PĀRSKATS �
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Atjaunojamo energoresursu produktu ražošanas, pārstrādes un loģistikas<br />
rūpnieciskais pētījums<br />
klīrenss, kas apgrūtina ekskavatoru izmantošanu pielūžņotās cirsmās un nelīdzenās<br />
platībās.<br />
Viena no tehniskajām priekšrocībām, salīdzinot ar standarta harvesteru, ir strēles<br />
novietojums – tā ir blakus operatora kabīnei, attiecīgi, operators vienmēr skatās<br />
strēles virzienā, nodrošinot labāku kopjamās teritorijas redzamību. Līdzīgi strēle<br />
novietota arī, piemēram Logman harvarderam (Att. 12), kas šai mašīnai rada<br />
priekšrocības jaunaudžu kopšanā. Vidējās klases ekskavatori, kas izmantojami sastāva<br />
kopšanā ir smagāki un stabilāki par attiecīgās klases harvesteriem, tāpēc tie var<br />
pilnvērtīgāk izmantot sīkkoku akumulēšanas funkciju, arī strādājot uz pilnu izlici.<br />
Ņemot vērā iespēju izvēlēties sastāva kopšanai ekskavatoru ar mazākas jaudas dzinēju<br />
un masu, kā arī salīdzinoši mazāko ietekmi uz augsni, harvesteru uz ekskavatoru bāzes<br />
ietekme uz vidi var būt mazāka, nekā standarta harvesteriem.<br />
Šķeldotāji uz harvardera vai pievedējtraktora bāzes<br />
Tehnoloģiski sarežģītāks risinājums ir šķeldotāji uz pievedējtraktora, harvardera vai<br />
lauksaimniecības traktora bāzes, kas var iebraukt cirsmā un vienlaicīgi nozāģēt un<br />
sasmalcināt sīkkokus vai arī savākt un sasmalcināt pirms tam nozāģētus un turpat<br />
cirsmā apžāvētus kokus. Šādi šķeldotāji ir aprīkoti ar bunkuru, kurā savākt<br />
10-20 ber. m³ kurināmā (Att. 17). Šādā veidā nav izmantojami parastie šķeldotāji,<br />
kuriem smalcināmā materiāla padeves lafete parasti atrodas sānos.<br />
Šķeldošana cirsmā jaunaudzēs ir izplatīta tehnoloģija, piemēram, Īrijā, Lielbritānijā un<br />
Dānijā, kur izplatīti plantāciju tipa meži. Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs šī tehnoloģija<br />
praksē netiek pielietota.<br />
Valstīs, kur sīkkoku un mežizstrādes atlieku šķeldošana cirsmā ir ierasta prakse,<br />
izmanto mazas jaudas šķeldotājus (liela jauda nav nepieciešama, jo mežā šķeldotāja<br />
operators nespēj pievadīt koksni tikpat ātri, kā pie kaudzes), kas paredzēti salīdzinoši<br />
nelielu dimensiju koksnes smalcināšanai. Šādiem šķeldotājiem ir ierobežotas<br />
izmantošanas iespējas, jo, smalcinot mežizstrādes atliekas vai sīkkokus augšgala<br />
krautuvē, tāpat kā smalcinot lielu dimensiju apaļkoksni, nepieciešamas iekārtas ar<br />
lielāku jaudu.<br />
Neskatoties uz šķeldotāju nelielo jaudu, bāzes mašīnas šādām iekārtām parasti ir<br />
jaudīgākas par vidusmēra pievedējtraktoru vai harvarderu, jo tām ir jānodrošina<br />
piedziņa gan strēlei un satvērējam, gan šķeldotājam, gan riteņiem. Attiecīgi, šādu<br />
mašīnu degvielas patēriņš visās darba operācijās ir lielāks, nekā izvēloties mašīnu ar<br />
darba apstākļiem pielāgotu jaudu. Arī iekārtu masa ir lielāka par pievedējtraktora<br />
masu, kas rada pastiprinātu negatīvu ietekmi uz augsni. Arī vibrācija, ko rada<br />
šķeldotājs, var pastiprināt augsnes sablīvēšanos. Kā negatīva ietekme vērtējama arī<br />
palielinātais trokšņu līmenis.<br />
Tehnoloģijas būtiskākā priekšrocība ir spēja vienlaicīgi veikt 3 mašīnu (harvestera,<br />
pievedējtraktora un šķeldotāja) darbu.<br />
Ekonomiskais ieguvums no šādu mašīnu izmantošanas Latvijas apstākļos jaunaudzēs ir<br />
apšaubāms, jo investīcijas mašīnas iegādei ir lielākas, nekā izmantojot tradicionālo<br />
harvestera, pievedējtraktora un šķeldotāja ražošanas procesu (tradicionālajā variantā<br />
var izmantot lietotu mašīnu, investējot tikai jaunaudžu kopšanai specifiskajos mašīnu<br />
elementos, piemēram, griezējgalvā, kā arī sadalīt ražošanas riskus, nodarbinot mašīnas<br />
gan sastāva kopšanā, gan citās cirtēs. Iespēja darboties dažādos ciršu veidos ļauj<br />
koncentrēt ražošanu, samazinot pārvadāšanas attālumus. Uz jaunaudzēm specializētu<br />
iekārtu izmantošana ir apgrūtināta arī sakarā ar sezonālajiem ierobežojumiem sastāva<br />
kopšanai.<br />
Tehnologiju analize V02 20120731.odt - 2012-10-12 24