vēsture - Latvijas Valsts Arhīvu sistēma
vēsture - Latvijas Valsts Arhīvu sistēma
vēsture - Latvijas Valsts Arhīvu sistēma
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
20<br />
Pārsla Pētersone<br />
Pieminekļa novietne un ziņas par draudzi<br />
Matīšu baznīca atrodas Valmieras rajonā Matīšu ciematā, 29 kilometrus<br />
uz ziemeļiem no Valmieras pie Valmieras–Matīšu šosejas. Ciemats (agrāk<br />
saukts par miestiņu) pastāvējis kopš 1890. gada. toreiz te dzīvojuši ap<br />
500 iedzīvotāju. 18<br />
Patstāvīga draudze Matīšos sāka darboties 1678. gadā. Pirms tam tās<br />
lielākā teritorija – apgabals uz rietumiem un dienvidrietumiem no Burtnieku<br />
ezera līdz Īģes upei – bija lielās Burtnieku draudzes sastāvdaļa, bet neliela<br />
daļa ziemeļos piederēja Mazsalacas, resp., rūjienas draudzei.<br />
1601. gadā Burtnieku pilsnovada vēlākās Matīšu draudzes teritorijā<br />
ietilpa: 1) Ceipēnu vaka ar 48 zemniekiem, 2) daļa Dravas vakas ar 15 zemniekiem,<br />
3) daļa lībiešu vakas ar 42 zemniekiem un viens Barancēnu vakas<br />
zemnieks.<br />
Draudzes teritorijā pastāvēja vairākas muižas. Visagrāk kā atsevišķa<br />
saimnieciski administratīva vienība izveidojās Breslavas muiža (Breslau). Pirmo<br />
reizi dokumentos kā fon Vālenu (Wahlen) īpašums tā minēta 1622. gadā. 19 Kopš<br />
18. gadsimta beigām līdz pat 1920. gada agrārajai reformai muiža piederēja<br />
fon Ceimernu (Ceumern) dzimtai.<br />
otra lielākā draudzes muiža bija Bauņi (Bauenhof). Kā patstāvīga muiža<br />
tā izveidojās pēc 1678. gada, 18. gadsimta pirmajā pusē Krievijas ķeizariene<br />
elizabete to piešķīra grāfam rumjancevam (Румянцев), bet gadsimta otrajā<br />
pusē šeit jau saimniekoja grāfu Zīversu dzimta (Sievers).<br />
18. gadsimta pirmajā pusē no Bauņiem atdalījās Mīlītes muiža (Neuhall),<br />
arī to ķeizariene elizabete 1744. gadā uzdāvināja grāfam rumjancevam,<br />
bet vēlāk, kad par īpašniekiem kļuva grāfi Zīversi, to atkal apvienoja ar<br />
Bauņiem. Ģimenei no 1756. līdz 1881. gadam piederēja arī Matīšu draudzes<br />
Vilzēnu muiža (Wilsenhof), kas par pastāvīgu īpašumu kļuva 17. gadsimta<br />
beigās, bet 1724. gadā ķeizariene anna Joanovna to uzdāvināja galma<br />
virsmaršalam Gustavam reinholdam fon lēvenvoldem (Löwenwolde).<br />
Pēdējā īpašniece pirms 1920. gada agrārās reformas bija grāfiene Benita fon<br />
Štakelberga (Stackelberg).<br />
Matīšu draudzes Pučurgas muižas (Galandfeld) sākumi nav noskaidroti,<br />
jādomā, tie attiecināmi uz 17. gadsimta beigām, kad muiža redukcijas ceļā<br />
kļuva par Zviedrijas valsts īpašumu. 1736. gadā ķeizariene anna Joanovna
Change language