.1.3. atbildes uz komisijas jautājumiem un prasme diskutēt.
Darba vērtējuma pamatā ir recenzenta novērtējums, komisijas locekļu uzskati par darba
praktisko un teorētisko nozīmi un autora prasmi veikt zinātnisku darbu un aizstāvēt savu
viedokli. Maģistra darba aizstāvēšanu novērtē 10 baļļu sistēmā. Ja komisijas locekļu viedokļi
sadalās vienādi, izšķirošā balss ir komisijas priekšsēdētājam.
Ja aizstāvēšanā saņemts novērtējums, kas ir zemāks par 4 “gandrīz viduvēji”, maģistra
darbs nav aizstāvēts, un nākamajā gadā to var atkārtoti aizstāvēt par citu tematu.
16

7. Apelācijas kārtība
Students ir tiesīgs iesniegt apelāciju:
7.1. par nepielaišanu kārtot noslēguma pārbaudījumus (tajā skaitā par nepielaišanu
aizstāvēt maģistra darbu);
7.2. par noslēguma pārbaudījuma norisi (tajā skaitā par maģistra darba aizstāvēšanas un
vērtēšanas procesu) triju darba dienu laikā pēc pārbaudījuma rezultātu paziņošanas.
Apelācija jāiesniedz EVF apelācijas komisijas priekšsēdētājam.
EVF apelācijas komisijas sastāvu apstiprina pirms valsts pārbaudījumu komisijas darba
uzsākšanas ar dekāna norādījumu. Komisijas sastāvā jābūt priekšsēdētājam un vismaz diviem
locekļiem. Tajā nedrīkst iekļaut personas, kuras ir piedalījušās konkrētā noslēguma
pārbaudījuma vērtēšanā (valsts pārbaudījuma komisijas locekļi, darba vadītājs un recenzenti).
Apelācijas komisijas funkcijas ar EVF domes lēmumu var deleģēt studiju programmu padomei.
Apelācijas komisija izskata studenta iesniegumu triju darbdienu laikā pēc iesnieguma
saņemšanas. Uz komisijas sēdi uzaicina apelācijas iesniedzēju un valsts pārbaudījuma
komisijas priekšsēdētāju vai viņa vietnieku. Komisijas lēmumu studentam izsniedz rakstveidā.
Students var iesniegt apelāciju mācību prorektoram par procedūras pārkāpumiem EVF
apelācijas komisijas darbā ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc lēmuma saņemšanas,
pievienojot EVF apelācijas komisijas lēmumu.
Mācību prorektors izskata studenta iesniegumu piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma
saņemšanas un rakstiski informē studentu par pieņemto lēmumu. Prorektora lēmums ir galīgs.
17

1. pielikums
Maģistra darba titullapas paraugs
LATVIJAS UNIVERSITĀTE
EKONOMIKAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE
GRĀMATVEDĪBAS UN AUDITA KATEDRA
NEMATERIĀLO IEGULDĪJUMU ATZĪŠANAS UN
UZSKAITES PROBLĒMU RISINĀJUMI LATVIJĀ
MAĢISTRA DARBS
Autors: Pēteris Cinis
Stud. apl. 00010
Darba vadītājs: profesore Dr. ekon. Inta Kalniņa
RĪGA 200_
18

2. pielikums
Satura rādītāja paraugs
SATURS
Apzīmējumu saraksts…………………………………………………………………………..1
Ievads…………………………………………………………………………..………………2
1. Nodaļas nosaukums ………………………………………………………………………...4
1.1. Apakšnodaļas nosaukums……………………………………………………………..4
1.2. Apakšnodaļas nosaukums ……………………………………………………………17
1.3. Apakšnodaļas nosaukums…..………………………………………………………...30
2. Nodaļas nosaukums ………………………………………………………………………..40
2.1. Apakšnodaļas nosaukums ……………………………………………………………40
2.2. Apakšnodaļas nosaukums ……………………………………………………………49
3. Nodaļas nosaukums ………………………………………………………………………..60
3.1. Apakšnodaļas nosaukums ……………………………………………………………60
3.2. Apakšnodaļas nosaukums…………………………………………………………….75
Secinājumi……………………………………………………………………………………..80
Izmantotā literatūra un avoti…………………………………………………………………...88
Pielikumi……………………………………………………………………………………… 90
1. pielikums. Nosaukums………………………………………………………………………90
2. pielikums. Nosaukums ……………………………………………………………………...91
19

3. pielikums
Literatūras avotu noformēšanas paraugs
IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI
1. LR likums - Par grāmatvedību, LR AP un Valdības Ziņotājs, 1992, No 44/45 (ar sekojošiem
grozījumiem).
2. LR likums – Konsolidēto gada pārskatu likums, Latvijas Vēstnesis, 2006, No 178.
3. LR MK noteikumi No 585 - Noteikumi par uzņēmumu grāmatvedības kārtošanu un
organizāciju, Latvijas Vēstnesis, 2003, No 151.
4. LR MK noteikumi No 219 – Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku
darba braucieniem saistītie izdevumi, 2002, pieejams:
http://www.likumi.lv/doc.php?id=63561
5. Chopping D., Skerratt L. Applying GAAP 1995/96. - Great Britain: The Institute of
Chartered Accountants in England and Wales, 4-th ed., 1995. - 619 p.
6. Ludboržs A. Finansu grāmatvedība tirdzniecībā. - R.: Lietišķās informācijas dienests,
2003. - 282 lpp.
7. Siliņš I. Iespējamais risinājums meklējams arī revidenta un auditējamā uzņēmuma
sadarbībā, Bilance. -2006. – No 19(151) 12. – 13.lpp.
8. Хендриксен Э. С., Ван Бреда М. Ф. Теория бугалтерского учёта./ Пер. с англ., Под.
ред. проф. Соколова Я. В. - М.: Финансы и статистика, 1997. - 576 с.
9. Uzņēmuma „ABC” nepublicētie materiāli.
10. Le traitement comptable des éléments incorporels un aperçu des pratiques en Europe.
Pieejams : http://www.bu.dauphine.fr
20

4. pielikums
Dokumentārās lapas paraugs
Maģistra darbs „Nemateriālo ieguldījumu atzīšanas un uzskaites problēmu risinājumi
Latvijā” izstrādāts LU Ekonomikas un vadības fakultātē.
Ar savu parakstu apliecinu, ka pētījums veikts patstāvīgi, izmantoti tikai tajā norādītie
informācijas avoti un iesniegtā darba elektroniskā kopija atbilst izdrukai.
Autors: Pēteris Cinis P.Cinis 15.06.2009.
Rekomendēju darbu aizstāvēšanai
Vadītāja: profesore Dr. ekon. Inta Kalniņa I.Kalniņa 20.06.2009.
Recenzents: docents Dr. ekon. Jānis Bērziņš
Darbs iesniegts Grāmatvedības un audita katedrā 20.06.2009.
Metodiķe: Ineta Bērziņa I.Bērziņa
Darbs aizstāvēts valsts pārbaudījuma komisijas sēdē
30.06.2009. prot. Nr. 11, vērtējums 8 (ļoti labi)
Komisijas sekretāre: lektore Anda Kociņa A.Kociņa
21

5. pielikums
Tabulas paraugs
Latvijas uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību ilgtermiņa ieguldījumu struktūra
1996. g. – 2000. g. (tūkst. Ls)
3.1. tabula
1996.g. 1997.g. 1998.g. 1999.g. 2000.g.
summa posteņa
īpatsvars
summa posteņa
īpatsvars
summa posteņa
īpatsvars
summa posteņa
īpatsvars
summa posteņa
īpatsvars
Postenis
ilgtermiņa
ieguldīj.
kopsummā
(%)
ilgtermiņa
ieguldīj.
kopsummā
(%)
ilgtermiņa
ieguldīj.
kopsummā
(%)
ilgtermiņa
ieguldīj.
kopsummā
(%)
ilgtermiņa
ieguldīj.
kopsummā
(%)
Nemateriālie
aktīvi
116.245 4,45 116.823 3,7 116.656 2,92 109.486 2,49 126.470 2,62
Pamatlīdzekļi 2.126.483 81,25 2.542.993 80,56 3.193.518 80,06 3.509.158 79,68 3.911.073 81,18
Ilgtermiņa
finanšu 374.376 14,3 496.697 15,74 679.000 17,02 785.669 17,83 780.401 16,20
ieguldījumi
Ilgtermiņa
ieguldījumi
kopā:
2.617.104 100 3.156.513 100 3989.174 100 4.404.313 100 4.817.944 100
Attēla paraugs
% 350
300
250
200
150
100
50
0
0,7
A
0,6
0,5
y = 0,5833x
R 2 = 0,9998
0,4
0,3
0,2
0,1
1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000
0
gadi
0,0 0,2 0,4 0,6 0,8 1,0 1,2
3.1. att. Latvijas uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību nemateriālo aktīvu γ, mg/Lun bilances
kopsummas augšanas tempi laika posmā no 1993. gada līdz 2000. gadam
Nemateriālie
aktīvi
Bilances
kopsumma
22

6. pielikums
Maģistra darba vāka paraugs
LATVIJAS UNIVERSITĀTE
MAĢISTRA DARBS
RĪGA 200_
23

LU Ekonomikas un vadības fakultātes
Grāmatvedības un audita katedras direktorei
prof. Intai Brūnai
7. pielikums
Studenta iesnieguma paraugs
Ekonomikas maģistra studiju programmas
Saimnieciskās darbības uzskaites, kontroles un analīzes
____.kursa studenta (es)
_________________________________
vārds, uzvārds
_________________________________
studenta apliecības Nr.
iesniegums.
Lūdzu apstiprināt maģistra darba tematu __________________________________________
___________________________________________________________________________.
un norīkot zinātnisko vadītāju.
Rīgā, ____.____.200_.
_____________________________
studenta paraksts
Saskaņots: _______________________
_____.______.200_
Apstiprinu par zinātnisko vadītāju: _________________________________________
Grāmatvedības un audita katedras direktore___________/ I.Brūna / 200_.g._____.__________
24