You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
DK DV apvienības ziņas<br />
Kalpaka bataljona un Latviešu leģiona atceres sarīkojums<br />
Dienvidkalifornijas Daugavas Vanagu apvienības<br />
gadskārtējais Kalpaka bataljona un Latviešu leģiona atceres<br />
sarīkojums notika 4. martā latviešu namā. Sarīkojumā<br />
godināja plkv. O. Kalpaku, pieminot viņa uzticību<br />
Latvijai un viņa aizrautību – vijoles spēli. Šogad 6. janvārī<br />
apritēja 130 gadu kopš O. Kalpaka dzimšanas, viņš<br />
gāja bojā 1919. gadā.<br />
Izjustus lūgšanas vārdus teica Aivars Jerumanis, sarīkojuma<br />
apmeklētāji, Norai Mičulei spēlējot klavieŗpavadījumu,<br />
nodziedāja ASV himnu. DK DV apvienības<br />
priekšnieks Teodors Lilienšteins teica uzrunu, to sākot ar<br />
O. Kalpaka iemīļoto teicienu: „Kas tic, tas uzvar!” T.<br />
Lilienšteins atgādināja O. Kalpaka dzīves gaitas, piedalīšanos<br />
Pirmā pasaules kaŗa cīņās Krievijā, vēlāk neatkarības<br />
cīņās Latvijā, kad kalpakieši kopā ar vāciešiem cīnījās<br />
pret sarkanarmiešiem. Latviešu leģionāri 24 gadus<br />
vēlāk, Otrā pasaules kaŗa laikā kopā ar vāciešiem cīnījās<br />
pret sarkanarmiešiem. Latviešu leģiona 15. un 19. divīzija<br />
1944. gadā no 16. līdz 19. martam pie Veļikajas upes<br />
varonīgi cīnījās pret 11 krievu divīzijām, 19. divīzija<br />
piedalījās sešās lielkaujās Kurzemes cietoksnī, 15 divīzija<br />
grūtās kaujās Pomerānijā. Iespējams, varonīgos latviešu<br />
cīnītājus iedvesmoja O. Kalpaka ticība iespējai uzvarēt.<br />
T. Lilienšteins aicināja nodziedāt Latvijas himnu un<br />
pēc īsa starpbrīža sākās priekšnesumi. O. Kalpakam patika<br />
spēlēt vijoli, un atceroties šo viņa vaļasprieku, uzaicinātais<br />
vijolnieks Andrejs Krastiņš un pianists Luiss<br />
Rosalebrons atskaņoja cittautiešu un latviešu kompozijas,<br />
tostarp Emīla Dārziņa „Melanholisko valsi”.<br />
A. Krastiņš 1985. gadā absolvēja Kalifornijas univer-<br />
Mums zudušie<br />
Jānis Bitītis aizgāja Dieva mierā 6. martā savās mājās<br />
Aliso Viejo. Izvadīšana notika 19. martā pulksten vienpadsmitos<br />
Rose Hill kapsētā.<br />
Nelaiķis atdusas kapsētas Lutheran Lawn nodalījumā,<br />
kur apbedīti vairāki mūsu sabiedrības un draudzes locekļi.<br />
Jānis Bitītis bija DK Latviešu biedrības biedrs, Daugavas<br />
Vanagu apvienības biedrs, DK latviešu luterāņu<br />
draudzes loceklis. Viņš rēgulāri apmeklēja sarīkojumus<br />
un dievkalpojumus, ziedoja, interesējās par notikumiem<br />
Latvijā. Sērojam kopā ar dzīvesbiedri Dzidru un viņas<br />
meitu Sandru.<br />
6<br />
Jānis Bitītis<br />
No labās: vijolnieks Andrejs Krastiņš un pianists<br />
Luiss Rosalebrons<br />
sitāti Losandželosā, kur viņa skolotājs bija vijolnieka<br />
Dāvida Oistracha skolnieks Aleksandrs Tegers. Kopš<br />
turnejas pa Rietumkrasta latviešu centriem 1984. gadā<br />
viņš Losandželosas latviešu namā nebija mūzicējis. Pianista<br />
un komponista Luisa Rosalebrona dzimtene ir Puertoriko,<br />
patlaban viņš ir mācībspēks Fullertonas kolledžā.<br />
Visvairāk viņam patīk Bacha un Mocarta mūzika,<br />
bet viņš interesējas arī par latviešu tautas mūziku, kā arī<br />
par Jāņa Mediņa un Alfrēda Kalniņa kompozicijām.<br />
Pirms koncerta Luiss Rosalebrons par samaksu uzskaņoja<br />
nama klavieres.<br />
Sarīkojuma apmeklētāji vēl nodziedāja Daugavas Vanagu<br />
dziesmu un tad mielojās ar Ingunas Galviņas vadībā<br />
gatavoto vanadžu cienastu. Īpašs gardums bija Ivetas<br />
Kaņepas vira no pašu darzā audzētajām skābenēm.<br />
Teodors Lilienšteins