Talsu Novada Ziņas

More documents

Recommendations

Info

RUNĀ PAŠVALDĪBA Talsu novada budžets palielināts par 2,4 miljoniem eiro Talsu Novada Ziņas Slēdz līgumus pašvaldības stipendijas saņemšanai ar ārstniecības specialitāšu studentiem Talsu novada domes deputāti 27. oktobra domes sēdē vienbalsīgi apstiprināja grozījumus Talsu novada pašvaldības 2016. gada budžetā. Grozījumi paredz ieņēmumu pieaugumu par 2 451 985 eiro, pašvaldības budžets no 29 312 424 eiro palielinājies līdz 31 764 409 eiro. Kā deputātiem paskaidroja izpilddirektora vietniece administratīvajos un finanšu jautājumos Inguna Kaļinka, lielākā daļa no ieņēmumiem, 2 391 956 eiro, ir valsts budžeta transferti, kas ir paredzēti konkrētam mērķim – piemēram, skolu pedagogu atalgojumam atlikušajiem gada mēnešiem, mācību grāmatu iegādei, profesionālās un interešu izglītības iestādēm, piecus un sešus gadus veco bērnu apmācībai, 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai. Talsu novada pašvaldības izdevumi attiecīgi ir palielināti par tādu pašu summu – valsts mērķdotācija sadalīta iestādēm, tāpat budžeta grozījumos ir iestrādāti deputātu pieņemtie lēmumi rast finansējumu konkrētiem mērķiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Ivonna Vicinska Āfrikas cūku mēris konstatēts Vandzenes pagastā Novembra sākumā trīs Āfrikas cūku mēra gadījumi atklāti Vandzenes pagastā. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda uzskata, ka slimības izplatīšanos veicinājis cilvēciskais faktors, bet šobrīd pats galvenais ir nepieļaut mājas cūku saslimšanu. Arī Talsu novada pašvaldība jau ir apzinājusi tālāko rīcību un nekavējoties to īsteno. I. Koloda informēja, ka Vandzenes pagasts joprojām atradīsies otrajā Āfrikas cūku mēra riska zonā, kas piemērota pēc cūku mēra konstatēšanas tikai savvaļas cūku populācijā, teritorijas iekļaušana karantīnas zonā šobrīd nav nepieciešama. „Vandzenes pagasta apkārtnē darbojas aptuveni pieci medību kolektīvi. Medniekiem ir jāturpina medīt mežacūkas un ņemt to asins un astes paraugus, kas jānogādā pie mums dienestā. Ja analīzes būs negatīvas, tad medījumu varēs tālāk izmantot pēc saviem ieskatiem. Ja tomēr saslimstība tiks konstatēta, tad nomedītais dzīvnieks būs jānogādā speciāli tam paredzētajos PVD konteineros,” pastāstīja I. Koloda. Medniekiem par nodotajiem asins paraugiem tiek maksāts, tāpat tiek piešķirta kompensācija par neiegūto gaļu, ja meža dzīvniekam konstatēts Āfrikas cūku mēris. Vandzenes pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Jansone pastāstīja, ka inficētās mežacūkas tika apraktas tam piemērotā vietā. Tomēr jau 10. novembrī no PVD tika atvests speciālais, noslēgtā tipa konteiners. Tas ir izvietots netālu no Pētera Čevera partizānu grupas piemiņas akmens – pie „Čevera dambja”. Tā izmantošanas nepieciešamības gadījumā jāsazinās ar Bruno Burmeistaru (tālr. 26624432). Konteinerā, paskaidroja I. Koloda, tiek glabāti beigtie, inficētie dzīvnieki. Tā iztukšošana notiek PVD uzraudzībā. Patlaban īpaša piesardzība un detalizēti biodrošības pasākumi jāveic mājas cūku audzētājiem. Ja saimniecība vēlas mājas cūkas vai to gaļu eksportēt uz citām teritorijām, tad nepieciešams PVD izņemt tam paredzētu atļauju. I. Koloda atklāja, ka šo iespēju izmantojušas jau divas saimniecības Vandzenes pagastā un viena saimniecība Ķūļciema pagastā. „Tagad ir svarīgi nepieļaut Āfrikas cūku mēra izplatīšanos mājas cūku vidū, citādi sekas var būt ļoti nelabvēlīgas. Saimniecību īpašniekiem stingri jāievēro biodrošības pasākumi, jo pieredze liecina, ka drīz pēc slimības atklāšanas meža dzīvniekiem, tā skar arī mājas cūkas,” sacīja I. Koloda. 8. novembrī Talsu novada pašvaldības pārstāvji tikās ar PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes pārstāvjiem, lai pārrunātu nepieciešamo pasākumu veikšanu. Inita Fedko; publicitātes foto 9. novembrī Talsu novada administratīvajā centrā svinīgi parakstīja trīs līgumus ar ārstniecības specialitāšu studentēm par pašvaldības stipendijas piešķiršanu. Līgumu parakstīja pašvaldības izpilddirektors Aldis Vilsons, SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” valdes locekļi Dainis Gīlis un Kristīna Bidzāne, kā arī stipendijas saņēmējas Linda Veidere, kura apgūst otolaringologa specialitāti, Lāsma Bidiņa, kura studē ginekologa, dzemdību specialitātē, un Elīna Brikmane, kura mācās radiogrāfera specialitātē. Studentes praktiskās zināšanas pieredzējušu ārstu uzraudzībā nostiprinās un darbu turpinās Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiālē. Līgumi ar speciālistiem ir noslēgti, tomēr ceļš līdz sertifikāta iegūšanai topošajiem ārstiem vēl ir tāls – ginekologa specialitātē tie ir pieci gadi, otolaringologa specialitātē četri gadi, bet radiogrāfera specialitātē viens gads. Lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un veicinātu ārstu piesaisti darbam SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” Talsu filiālē, 13. oktobra domes sēdē deputāti vienbalsīgi atbalstīja stipendiju nolikuma papildināšanu ar iepriekšminētajām specialitātēm. Ārstniecības speciālista stipendija pēc noteiktiem kritērijiem tiek piešķirta studentam, sākot no 4. kursa, kurš apgūst Latvijas valsts akreditētu profesionālo izglītības programmu medicīnā vai ārstam – rezidentam, kurš ir darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības programmu īstenojošu ārstniecības iestādi specialitātes iegūšanai, saskaņā ar Latvijas valsts akreditētu profesionālo rezidentūras izglītības programmu medicīnā. Ārstniecības speciālista stipendija ir 370 EUR mēnesī pirms nodokļu nomaksas, un tiek maksāta 10 mēnešus gadā visu rezidentūras laiku. „Šobrīd speciālistu piesaistē iezīmējas pozitīvāka tendence, jo iesniegumus par stipendiju piešķiršanu iesnieguši trīs rezidenti. 2015. gadā nepieteicās neviens jaunais speciālists. Pašreizējais atbalstāmo specialitāšu saraksts tika veidots, pamatojoties uz SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” sniegto informāciju. Ierosinājām slimnīcas vadībai izvērtēt arī ginekologa, dzemdību speciālista, un radiogrāfera nepieciešamību. Esam ieinteresēti, lai slimnīcas Talsu filiālē strādā jauni un kvalitatīvi speciālisti, kas vēlas savu profesionālo un ikdienas dzīvi saistīt ar Talsu novadu. Būtisks pašvaldības atbalsts ir arī tas, ka pēc studiju beigšanas jaunie ārsti varēs pretendēt uz dienesta dzīvokli,” informē Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece un stipendiju piešķiršanas komisijas priekšsēdētāja Daiga Feldmane. „Šāds pašvaldības piedāvājums ir veiksmīgs risinājums, jo slimnīca iegūst tik nepieciešamos jaunos speciālistus, savukārt students ir drošs, ka būs darba vieta pēc studiju beigšanas. Mani iepriecina jaunie speciālisti, kas ir ar sirdi medicīnā, un tie, kas grib palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem!” pēc līguma parakstīšanas rezumēja SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” valdes loceklis, galvenais ārsts Dainis Gīlis. Jauno speciālistu piesaiste nav viegls darbs, studējošo jauniešu ieinteresēšana ilgst vairāku gadu garumā. Kas ir šis motivējošais faktors, atklāj jaunās stipendiātes: Lāsma Bidiņa, kura studē ginekologa, dzemdību specialitātē, nāk no Madonas novada, bet uzskata, ka Latvija ir maza, un jūtas šai pusei piederīga, jo vecvecāki ir no Ventspils puses. Izvēle strādāt Talsu slimnīcā ir apzināts solis, jo kopš 4. kursa ir iepazītas vairākas reģionālās slimnīcas, un, ieejot Talsu slimnīcā, Lāsma sapratusi, ka šī ir tā vieta, kur vēlētos turpināt savu profesionālo karjeru. „Šeit mēs jutāmies gaidītas. Svarīgi arī tas, ka ēka ir jauna, mūsdienīgi aprīkota, siltuma un mājīguma izjūta bija tas, kāpēc izvēlējos Talsus. Ņemot vērā to, cik lielas ir rezidentu algas Latvijā, šī stipendija ir ļoti liels atspaids materiālā ziņā. Stipendija motivēs vairāk pievērsties mācību procesam un radīs kvalitatīvāku mācību darbu, nevis pēc rezidentūras darba meklēt vēl papildu peļņas iespējas. Runājot par atšķirīgo Rīgā un provincē, uzskatu, ka, strādājot reģionos, ir jābūt lielākai pašpārliecībai, lielākai atbildībai, jo šeit nav tik daudz dažādu profilu speciālistu, ar kuriem konsultēties, tāpēc darbs noteikti būs grūtāks, jo nav plašu konsultēšanās iespēju. Lai strādātu laukos, cilvēkiem ir jāsaprot, ka arī šeit kūsā dzīve, ka arī te var atrast labu darbu, ir labas izglītības iestādes un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Cilvēkiem nav jābaidās pārcelties uz dzīvi laukos, viņi noteikti būs patīkami pārsteigti, ka īstenībā šeit ir ļoti forši!” Linda Veidere, kura apgūst otolaringologa specialitāti jeb, vienkāršāk sakot, ausu, deguna, kakla ārsta arodu, nāk no Jūrmalas puses un šobrīd dzīvo Lapmežciemā. Kāpēc izvēlējusies strādāt Talsu slimnīcā, Linda stāsta, ka jau studiju 5. kursā, domājot par rezidentūras konkursu, sapratusi, ka sevi varētu apliecināt reģionālā slimnīcā, un, tā kā Talsu pusē dzīvo arī ģimene, tā būtu laba iespēja. „Neesmu vēl strādājusi reģionālā slimnīcā, jo apmācību cikls ir Rīgā, bet jūtu to, ka atmosfēra šeit ir daudz mierīgāka, un, man šķiet, pacienti atsaucīgāki,” saka L. Veidere. Elīna Brikmane jau strādā par radiologa asistenti, un topošā radiogrāfere ir Talsu novada iedzīvotāja no Vandzenes puses. „Strādāt reģionā ir lielāka atbildība, un, salīdzinot ar Rīgu, pacientu plūsma ir mazāka, kas paver lielākas komunikācijas iespējas ar slimnieku, līdz ar to ļauj vairāk izprast pacientu. Jau esot praksē, man Talsu slimnīca ļoti iepatikās, atsaucīgs personāls, kas ļāva būt patstāvīgai un daudz ko darīt pašai, izmantojot savas zināšanas. Pozitīvu lomu nospēlēja arī tas, ka slimnīca ir jauna, viss šeit ir skaisti un tīri. Manuprāt, daudzi nezina par šādu iespēju iegūt pašvaldības stipendiju, un vēl man šķiet, ka daudzi nemācās Talsiem vajadzīgās profesijās. Arī pēc pieciem gadiem, līguma beigu termiņa, domāju palikt Talsos, iespējams, papildus strādāšu arī tuvākajās apkaimes slimnīcās – Tukumā, Kuldīgā, to nosaka nepietiekamais atalgojums, un arī speciālistu trūkums. Arī slodze nav pārāk liela, strādājot vienā slimnīcā, tās ir vidēji septiņas diennaktis mēnesī.” Inga Priede Foto: Marta Rake-Lasmane 2 Talsu novada pašvaldības informatīvais izdevums „Talsu Novada Ziņas” Nr. 21 (135) Iznāk divas reizes mēnesī. Tirāža 13 550. Bezmaksas. Sastādītājs: Sabiedrisko attiecību nodaļa, tālr. 63232115, e-pasts: info@talsi.lv Iespiests: „Poligrāfijas grupa Mūkusala”, Mūkusalas iela 15a, Rīga, LV-1004 Izplatīšanu veic: VAS „Latvijas Pasts”, reģ. apliecības Nr.000702741 Izdevuma elektroniskā versija un citas novada aktualitātes www.talsi.lv Jautājiet – mēs atbildēsim! Izmantojiet iespēju un saņemiet atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem, kas saistīti ar pašvaldības darbu! Sūtiet jautājumus: - elektroniski: info@talsi.lv - pa pastu: Kareivju iela 7, Talsi, LV-3201, ar norādi „Talsu Novada Ziņas”. 2016. gada 15. novembris
Talsu Novada Ziņas Par veciem grēkiem maksās citi Jau informējām, ka SIA „Talsu ūdens” šobrīd ir spiests atbildēt par neprofesionāli un nekvalitatīvi vadīto Stendes ūdenssaimniecības projektu, kas ildzis no 2008. līdz 2013. gadam. Tiešie zaudējumi aprēķināti 30 578,38 eiro apmērā, un uzņēmums vērsies ar iesniegumu prokuratūrā. Tagad izmeklēšanā iesaistījies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). SIA „Stendes nami” Stendes pilsētas ūdenssaimniecības attīstības projektu realizēja laikā no 2008. līdz 2013. gadam. No 2011. līdz 2013. gadam par uzņēmuma valdes locekli bija iecelts deputāts Uldis Rozenbergs (tolaik Zaļo un zemnieku savienība), bet domes priekšsēdētājs un kapitāldaļu turētājs bija Miervaldis Krotovs (Zaļo un zemnieku savienība), savukārt projekta vadītājs, par to saņemot papildu atalgojumu, bija apstiprināts toreizējais Stendes pilsētas pārvaldes vadītājs Mareks Zemītis. Ūdenssaimniecības projekta kopējās izmaksas, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu, pārsniedza 2 350 000 eiro. Projekta neprofesionālā īstenošana novedusi pie projekta mērķu nesasniegšanas, kas tādējādi radījusi ne tikai neattiecināmās izmaksas, bet arī regulārus uzņēmuma zaudējumus ikdienas darbības nodrošināšanā. Turklāt projektā konstatētie pārkāpumi rada nopietnas problēmas tālākai Stendes ūdenssaimniecības un kanalizācijas sistēmas attīstīšanai – SIA „Talsu ūdens” vēlējies pretendēt uz Eiropas Savienības finansējumu tālāko darbu veikšanai, bet radītie sarežģījumi šo mērķi var traucēt sasniegt. Līdz ar to Stendes pilsētas iedzīvotājiem var tikt liegta iespēja gūt pilnvērtīgu pakalpojumu. Neesoši aeratori un nestrādājošas iekārtas Tiešo zaudējumu aprēķinā tika iekļautas divu pozīciju izmaksas. Tiešie zaudējumi radušies aerācijas sistēmas atjaunošanā – pēc objekta nodošanas ekspluatācijā 2010. gadā aerotankos iegremdējamie aeratori un to aprīkojums nedarbojās, tādēļ tie tika aizvesti remontam, bet līdz pat šim brīdim – sešu gadu laikā – atpakaļ nav saņemti. Šī zaudējumu pozīcija sastāda 20 791,38 eiro. Savukārt zaudējumus 9787 eiro apmērā radījusi sūkņu stacijas notekūdeņu ieplūdes vietas atjaunošana. Lai arī darbs ir paveikts, tomēr nepareiza tehniskā risinājuma dēļ notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbiniekam katru dienu kļūdu labošanai jāvelta vismaz stunda roku darba – nepareizs risinājums kanalizācijas sūkņu stacijas izbūves augstumos ir radījis pretkritumu, līdz ar to sistēma nedarbojas pilnvērtīgi. Tomēr šie ir tikai tiešajos zaudējumos iekļautie defekti. Viens no projekta sasniedzamajiem rezultātiem bija jaunu aku urbšana un to apgādāšana ar nepieciešamo aprīkojumu. Lai arī ir ierīkotas divas dzeramā ūdens ieguves akas, tomēr konstatēts, ka vienā no urbumiem ūdens ir duļķains un netīrs, turklāt tajā neatrodas iegādātais sūknis, tam salūstot, sūknis aizvietots ar citu. Tas nozīmē, ka šobrīd Stendes pilsētas dzeramā ūdens apgāde ir atkarīga tikai no viena urbuma – ja tas pārstāj darboties, tad pilsēta paliek bez dzeramā ūdens apgādes. Jauns dzeramā ūdens urbums un tā aprīkojums projektā izmaksāja 47 962,05 eiro. Viena no apšaubāmajām projekta aktivitātēm bija ūdens apgādes tīklu izbūve 700 metru garumā Dumpīšu ielā. Tā izmaksāja 142 000 eiro, bet šobrīd šajā posmā ir tikai pieci juridisko personu pieslēgumi, kas vidēji mēnesī patērē tikai 30 kubikmetrus ūdens. Tādējādi gadā uzņēmums gūst ieņēmumus tikai aptuveni 800 eiro apmērā, kas nav proporcionāls ieguldījumu apmēram. Spilgts piemērs ir arī sadzīves kanalizācijas pašteces tīklu izbūve nekurienē – Robežu ielā. Izbūvēts atzars, ko šobrīd nevar izmantot – iespējams, bija plānots šo atzaru savienot ar nākamo kanalizācijas tīklu izbūves kārtu, bet tā līdz pat šim brīdim nav realizēta. Iespējamie netiešie zaudējumi šajā pozīcijā tiek lēsti vairāk nekā 16 000 eiro. Domes deputāti lēma, ka SIA „Talsu ūdens” jāveic nepieciešamās darbības radīto zaudējumu piedziņai un jāiesniedz materiāli prokuratūrā. Projekta pēcieviešanas pārbaudi veica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji, kas konstatēja, ka īstenotajā projektā ir radušās būtiskas pārmaiņas, jo projekta īstenošanas vietā neatrodas paredzētie četri iegremdējamie aeratori. Tāpat tika konstatēts, ka projekta realizēšanas laikā no Ziemeļu notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (NAI) darbi tika pārcelti uz Dienvidu NAI. Izpildītie darbi nav veikti atbilstoši līgumā sākotnēji paredzētajos apjomos, bet par tiem ir samaksāts pilnā apjomā. Kopumā, VARAM norādījis, iepriekšējā Talsu novada domes sasaukuma laikā realizētajā projektā radītas neattiecināmās izmaksas 23 028,01 eiro apmērā. Uzņēmumā ieradās arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvis. Pēc SIA „Talsu ūdens” darbinieka iztaujāšanas KNAB esošos materiālus pārsūtījis Valsts policijai. Par veciem grēkiem maksās citi Šobrīd SIA „Talsu ūdens” ir uzdevums iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā rīcības plānu, norādot konkrētas rīcības termiņus projektā paredzēto aeratoru uzstādīšanai. Ja tas netiks paveikts, tad tiks lemts par finanšu korekcijas piemērošanu. Inita Fedko RUNĀ PAŠVALDĪBA SIA ,,Talsu ūdens” turpina uzlabot darbu Pateicoties SIA ,,Talsu ūdens” izmaksu optimizācijai, šā gada deviņos mēnešos ir izdevies uzlabot uzņēmuma finanšu situāciju un to nostabilizēt. Uzņēmums neslinko – šobrīd veikti lieli kapitālieguldījumi Pastendes notekūdeņu attīrīšanas ietaisēs un tūdaļ tiks uzlabota sadarbība ar klientiem, ieviešot e-rēķinus. Četru procentu izmaksu samazinājums – salīdzinot to ar pagājušo gadu, panākts 2016. gada deviņos mēnešos, atklāja SIA ,,Talsu ūdens” valdes priekšsēdētājs Igors Kude. Izmaksu optimizēšana šajā gadā ir devusi iespēju uzlabot finanšu situāciju un to stabilizēt. SIA ,,Talsu ūdens” turpina arī abonentmaksas atmaksas. No 1. jūlija tā sākta par laika periodu no 2008. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 1. decembrim. 2016. gada deviņos mēnešos saņemts 921 iedzīvotāja iesniegums par atmaksu un līdz šim iedzīvotājiem jau ir atgriezti kopumā 9728 eiro. Gada trešajā ceturksnī SIA ,,Talsu ūdens” remontbrigāde saņēmusi 221 darba uzdevumu, bijis 21 ūdensvada plīsums un novērstas 26 kanalizācijas tīklu avārijas. ,,Šajā laikā ir gan skaloti kanalizācijas tīkli, gan arī novērsti aizdambējumi. Rūpējamies par lietusūdens sistēmas apkalpošanu, tādēļ skaloti tīkli Rīgas, Darba, Dundagas, Kareivju, Celtnieku un K. Mīlenbaha ielā Talsos. Esam tīrījuši grāvju gultnes Draudzības, Strautu un Linduļu ielā, tāpat rekonstruējām lietusūdens ievadīšanas sistēmu Talsu ezerā,” nedaudz no paveiktā uzskaitīja I. Kude. Šajā laikā uzlabota Laidzes pamatskolas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, likvidētas vairākas ūdens noplūdes Laidzē, Rocežos, Sārcenē un Ģibuļos. ,,Vasaras sezonai noslēdzoties, no Talsu ezera izcēlām strūklaku, kas no šī gada ir mūsu pārziņā. Ar augstspiediena strūklu to notīrījām un veicām nepieciešamos uzlabojumus – nogādājām strūklaku ziemas uzglabāšanai noliktavā,” pastāstīja valdes priekšsēdētājs. Viņš piebilda, ka veikti būtiski kapitālieguldījumi notekūdeņu attīrīšanas iekārtās Pastendē. To darbības uzlabošana izmaksājusi 35 852 eiro – kopš to ekspluatācijā nodošanas 2002. gadā, šādas investīcijas nav veiktas. Tādā veidā atjaunota dūņu centrifūga, nomainīti sūkņi un skrēperi, uzlabots dūņu baseins un arī iekārtu automātika. Līdzvērtīgi ieguldījumi nepieciešami arī atdzelžošanas stacijā Daģos. Domājot par klientu ērtību palielināšanu, novembrī tiks ieviesta e-rēķinu sistēma. Turpmāk SEB bankas klientiem par SIA ,,Talsu ūdens” pakalpojumiem būs iespēja saņemt e-rēķinus. ,,Tādā veidā ceram palielināt regulāro maksātāju skaitu un arī uzlabot klientu norēķinu kvalitāti. Tuvākajā laikā šādu iespēju piedāvāsim arī ,,Swedbank” klientiem,” teica I. Kude. Inita Fedko Pašu radīts un pašu radāms stāsts – Latvijas simtgadi gaidot Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, aizvien aktīvāks izvēršas Talsu novada kultūras un izglītības darbinieku, jauniešu, uzņēmēju, pārvalžu vadītāju un citu iniciatīvām bagātu pašvaldības un citu organizāciju pārstāvju darbs. Lai saprastu, vai ejam pareizā virzienā un roku rokā ar citām Latvijas pašvaldībām, uz tikšanos ar darba grupu un interesentiem aicinājām Latvijas valsts simtgades biroja vadītāju Jolantu Borīti. J. Borīte jau iepriekš tika iepazīstināta ar pašvaldībā topošo darba grupas izstrādāto simtgades pasākumu plānu un iniciatīvām. Rezumējot paveikto Latvijā un citās pašvaldībās, viešņa uzsvēra, ka „Talsu novads iet pareizo ceļu un paveikts ir patiešām daudz!” Tāpat J. Borīte atzīmēja, ka simtgades sagaidīšanas galvenie pamatuzdevumi ir saistīti ar Pašvaldības speciāli izveidotā mājaslapa www.talsunovads.lv/lv100/ trīs laika periodiem – pagātni, šodienu un pamatu nākotnei! „Simtgade nav tikai kultūras svinības, mēs aicinām svinību pasākumus veidot trīs līmeņos – starptautiskie un nacionālie pasākumi, nozaru pasākumi, kā arī pašvaldību, nevalstisko un citu organizāciju rīkoti. Daudzas iestrādnes jau veiktas, piemēram, par tradīciju jau kļuvuši Baltā galdauta svētki, ko atzīmējam 4. maijā. Svarīgi ir darīt ļoti vienkāršas, cilvēkiem saprotamas lietas. Viss ir atkarīgs no iedzīvotājiem, no viņu vēlmēm un ierosinājumiem – kā mēs gribam svinēt?! Man ļoti patīk, ka pašvaldības cenšas veidot paliekošas lietas. Arī Talsu novada ideja par pastmarkas izdošanu, himnu Talsu novadam, grāmatas „Talsu namu stāsti” izdošana, dokumentālo filmu veidošanu, nozīmīgu cilvēku vai simtgadnieku stāsti ir tādi valstiskuma veidošanas ceļi. Ir labi veicināt sadarbību pa nozarēm, kas savstarpēji līdz šim nav sadarbojušās. Tāpat būtiska loma ir jauniešu iesaistīšanai, piesaistot projektu finansējumu, un ikviena iedzīvotāja iniciatīva. Katrs var paveikt kaut nedaudz, bet kopā, tas jau būs daudz! Ikvienam ir iespēja palīdzēt digitalizēt folkloras materiālus, pārrakstot tos datorrakstā, un iejusties Krišjāņa Barona tēlā. To var paveikt digitālajā platformā LV100.garamantas.lv, kurā ir uzsākts projekts „Simtgades burtnieks”, šeit var palīdzēt pārrakstīt Latviešu folkloras krātuvē glabātos folkloras materiālus, tādā veidā dāvinot laiku un valodu prasmes Latvijas valsts simtgadei,” rosina J. Borīte. Talsu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa ir izveidojusi īpašu mājaslapu, kas veltīta Latvijas valsts simtgadei un kurā ikviens varēs izrādīt savu iniciatīvu un sekot līdzi plānotajām aktivitātēm un norisēm. Mājaslapa http://www.talsunovads.lv/lv100/ pagaidām vēl ir sākuma stadijā, bet ikvienam interesentam būs iespēja to papildināt, piedāvājot savas idejas. Veidosim un sagaidīsim kopā savas valsts nozīmīgo jubileju! Inga Priede 2016. gada 15. novembris 3
Page 1: Talsu Novada Ziņas Talsu novada pa
Page 5 and 6: Talsu Novada Ziņas AKTUĀLI Katra
Page 7 and 8: Talsu Novada Ziņas DER ZINĀT STAR
Page 9 and 10: Talsu Novada Ziņas DOMĒ Saistoši
Page 11 and 12: Talsu Novada Ziņas Izstāžu noris

Talsu Novada Ziņas

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?