Tieslietu ministrijas 2010. gada publiskais pārskats (pdf.)

1Latvijas RepublikasTieslietu ministrijas2010. gada publiskais pārskats

3Saīsinājumi:DVI – Datu valsts inspekcijaES – Eiropas SavienībaEK – Eiropas KomisijaIeVP – Ieslodzījuma vietu pārvaldeJPA – Juridiskās palīdzības administrācijaLV – VSIA „Latvijas Vēstnesis”LVM – VSIA „Latvijas Valsts mērnieks”MNA – VA „Maksātnespējas administrācija”MK – Ministru kabinetsPV – Patentu valdeSAB – Satversmes aizsardzības birojsTA – Tiesu administrācijaTM – Tieslietu ministrijaTNA – VAS „Tiesu namu aģentūra”UR – Uzņēmumu reģistrsUGFA – Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijaVPD – Valsts probācijas dienestsVTEB – Valsts tiesu ekspertīžu birojsVVC – Valsts valodas centrsVZD – Valsts zemes dienestsVVDZ – Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmataEEZ – Eiropas ekonomikas zona

51.3. Pārskata gada galvenie uzdevumi un prioritātes, informācija par toīstenošanu1.3.1. Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības koncepcijas ieviešanainepieciešamā normatīvā regulējuma izstrāde2010. gada 13. aprīlī MK apstiprināja Valsts oficiālo elektronisko publikācijupieejamības veicināšanas koncepciju, kura kļuva ne tikai par vienu no TM darbības prioritātēm2010. gadā, bet arī par vienu no Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta darbībasprioritātēm.Pamatojoties uz minēto koncepciju, TM izstrādāja Oficiālo publikāciju likumprojektu.Tas paredz atteikties no oficiālā laikraksta „Latvijas Vēstnesis” papīra formas, ieviešot valstsoficiālo elektronisko publikāciju internetā tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv kā periodiskaisoficiālais elektroniskais izdevums „Latvijas Vēstnesis”. Ar oficiālo publikāciju interneta vietnēvarēs iepazīties brīvi un bez maksas ikviens, kam ir pieeja internetam, kā arī valsts un pašvaldībunodrošinātajos publiskajos interneta pieejas punktos (piemēram, valsts un pašvaldībubibliotēkās).Oficiālajā elektroniskajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” paredzēts publicēt visu toinformāciju, kura pašlaik saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir publicējama laikrakstā „LatvijasVēstnesis”. Proti, oficiālajā elektroniskajā izdevumā tiks publicēta tāda informācija, kuraspublicēšanu oficiālajā izdevumā nosaka ārējie normatīvie akti.Oficiālo publikāciju likumprojektā tāpat paredzēts, ka ar sistematizētiem (tai skaitākonsolidētiem) normatīvo aktu tekstiem varēs brīvi un bez maksas iepazīties tīmekļa vietnēwww.likumi.lv Tajā pieejamā informācija ir publiski ticama, bet nav uzskatāma par oficiālopublikāciju un nav juridiski saistoša. Ja konstatē pretrunu starp tīmekļa vietnē www.likumi.lvesošo informāciju un oficiālajā publikācijā esošo informāciju, vadās pēc oficiālajā publikācijāesošās informācijas. Tādējādi Oficiālo publikāciju likumprojekts nodrošinās personu tiesībasbrīvi un saprotamā veidā iepazīties ar grozīto normatīvo aktu tekstiem, vienlaikus nodrošinotLatvijas Republikās Satversmes 90. pantā garantētās tiesības ikvienam zināt savas tiesības.Ieviešot valsts oficiālo elektronisko publikāciju, tiks samazināts tās sagatavošanainepieciešamais laiks un izmaksas, kā arī samazināsies laiks no oficiālās publikācijassagatavošanas līdz tās pieejamības brīdim. Ieviešot valsts oficiālo elektronisko publikāciju,vienlaikus palielināsies valsts oficiālo publikāciju (tai skaitā normatīvo aktu tekstu) pieejamība,jo ar oficiālo elektronisko izdevumu „Latvijas Vēstnesis” ikviens varēs iepazīties bezmaksas unikvienā vietā, kur vien ir pieejams internets. Tādējādi tiks veicināta arī personu informētība parsavām tiesībām un vispārsaistošo normatīvo aktu oficiālo publikāciju pieejamība.Oficiālo publikāciju likumprojekts ir izskatīts un atbalstīts MK 2011. gada 5. aprīlī, bet2011. gada 26. aprīlī tas ir iesniegts Saeimā. Pašlaik TM izstrādā arī Oficiālo publikācijulikumprojektā paredzētos MK noteikumus.1.3.2. Civillikuma (Lietu tiesību, Mantojuma tiesību, Ģimenes tiesību daļas)modernizācija atbilstoši sociālekonomiskajām izmaiņām sabiedrībāMK 2010.gada 13.septembrī apstiprināja koncepciju par Civillikuma Lietu tiesību daļasmodernizāciju, nosakot TM par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.Pamatojoties uz apstiprināto koncepciju, ir ssākts darbs pie grozījumu izstrādāšanasCivillikumā un ar to saistītajos tiesību aktos, lai atrisinātu koncepcijā minētās problēmas saistībāar lietu tiesību labticīgu iegūšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, pilnveidotu ķīlas tiesībuinstitūta tiesisko regulējumu un izbeigtu dalītā nekustamā īpašuma rašanās iespējas.Ir izstrādāti un 2010.gada 9.decembra valsts sekretāru sanāksmē izsludināti apjomīgigrozījumi Civillikuma Ģimenes tiesību daļā, kuru mērķis ir ģimenes tiesību modernizācija unatsevišķu Civillikuma normu piemērotāju, tajā skaitā tiesu praksē, konstatēto tiesiskā regulējumanepilnību novēršana.Kā būtiskākie grozījumi minami atteikšanās no laulības izsludināšanas un laulātāatsevišķas mantas izsmeļoša uzskaitījuma likumā, visu laulības noslēgšanai nepieciešamodokumentu turpmāka iesniegšana dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no tā, vai laulība tiks noslēgta

dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā, konkrētu nosacījumu noteikšana, kuriem iestājoties bijušajamlaulātajam izbeidzas pienākums nodrošināt uzturu otra laulātā iepriekšējā labklājības līmeņanodrošināšanai, brīvprātīga paternitātes atzīšana, ja starp bērna māti, bērna mātes laulāto vaibijušo laulāto un bērna bioloģisko tēvu nav strīda par paternitāti.Grozījumi paredz arī noteikt, ka laulība uzskatāma par izirušu, ja laulības iziršanasiemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kaspieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu. Turklāt šādos gadījumostiesa laulāto samierināšanas nolūkā nevarēs atlikt lietas izskatīšanu uz laiku līdz sešiemmēnešiem.Tāpat grozījumi paredz pilnveidot bērna adopcijas procesu un piedzenamo uzturlīdzekļubērnam apmēra noteikšanas kārtību.Vienlaikus turpinās 2009.gada nogalē uzsāktais darbs pie grozījumu izstrādesCivillikuma Mantojuma tiesību daļā un ar tiem saistītajos tiesību aktos.1.3.3. Grozījumi Administratīvā procesa likumā, lai veicinātu plašāku rakstveidaadministratīvā procesa ieviešanu2011. gada 26.aprīlī likumprojekts „Grozījumi Administratīvā procesa likumā”apstiprināts Ministru kabinetā un pieņemts Saeimā 1.lasījumā..Grozījumi paredz administratīvajā procesā tiesā ieviest „pilotsprieduma procedūru”.Proti, gadījumos, kad tiesā tiks saņemtas vairākas vienveidīgas lietas, kurās nav izveidojusiesjudikatūra, vienai vai vairākām „tipiskākajām” no šīm lietām paredzēta iespēja piešķirt„pilotlietas statusu”. Tādējādi attiecīgā lieta paātrinātā kārtībā tiks izskatīta gan pirmās instances,gan augstāko instanču tiesās. Paredzams, ka „pilotsprieduma procedūras” ieviešana veicināsattiecīgo lietu ātrāku izskatīšanu, turklāt „pilotspriedums” ļautu prognozēt lietas iznākumu arīpārējās analogajās lietās un stiprinātu vienveidīgas un prognozējamas tiesu prakses veidošanos.Likumprojektā ir iekļauti arī citi būtiski Administratīvā procesa grozījumi, kas vērsti uzadministratīvā procesa efektivizēšanu. Pašlaik Administratīvā procesa likumā ietvertaisregulējums neparedz jaunāko informācijas tehnoloģiju izmantošanu tiesvedības procesā. Tiesassēdes protokoli tiek rakstīti ar roku, nefiksējot pilnīgi visu tiesas sēdē runāto. Turpmāk tiesassēdes norise tiks ierakstīta digitāli, ļaujot precīzi fiksēt pilnīgi visu tiesas sēdē notiekošo. Tāpatgadījumos, kad kāds no lietas dalībniekiem nevarēs ierasties uz tiesas sēdi, tiesneši varēsizmantot videokonferenci un tiesas sēde nebūs jāatliek.Grozījumi paredz atsevišķu tiesas procesam raksturīgu institūtu ieviešanu arīadministratīvajā procesā iestādē, kas veicinās lietu efektīvāku izskatīšanu. Tāpat likumprojektā iriekļauti grozījumi, kas ir vērsti uz efektīvāku privātpersonu tiesību aizsardzību administratīvāprocesa izpildes stadijā.Ar grozījumiem iespējams iepazīties Ministru kabineta mājas lapā.1.3.4. Tiesu darba atslogošana ar mērķi veicināt ātrāku un kvalitatīvāku tiesvedībasprocesuŠīs prioritātes ietvaros 2010. gada 28. oktobrī pieņemts un 2011. gada 1. februārī stājiesspēkā Tieslietu ministrijas izstrādātais likums „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Šā likumaizstrādes mērķis bija bezstrīdus laulības šķiršanas lietu izņemšana no tiesu kompetences.Vienlaikus šā likuma mērķis bija arī ieviest regulējumu, saskaņā ar kuru saistības priekšmetapieņemšana glabājumā tika nodota zvērinātu notāru kompetencē. Šo grozījumu mērķis bija tiesuatslogošana no tām neraksturīgiem pienākumiem.Papildu minētajam TM izstrādāja grozījumus Civilprocesa likumā, kuri cita starpāveicinās izlīguma izmantošanu civillietās atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās noteiktajammērķim – atvieglot piekļuvi alternatīvai strīda izšķiršanai un rosināt strīdu izšķiršanu arizlīgumu, veicinot mediācijas izmantošanu un nodrošinot līdzsvarotas mediācijas un tiesvedībasprocesu attiecības. Tādējādi noteikts, ka samaksātā valsts nodeva 50 % apmērā atmaksājamavisos gadījumos, kad noslēgts izlīgums. Minēto direktīvu piemēro arī attiecībā uz pārrobežustrīdiem civillietās un komerclietās, izņemot attiecībā uz tādām tiesībām un pienākumiem, kopuses nevar izmantot saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamajiem tiesību aktiem. To jo īpaši6

nepiemēro ieņēmumu, muitas vai administratīvajās lietās vai valsts atbildībai par darbībām unbezdarbību, īstenojot valsts varu.2010. gada nogalē iesniegti arī priekšlikumi Saeimā par Civilprocesa likumapapildināšanu ar regulējumu maza apmēra prasību izskatīšanai kā atsevišķu kategoriju lietuizskatīšanas īpatnību regulējumu.Attiecīgo priekšlikumu mērķis ir paātrināt tādu prasījumu izskatīšanu, kuros galvenaisparāds vai prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu maksājumu kopsumma prasības iesniegšanas dienānepārsniedz 1500 latus. Vienlaikus ar šo regulējumu paredzēts noteikt, ka gadījumā, ja pusesnelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesassēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskatīs rakstveida procesā. Attiecīga regulējumaieviešanas mērķis ir atvieglot vispārējās jurisdikcijas tiesas no attiecīgu prasību izskatīšanasmutiskā tiesas procesā, tādējādi vienlaikus nodrošinot citu lietu ātrāku izskatīšanu tiesā. Turklātparedzēts noteikt, ka tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām apelācijas kārtībā navpārsūdzams, paredzot pārsūdzību tikai kasācijas kārtībā, tādējādi samazinot pārsūdzības iespējas.Ar tieslietu ministra rīkojumu „Par darba grupu Kriminālprocesa likuma grozījumuizstrādei izveidošanu” tika atjaunots pastāvīgās darba grupas Kriminālprocesa likuma grozījumuizstrādei sastāvs. Minētajā darba grupā 2010. gadā tika izstrādāti priekšlikumi grozījumiemKriminālprocesa likumā, kuru mērķis bija veicināt ātrāku un kvalitatīvāku tiesvedības procesukrimināllietās.2010. gadā tika izstrādāti grozījumi Administratīvā procesa likumā, kas paredz ieviesttiesās iespēju veikt videokonferenci un tiesas sēdes audioierakstu. Likumprojekts tāpat paredzieviest arī tā saucamo „pilotlietas” procedūru, kas palīdzēs nodrošināt vienādu tiesu praksianaloģiskās tiesu lietās, kā arī iespēju ātrāk uzzināt iespējamo tiesas lēmumu analoģiskajās lietās.Ar likumprojektu tiek paplašinātas arī rakstveida procesa izmantošanas iespējas.1.4. Tieslietu ministrijas padotībā esošās iestādesValsts aģentūra „Maksātnespējas administrācija”MNA nodrošina valsts politikas īstenošanu maksātnespējas procesajautājumos.MNA 2010.gadā, lai nodrošinātu Maksātnespējas likuma izpildi unpilnveidotu maksātnespējas procesu valstī, izstrādāja grozījumus vairākosar maksātnespējas jomu saistītajos likumos, kā arī izstrādāja vairākus ar maksātnespējas jomusaistītus Ministru kabineta noteikumus un grozījumus tajos.MNA rīkoja sešus administratoru kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus parmaksātnespējas procesa aktualitātēm, turpināja starptautisko sadarbību, sedza administratoraatlīdzību 986 maksātnespējas procesos par kopējo summu 380 661 latu apmērā. Tāpat sedzamaksātnespējas procesa izdevumus 1 058 maksātnespējas procesos par kopējo summu 106 165latu apmērā. Maksātnespējas procesa gaitā administratori no maksātnespējas procesa izdevumusegšanai piešķirtajiem naudas līdzekļiem atguva un ieskaitīja atpakaļ valsts budžetā 33 779 latus.Pārskata periodā no darbinieku prasījumu garantiju fonda apmierināja 340maksātnespējīgo darba devēju 5 398 darbinieku prasījumus par kopējo summu 2 882 093 latuapmērā. Maksātnespējas procesa gaitā administratori no darbinieku prasījumu apmierināšanaipiešķirtajiem naudas līdzekļiem atguva un ieskaitīja atpakaļ valsts budžetā 46 032 latus, kā arīieteica tiesām 2967 administratora amata kandidātus.Atbilstoši maksātnespējas procesa regulējumam MNA ir izveidojusi depozīta kontu, kurāiemaksājams juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts, kā arī nodrošinājusi šīdepozīta konta administrēšanu.Pārskata periodā MNA pārbaudīja 389 maksātnespējas procesus no visiempasludinātajiem maksātnespējas procesiem.Tika izstrādāts jauns Maksātnespējas likums, kurš stājās spēkā 2010.gada 1.novembrī.No 47 štata vietām tika likvidētas 2 amata vietas.7

Īpaša uzmanība pārskata gadā tika pievērsta administratoru darbības uzraudzībai,uzraugot administratoru atrašanos interešu konflikta situācijā, vai arī gadījumos, kad pastāv citiapstākļi, kas rada pamatotas šaubas par administratora objektivitāti.MNA 2011.gada prioritātēs ietilpst īstenot pasākumus, kas saistīti ar Maksātnespējaslikumu saistīto normatīvo aktu izstrādi, veikt grozījumus likumā „Par darbinieku aizsardzībudarba devēja maksātnespējas gadījumā”, kā arī izstrādāt jaunus MK noteikumus darbiniekuprasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtības noteikšanai.Plašāk par MNA – www.mna.gov.lvUzņēmumu reģistrsUR ir valsts iestāde, kas reģistrē uzņēmumus(uzņēmējsabiedrības), komersantus, to filiāles unpārstāvniecības, kā arī visas izmaiņas to darbībaspamatdokumentos un veic citas likumdošanas aktosparedzētās darbības. UR reģistrē arī masu informācijaslīdzekļus, biedrības un nodibinājumus, komercķīlas,izšķirošās ietekmes, laulību un publiskās un privātās partnerības līgumus, politiskās partijas,šķīrējtiesas, reliģiskās organizācijas un to iestādes, arodbiedrības, kā arī maksātnespējasprocesus.Pārskata gadā UR reģistrēti 13,5 tūkstoši komersanti un uzņēmumi, savukārt 8,7 tūkstošilikvidēti. Veikti 56,4 tūkstoši grozījumi komercreģistrā, kā arī izdarīti ieraksti maksātnespējasreģistrā – 24,3 tūkstoši, reģistrētas 4,1 tūkstoši jaunas komercķīlas un veikti 1,4 tūkstošigrozījumi komercķīlu reģistrā, savukārt dzēstas 10,6 tūkstoši komercķīlas. Veiktas 905 jaunaslaulāto mantisko attiecību reģistrācijas, reģistrētas 1,8 tūkstoši biedrības un nodibinājumi, 78ārvalstu pārstāvniecības, 65 - masu informācijas līdzekļi reģistrēti, šķīrējtiesas - 18, reliģiskāsorganizācijas un to iestādes -10, politiskās partijas -9, un arodbiedrības -12. Apliecināti 18,4tūkstoši paraksti un izsniegtas 110,4 tūkstoši informācijas vienības.2010.gadā vairākkārtīgi tika optimizēta iestādes struktūra.UR mājas lapā izveidota tiešsaistes forma komersantiem, kas ļauj reģistrācijasdokumentus iesniegt un saņemt elektroniski, neapmeklējot iestādi klātienē. Nodrošināta iespējavienlaikus ar pieteikumu par komersanta (uzņēmuma) ierakstīšanu attiecīgajā reģistrā pieteiktiesmikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai, kā arī vienlaikus ar pieteikumu parkomersanta ierakstīšanu komercreģistrā iesniegt pieteikumu reģistrācijai pievienotās vērtībasnodokļu maksātāju reģistrā.Tika sākta informācijas sistēmas izstrāde UR pamatfunkciju veikšanai, lai nodrošinātuUR informācijas nodošanu atkalizmantotājiem, kā arī UR e-pakalpojumu attīstību.Īstenoti apjomīgi Komerclikuma grozījumi un samazināts valsts nodevas apmērs parparaksta apliecināšanu.UR 2011. gada prioritātes: nodrošināt ERAF projekta „Uzņēmumu reģistra informācijassistēmas izveide” 1.posma īstenošanu, izstrādājot informācijas sistēmu pamatfunkciju veikšanai,kā arī juridisko un tehnisko risinājumu informācijas nodošanai atkalizmantotājiem, izstrādātkoncepciju par vienotu institucionālo vienību un saimnieciskās darbības veicēju reģistra izveidi,piedalīties normatīvā regulējuma izstrādē Komercķīlas likumā saistībā ar komercķīlu e-reģistrācijas ieviešanu.Plašāk par UR – www.ur.gov.lv8

9Juridiskās palīdzības administrācijaJPA galvenās funkcijas ir apsaimniekot valsts budžetalīdzekļus, kas paredzēti diviem mērķiem – valstsnodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanaimaznodrošinātām un trūcīgām personām un valstskompensācijām cietušajiem.2010.gadā ir veikta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanas kārtībasoptimizēšana, izstrādājot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai, kas regulē valstsnodrošināto juridisko palīdzību.JPA ar iesniegumu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam 2010. gadāvērsušās 2641 personas. Salīdzinot ar 2009. gadu, pārskata periodā iesniegumu valstsnodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam skaits ir pieaudzis par 30%.2277 jeb 77% gadījumos pieņemts lēmums par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzībaspiešķiršanu, savukārt 256 jeb 9% gadījumos pieņemts lēmums atteikt piešķirt valsts nodrošinātojuridisko palīdzību. 411 jeb 14% gadījumos tika pieņemts lēmums pārtraukt nodrošināt valstsnodrošināto juridisko palīdzību.JPA ar valsts kompensācijas pieprasījumiem vērsušās 457 personas. Pārskata periodāpieņemti 439 lēmumi par valsts kompensāciju izmaksu vai atteikumu, kompensācija izmaksāta376 personāmGada laikā JPA ir organizējusi informatīvus seminārus pašvaldību sociālajiemdarbiniekiem, kā arī sadarbojusies ar pašvaldību sociālajiem darbiniekiem un kriminālprocesavirzītājiem JPA informatīvo bukletu „Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība maznodrošinātām untrūcīgām personām” un „Valsts kompensācijas cietušajiem” izplatīšanā.Plašāk par JPA – www.jpa.gov.lvDatu valsts inspekcijaDVI veic personu datu aizsardzības uzraudzību saskaņā ar Fiziskopersonu datu aizsardzības likumu, kā arī veic uzticamu sertifikācijaspakalpojumu sniedzēju akreditāciju un uzraudzību saskaņā arElektronisko dokumentu likumu, uzrauga datu aizsardzībuelektronisko sakaru nozarē saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu, kāarī uzrauga nevēlama komerciāla paziņojuma sūtīšanas aizliegumaievērošanu, saskaņā ar Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumu.2010.gada 3.janvārī DVI atzīmēja savas pastāvēšanas 10 gadadienu.Lai nodrošinātu personas datu aizsardzības uzraudzību, atbilstoši iepriekš minēto likumuun ES prasībām, 2010.gada ietvaros tika veiktas 276 personas datu apstrādes pārbaudes(pamatojoties uz iedzīvotāju sūdzībām un pirmsreģistrācijas pārbaudes), pārbaudes pēc iestādesiniciatīvas un reģistrētas 305 personas datu apstrādes un izmaiņas personas datu apstrādē.2010.gadā DVI organizēja četrus datu aizsardzības speciālistu pārbaudījumus un izsniedza datuaizsardzības speciālistu apliecības deviņiem speciālistiem.Īstenojot personas datu aizsardzības uzraudzību DVI sadarbojās ar ES un citu valstu datuaizsardzības institūcijām.DVI 2010.gadā ir saņēmusi un izskatījusi 234 iedzīvotāju sūdzības par iespējamiemfizisko personu datu aizsardzības pārkāpumiem. Pārbaudot sūdzībās ietverto informāciju,pārkāpumi tika konstatēti un administratīvie sodi piemēroti 42 lietās (piemēroti 28 brīdinājumiun 14 naudas sodi – kopumā par Ls 14 250).Papildu iedzīvotāju iesniegtajām sūdzībām DVI ir ierosinājusi lietas pēc iestādesiniciatīvas, piemēram, pārbaudot personas datu aizsardzības speciālista darbību, ieslodzījumavietās veikto personas datu apstrādi (tai skaitā ķermeņa skenera pārbaude), ieejas kontrolessistēmas pārbaude sākumskolā pēc pirkstu nospiedumiem, namu apsaimniekotāju parādnieku

datu apstrādes pārbaude, ielu kartēšanas ietvaros veiktās personas datu apstrādes pārbaude,interneta pakalpojumu sniedzēju pārbaudes par interneta lietotāju satura datu glabāšanu,pakalpojuma, kas nodrošina personas atrašanās vietas datu pieejamību citām personām,pārbaude, bērnu un vecāku anketēšana skolās.Sabiedrības izpratnes veicināšanai par personas datu aizsardzības jautājumiem DVI irizstrādājusi rekomendāciju „Personas datu apstrāde tiešsaistes sociālajos tīklos”.Rekomendācijas mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību uz tiešsaistes sociālās tīklošanāsaspektiem interneta vidē, lai nodrošinātu savu un citu personu personas datu aizsardzību.Rekomendācijas mērķauditorija – tiešsaistes sociālo tīklu lietotāji. Savukārt, atzīmējot ikgadējoEiropas Datu aizsardzības dienu 28.janvārī, DVI izstrādāja parauga veidlapu, kuru ikviensindivīds var izmantot, pieprasot informāciju par sevi, kas ir pārziņa (gan publiskā, gan privātāsektora institūcijas) rīcībā par konkrēto personu.2010.gadā DVI darbinieki novadīja 3 informatīvos seminārus par personas datuaizsardzības jautājumiem, tai skaitā semināru profesionālo izglītības iestāžu vadītājiem.DVI prioritātes 2011.gadā:Rekomendāciju izstrāde:1. personas datu apstrāde darba tiesiskajās attiecībās;2. bērnu datu aizsardzības vispārējās izglītības iestādēs.Plašāk par DVI – www.dvi.gov.lvValsts probācijas dienests10VPD darbības mērķis ir sekmēt noziedzības novēršanu valstī,nodrošināt sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi.2010. gadā VPD kopumā strādāja ar apmēram 20 000probācijas klientu, un uzraudzības jomā, kas ir apjomīgākāVPD funkcija, recidīvs bija vien aptuveni 2,2 %, kas irkvalitatīva darba rādītājs, gan Latvijā, gan salīdzinājumā ar attīstītām valstīm, kurās probācijadarbojas vairāk kā 50 gadus.Laika posmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim VPD teritoriālajāsstruktūrvienībās piespiedu darba jomā iekārtotas 4018 jaunas piespiedu darba probācijas klientulietas. VPD saņēma 163 tiesas nolēmumus par sabiedriskā darba piemērošanu. 2010. gadāpersonas, kurām tika piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – sabiedriskais darbs,nostrādāja 3778 sabiedriskā darba stundas. VPD tika pieprasīti 440 izlīgumi.2010. gadā probācijas programmās tika iesaistīti 1291 probācijas klients, no tiem 967probācijas klienti,75% no visiem programmās iesaistītajiem probācijas klientiem, programmaspabeidza.2010. gadā VPD sagatavoja 2063 izvērtēšanas ziņojumus, kas ir par 14% mazāk kā 2009.VPD tika īstenoti četri projekti. VPD īstenoja individuālo projektu „Par dzimumnoziegumiemnotiesāto personu uzvedības korekcijas sistēmas attīstīšana Latvijā”, lai veicinātu pardzimumnoziegumu izdarīšanu notiesāto personu resocializācijas darba efektivitāti arī Latvijā,Pērn VPD turpināja un realizēja arī vairākus citus projektus.2011. gadam izvirzītie uzdevumi: attīstīt un pilnveidot sabiedrības iesaistīšanu VPDfunkciju īstenošanā (NVO un brīvprātīgie), pilnveidot uzraudzības funkciju, darbu fokusējot uzatbalstu probācijas klientiem kriminogēno vajadzību risināšanā, īpašu uzmanību veltotnepilngadīgajiem un vardarbīgajiem probācijas klientiem, attīstīt dzimumnoziedzniekuuzraudzības un uzvedības korekcijas sistēmu, pilnveidojot darbinieku iemaņas un nodrošinotieviesto darba metožu atbilstošu monitoringu, ieviest un nepārtraukti pilnveidot kvalitātesvadības sistēmu, izveidot Mācību un pētījumu nodaļu un nodrošināt tās darbību.Plašāk par VPD – www.probacija.lv

11Tiesu administrācijaTA ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde,kas organizē un nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu unzemesgrāmatu nodaļu administratīvo darbu, t.sk. rīkojas ar tiesu unzemesgrāmatu nodaļu budžeta līdzekļiem, veic valsts vienotāsdatorizētās zemesgrāmatas turētāja pienākumus, nodrošinazemesgrāmatu informācijas izplatīšanu un tiesu informatīvās sistēmas uzturēšanu un attīstību.Tāpat TA nodrošina Tiesnešu ētikas komisijas un kvalifikācijas kolēģijas darbību, veido un uzturTiesu ekspertu reģistru un nodrošina Tiesu ekspertu padomes darbu, kā arī veic citas funkcijas.2010.gadā veiktas izmaiņas TA struktūrā, samazinot struktūrvienību skaitu no 17 uz 12.Pārskata gadā veikta tiesnešu atlase uz vakantajām rajona (pilsētas) tiesu, apgabaltiesu,zemesgrāmatu nodaļu un administratīvo tiesu tiesnešu amata vietām. Kopumā uz vakantajāmtiesnešu amata vietām izsludināti 24 amatu konkursi un 20 tiesu priekšsēdētāju, priekšsēdētājuvietnieku, zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku amatu konkursi. Saeima 2010.gadā iecēlusi 12tiesnešus.Latvijas tiesās kopā (izņemot Augstāko tiesu) 2010.gadā saņemtas 169497 lietas, tas irpar 7% mazāk nekā 2009.gadā, bet pabeigtas 164446 lietas, tas ir par 9% mazāk nekā 2009.gadā.Rajonu (pilsētu) tiesās 2010.gadā pabeigtas 114350 civilprocesuālā kārtībā izskatāmāslietas, kas sastāda 96% pret saņemtajām lietām (tai skaitā 35912 pabeigtas civillietas, kas sastāda84% pret saņemtajām lietām un 78438 ārpus tiesas sēdes izskatāmie pieteikumi, kas sastāda102% pret saņemtajiem pieteikumiem), 9536 krimināllietas, kas sastāda 100% pret saņemtajāmkrimināllietām, 17086 administratīvo pārkāpumu lietas, kas sastāda 100% pret saņemtajāmadministratīvo pārkāpumu lietām un 2246 soda izpildes lietas, kas sastāda 99% pret saņemtajāmsoda izpildes lietām.Apgabaltiesās (pirmajā instancē un apelācijas instancē kopā) 2010.gadā pabeigtas 10025civilprocesuālā kārtībā izskatāmās lietas, kas sastāda 99% pret saņemtajām lietām, 2211krimināllietas, kas sastāda 97% pret saņemtajām krimināllietām, 236 soda izpildes lietas, kassastāda 101% pret saņemtajām soda izpildes lietām, kā arī 455 administratīvo pārkāpumu lietasapelācijas instancē, kas sastāda 96% pret saņemtajām administratīvo pārkāpumu lietām.Administratīvajās tiesās (Administratīvajā rajona tiesā un Administratīvajā apgabaltiesākopā) izskatītas 8298 lietas, kas sastāda 102% pret saņemtajām lietām un ir par 12% vairāk,salīdzinot ar 2009.gadu.Zemesgrāmatu nodaļās 2010.gadā pieņemti 176 034 lēmumi. To skaits, salīdzinot ariepriekšējo gadu, samazinājies par 1,8% jeb 3 264 lēmumiem. Vidēji viens zemesgrāmatunodaļas tiesnesis 2010.gadā pieņēmis 2329 lēmumus, savukārt vidējais viena nostiprinājumalūguma izskatīšanas laiks zemesgrāmatā 2010.gadā bijis 4,4 dienas.2010.gadā valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas pieprasījumu skaits,salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu palielinājies divkārtīgi un 2010. gadā bijis 7126 (3257pieprasījumi 2009.gadā).Minētajā laika periodā Dobeles rajona tiesa, Jūrmalas pilsētas tiesa, Jūrmalaszemesgrāmatu nodaļa un Preiļu zemesgrāmatu nodaļa tika pārvietotas uz jaunām telpām.Deviņās tiesās tika veikti remontdarbi, savukārt 11 tiesu iestādēs izgatavotas un uzstādītas jaunasmēbeles (ar jaunām mēbelēm aprīkotas 99 darba vietas) un četrās tiesās uzstādīti papildus arhīvaplaukti. Tāpat pārskata periodā 17 tiesu iestādēm un Tiesu administrācijai izstrādāti un saskaņotiar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu Civilās aizsardzības plāni.Pārskata gadā turpinājās darbs pie šādu starptautisko projektu īstenošanas: EiropasReģionālās attīstības fonda projekts “Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu arhīvusagatavošana elektronisko pakalpojumu sniegšanai – 1.kārta”, Latvijas – Šveices sadarbībasprogrammas individuālais projekts „Tiesu modernizācija Latvijā” un Eiropas Komisijas īpašāsprogrammas “Civiltiesības” 2008.gada programmas projekts “Izpildu lietu reģistrs”, kā arī

noslēdzās Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta „Kvalitātes vadība tiesas kancelejā”īstenošana.Pārskata gadā nodrošināta 18 Tiesu ekspertu padomes un septiņu Tiesnešu ētikaskomisijas sēžu norise, kā arī sagatavoti un izsniegti 185 tiesu ekspertu sertifikāti.2011.gadā TA ir noteikusi šādas prioritātes: nodrošināt tiesu iestāžu darbu atbilstošilikumam “Par valsts budžetu 2011.gadam”, ieviest tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbiniekunovērtēšanas sistēmu, pilnveidot un modernizēt VVDZ funkcionalitāti, aprīkot tiesas sēžu zālesar videokonferenču un skaņu ierakstu aparatūru, pilnveidot un modernizēt tiesu informācijassistēmas funkcionalitāti, ieviest izpildu lietu reģistru, uzlabot informāciju tehnoloģijuinfrastruktūru, veikt remontdarbus 33 tiesu iestādēs.Plašāk par TA – www.ta.gov.lvValsts tiesu ekspertīžu birojsVTEB ir TM padotības iestāde, kuras kompetencē ir dažāda veida tiesuekspertīžu izdarīšana, pamatojoties uz izmeklētāju, prokuroru un tiesaslēmumiem, kā arī citu juridisku un fizisku personu iesniegumiem.Vidējais strādājošo skaits VTEB 2010. gadā bija 51 darbinieks, no tiem36 ar eksperta tiesībām. VTEB budžets 2010. gadā bija 486 612 Ls.2010. gadā birojā veiktas 1978 ekspertīzes, kas salīdzinājumā ar 2009.gadu ir par 242ekspertīzēm mazāk. Ekspertīžu skaits salīdzinājumā ar 2009.gadu palielinājies daktiloskopijas,krāsu materiālu un pārklājumu, dokumentu materiālu, polimēru materiālu un stikla ekspertīzēs,samazinājies – autotehniskajās, dokumentu tehniskajās, metālu un sakausējumu un rokrakstuekspertīzēs. Biroja eksperti 2010.gadā 77 reizes aicināti uz tiesas sēdēm, t.sk. 69 reizes ekspertisnieguši liecības.Tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem ir sniegtas rakstiskas un mutiskas konsultācijasekspertīžu jautājumos. Noorganizētas 11 lekcijas un semināri, t.sk. VTEB darbinieki nolasījušilekcijas Tiesnešu apmācības centrā, Vidzemes tiesas apgabala tiesnešiem, prokuroriem un Valstspolicijas Vidzemes reģiona policijas darbiniekiem, kā arī Talsu policijas iecirkņa darbiniekiem.2010. gadā turpināta VTEB darbinieku apmācība septiņās dažādās ekspertu specialitātēs.Apmācība pabeigta divās specialitātēs. Ekspertu sertifikātus ieguvuši trīs eksperti dažādāsspecialitātēs. Sekmīgi resertificēti seši eksperti četrās ekspertīžu specialitātēs.VTEB sniedz maksas pakalpojumus – veic ekspertīzes pēc juridisku un fizisku personuiesniegumiem un tiesu lēmumiem civillietās 2010.gada 26.janvāra Ministru kabineta noteikumosNr.80 „Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 4.augusta noteikumos Nr.616 „Noteikumi parValsts tiesu ekspertīžu biroja maksas pakalpojumu cenrādi”” noteiktajos veidos un kārtībā. 2010.gadā veiktas 149 maksas ekspertīzes.2010. gadā VTEB turpināja kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu un pilnveidošanu. 2010.gada 4.jūnijā Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs pieņēma lēmumu saglabāt VTEBakreditāciju atbilstībai LVS EN ISO/IEC17025:2005 standarta „Testēšanas un kalibrēšanaslaboratoriju kompetences vispārīgās prasības” prasībām visā piešķirtajā akreditācijas sfērā(rokraksta/paraksta identificēšana; pirkstu pēdu vizualizēšana un identificēšana; tekstilšķiedruvizuāla un fizikāla izpēte) un paplašināt akreditācijas sfēru ar reljefo identifikācijas zīmjuekspertīžu jomu (vizuāla, ķīmiska un fizikāla izpēte). Uz nākošo uzraudzības vizīti 2011. gadasākumā VTEB akreditācijas sfēras paplašināšanai sagatavotas 4 ekspertīžu jomas: dokumentu,naftas produktu un viegli uzliesmojošu vielu, stikla un krāsu ekspertīžu joma.2010. gadā pabeigts darbs pie Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumentalīdzfinansētā individuālā projekta LV0022 „Valsts tiesu ekspertīžu biroja kapacitātespalielināšana, nodrošinot atbilstību labas prakses un starptautiskiem kvalitātes standartiem unstiprinot tiesiskumu Latvijā” ieviešanas. Projekta realizācija nodrošina VTEB administratīvās uninstitucionālās kapacitātes palielināšanu, tiek turpināta kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošana,kā arī ekspertīžu izpētes procesa nodrošināšana ar mūsdienīgas tehnoloģijas pētnieciskām12

iekārtām. Projekta ieviešanas laiks: 01.07.2008. – 31.07.2010 , kopējais projekta finansējums –710 392 EUR (498 695 LVL). 2010.gada septembrī SIA „Ernst&Young Baltic” veica projektagrāmatvedības auditu/revīziju – neatbilstības netika konstatētas. Projekta noslēguma pārskatsapstiprināts Finanšu instrumenta birojā 07.12.2010. Projekta ietvaros 2010.gadā izstrādātas 2procedūras un 3 metodes kvalitātes rokasgrāmatai, nodrošināta ekspertu dalība 9 prasmespārbaudēs testos (kopumā 2010.gadā VTEB eksperti piedalījušies 18 starptautiskās prasmespārbaužu programmās 11 ekspertīžu jomās), kā arī noorganizēta Nīderlandes policijasDaktiloskopijas korpusa eksperta Kora Smakmana vizīte VTEB.2010.gadā VTEB eksperti ar ziņojumiem uzstājušies 6 starptautiskos pasākumos.VTEB galvenās prioritātes 2011. gadam: saglabāt biroja akreditāciju visā pieteiktajāakreditācijas sfērā un paplašināt biroja akreditācijas sfēru ar 4 jaunām ekspertīžu jomām - stikla,naftas produktu un viegli uzliesmojošu vielu, dokumentu tehniskās izpētes un krāsu ekspertīzes,turpinot darbu Eiropas tiesu ekspertu iestāžu asociācijā un tās ekspertu darba grupās, noorganizētŠķiedru/matu tiesu ekspertu darba grupas sanāksmi jūnijā, Ugunsgrēku un sprādzienu izpētesekspertu grupas sanāksmi augustā un Pirkstu pēdu izpēte ekspertu sanāksmi septembrī.Plašāk par VTEB – www.vteb.gov.lvPatentu valde13PV īsteno valsts politiku rūpnieciskā īpašuma tiesiskās aizsardzībasjomā un nodrošina rūpnieciskā īpašuma aizsardzību.2010. gadā PV saņēma 185 nacionālos patentu pieteikumus un 849Eiropas patentus attiecināšanai un apstiprināšanai Latvijā, 68 reģistrācijaspieteikumus dizainparaugu aizsardzībai, 1580 preču zīmju reģistrācijaspieteikumus nacionālajā procedūrā, 1931 preču zīmju starptautiskās reģistrācijas pieteikumuMadrides Savienības ietvaros.Veikto ekspertīžu rezultātā tika piešķirti 1033 patenti izgudrojumu aizsardzībai, veiktas64 dizainparaugu reģistrācijas (aizsardzība pavisam piešķirta 135 dizainparaugiem, jo daudzospieteikumos ietverti vairāki dizainparaugi) un attiecībā uz Latviju pavisam spēkā stājušās 3885preču zīmes. Uz nākamo 10 gadu periodu pārreģistrēta 601 preču zīme (veikta reģistrācijasatjaunošana).Gada laikā publicēti 12 PV oficiālā elektroniskā izdevuma „Patenti un Preču Zīmes”numuri. Publikācijas pieejamas PDF formātā PV mājaslapā (www.lrpv.gov.lv) sadaļā Oficiālaisvēstnesis.Patentu valde iespēju robežās piedalījās Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas(WIPO), Eiropas Patentu organizācijas (EPO) un Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmesun dizainparaugi) (ITSB) un attiecīgo dalībvalstu iestāžu savstarpējās koordinācijas pasākumos,kas vērsti uz rūpnieciskā īpašuma tiesību starptautiskā, reģionālā un ES regulējumapilnveidošanu un iestāžu darbības prakses tālāku attīstību.Pārskata periodā apjomīgs darbs tika veikts normatīvo aktu izstrādes jomā. PabeigtaRūpnieciskā īpašuma likuma projekta izstrāde. Sagatavoti grozījumi Patentu likumā, kas stājāsspēkā 17.11.2010. Izpildot Singapūras līgumā par preču zīmēm ietvertās prasības, sagatavotigrozījumi likumā „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” (stājās spēkā17.11.2010) un Ministru kabineta 2005. gada 1. novembra noteikumos Nr. 828 „Noteikumi parPatentu valdes sniegto maksas pakalpojumu cenrādi” (stājās spēkā 11.09.2010).Kopš 2010. gada 1. februāra PV mājaslapā bez maksas ir pieejama Latvijā pieteikto unreģistrēto preču zīmju datu bāze. No oktobra PV kā maksas pakalpojumu piedāvā veikt prečuzīmju meklējumus nacionālajā procedūrā reģistrēto preču zīmju datu bāzē ne tikai pēc prečuzīmju vārdiskās daļas, bet arī pēc to grafiskajiem elementiem.

Sabiedrības informēšanas pasākumu ietvaros regulāri veikta PV un Bibliotēkasmājaslapas aktualizēšana un pilnveidošana, sniedzot sabiedrībai informāciju par aktualitātēmrūpnieciskā īpašuma jomā, kā arī jaunumiem iestādes aktivitātēs.PV galvenās prioritātes 2011. gadam: turpināt darbu, pildot PV pamatfunkcijas, proti,pieņemot un izskatot personu pieteikumus rūpnieciskā īpašuma objektu tiesiskajai aizsardzībai,veicot pieteikumu ekspertīzi, izdodot rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzības dokumentus,kārtojot attiecīgos valsts reģistrus, uzkrājot un glabājot dokumentus, kas attiecas uz patentiem unreģistrācijām, kā arī veicinot izpratni par rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzībasnepieciešamību valstī, noturēt profesionālo patentpilnvaroto kvalifikācijas eksāmenus saskaņā arMinistru kabineta 2011. gada 26. aprīļa noteikumiem Nr. 317 "Noteikumi par profesionālopatentpilnvaroto reģistra saturu, reģistra uzturēšanas kārtību un patentpilnvaroto kvalifikācijaseksāmena kārtību", iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu paketi saistībā arRūpnieciskā īpašuma likumu, turpināt darbu pie normatīvo aktu pilnveidošanas, turpināt darbuEiropas Patentu iestādes un ITSB administratīvo komiteju darbā, kā arī iespēju robežāspiedalīties WIPO darba grupās, turpināt veikt pienākumus, kas Latvijas Republikai kādalībvalstij izriet no starptautiskajām konvencijām un līgumiem (kopā 12) rūpnieciskā īpašumaaizsardzības jomā, organizēt seminārus par preču zīmju un dizainparaugu reģistrācijasnoteikumiem un to aizsardzības priekšnoteikumiem, sadarbībā ar augstskolām organizētseminārus par patenttiesību aizsardzību, realizēt Eiropas Patentu organizācijas pilotprojektā„PATLIB centru pārorientācija” ieplānotos pasākumus, pabeigt Bibliotēkas krājumaoptimizāciju.Plašāk par PV – www.lrpv.lv un www.patbib.gov.lvValsts valodas centrsVVC uzdevumi ir aizsargāt valsts valodas lietotāju tiesības un intereses, kāarī nodrošināt valsts pārvaldes iestādes un sabiedrību ar tiesību aktu un citudokumentu oficiāliem tulkojumiem. VVC ir tieslietu ministra pārraudzībāesoša tiešās pārvaldes iestāde.Pārskata gadā VVC izstrādājis divus valsts valodas lietošanu reglamentējošu normatīvo aktugrozījumu projektus. VVC struktūra pilnveidota atbilstoši pieejamo resursu faktiskajamapjomam.Pārskata periodā VVC uzņēmumos, iestādēs un organizācijās veicis 3940 pārbaudes, t.sk.2100 profilaktiskās pārbaudes, saņemtas un izskatītas 815 fizisku un juridisku personu sūdzībaspar iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā, pārbaudīta 5400darbinieku un pašnodarbināto personu valsts valodas lietojuma atbilstība normatīvo aktuprasībām, veiktas 11 240 valsts valodas prasmes apliecību autentiskuma pārbaudes, konstatētas470 valsts valodas prasmes apliecības ar viltojuma pazīmēm, izskatītas 2075 administratīvopārkāpumu lietas, no tām 812 lietās uzlikts naudas sods par kopējo summu Ls 21 000, kasiemaksāta Valsts kasē, kā arī novērsti 2895 normatīvo aktu pārkāpumi valsts valodas lietošanasjomā.Fiziskām un juridiskām personām VVC sniedzis 57 rakstveida izziņas un 6100konsultācijas valsts valodas lietošanas jautājumos. VVC Latviešu valodas ekspertu komisijāturpināta latviešu valodas normu kodifikācija.VVC amatpersonas un Latviešu valodas ekspertu komisijas locekļi informējuši sabiedrībugan intervijās presē, radio un TV, gan ar referātiem starptautiskās konferencēs Latvijā un ārzemēs.VVC 2010. gadā nodrošinājis Latvijas Republikas tiesību aktu tulkojumus angļu valodā3461 lpp. apjomā, kā arī starptautisko tiesību aktu tulkojumus latviešu valodā 10 599 lpp.apjomā.VVC sniedzis 277 konsultācijas valodas un terminoloģijas jautājumos ganprivātpersonām, gan valsts un ES tulkošanas iestādēm.Lai nodrošinātu jaunu terminu izstrādi, apkopoti un brīvpieejas datubāzē publiskoti 22 711 jaunitermini.14

16Nodrošinātas publikācijas Uzturlīdzekļugarantiju fonda administrācijas mājas lapā. 6 6Nodrošinātas publikācijas Latvijas masumēdijos (plašsaziņas līdzekļos) . 5 52011.gada prioritātes: projekta “Valsts informācijas sistēmas Uzturlīdzekļu garantijufonda iesniedzēju un parādnieku reģistrs pilnveidošana” īstenošana, Padomes regulas Nr.4/2009ieviešana.Plašāk par UGFA – www.uzturlidzekli.lvValsts zemes dienestsVZD funkcijas ir dalība zemes reformas īstenošanā, Nekustamāīpašuma valsts kadastra darbības nodrošināšana, aizsargjosluinformācijas sistēmas darbības nodrošināšana, kā arī nekustamoīpašumu kadastrālā vērtēšana, būvju un telpu grupu kadastrālāuzmērīšana un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu uzraudzība.2010. gadā VZD pilnveidoja Kadastra un adrešu datu kvalitātes uzlabošanu un kadastraprocedūru, aunas kadastrālo vērtību bāzes izstrādi un ēku kadastrālās vērtēšanas aprēķinu,realizēja ERAF projektu „Valsts zemes dienesta ģeotelpisko datu ģeotelpiskās informācijassistēmas izveide”, modernizēja dienesta datu izplatīšanas un pakalpojumu apmaksas sistēmu,ieviesa Jaunās Pasūtījumu apstrādes informācijas sistēmu un elektronisko parakstu dienestapakalpojumu jomā. Dienests 2010. gadā uzsāka arī ESF līdzfinansētā projekta „Valsts zemesdienesta sniegto pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana” īstenošanu. Tāpat VZD veiksmīgipabeidza 2008. gadā uzsāktā Eiropas Komisijas līdzfinansētā projekta EURADIN (EuropeanAddress Information) īstenošanu, izpildot visas projekta prasības.Kadastra informācijas sistēmā 2011. gada 1.janvārī bija reģistrēti 5,61 miljoni kadastraobjektu. Sagatavotas 26,4 tūkstoši kadastra izziņas pēc subjekta pieprasījuma, par kurumaksājama valsts nodeva.2011.gada 1.janvārī Adrešu reģistra datu bāzē bija reģistrēti 1,35 miljoni adresācijasobjekti. Noteiktais plāns 2010.gadam bija 1,33 miljoni adreses.Pārskata periodā par budžeta līdzekļiem uzmērītas 148 zemes robežas bijušajiemīpašniekiem un viņu mantiniekiem.2010. gadā dienests turpināja strukturālās reformas. Tika likvidēta Iekšējā audita daļa un14 reģionālo nodaļu biroji.VZD 2011.gada prioritātes: kadastrālās vērtēšanas koncepcijas izstrāde, dienestadokumentu arhīva digitizēšanas pakāpeniska uzsākšana, klientu apkalpošanas kvalitātesuzlabošana un e-pakalpojumu attīstība, jaunu telpiskās informācijas izsniegšanas pakalpojumuieviešana, izmantojot webservisus, ERAF projektu „Valsts zemes dienesta ģeotelpisko datuģeotelpiskās informācijas sistēmas izveide” realizēšana, ESF projekts „Valsts zemes dienestasniegto pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana”.Plašāk par VZD – www.vzd.gov.lvIeslodzījuma vietu pārvaldeIeVP īsteno valsts politiku ar brīvības atņemšanu saistītu kriminālsodu izpildesjomā. Tās galvenais uzdevums ir veikt ar brīvības atņemšanu saistītukriminālsodu, kā arī apcietinājuma kā drošības līdzekļa izpildi.Pārskata gadā ieslodzījuma vietās uzņemti 5330 notiesātie un 5638 notiesātiedažādu iemeslu dēļ izstājās. Ņemot vērā priekšzīmīgu uzvedību un režīma

prasību ievērošanu, 919 notiesātajiem 2314 reizes dota iespēja īslaicīgi atstāt ieslodzījuma vietasteritoriju.2010. gadā ieslodzījuma vietās 76,9% no kopējā notiesāto skaita bija notiesātie parsmagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, kuri izcieš sodu slēgtajos cietumos. 1322 personastiek uzskatītas par īpaši bīstamām un atrodas īpašā uzraudzībā, no tām: ar noslieci uz bēgšanu –193; ar noslieci uzbrukt administrācijai – 103; ar noslieci uz pašnāvību – 149; narkomāni – 862.Ieslodzījuma vietās 2009./2010. mācību gadā izglītības programmās tika iesaistīti 2362ieslodzītie jeb 35% no ieslodzīto kopskaita. Mācību gada beigās 90 ieslodzītie saņēma apliecībaspar pamatizglītību, 5 – atestātus par vispārējo vidējo izglītību un 239 – apliecinošus dokumentuspar profesionālo izglītību.2010. gadā tika nodarbināti 1210 notiesātie, no tiem saimnieciskajā apkalpē strādāja 567notiesātie, komersantu izveidotajās darba vietās – 643 notiesātie.11 ieslodzījuma vietās tika īstenotas 37 resocializācijas programmas, kurās tikaiesaistīti 2528 ieslodzītie.Gada laikā tika izstrādāti 50 priekšlikumi un rekomendācijas notiesātā soda izpildes plānaizstrādei un pilnveidei personām, kurām tika sniegta psiholoģiskā palīdzība krīzes situācijā.2010. gadā ieslodzījuma vietās ieslodzīto sagatavošanā atbrīvošanai norisinājās sadarbībaar VPD, pašvaldībām, Sociālās rehabilitācijas centru „Ratnieki” un evaņģēlisko kristiešu draudzi“Zilais Krusts”. Īpaša uzmanība tika pievērsta ģimenei, izglītības un nodarbinātības jautājumiem,kā arī apstākļiem, kuros būtu nodrošināti eksistences līdzekļi pēc atbrīvošanas.Pārskata gadā pārvaldē tika pieņemtas dienestā un darbā 455 amatpersonas un darbinieki,bet atbrīvotas 483 amatpersonas un darbinieki. IeVP pārskata periodā veica arī vairāku ESprojektu īstenošanu.2011. gada prioritātes: turpināt darbu iekšējās normatīvās bāzes pilnveidošanā, nodrošinātnepārtrauktu struktūrvienību darbu samazināta budžeta ietvaros, turpināt ieslodzījuma vietuinfrastruktūras attīstīšanu Eiropas Savienības un Norvēģijas valdības divpusējā finanšuinstrumenta līdzfinansēto individuālo projektu ietvaros, uzlabot ieslodzījuma vietu infrastruktūruun ieslodzīto sadzīves apstākļus atbilstoši Latvijas un starptautiskajām tiesību normām iedalītofinanšu līdzekļu ietvaros, uzlabot lēmumu projektu juridisko kvalitāti, vadoties no TM un cituinstitūciju atziņām sodu izpildes un cilvēktiesību jautājumos, kā arī ņemot vērā pēdējāstendences Administratīvās tiesas judikatūrā, nodrošināt amatpersonu un darbinieku apmācību,kontrolēt funkciju kvalitatīvu izpildi.Plašāk par IeVP – www.ivp.gov.lvSatversmes aizsardzības birojsSAB ir viena no trim Latvijas valsts drošības iestādēm. Likumā noteiktākārtībā SAB veic izlūkošanu un pretizlūkošanu, klasificētās informācijasaizsardzību, kā arī veic un kontrolē klasificētās informācijas apmaiņu arstarptautiskām organizācijām.2010.gada SAB izlūkošanas un pretizlūkošanas darba prioritāte bijaapzināt ārvalstu specdienestu aktivitātes, kas varētu būt vērstas uz10.Saeimas vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu. Starptautiskās sadarbībasjomā pērnā gada nozīmīgākais sasniegums bija SAB apstiprināšana par pirmo NATO Civilāsizlūkošanas komitejas prezidējošo dienestu.Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, 2010.gada laikā ārvalstu izlūkdienestu interesepar Latviju nav samazinājusies.Pēdējo gadu nozīmīgākā pretizlūkošanas lieta, kas saistīta ar nelegāļu aktivitātēm Latvijā,ir par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētās Igaunijas augsta ranga amatpersonas HermanaSimma lieta. Tās izmeklēšanā iesaistījās arī SAB.Ārpus NATO un ES esošu valstu specdienesti 2010.gadā izlūkošanu veica arī noizlūkdienestu pārstāvēto valstu teritorijas.17

2010.gadā SAB redzeslokā nonāca vairāki ārpus NATO un ES esošo valstu institūcijumēģinājumi ietekmēt Latvijas sociālpolitisko situāciju, kā arī diskreditēt Latviju starptautiskāssabiedrības acīs. Daļā no šiem pasākumiem tika konstatēta arī ārvalstu specdienestu līdzdalība.Viena no SAB 2010.gada pretizlūkošanas prioritātēm bija apzināt ārpus NATO un ESesošo valstu specdienestu darbības, kas varētu būt vērstas uz Saeimas vēlēšanu rezultātuietekmēšanu.Pēc personas pārbaudes veikšanas SAB izsniedza 641 apliecību pieejai valsts noslēpumam.Veicot tiesas sankcionēto mobilo telefonu sarunu kontroli, 2010.gadā, tāpat kāiepriekšējos gados, SAB ir nodrošinājis precīzu likumu ievērošanu sarunu kontroles iekārtaslietošanā.Sadarbība ar citu valstu speciālajiem dienestiem ir nozīmīgs SAB darba aspekts.Informācijas apmaiņa ar citu valstu dienestiem ļauj ātrāk un precīzāk identificēt potenciāloārvalstu specdienestu apdraudējumu un to novērst. Ilgstošā laikā SAB ir izveidojusies aktīvasadarbība ar vairāk nekā 45 ārvalstu speciālajiem dienestiem gan divpusējā līmenī, gan NATOietvaros.NATO 2010.gads bijis strukturālu pārmaiņu laiks. Reformas skāra arī izlūkošanassistēmu. NATO izlūkošanas reformas mērķi bija mazināt komiteju skaitu, uzlabot izlūkošanasinformācijas apriti visaugstākajā līmenī, kā arī veicināt civilo un militāro struktūru sadarbību.Reformas ietvaros vairākas NATO komitejas tika likvidētas, samazinātas vai apvienotas.Reformas rezultātā tika izveidota jauna struktūra - Civilās izlūkošanas komiteja (CivillianIntelligence Committee - CIC), kurā apvienoti vairāk nekā 40 izlūkdienesti.Par jaunizveidotās komitejas pirmo prezidējošo valsti pērn tika izvēlēta Latvija, un ar2011.gada 1.janvāri SAB ir uzņēmies CIC vadību. Kā pirmais prezidējošais CIC dienests SAB iratbildīgs par komitejas darba kārtības, pirmās darba programmas, informācijas aprites procesa unlēmumu pieņemšanas mehānisma izstrādi un saskaņošanu ar pārējiem dienestiem. Latvijai CICvadība tās pirmajā pastāvēšanas gadā ir iespēja nebijušā līmenī aktualizēt NATO dienestudienaskārtībā Baltijas valstīm aktuālus drošības politikas jautājumus.Plašāk par SAB – www.sab.gov.lvInformācija par kapitālsabiedrībām, kurās TM ir kapitāldaļu turētājsVSIA „Latvijas Vēstnesis”18LV pamatdarbības veids ir izdevējdarbība un tiesību aktu, normatīvinoteikto paziņojumu un sludinājumu datu bāzu uzturēšana.Valsts kapitālsabiedrība izdod oficiālo laikrakstu “Latvijas Vēstnesis” (e-versija„vestnesis.lv”), specializēto žurnālu “Jurista Vārds” (e-versija „juristavards.lv”), juridiska saturagrāmatas, kā arī uztur un attīsta sistematizētu tiesību aktu vortālu „likumi.lv”. „LatvijasVēstnesis” uztur arī tiesību aktu skaidrojumu portālu „Par likumu un valsti” (www.portalslv.lv),kura misija ir nodrošināt sabiedrības informēšanu un dialogu ar sabiedrību par tiesību politiku,kā arī veicināt sabiedrības tiesiskās domas un apziņas attīstību atbilstoši demokrātiskas valstsprincipiem..Pārskata gadā izdoti 206 laikraksta „Latvijas Vēstnesis” laidieni - kopā 11 752 A3 lpp,piemēram, blokā „Valsts informācijas. Valsts dokumentu” publicēti 4063 dokumenti (t.sk.izsludināti 411 likumi un 1245 Ministru kabineta noteikumi un instrukcijas). Lappušu skaita ziņāpagājušā gada rekordists ir 248 lpp. biezais 30.jūnija laikraksta laidiens, savukārt rekordlielslikumu skaits izsludināts 29.decembra laikrakstā – 68 likumi, ar ko pārspēts 2009.gada 30.jūnijarekords – 66 likumi. Gada nogalē pēdējos trijos laidienos kopumā publicēti 228 normatīvie akti.Pārskata periodā veikts sabiedriskās domas pētījums „Sabiedrības viedoklis par likumupieejamību” (kā Latvijas iedzīvotāji vērtē normatīvo aktu pieejamību un kādus avotus izmanto).

Pētījuma veicējs - sociālo pētījumu aģentūra "Fieldex", ģenerālā izlase - 1003 respondenti.Galvenie secinājumi: 61% sociāli ekonomiski aktīvo iedzīvotāju Latvijā aktīvi lieto likumus(pēdējo 2 gadu laikā tos meklējuši/izmantojuši). No tiem 83 % (!) likumus meklējuši/izmantojuši internetā; no tiem lielākā daļa - 55,5% - izmantojuši tiesību aktu vortāluwww.likumi.lv. 89,2% aptaujāto uzskata, ka normatīvo aktu sistematizācija ir valsts funkcija (tājāfinansē valstij).2010.g. nogalē veikta arī specializētā žurnālā „Jurista Vārds” lasītāju aptauja. Kopējaisnovērtējums: 91% no respondentiem atzinuši, ka žurnāls viņiem "drīzāk patīk", bet 7% – ka "ļotipatīk".Sadarbībā ar Tieslietu ministriju ir veikti visi nepieciešamie tehnoloģiskie sagatavošanasdarbi oficiālās e-publikācijas nodrošināšanai.2010.gadā turpinājās jau iepriekšējos gados vērojamās tendences uzņēmuma ieņēmumustruktūrā. Gada gaitā samazinājās pieprasījums pēc drukātajiem periodiskajiem izdevumiem.Ieņēmumu apjoms no oficiālo paziņojumu publicēšanas samazinājās par 2,1%. Tas irizskaidrojams ar izmaiņām Komerclikumā: no 2010.gada 01. maija tika atcelta nepieciešamībakomercsabiedrībās pārvēlēt valdi reizi 3 gados, līdz ar to samazinājās komercreģistrapublicējamās informācijas apjoms, kā arī tika samazināti izcenojumi par mikrouzņēmumadibināšanas publikāciju.Neskatoties uz ieņēmumu samazinājumu, 2010.gada peļņa pirms nodokļiem salīdzinot ariepriekšējo gadu pieaugusi par 21% un sasniegusi 784,4 tūkst LVL. Šis kāpums iegūts uzizmaksu samazināšanas rēķina. Samazinot darbinieku skaitu, atsakoties no materiālāsstimulēšanas un darbinieku veselības apdrošināšanas, personāla izmaksas samazinājušās par4,6%. Samazinoties drukātās produkcijas apjomam, produktu ražošanā izmantoto ārpakalpojumuizmaksas samazinājušās par 42,2%. Pārskatot līgumus par telpu īri, pēc vienošanās ariznomātājiem izdevumi par telpu īri samazinājušies 38,2%, kopējās uzturēšanas izmaksas - par30,1%. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1471 (15.09.2009) ”Kārtība, kādā tieknoteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa par valsts kapitāla izmantošanu”,90% no kapitālsabiedrības tīrās peļņas pēc gada pārskata apstiprināšanas ieskaitīta valstsbudžetā.Arī 2011. gadā turpināsies darbs pie elektronisko produktu pilnveidošanas. Svarīgākā LVdarbības vadlīnija - nodrošināt drošu un autentisku oficiālo elektronisko publikāciju.Plašāk par LV – http://www.lv.lvVAS „Tiesu namu aģentūra”19TNA statūtos noteiktie darbības mērķi ir tieslietu nozaresprasībām atbilstoša nekustamā īpašuma apsaimniekošana, TM, tās padotībā esošo iestāžu untiesu nodrošināšana ar to funkciju izpildei nepieciešamajām telpām, tiesu vienotās informācijassistēmas izstrādes organizēšana un uzturēšana, tiesu nolēmumu indeksācija, sistematizācija unpubliskošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšanaspakalpojumu sniegšana, infrastruktūras attīstības projektu vadības un konsultācijas pakalpojumusniegšana.Kapitālsabiedrības pamatkapitāls uz 2010.gada 31.decembri ir Ls 8’289’630, ko veido8’289’630 kapitāla daļas ar Ls 1 nominālvērtību. 2010.gada augustā tika palielinātsKapitālsabiedrības pamatkapitāls par Ls 1’685’000. Pamatkapitāls palielināts valstij par attiecīgosummu ieguldot Kapitālsabiedrības pamatkapitālā nekustamos īpašumus.Kapitālsabiedrības saimnieciskā darbība 2010.gadā ir bijusi pietiekami stabila, apgrozījums2010.gadā ir pieaudzis par 19 procentiem, no Ls 2’251’578 2009.gadā līdz Ls 2’674’2762010.gadā. Kapitālsabiedrība 2010.gada saimniecisko darbību ir noslēgusi ar peļņu Ls 120’712.

Kapitālsabiedrības kopējās likviditātes koeficients, apgrozāmo aktīvu attiecība pret īstermiņasaistībām, 2010.gada sākumā ir 0,60, bet 2010.gada beigās 1,45. Kapitālsabiedrības kopējāslikviditātes koeficienta pieaugums 2010.gada ir saistīts ar veiktajiem naudas līdzekļuuzkrājumiem parādsaistību dzēšanai, kuru atmaksas termiņš ir 2011.gada 1.februāris un noilgtermiņa ieguldījumiem uz apgrozāmajiem līdzekļiem pārgrāmatotajām pārdošanai turētoilgtermiņa ieguldījumu vērtībām.Kapitālsabiedrības maksātspēja, pašu kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu, 2010.gadasākumā ir 73,02%, bet 2010.gada beigās 59,37%. Kapitālsabiedrības maksātspējas rādītājasamazinājums 2010.gada beigās ir saistīts ar 2010.gadā saņemto aizņēmumu no kredītiestādes,lai veiktu norēķinus par jaunuzcelto Jūrmalas tiesu namu.Kapitālsabiedrības komerciālā rentabilitāte, neto peļņas attiecība pret neto apgrozījumu,2009.gadā bija 8,29%, bet 2010.gadā ir 4,51%. Kapitālsabiedrības komerciālās rentabilitātesrādītāja samazinājums 2010.gadā pamatā ir saistīts ar procentu maksājumu un pamatlīdzekļunolietojuma summu pieaugumu pārskata gadā.2010.gadā Kapitālsabiedrība ir veikusi dažādus renovācijas darbus savos pamatkapitāla unvaldījumā esošo nekustamo īpašumu objektos, kā arī ir veikusi citus darbus atbilstoši statūtosnoteiktajiem mērķiem.Pie galvenajiem sasniegumiem 2010.gadā ir jāmin jaunā tiesu nama Jūrmalā, ZigfrīdaMeierovica prospektā 1a, ar kopējo platību 3074 m 2 , nodošana ekspluatācijā 2010.gada1.ceturksnī, nodrošinot ar to funkciju izpildei nepieciešamām telpām Jūrmalas pilsētas tiesu,Jūrmalas zemesgrāmatu nodaļu un Jūrmalas prokuratūru.Kapitālsabiedrība 2011.gadā plāno savas saimnieciskās darbības apjomu pieaugumu, saistībāar nekustamo īpašumu apsaimniekošanas darbības paplašināšanos. 2011.gadā ir paredzēts uzsāktnepieciešamos sagatavošanās darbus, lai nodrošinātu divas tiesas ar to funkciju izpildeinepieciešamām darba telpām ne vēlāk kā līdz 2012.gada jūlijam, atbrīvojot nekustamo īpašumuRīgā, Antonijas ielā 6/Pumpura ielā 1.Plašāk par TNA – www.tna.gov.lvVSIA „Latvijas Valsts mērnieks”LVM darbības mērķis ir zemes ierīcības un mērniecības funkciju īstenošana,sniedzot pakalpojumus visā Latvijas valsts teritorijā un veicot tādus uzdevumuskā zemes robežu uzmērīšana par valsts budžeta līdzekļiem bijušajiemīpašniekiem, mantiniekiem, represētajiem un invalīdiem, mērniecības darbuveikšana, lai novērstu neprecizitātes LR VZD līdz 2005.gada 31.decembrimveiktajos mērniecības darbos, zemes kadastrālā uzmērīšana, topogrāfiskāuzmērīšana un ģeodēzisko darbu pakalpojumu sniegšana, kā arī detālplānojumu un zemesierīcības projektu izstrādāšana.LVM kopējie ieņēmumi 2010.gadā ir 0.92 milj. latu, no kuriem neto apgrozījums sastādaLVL 922 927, tai skaitā LVL 48 750 - ieņēmumi no zemes robežu uzmērīšanas par valstsbudžeta līdzekļiem. Ieņēmumi no deleģēto valsts pārvaldes funkciju īstenošanas, kas tiekfinansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sastāda 5.2% no uzņēmuma kopējiem pamatdarbībasieņēmumiem pārskata periodā.2010.gadā neto ieņēmumi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājušies par LVL 1024 342, kas ir par 52.6% mazāk kā 2009.gadā.No 2010.gada LVM piedāvā jaunaudžu kopšanas darbus, kas palīdz popularizēt LVMvārdu mērniecībai tuvā nozarē.2010.gadā tika veikta LVM Austrumvidzemes un Rēzeknes mērniecības birojurestrukturizācija, kuras rezultātā ir samazināts administratīvo darbinieku skaits. Pārskata periodasākumā uzņēmumā tika nodarbināti 37 administratīvie darbinieki, pārskata perioda beigās,optimizējot administratīvās funkcijas, administratīvo darbinieku skaits tika samazināts līdz 31darbiniekiem.20

Turpinot iepriekšējos gados iesākto sabiedrības informēšanu par zemes reformas gaitu unizmaiņām likumdošanā, LVM arī 2010.gadā turpināja sabiedrības informēšanu par zemesizpirkšanas gaitu, termiņiem un kārtību.Izpildot valsts deleģēto uzdevumu par zemes īpašuma robežu uzmērīšanu par valstsbudžeta līdzekļiem, LVM ir veicis 188 zemes vienību uzmērīšanu 174 īpašumos ar kopējoplatību 886.1227 ha. Pieņemti 15 lēmumi par 54 zemes vienību izslēgšanu no sarakstauzmērīšanai par valsts budžeta līdzekļiem. Saņemti 47 iesniegumi par zemes īpašumu iekļaušanušajā sarakstā, pieņemti 33 lēmumi par zemes vienību iekļaušanu sarakstā uzmērīšanai par valstsbudžeta līdzekļiem. Savukārt 13 lēmumi pieņemti par atteikšanos zemes vienības iekļautminētajā sarakstā.Pārskata periodā LVM veica mērniecības kļūdu labošanu LR VZD līdz 2005.gada31.decembrim veiktajos mērniecības darbos, proti, tika novērstas kļūdas 5 zemes vienībās.Plašāk par LVM – www.latvijasmernieks.lv21

22II FINANŠU RESURSI UN IESTĀDES DARBĪBAS REZULTĀTI2.1. Valsts budžeta finansējums un tā izlietojums 2010.gadāTM izlietotie līdzekļi 2010. gadā ir 89.15 milj. latu jeb 92,0% no pārskata periodāplānotā. Salīdzinot ar 2009. gadu, izdevumi samazinājušies par 8,05 milj. latu jeb 8,3procentiem. Izdevumu samazinājums galvenokārt saistīts ar to, ka tika samazināti izdevumiatlīdzībai, administratīvajiem izdevumiem, telpu īrei un nomai, transportlīdzekļu nomai, dalībasmaksām semināros un kursos.TM izvirzīto mērķu un uzdevumu nodrošināšanai 2010. gadā īstenoja 54 budžetaprogrammas un apakšprogrammas, no kurām resursu ziņā nozīmīgākā ir programma „Centrālaisaparāts“.2.1. tabulaPārskats par budžeta programmas „Centrālais aparāts” rezultatīvo rādītāju izpildi 2010. gadā(latos)Nr.p.k.Finansiālie rādītājiIepriekšējā gadā(faktiskā izpilde)apstiprināts likumāPārskata gadāfaktiskā izpilde1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 4 276 273 3 565 785 3 468 2831.1. dotācijas 3 995 323 3 563 285 3 466 0491.2. maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 2 384 2 500 2 2341.3. ārvalstu finanšu palīdzība 271 280 0 01.4. ziedojumi un dāvinājumi 0 0 01.5. Transferti 7 286 0 02. Izdevumi (kopā) 4 041 529 3 565 659 3 468 5832.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 4 034 792 3 537 659 3 440 7492.1.1. kārtējie izdevumi 3 902 770 3 477 451 3 378 8972.1.2. procentu izdevumi 0 0 02.1.3. subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti 97 950 10 922 10 9222.1.4. kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā unstarptautiskā sadarbība19 221 49 286 48 3962.1.5. uzturēšanas izdevumu transferti 14 851 0 2 5342.2. izdevumi kapitālieguldījumiem 6 737 28 000 27 834Tajā skaitā:apakšprogramma 01.01.00 „Ministrijas vadība un administrācija”(latos)Nr.p.k.Finansiālie rādītājiIepriekšējā gadā(faktiskā izpilde)Pārskata gadāapstiprināts likumā *faktiskā izpilde1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 3 865 927 3 474 412 3 412 7581.1. dotācijas 3 766 017 3 471 912 3 410 5241.2. maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 2 384 2 500 2 2341.3. ārvalstu finanšu palīdzība 97 526 0 0

232. Izdevumi (kopā) 3 770 906 3 474 286 3 413 0582.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 3 764 169 3 446 286 3 385 2242.1.1. kārtējie izdevumi 3 744 948 3 386 078 3 323 3722.1.3. subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti 0 10 922 10 9222.1.4. kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā unstarptautiskā sadarbība19 221 49 286 48 3962.1.5. uzturēšanas izdevumu transferti 0 0 2 5342.2. izdevumi kapitālieguldījumiem 6 737 28 000 27 834* - saskaņā ar Finanšu ministrijas rīkojumiem Nr. 684 (07.12.2010, par apropriācijas pārdali Ls 10 922 apakšprogrammai01.02.00) un Nr. 576 (04.10.2010, par apropriācijas pārdali starp budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajāmkategorijām).apakšprogramma 01.02.00 „Atlīdzība tiesu izpildītājiem par izpildu darbībām”(latos)Nr.p.k.Finansiālie rādītājiIepriekšējā gadā(faktiskā izpilde)Pārskata gadāapstiprināts likumā *1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 164 487 91 373 55 5251.1. dotācijas 164 487 91 373 55 5252. Izdevumi (kopā) 150 588 91 373 55 5252.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 150 588 91 373 55 5252.1.1. kārtējie izdevumi 150 588 91 373 55 525faktiskā izpilde* - saskaņā ar Finanšu ministrijas rīkojumu Nr. 684 (07.12.2010, par apropriācijas pārdali Ls 10 922 no apakšprogrammas01.01.00).apakšprogramma 01.03.00. „Citi ES politiku un ārvalstu finanšu palīdzībaslīdzfinansētie projekti”(latos)Nr.p.k.Finansiālie rādītājiIepriekšējā gadā(faktiskā izpilde)apstiprināts likumāPārskata gadā1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 245 859 0 01.1. dotācijas 64 819 0 01.3. ārvalstu finanšu palīdzība 173 754 0 01.5. Transferti 7 286 0 02. Izdevumi (kopā) 120 035 0 02.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 120 035 0 02.1.1. kārtējie izdevumi 7 234 0 02.1.3. subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti 97 950 0 02.1.5. uzturēšanas izdevumu transferti 14 851 0 0faktiskā izpildePamatbudžeta programma 18.00.00. „Zaudējumu atlīdzība nepamatoti aizturētajām,arestētajām un notiesātajām personām”(latos)

24Iepriekšējā gadāPārskata gadāNr. p. k.Finansiālie rādītāji(faktiskā izpilde)apstiprināts likumā faktiskā izpilde1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 50 000 45 556 43 8301.1. dotācijas 50 000 45 556 43 8302. Izdevumi (kopā) 42 726 45 556 43 8302.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 42 726 45 556 43 8302.1.3. subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti 42 726 45 556 43 830Pamatbudžeta programma 39.00.00. „Dotācija Latvijas Politiski represēto biedrībai” (latos)Iepriekšējā gadāPārskata gadāNr. p. k.Finansiālie rādītāji(faktiskā izpilde)apstiprināts likumā faktiskā izpilde1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 6 600 11 600 11 6001.1. dotācijas 6 600 11 600 11 6002. Izdevumi (kopā) 6 600 11 600 11 6002.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 6 600 11 600 11 6002.1.3. subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti 6 600 11 600 11 600Pamatbudžeta programma 46.00.00. „Valsts nozīmes pasākumu norises nodrošināšanastarptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā”(latos)Iepriekšējā gadāPārskata gadāNr. p. k.Finansiālie rādītāji(faktiskā izpilde)apstiprināts likumā faktiskā izpilde1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 19 766 19 766 19 7661.1. dotācijas 19 766 19 766 19 7662. Izdevumi (kopā) 19 766 19 766 19 7662.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 19 766 19 766 19 7662.1.3. subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti 19 766 19 766 19 766Pamatbudžeta programma 53.00.00. „Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrībasintegrācijas politikas īstenošana”(latos)Iepriekšējā gadāPārskata gadāNr. p. k.Finansiālie rādītāji(faktiskā izpilde)apstiprināts likumā faktiskā izpilde1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 61 594 15 035 14 3341.1. dotācijas 61 594 15 035 14 3342. Izdevumi (kopā) 43 344 15 035 14 3342.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 43 344 15 035 14 3342.1.1. kārtējie izdevumi 2 162 0 02.1.3. subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti 41 182 15 035 14 334Pamatbudžeta apakšprogramma 62.06.00. „Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF)projektu īstenošana (2007 – 2013)”(latos)Iepriekšējā gadā **Pārskata gadāNr. p. k.Finansiālie rādītāji(faktiskā izpilde)apstiprināts likumā * faktiskā izpilde1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 270 233 270 2331.1. dotācijas 270 233 270 2332. Izdevumi (kopā) 270 233 270 233

2.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 232 320 232 3202.1.1. kārtējie izdevumi 232 320 232 3202.2. izdevumi kapitālieguldījumiem 37 913 37 913* - saskaņā ar Finanšu ministrijas rīkojumiem Nr. 684 (07.12.2010, par apropriācijas pārdali starp budžeta izdevumu kodiematbilstoši ekonomiskajām kategorijām), Nr. 264 (05.05.2010, par līdzekļu pārdali Ls 269 810 no Finanšu ministrijaspamatbudžeta programmas 80.00.00);** – Iepriekšējā gadā projekti tika īstenoti citu programmu/apakšprogrammu ietvaros. Ministru kabinets 2010. gada budžetamnoteica Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumuīstenošanai paredzētās apropriācijas plānot atsevišķās budžeta programmās (apakšprogrammās) katram Eiropas Savienībaspolitiku instrumentam un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai, lietojot vienotu struktūru un budžeta programmu (apakšprogrammu)nosaukumus un numerāciju.25Pamatbudžeta apakšprogramma 63.06.00. „Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu unpasākumu īstenošana (2007-2013)”(latos)Iepriekšējā gadāPārskata gadāNr. p. k.Finansiālie rādītāji(faktiskā izpilde)apstiprināts likumā * faktiskā izpilde1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 0 4 649 4 4151.1. dotācijas 0 4 649 4 4152. Izdevumi (kopā) 0 4 649 4 4152.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 0 4 649 4 4152.1.1. kārtējie izdevumi 0 4 649 4 415* - saskaņā ar Finanšu ministrijas rīkojumiem Nr. 641 (12.11.2010, par līdzekļu pārdali uz Finanšu ministrijas pamatbudžetaprogrammu 80.00.00), Nr. 337 (11.06.2010, par līdzekļu pārdali Ls 5 230 no Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmas80.00.00).Pamatbudžeta programma 70.00.00. „Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektuun pasākumu īstenošana”(latos)Nr.p.k.Finansiālie rādītājiIepriekšējā gadā **(faktiskā izpilde)Pārskata gadāapstiprināts likumā *1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 2 021 313 370 9241.1. dotācijas 398 150 370 9241.3. ārvalstu finanšu palīdzība 1 623 163 02. Izdevumi (kopā) 2 077 247 426 8572.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 2 070 447 420 1982.1.1. kārtējie izdevumi 218 300 139 4132.1.3. subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti 1 056 435 262 785faktiskā izpilde2.1.4. kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā unstarptautiskā sadarbība18 000 18 0002.1.5. uzturēšanas izdevumu transferti 777 712 02.2. izdevumi kapitālieguldījumiem 6 800 6 659* - saskaņā ar Finanšu ministrijas rīkojumu Nr. 336 (11.06.2010, par resursu izdevumu segšanai finansēšanas avotu maiņu);** – Iepriekšējā gadā projekti tika īstenoti citu programmu/apakšprogrammu ietvaros. Ministru kabinets 2010. gada budžetamnoteica Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumuīstenošanai paredzētās apropriācijas plānot atsevišķās budžeta programmās (apakšprogrammās) katram Eiropas Savienībaspolitiku instrumentam un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai, lietojot vienotu struktūru un budžeta programmu (apakšprogrammu)nosaukumus un numerāciju.

Tajā skaitā:apakšprogramma 70.02.00 „Atmaksas Eiropas Komisijas programmas "Solidaritātes unmigrācijas plūsmu pārvaldīšanas pamatprogrammas 2007.-2013.gadam" īstenošanai”Nr.p.k.(latos)Finansiālie rādītājiIepriekšējā gadā(faktiskā izpilde)apstiprināts likumāPārskata gadā1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 777 712 01.3. ārvalstu finanšu palīdzība 777 712 02. Izdevumi (kopā) 777 712 02.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 777 712 02.1.5. uzturēšanas izdevumu transferti 777 712 0faktiskā izpilde26apakšprogramma 70.06.00 „Citi ES politiku instrumentu projektu un pasākumuīstenošana (2007-2013)”(latos)Nr.p.k.Finansiālie rādītājiIepriekšējā gadā(faktiskā izpilde)Pārskata gadāapstiprināts likumā *1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 73 318 11 2971.1. dotācijas 14 900 11 2971.3. ārvalstu finanšu palīdzība 58 418 02. Izdevumi (kopā) 129 252 67 2302.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 129 252 67 2302.1.1. kārtējie izdevumi 111 252 49 230faktiskā izpilde2.1.4. kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā unstarptautiskā sadarbība18 000 18 000* - saskaņā ar Finanšu ministrijas rīkojumiem Nr. 684 (07.12.2010, par apropriācijas pārdali starp budžeta izdevumu kodiematbilstoši ekonomiskajām kategorijām), Nr. 145 (02.03.2010, par papildus izdevumiem Ls 53 842 apmērā).apakšprogramma 70.07.00. „Eiropas Komisijas programmas "Solidaritātes un migrācijasplūsmu pārvaldīšanas pamatprogrammas 2007.-2013.gadam" īstenošana” (latos)Nr.p.k.Finansiālie rādītājiIepriekšējā gadā(faktiskā izpilde)Pārskata gadāapstiprināts likumā *1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 1 109 266 315 6111.1. dotācijas 322 233 315 6111.3. ārvalstu finanšu palīdzība 787 033 02. Izdevumi (kopā) 1 109 266 315 6112.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 1 109 266 315 6112.1.1. kārtējie izdevumi 52 831 52 8262.1.3. subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti 1 056 435 262 785faktiskā izpilde

* - saskaņā ar Finanšu ministrijas rīkojumiem Nr. 641 (12.11.2010, par līdzekļu pārdali uz Finanšu ministrijas pamatbudžetaprogrammu 80.00.00), Nr. 606 (22.10.2010, par apropriācijas pārdali Ls 5 039 apakšprogrammai 70.08.00), Nr. 312 (29.05.2010,par apropriācijas pārdali starp budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām).27apakšprogramma 70.08.00. „Tehniskā palīdzība Eiropas Komisijas programmas"Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldīšanas pamatprogrammas 2007.-2013.gadam"īstenošanai”(latos)Nr.p.k.Finansiālie rādītājiIepriekšējā gadā(faktiskā izpilde)Pārskata gadāapstiprināts likumā *1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 61 017 44 0161.1. dotācijas 61 017 44 0162. Izdevumi (kopā) 61 017 44 0162.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 54 217 37 3572.1.1. kārtējie izdevumi 54 217 37 3572.2. izdevumi kapitālieguldījumiem 6 800 6 659faktiskā izpilde* - saskaņā ar Finanšu ministrijas rīkojumu Nr. 606 (22.10.2010, par apropriācijas pārdali Ls 5 039 no apakšprogrammas70.07.00).Pamatbudžeta programma 71.00.00. „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta unNorvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansēto projektu un pasākumuīstenošana”(latos)Nr.p.k.Finansiālie rādītājiIepriekšējā gadā **(faktiskā izpilde)apstiprināts likumāPārskata gadā1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 374 950 348 6451.1. dotācijas 374 950 348 6452. Izdevumi (kopā) 374 950 348 6452.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 320 051 293 7462.1.1. kārtējie izdevumi 320 051 293 7462.2. izdevumi kapitālieguldījumiem 54 899 54 899faktiskā izpilde** – Iepriekšējā gadā projekti tika īstenoti citu programmu/apakšprogrammu ietvaros. Ministru kabinets 2010. gada budžetamnoteica Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumuīstenošanai paredzētās apropriācijas plānot atsevišķās budžeta programmās (apakšprogrammās) katram Eiropas Savienībaspolitiku instrumentam un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai, lietojot vienotu struktūru un budžeta programmu (apakšprogrammu)nosaukumus un numerāciju.Tajā skaitā:apakšprogramma 71.05.00 „Tehniskā palīdzība Eiropas Ekonomikas zonas finanšuinstrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta apgūšanai” (latos)Nr.p.k.Finansiālie rādītājiIepriekšējā gadā(faktiskā izpilde)Pārskata gadāapstiprināts likumā *1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 227 107 211 2231.1. dotācijas 227 107 211 2232. Izdevumi (kopā) 227 107 211 2232.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 172 208 156 324faktiskā izpilde

282.1.1. kārtējie izdevumi 172 208 156 3242.2. izdevumi kapitālieguldījumiem 54 899 54 899* - saskaņā ar Finanšu ministrijas rīkojumiem Nr. 641 (12.11.2010, par līdzekļu pārdali uz Finanšu ministrijas pamatbudžetaprogrammu 80.00.00), Nr. 606 (22.10.2010, par apropriācijas pārdali starp budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajāmkategorijām), Nr. 337 (11.06.2010, par līdzekļu pārdali Ls 3 643 uz Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmu 80.00.00),Nr. 179 (19.03.2010, par līdzekļu pārdali Ls 69 750 no Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmas 80.00.00).apakšprogramma 71.06.00 „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta unNorvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansētie projekti”(latos)Nr.p.k.Finansiālie rādītājiIepriekšējā gadā(faktiskā izpilde)Pārskata gadāapstiprināts likumā *1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 147 843 137 4221.1. dotācijas 147 843 137 4222. Izdevumi (kopā) 147 843 137 4222.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 147 843 137 4222.1.1. kārtējie izdevumi 147 843 137 422faktiskā izpilde* - saskaņā ar Finanšu ministrijas rīkojumiem Nr. 641 (12.11.2010, par līdzekļu pārdali uz Finanšu ministrijas pamatbudžetaprogrammu 80.00.00), ), Nr. 179 (19.03.2010, par līdzekļu pārdali Ls 168 376 no Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmas80.00.00).Pamatbudžeta programma 73.00.00. „Pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētieprojekti”(latos)Nr.p.k.Finansiālie rādītājiIepriekšējā gadā **(faktiskā izpilde)Pārskata gadāapstiprināts likumā *1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 127 514 33 4931.1. dotācijas 65 177 31 6461.3. ārvalstu finanšu palīdzība 62 337 1 8472. Izdevumi (kopā) 193 627 97 7582.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 193 627 97 7582.1.1. kārtējie izdevumi 91 673 32 6132.1.3. subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti 36 973 15 764faktiskā izpilde2.1.4. kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā unstarptautiskā sadarbība50 889 49 3812.1.5. uzturēšanas izdevumu transferti 14 092 0* - saskaņā ar Finanšu ministrijas rīkojumu Nr. 116 (17.02.2010, par papildus izdevumiem Ls 128 450 apmērā);** – Iepriekšējā gadā projekti tika īstenoti citu programmu/apakšprogrammu ietvaros. Ministru kabinets 2010. gada budžetamnoteica Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumuīstenošanai paredzētās apropriācijas plānot atsevišķās budžeta programmās (apakšprogrammās) katram Eiropas Savienībaspolitiku instrumentam un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai, lietojot vienotu struktūru un budžeta programmu (apakšprogrammu)nosaukumus un numerāciju.Tajā skaitā:apakšprogramma 73.02.00 „Tehniskā palīdzība Eiropas Ekonomikas zonas finanšuinstrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta apgūšanai” (latos)

29Nr.p.k.Finansiālie rādītājiIepriekšējā gadā(faktiskā izpilde)apstiprināts likumāPārskata gadā1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 14 092 01.3. ārvalstu finanšu palīdzība 14 092 02. Izdevumi (kopā) 14 092 02.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 14 092 02.1.5. uzturēšanas izdevumu transferti 14 092 0faktiskā izpildeapakšprogramma 73.06.00 „Pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti(2007-2013)” (latos)Nr.p.k.Finansiālie rādītājiIepriekšējā gadā(faktiskā izpilde)Pārskata gadāapstiprināts likumā *1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 113 422 33 4931.1. dotācijas 65 177 31 6461.3. ārvalstu finanšu palīdzība 48 245 1 8472. Izdevumi (kopā) 179 535 97 7582.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 179 535 97 7582.1.1. kārtējie izdevumi 91 673 32 6132.1.3. subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti 36 973 15 764faktiskā izpilde2.1.4. kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā unstarptautiskā sadarbība50 889 49 381* - saskaņā ar Finanšu ministrijas rīkojumiem Nr. 684 (07.12.2010, par apropriācijas pārdali starp budžeta izdevumu kodiematbilstoši ekonomiskajām kategorijām), Nr. 108 (15.02.2010, par līdzekļu pārdali Ls 65 177 no Finanšu ministrijas pamatbudžetaprogrammas 80.00.00).Pamatbudžeta programma 99.00.00. „Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums”(latos)Iepriekšējā gadāPārskata gadāNr. p. k.Finansiālie rādītāji(faktiskā izpilde)apstiprināts likumā * faktiskā izpilde1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 27 843 13 323 13 3231.1. dotācijas 27 843 13 323 13 3232. Izdevumi (kopā) 27 842 13 323 13 3232.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 27 842 13 323 13 3232.1.1. kārtējie izdevumi 12 592 0 02.1.3. subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti 15 250 13 323 13 323* - saskaņā ar Finanšu ministrijas rīkojumu Nr. 327 (04.06.2010, par līdzekļu neparedzētiem gadījumiem piešķiršanu Ls13 323 apmērā).2.2. Budžeta programmu un apakšprogrammu efektivitātes izvērtējumsBudžeta programmas „Centrālais aparāts” apakšprogrammas „Ministrijas vadība unadministrācija” ietvaros apgūti kopā Ls 3,4 milj. jeb 98% no plānotajiem izdevumiem, tajā skaitāministrijas centrālā aparāta uzturēšanai Ls 3,36 milj., kā arī veiktas iemaksas starptautiskajāsorganizācijās Ls 48,4 tūkst.:

30Ls 0,76 tūkst. Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā;Ls 39 tūkst. Starptautiskajā krimināltiesā;Ls 8,6 tūkst. Starptautiskajā privāttiesību unifikācijas institūtam.Atbilstoši resursu samazinājumam 2010. gadā TM veica taupības pasākumus, ierobežojotizdevumus tādās izdevumu pozīcijās, kā iestādes pasta, telefona un citu sakaru pakalpojumi,izdevumi informācijas tehnoloģiju pakalpojumu nodrošināšanai. Ievērojams budžeta līdzekļuietaupījums izveidojies, samazinoties izdevumiem par telpu nomu. Tāpat 2010. gadā tikapārskatīts un samazināts atalgojums TM darbiniekiem pēc izmaiņām normatīvajos aktos.Pārskats par budžeta programmas „Centrālais aparāts” rezultatīvo rādītāju izpildiRezultatīvā rādītājanosaukumsPlānotāvērtībaFaktiskāizpildePaskaidrojumsIzstrādāto normatīvo aktuprojektu skaitsIzstrādāto politikasplānošanas dokumentu skaitsIzstrādāto informatīvoziņojumu skaitsPasākumu par tiesībupolitikas jautājumiem skaits(semināri, kursi)Sniegto atzinumu skaitscitām ministrijām120 95 Izstrādāto normatīvo aktu projektu skaitsir samazinājies, jo 2010. gadāsamazinājās 2008. un 2009. gadā straujipieaugušais grozījumu normatīvajāregulējumā, kas galvenokārt bija saistītsar valsts budžeta līdzekļu taupībaspasākumiem, kā arī strukturālajāmreformām valsts pārvaldē, skaits6 5 Izstrādāto politikas plānošanasdokumentu skaits atbilst plānotajam19 17 Izstrādāto informatīvo ziņojumu skaitsatbilst plānotajam, jo 2010.gadāizstrādāto informatīvo ziņojumu skaitsatbilst iepriekšējo gadu vidējamrādītājam, kas ir aptuveni 17 informatīvieziņojumi gadā8 20 Īstenoto pasākumu par tiesību politikasjautājumiem skaits pārsniedz plānoto, jo2010. gadā ministrijā tika ieviesta jaunapieeja apmācību semināru rīkošanai,iespēju robežās rīkojot semināruskonkrētām institūcijām to izvēlētajā laikāun vietā, ar mērķi nodrošināt iespējuapmeklēt seminārus pēc iespējasplašākam interesentu skaitam.2700 2108 Sniegto atzinumu skaits samazinājies,ņemot vērā izmaiņas MK 07.04.2009.noteikumos Nr.300 "Ministru kabinetakārtības rullis" attiecībā uz atzinumusniegšanas kārtību: 1) ieviesta

31noklusējuma saskaņošanas kārtībatehniska rakstura tiesību aktu projektiem;2) ieviesta iespēja nesniegt atzinumu parprojektu, ja par to nav iebildumu unpriekšlikumu; 3) atsevišķiem projektuveidiem vairs nav paredzēta obligātasaskaņošana ar Tieslietu ministriju.Tomēr sniegto atzinumu skaitasamazinājums vienlaikus nenozīmē arīproporcionālu darba apjomasamazinājumu Tieslietu ministrijā, jo arīto projektu izvērtēšanai, par kuriemiebildumu neesamības dēļ atzinumsnetiek rakstīts, tiek patērēti ministrijasresursi.Budžeta apakšprogrammas „Atlīdzība tiesu izpildītājiem par izpildu darbībām” budžetsizpildīts par 60% jeb Ls 55 tūkst. 2010. gadā TM neveica maksājumus Latvijas Zvērinātu tiesuizpildītāju padomei par zvērinātu tiesu izpildītāju prakses vietu uzturēšanu, kā arī samazinājieszvērinātu tiesu izpildītāju pieprasījumu skaits par izpildu darbībām nepieciešamo izdevumusegšanu.No budžeta apakšprogrammas „Zaudējumu atlīdzība nepamatoti aizturētajām,arestētajām un notiesātajām personām” izpildei piešķirtajiem līdzekļiem ir izmaksāti Ls 44 tūkst.jeb 96% no budžetā plānotā. Pārskata periodā izskatīts 31 fizisko personu iesniegums parnodarīto zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar likumu "Par izziņas iestādes, prokuratūras un tiesasnelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu", pieņemts 31lēmums, t.sk. 71% no pieņemtajiem lēmumiem bija iesniedzējam labvēlīgs (pilnībā vai daļējiapmierināti iesniegumi).Budžeta programmu „Dotācija Latvijas Politiski represēto biedrībai” un „Valsts nozīmespasākumu norises nodrošināšana starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā” 2010. gadā budžetaizpilde ir 100%.Budžeta programmas „Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības integrācijaspolitikas īstenošana” ietvaros TM veikusi maksājumus nevalstiskajām organizācijām uz noslēgtolīgumu pamata Ls 14 tūkst. jeb 93% no plānotajiem izdevumiem.2010. gadā no Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiemgadījumiem” piešķirtie līdzekļi Ls 13 tūkst. apmērā valsts nozīmes pasākuma norises svētvietāAglonā nodrošināšanai izlietoti 100%.2.3.Informācija par pārskata gadā īstenotajām jaunajām politikas iniciatīvāmPārskata periodā jaunās politikas iniciatīvas TM nerealizēja.2.4.Iestādes veiktie un pasūtītie pētījumi 2010. gadāNo valsts budžeta līdzekļiem pētījumi 2010.gadā netika veikti.

No Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta individuālā projekta „Tehniskā palīdzībasacquis communautaire ieviešanā” finanšu līdzekļiem tika veikts pētījums „Mantas konfiskācijastiesiskais regulējums Latvijā un Eiropas Savienībā, tās izpildes mehānisma efektivitātesnodrošināšana”. Pētījuma mērķis un rezultāti – pētījums tiks izmantots, pilnveidojot noziedzīgiiegūtas mantas konfiskācijas kriminālprocesuāli tiesisko regulējumu. Pētījuma veicēji – prof.Ā.Meikališa un prof. K.Strada- Rozenberga. Iedzīvotāju iespējas saņemt plašāku informāciju irnodrošinātas, pētījums ir publicēts TM mājas lapāhttp://www.tm.gov.lv/lv/ministrija/imateriali/MantKonf.pdf2.5. Sadarbības partneru finansēto programmu un ārvalstu ieguldījumuprogrammu ietvaros īstenoto projektu sasniegtie rezultāti un līdzekļuizlietojums2010. gadā TM turpināja EK īpašās programmas „Civiltiesības” 2007. gada darbībasprogrammas projekta „Jaunākie un turpmākie notikumi Eiropas Savienībā civiltiesību jomā”(Civiltiesību projekts) ieviešanu (70.06.00 apakšprogrammas ietvaros). Projekta ieviešanai2010.gadā tika plānoti līdzekļi Ls 129 tūkst. apmērā, ieviešot šādas aktivitātes – „Projektavadība”, „Apmācību kurss „Jaunākās attīstības tendences Eiropas Savienības instrumentos, kasnosaka piemērojamo likumu””, „Apmācību kurss „Pārrobežu tiesvedība civillietās – Eiropasmaksājuma rīkojums un Eiropas procedūra maza apmēra prasībām”” un „Pieredzes apmaiņasbrauciens par mediācijas procesa nodrošināšanu Nīderlandē”. Minētās aktivitātes ieviestas, kopāapgūstot Ls 67 tūkst. jeb 52% no plānotajiem resursiem.2010. gadā TM apakšprogrammas „Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektuun pasākumu īstenošana (2007-2013)” ietvaros uzsāka projekta „Vienota civilstāvokļa aktureģistrācijas informācijas sistēma” ieviešanu, apgūstot visus ieplānotos Ls 270 tūkst. un uzsākotinformācijas sistēmas izstrādi un iegādājoties datubāzes vadības sistēmu – serveri.Apakšprogrammas „Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana(2007-2013)” ietvaros uzsāka projekta „CAF ieviešana Tieslietu ministrijā” ieviešanu, apgūstotLs 4 tūkst. no plānotajiem Ls 5 tūkst. jeb 96% no plānotajiem resursiem. Tika uzsāktas šādasprojekta aktivitātes – apmācību organizēšana (ar mērķi 20 TM strādājošos cilvēkus apmācītpašnovērtējuma veikšanai atbilstoši CAF (Common Assesment Framework – publiskā sektorakopējais novērtēšanas ietvars) metodei); pašnovērtējuma semināru organizēšana.Apakšprogrammas „Eiropas Komisijas programmas "Solidaritātes un migrācijas plūsmupārvaldīšanas pamatprogrammas 2007. – 2013.gadam" īstenošana " īstenošana” ietvaros2010. gadā apgūti Ls 316 tūkst. jeb 28%.Apakšprogrammas „Tehniskā palīdzība Eiropas Komisijas programmas "Solidaritātes unmigrācijas plūsmu pārvaldīšanas pamatprogrammas 2007.-2013.gadam" īstenošanai” ietvaros2010. gadā apgūti Ls 44 tūkst. jeb 72% no plānotajiem resursiem, nodrošinot Eiropas Trešovalstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2007. un 2008. gada programmu atklātā projektukonkursa apstiprināto projektu starpposma un gala pārskatu izvērtēšanu. Tehniskās palīdzībasietvaros nodrošināti komandējuma braucieni uz Briseli, lai tiktos ar EK pārstāvjiem par Fondaadministrēšanu. Veikta apmaksa par sniegtajiem tulkošanas pakalpojumiem, iepirkta birojatehnika un datortehnika. Tehniskās palīdzības ietvaros ministrijas darbinieki nosūtīti uzapmācībām (angļu valoda, projektu vadība).EEZ) finanšu instrumenta / Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumentaindividuālā projekta „Tehniskās palīdzības fonds 2006.-2011.gadam” (71.05.00apakšprogramma) ietvaros TM 2010. gadā turpināja veikt prioritātes „Tieslietas”starpniekinstitūcijas funkciju veikšanu saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem,apgūts finansējums Ls 3 tūkst. jeb 39% no plānotajiem resursiem. EEZ finanšu instrumenta /32

Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta individuālā projekta „Tehniskā palīdzībaAcquis communautaire ieviešanā” (71.05.00 apakšprogramma) ietvaros 2010. gadā tika plānotiLs 218 tūkst. Projekta aktivitāšu ieviešanai izlietots Ls 208 tūkst. jeb 95%, t.sk. semināru „ArLisabonas līgumu veiktās izmaiņas ES līgumos un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumos” un„Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un tiesvedība” un „Subsidiaritātes un proporcionalitātesprincipa piemērošana saskaņā ar Līgumu Eiropas Savienības darbību” organizēšanai, pētījuma„Par mantas konfiskācijas tiesisko regulējumu Latvijā un Eiropas Savienībā, tās izpildesmehānisma efektivitātes nodrošināšanu” veicēju apmaksai. Aktivitātes „Elektronisko dokumentuinformācijas sistēmu izveide ES tiesību pārņemšanai” ietvaros saskaņā ar noslēgtajiem līgumiempakalpojumu sniedzējiem izmaksāti Ls 171 tūkst., kā arī tika veikta atlīdzības izmaksa projektavadībā iesaistītajiem darbiniekiem. EEZ finanšu instrumenta / Norvēģijas valdības divpusējāfinanšu instrumenta projekta „Valsts un privātās partnerības projekta "Šķirotavas un Kurzemesieslodzījuma vietu celtniecība un uzturēšana" finanšu-ekonomiskā pamatojuma un saistītodokumentu izstrāde, un darbinieku apmācība” (71.06.00 apakšprogramma) ietvaros 2010. gadāno plānotajiem Ls 45 tūkst. apgūti Ls 34 tūkst. jeb 77%, nodrošinot tehniskās specifikācijasizstrādi, iepirkuma procedūras norisi, iepirkuma komisijas darbu un līguma noslēgšanu unavansa izmaksu, veikts starpposma maksājums pakalpojuma sniedzējam par apakšprojektavadības nodrošināšanu. EEZ finanšu instrumenta / Norvēģijas valdības divpusējā finanšuinstrumenta projekta „Valsts un privātās partnerības projekta "Olaines cietuma būvniecība unuzturēšana" konkursa dokumentācijas izstrāde un darbinieku apmācība” (71.06.00apakšprogramma) ietvaros 2010. gadā apgūti visi ieplānotie Ls 103 tūkst., nodrošinot iepirkumaprocedūras norisi, iepirkuma komisijas darbu, kā arī precizējumu veikšanu pirms gala lēmumapieņemšanas par iepirkuma konkursa uzvarētāju un līguma noslēgšanu. Saskaņā ar noslēgtolīgumu pakalpojuma sniedzējs darbu izpildījis – veikta konkursa dokumentācijas izstrāde undarbinieku apmācību nodrošināšana projekta aktivitāšu ietvaros.Apakšprogrammas „Pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti (2007-2013) (2010. gadā)” ietvaros projektā „Latvija - vienlīdzība dažādībā IV” apgūti Ls 98 tūkst. jeb55% no plānotajiem resursiem. Ieviesta aktivitāte „Tiesnešu un praktizējošo juristu apmācībasdiskriminācijas novēršanas jautājumos”, nodrošinot atlīdzību un ceļa izdevumus ārvalstulektoram, apmācību dalībnieku ceļa un naktsmītņu izdevumu segšanu. Realizēta aktivitāte„Informatīvā kampaņa par pretdiskriminācijas jautājumiem”, nodrošinot informatīvo īsfilmu "Esiiecietīgs!" izstrādāšanu, vides reklāmu izveidi, TV un radio raidījumus. Veikti gala maksājumisaskaņā ar noslēgtajiem līgumiem ar nevalstiskajām organizācijām par projekta aktivitāšuieviešanu.2.6. Iestādes sniegtie pakalpojumiTM maksas pakalpojumus sniedz tikai Dzimtsarakstu departaments.2010. gadā Dzimtsarakstu departamentā, pamatojoties uz civilstāvokļa reģistriem, pēcpersonu rakstiska iesnieguma tika gatavoti, izsniegti vai izsūtīti civilstāvokļa aktu reģistrācijuapliecinoši dokumenti – atkārtotas dzimšanas, laulības un miršanas apliecības, izziņas vaiizraksti no civilstāvokļa reģistriem. Šie dokumenti tiek pieprasīti galvenokārt personuradniecības pierādīšanai mantojuma lietās un dzimtu vēstures pētīšanai.2010. gadā sagatavotas 1372 atkārtotas apliecības un 1738 izziņas. Dokumenti izsniegtiapmeklētāju pieņemšanas laikos, kā arī izsūtīti novadu un pilsētu dzimtsarakstu nodaļāmizsniegšanai pieprasītājam atbilstoši dzīves vietai. Uz ārvalstīm dokumenti sūtīti ar Ārlietuministrijas Konsulārā departamenta starpniecību vai starptautiskajos līgumos paredzētajā kārtībā.2010. gadā TM Dzimtsarakstu departamentā ir izsniegtas 1026 atkārtotas civilstāvokļareģistrācijas apliecības, par kurām ar kredītiestāžu starpniecību ir iekasēta valsts nodeva. Valstsnodevas apmēru nosaka MK 2005. gada 28. jūnija noteikumi Nr. 457 Noteikumi par valstsnodevas par civilstāvokļa reģistrācijas apmēru un maksāšanas kārtību.33

Izziņu un izrakstu no civilstāvokļa reģistriem izsniegšanu departaments realizē kā maksaspakalpojumu saskaņā ar MK 2007. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 884 Noteikumi parTieslietu ministrijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.2.7. Vadības un darbības uzlabošanas sistēmasTM saskaņā ar Iekšējā audita likuma prasībām noteica iekšējā audita sistēmu tieslietunozarē un TM Iekšējā audita nodaļas darba apjomu. TM Iekšējā audita nodaļas darba apjomā tikaiekļauta ministrija un astoņas ministrijas padotībā esošās iestādes.TM Iekšējā audita nodaļas darbs tika organizēts saskaņā ar iekšējā audita stratēģiskoplānu, iekšējā audita gada plānu, kā arī atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 24. februārarīkojumā Nr. 114 „Par Pasākumu plānu iekšējā audita sistēmas pilnveidošanai” noteiktajam.Pārskata gadā TM Iekšējā audita nodaļa atbilstoši veiktajiem auditiem ir sniegusi viedoklivadībai par TM un tās padotībā esošajās iestādēs: izveidotās iekšējās kontroles sistēmasefektivitāti un tās atbilstību mērķu sasniegšanai, struktūrvienību darbības atbilstībunormatīvajiem aktiem, noteiktajām funkcijām un apstiprinātajiem rīcības plāniem, kopējāspārvaldības procesa pilnveidošanu, informējot par riskiem un kontroli atbilstošajās jomās.Iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanā pārskata periodā veikti iekšējās kontrolesnovērtēšanas pasākumi:34ar finanšu resursu lietderīgu izlietojumu saistīto risku mazināšanai;ar funkciju sekmīgu izpildi saistīto risku mazināšanai;ar likumību saistīto risku mazināšanai;ar reputāciju saistīto risku mazināšanai.Pārskata gadā auditētās sistēmas:Iestādes stratēģiskā un darba plānošana;Iekšējā un ārējā komunikācija;Iepirkums;Eiropas Savienības finansēto programmu un projektu īstenošanas sistēmas u.c.2010. gadā tika plānoti septiņi auditi, tostarp četri horizontālie sistēmu auditi un divaspārbaudes – viena no tām arī horizontālā griezumā, aptverot ministrijas padotībā esošās četrasiestādes, bet faktiski 2010. gadā noslēgti septiņi iekšējie sistēmu auditi, t.sk. divi auditi, kas bijaiekļauti 2009. gada auditu plānā un noslēgts viens neplānots sistēmu audits, trīs horizontāliesistēmu auditi un viens iekšējās sistēmas audits.Konstatēto trūkumu novēršanai, iekšējās kontroles sistēmas darbības uzlabošanai uniespējamo risku un nelabvēlīgo seku mazināšanai auditori pārskata gadā ir snieguši 111ieteikumu, kā arī ir nodrošinājuši ieteikumu ieviešanas efektīvu uzraudzību. No sniegtajiemieteikumiem, kuru ieviešanas termiņš bija pārskata gads, 69 ieteikumi jeb 100 %, ir ieviesti un 42ieteikumiem ieviešanas termiņš nav vēl iestājies. Kopumā 2010. gadā ir ieviesti 119 Tieslietuministrijas Iekšējā audita nodaļas un ministrijas padotībā esošo iestāžu likvidēto iekšējā auditastruktūrvienību sniegtie ieteikumi, tostarp, kas izteikti iepriekšējos pārskata periodos.Iekšējā audita ziņojumos sniegtais viedoklis par TM un ministrijas padotībā esošo iestāžuiekšējās kontroles sistēmu liecina, ka kopumā ir izveidota iekšējās kontroles sistēma, tā darbojasun tiek pilnveidota un uzlabota. Publisko iepirkumu sistēmas auditā novērtētās iekšējās kontroles

liecina, ka ne visās TM padotībā esošās iestādēs un tās struktūrvienībās ir bijusi izveidotaefektīvi darboties spējīga iekšējās kontroles sistēma, tajā skaitā iekšējās kontroles vide unkontroles aktivitātes.Pārskata periodā TM Iekšējā audita nodaļa sniedza būtisku ieguldījumu iekšējās kontrolessistēmas novērtēšanā un pilnveidošanā, kā arī ir norādījusi ministrijas vadībai un ministrijaspadotībā esošo iestāžu vadītājiem uz jauniem riskiem sakarā ar izmaiņām ekonomiskajā unfinansiālā situācijā valstī, kā arī saistībā ar izmaiņām pārskata gadā pārbaudītajās sistēmās.Tieslietu ministrijas iekšējie auditori ir konstatējuši finanšu resursu nelietderīgas izmantošanasrisku, korupcijas risku, informācijas sistēmu drošības risku.Pārskata gadā veikta arī Valsts kontroles revīzijas izteikto ieteikumu ieviešanasuzraudzību gan TM, gan ministrijas padotībā esošās iestādēs.35

36III PERSONĀLS2010.gads TM personālvadības jomā jāatzīmē kā salīdzinoši mierīgs gads – netikaveiktas nedz grandiozas strukturālās reformas, nedz ļoti lielas iekšējās reorganizācijas, nedzievērojamas darbinieku skaita samazināšanas. Pēc 2008. un 2009.gada krīzes diktētajāmizmaiņām un samazinājumiem, 2010.gadā situācija sāka stabilizēties.Kā nozīmīgākās izmaiņas, kas tika veiktas ministrijā 2010.gadā, ir attiecināmas tieši uzstruktūru, kas nodrošina atbalsta funkciju veikšanu. Ar 2010.gada 1.janvāri likvidētaAdministratīvā departamenta Informācijas tehnoloģiju nodaļa, daļu informācijas tehnoloģijujautājumu risinājumu nododot kapitālsabiedrībai „Tiesu namu aģentūra” un ministrijā saglabājottikai 2 amata vietas. Ar 2010.gada aprīli ministrijā likvidē pastāvīgo struktūrvienību Sabiedriskoattiecību nodaļu un tās funkcijas turpmāk veic un nodrošina Administratīvais departaments.Ar 2010.gada jūliju veikta funkciju pārdale starp atsevišķām ministrijas struktūrvienībām,kā rezultātā likvidēta Tiesību teorijas nodaļa un izveidota Normatīvo aktu kvalitātesnodrošināšanas nodaļa.Ar 2010.gada 1.oktobri ministrijas amatu saraksts aktualizēts atbilstoši jaunajamProfesiju klasifikatoram, tādējādi mainot virknei amatu nosaukumus un profesiju kodus.2010.gadā personāla mainība ministrijā ir 12%, kas ir visnotaļ stabils rādītājs. Savukārt,salīdzinot 2009. un 2010.gadu, dubultojās izsludināto amata konkursu skaits. Šis fakts arī liecinapar to, ka situācija personālvadībā ministrijā stabilizējās un varēja sākt pamazām aizpildītizveidojušās vakances, pieņemot darbā jaunus un profesionālus darbiniekus.

37IV KOMUNIKĀCIJA AR SABIEDRĪBU2010.gada aprīlī TM likvidē pastāvīgo struktūrvienību Sabiedrisko attiecību nodaļu un tāsfunkcijas turpmāk veic un nodrošina Administratīvais departaments.2010. gadā aktīvi veikta sabiedrības informēšanu gan par valdībā izskatītajiem TMizstrādātajiem normatīvajiem aktiem, gan par ministrijai un sabiedrībai nozīmīgiem pasākumiem.2010. gadā TM turpināja Latvijas Tiesu portāla www.tiesas.lv saturisko uzturēšanu.Portālu 2005. gada beigās kopīgi atjaunoja TM un ANO Attīstības programma. Portāls sniedzplašu informāciju par tiesu darbu, personu tiesībām, tajā iekļauti arī tiesā iesniedzamodokumentu paraugi, tiesu kontaktinformācija utt. Aktīvi, sadarbojoties ar tiesu darbiniekiem,portālā regulāri tiek atjaunota tiesu informācija. Regulāri tiek publicēta informācija parkonferencēm un semināriem, kuros tiek apspriesti juridiski jautājumi. Izveidojusies labasadarbība ar juridiskās literatūras izdevējiem, tā nodrošinot portālā aktuālu informāciju pardažādiem juridiskiem izdevumiem – mācību grāmatām, periodiku u.c.Portāls arī tiek attīstīts kā vietne, kur iedzīvotāji var saņemt e-pakalpojumus. Jau pašlaikportālā pieejama „lietas izsekošana”, tas ir – izmantojot lietas vai pavēstes numuru, ir iespējamsuzzināt tiesvedības gaitu – kurā tiesā lieta iesniegta, kādi lēmumi tajā pieņemti, kad nozīmētstiesas sēdēs utt.Iesaistoties Eiropas dienas atzīmēšanā, vairāki TM padotībā esošo iestāžu vadītāji undarbinieki devās uz skolām, kuras kādreiz absolvējuši, lai skolēniem stāstītu par sava darbasaistību ar ES, par ES sniegtajām iespējām un darba principiem vispār.2010. gadā masu medijiem nosūtīta 245 relīzes par Ministru kabinetā un Valsts sekretārusanāksmē skatītajiem TM kompetencē esošajiem jautājumiem, par direktīvu pārņemšanasprocesu, ES Tiesas darbību, kā arī ministrijas rīkotajiem pasākumiem (apbalvošanas pasākumi,konferences) un tieslietu ministra aktivitātēm.TM turpināja uzturēt savu profilu sociālajā portālā www.twitter.com/tieslietas. Ar sociālāmedija palīdzību par TM aktivitātēm tika informēta arvien plašāka sabiedrības daļa.Tāpat kā iepriekšējos gados, liela popularitāte pārskata gadā bija TM mājas lapā esošajam„Forumam”, kur ikviens var uzdot sev interesējošu jautājumu par TM kompetencē esošiemjautājumiem.2010. gada laikā TM aktīvi sniedza atbildes uz dažādiem mediju jautājumiem.Informācija tika sniegta gan mutiski (telefoniski), gan rakstiski, gan izmatojot e-pastus, ganorganizējot intervijas ar ministrijas darbiniekiem. TM darbinieki regulāri tiek iesaistīti atbilžusagatavošanā medijiem par dažādiem TM kompetences jautājumiem. Pārskata gadā arvien vairākmediji vēlējās organizēt tiešas intervijas ar TM speciālistiem, ne tikai saņemt rakstiskas atbildes.Laba sadarbība joprojām ir ar žurnālu „Jurista Vārds”, kurā regulāri tiek publicēta TMsagatavotā informācija, kā arī ziņas par ministrijā notiekošajiem pasākumiem un ministrijasspeciālistu komentāri par normatīvajiem aktiem.TM aktīvi sadarbojusies arī ar nevalstisko sektoru, proti, aicinājusi pārstāvjus darbagrupās, konsultatīvajās padomēs, piesaistījusi nevalstisko organizāciju ekspertus dažādujautājumu risināšanā.

38V TM PRIORITĀTES 2011. GADAM1. Administratīvo un kriminālsodu politikas pilnveidošana.2. Tiesu noslodzes mazināšana un procesa gaitas paātrināšana.3. Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības veicināšana (ES fondu finansēto informācijas unkomunikācijas tehnoloģiju projektu īstenošans, ieviešot jaunus e-pakalpojumus unmodernizējot informācijas sistēmas infrastruktūru, izstrādāt oficiālās publikācijaslikumprojektu).4. Kadastrālo vērtību pārskatīšana un sakārtošana.