2. Pēte a 3: “Viena diena tam Kungam ir k ā tūkstoš gadi, un tūkstoš ...
2. Pēte a 3: “Viena diena tam Kungam ir k ā tūkstoš gadi, un tūkstoš ...
2. Pēte a 3: “Viena diena tam Kungam ir k ā tūkstoš gadi, un tūkstoš ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
2 2009. g. septembris 59. gads Nr 6<br />
v<strong>ir</strong>sotnēm uz leju, piepildīja seklo jūru <strong>un</strong> izveidoja<br />
plašu paaugstin<strong>ā</strong>tu līdzenumu – “an elevated plateau”.<br />
Kalnu v<strong>ir</strong>sotnes, ko redzam sev apk<strong>ā</strong>rt, reiz bija šī<br />
paaugstin<strong>ā</strong>t<strong>ā</strong> līdzenuma v<strong>ir</strong>sma.<br />
Bet tad n<strong>ā</strong>ca ledus laikmeti. Pēdēj<strong>ā</strong> ledus laikmet<strong>ā</strong><br />
ledus šaj<strong>ā</strong> apk<strong>ā</strong>rtnē bija jūdzi biezs – a mile thick.<br />
Ledus izurba varen<strong>ā</strong>s Hudsonas upes gultni. Ledus<br />
izurba arī ielejas starp kalnu v<strong>ir</strong>sotnēm. Kad ledus<br />
atk<strong>ā</strong>p<strong>ā</strong>s, pavēr<strong>ā</strong>s aptuveni tas pats skats, ko redzam<br />
šodien. Šie kalni gaŗ<strong>ā</strong> laika skatījum<strong>ā</strong> <strong>ir</strong> sen pensionētu<br />
milzu kalnu p<strong>ā</strong>rpalikumi. Bet tie <strong>ir</strong> pietiekoši lieli, lai<br />
tie būtu izaicin<strong>ā</strong>jums mums uzk<strong>ā</strong>pt (vai uzriteņot) <strong>un</strong><br />
skaistums, par ko <strong>ir</strong> vērts pie Dieva griezties ar slavas<br />
dziesm<strong>ā</strong>m – k<strong>ā</strong> tikko darīj<strong>ā</strong>m, dziedot par “rasot<strong>ā</strong>m<br />
lej<strong>ā</strong>m <strong>un</strong> kalniem, kas migl<strong>ā</strong> tīti”.<br />
Bet laikam nav j<strong>ā</strong>ilgst miljoniem gadu, lai tas liktos<br />
garš laika sprīdis. K<strong>ā</strong> kuŗ<strong>ā</strong> mūža posm<strong>ā</strong> mēs laiku<br />
piedzīvojam ļoti atšķ<strong>ir</strong>īgi. Atceros k<strong>ā</strong> bērns es gaidīju<br />
Ziemsvētkus. Bija Adventa s<strong>ā</strong>kums <strong>un</strong> Ziemsvētki bija<br />
apmēram mēnesi prom. Tas šķita tik baigi garš laiks!<br />
Bija grūti ticēt, ka Ziemsvētki jebkad pien<strong>ā</strong>ks. Bet<br />
mums pieaugušiem <strong>gadi</strong> s<strong>ā</strong>k kaut k<strong>ā</strong> joņot. Vieni<br />
Ziemsvētki nosvinēti, visi ciemiņi aizbraukuši, ievelkam<br />
elpu - <strong>un</strong> n<strong>ā</strong>košie Ziemsvētki tik pat k<strong>ā</strong> jau kl<strong>ā</strong>t!<br />
Ja<strong>un</strong>iem <strong>gadi</strong> paiet, nespējot sagaidīt laiku, kad<br />
beidzot pieaugs. Pieaugušiem laiks paiet, mēģinot atgūt<br />
zaudēto ja<strong>un</strong>ību.<br />
T<strong>ā</strong>pēc ka latviešu draudzēs p<strong>ā</strong>rsvar<strong>ā</strong> <strong>ir</strong> vec<strong>ā</strong>ki<br />
ļaudis, man n<strong>ā</strong>kas bieži novadīt bēres. Kad j<strong>ā</strong>r<strong>un</strong><strong>ā</strong> ar<br />
laul<strong>ā</strong>t<strong>ā</strong> p<strong>ā</strong>ŗa otru pusi, kam vīrs vai sieva tikko izvadīti,<br />
tik bieži esmu dz<strong>ir</strong>dējis, ka viņi atceras savu k<strong>ā</strong>zu<br />
dienu, kas bija p<strong>ir</strong>ms 50 <strong>un</strong> va<strong>ir</strong><strong>ā</strong>k <strong>gadi</strong>em - it k<strong>ā</strong> tas<br />
būtu bijis vakardien. T<strong>ā</strong>pēc mēs 90. psalma lasījum<strong>ā</strong><br />
dz<strong>ir</strong>dēj<strong>ā</strong>m Dieva v<strong>ā</strong>rdu: “K<strong>un</strong>gs, Tu mums esi bijis par<br />
patvērumu uz radu radiem. P<strong>ir</strong>ms kalni radušies, p<strong>ir</strong>ms<br />
zeme <strong>un</strong> pasaule radīta, Tu esi no mūžības uz mūžību,<br />
ak Dievs! Tu cilvēkus atkal dari par pīšļiem <strong>un</strong> saki:<br />
'Griezieties atkal atpakaļ, jūs cilvēku bērni!' Jo <strong>tūkstoš</strong><br />
gadu Tav<strong>ā</strong> priekš<strong>ā</strong> <strong>ir</strong> k<strong>ā</strong> vakar<strong>diena</strong>, kad t<strong>ā</strong> pag<strong>ā</strong>jusi, k<strong>ā</strong><br />
vienas nakts sardze.<br />
Jūs nometnieki esat ja<strong>un</strong>i. Jūs par savu m<strong>ir</strong>stību<br />
daudz nedom<strong>ā</strong>jat, varbūt nedom<strong>ā</strong>jat nemaz. Lai Dievs<br />
dod, ka jums katram būtu gaŗa, veselīga <strong>un</strong> laimīga<br />
dzīve. P<strong>ir</strong>ms gada saņēmu ziņas, kas lika man daudz<br />
va<strong>ir</strong><strong>ā</strong>k dom<strong>ā</strong>t par savu m<strong>ir</strong>stību nek<strong>ā</strong> biju to darījis līdz<br />
šim. Man diagnozēja vēzi. Laimīg<strong>ā</strong> k<strong>ā</strong>rt<strong>ā</strong> tas bija vēža<br />
paveids, ko parasti var labi iz<strong>ā</strong>rstēt. Bet parasti, nav<br />
taču vienmēr. Man m<strong>ir</strong>stība pēkšņi lik<strong>ā</strong>s daudz īst<strong>ā</strong>ka<br />
nek<strong>ā</strong> līdz šim. Ja <strong>ā</strong>rstniecība būs sekmīga, varbūt es vēl<br />
dzīvošu daudzus gadus. Bet ja nav sekmīga, mans<br />
dienu skaits būs daudz īs<strong>ā</strong>ks.<br />
Izšķīros saņemt radi<strong>ā</strong>ciju, lai šo slimību apkaŗotu.<br />
Tas nozīmēja, ka es 45 reizes apmeklēju slimnīcu, kur<br />
nolikos uz galda <strong>un</strong> ap mani bija milzīga mašīna ar<br />
va<strong>ir</strong><strong>ā</strong>kiem projektoriem. Slimnīcas techniķi atst<strong>ā</strong>ja<br />
istabu p<strong>ir</strong>ms projektorus iedarbin<strong>ā</strong>ja, jo stari, kas<br />
iznīcina vēža šūniņas, var būt ļoti kaitīgi vesel<strong>ā</strong>m<br />
šūniņ<strong>ā</strong>m. Katr<strong>ā</strong> no šīm 45 reizēm saņēmu septiņas 15<br />
sek<strong>un</strong>žu radi<strong>ā</strong>cijas devas – no citiem leņķiem.<br />
Nedom<strong>ā</strong>ju, ka spēju jums izteikt, cik garas lik<strong>ā</strong>s t<strong>ā</strong>s 15<br />
sek<strong>un</strong>des, kad radi<strong>ā</strong>cijas apar<strong>ā</strong>ts rūkdams izdeva savus<br />
starus. Varbūt nekad mūž<strong>ā</strong> neesmu t<strong>ā</strong> koncentrējies uz<br />
lūgšan<strong>ā</strong>m k<strong>ā</strong> tad, kad saņēmu šo terapiju.<br />
Par ko es lūdzu? Es pro<strong>tam</strong>s lūdzu, lai es<br />
atveseļotos <strong>un</strong> lai viss labi izdotos. Bet es drīz vien<br />
atkl<strong>ā</strong>ju, ka nevarēju samierin<strong>ā</strong>ties tikai lūdzot par to, lai<br />
Dievs dara t<strong>ā</strong>, k<strong>ā</strong> es vēlos. Vēl<strong>ā</strong>k šo nedēļu apceru<br />
cikl<strong>ā</strong> par Baznīcas gadu, non<strong>ā</strong>ksim līdz Klusai nedēļai.<br />
Tad mēs p<strong>ā</strong>rdom<strong>ā</strong>sim, k<strong>ā</strong> Kristus lūdza Ģetzamenes<br />
d<strong>ā</strong>rz<strong>ā</strong> p<strong>ir</strong>ms sava krusta ceļa. Viņš lūdza, lai viņam<br />
nebūtu pie krusta j<strong>ā</strong>m<strong>ir</strong>st, bet savu lūgšanu nobeidza,<br />
lūdzot Dievu: “ne mans pr<strong>ā</strong>ts, bet Tavs lai notiek.”<br />
T<strong>ā</strong>dēļ jūtu nepieciešamību sav<strong>ā</strong>s lūgšan<strong>ā</strong>s ietilpin<strong>ā</strong>t<br />
šos Kristus v<strong>ā</strong>rdus: “ne mans pr<strong>ā</strong>ts, bet Tavs, lai<br />
notiek.” Un ar to es sapratu, ka es gribēju ka Dievs man<br />
būtu kl<strong>ā</strong>t ne tikai, ja es atveseļošos, bet jo īpaši, ja<br />
izr<strong>ā</strong>d<strong>ā</strong>s, ka mans pēdējais elpas vilciens <strong>ir</strong> itin tuvs.<br />
T<strong>ā</strong>dēļ atkl<strong>ā</strong>ju, ka man bija ne tikai svarīgi lūgt, ka es<br />
atveseļojos, bet arī, ja izr<strong>ā</strong>d<strong>ā</strong>s, ka n<strong>ā</strong>ve tuvoj<strong>ā</strong>s, ka es<br />
varētu m<strong>ir</strong>t ar ticību s<strong>ir</strong>dī, gatavs Dievu satikt. Un tieši<br />
š<strong>ā</strong>da lūgšana bija t<strong>ā</strong>, kas man ļ<strong>ā</strong>va atrast visliel<strong>ā</strong>ko<br />
mieru. Tad s<strong>ā</strong>ku cit<strong>ā</strong> veid<strong>ā</strong> saprast patiesību, ko izsaka<br />
Kristus v<strong>ā</strong>rdi: “Tava s<strong>ir</strong>ds, lai neiztrūkstas <strong>un</strong><br />
neizbīstas. Savu mieru es Tev dod, ne k<strong>ā</strong> pasaule dod,<br />
es Tev dodu.”<br />
Es varu laimīgi ziņot, ka manas nesen<strong>ā</strong>s asins<br />
analīzes dod labu cerību, ka terapija <strong>ir</strong> veikusi iecerēto<br />
mērķi. Vēzis atk<strong>ā</strong>pjas. Tas ziņ<strong>ā</strong>s neko negarantē par<br />
n<strong>ā</strong>kotni, bet t<strong>ā</strong>s <strong>ir</strong> labas ziņas šai <strong>diena</strong>i <strong>un</strong> šim laikam.<br />
Jums visiem būs savs skaits laimīgo dienu <strong>un</strong> bēdu<br />
dienu. Ticība Dievam <strong>ir</strong> tas, kas ļauj mums atkl<strong>ā</strong>t k<strong>ā</strong><br />
dzīvot dien<strong>ā</strong>s balt<strong>ā</strong>s, nebalt<strong>ā</strong>s. Pateiksimies Dievam, ka<br />
tas, kas radīja “kalnus <strong>un</strong> lejas” <strong>un</strong> “Zvaigznēm ceļu<br />
spriež”, <strong>ir</strong> arī mūsu likteņa lēmējs. “Kas lai cits mūs<br />
kopj <strong>un</strong> vada?”<br />
Dievam “viena <strong>diena</strong> <strong>ir</strong> k<strong>ā</strong> <strong>tūkstoš</strong> <strong>gadi</strong>, <strong>un</strong> <strong>tūkstoš</strong><br />
<strong>gadi</strong> k<strong>ā</strong> viena <strong>diena</strong>.” Dievs <strong>ir</strong> K<strong>un</strong>gs p<strong>ā</strong>r laiku <strong>un</strong> telpu.<br />
Pateiksimies Dievam, ka ticības d<strong>ā</strong>vanas dēļ mūsu<br />
ierobežotais dienu skaits skat<strong>ā</strong>ms k<strong>ā</strong> ceļš uz mūžīgo.<br />
Dievs mūs vienmēr aicina apzin<strong>ā</strong>ties, ka tas k<strong>ā</strong>s<br />
noveco, sadrūp <strong>un</strong> m<strong>ir</strong>st nav viss. Baudīsim šīs <strong>diena</strong>s<br />
mūsu mīļ<strong>ā</strong> nometnē k<strong>ā</strong> laiku, kad ļaujam Dieva žēlīgam<br />
pr<strong>ā</strong><strong>tam</strong> notikt “k<strong>ā</strong> debesīs”, t<strong>ā</strong> arī mūsu pašu s<strong>ir</strong>dīs.<br />
Āmen. Laris Saliņš
Change language