Tieslietu ministrijas 2004. gada pārskats (pdf)

Darbības rezultāti un to izvērtējums2.2.1. Valsts investīciju programma „Tiesu informācijas sistēma”Valsts investīciju programma “LR tiesu vienotā informācijas apstrādes sistēma” (TIS) tika uzsākta1998. gadā nolūkā izveidot uz moderniem tehniskiem līdzekļiem bāzētu tiesu informācijas apstrādessistēmu un vienotu tiesas procesa lietvedības programmatūru, kā arī izveidot efektīvu infrastruktūrudatu apmaiņai starp tiesām un citām tiesībsargājošām valsts institūcijām un sabiedrību.2004. gadā TIS projektā apgūti LVL 280000, par šiem līdzekļiem izstrādāti vairāki TIS speciālāprogrammnodrošinājuma programmu moduļi – datu apmaiņai ar Uzņēmumu reģistra moduli, tiesasprocesa dalībnieku uzskaitei, datu apmaiņai ar Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, citu tiesaslietvedībā esošo materiālu apstrādei, kā arī sadaļa „Lietu materiālu pārskats” datu apmaiņai arProkuratūru.Administratīvo tiesu vajadzībām darba režīmā uzstādīts administratīvo lietu modulis.Par projekta līdzekļiem ar datorkomplektiem nodrošināta Kurzemes apgabaltiesa (7 datorkomplekti),Liepājas tiesa (8 datorkomplekti), Talsu rajona tiesa (2 datorkomplekti), Latgales apgabaltiesa(9 datorkomplekti), Ventspils tiesa (5 datorkomplekti), Krāslavas rajona tiesa (2 datorkomplekti), Preiļurajona tiesa (3 datorkomplekti), Daugavpils tiesa (8 datorkomplekti), Rēzeknes tiesa (3 datorkomplekti),kā arī nodrošināti 17 printeri citās Latvijas tiesās.Projekts noslēgsies 2006.gadā.2.3. Eiropas un starptautiskā sadarbība2.3.1. Eiropas Savienības jautājumi2004. gadā 1. maijā Latvijas Republika iestājās Eiropas Savienībā (ES), kas ietekmēja gandrīz visasvalsts varas īstenošanas sfēras, tajā skaitā Tieslietu ministrijas darbību. Līdztekus Saeimas un Ministrukabineta pieņemtajiem ārējiem normatīvajiem aktiem pastāv ES likumdošanas institūciju pieņemtitiesību akti. Daļa no tiem ir tieši jāpiemēro, daļa jāietver nacionālajos tiesību aktos, bet vēl daļai no tiemir augstāks juridisks spēks, salīdzinot ar Latvijas institūciju pieņemtajiem tiesību aktiem.Pēc pievienošanās ES Latvijā ir tieši vai netieši piemērojamas ne tikai regulas, bet arī citi Eiropastiesību avoti – ES pamatlīgumi, Kopienas noslēgtie līgumi ar trešajām valstīm, direktīvas, ES institūcijulēmumi, rekomendācijas, viedokļi, 2. pīlāra (Kopējā ārpolitika un drošības politika) un 3. pīlāra(Sadarbība tieslietās un iekšlietās) sadarbības instrumenti, Eiropas valstu vispārējie tiesību principi unEiropas Kopienu Tiesas un Pirmās instances tiesas praksē nostiprinātie tiesību principi.Lai nodrošinātu acquis comunautaire pārņemšanu nacionālajā tiesību sistēmā un lai iestāšanās ESprocess noritētu pēc iespējas sekmīgāk un neveidotos pārslodzes situācija pēc iestāšanās ES, tikaradīts mehānisms, kas regulēja ES tiesību pakāpenisku pārņemšanu jau pirmspievienošanās periodā.Tomēr Tieslietu ministrija pirms 2004. gada 1. maija saskārās ar vairākām būtiskām problēmām, kaskavēja efektīvu ES tiesību pārņemšanu:• sākotnēji trūka vienotas nostājas vairākos juridiskās tehnikas jautājumos, piemēram, vaidrīkst atsaukties uz regulām Latvijas tiesību aktos;• nebija vienprātības ministriju starpā par to, vai ieviest direktīvu, uz to vienīgi atsaucoties,proti, Latvijas tiesību aktā norādot tikai pārņemtās direktīvas nosaukumu, bet neizklāstottās noteikumus;• direktīvu publikāciju jautājums – daudzas direktīvas un citi tiesību akti nebija oficiāli17Parskats-tieslietas176/21/05, 12:44 PM