download

38
Gunta Minde
Lîdzðinçjie pçtîjumi
Nams Jçkaba ielâ 24 pieder pie objektiem, kas laiku pa laikam daþâdu iemeslu
dçï atradies pçtnieku redzeslokâ.
Mîts par Kristofu Hâberlandu kâ ðâ nama autoru radâs 20. gs. pirmajâ pusç,
kad diplomçtais inþenieris Otokars Gerihs (Gerich) 1928. gadâ nodeva atklâtîbâ
disertâciju – savu pçtîjumu par ievçrojamâ bûvmeistara un arhitekta radoðo
veikumu. 4 Autora pârliecîbas pamatâ bija avotu pçtîjumi – Rîgas râtes Íemerejas
un amatu tiesas protokoli. Uzskatot K. Hâberlandu par Jçkaba ielas nama projekta
autoru, Gerihs vienlaicîgi norâdîja uz bûvmeistaram neraksturîgâm îpatnîbâm,
pat kïûdâm celtnes proporcijâs un fasâdes risinâjumâ. Jau tas vien patiesîbâ rada
pamatotas ðaubas par O. Geriha apgalvojuma pareizîbu.
Pçckara gados, veicot Vecrîgas vçsturiski arhitektonisko inventarizâciju, tika
apkopota vçstures literatûrâ sastopamâ informâcija par ðo dzîvojamo çku, tâdçjâdi
pieòemot un akceptçjot arî Geriha reiz izteikto viedokli. Par to liecina Jçkaba
ielas 24. nama pasç, anketâ, kâ arî kvartâla vçsturiskajâ apskatâ minçtie dati. 5
1959. gadâ dzîvojamâ namâ veiktie remonta un restaurâcijas darbi atspoguïoti
projekta autora arhitekta Leonharda Liepas atskaitç, taèu ðajos materiâlos nav
skarts jautâjums par celtnes autoru. 6
Pçckara gados tapuðo pçtîjumu vidû kâ vçrtîgs izòçmums jâmin vçsturnieka
Roberta Malvesa darbs, kura laikâ pirmoreiz tika apzinâti arhîvâ esoðie dati par
dzîvojamâs çkas apdroðinâðanas vçrtîbas izmaiòâm, ïaujot precizçt nama
celtniecîbas laiku un noteikt iespçjamâs pârbûves. 7 Tâ kâ avotu pçtniecîbai
paredzçtais laiks toreiz bija ierobeþots, jautâjums par nama projekta autoru netika
pârskatîts.
20. gs. 80. gadu vidû sakarâ ar plânotajiem remonta un restaurâcijas darbiem
veikt objekta vçsturisko izpçti uzticçja ðo rindu autorei, atvçlot arî pietiekami
daudz laika avotu pçtniecîbai. 8 Darba gaitâ izdevâs apzinât daudzus agrâk
neizmantotus arhîva dokumentus, kuri atainoja 18. gs. pçdçjâ ceturkðòa
notikumus un vçstîja par tajos iesaistîtajâm personâm. Liels bija pârsteigums,
kad jautâjumâ par K. Hâberlanda darbîbu Jçkaba ielas dzîvojamâ nama tapðanâ
cerçtâ apstiprinâjuma vietâ dokumenti liecinâja gluþi pretçjo, proti – Hâberlands
nav cçlis ðo çku.
2003. gadâ, apkopojot pçtîjumu rezultâtus par K. Hâberlanda bûvçto namu
interjeriem, SIA “Arhitektûras izpçtes grupa” speciâlisti atkal atgriezuðies pie
O. Geriha uzskata. Pamatojums rasts jau minçtajos Íemerejas un amatu tiesas
protokolos. Neatbilstîba un atkâpes no bûvmeistaram raksturîgajiem un
iemîïotajiem iekðtelpu veidoðanas paòçmieniem skaidrotas ar pasûtîtâja
nepietiekamo rocîbu, kas nav ïâvusi arhitektam veidot ierastos greznas plastikas
dekorçtos ovâlos vai apaïos salonus un zâles. 9
Jau 20. gs. 60. gados Rîgas klasicisma perioda arhitektûras pçtnieks Jurijs
Vasiïjevs (Âàñèëüåâ) pauda uzskatu, ka K. Hâberlands ir pirmais Rîgas arhitekts,
kurð, projektçjot savas celtnes, vienmçr lietojis proporcionçðanas ìeometriskâs