Valsts amatpersonas legāla definīcija ir dota KL 316.panta pirmajā daļā, kurānoteikts, ka par <strong>valsts</strong> amatpersonām uzskatāmi <strong>valsts</strong> varas pārstāvji, kā arīikviena persona, kura pastāvīgi vai uz laiku pilda <strong>valsts</strong> vai pašvaldības dienestaf<strong>un</strong>kcijas <strong>un</strong> kurai ir tiesības pieľemt lēmumus, kas saistoši citām personām, vai kuraiir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izziľas vai sodīšanas f<strong>un</strong>kcijas vai rīkoties ar<strong>valsts</strong> vai pašvaldības mantu vai finanšu līdzekļiem. Ar 2002.gada 25.aprīļa likumu 4 ,pildot Eiropas Padomes 1999.gada 27.janvāra Krimināltiesību pretkorupcijaskonvenciju 5 (Latvijā spēkā no 2002.gada 1.jūlija), KL 316.pants papildināts ar trešodaļu, nosakot, ka par <strong>valsts</strong> amatpersonām uzskatāmas arī ārvalstu publiskāsamatpersonas, ārvalstu publisko asambleju ( institūcija ar likumdošanas vaiizpildvaras f<strong>un</strong>kcijām) locekļi, starptautisko organizāciju amatpersonas, starptautiskoparlamentāro asambleju locekļi, kā arī starptautisko tiesu tiesneši <strong>un</strong> amatpersonas.Bez KL 316.panta skaidrojums <strong>valsts</strong> amatpersonas jēdzienam sniegts arī2002.gada 25.aprīļa likuma “Par interešu konflikta novēršanu <strong>valsts</strong> amatpersonudarbībā” 6 4.pantā <strong>un</strong> 2002.gada 6.jūnija Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7 1.panta8.p<strong>un</strong>ktā.Pirms aplūkot <strong>valsts</strong> amatpersonas pazīmes, salīdzinājumam nepieciešams nelielspārskats par to, kā šis jēdziens definēts Latvijai saistošajos starptautiskajos tiesībuaktos, kā arī citu valstu krimināltiesībās.Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas 1.pantā definētaistermins “<strong>valsts</strong> amatpersona” konvencijas izpratnē aptver visas tās amatpersonas,kuras uzskatāmas par amatpersonām, <strong>valsts</strong> ierēdľiem, mēriem, ministriem vaitiesnešiem saskaľā ar attiecīgās <strong>valsts</strong> nacionālajiem tiesību, tajā skaitākrimināltiesību aktiem. Precizēts, ka par tiesnešiem uzskatāmi arī prokurori <strong>un</strong> citaspersonas, kuras ieľem amatus tiesību aizsardzības iestādēs.4 Grozījumi Krimināllikumā: LR <strong>likums</strong>. Latvijas Vēstnesis, 2002. 9.maijs, 69.nr.5 Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija, Latvijas Vēstnesis, 2000. 20.decembris, 460/464.nr.6 Par interešu konflikta novēršanu <strong>valsts</strong> amatpersonu darbībā: LR <strong>likums</strong>. Latvijas Vēstnesis, 2002. 9.maijs, 69.nr.7 Valsts pārvaldes iekārtas <strong>likums</strong>: LR <strong>likums</strong>. Latvijas Vēstnesis, 2002. 21.jūnijs, 94.nr.6
Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk ANO) 2000.gada 13.decembraKonvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību 8 8.pantā, norādot uzkorupcijas kriminalizēšanu, skaidrots, ka “<strong>valsts</strong> amatpersona” ir amatpersona vaipersona, kas strādā civildienestā saskaľā ar iekšējo normatīvo aktu nosacījumiem <strong>un</strong>saskaľā ar tās dalīb<strong>valsts</strong> krimināllikumiem, kurā attiecīgā persona veic šīs f<strong>un</strong>kcijas.Saeimas 2004.gada 22.aprīlī pieľemtajā Eiropas Savienības 1997.gada 26.maijaKonvencijā par cīľu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas kopienas amatpersonasvai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas 9 skaidrots, ka ar terminu “nacionālāamatpersona” jāsaprot personas, kuras krimināllikuma piemērošanas nolūkos veicamatpersonas vai <strong>valsts</strong> amatpersonas f<strong>un</strong>kcijas saskaľā ar dalībvalstu nacionālajiemlikumiem.Tādējādi jāsecina, ka minētie starptautiskie tiesību akti jautājuma par <strong>valsts</strong>amatpersonas statusu risināšanu pēc būtības nodevuši katras <strong>valsts</strong> likumdevējakompetencē, minot tikai kādas atsevišķas šajā jēdzienā ietilpstošas pazīmes, tāpēcmērķtiecīgi ir ielūkoties vairāku ārvalstu krimināllikumos, lai apzinātu to pieredzi šajājomā.Tā, piemēram, Iga<strong>un</strong>ijas Sodu kodeksa 10 288.pantā, tāpat kā mūsu <strong>valsts</strong>Krimināllikumā, ietverta norāde uz noteiktu f<strong>un</strong>kciju pildīšanu, nosakot, ka paramatpersonām tiek atzītas personas, kuras ieľem amatus <strong>valsts</strong> vai m<strong>un</strong>icipālajāsiestādēs vai pie publiski tiesiskajām vai privāttiesiskajām personām, ja tām uzliktiadministratīvie, uzraudzības vai pārvaldes pienākumi vai pienākumi rīkoties armateriālajām vērtībām vai varas pārstāvja f<strong>un</strong>kcijas.8 Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību (pieľemta <strong>un</strong> apstiprināta ar 2001.gada 17.maija likumu).Latvijas Vēstnesis, 2001. 6.jūnijs, 87.nr.9 Par Konvenciju par cīľu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienībasdalībvalstu amatpersonas, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3panta 2.p<strong>un</strong>kta capakšp<strong>un</strong>ktu: LR <strong>likums</strong>. Latvijas Vēstnesis, 2004. 1.maijs, 69.nr.10 Sodu kodekss. Krastiľš U., Liholaja V. Salīdzināmās krimināltiesības. Iga<strong>un</strong>ija, Latvija, Lietuva. Rīga: Tiesu namuaģentūra, 2004, 426.lpp.7
- Page 1 and 2: NOZIEDZĪGI NODARĪJUMI VALSTS INST
- Page 3 and 4: NOZIEDZĪGI NODARĪJUMI VALSTS INST
- Page 5: konkrētus noziedzīgus nodarījumu
- Page 9 and 10: Atbilstoši Austrijas kriminālkode
- Page 11 and 12: viedokli par nepieciešamību iesp
- Page 13 and 14: 316.panta izpratnē. Savukārt I. U
- Page 15 and 16: Saskaľā ar Valsts pārvaldes iek
- Page 17 and 18: Sākotnējā redakcijā kā visu ie
- Page 19 and 20: un pasīvajā kukuļošanā tāpat
- Page 21 and 22: piedāvātāja vai kādas citas per
- Page 23 and 24: vērtības” ir saistīts ar kuku
- Page 25 and 26: pati kukuļa priekšmeta izpratne b
- Page 27 and 28: Kukuļdevēja atbildība netiek dif
- Page 29 and 30: materiālu vērtību, mantiska vai
- Page 31 and 32: D. Mežulis uzskata, ka kukuļa pie
- Page 33 and 34: nav sodāma labuma piedāvāšana v
- Page 35 and 36: pazīme, jāsaprot tā pieprasīša
- Page 37 and 38: Šveices kriminālkodeksā 100 krim
- Page 39 and 40: kukuļľemšanu un kukuļdošanu, t
- Page 41 and 42: starpniecības kukuļošanā mēģi
- Page 43 and 44: iztiesāta, neveicot pierādījumu
- Page 45 and 46: kubiskā cirkona akmeľiem, kura v
- Page 47 and 48: nodarījuma sastāvu. Lai valsts am
- Page 49 and 50: kārtību, par kukuli pierakstīja
- Page 51 and 52: gadījumos, kad starpnieks kukuļo
- Page 53 and 54: Līdzīgi nodarījuma izdarīšanas
- Page 55 and 56: amatpersonu. Savukārt par panta ot
- Page 57 and 58:
1933.gada Sodu likuma 146 136.pant
- Page 59 and 60:
esošo kriminālprocesu, viľš mal
- Page 61 and 62:
neietilpa apsūdzētās kompetencē
- Page 63 and 64:
Krievijas Federācijas kriminālkod
- Page 65 and 66:
izmantot vēl kādu citu (citas per
- Page 67 and 68:
apzinīgi nelikumīga apcietināša
- Page 69 and 70:
vieglus miesas bojājumus ar īslai
- Page 71 and 72:
Borovoja notiesāšanu atzina par p
- Page 73 and 74:
Zemgales apgabaltiesas Krimināllie
- Page 75 and 76:
Krimināllietu departamenta citēt
- Page 77 and 78:
pamatkritērijus, kas noteikti 1998
- Page 79 and 80:
likumā norādītajām prasībām.
- Page 81 and 82:
pamudināšanu uz tīšu savu pien
- Page 83 and 84:
kārtībā jāveic krimināllietu i
- Page 85 and 86:
apmērā, tas ir, kopsummā par Ls
- Page 87 and 88:
Krimināllietu tiesas kolēģija, a
- Page 89 and 90:
Kā jau minēts iepriekš, analizē
- Page 91 and 92:
izvērtējot nozieguma izdarīšana
- Page 93 and 94:
un līdz ar to var lasīt arī noti
- Page 95 and 96:
Tādējādi var secināt, ka judika
- Page 97 and 98:
Krimināllikumā pēdējos gados ir
- Page 99 and 100:
2.3. Kukuļdevēja, līdzīgi kā k
- Page 101 and 102:
(uzľēmējsabiedrības) vai organi
- Page 103 and 104:
solīšanu vai piedāvāšanu valst
- Page 105 and 106:
jebkura persona, lai tā, izmantojo
- Page 107 and 108:
4.3. papildinot Krimināllikumu ar
- Page 109 and 110:
konstatēt, ka šāda rīcība rad
- Page 111 and 112:
IZMANTOTO AVOTU SARAKSTSLITERATŪRA
- Page 113 and 114:
42.Звечаровский И.Э.,
- Page 115 and 116:
TIESU PRAKSE1. Par Krimināllikuma
- Page 117 and 118:
41. Rīgas apgabaltiesas Krimināll