Elektroniskais paraksts bibliotekāriem - Kultūras informācijas sistēmas

LATVIJAS PUBLISKO BIBLIOTĒKU ATTĪSTĪBAS PROJEKTS
1. tēma Kas ir e-paraksts?
Elektroniskais paraksts
Tātad, Jums ir elektroniskais sertifikāts, kas apliecina personas identitāti elektroniskajā vidē. Tas vēl nav
paraksts.
Elektroniskais paraksts veidojas brīdī, kad tiek parakstīts e-dokumenta ietvars. Šī jaunizveidotā informācija
tiek pievienota elektroniskajam dokumentam un ir unikāla un neatkārtojama. Ja tiek veiktas kādas izmaiņas
elektroniskajā dokumentā – pievienoti vai izņemti pievienotie faili, mainīts to saturs (mainot kaut vienu
rakstu zīmi), paraksts tiek zaudēts!
Adresāts, pārbaudot saņemto e-dokumentu, redz, kas to ir parakstījis un tiešsaistē vizuāli var aplūkot
parakstītāja sertifikātu, ko izsniedzis pakalpojumu sniedzējs – Latvijas Pasts, tādā veidā pārliecinoties par
parakstītāja identitāti.
Neelektroniskajā vidē tas pats notiek salīdzinot paraksta atbilstību uz drukāta dokumenta un pasē (vai,
piemēram, salīdzinot parakstu uz kredītkartes un jūsu parakstu uz čeka izdrukas).
Svarīgi!
Veicot izmaiņas elektroniski parakstītā dokumentā, kā arī saglabājot to ar citu nosaukumu, paraksts tiek
zaudēts (par ko informē arī brīdinošs paziņojums šīs darbības laikā)! Esošā parakstītā dokumenta /–u ar
eParakstītāju to saturu programamtūra neļauj nomainīt, mēģinot to saglabāt ar to pašu nosaukumu. Šīs
darbības veikšanas laikā eParakstītāja lietotājs par to netiek informēts, taču atverot vēlreiz šādu failu, tā
saturs būs identisks sākotnējam saturam.
Elektroniskā paraksta mehānisms nodrošina atbildi uz 3 svarīgākajiem jautājumiem komunikācijai virtuālajā
pasaulē:
1. Vai dokuments (saturs, faili) nav ticis mainīts no parakstīšanas brīža? – integritāte
2. Kas ir parakstītājs (dokumenta sūtītājs, iesniedzējs)? – identifikācija
3. Vai parakstītājs ir tas, par ko uzdodas? – autentifikācija
Laika zīmogs
Laika zīmogs ir elektroniski dati, kurus pievieno elektroniskajam dokumentam tā parakstīšanas brīdī.
Pārbaudāmu un uzticamu parakstīšanas laika atzīmes uzlikšanu tiešsaistē nodrošina Latvijas Pasts kā
„apliecinātājs”. Laika zīmoga esamību redz adresāts, tā ir obligāta likumā noteikta prasība sarakstei ar valsts
iestādēm.
Piezīme
Ir 3 elektroniskā paraksta veidi:
Pamata paraksts, bez laika zīmoga. To izmanto, lai adresāts varētu pārliecināties par sūtītāja identitāti.
Paraksts ar laika zīmogu. Adresāts pārliecinās par parakstītāja identitāti un redz faktisko dokumenta
parakstīšanas laiku, noteiktu neatkarīgi no sūtītāja un saņēmēja datorsistēmas laika.
Pilnībā pārbaudīts paraksts. Paraksts ar laika zīmogu un iekļautu informāciju par visiem parakstītājam
laika gaitā izdotajiem sertifikātiem un iespējamajiem atsauktajiem sertifikātiem – paredzēts ilgstošākai
(vairāk par 2 gadiem) glabāšanai.
Kādu parakstu izvēlēties?
LATVIJAS PUBLISKO BIBLIOTĒKU ATTĪSTĪBAS PROJEKTS
1. tēma Kas ir e-paraksts?
E-sarakstei ar draugiem, paziņām var izvēlēties pamata parakstu. Dokumenta saņēmējs zinās, ka to parakstījis
konkrēts cilvēks un dokumenta saturs pa ceļam nav mainīts. Nebūs drošas informācijas par dokumenta
parakstīšanas laiku.
Ja adresāts ir iestāde, iesniegumu, pieprasījumu un citu e-dokumentu gadījumā jālieto paraksts ar laika
zīmogu (to nosaka likumdošana). Parakstot līgumus, puses vienojas par šī paraksta lietošanu.
Pilnībā pārbaudīts paraksts jālieto ilgstošāka dokumenta dzīves cikla (ja tiek plānots to uzglabāt ilgāk par 2
gadiem) gadījumā. Šajā parakstā iekļauta informācija par kādreiz izdotajiem sertifikātiem un to atjaunošanu.
Faila formāts
Elektroniski parakstīts dokuments ir ietvars, kurā var iekļaut vienu vai vairākus failus. Tālāk to paraksta,
apzīmogo ar laika zīmogu un kā vienu failu nosūta adresātam.
Būtībā var iekļaut un parakstīt jebkuru failu – attēlus, teksta dokumentus, prezentācijas, izklājlapas, kartes,
spēles un arī pašas programmas. Tomēr, šajā gadījumā var būt situācija, ka saņēmējs nevar atvērt atsūtīto, jo
viņam nav pieejama kāda specifiska programma, kuru Jūs lietojat. Programmu skaits pasaulē ir milzīgs, turklāt
lielākā daļa no tām ir jāpērk. Saņēmējam nevar būt uz datora tās visas.
Piemēram, adresāts nevar atvērt kādu atsūtītu Adobe Acrobat formātā veidotu elektronisku instrukciju uz
datora, ja nav programmas, kurā to var izdarīt – Adobe Acrobat Reader (Adobe Acrobat veido PDF formāta
failus, ļoti populārs formāts dažāda veida instrukcijām, elektroniskajām grāmatām, izziņas materiāliem.
Windows sastāvā programma PDF failu atvēršanai neietilpst).
Tāpēc, lai nodrošinātu elektroniskajā dokumentā iekļauto failu saprotamību abām sarakstē iesaistītajām
pusēm, likumdošanā noteikti izmantojamie failu formāti:
l nenoformētam tekstam – vienkāršs teksts (Plain text), paplašinājums TXT;
l noformētam tekstam – bagātināts teksts (Rich teht format), paplašinājums RTF, SGML (XML);
l grafiskai informācijai, attēliem – JPEG, TIFF vai PNG;
l vektoru grafikai (izmanto projektēšanas un zīmēšanas programmās)– CGM.
Papildus minētajiem formātiem, iestāde var izmantot citus failu formātus, informāciju par to norādot savā
mājas lapā internetā vai nododot to atklātībai kādā citā veidā. Piemēram, Valsts Sociālās apdrošināšanas
aģentūra papildus likumā noteiktajiem – augšminētajiem formātiem, pieņem Word 97-2003 dokumentu
formātus ar paplašinājumu DOC, Excel 97-2003 izklājlapu formātu XLS, un Adobe Acrobat formātu PDF.
Faila formāts ar eParakstītāju izveidotam dokumentam ir EDOC.
Piezīme
Faila formāts nozīmē šī faila piederību konkrētai programmai, kurā tas izveidots un ar kuru to var atvērt.
Lielākā daļa ikdienā lietoto programmu spēj saglabāt vai eksportēt izveidoto failu dažādos formātos. Lai
panāktu savietojamību (skat. Pielikums Nr.1), izvēlnes Fails (File) komandas Saglabāt kā (Save As) dialoga
logā (skat.Att.1.4.) ir pieejama izvēle Saglabāt kā tipu (Save as type).
Attēls 1. 4.
Dokumenta
saglabāšana ar citu
faila tipu