LAIMĪGAS DZĪVES LIKUMI - Grantha.lv

O.G.Torsunovs 

LAIMĪGAS DZĪVES 

LIKUMI 

Otrā grāmata: 

Visuma varenais spēks 

2007.gads

– Priekšvārds – 

Kurš vainojams mūsu ciešanās? 

Bieţi savās problēmās vainojam kādu citu, bet ne sevi. Priekšstats par to, ka apkārtējie 

cilvēki pastāvīgi cenšas ieriebt, jau izsenis valda cilvēku prātos. Tāpēc simtiem gadu pastāv tādi 

jēdzieni kā noskaušana, maitāšana, pieburšana, atburšana, nolādēšana utt. 

Ne tikai mūsdienās, bet arī senatnē cilvēki savās problēmās meklēja vainīgos. Ļaudis 

juta, ka apkārt notiekošajā ir kaut kāda likumsakarība. Ne jau netīšām uz kādu konkrētu cilvēku 

ne no tā, ne no šā uzgāţas nelaimes. Un vienmēr šķiet, ka tajā vainojams kāds cits, bet nekādi 

pats cietējs. 

Pētot senos vēdiskos rakstus, es uz šo jautājumu priekš sevis atradu izsmeļošu atbildi. 

Vēdas uzskata, ka mūsu nelaimēs neviens, izľemot mūs pašus, nav vainīgs. Jā, Jums, dārgais 

lasītāj, nerādās, mēs un tikai mēs paši esam vainīgi visās savās problēmās. 

Pagātnē rīkojoties slikti, esam spiesti pakļauties karmas likumam, kas uzsūta ciešanas. 

Daţreiz slikti notikumi, gluţi kā atriebība, nāk pa vienam, bet daţreiz kārtām. Šķiet, ka aiz visa 

notiekošā stāv kāds ārējs ļauns iemesls. 

Taču Vēdas nepielūdzami apgalvo, ka tikai mēs paši esam vainīgi visās savās problēmās. 

Kā to saprast: cietušais pats vainīgs tajā, ka viľš cieš? Ļoti vienkārši – ciešanas pie viľa atnāk kā 

iepriekšējās rīcības rezultāts. Pagātnē šis cilvēks pats bija pāri darītājs. Kādi gan spēki liek 

negaidīti ciest, reaģējot uz pastrādātajiem grēkiem? 

Vēdas atbild, ka Visumā eksistē vareni spēki, kurus sauc par materiālās dabas gunām. Un 

tieši šie spēki atbilstoši karmai liek mums ciest. Tie ietekmē visas dzīves sfēras un darbību 

atbilstoši mūsu liktenim. Gunas ievieto mūs noteiktos dzīves apstākļos, nepiedāvājot iespēju, pēc 

pašu vēlēšanās ātri kaut ko mainīt. 

Materiālās dabas gunas – nav „vietējās policijas nodaļas iecirknis”, tās kontrolē visu 

pasauli. Neviens process Visumā nenotiek bez viľu nozīmīgas līdzdalības. Materiālās dabas 

gunas, pakļaujoties mūţīgajam laikam, kontrolē visu Visumā notiekošo. Tas ļauj Visumam 

darboties saskaľoti un ļoti harmoniski. Harmonija paredz balansu visā – gan laimē, gan ciešanās. 

Un tā, kāpēc gan nepieciešami šie varenie spēki? 

Lai torte būtu garšīga, visiem komponentiem tajā jābūt vienmērīgi sadalītiem. Ar visa 

nepieciešamā vienmērīgu sadali, lai Visums varētu darboties saskaľoti, nodarbojas materiālās 

dabas gunas. 

Bet pati garšīgākā torte būs tā, kurā visi komponenti savienoti vienotā garšas harmonijā, 

nevainojamā garšas gammā. Tā, piemēram, vanilīns un cukurs pieder pie vienas garšas gammas, 

dateles un medus – pie citas. Tāpēc cukura tortes garša būs piesātinātāka, ja pievienosiet vaniļu, 

bet medus – ja pildījumam izmantosiet dateles. Tieši tāpat ir ar gunām, ietekmējot vispārīgi visus 

līdzīgos procesus, tās rada harmoniskus dzīves apstākļus. 

Katrai dzīves formai gunas rada savus, specifiskus eksistences apstākļus. Zaķis piedzimst 

tur, kur ir kāposti, bet lapsa – tur, kur ir zaķi. Mums šķiet, ka viss dzīvei nepieciešamais, un tieši: 

ēdiens, gaiss, ūdens, Zeme, Saule, mums ir pats par sevi. Starp citu, tarakānam, kurš „nelegāli” 

pastaigājas pa virtuves galdu, šķiet tieši tāpat. Tāpēc, kad viľu no turienes izdzen, viľš jūt 

īgnumu, ko rada pret viľu vērsta nepareiza attieksme. Bieţi, neľemot vērā augstāko spēku 

diktētos likumu, arī mēs nepareizi izmantojam piešķirtos resursus. Tas arī noved pie ciešanām. 

Caurstrāvojot visu pasauli, gunas ir vareni un nepārvarami spēki. Brīţiem redzam, kā 

cilvēki, mēģinot mainīt savu dzīvi, bezpalīdzīgi sitas kā zivis pret ledu. Esot ilūzijā, viľi bez 

2

ezultātiem cenšas pretoties gunu varenībai un neatzīst visuma likumus, kas vada šos 

neuzvaramos spēkus. 

Neizmainot priekšstatu par laimi, pārvarēt gunu negatīvo ietekmi nav iespējams. Taču 

nomainot pasaules redzējumu pret daudz labāku, sākam darīt labus darbus un automātiski 

nokļūstam gunu pozitīvā ietekmē, tajā pašā laikā, negatīvā ietekme pati izzūd. Ja pārdomājam 

savu laimes izpratni, tad paralēli, bez jebkādas piepūles no mūsu puses, mainās spēka vektors, 

kas iedarbojas uz mums. Sakarā ar šī jautājuma aktualitāti, visa grāmata būs veltīta tikai vienai 

tēmai – kā iziet no likteľa nepastāvīguma apburtā loka, kurā esam nonākuši, kā iemācīties 

nenokļūt šo vareno spēku negatīvajā ietekmē, kas spēj iznīcināt mūsu progresu. 

Un tomēr, noteikti kāds ir vainīgs 

Ja pēc maniem paskaidrojumiem tik un tā šķiet, ka Jūsu ciešanās kāds ir vainīgs, tad tas ir 

normāli. Jo grūti pat iedomāties, ka pie visa vainīga ir pašu rīcība, vēl grūtāk tam ir noticēt. Var 

kaut simts reizes to skaidrot, tik un tā šķiet, ka nelaimēs vainojams vīrs, kaimiľš, darba biedrs, 

priekšnieks utt. Tieši manā gadījumā – tas ir izľēmums no likuma – „viľš taču pats pret mani 

slikti izturas, kāds tam sakars ar mani”? 

Izrādās, materiālās dabas gunas, saskaľā ar slikto karmu, ietekmē ne tikai mūsu apkārtni, 

radot kaut kādas grūtības attiecībās, bet arī saprātu, nostiprinot tajā jau esošo negatīvo dzīves 

pozīciju. Tā rezultātā, galvā veidojas noturīgs priekšstats par apkārt valdošo netaisnību, kuru, pat 

gribot, ļoti grūti atspēkot. Tieši šī viltus ideja, nodrošinoties ar gunu atbalstu, mūs ţľaudz. 

Protams, var teikt, ka gunu eksistēšanas faktu arī var ieskaitīt uzmācīgu ideju kategorijā. 

Vispār jau jebkura ideja, principā, var būt maldīga. Kā pārbaudīt savu domu pareizību? Tikai ar 

nešaubīgām, sevišķi autoritatīvām zināšanām. Tāpēc vienīgais veids iegūt skaidru domāšanu – ir 

apbruľoties ar, absolūtas uzticības ieguvušu, zināšanu avotu. Pēdējos gados par šo tēmu 

uzrakstītas daudzas grāmatas. Bet kā saprast, kur novedīs no šīm grāmatām pasmeltās zināšanas: 

pie laimes vai ciešanām? 

Pats pilnīgākais veids, kā to noskaidrot, ir salīdzināt iegūto informāciju ar secinājumiem, 

kurus izdarījuši diţeni pagātnes gudrie un kas izgājuši caur ilgstošu un nopietnu laika pārbaudi. 

Pierādījums zināšanu patiesīgumam ir tas, ka tās jau miljoniem cilvēku aizvedušas līdz pilnībai. 

Kas gan ir pilnība? Īstas zināšanas uz šo jautājumu dod iespējami praktisku atbildi. Pilnība ir 

augstākās (pašas lielākās) laimes iegūšana. Bet ar kādām zināšanām bruľoties, kādas zināšanas ir 

kvalitatīvākas? Neviens nestrīdēsies, ka laiks ir pats drošākais kvalitātes garants. Viss, kas nenes 

labumu, ar laiku aizmirstas. 

Jebkurš cilvēks, kam piemīt veselais saprāts, nestrīdēsies ar šo apgalvojumu – tas, kas 

nav aizmirsts tūkstošiem gadu, ir cienīgs, lai to vērīgi un nopietni pētītu. Vadoties pēc šī 

principa, esmu apbruľojies ar vēdiskajām zināšanām, kas izturējušas ilgstošu neuzvaramā laika 

pārbaudi un aizvedušas miljoniem cilvēku pa laimes iegūšanas ceļu. Mūsdienu zinātnieki domā, 

ka Vēdas ir viena no senākajām mācībām un to vecums nav mazāks par 5000 gadiem. 

Vēdas aptver visdaţādāko zināšanu sfēras. Mācību par materiālās dabas gunām var 

uzskatīt par visas vēdiskās filozofijas fundamentu. Ideja par gunu eksistenci nav hipotēze, manas 

vai kāda cita iztēles auglis. Skaidri domājošs cilvēks nevar vieglprātīgi noraidīt šo seno gudrību. 

Bet, tajā pašā laikā, zināt mācību par gunu ietekmi uz apziľu nav tik vienkārši. Tātad, lai pareizi 

saprastu Vēdās pasludinātās patiesības, sākumā visu vajag rūpīgi izpētīt un pārbaudīt praksē. 

3

Kādēļ kaut ko mainīt, lai viss paliek, kā ir 

Vai zināšanas par materiālās dabas gunām mainīs mūsu dzīvi? Vai ir vērts vispār kaut ko 

dzīvē mainīt, ja jebkuri mēģinājumi kaut ko mainīt saistīti ar ārkārtīgi slimīgiem 

pārdzīvojumiem? „Kāpēc vandīt pagātni un radīt jaunas problēmas? To jau tāpat ir pārāk daudz! 

Ja ir liktenis, tad tik un tā neko nevar izmainīt un tāpēc nav vērts mēģināt”. Tik tiešām, ļoti 

izplatīts uzskats. Šķiet, ka pietiek peldēt pa dzīves straumi un nekādā gadījumā neko nemainīt. 

„Jo man taču viss nav sliktāk par pārējiem”. Vēl jo vairāk, ja jūties apmierināts, tad kāpēc 

nepieciešamas šīs zināšanas par kaut kādu jaunu laimi? 

Vēdas uzskata, pēc karmas likuma, ka laime var jebkurā brīdī izgaist. Bet, kad kļūs 

pavisam slikti, tad bez dziļām zināšanām, kuras izskaidrojis gudrs cilvēks, vienkārši nav 

iespējams neko saprast. Tāpēc, lai kāds cer, ka viss pats no sevis nokārtosies. Saprātīgi cilvēki 

cenšas visu savu brīvo laiku veltīt patiesības meklējumiem un neuzskata, ka šis viľu dzīves laiks 

iztērēts velti. 

Tātad Vēdas tomēr iesaka nebaidīties no pārmaiľām? Bet vai tad daţreiz šo pašu 

pārmaiľu rezultātā neizjūk ģimenes, cilvēki nepamet darbu vai nekļūst par fanātiķiem? Vēdas 

apgalvo, ka pārmaiľas laimi atnesīs tikai tādā gadījumā, ja virziens, šo pārmaiľu vektors, izvēlēts 

pareizs. Bet kur ir garantija, ka viss notiks tieši tā? 

Stingra pārliecība par praktiskumu un pareizību parādās tikai pēc rūpīgas interesējošā 

jautājuma izpētes. Sākumā jāuzzina, ko par šo tēmu saka autoritatīvi avoti, bet pēc tam vajag 

pārbaudīt, vai tas darbojas dzīvē. Bet tik un tā pārmaiľas nevajag steidzināt. Materiālās dabas 

gunas pašas visu maina vai rada visus, pārmaiľām nepieciešamos, apstākļus. Nevajag izjaukt 

savu ģimeni, ja tajā viss ir slikti, nevajag bezcerīgi raudzīties uz attiecībām ar draugiem, ja viľi 

pret Jums slikti izturas. Pietiek vienkārši darboties, balstoties uz vēdiskajām zināšanām, un tad 

izdosies izbēgt pat no paša vismazākā riska sapīties savā liktenī. Tieši tāpat kā kuģu ceļu labi 

zinošs kapteinis spējīgs vadīt viľam uzticēto kuģi pa pašiem bīstamākajiem un mazāk 

zināmajiem ūdeľiem, tā arī cilvēks, kam pieder patiesas zināšanas, pašu likteni iegūs par 

pavadoni, kas viľu labvēlīgi uzvedīs uz īstā ceļa. 

Tik un tā man iebilst: „Šķiet, ka te tomēr ir noteikts risks”. Piekrītu, pat aizbraukt līdz 

darba vietai – riskants pasākums. Ja pirms lidojuma iezemietim paskaidro, ka no lidojošas 

lidmašīnas nevajag kāpt laukā, arī tajā ir kāda jēga. Taču saprātīgs cilvēks, kam raksturīgi ievērot 

drošības tehniku, var būt pārliecināts, ka nejauši nenokritīs uz zemes. Tāpēc, ja kāds muļķis, 

neskatoties uz visiem drošības pasākumiem, tomēr tiecas domāt, ka pastāv risks izkrist, tad 

viľam labāk sēdēt mājās un „dzīvot televizorā”. 

Tā rezultātā, redzam, ka noteiktas skeptiski noskaľotas cilvēku kategorijas tieši 

„televizorā” pavada visu „romantisko, piesātināto ar visādiem notikumiem” dzīvi. Diemţēl 

tādiem cilvēkiem neeksistē cita realitāte. 

Dzīve – tas nav slikti, bet kad atnāks laime? 

Esmu pārliecināts, ka šis jautājums moka visus bez izľēmuma. Vēdas uzskata, ka 

vienmēr, pat esot apmierinātiem ar savu likteni, mēs sev nemanot tiecamies kļūt vēl laimīgāki. 

Tā esam iekārtoti, ka laimei mūsu dzīvē pastāvīgi jāpieaug, citādāk rodas neapmierinātības 

sajūta. Bet kas ir laime? Katram taču ir sava laimes izpratne. Ja tas ir izkropļots jēdziens, tad pēc 

4

lielām pūlēm cilvēks sasniedz izkropļotu laimi. Vai tad tajā ir cilvēka dzīves jēga? Tāpēc 

piekrītiet, ka ceļu uz laimi vajag sākt ar jautājuma – kas ir laime? – izpēti. 

Pirmajā acumirklī šķiet, ka atbilde ir acīmredzama. Laime – ir bagātība, veselība, laba 

sieva un bērni, labi apmaksāts darbs, liels, ērts dzīvoklis, eleganta mašīna, panākumi, slava, gods 

un cieľa. Saskaľā ar Vēdām, tas viss – pārejošas materiālās laimes atribūti. Bet, tiecoties tikai 

pēc materiālās laimes, cilvēki bieţi izjūt neapmierinātību. Tas saistīts ar to, ka cilvēka daba ir 

garīga, nevis materiāla. Vēdas uzskata, ka šajā pasaulē bez materiālās laimes eksistē principiāli 

atšķirīga – garīgā laime. 

Vairākums cilvēku domā, ka bez materiālās, cita laime neeksistē. Ja es kādam pateikšu, 

ka tas tā nav – par mani vienkārši smiesies. Bet, ja labi iegaumējām, kas ir laime, tad kāpēc 

vairums cilvēku dvēseles dziļumos ir tik nelaimīgi? „Droši vien pastāvīgas laimes vienkārši nav 

un to vienmēr jānomaina ciešanām”, – saka ļaudis. Bet Vēdas tomēr uzskata, ka eksistē 

nepārejoša garīga laime un tās daba ir mūţīga. 

Garīgai laimei piemīt īpašība neizgaist, bet nemitīgi pieaugt. Tas nav „noslēpums aiz 

septiľām atslēgām”, bet atrodas ārpus vairākuma cilvēku sapratnes. Taču tā ir viegli sasniedzama 

tiem, kuri spēj skaidri pētīt laimes tēmu un, iegūstot pareizu sapratni, tiekties tai pretī ar visu 

savu sirdi. Citiem vārdiem sakot, šis noslēpums atklājas tikai patiesiem cilvēkiem. 

Kas tā ir par nesaprotamu garīgu laimi un kā to izprast? Vēdas apgalvo, ka sākumā vajag 

pacensties kaut nedaudz novērsties no pastāvīgiem, nesātīgi brīvo laiku aprijošiem 

mēģinājumiem atrisināt materiālās problēmas. Bet kurš tad viľas risinās? Garīgā laime norobeţo 

cilvēku no materiālo problēmu nepārtrauktās plūsmas. Pēc šī apgalvojuma man parasti uzdod 

standarta jautājumu: „Vai jūs pats tam ticiet?”. Var tam ticēt vai neticēt, – es vienkārši ľēmu un 

visu pārbaudīju. Sākumā pats uz sevi, bet pēc tam redzēju, kā tas darbojas daudzu cilvēku dzīvē. 

Visi tie, kas, līdzīgi man, nopietni pēta Vēdas, nonāca pie vienprātīga secinājuma, ka 

garīgā laime nekad nerada neapmierinātību un grūtības. Tā atrisina visas materiālās problēmas. 

Garīgā laime nav atkarīga no veselības, panākumiem, cilvēka finansiālā stāvokļa, dzimuma un 

vecuma. Tā vienmēr pieaug un pamazām padara cilvēku simtreiz laimīgāku, kā visi materiālie 

prieki kopā ľemti. 

„Bet, atvainojiet, tam ir grūti noticēt!” – atkal man atbild. Protams, grūti, tas arī ir 

iemesls, kāpēc šobrīd tik maz laimīgu cilvēku. Ja cilvēks netic kaut kam vērtīgam un, pie tam, 

nevēlas to pārbaudīt, tad viľš nekad nevarēs to izmantot un iegūt labumu. Bez tam, pie 

saprātīgiem cilvēkiem ticība atnāk ne pēc sajūsminātu citu atsauksmju uzklausīšanas. Tāpēc, lai 

iegūtu garīgo laimi, vajag nopietni un dziļdomīgi izmantot praksē visu dzirdēto un izlasīto. 

Ticība veidosies tikai uz nopietnas izpētes pamata. Laime – tas ir pats dārgākais, kas mums 

pieder. Lūk, kāpēc šī grāmata tiek veltīta tam, lai pētītu, kā kļūt pa īstam laimīgam. 

Kā cīnīties ar visuresošo ļaunumu? 

Smieklīgi noliegt ļaunuma un vardarbības eksistenci šajā pasaulē. Ļaunuma esamība 

iznīcina laimi. Uz katra soļa redzam, kā arvien bieţāk jaunatnes apziľa tiek indēta ar narkotikām, 

pavedina mazgadīgos, veic terorisma aktus. Kā ar to cīnīties? 

Vēdas iesaka, pirmkārt, saprast mehānismu, kā ļaunais liktenis noķer cilvēku uz ciešanu 

āķa. Izrādās, tas soda cilvēku par viľa paša grēkiem, kas izdarīti pagātnē. Kāda ir aizsardzība? 

Vēdu secinājums ir vienkāršs – attīroties no grēkiem, var izbēgt no ļaunā likteľa triecieniem. 

5

Kāds ir pats vienkāršākais veids, kā attīrīties no grēkiem? Cilvēks vislabāk attīrās no 

grēkiem, nodarbojoties ar garīgo praksi, tā apgalvo Vēdas. Tas, kurš apzināti tiecas uz lielu, cēlu 

laimi, katrā ziľā to sasniegs un tajā pašā laikā spēs izbēgt no nepanesamām ciešanām. Vai tas 

nav paradokss? Ja viss ir tik vienkārši, kāpēc vairākums cilvēku cieš? Ļaudis cieta agrāk, cieš 

tagad un diez vai spēs kaut ko izmainīt nākotnē. Es arī tā uzskatīju, kamēr nebiju pārbaudījis 

Vēdu gudrību uz sevis. 

Kļūt laimīgam ir diezgan vienkārši, ja izprot gudrās zināšanas par to, kā pareizi rīkoties. 

Taču pats apjēgšanas process ne tuvu nav vienkāršs. Vēdas apgalvo, ka eksistē nosacīti viegli 

veidi, kā tikt vaļā no ciešanām. Bet uzzināt par to eksistenci nav viegli, jo tās nav saistītas ar 

materiālo, bet gan ar, vairumam nesaprotamo, garīgo praksi. Saprātam tāds veids ir grūti 

aptverams noslēpums. Tāpēc vienīgās grūtības ir saprast, ka garīgā prakse patiešām eksistē. 

Kāds iebildīs – kādi mūsdienās var būt noslēpumi? Bet kāpēc gan ne! Īstam noslēpumam 

jau pēc definīcijas jābūt ļoti spēcīgi aizsargātam. Un tad tas var būt noslēpums arī mūsu 

gadsimtā, kurā jau sen valda informācijas kults. Bet brīnumainākais ir tas, ka aizsardzība pret šīs 

garīgās laimes sapratni noslēpta mūsu pašu saprātā. 

Tikko runas sākas par to, ka garīgās zināšanas spēj ātri atrisināt jebkādu radušos 

problēmu, šī aizsardzība momentā nostrādā, un mēs domājam: „Kādas gan tur garīgās zināšanas? 

Pat pati ideja par garīgo zināšanu eksistenci – vienkārši muļķības. Nevēlos par to neko vairs 

dzirdēt. Tās visas ir pasakas un tikai!” Tā daudzi uzķeras uz negatīvās domāšanas par nezināmo 

āķi. Nu, bet Jums, dārgo lasītāj, vai galvā nostrādāja aizsardzība pret ticību garīgai laimei? Ja 

nostrādāja, tas nozīmē, veids, kā ātri sasniegt laimi kādu laiku paliks noslēpums arī Jums. 

Kurš būs uzvarētājs un iegūs laimi 

Ja garīgā laime eksistē, tas nozīmē, ka kādam jāzina, kā to iegūt. Un tas, kurš zina, šajā 

ceļā jau ir guvis panākumus. 

Kurš atteiksies no laimes? Ja garīgā laime eksistē, kur tad ir cilvēki, kas to ieguvuši? Kā 

viľus atpazīt? Daudzi cilvēki ārēji uzvedās kā laimīgi, tas pat kļuvis par modes lietu. Bet, ja 

iepazīstas tuvāk, var ievērot, ka lielais vairums no viľiem ir dziļi nelaimīgi. 

Vēdas apgalvo, ka patiesi laimīgs cilvēks ir apmierināts sevī. Tāpēc viľš netiecas izrādīt 

savu laimi apskatei. Viľu ne pārāk uztrauc šīs nīcīgās pasaules prieki un bēdas, kur burtiski viss 

ir pakļauts pārmaiľām. Tas, kurš ieguvis laimi, jau ir visu sasniedzis, un tāpēc viľam nav 

vajadzības kāpt uz postamenta un kliegt: „Dāmas un kungi, esmu laimīgs! Jūs tikai paskatieties, 

cik man ir labi! Pat vairāk, par nelielu samaksu varu arī jūs darīt laimīgus!!!”. 

Redzam, ka šobrīd ir daudz cilvēku, kuri visiem paziľo par savu laimīgo likteni. Viľi 

nenogurstoši izstrādā arvien jaunas un jaunas „10 (20, 30) dienās iegūstamās laimes metodes”. 

Kāpēc viľi tik skaļi kliedz par savu laimi? Kā kāpēc? Lai nopelnītu naudu un slavu uz to 

rēķina, kas atsauksies. Ja tādi cilvēki spēj kādu padarīt laimīgu, varbūt tas arī ir uz labu? 

Nē, Vēdas uzskata, ka laimi par naudu nevar ne nopirkt, ne pārdot. Laimīgs būs tikai tas, 

kurš spēs ar apkārtējiem cilvēkiem nodibināt absolūti nesavtīgas attiecības. Izdevīguma sajūta un 

patērētāja noskaľojums neveicina dziļas harmonijas, patiesas cieľas un stipras mīlestības rašanos 

starp cilvēkiem. Bet bez mīlestības un cieľas pat laicīgā etiķete – ir vienkārši izrādīšanās, kaut 

kas ārējs vai, tēlaini izsakoties, konfektes papīrītis. 

Pret šo apgalvojumu vienmēr seko arguments: „Ja nauda, prestiţs, labs darbs – ir tikai 

konfekšu papīrītis, tad arī tas nav slikts un diezgan garšīgs”. Līdzīgu ideju propagandas rezultātā 

6

cilvēki nenoguruši dzenas pēc slavas, panākumiem un bagātības, tas ir, pēc ārējas, virspusējas 

laimes. Ieguvuši vienu konfekšu papīrīti, viľi to aplaiza un redz, ka ar to vairs neko nevar iesākt, 

un skrien pakaļ nākošajam. Bet kurš galu galā ēd konfekti? Tas, kurš apēda konfekti un iekšēji ir 

tiešām laimīgs, nekad par to nekliedz. Kā tādā gadījumā atrast pa īstam laimīgu un ar savu likteni 

apmierinātu cilvēku? 

Vēdas apgalvo, ka uz iekšējo laimi norāda spēcīga ticība Dievam, garīgi nodomi, ne dēļ 

izrādīšanās starojošas acis, priecīga balss, laimīgs smaids. Arī tāds cilvēks dalās ar savu laimi, 

bet dara to pilnīgi bez atlīdzības. Rīkojoties nesavtīgi, kalpojot Dievam un cilvēkiem, viľš ir 

laimīgs dziļi dvēselē. Vai ir iespējams pasmelt laimi sevī? Jā. Katrs var novērot, ka pie cilvēka, 

kurš dara labus darbus, laime vienmēr atnāk no iekšienes. Turklāt visi cilvēki, kuriem viľš 

nesavtīgi palīdz, sāk no sirds rūpēties par viľa laimi. 

Tātad, vai viľa laime kļūst mazāka? Nē, gluţi pretēji, lielāka. Garīgai laimei ir sava 

aritmētika: viens smaids rada otru. Tas nozīmē, ka garīgajā realitātē 1-1=2. Jo vairāk nesavtīgas 

mīlestības atdod, jo vairāk to iegūsti. Mūsu ikdienas dzīvē, kad cilvēks atdod materiālu laimi 

(konfektes papīrīti), laimes viľam paliek mazāk. Atdodot naudu, mums vairāk nav noteikta tās 

daudzuma, tajā pašā laikā, uzdāvinot smaidu, lai arī nepazīstamam cilvēkam, mēs vienmēr 

iegūstam smaidu pretī. 

Neko nezinot par garīgo aritmētiku, cilvēki mēģina viens otram atľemt laimi. Materiālās 

laimes idejas vilināti, vairums cilvēku visiem spēkiem cenšas viens otram atľemt naudas laimes, 

prestiţa darba un elitāra sabiedriskā stāvokļa konfekšpapīrīti. Kamēr viľi dzenās pēc šī visa, mēs 

ar Jums, dārgais lasītāj, atbrīvosim savas konfektes no nevajadzīgajiem papīrīšiem un sāksim 

pētīt, kā pareizi baudīt iekšā noslēpto nektāru. 

7

– Ievads – 

Kas nepieciešams veiksmīgai materiāla apguvei 

Informācija par materiālās dabas gunām ir ļoti piesātināta un var tikt plaši pielietota, tajā 

pašā laikā, paliekot ļoti sareţģīta uztverei. Tāpēc visas grāmatas garumā pieskarsimies (gan no 

praktiskās, gan teorētiskās puses) vienam un tam pašam jautājumam – kā nonākt pie jēdziena 

„laime” patiesā skaidrojuma. 

Kā jau iepriekš apspriedām, zināšanas visā savā dziļumā atklājas, mēģinot tās pielietot 

praksē. Eksistē daudz daţādas prakses. Visi labi saprotam, kas ir rīta rosme – tā ir ķermeľa 

vingrināšana, ģitāras spēle – jūtu vingrināšana vai arī šaha spēle – prāta rakstura prakse. Visi šie 

darbības veidi pieradina ķermeni, jūtas un prātu pie praktiskām iemaľām. Taču šāda 

vingrināšanās ikdienā nepadarīs mūs daudz laimīgākus. Vēdas apgalvo, ka tikai saprāta 

pilnveidošanas prakse spēj dzīvē ievest patiesu laimi. Tādā veidā jāiemācās darboties 

pamatojoties uz saprātu, bet šī pieeja daudziem no mums paliek nezināma un maz saprotama. 

Dziļi saprast, kā rīkoties vadoties pēc saprāta, ir ļoti grūti, bet tomēr iespējami. Tas ir pa 

spēkam cilvēkiem, kuri patiesi vēlas kļūt saprātīgi. Esam pieraduši mācīties no savām un svešām 

kļūdām. Tā, iegūstot dzīves pieredzi, trenējam savu saprātu. Taču Vēdas uzskata, ka mācīties no 

kļūdām nav labākais saprāta nostiprināšanas variants – pastāv risks sapīties sadzīves situāciju 

viltīgajos plānos. Ne pēc nostāstiem zinām, ka liktenis var tā piespiest, ka dzīvot kļūst vienkārši 

neizturami. 

Vēdas cilvēcei piedāvā iepazīt saprāta darbības mehānismu, konkrēti, kādā veidā to attīra 

gudrība, kā apgāna muļķība un, kā tā darbības rezultātā mainās visa dzīve. Lai pētītu šīs 

zināšanas jāievēro tikai viens nosacījums – jāattīsta patiesa vēlme kļūt laimīgam. Kas traucē 

patiesumam? Stūrgalvība, iedomība un nevēlēšanās savā dzīvē ienest izmaiľas. Tomēr patiesa 

vēlme kļūt laimīgam iznīcina visus spītības bastionus un piespieţ cilvēku sākt pētīt to, kam viľš 

līdz šim nepievērsa nekādu uzmanību. Patiesīgums izved no nelaimīgā likteľa labirinta, norādot 

skeptiski noskaľotajam saprātam neredzamu izeju. 

Studējot šo grāmatu, Jūs saskarsieties ar diviem nopietniem šķēršļiem, kuri kļūs Jūsu 

patiesīguma pārbaudītāji: 

- Jūs atklāsiet, ka jau saprotamas lietas Vēdas skaidro pavisam savādi. Šis jauninājums 

var nedaudz attālināt no turpmākās izpētes; 

- Jūs redzēsiet, ka visa grāmata ir veltīta tikai vienai tēmai – kā kļūt saprātīgam un 

laimīgam. Tāpēc sākumā šķitīs, ka lasīt to tālāk un „gremot jau sagremoto” – ir 

vienkārši tukša laika tērēšana. 

Patiess cilvēks, uzvarot šos divus šķēršļus vēdisko zināšanu apguvē, atklās: 

- ja tomēr pieľem nestandarta izeju, kaut tikai teorētiski un, neskatoties uz sākotnējo 

apskatītās tēmas saprotamību, turpina pētīt vēdiskās zināšanas, tad ļoti drīz atklāsies 

jauna, daudz dziļāka jau zināmo lietu izpratne. 

- atkārtojot agrāk apgūto materiālu, pamazām cilvēks sāk apdomātās un dziļi apgūtās 

zināšanas izmantot praktiski. 

Tāpēc viss vēdisko zināšanu apguves process uzbūvēts uz daudzkārtīgi atkārtotu vienas 

un tās pašas tēmas, kas apskatīta no daţādiem skatu punktiem, analīzi. Tas tiek darīts ar vienu 

vienkāršu mērķi – pārvietot pasniegtās zināšanas no prāta virspuses uz saprāta dzīlēm. 

8

Papildus prasības materiāla dziļai apguvei 

Pakāpeniski apgūstot materiālu, kas izklāstīts grāmatā, pieliekot pūles, lai novērstu 

domāšanas kūtrumu, un atmetot malā aizspriedumus, mēs varēsim nostiprināt savu saprātu. 

Tomēr, lai trenētu saprātu un iegūtu spējas savā dzīvē ienest reālas izmaiľas, jāizpilda vēl divi 

nosacījumi: 

1. Maksimālas pūles jāpieliek, lai sajustu vēdiskajās gudrībās paslēpto neatkārtojamo 

garīgās laimes garšu. Lieta tāda, ka tikai tieksme pēc garīgās laimes spēj pa īstam 

piesaistīt saprātu. Ieinteresētais saprāts izpaudīsies spēcīgā entuziasmā, kas 

pamudinās cilvēku visu izlasīto pārbaudīt praksē. Pēc izpētītā materiāla praktiskās 

apguves saprāts piepilda pārliecību, kas pati izmainīs visu dzīvi. Ja patiešām sajutīsiet 

garīgo garšu, Jūsu sirdī nekavējoties izpaudīsies spēcīga vēlme nodarboties ar garīgo 

praksi. Un tā, spēcīgs entuziasms – ir pamatpazīme patiesai līdzdalībai izzināšanas 

procesā. Ja garša pētīt laimīgas dzīves likumus vēl nav atnākusi, tad nevajag krist 

izmisumā – Jums vēl viss ir priekšā. 

2. Otrais noteikums – ir nelokāma vēlme sekot pa patiesības ceļu un ne soli nespert 

sāľus. Patiesība – ir zināšanas par augstāko laimi. Cilvēks, kurš patiesi vēlas sekot 

patiesībai, vienreiz sajūtot laimi, no visiem spēkiem centīsies savā blīvajā, notikumu 

piesātinātajā grafikā iedalīt laiku garīgai praksei. Viľš nekļūs sīkumains, novēršoties 

uz otršķirīgām lietām. Savukārt tas, kuram nav spēcīga vēlme kļūt pa īstam laimīgam 

un pārbaudīt iegūtās zināšanas praksē, nolemts vienmēr vainu novelt uz aizľemtību 

un hronisku laika trūkumu. 

Bet brīva laika patiešām nav – man atbild. Labi, tiksim skaidrībā, kam tērējam savu 

laiku? Pats par sevi saprotams, ka tam, ko uzskatām par svarīgu. Tāpēc tikai tie, kuri uzskatīs 

apgūtā materiāla praktizēšanas nepieciešamību par svarīgu un dzīvībai nepieciešamu, iegūs reālu 

iespēju kļūt pa īstam laimīgiem. 

Visiem pārējiem skeptiski noskaľotiem cilvēkiem patiešām nebūs laika izlasīto pārbaudīt 

praktiski. Tāpēc viľi Vēdas varēs saprast tikai teorētiski, un nav nekādas garantijas, ka pa īstam 

saldo laimes konfekti šaubīgais saprāts tomēr kādreiz sagremos un apēdīs. 

Daţi vārdi par izklāstījuma stilu 

Jau tradicionāli materiāls tiek pasniegts dialoga formā. Šajā sarunā tiek atspoguļoti 

jautājumi, kurus mani klausītāji parasti uzdod lekciju laikā. Ceru, ka dzīvā saruna palīdzēja 

veidot materiālu daudz praktiskāku, saprotamāku un interesantāku. 

Mani klausītāji daţreiz uzdod diezgan bezkompromisu jautājumus, kas palīdz dziļāk 

atklāt tēmu. Pat, ja Jums šķitīs, ka daţi manu klausītāju jautājumi izskan diezgan asi, tad variet 

būt pārliecināti par manu patiesu vēlmi ļaut viľiem izteikt visu, kas uz sirds. 

9

– Pirmā nodaļa – 

MATERIĀLĀS DABAS GUNAS 

Pirmā iepazīšanās ar šiem noslēpumainajiem spēkiem 

Kur nelabais mūs var aiznest? 

Mūsu Visumam, saskaľā ar Vēdām, ir lodes forma, un apakšējā daļa tam piepildīta ar 

šķidru substanci. Visuma augšpusē (no vidusdaļas līdz augšai) izvietotas četrpadsmit planetārās 

sistēmas, kas aizľem tikai daļu no kopējā Visuma apjoma. Ārēji tas izskatās, it kā lodes iekšpuse 

līdz pusei piepildīta ar ūdeni. Milzīgs augs stiepjas no ūdens centra (virspuses) uz Visuma 

augšējo daļu. Skan kā pasakā, vai ne tā? Taču, nopietni pētot Vēdas, var viegli saprast, ka tā nav 

pasaka. 

Katra planetārā sistēma pēc formas atgādina disku. Citiem vārdiem sakot, tas, ko 

mūsdienu zinātnieki sauc par galaktiku, Vēdu valodā skan kā „planetārā sistēma”. Visas 

četrpadsmit planetārās sistēmas izvietotas viena virs otras kā četrpadsmit diski. Tā, ko virs savām 

galvām redzam kā Piena Ceļu, pēc visa sprieţot, ir blakus esošā planetārā sistēma. Starp visām 

šīm planetārajām sistēmām mēs atrodamies septītajā līmenī, tas ir, pa vidu. Virs mums izvietotas 

augšējās planetārās sistēmas, zem mums – apakšējās. Kur augša un kur apakša, var saprast pēc 

Polārzvaigznes novietojuma, kas atrodas virs mums. Vēdas detalizēti apraksta katru planetāro 

sistēmu un visu mūsu Galaktiku. 

Lasītājs: Tas viss skan ļoti noslēpumaini un interesanti. Taču iepriekšējā grāmatā par 

laika varenību un nepieciešamību ievērot dienas reţīmu Jūs apsolījāt man izstāstīt par to, kā 

mūsu vēlmi būt laimīgiem sargā materiālās dabas spēki ar dīvainu nosaukumu „gunas”. Kāpēc 

tērēt laiku Visuma uzbūves pētīšanai? Kā zināšanas par planētu izvietojumu un zināšanas par 

gunām ir savstarpēji saistītas? 

Autors: Mūsu vēlmi būt laimīgiem sargā visuma likumi, pamatojoties uz vienkāršu 

principu. Izrādās, esot noteiktam vēlmju spektram, katra dzīvā būtne dzimst uz tās pasaules 

planētas, kur šīs vēlmes var izpildīt. Uz katras Visuma planētas eksistē sava unikāla materiālās 

dabas gunu kombinācija. Tāpēc, vēloties iegūt noteiktu laimes veidu, neizbēgami nonākam to vai 

citu gunu ietekmē, kā rezultātā piedzimstam uz mūsu plānu īstenošanai vispiemērotākās planētas 

Visumā. Tā materiālās dabas gunas sargā un izpilda visu dzīvo būtľu vēlmes. 

Lasītājs: Bet, kur piedzimt ir vislabāk – uz Visuma augstākajām vai zemākajām 

planētām? 

Autors: Uz mūsu Visuma augstākajām planētām dzīvās būtnes dzīvo miljoniem reiţu 

ilgāk un izjūt miljoniem reizes lielāku laimi nekā mēs. 

Lasītājs: Viss, es gribu tūlīt pat piedzimt uz augstākās planētas. Ja mana vēlme atrodas 

Visuma visvarenāko spēku aizsardzībā, tad, pēc idejas, tūlīt pēc šiem vārdiem man jānomirst un 

jāpiedzimst uz augstākās planētas. Bet nezin kāpēc nekas nenotiek. 

10

Autors: Kāpēc Jūs uzskatiet, ka nekas nemainās? Gluţi pretēji, viss notiek, kā tam 

jānotiek: Jūsu vēlme ir ľemta vērā un tās nepārvaramais spēks no šī brīţa iedarbosies uz Jūsu 

likteni. 

Lasītājs: Jūs gribiet teikt, ka esmu jau miris, tikai pats to neievēroju? 

Autors: Nē, es gribu teikt, ka nomirt Jums neļauj Jūsu daudzās iepriekšējās vēlmes, kuras 

arī atrodas augstāko dabas spēku aizsardzībā. Starp citu, tieši tāpat kā tikko Jums prātā ienākusī, 

jaunā ideja. 

Lasītājs: Es jau zināju, ka Jūs atkal mani kaut kā piemānīsiet. Ko vēl, bez manām 

iepriekšējām un šī brīţa vēlmēm, ľem vērā šie spēki? 

Autors: Bez Jūsu, tiek ľemtas vērā arī visu dzīvo būtľu vēlmes, attiecībā pret kurām Jūs 

esiet kaut kā rīkojies. 

Lasītājs: Ko? Kaut kā šo apgalvojumu nesaprotu. 

Autors: Kas te nesaprotams? Mēs ar Jums jau runājām par to, ka dabas spēki izpilda 

absolūti visu dzīvo būtľu vēlmes. Tāpēc, ja Jūs esiet kaut kā rīkojies, tad šī rīcība noteikti kādu 

ietekmēs. Citiem vārdiem sakot, Jūsu rīcību novērtēs augstākie spēki. Šis novērtējums ietekmēs 

ne tikai Jūs, bet arī, piemēram, apkārtējos cilvēkus. Katrs cilvēks, kas tādā vai citādā veidā ir 

saistīts ar Jums, uzvedīsies attiecībā pret jums nedaudz savādāk nekā pirms Jūsu rīcības. 

Ja ar savu rīcību kādam nodarām sāpes, par to mums nāksies izjust tieši tādas pašas 

ciešanas. Un otrādi, izdarot kaut ko labu, kā balvu saľemam laimi. Materiālo gunu aizsardzībā 

atrodamies ne tikai mēs ar Jums, bet arī visi pārējie cilvēki, pie kam, absolūti vienādā pakāpē. 

Daţreiz darām kaut ko labu, bet daţreiz – sliktu. Rezultātā, daţreiz mūs panāk ciešanas, bet 

daţreiz atnāk laime. Tieši tāpēc tiek ľemta vērā mūsu rīcība attiecībā pret visām dzīvajām 

būtnēm, kuras kaut kad bijušas ap mums. 

Lasītājs: Sapratu. Tātad vislabāk ir sēdēt un neko nedarīt, tad varu būt pārliecināts, ka 

nevienam nenodarīšu neko ļaunu. Kā rezultātā, liktenis ľems vērā tikai manas vēlmes. Tagad 

saprotu, kur ir laime. 

Autors: Ja nolemsiet neko nedarīt, Jūsu bērni sāks pēc kārtas mirt no bada, un par to 

Jums būs jāatbild. Tādā veidā ar vienkāršu bezdarbību problēmu neatrisināt. Tāpēc es jau Jums 

teicu, ka šī tēma ir tiešām sareţģīta un nāksies apgūt patiešām daudz. Viss nav tik vienkārši – 

nodomāju, vēlos, tā arī sanāca. Līdzīgi notiek tikai pasakās par burvju nūjiľu. Patiesībā, tas, kur 

piedzimsim nākošajā dzīvē ir atkarīgs ne tikai no prātā ienākušām vēlmēm, bet arī no šajā un 

iepriekšējās dzīvēs izdarītā. 

Lasītājs: Bet vai ir iespējams kaut kādā vienkāršā un viegli saprotamā veidā tikt 

skaidrībā ar to, kādas vēlmes bija ap mani esošajiem cilvēkiem iepriekšējās dzīvēs? 

Autors: Uz šo jautājumu Vēdas dod pietiekami izsmeļošu atbildi. Ľemot vērā rīcību, kas 

izdarīta iepriekšējās dzīvēs, visus cilvēkus var iedalīt trijās pamatgrupās: 

1. Ja cilvēkam pārsvarā bijušas labas vēlmes un arī rīkojies viľš vairumā gadījumu 

dievbijīgi, pie tam, cenšoties dzīvot nesavtīgi, tad viľš atrodas dievbijīgās gunas 

(krievisku valodā – гуна благости) vadošajā ietekmē. Šī guna piešķir viľam cēlu 

raksturu, skaistu ārieni, dod cieľu, patīkamu sabiedrību, stipru veselību, labu likteni 

un patiesu ticību Dievam. Tieši šīs pazīmes liecina par viľa cēlajām vēlmēm un 

dievbijīgo rīcību pagātnē. 

2. Ja cilvēks rīkojies gan labi, gan slikti, bet motīvi vienmēr bijuši savtīgi, tad viľa 

apziľu pārsvarā ietekmē kaislību guna. Rezultātā viľš iegūst impulsīvu, nemierīgu 

raksturu, emocionālo nenoturību, noslieci saslimt ar visām iespējamām slimībām, 

finanšu problēmas, konfliktus attiecībās ar cilvēkiem, likteni bagātu ar pacēlumiem 

11

un kritumiem. Parasti, ja viľš kaut ko lūdz Dievam, tad dara to tikai priekš sevis. Ja 

viľš sevi uzskata par ticīgu, tad nenoguris nosoda visus, kas izmanto ticību Dievam 

savādākā, viľam nepierastā formā. Un to viľš sauc par patiesas ticības Dievam 

izpausmi. Ja redziet, ka cilvēka raksturā izpauţas vairums šo pazīmju, variet secināt, 

ka savās iepriekšējās dzīvēs viľš centies nevienam nevēlēt neko ļaunu, bet dzīvojis 

vienīgi savu egoistisko interešu vārdā. 

3. Ja cilvēks tiešām rīkojies ļauni un pretīgas vēlmes nepameta viľa galvu, tad tagad 

viľš atrodas gara tumsības gunas vadošajā ietekmē. Rezultātā, visbieţāk tādam 

cilvēkam ir atbaidošs ārējais izskats, smags raksturs, ļauna un necienīga attieksme 

pret cilvēkiem, spēcīga finanšu nestabilitāte, skarbs liktenis. Tādi cilvēki parasti netic 

Dievam vai arī izrāda savu melīgo reliģiozitāti, bet tikai tamdēļ, lai ar savu 

taisnprātīgumu piesegtu ļaunos darbus. Ja Jūs satiekat tādu cilvēku, ziniet – 

iepriekšējā dzīvē viľš izjuta prieku radot apkārtējiem ciešanas. 

Lasītājs: Domāju, ka man ar šo aprakstu nepietiks. 

Autors: Atkarībā no tā, kura no gunām atstāj lielāku ietekmi uz cilvēka apziľu, viľam ir 

tāds vai savādāks raksturs, apkārtējā sabiedrība, ģimenes attiecības, ēšanas ieradumi, runa, 

patiesības izpratne un pat ārējais izskats. Taču divos vārdos to nevar izskaidrot. Tāpēc visus šos 

jautājumus mums nāksies apskatīt detalizēti. 

Lasītājs: Paldies par paskaidrojumu. Tomēr Jūs, kā vienmēr, prasmīgi aizgājāt no 

atbildes uz jautājumu: „Kad es varēšu piedzimt uz augstākās planētas?”. 

Autors: Ja Jūs visu dzīvi darīsiet labus darbus un Jūsu vēlmes būs tikai dievbijīgas, tad 

šis jautājums tiks izlemts Jūsu nāves brīdī. Jūsu šīs un iepriekšējo dzīvju dievbijīgajām vēlmēm 

un rīcībai jāpārspēj Jūsu grēcīgās rīcības un vēlmju summa. Tikai šajā gadījumā jūs nenovēršami 

nokļūsiet dievbijīgās gunas valdošajā ietekmē. Rezultātā, pēc raupjā ķermeľa nāves, šis spēks 

Jūs smalkajā ķermenī pārnesīs no Zemes uz vienu no augstākajām planētām. 

Lasītājs: Man grūti saprast, kā es kaut kur smalkajā ķermenī lidošu. Šis termins – 

smalkais ķermenis, – kaut arī tika apspriests iepriekšējā grāmatā par laika varenību, vienalga 

man ir ne visai saprotams. 

Autors: Smalkais ķermenis sastāv no prāta, saprāta un cilvēka neīstā ego. Arī šis 

paskaidrojums Jums pagaidām nav saprotams, bet pamazām, sarunas gaitā, Jūs viegli apgūsiet 

šos terminus. 

Lasītājs: Bet uz kādas no planētām es varēšu nonākt pēc, kā Jūs sakiet, „mana raupjā 

ķermeľa nāves”? 

Autors: Tieši uz tās, kuru esiet pelnījis. Taču tas nenotiks ātrāk, kā beigsies šī Jūsu dzīve. 

Lasītājs: Bet, kurš izlemj, kad beigsies mana dzīve? Arī mana iepriekšējā rīcība un 

vēlmes? 

Autors: Jūs esiet jau nedaudz piemirsis mūsu iepriekšējo sarunu par laika varenību. 

Laiks ľem vērā iepriekšējo rīcību un vēlmes. Bērna ieľemšanas brīdī tiek noteikts viľa dzīves 

cikls, kuru dzīves laikā ar saviem spēkiem vairs nevar pagarināt. 

Lasītājs: Tātad, lai piedzimtu uz augstākas planētas, man visu dzīvi jādara labi darbi? 

Autors: Pie kam, tas jādara tik intensīvi, lai tie pārspētu visus Jūsu iepriekšējās dzīvēs 

pastrādātos ļaunos darbus. 

Lasītājs: Jūs mani grūdiet uz dievbijīgiem varoľdarbiem. Principā, esmu gatavs veikt 

varoľdarbus, ja šim visam noticēšu. Vai ir kāds apstiprinājums tam, ka viss iepriekš teiktais ir 

patiesība? 

12

Autors: Viss, ko šeit saku balstās uz Vēdām, bet priekš manis Vēdas ir patiesības avots. 

Tas, ka mūsu pārvietošanos no vienas planētas uz otru izraisa materiālās dabas gunas, apstiprina 

vairākas Vēdu liecības. Piemēram, tas tiek pieminēts vispāratzītā vēdiskā traktātā, ko sauc par 

„Bhāgavad-gītu” (14.14.-15, 14.18): 

„Mirstot dievbijības gunā [spēka ietekmē], dzīvās būtnes nonāk augstāko planētu tīrajā 

atmosfērā, kur dzīvo diženi gudrie”. 

„Mirstot kaislību gunā [spēka ietekmē], cilvēks piedzimst starp tiem, kas darbojas 

savtīgi [strādā, lai iegūtu materiālu laimi], bet pametot ķermeni gara tumsības gunā, cilvēks 

nokļūst dzīvnieku valstībā”. 

„Tie, kuri atrodas dievbijīgā gunā, pēc nāves pacelsies uz augstākām planētām; cilvēki 

kaislību gunā paliks uz zemes tipa planētām, bet tie, kurus aprijusi pretīgā gara tumsības 

guna, dosies uz elles pasaulēm”. 

Tāpēc Visuma lejas daļā, tuvāk Visuma okeānam, dzīvo tie, kuri pārsvarā rīkojušies 

slikti, un tur viľi pārdzīvo vienas vienīgas ciešanas. Vidējās planetārās sistēmās, kur atrodas arī 

mūsu Zeme, dzīvo tie, kas rīkojušies apmēram vienādās attiecībās, kā dievbijīgi, tā arī slikti. 

Mums, uz Zemes piedzimušajiem, pēc nepiekāpīgā likteľa likumiem, ciešanu un laimes ir 

apmēram vienāds daudzums. Uz augstākajām planētām dzīvo tie, kuri paveikuši daudz labas 

lietas un tur pārsvarā bauda laimi. „Bhāgavad-gīta” (14.16) par to saka sekojošo: 

„Rīkojoties dievbijīgi dievbijīgās gunas ietekmē, cilvēks attīrās. Darbība kaislību gunā 

cilvēkam atnes ciešanas, bet darbība gara tumsības gunā zog viņam saprātu”. 

Lasītājs: Iznāk, ka tieši šie spēki piespieţ mūs piedzimt kādā no planetārajām sistēmām? 

Autors: Jā, bet viľi to dara saskaľā ar mūsu pagātnes vēlmēm un rīcību, tāpēc nekādas 

netaisnības nav. 

Lasītājs: Bet, ja es nezināju, ka rīkojos nepareizi, tad mani vienalga sodīs? 

Autors: Jā, protams, sods jau tāpēc eksistē, lai mēs kaut ko dzīvē saprastu un kaut ko 

iemācītos. 

Lasītājs: Es piekritu sarunāties ar Jums par laimīgas dzīves likumiem. Taču sarunas laikā 

arvien vairāk un vairāk saprotu, ka mūsu dzīve – nav ne tuvu sunīšu spēle. Saskaľā ar Jūsu 

aprakstu, šie dabas spēki ir līdzīgi gestapo – katra mūsu doma un solis tiek izsekots. Pieľemsim, 

sagribējām dzīvot pareizi, bet nezināšanas pēc sastrādājām daudz muļķību. Ja, netīšām, 

nezināšanas pēc kaut kur kļūdījāmies, tad nāves brīdī augstāko planētu vietā, kā iedos termiľu uz 

zemākajām planētām, tā arī nāksies laimes vietā tur nosēdēt sodu mūţa garumā. Man no tādas 

perspektīvas kaut kā nav priecīgi. 

Autors: Jā, Jums taisnība, bet gunas rīkojas daudz gudrāk, nekā šķiet pirmajā brīdī. Ja 

cilvēks nostājas uz patiesības ceļa, tad, neskatoties uz sliktu rīcību pagātnē, viľš tik un tā atrodas 

dievbijīgās gunas spēka valdošajā ietekmē. Sliktas karmas ietekme uzreiz cilvēku nenomāc, bet 

atvirzās uz vēlāku laiku. Pēc tam ar garīgo zināšanu spēku cilvēks var sadedzināt atvirzīto 

karmu. Šajā labošanas ceļā progresējošo cilvēku un pat svēto liktenī arī mēdz būt skarbi 

pārbaudījumi. Bet dievbijīgā guna piešķir viľiem milzīgu laimi, tāpēc likteľa triecienus viľi 

neuztver kā bēdas. 

Lasītājs: Tātad, dievbijības guna saviem mīluļiem var dot laimi kredītā? 

13

Autors: Kaut ko tamlīdzīgu, vienkārši, ja cilvēkam ir pareizs noskaľojums uz iekšējo 

attīstību, tad ciešanas sākumā attālinās laika ziľā, bet pēc tam viľš tās sadedzinās patiesības 

apgūšanas un labu darbu paveikšanas procesā. 

Lasītājs: Tā mēdz būt vienmēr, vai arī par kādu var aizmirst? 

Autors: „Bhāgavad-gītā” (6.40) rakstīts, ka tiem, kas nostājušies uz patiesības ceļa, ir 

pilnīga aizsardzības garantija no, pagātnē pieļauto, kļūdu negatīvajām sekām: 

„Augstākais Dievs teica: „O, Prithi dēls, transcedentālistam [cilvēkam, kas nodarbojas 

ar garīgo praksi], nodarbinātam ar labu darbību, nedraud bojāeja ne materiālā, ne garīgā 

pasaulē [domāts, ka nedraud negaidīta degradācija]. O, Mans draugs, ļaunums nekad 

neuzvarēs to, kurš dara labu”. 

Lasītājs: Vai tiešām taisnība, ka to saka Pats Dievs? 

Autors: Jā, tas ir atzīts vēdisks darbs, kurā burtiski atspoguļota uzticīgā Dieva kalpa, 

varenā pulkveţa Ardţunas saruna ar Pašu Dievu, kas iemiesojies uz Zemes Šrī Krišnas tēlā 

vairāk kā 5100 gadus atpakaļ. 

Lasītājs: Vai tad viľu sarunu kāds noklausījās, vai varbūt, ierakstīja diktofonā? Kā Jūs 

variet apgalvot, ka tieši šos vārdus viľi izrunāja? 

Autors: Viens gudrais, kuru sauca par Sandţu, saľēma no sava garīgā skolotāja 

Vjāsadevas spēju telepātiski redzēt un dzirdēt visu, kas notika šīs sarunas brīdī. Vjāsadeva, arī ar 

savu mistisko spēku palīdzību, spēja vārdu pa vārdam dzirdēt visu šo sarunu. Piemītot 

absolūtajai atmiľai, viľš šo sarunu pierakstīja septiľsimt vārsmās. Bet Sandţa, tieši kaujas laikā 

smalki stāstīja par visu notiekošo caram Dhritaraštram, kas nepiedalījās kaujā personīgi. Tādā 

veidā informācija par Ardţunas un Krišnas sarunu atnāca no diviem neatkarīgiem avotiem. 

Lasītājs: Vai tad var tik daudz no galvas vienā reizē atcerēties? 

Autors: Tajā laikā un tieši piecus tūkstošus gadus atpakaļ vairumam cilvēku bija absolūtā 

atmiľa, un ko tad teikt par gudro Vjāsadevu, kurš pēc atmiľas pierakstīja vairākus desmitus 

vēdiskos darbus. 

Lasītājs: Šis Dieva iemiesojums ir kaut kā pierādīts? 

Autors: Jā, tas bija Vēdu pareģots, piemēram, par šo Dieva iemiesojumu piemin „Šrīmad 

Bhāgavatama”. Bez tam, eksistē astroloģiskie aprēķini, kas norāda uz to, ka šajā laikā piedzima 

tieši Augstākais Dievs un neviens cits. Tāpat ir arī saglabājušās vairākas Viľa līdzgaitnieku 

liecības, kas detalizēti apraksta Viľa dzīvi un pārcilvēcisko rīcību. 

Lasītājs: Bet šobrīd daudzi cilvēki uzskata, ka Dievs var iemiesoties tikai vienā izskatā. 

Autors: Iznāk, ka Dievs var mazāk kā mēs, jo mēs pastāvīgi iemiesojamies daţādos 

ķermeľos. Mums vienmēr zemapziľā gribas ierobeţot Dieva iespējas. Mēs Viľu cenšamies mērīt 

ar savām mērauklām. Patiesībā, kad apziľu ietekmē kaislību guna, tad cilvēks vienkārši nevar 

saprast, ka Dievs var mūsu priekšā nostāties nedaudz citādā izskatā, nekā esam paraduši par Viľu 

domāt. Vēlāk mēs šo jautājumu apskatīsim sīkāk. 

Lasītājs: Jūsu minētais citāts no rakstiem man nav līdz galam saprotams. Piemēram, ko 

nozīmē frāze „ja cilvēks dara labu, tad viľš nekad neies bojā?” 

Autors: Tas nenozīmē, ka viľš nekad nemirs un kļūs nemirstīgs. Vēdiskajos laikos 

iemiesošanās fakts vairumam cilvēku bija acīm redzams un nekādas ilūzijas par mūţīgo dzīvi 

nevienam nebija. Sprieţot pēc sarunas konteksta, šajā vārsmā tiek runāts par ko citu. Tādam 

cilvēkam garantēts, ka viľš neies bojā uz izziľas (sava progresa) ceļa un netiks pakļauts netīšai 

degradācijai. Pat, ja uz šī ceļa viľš neapzināti paklups, tad viľam tiek dota iespēja nākošajā dzīvē 

14

piedzimt labā ģimenē, ar visiem apstākļiem, lai atjaunotu garīgo progresu. Nākošā „Bhāgavadgītas” 

vārsma (6.41) nepārprotami apstiprina šo domu: 

„Pavadot lielu daudzumu dzīvju baudot uz planētām, kur dzīvo dievbijīgas dzīvās 

būtnes, neveiksmīgs jogs (cilvēks, kurš veltījis dzīvi kalpošanai Dievam un nav spējis uz šī ceļa 

palikt) piedzimst taisnu cilvēku vai bagātu aristokrātu ģimenē”. 

Lasītājs: Bet par cik palielinās laime, ja piedzimstam uz daudz augstākas planētas nekā 

tagad? 

Autors: Vēdās ir norādījums, ka laimes spēks uz planetārās sistēmas virs mums ir simts 

reizes lielāks. 

Lasītājs: Tātad, divas galaktikas augstāk par mūsējo, laime jau ir desmit tūkstoš reizes 

lielāka kā uz Zemes? 

Autors: Jā, apmēram tā. Bet dzīvās būtnes, kas tur atrodas, izdarījušas desmit tūkstošus 

reizes vairāk labu darbu kā mēs. Tāpēc arī šeit nav netaisnības. Katrs dzīvo tur, kur ir pelnījis. 

Lasītājs: Es gribu kaut nedaudz padzīvot tajā galaktikā. 

Autors: Tad Jums jāpaveic desmit tūkstoš reizes vairāk labu darbu, nekā cilvēki vidēji uz 

Zemes veic. Taču Vēdas raksta, ka tie cilvēki, kuri vēlas pārvietoties uz augstākām planētām 

patiesībā ir ne pārāk saprātīgi, tāpēc, ka labāk ir uzreiz tiekties nonākt garīgajā pasaulē, kur laime 

ir miljardiem reiţu lielāka. 

Tiem, kuri vēlas uz garīgo pasauli, būs taisns ceļš uz turieni, bet tiem, kuri grib uz 

augstākām planētām, nāksies tur padzīvot daţus desmitus tūkstošus gadu, bet pēc tam nav 

zināms, kādas vēl viľiem radīsies vēlmes. Varbūt viľiem atkal nāksies atgriezties uz Zemes tipa 

vidējām planētām. 

Lasītājs: Vai tad tiem, kuri dzīvo uz augstākajām planētām, vēlmes var mainīties uz 

slikto pusi? 

Autors: Jā, viľi, piemēram, var kļūt lepni un uzvesties ļoti augstprātīgi. Rezultātā, viľi 

pamazām zaudēs savu dievbijību un pēc tam, gribi vai negribi, būs spiesti atkal piedzimt uz 

vidējām vai zemākām planētām. 

Lasītājs: Vai no garīgās pasaules arī var nokļūt materiālajā? 

Autors: Jā, ja sagribēsies dzīvot nevis Dievam, bet sev. Taču iespēja no garīgās pasaules 

nokļūt materiālajā ir ļoti maza. Tur dzīvajām būtnēm nav egoistiska laimes koncepcija un viľi 

visi izjūt laimi, tikai kalpojot Dievam un citām dzīvajām būtnēm. 

Lasītājs: Tad, kā pa tiešo var nokļūt garīgajā pasaule? 

Autors: Vajag ar mīlestību un uzticību atkārtot Dieva Svētos Vārdus, kuriem ir garīga 

būtība un kas spēj mums dot garīgās prakses garšu. Garīgajā pasaulē nav pat ēnas no materiālās 

darbības garšas. Atkārtot Dieva Svētos Vārdus nav sareţģīti, taču mūsu saprātā ir aizbīdnis, kas 

traucē to darīt. 

Lasītājs: Kas tas par aizbīdni? 

Autors: Skaudība pret Dievu. 

Lasītājs: Pagaidām man tas viss ir sareţģīti, nesaprotami un bez pierādījumiem. 

Autors: Ar laiku, vienkārši pētot laimīgas dzīves likumus, ar visiem šiem jautājumiem 

var pamazām tikt skaidrībā. 

Lasītājs: Citiem vārdiem sakot, Jūs dodiet mājienu, ka pagaidām man šo tēmu izpratnei 

trūkst zināšanas? 

15

Autors: Bet, ko Jūs gribiet? Pat gudrajiem, kas saprot Vēdas, izpratne par to, kā var 

sasniegt atbrīvošanos no materiālās pasaules vaţām, un zināšanas par Svēto Dieva Vārdu 

varenību ir apslēptas un grūti apgūstamas. Ko gan teikt par mums, kuri nav pazīstami pat ar ideju 

par dvēseles eksistenci! 

Lasītājs: Ko nozīmē – „materiālās pasaules vaţas”? Šis apgalvojums jau ir līdzīgs 

cietuma aprakstam. 

Autors: Bieţi Vēdas, materiālajā pasaulē eksistējošo daudzo ciešanu dēļ, salīdzina to ar 

cietumu dzīvajām būtnēm, kas izvēlējušās egoistisku dzīvi un labprātīgi sevi iekalušas šo 

muļķīgo vēlmju vaţās. 

Lasītājs: Man sāpīgi par to dzirdēt. Jūs gribiet mani pārliecināt, ka dzīvojam lielā 

cietumā? 

Autors: Nebēdājieties un neizdariet pārsteidzīgus secinājumus. Saprast Vēdas nav tik 

vienkārši, tāpēc vajag pacietīgi turpināt tās pētīt. 

Lasītājs: Ja jau tā, tad labāk turpināsim apspriest gunu darbību. 

Autors: Tātad, kustoties no zemākām uz augstākām planētām, pamazām samazinās 

ciešanas un palielinās laime. Saskaľā ar vēdiskiem priekšstatiem, uz katras daudz augstākas 

planetārās sistēmas laimes ir apmēram simts reizes vairāk, nekā uz iepriekšējās. Tas nozīmē, ja 

cilvēks vēlēsies piedzimt uz planētas ar daudz augstāku attīstības līmeni, tad viľam nāksies darīt 

labus darbus simts reizes vairāk kā visiem pārējiem cilvēkiem. Tāpēc nav šaubu, ka dzīvajām 

būtnēm uz augstākajām planētām piemīt ļoti labs raksturs. Tās ir daudz nesavtīgākas būtnes nekā 

mēs. Un visa viľu dzīve vērsta uz kalpošanu Dievam un visām dzīvajām būtnēm. 

Lasītājs: Vai uz viľiem gunas iedarbojas tāpat, kā uz mums, liekot piedzimt uz tām 

planētām, kuras viľi pelnījuši? 

Autors: Jā, bet ne vienmēr. Daţas dievbijīgas personības, aiz līdzcietības pret mums, 

piedzimst uz daudz zemākām planētām, nekā ir pelnījušas. Viľas to dara pēc pašu vēlēšanās 

vienīgi tāpēc, lai dalītos ar mums cēlajās zināšanās. 

SECINĀJUMS: Bez zināšanām par to, kā darbojas materiālās dabas gunas, apgūt 

laimīgas dzīves likumus nav iespējams. Tāpēc tiem, kuri nav vienaldzīgi pret savu likteni, vajag 

pacensties pēc iespējas dziļāk saprast šo vareno spēku – materiālās dabas gunu – ietekmes 

mehānismu uz mūsu dzīvi. 

Pētot gunu darbību, daudziem rodas vēlme nokļūt uz materiālās pasaules augstākajām 

planētām, bet Vēdās tādus cilvēkus sauc par nepietiekami saprātīgiem. Pa īstam saprātīgs 

cilvēks tieksies nokļūt tikai garīgajā pasaulē. Tādēļ viņam jāpārvar no prāta noslēptā, bet reāli 

sirds dziļumos esošā skaudība pret Dievu, jāpamet visi savi egoistiskie plāni un jāvelta dzīve 

kalpošanai Dieva Augstākai Personībai. 

16

Ko sēsi, to pļausi – neviens, bez mums pašiem, nav vainīgs pie tā, kā 

dzīvojam 

Vidējās planetārās sistēmās, no kurām vienā atrodas Zeme, dzīvās būtnes sliecas 

darboties pārsvarā sevis un savas ģimenes labā. Vairums no viľiem pieturas pie noteiktiem 

noteikumiem un ievēro kulturālas dzīves likumus, cenšoties no tā iegūt labumu. Tajā pašā laikā, 

dzīvās būtnes, kas mīt uz zemākām planētām, apmierinot savas egoistiskās vēlmes, nerēķinoties 

ne ar ko un ne ar vienu – viľiem neeksistē nekādi likumi un noteikumi. Viľiem piemīt reti 

riebīgs raksturs, tie domā tikai par ēdienu, seksu, miegu un labklājības nokārtošanu, viľi visus 

neieredz un tāpēc šausmīgi cieš. 

Lasītājs: Es zinu ļoti daudzus cilvēkus, kuri, dzīvojot uz Zemes, ir tieši tā noskaľoti. 

Autors: Lai cik nebūtu skumji, tā arī ir. Daudzi mums apkārt esošie cilvēki dod 

priekšroku gara tumsības laimei. Un, par noţēlu, viľu liktenis – nākošajās dzīvēs piedzimt uz 

zemākajām planētām vai arī dzīvnieku ķermeľos. 

Lasītājs: Jautra perspektīva. Pieľemsim, ka man pēkšľi parādījies ne tas pareizākais 

priekšstats par laimi, un, rezultātā, es degradēju. Cik ilgi man šajā gadījumā jādzīvo uz 

zemākajām planētām? 

Autors: Vēdas apgalvo, ka mūsu uzturēšanās laiks tajā vai citā Visuma līmenī nav 

pastāvīgs un ir daţādu faktoru noteikts. Viss atkarīgs no tā, kāda laimes izpratne sēţ mūsu 

saprātā, vai, citiem vārdiem sakot, kā iedomājamies laimi. Ļaudis, kas tiecas iegūt augstāko, 

nesavtīgo laimi, pamazām, pētot patiesus zināšanu avotus, nonāk pie sapratnes, kā pareizi dzīvot. 

Cenšoties iekārtot savu dzīvi atbilstoši rakstiem, viľi ar laiku attīrās no grēkiem un nākamajās 

dzīvēs piedzimst augstākos mūsu Visuma līmeľos. Atkarībā no paveiktās darbības nonākam uz 

augstākām, vidējām vai zemākām planētām. Bet nāks laiks, un, kaut kādu apstākļu ietekmē, mēs 

būsim spiesti atkal mainīt savu atrašanās vietu. 

Lasītājs: Runā, ka ellē nāksies dzīvot mūţīgi, bet ko šajā sakarā domā Vēdas? 

Autors: Daţas dzīvās būtnes uz zemākajām planētām atradīsies ļoti ilgi, bet ne mūţīgi. 

Cilvēks var izdarīt daudz slikta, par ko nāksies ilgi ciest. Taču bezgalīgi ilgi rīkoties slikti nav 

iespējams. Kā mēs jau zinām, netaisnības šajā pasaulē nav. Tāpēc kāda viena spēka (gunas) 

ietekme nevar ilgt mūţīgi. Iznīcinot slikto karmu, mūsu dzīve arī pamazām mainās uz labo pusi. 

Starp citu, arī labo darbu sekas neilgs bezgalīgi. Šīs pārdomas gūst apstiprinājumu „Bhāgavadgītā” 

(14.10): 

„Dažreiz, o, Bharatas pēcteci (Ardžuna), cilvēkā gūst pārsvaru dievbijīgā guna, kuras 

priekšā atkāpjas kaislības un gara tumsība. Dažreiz kaislību guna uzvar gara tumsību un 

dievbijību, bet dažreiz pārsvaru gūst gara tumsības guna. Tā starp materiālās dabas gunām 

notiek nemitīga cīņa par ietekmes sfērām”. 

Lasītājs: Principā, tas viss ir pietiekoši loģiski. Bet, ja arī pēc šīm ilgstošajām elles 

mokām vēlme smelt laimi gara tumsībā paliks? Vai tiešām šajā situācijā nav citas izejas, vai 

tiešām nevar mainīt savas vēlmes un sākt meklēt laimi nevis gara tumsībā, bet dievbijībā? 

Autors: Citas izejas nav. Savādāk nāksies dzīvot uz zemākajām planētām līdz tam 

laikam, kamēr apziľā nepamodīsies vēlme meklēt dievbijīgu laimi. Šajā pasaulē mūsu vēlmes 

vienmēr tiek izpildītas. Par beznosacījumu absolūti visu vēlmju izpildīšanu atbild materiālās 

dabas gunas. Tādā veidā, materiālās dabas gunas sargā mūsu tiesības nepārtraukti meklēt to 

laimi, kuru vēlamies. 

17

Lasītājs: Ne jau visi var paši saprast, kas nepieciešams, lai būtu laimīgs. Un ne visi ir 

spējīgi saprast, ka tam nepieciešams kaut tikai mazliet savādāk vēlēties. 

Autors: Pareizi, ne visi. Tieši tāpēc uz katras mūsu Visuma planētas periodiski 

iemiesojas Pats Dievs un Viľa tuvi pavadoľi. Viľu iemiesošanās mērķis – palīdzēt mums tikt 

skaidrībā šajos sareţģītajos jautājumos, kas saistīti ar dzīves mērķi un laimes meklējumiem. Viľi 

vienmēr pēc sevis atstāj svētos rakstus, adaptētus konkrētā laikmeta cilvēkiem. Tāpēc, ja ir kaut 

neliela, bet patiesa vēlme atrast patiesību, mēs nekad un ne pie kādiem apstākļiem nepaliksim 

pilnīgā neziľā. Patiesi raksti uz Zemes atrodas vienmēr. Un tas, kurš tos meklē, obligāti ar tiem 

satiksies. 

Lasītājs: Jūs tik viegli runājiet par daţādiem Dieva iemiesojumiem, it kā būtu tiešs šo 

notikumu liecinieks. No kurienes Jums ir visa šī informācija, kurš var garantēt, ka tas viss nav 

izdomājums? 

Autors: Savos spriedumos es balstos uz Vēdu autoritāti. Vēdisko darbu un tajā izklāstīto 

faktu autentiskums apstiprināts ar vēsturiskiem faktiem un daudzu zinātnieku autoritatīvu 

viedokli. Kas skar daţādos Dieva iemiesojumus, tad Vēdas min daudzas liecības, dodot sīkus un 

precīzus to aprakstus. Tā „Bhāgavad-gītā” (4.7-8) Dievs runā par to, kādos apstākļos Viľš 

iemiesojas šajā pasaulē: 

„Vienmēr, kad materiālajā pasaulē reliģiskie principi tiek mīdīti kājām un uzvaru svin 

ateisms, Es Pats (Dieva Augstākā Personība) nonāku šeit lejā, o, Bharatas pēcteci. Lai 

atbrīvotu taisnos un iznīcinātu ļaundarus, kā arī atjaunotu reliģiskos principus, Es Pats 

nonāku lejā materiālajā pasaulē no laikmeta laikmetā”. 

Lasītājs: Ja Dievs Pats par Sevi runā tik atklāti, tad manas šaubas par Viľa iemiesošanos 

kļūst vēl lielākas. 

Autors: Ja Jūs pats par sevi kādam atklāti stāstiet, tad arī Jūs pats sev neticiet? 

Lasītājs: Par sevi es atklāti stāstu tikai tuviem cilvēkiem nevis visiem pēc kārtas. 

Autors: Kungs Krišna arī pavēstīja slepenās zināšanas par Sevi Savam tuvākajam 

pavadonim Ardţunam, tās nebija adresēts tiem, kuri vēlāk apskaudīs šīs sarunas dalībniekus. 

Lasītājs: Jums šķiet, ka es apskauţu? 

Autors: Kāds vēl var būt pamatojums, lai apšaubītu cita patiesumu? 

Lasītājs: Man vienkārši tam ir grūti noticēt, tas arī viss pamats. 

Autors: Es taču Jums visu paskaidroju, neko neizdomājot, balstoties uz Vēdu autoritāti. 

Lasītājs: Es arī par Vēdu autoritāti šaubos. 

Autors: Tad mūsu sarunai vispār nav nekādas jēgas. Kāda jēga apspriest to, kas jau ir 

noliegts? Sarunas turpināšanai Jums jāpieľem vēdisko zināšanu patiesīgumu kaut vai hipotētiski. 

Lasītājs: Nu, labi, es par to padomāšu. Tātad, saskaľā ar Vēdām, Dievs materiālajā 

pasaulē atnāk diezgan bieţi? 

Autors: Jā, Vēdas apgalvo, ka tas notiek pietiekami bieţi. Viľš vienmēr pieľem to dzīvo 

būtľu formu, kuriem gatavojas sludināt. Dievs vienmēr atnāk ar īpašu misiju, kuras būtība ir 

atjaunot taisnīguma principus un atmaskot netikumus, kas valda sabiedrībā. Visbieţāk Dievs 

atnāk Pats tikai tad, kad bez Viľa personiskās dalības nevar iztikt. Bieţi, lai atjaunotu patiesas 

zināšanas Dievs pie cilvēkiem sūta diţu svēto. 

Lasītājs: Kaut man ir grūti noticēt Dievam, bet, ja savstarpēji salīdzina daţādus svētos 

rakstus un ieskatās to vēsturē, tad tas izskatās pēc patiesības. Jo Jēzus Kristus atnāca tieši tajā 

18

laikā, kad reliģiskie principi bija farizeju nonievāti, kas nejuta riebumu pret rakstu maldu 

skaidrojumiem. 

Autors: Šoreiz Jūs pats sākāt aizstāvēt Dievu? 

Lasītājs: Vienkārši pēc mūsu nesenajām sarunām par laika varenību es sāku pamazām 

pētīt un salīdzināt daţādus rakstus. 

Autors: Kāds ir Jūsu pētījuma rezultāts? 

Lasītājs: Visur raksta apmēram vienu un to pašu, bet daţādās valodās un daţādiem 

vārdiem. 

Autors: Jā, tā arī ir. Dievs atnāk daţādos laikmetos ar daţādiem vārdiem, dodot cilvēcei 

vienas un tās pašas zināšanas, – kā mums kļūt laimīgiem. Tāpēc nevajag sūroties par šīs pasaules 

netaisnīgumu un domāt, ka mums neviens nepalīdz. Tomēr, kā mēs paši gribējām, tā arī tagad 

dzīvojam. Mūsu vēlmes liktenim ir nepārvarams likums. Tāpēc, ja paši nevēlēsimies sevi mainīt, 

tad neviens neiejauksies mūsu dzīvē. 

Lasītājs: Pat Dievs nevēlēsies mums palīdzēt? 

Autors: Visos rakstos runāts par to, ka Dievs vienmēr vēlas mums palīdzēt, bet mums, 

pēc šīs pasaule taisnīguma likumiem, paliek izvēles brīvība – uztvert Viľa Svēto Vārdu vai nē. 

SECINĀJUMS: Laimīgas dzīves likumu dziļai izpratnei, pirmkārt, nepieciešams saprast, 

ka neviens bez mums nav vainīgs ciešanās, kas gāžas pār mums. Pašiem vajag – apzināti – 

pieņemt lēmumu izmainīt savu dzīvi. Mūsu vietā to neviens neizdarīs. Cilvēks, kas apguvis šīs 

patiesības, kļūst mierīgs un pārliecināts, neskatoties uz to, ka dzīves situācija uzreiz neizmainās. 

Cilvēks, kurš sapratis, kāpēc viņam ir tik smagi nest savu nastu un kāpēc tā jānes, vismaz 

psihiski būs mierīgs un nesatraucams. Tādā veidā, lai kļūtu laimīgs, nepieciešams saprast, ka šīs 

pasaules likumi ir taisnīgi un jābūt gatavam pielikt pūles savas laimes sasniegšanai. 

Četri dzīvo būtľu evolūcijas attīstības ceļi 

(no mērkaķa līdz cilvēkam un atpakaļ) 

Parasti vārds „evolūcija” vairumam cilvēku asociējas ar Darvina noformulēto teoriju par 

sugu izcelšanos. Taču pats dzīvo būtľu evolūcijas jēdziens ir pietiekami dziļi un sīki izskaidrots 

Vēdās, ilgi pirms pazīstamā Čarlza Darvina piedzimšanas. 

Vēdiskais evolūcijas formulējums uzskata, ka dzīvās būtnes nāve kā tāda neeksistē. Mēs 

mainām veco, darbībai nederīgo ķermeni, pret jaunu. Pie tam, Vēdas apgalvo, ka dzīvo būtľu 

evolūcijai ir arī otra puse, regresīvā. Daţreiz dzīvās būtnes var degradēt uz zemākajām dzīvības 

formām un tur meklēt savu laimi. 

Apskatīsim vēdiskos priekšstatus par evolūciju tuvāk un padiskutēsim par šo tēmu. 

Lasītājs: Nu, ko. Interesanti uzzināt, ko par mūsu evolūciju saka Vēdas. 

Autors: Gribu Jums piedāvāt nedaudz vienkāršotu, bet viegli saprotamu dzīvo būtľu 

evolūcijas klasifikāciju, kas atspoguļo Vēdu uzskatus šajā jautājumā: 

1) Pa Vēdu aprakstīto pirmo no četriem ceļiem evolucionē tās veiksmīgās dvēseles, 

kuras ir apzinājušās dzīvo būtľu mūţīgo garīgo dabu un tikušas skaidrībā, kādā veidā 

šī garīgā daba var izpausties dzīvē. Tāpēc ar visu savu būtību viľas sāk ar mīlestību 

kalpot Dievam un visam dzīvajam. Rezultātā, ar tādu, absolūti garīgu, egoisma 

neskartu darbību, viľas sadedzina visus grēkus un pēc nāves nonāk garīgajā pasaulē. 

Tur viľas dzīvo garīgajā ķermenī un bauda neaprakstāmu laimi. 

19

2) Pa otro evolūcijas ceļu iet dzīvās būtnes, kas tiecas iegūt laimi šajā pasaulē. Ar katru 

savu rīcību, pat domu viľas cenšas sekot visiem eksistējošiem dievbijīgas dzīves 

likumiem. Tā rezultātā šie cilvēki pastāvīgi no dzīves dzīvē progresē, ceļoties no 

vienas planētu sistēmas uz otru. Pamazām viľi pieľem aizvien saprātīgāku un 

saprātīgāku dzīvības formu. Tādas evolūcijas rezultātā egoistiskās vēlmes sadeg, bet 

ne pilnībā. Tāpēc vienmēr pastāv risks atkal nostāties uz degradācijas ceļa. 

3) Trešais evolūcijas attīstības ceļš domāts tiem cilvēkiem, kas sapľo par savu un savas 

ģimenes laimi un kaut kādā mērā cenšas dzīvot mierā un saticībā ar apkārtējiem. Taču 

ieviest dzīvē vēlamo viľiem ne vienmēr izdodas. Tā iemesls – egoisms, kas attiecībās 

starp tādiem ļaudīm ir pārsvarā. Tad viľi iesaistās neţēlīgā cīľā par materiālajiem 

labumiem. Tāda konkurence aptraipa eksistenci, un pamazām viľi viļās šīs pasaules 

taisnīgumā un kļūst par cietsirdīgiem cilvēkiem. Rezultātā, viľi nostājas uz evolūcijas 

ceturtā ceļa. Līdz tam laikam, kamēr vilšanās viľu tik ļoti lolotajās maldīgajās 

vērtībās nenostiprināsies apziľā, viľi atkal un atkal pārdzims uz Visuma vidējām 

planētām. Taču svarīgi piezīmēt, ka visu šo laiku viľiem paliek iespēja nostāties uz 

attīstības ceļa un savā evolūcijā pakāpties par vienu vai diviem pakāpieniem augstāk. 

4) Tās dzīvās būtnes, kas tiecas iegūt laimi, atľemot brīvību un ekspluatējot citus, 

degradē arvien vairāk un vairāk. Viľi pamazām noveļas līdz zemākajām planētām, 

kur izjūt briesmīgas ciešanas vai piedzimst dzīvnieku dzīvības formās. 

Tādā veidā, pirmais evolūcijas attīstības variants īsā laikā atbrīvo no materiālās 

eksistences bīstamības un virza mūs uz garīgo pasauli. Abi pārējie evolūcijas varianti nepiedāvā 

tādu ātru iespēju nonākt garīgajā pasaulē. Tomēr, saskaľā ar Vēdām, dzīvās būtnes, kas progresē 

pa otro ceļu, savā dzīvē, pieturoties pie dievbijības principiem, pamazām atbrīvojas no visiem 

grēkiem. Viľiem ir daudz vienkāršāk, nekā pārējiem, attīrīties no materiālajām vēlmēm un 

apzināties savu garīgo dabu. Tajā pašā laikā, ļaudis, kas iegrimuši gara tumsībā, izjūtot ienaidu 

attiecībā pret apkārtējiem, nenovēršami degradēs, līdz brīdim, kamēr pametīs savas muļķīgās 

idejas. Tas arī ir evolūcijas ceturtais variants. 

Lasītājs: Vai Jūs nepiekrītiet Darvina teorijai, kas apgalvo, ka visas Visumā esošās 

dzīvās būtnes nepārtraukti progresē no zemākām dzīvības formām uz augstākām? 

Autors: Vai Jūs esiet reālajā dzīvē saticis tam pierādījumu? Vai tiešām Jūs domājiet, ka 

visi ap Jums esošie cilvēki pastāvīgi progresē un ar katru dienu kļūst labāki? 

Lasītājs: Man, protams, nav pieejama informācija par katru cilvēku, bet pēc kaut kādām 

kopējām pazīmēm var saprast, ka progress notiek uz pilnu jaudu. Paskatieties, kā progresē mūsu 

ekonomika un zinātne! Jau tagad var, neizejot no mājas, redzēt visu pasauli, uzzināt, kas notiek 

pašā tālākajā zemes nostūrī, un komunicēt ar jebkuru cilvēku, lai kādā valstī viľš arī dzīvotu. Vai 

tas nav progress? 

Autors: Jā, tehniskais progress tiešām notiek, bet mēs ar Jums runājam par dzīvo būtľu 

individuālo attīstību, bet nevis par datoru tehnoloģiju, kas ar katru dienu kļūst sareţģītāka. Vai 

Jūs uzskatiet, ja vairākums Zemes iedzīvotāju degradē, tad, kopumā, cilvēce progresē? 

Lasītājs: Protams, tas tā nav. Varējāt šo jautājumu arī neuzdot. 

Autors: Es arī tā uzskatu. Par kādu kopējo progresu Jūs runājiet, ja vairums cilvēku uz 

Zemes praktiski zaudējuši tikumības pamatus? Viľi dzīvo nepieturoties ne pie kādiem morāles 

principiem, atdodoties izvirtībai, dzeršanai, lietojot narkotikas un pat neaizdomājoties par cilvēka 

dzīves īsteno mērķi. 

Lasītājs: Vai Jūs domājiet, ka agrāk nekā tāda nebija? 

20

Autors: Arī pagātnē bija cilvēki ar tieksmi degradēt. Tomēr pati degradācija nebija tik 

dziļa, kā šobrīd. Kā piemēru varam atcerēties savu dzīvi divdesmit gadus atpakaļ. Vai tad 

redzējām tik daudz izvirtību un narkomānijas, kā redzam šobrīd? Vai tad tika veicināti gadījuma 

sakari un homoseksuālisms? Vai arī pirms divdesmit gadiem tikpat mierīgi izturējās, kā tagad, 

pret šķiršanos un likuma priekšā nereģistrētu ģimenes dzīvi? Vai bērni augām dienām skatījās 

filmas par vardarbību un netiklību? Vai bija tik daudz samaitātu bērnu, kā tagad? 

Pavērojiet, cik ļoti, neskatoties uz spilgti izteikto tehnisko un ekonomisko progresu, 

cilvēce ir degradējusi. Un tas viss divdesmit gadu laikā. Tā kā Jūs, cik esmu novērojis, neesiet 

noskaľots uzreiz noticēt maniem vārdiem, es nemaz nepieminu, cik ļoti cilvēku apziľa 

degradējusi kopš vēdiskās kultūras laikiem (vairāk kā četrus tūkstošu gadu atpakaļ). Bet arī jūs 

pats variet izsekot, cik ļoti cilvēce pēdējos divdesmit gados degradējusi, vai ne? 

Lasītājs: Tas viss ir taisnība, bet vai tad cilvēku tikumības stāvoklis – vienīgais progresa 

kritērijs? 

Autors: Protams, kādi gan vēl var būt kritēriji? Saskaľā ar vēdiskajām zināšanām, 

netikumīgi cilvēki nenovēršami degradē. Bez tam, viľi gandrīz vienmēr ieľem netikumīgus 

bērnus. Un tādiem bērniem ir ļoti maz iespēju izaugt par normāliem cilvēkiem. Ja cilvēki 

pamazām pārvēršas par dzīvniekiem un ir pilnībā apmierināti ar radušos situāciju, tad par kādu 

cilvēces progresu var būt runa? 

Lasītājs: Bet tomēr, zinātniski tehniskais progress, neskatoties ne uz ko, turpina iet uz 

priekšu. Jūs taču neapstrīdēsiet šo faktu? 

Autors: Tad man nav saprotams, ko Jūs domājiet, runājot par progresu un cilvēces 

evolūciju. Sprieţot pēc Jūsu vārdiem, cilvēka evolūcijas no dzīvnieka augstākais punkts – tā ir 

situācija, kad viľš staigā puspliks, uzvedas kā dzīvnieks un kopojas ar sev līdzīgiem uz katra 

stūra. Pie tam, visa viľa dzīve ir pilnībā automatizēta, tad jāuzskata, ka viľš sasniedzis sava 

progresa virsotni? 

Lasītājs: Man šķiet, Jūs pārspīlējiet, nākotnē visam nav obligāti jānotiek tieši tā, kā Jūs 

aprakstījāt. 

Autors: Es Jums tikai aprakstīju situāciju, kas tagad radusies daudzās tā saucamajās 

civilizētajās valstīs mūsu „brīvās mīlestības laikmetā”. Tas notiek jau tagad, bet par nākotni vēl 

vispār netika runāts. 

Lasītājs: Kā, pēc Jūsu domām, tad patiesībā notiek dzīvo būtľu evolūcija? 

Autors: Saskaľā ar Vēdām, dzīvo būtľu evolūcija noris nedaudz savādāk, kā to apraksta 

mūsdienu zinātnieki – nevis kolektīvi, kā viľi domā, bet individuāli. Varam kādu brīdi progresēt 

vai degradēt, atkarībā no mūsu rīcības. Pēc tam, pametot ķermeni, mēs saľemam jaunu, kurš 

vairāk atbilst mūsu apziľas stāvoklim. Visu mūsu vēlmju un rīcības summa nāves brīdī nosaka 

kādā ķermenī nāksies piedzimt. Tas var būt pilnvērtīgāks nekā cilvēka ķermenis, vai, pretēji, 

daudz primitīvāks – dzīvnieka, auga. 

Degradācija un ciešanas arī ir evolūcijas etaps, jo tās caur rūgtu pieredzi māca mums 

patiesību. Piestrēbusies sarūgtinājumu, katra dzīvā būtne agri vai vēlu pievērsīs savu skatienu 

iekšējam attīstības ceļam. Taču tas nenotiek visām dzīvajām būtnēm vienlaicīgi, pateicoties tikai 

cīľai par izdzīvošanu, kā uz to norādīja Darvins. 

Patiesības labad, tomēr jāatzīmē, ka daţas likumsakarības kopējai degradācijai un 

progresam eksistē. 

Lasītājs: Sakiet, lūdzu, kā Vēdas izskaidro to faktu, ka daudzi cilvēki nokļūst tādā vai 

citādā sliktā ietekmē un sāk nodarboties ar visādām muļķībām, kā narkomānija vai 

homoseksuālisms? 

21

Autors: Daudzi ļaudis ievēro, ka bieţi mūsu prātus pārľem kaut kāda visaptveroša, lai arī 

ne vienmēr saprātīga, ideja. Nesaprotot, ka uz apziľu iedarbojas Visuma varenie spēki, vairums 

cilvēku uzskata, ka tas ir kādas cilvēku grupas pakļaujošās ietekmes rezultāts, piemēram, ebreju 

vai masonu, kuri uzstādījuši sev mērķi – iekarot visu pasauli. Patiesībā, līdzīga iedarbība uz 

kolektīvo apziľu notiek materiālās dabas gunu ietekmes maiľas rezultātā. 

Lasītājs: Kāda iemesla pēc, materiālās dabas gunas ne no šā, ne no tā, pēkšľi maina savu 

ietekmi? Mēs taču nedzīvojam leļļu teātrī, kur viena aina nomaina otru, bet visi aktieri pārģērbjas 

citos kostīmos, iedzīvojoties jaunās lomās. 

Autors: Tomēr tas notiek un, pirmkārt, mūţīgā laika varenajā ietekmē. Laika spēks 

maina ne tikai gunu ietekmi uz mūsu planētu, bet uz visu Visumu kopumā. Tādā veidā, mums 

jādzīvo Visuma eksistences daţādos laikmetos, kas daţreiz diktē noteiktus, ne vienmēr tos 

labākos, dzīves apstākļus. 

Tieši tāpat, kā gada laikā četras sezonas nomaina viena otru, eksistē Visuma dzīves četri 

laikmeti, kas sastāda vienu ciklu. Interesanti zināt, ka līdz ar katru laikmetu progresa apstākļi 

kļūst arvien nelabvēlīgāki. 

Lasītājs: Kas tas vēl par jaunumu? Tad par kādu laimīgu dzīvi var runāt, ja Visumā 

notiek viena vienīga degradācija un nekas vairāk? 

Autors: Nē, tā tas nav. Pēc četru laikmetu beigām Visumā notiek kataklizmas, un pēc 

tam sākas Visuma dzīves nākošie četri laikmeti. Pie tam, pašā pirmajā laikmetā, kas saucas zelta 

laikmets, dzīvās būtnes dzīvo tikpat laimīgi kā iepriekšējā zelta gadsimtā. 

Lasītājs: Kāpēc ar katru laikmetu dzīve kļūst sliktāka, kāda tam jēga? 

Autors: Tāda ir varenā laika darbība. Tas nepārtraukti padara vecāku visu, ar ko 

saskaras. Kad nevar vairs kļūt vecāks, sākas jauns dzīves cikls. To var salīdzināt ar to, kā mēs 

piedzimstot nekļūstam jaunāki, bet visu laiku novecojam. Taču tas netraucē nākošajā dzīvē, pat, 

ja piedzimstam degradācijas laikmetā, iegūt daudz pilnvērtīgāku ķermeni. Starp citu, mēs jau par 

to sīkāk runājām, kad apspriedām laika varenību. 

Lasītājs: Es labi atceros mūsu sarunu par laiku un dienas reţīmu, bet šajā jautājumā vēl 

īsti neesmu ticis skaidrībā. Kāds ir šo etapu, kas norisinās visuma mērogā, degradācijas iemesls? 

Kas traucē Visumam progresēt? 

Autors: Ja skatās kopumā, tad visa vaina ir mūsu grēcīgajā rīcībā. Sakrājoties Visuma 

atmosfērā, tā viľā izraisa degradācijas procesus. Ja mēs negrēkotu, tad īsā laika periodā mūsu 

planēta pārvērstos par paradīzi. 

Lasītājs: Vai dzīvās būtnes uz augstākām planētām grēko tāpat kā mēs? 

Autors: Nē, augstāko planētu iedzīvotāji praktiski negrēko. 

Lasītājs: Tad viss šis Visums ir iekārtots absolūti netaisnīgi. Kāpēc viľiem, dzīvojot uz 

augstākajām planētām, jācieš mūsu grēku dēļ? 

Autors: Viľi necieš mūsu grēku dēļ. Saskaľa ar Vēdām, visā mūsu Visumā ir 

četrpadsmit planetārās sistēmas. Trīs, augstākās no tām, degradācija neskar. Tur nav kataklizmu, 

kas nāk beidzoties kārtējam četru laikmetu ciklam. 

Lasītājs: Kādā no četriem laikmetiem mēs dzīvojam? 

Autors: Mūsu laikmets ir pēdējais ciklā un saucas – degradācijas laikmets. Tas ilgst 

432000 gadus. Pēc tā sekos lielas kataklizmas, kuru rezultātā atmosfēra attīrīsies un atkal 

iestāsies zelta gadsimts (pirmais cikla periods). 

Lasītājs: Iznāk, ka mums nav nekādu izredţu kļūt laimīgiem? 

Autors: Tā nav. Par cik katras dzīvās būtnes progress notiek individuāli, mūsu laikmetā 

katrs var patstāvīgi attīstīties, neskatoties uz sabiedrībā dominējošo degradācijas tendenci. 

22

Lasītājs: Vai arī zelta gadsimtā kāds var degradēt? 

Autors: Jā, neskatoties uz zelta gadsimta atnākšanu, kas piedāvā lielas iespējas progresēt, 

daţi tomēr iemanīsies degradēt. Tāpēc ar evolūciju viss nav tik vienkārši, kā var šķist pirmajā 

acumirklī. 

Lasītājs: Kopumā Visuma iedzīvotāji pastāvīgi degradē? 

Autors: Nē, ne pastāvīgi, bet cikliski. To var salīdzināt ar procesiem, kas notiek ar 

jebkuriem objektiem šajā materiālajā pasaulē. Visi materiālie objekti pastāvīgi noveco. Mums 

raksturīgi vecu priekšmetu nomainīt ar jaunu, daudz pilnīgāku. Tāpat arī veco ķermeni 

nomainām pret jaunu, daudz piemērotāku mūsu vēlmju īstenošanai. 

Lasītājs: Jaunajam ķermenim droši vien jābūt labākam par veco, jo citādāk priekš kam 

tas vajadzīgs? 

Autors: Ne vienmēr tas ir tā. Mūsu vēlmes nebūt ne vienmēr ir progresīvas, bet jauno 

ķermeni saľemam atbilstošu savām iepriekšējām vēlmēm. Ja visu dzīvi rūpējamies tikai par 

ēdienu, seksu, miegu un sava mājokļa iekārtošanu, tādā veidā ieviešot vienu vienīgu dzīvniecisko 

vajadzību principu un nemaz netiecoties uzzināt cilvēka dzīves jēgu, tad piedzimstot no jauna 

diez vai nonāksim daudz pilnvērtīgākā ķermenī. 

Lasītājs: Tātad, saskaľā ar Vēdām, daţi cilvēki, pirms sāk pilnveidoties, sākumā var ilgi 

degradēties savās iepriekšējās dzimšanās? 

Autors: Daudziem, lai saprastu tīrības nepieciešamību un spēku, sākumā vajag vairākas 

reizes izpeldēties dubļos. Citiem pietiek izstāstīt par patiesību, lai tie izdarītu nepieciešamos 

secinājumus. Vieni, pirms saprast, kā dzīvot pareizi, lai sasniegtu laimi, miljoniem iemiesošanās 

reizēs meklēs laimi ne tur, kur vajag, otri, savukārt, var to atrast vienas dzīves laikā. Tāpēc, 

saskaľā ar Vēdām, dzīvo būtľu evolūcija ir ne tik elementārs un virspusējs jēdziens, kā šķiet 

pirmajā mirklī. Saskaľā ar Vēdām, dzīvo būtľu individuālā evolūcija vienmēr norit četros 

virzienos, kurus mēs jau apskatījām. 

Lasītājs: Saskaľā ar Darvina teoriju cilvēks cēlies no mērkaķa. Pēc Vēdām sanāk, ka 

daţreiz mēdz būt otrādi – cilvēks pārvēršas par mērkaķi? 

Autors: Pilnīgi pareizi. Atkarībā no tā, kādu laimes garšu izvēlas dzīvā būtne, tādā 

ķermenī arī piedzimst. 

Lasītājs: Kas gan tāds jāvēlas, lai nākošajā dzīvē piedzimtu par mērkaķi? 

Autors: Mērkaķa ķermenis piemērots brīvai mīlestībai. Tāpēc tie, kuri šajā dzīvē 

propagandē seksuālās revolūcijas idejas un atzīst brīvas mīlestības principus, nākošajā dzīvē 

saľems mērkaķa ķermeni, kurā viľi varēs netraucēti kopoties uz katra stūra. Padomājiet, kādu 

rezultātu iegūs tie, kuri mūsdienās propagandē brīvo seksu. 

Lasītājs: Tātad, Jūs apgalvojiet, ka visi, kas propagandē brīvo mīlestību, nākošajā dzīvē 

piedzims par mērkaķiem? 

Autors: Tā apgalvo Vēdas. Katra vēlēšanās veido cilvēka nākošo ķermeni. Ja mirstošā 

cilvēka vairums vēlmju bija kā mērkaķim, tad nākošajā dzīvē, visticamāk, viľš piedzims par 

mērkaķi. 

Lasītājs: Kā pēc tam atkal var kļūt par cilvēku? 

Autors: Lai no mērkaķa pārvēstos par cilvēku, jāiegūst saprātīgas eksistences garša. 

Tikai pēc tam, kad saprātīgas eksistences vēlme pārspēs visas pārējās vēlmes, tiks palaists 

attīstības mehānisms un pēc kāda noteikta laika dzīvā būtne var saľemt retu dāvanu – cilvēka 

ķermeni. 

Lasītājs: Ko Jūs saprotiet ar saprātīgas eksistences garšu? 

23

Autors: Protams, ne jau kopošanās uz katra stūra garšu un ne narkotiku garšu. No 

dzīvniekiem mūs atšķir tikai pilnveidošanās un augstākas laimes meklēšanas garša. Ne jau 

nejauši cilvēciskajam ķermenim piemīt saprāts, un mūsu pienākums ir to izmantot pēc nozīmes. 

Mūsu pienākums – dzīvot atbilstoši tām pagātnes vēlmēm, kuras mums ļāva piedzimt par 

cilvēkiem, t.i., būt saprātīgiem. 

Lasītājs: Par šo es visu sapratu. Taču, kā jau Jūs varbūt nojaušat, ar saviem jautājumiem 

es cenšos Jūs iedvesmot paskaidrot vēlreiz, ko Vēdas saprot ar vārdu evolūcija. 

Autors: Ja seko elementārai loģikai, var šķist, ka visām Visumā esošajām dzīvajām 

būtnēm pamazām jāprogresē un beigu beigās jādodas uz augstākajām planētām. Taču viss notiek 

nedaudz savādāk. Pieľemsim, ka personība jau sasniegusi noteiktu attīstības līmeni un 

pateicoties tam, nonākusi uz vidējām vai augstākām planētām. Tomēr tikko viľa sāk lepoties ar 

savu stāvokli, tajā pašā momentā viľas progress beidzas. Vēl vairāk, daudzas no šīm būtnēm sāk 

degradēt. Pēc tam, ļoti iespējams, ka pēc daţām dzīvēm tās nolaidīsies uz Visuma pašām 

zemākajām planētām, un tas, neskatoties uz iepriekšējām zināšanām un nopelniem. 

Nav izslēgts, ka tāda personība turpinās degradēt un nākošajā dzīvē piedzims dzīvnieka 

ķermenī. No lepnības un muļķības neviens nav pasargāts. Tāpēc materiālajā pasaulē progress un 

degradācija bieţi nomaina viens otru. Tas notiek egoisma dēļ, kas piemīt visām materiālā pasaulē 

dzīvojošām dzīvajām būtnēm. 

Lasītājs: Tātad pie visa vainīga lepnība? 

Autors: Nē, ne tikai, degradācijai var būt daţādi iemesli. Piemēram, daţas dzīvās būtnes 

degradē, jo pieķērušās ēdienam, miegam, seksam un komfortam. Citas – kā sekas nepārvaramam 

slinkumam un inertumam. 

Pāreja no degradācijas uz evolūciju un otrādi var notikt vienas dzīves ietvaros. Tāpēc arī 

redzam, kā cilvēki, kuri cenšas dzīvot godīgi un meklē augstāko dzīves jēgu, pamazām gūst 

panākumus. Panākumi var izpausties kā augsts sabiedriskais stāvoklis, vispārēja atzīšana un 

cieľa, erudīcija, laba veselība, pārticība, harmonija un dievbijība ģimenes attiecībās. Dabīgi, ka 

visu šo cilvēks iegūst pateicoties savai labai rīcībai un labajam raksturam. 

Taču pats lielākais un redzamākais panākumu kritērijs ir sapratne, ka nav nekā augstāka 

par garīgo laimi. Ja, esot bagātam un populāram, cilvēks nesaprot, ka pats galvenais dzīvē ir 

savas garīgās dabas iepazīšana, tad nevar viennozīmīgi teikt, ka viľš ir progresējis. 

Cilvēki, kas tiecas dzīvot vispārējai labklājībai un zina, kā to pareizi darīt, neapšaubāmi, 

pamazām kļūst laimīgāki. Taču ieľemot sabiedrībā augstu stāvokli, kļūstot par slavenu 

zinātnieku, ārstu vai garīdznieku, daţi no tiem sāk lepoties ar saviem sasniegumiem, un tieši šajā 

momentā viľu progress beidzas. 

Lasītājs: Bet es pārsvarā redzu citādākus piemērus, kā lepni un nekaunīgi cilvēki 

visbieţāk gūst lielus panākumus, bet godīgie, pretēji – cieš. Ko Jūs par to teiksiet? 

Autors: Protams, tā mēdz būt. Bet Jūsu skatījumu uz viľu dzīvēm nevar nosaukt par 

viengabalainu. Jūs variet sekot tikai nelielai viľu dzīves daļai, tāpēc izdariet pārsteidzīgus 

secinājumus. Godīgs cilvēks savā dzīvē var ciest kaut kādu nelielu laika posmu, bet pēc tam, viľš 

dabīgi sāk just arvien pieaugošu laimi. 

Patiesībā, visi labumi, kurus cilvēks šajā dzīvē saľem ir atkarīgi no tā, kā viľš dzīvoja 

iepriekšējās dzīvēs. Pārsvarā šie bagātie un veiksmīgie cilvēki, par kuriem Jūs runājiet, pagātnē 

izdarījuši daudzus labus darbus. Tomēr pēc tam, palikuši lepni par saviem sasniegumiem, viľi 

sāka morāli degradēt. Mūsu darba augļi neatnāk uzreiz, un tā rezultātā, mums šķiet, ka liktenī ir 

pretrunas. 

24

Daţiem cilvēkiem vienlaicīgi ir bagātības, kas nopelnītas iepriekšējā liktenī, un 

nepārdomātas rīcības sabojāts raksturs. Tas norāda, ka cilvēka liktenī ir gan dievbijība, kas 

uzkrājusies no iepriekšējām dzīvēm, gan arī neizpratne, kā šo dievbijību izmantot. Ja tādi cilvēki, 

dzīvojot nepareizi, neapdomāsies, tad drīzumā dievbijības rezerves, kas uzkrājušās no 

iepriekšējām dzīvēm, beigsies. Rezultātā, sev par pārsteigumu, viľi ieraudzīs, ka no bagātības un 

no sabiedriskā stāvokļa vairs nekas nav palicis. 

Viss, ko tikko skaidroju, nenotiek vienā sekundē, bet vairāku dzīvju garumā. Tāpēc 

cilvēki var vienlaicīgi tikumīgi degradēt un pie tam baudīt materiāli labklājīgu dzīvi. No otras 

puses, ja cilvēks sācis dzīvot godīgi, tad kādu laiku viľam vēl var būt neatstrādāti kaut kādi 

grēki. Rezultātā, neskatoties uz godīgu dzīvi, labiem cilvēkiem daţreiz nākas ciest. 

Lasītājs: Jā, tā ir diezgan interesanta likumsakarība, tas ļauj nākotnē cerēt uz laimi. 

SECINĀJUMS: Lai kļūtu laimīgi, jāatceras, ka pāreja no progresa uz degradāciju notiek 

lēnām un bieži vien mums nemanāmi. Tikai ļoti vērīgi cilvēki, kas nostājušies uz pilnveidošanās 

ceļa var saskatīt izmaiņas gan sevī, gan citos. 

Cilvēks, kas patiesi pievērsies labu darbu darīšanai, dažreiz, kļūstot lepnam, uz kādu 

laiku zaudē savu garīgo kvalifikāciju. Tomēr pēc tam, pamazām apzinoties savas kļūdas, viņš, 

neapšaubāmi, atkal nostāsies uz patiesības ceļa. Katrs saprātīgs cilvēks, pētot likumus, kas 

darbojas apkārtējā pasaulē, sāk ievērot noteiktas likumsakarības savā un viņam apkārt esošo 

cilvēku uzvedībā. 

Caur pašizziņas darbu, ar laiku cilvēkam parādās noturīga vēlme darīt tikai labus 

darbus. Labi darbi cilvēkam dod noteiktu aizsardzību pret sliktu karmu, kas atnāk no pagātnes. 

Taču tikai tas cilvēks, kurš katru dienu praktizē Dieva Svēto Vārdu atkārtošanu vai lūgšanas, 

spēj jebkuros dzīves apstākļos izturēt likteņa graujošos sitienus. 

„Mēs ar tevi vienā saitē esam saistīti ...” 

Šeit, uz Zemes, vairums cilvēku nodarbojas ar vienu un to pašu. Viľu uzvedība neizceļas 

ar daudzveidību, un pat psihiskajā un fiziskajā attīstībā vairums zemes iedzīvotāju ir apmēram 

vienā līmenī. 

Lasītājs: Man šķiet, gluţi pretēji, mēs visi esam tik daţādi. 

Autors: Ko tieši Jūs uzskatiet par galveno kritēriju, kas nosaka atšķirības starp 

cilvēkiem? 

Lasītājs: Nu, kā ko? Visiem cilvēkiem ir atšķirīga āriene, daţāds raksturs, daţāds 

liktenis. Pēc kādiem kritērijiem Jūs vadījāties, uzskatot, ka mēs visi esam vienādi? 

Autors: Āriene un raksturs nav rādītāji. Mašīnām pēc formas var būt atšķirīga kravas 

kaste, motora jauda vai daţāds braukšanas raksturs, bet tās visas ir domātas, lai pārvietotos. 

Tāpēc galvenais kritērijs, lai noteiktu atšķirības starp cilvēkiem, ir tas, kā mēs izmantojam savu 

dzīvi. 

Vienādi mēs esam vai nē, var spriest, pēc kā mēs dzīvē tiecamies. Vairumam cilvēku ir 

apmēram vienādas dzīves prioritātes. Viľi cenšas izmācīties, iegūt kvalifikāciju, nopelnīt pēc 

iespējas vairāk naudas, nopirkt labu dzīvokli, veiksmīgi apprecēties, izaudzināt labus bērnus, 

nopelnīt cieľu, saglabāt stipru veselību un panākt finansu neatkarību. 

Lasītājs: Ja runājam par tieksmēm, tad es laikam Jums piekritīšu. Tāda pieeja dzīvei 

zemes iedzīvotājiem ir dominējoša. 

25

Autors: Praktiski deviľdesmit procenti zemes iedzīvotāju tiecas pēc pārticības, slavas, 

cieľas, veselības, komfortabliem dzīves apstākļiem un laimīgas ģimenes dzīves. Visi šie 

otršķirīgie mērķi izriet no galvenā – tieksmes pēc materiālā uzplaukuma. 

Lasītājs: Man šķiet, ka citu tieksmju, kopumā ľemot, nemaz nemēdz būt, kurš gan 

atteiksies no uzplaukuma. Nevar būt, ka dzīvās būtnes no Visuma augstākajām planētām tiecas 

pēc kaut kā cita? 

Autors: Jā, mums šķiet, ja jau visi tā dzīvo, tad citas dzīves nemaz nemēdz būt. Taču uz 

augstākajām planētām dzīvo būtľu mērķi ir citādi. Viľu tieksmes ir daudz dievbijīgākas un 

garīgākas. Tāpēc tur dzīvās būtnes pārsvarā tiecas iemācīties nesavtīgi izpildīt savus 

pienākumus, dzīvot godīgi, attīstīt labas rakstura īpašības, pētīt laimīgas dzīves likumus. Visus 

šos paradumus var nosaukt vienā frāzē – tieksme pašpilnveidoties. Tāpat viľi cenšas iepazīt savu 

garīgo dabu un pastāvīgi mācās kalpot Dievam. 

Lasītājs: Vai viľiem tieksmēs ir kaut kāda daţādība? 

Autors: Uz katras no planētām dzīvās būtnes savā starpā ir saistītas ar līdzīgām 

interesēm. Tā rezultātā, uz katras Visuma planētas tur dzīvojošām dzīvajām būtnēm ir savas 

īpašas intereses. Tā kā visuma mērogos dzīvo būtľu intereses ir pietiekoši daţādas, kāds tiecas 

progresēt, bet kāds – degradēt. 

Lasītājs: Sanāk kaut kāda likumsakarība – tātad katra planēta domāta kaut kādam 

noteiktam dzīves stilam? Nevar būt, ka kaut kādi ārējie spēki piespieţ mūs domāt tipiski? 

Autors: Nē, neviens nespieţ mums būt līdzīgiem vienam otram savos uzskatos par dzīvi. 

Viss ir daudz vienkāršāk – mēs vienmēr piedzimstam tieši uz tās planētas, uz kuras varam 

realizēt savas vēlmes. Dzīvojot šeit, uz Zemes, mums jābūt garantijai, ka uz šīs planētas vienmēr 

būs pārsvarā mūsu vēlmēm līdzīgs dzīves stils. Šo garantiju īsteno smalki spēki, kas ietekmē 

saprātu un prātu kā neredzami izturīgi pavedieni, un tieši viľi cenšas vairuma Zemes iedzīvotāju 

uzskatus noturēt apmēram vienā gultnē. 

Lasītājs: Tieši kā dziesmā; „Mēs ar tevi esam vienā virvē saistīti, kļuvām abi klinšu 

kāpēji”. 

Autors: Jā, šie spēki tā arī saucās – virves, vai runājot sanskritā, gunas. 

Lasītājs: Jūs man apsolījāt, ka izstāstīsiet par spēkiem, kas grūtā brīdī aizsargā. Savukārt 

tagad Jūs runājiet par kaut kādām smalkām saitēm, kuras saista prātu un saprātu ar vienādām 

idejām un tādā veidā izstrādā mūsos bara instinktu. 

Autors: No vienas puses var šķist, ka mēs dzīvojam kā roboti. Taču, ja sāk spriest par 

gunām un paskatās uz dzīvi caur vēdisko zināšanu prizmu, tad nekavējoties rodas atbildes uz 

sekojošiem jautājumiem: „Kāpēc esam piedzimuši tieši uz šīs planētas? Kāpēc mums ir līdzīgas 

intereses, un kāpēc ir tik grūti dzīvot savādāk, kā vairums cilvēku?” Tā Vēdas, pieradinot spriest 

par dziļām dzīves likumsakarībām, mudina cilvēku izdarīt interesantu secinājumu: „Varbūt mani 

dzīves apstākļi, man apkārt esošie nav nejaušība. Varbūt tieši šeit, uz Zemes, ir vieta tām 

dzīvajām būtnēm, kuras pēc sava likteľa spējīgas un arī vēlas dzīvot tā, kā šobrīd dzīvo”. 

Lasītājs: Vai tādas likumsakarības, kas paredz mūsu dzīves apstākļu līdzības, tiešām 

eksistē? 

Autors: Lai cik nebūtu dīvaini, Vēdas apgalvo, ka tā tas arī ir. Mēs visi viens otram esam 

līdzīgi tieši tāpēc, ka iepriekšējās dzīvēs mums bija līdzīgas intereses. Lai realizētu mūsu vēlmes, 

planēta Zeme ir ļoti piemērota, bet materiālas dabas gunas tās aizsargā un īsteno. 

Lasītājs: Kā tās (gunas) aizsargā mūsu intereses? 

Autors: Kad visapkārt esošais palīdz iegūt to laimi, pēc kuras tiecamies, tā arī ir mūsu 

interešu aizsardzība. 

26

Visas mūsu iepriekšējās vēlmes jāapmierina. Tāpēc gunas ap mums arī rada tādu 

atmosfēru, kurā mūsu galvās ne tik bieţi rodas kaut kādas citas domas, kā tikai tās, kas veicina 

vēlmju, kas nāk līdzi no iepriekšējām dzīvēm, piepildīšanos. 

Lasītājs: Šī doma par gunām pamazām kļūst saprotama. Kādas intereses ir tām dzīvajām 

būtnēm, kuras mīt garīgajā pasaulē? 

Autors: Garīgās pasaules iedzīvotāji tiecas pēc nesavtīgas, mīlestības pilnas kalpošanas 

Dievam, un vairāk viľus nekas un neviens neinteresē. Tur valda mīlestība. Mīlestība vada viľu 

nodomus un vēlmes. Garīgajā pasaulē nav gunas, jo tur tās nav nepieciešamas. 

Lasītājs: Pat mīlestībā ir savtīgas intereses. Tas nozīmē, ka arī garīgajā pasaulē jāeksistē 

sāncensībai par tiesībām uz mīļoto, un tāpēc, iespējams, šķiršanās ir neizbēgamas arī tur. 

Autors: Nē, garīgajā pasaulē mīlestība ir pavisam savādāka, tajā nav pat mājiena uz 

savtīgumu. Garīgajā pasaulē visi cenšas dzīvot nevis sev, bet savam mīlestības objektam. Tāpēc 

garīgajā pasaulē nekad nerodas vēlme iegūt un izmantot savu mīlestības objektu. 

Lasītājs: Vai tiešām viľi nemaz par sevi nerūpējas? 

Autors: Viľu galvās nerodas pat ideja par to, ka vajag par sevi rūpēties. 

Lasītājs: To ir grūti pat iedomāties, nemaz nerunājot par to, lai noticētu. 

Autors: Jā, Jums taisnība, to ir ļoti grūti saprast, jo mūsu saprāts atrodas savtīguma 

(neīstā ego) ietekmē, bet viľu saprāts atrodas nesavtīguma (īstenā ego) ietekmē. 

Tā rezultātā, gandrīz visiem zemes iedzīvotājiem ir līdzīgas tieksmes, šķiet, ka savādāk 

nemaz nevar būt. Pat cilvēki, kas aizdomājas par cildenāku dzīvi, bieţi jau iepriekš noskaľojas 

uz neveiksmi. Viľi uzskata, ka cilvēks pēc savas dabas ir grēcīgs, un kopumā nav spējīgs 

izmainīties uz labo pusi. 

Līdzīgi spriedumi mudina mūs secināt: „Ja esam piedzimuši cilvēka ķermenī, tad tā 

iespējas ir ierobeţotas jau iepriekš noteiktos rāmjos, un tāpēc nevaram pacelties virs 

„cilvēciskajām kaislībām”. Visiem cilvēkiem ir tieksme grēkot, priekš kam tiekties dzīvot cildeni 

– „kas dzimis, lai rāpotu, lidot nevar”. Protams, sastopami cilvēki, kuriem jau kopš dzimšanas 

piemīt izcilas īpašības, un tikai viľi var progresēt. Visiem pārējiem nāksies samierināties ar 

saviem sliktajiem ieradumiem un trūkumiem”. Tā šie „filozofi” attaisno nevēlēšanos kaut ko 

savā dzīvē mainīt. Taču no tādas pieejas laimes nekļūst vairāk. 

Lasītājs: Kaut kur līdzīgu skaidrojumu mūsu nekam nederīgumam jau esmu dzirdējis. 

Autors: Jā, tas nav izslēgts, jo mūsdienās plaši izplatīts viedoklis par to, ka cilvēks ir 

saistīts ar savu grēcīgo dabu, virs kuras pacelties nav viľa spēkos. Līdzīgas filozofiskās idejas 

norāda uz to, ka daţi cilvēki dod priekšroku savas grēcīgās rīcības attaisnošanai. Viľi apgalvo: 

„Ja nevaram dzīvot bezgrēcīgi, tad vienkārši vajag noţēlot pagātnes grēkus un dzīvot tālāk, kā 

māki” – ar to domājot, ka ar mierīgu sirdsapziľu drīkst izdarīt jaunu grēkus. 

Lasītājs: Jūs tagad pārmetiet tiem, kuri noţēlo savus grēkus? 

Autors: Nē, esmu par patiesu noţēlu, pēc kuras cilvēks visiem spēkiem cenšas vairāk 

negrēkot. Taču esmu pret ideju, kas attaisno noţēlošanu, kura atbrīvo no visiem grēkiem un dod 

tiesības no jauna mierīgi grēkot. 

Lasītājs: Vai tad noţēla neatbrīvo no visiem grēkiem? 

Autors: Visbieţāk noţēla rada labvēlīgas iespējas atstrādāt savus grēkus. Ja tikai ar vienu 

pašu noţēlu varētu nomazgāt no sevis visus grēkus, tad grēcīgā darbība kļūtu absolūti 

nekontrolējama. 

Lasītājs: Tagad tā tas arī notiek. 

27

Autors: Taču iemesls tam nav pasaules uzbūves likumi, bet mūsu maldi. Tāpēc, ja 

apgūstam šo vienkāršo patiesību, ka par visu nāksies maksāt, tad varam daudz ātrāk laboties un 

sākt dzīvot dievbijīgu dzīvi. 

Lasītājs: Vai tiešām cilvēki spēj dzīvot dievbijīgi un negrēkot? 

Autors: Bez šaubām, cilvēki var sasniegt bezgrēcīgu laimi, tas ir absolūti neapstrīdams 

fakts, jo citādāk nav jēgas dzīvot. 

Lasītājs: Lai apgūtu tik svarīgu materiālu, mēs varētu par šo tēmu padiskutēt. 

Autors: Visam savs laiks. Par to mēs runāsim nedaudz vēlāk, bet tagad izdarīsim 

secinājumus par to, ko jau apspriedām. 

SECINĀJUMS: Lai saprastu, ka laime eksistē, vajag pacensties priekš sevis noskaidrot, 

kādas atšķirības ir starp dievbijīgām, kaislīgām un gara tumsībā virzītām tieksmēm. Vairumam 

zemes iedzīvotāju grūti saprast, ka eksistē vēlmes un tieksmes, kas atšķiras no viņu kultivētajām. 

Tomēr cilvēks, kas šajā jautājumā ticis skaidrībā un patiesi vēlas kļūt laimīgs, viegli atsakās no 

„grēcīgas labklājības dzīves” idejas, kas ir tik izplatīta starp cilvēkiem. Iepazīstot patiesas 

laimes garšu, cilvēks nostiprina savu saprātu. Pēc šīs iepazīšanas viņam nekas vairs netraucēs 

nostāties uz apziņas attīrīšanas ceļa. 

Daţi vārdi par tradicionālo krievu virtuvi 

Tas, kurš patiešām sajutis daudz cēlākas laimes garšu, vairs nepievērsīsies zemiskākām 

baudām. Cilvēks, kurš reiz pagaršojis medu, vairs neaizrausies ar sīrupu, kaut arī agrāk tas viľam 

garšoja. Tomēr daţreiz cilvēku noķer „dzīvnieciskās” vēlmes no pagātnes sliktās karmas, un uz 

kādu laiku novirza progresējošo cilvēku no pareizā ceļa. Taču daudz cēlākā garša tik un tā vilinās 

pie sevis. Tāpēc drīzumā cilvēks, kurš kādreiz sajutis daudz intensīvākas garīgās laimes garšu 

pārvērtīsies un kļūs par svētu personību. Saldā garīgās laimes garša Vēdās tiek saukta par 

augstāko garšu. 

Lasītājs: Vai tas, kurš nepagaršos medu, tā arī turpinās ciest? 

Autors: Jā, neesot vēlmei pagaršot medu, viľš tā arī turpinās ciest. Tā mēdz būt diezgan 

bieţi. Cilvēks, kurš iestidzis savās problēmās, uzskata, ka labākas dzīves vienkārši nav. Tas 

notiek gunu ietekmē. 

Lasītājs: Es uzskatu, ka tas nav taisnīgi. Jūs taču teicāt, ka mums pašiem ir tiesības 

izlemt, pēc kādas laimes tiekties. Tāpēc, ja gribu – man ir vienas tieksmes, ja gribu – citas. Man 

šķiet, ja mums ir izvēles brīvība, tad visiem dzīvojošiem uz šīs planētas jāpiešķir kaut kādas 

izredzes mainīt savus uzskatus par dzīvi. Man nav saprotams, kāpēc gunas mūs visus nesaudzīgi 

sasaista ar vienādi tipiskām interesēm. Varbūt labāk dot lielāku izvēles brīvību? 

Autors: Mums ir pilnīga izvēles brīvība. Neapšaubāmi, uz Zemes var dzīvot dominējošā 

dievbijīgās gunas ietekmē. Tikai bieţi vien mēs paši nevēlamies izmantot šo brīvību. 

Lasītājs: Kas gan mums traucē dzīvot brīvāk un neieciklēties tikai uz materiālo 

labklājību? 

Autors: Eksistē iemesls, kura dēļ neizvēlamies augstāko garīgo garšu, bet alkstam pēc 

zemākas, kas liedz iespēju baudīt kaut ko vairāk, nekā mums ir. Šis iemesls paslēpies mūsos 

pašos un tā ir tieksme nepareizi izmantot savu neatkarību (izvēles brīvību). 

Lasītājs: Mani tomēr interesē šī jautājuma praktiskā puse. Kāpēc negribam izvēlēties 

augstāko garšu, kas mums traucē? Lūdzu, paskaidrojiet to sīkāk un ar piemēriem. 

28

Autors: Tas ir diezgan sareţģīts jautājums. Mēģināšu uz to atbildēt ar salīdzinājuma 

palīdzību. Paskatīsimies piemērā no dzīves, kādā veidā cilvēkus laimes meklējumos saista 

kopīgas intereses un gaumes. 

Lai labāk saprastu, iedomāsimies, ka atrodamies uz laukuma, kur izvietojušies restorāni 

ar daţādām virtuvēm: krievu virtuve, ķīniešu, itāļu, indiešu, franču utt. Saprotams, kad pienāks 

laiks pusdienot, mēs izvēlēsimies vienu no tām. Eksistē arī citi cilvēki, kuri pēc likteľa gribas 

atrodas uz tā paša laukuma un arī izvēlas to pašu virtuvi, ko mēs. Tāpēc nav jābrīnās, ka kopā 

mēs nonākam vienā un tajā pašā restorānā. Lūk, mēs jau sēţam restorānā un pusdienojam. Mums 

visiem šķiet, ka tieši šīs virtuves ēdieniem ir pati izsmalcinātākā garša. Mēs domājam: „Kāpēc 

gan ēst kaut kādā citā restorānā?”. Interesanti atzīmēt, ka cilvēki, kuri sēţ blakus restorānos, 

domā tieši tāpat. Gan vieniem, gan otriem ir izvēles brīvība, kur ēst. Taču pieķeršanās noteiktai 

garšai traucē cilvēkam saprast, ka eksistē cita, iespējams, daudz pievilcīgāka garša. Redzam, ka 

izvēles brīvība ir visiem – var iet uz jebkuru restorānu. Taču tāpēc, ka baudām tieši te un arī visi 

apkārtējie uzskata tieši tāpat, esam pārliecināti: „Vislabāk ēst ir tieši šajā restorānā”. 

Tāpat notiek arī dzīvē – cilvēkiem patīk dzīvot noteiktā, sen izveidotā stilā. Katrā, arī 

nelielā kolektīvā, veidojas sava neatkārtojamā laimes garša, kuru viľi uzskata par labāko un 

nekādā gadījumā nevēlas to mainīt. Tas viss ir rūpīgi materiālo gunu noorganizēts. 

Lasītājs: Tātad gunas organizē visu šo teātri, un tā rezultātā nevaram novērsties no 

savām interesēm, kā bite nevar atrauties no nektāra? 

Autors: Man prieks, ka Jūs esiet sācis iedziļināties šī jautājuma būtībā. Patiešām, gunas 

rada tādus apstākļus, lai mēs pilnā mērā izjustu to laimi, pēc kuras tik ļoti tiecamies. Tāpēc, 

pateicoties gunām, arī rodas iespēja visiem kopā papriecāties par vienādu laimes garšu. 

Lasītājs: Tomēr dzīvē mums nākas ne tikai priecāties, bet arī daudz strādāt, kā arī 

bēdāties, ciest un slimot. Taču Jūs uzzīmējāt bildi, kurā nav nekādu problēmu – visi priecājas, 

nav nekādu skumju. 

Autors: Bez šaubām, Jums taisnība, problēmas eksistē. Izvēloties kādu noteiktu virtuvi, 

mums nākas pieľemt tās dzīves grūtības, kuras jau sākotnēji tajā ieliktas. Piemēram, ja vēlos iet 

uz elitāru restorānu, tad nāksies iemācīties nopelnīt daudz naudas. Citiem vārdiem sakot, 

gribējām tikai pagaršot izvēlētās virtuves garšu, bet izrādās, lai to izdarītu, nepieciešams daudz 

strādāt, kas nozīmē, labprātīgi atteikties no kaut kādas citas baudas. 

Lasītājs: Vai tad tā ir problēma, var taču izvēlēties arī lētāku virtuvi, tad nevajadzēs tik 

daudz strādāt, lai aizietu uz šo vēlamo iestādi. 

Autors: Tā tas gluţi nav. Lieta tāda, ka katrs cilvēks grib laimi mazliet vairāk, kā to 

pieļauj viľa iespējas. Esam pieķērušies tai laimes garšai, kas šķiet nedaudz neaizsniedzama, bet 

piepūloties – aizsniedzama. Ne jau nejauši mēs esam nokļuvuši šajā pietiekami dārgajā restorānā, 

kurā sēţam. 

Daţi cilvēki uzskata, ka viľi nejauši izvēlējušies šo virtuvi un viľiem jautājums par 

pāreju uz citu restorānu nav tik skaudrs. Taču, atrodoties citā restorānā, viľi tur neatrod vēlamo 

garšu. Daţos restorānos viss ir pārāk dārgs un nepieejams, citos, lai arī lētāk, bet pārāk 

noţēlojami. Tāpēc ātrāk vai vēlāk mums nākas atgriezties tajā restorānā, kurā lemts nonākt, ja 

esam konsekventi savās vēlmēs. Valdot noteiktai laimes garšai, gunas mūs saista ar šo laimes 

veidu un piespieţ dzīvot stingri noteiktā stilā. 

Lasītājs: Citiem vārdiem, Jūs gribiet teikt, ka noteiktu garšu neizvēlamies netīšām? 

Autors: Jā, nejaušību nav, izvēle vienmēr balstās uz garšām, kuras mums bija pagātnē. 

Pagātnes rīcības slogs (karma) vilina pie kādreiz izvēlētā dzīves stila. Izvēlētā virtuve tad arī 

prezentē šo senāk izvēlēto laimes veidu. Tāpēc nevēlamies neko citu un sēţam savā restorānā, 

29

cilvēku ielenkumā, kuriem ir tādas pašas intereses kā mums. Tāpat arī dzīvē, mums vienmēr ir 

tieksme koncentrēties uz pierastām interesēm un patiesi domājam, ka savādāk dzīvot vienkārši 

nav iespējams un ir muļķīgi. 

Lasītājs: Vai tiešām tas attiecas arī uz tiem degradējošiem cilvēkiem, kuri dzīvo kā 

plēsoľas – izvarojot, laupot un nogalinot? 

Autors: Jā, arī viľiem šķiet, ka ievārījuši ļoti garšīgu putru, tomēr agri vai vēlu viľiem 

nāksies to izstrēbt. 

Lasītājs: Kā tas viss notiek? Vai, nonākot „dzimtajā” restorānā mēs uzreiz 

koncentrējamiem tieši uz to, lai arī zemisko, ēdiena garšu, kuru mums piedāvā, vai sākumā tomēr 

izvēlamies virtuvi? 

Autors: Kā nu kurš. Iespējams notiks kaut kāda svārstīšanās, vai būs nepietiekama 

izpratne par to, kāda laimes garša raksturīga tieši tev. Tā vai citādi, bet noteikta laimes garša 

agrāk vai vēlāk iepatiksies vairāk par pārējām. Beigu beigās nonāksim konkrētā restorānā un 

pieľemsim tieši šīs virtuves ēdināšanas noteikumus. Tomēr gribu Jums atgādināt pamatdomu – 

izvēloties noteiktu garšu, mums nāksies pieľemt tos darba apstākļus un to dzīves stilu, kuru diktē 

šī virtuve. 

Lasītājs: Ar virtuvēm viss skaidrs, bet kāds tam sakars ar dzīvi uz Zemes? 

Autors: Ar mums notiek līdzīgi, kad gunas piemeklē to vai citu planētu dzīvei. 

Lasītājs: Kāpēc gunas izvēlas mums to vai citu planētu dzīvei? 

Autors: Mēs tiecamies pēc laimes un gunas izvēlas planētu, uz kuras valda tā laimes 

garša, kuru pagātnē izvēlējāmies. 

Aizdomājieties, nav taču citas jēgas dzīvot, kā tiekties pēc laimes. Tāpēc materiālās dabas 

gunas palīdz pilnā apmērā izbaudīt sen lolotas laimes augļus. 

Daţādie laimes veidi Vēdu valodā tiek saukti par daţādām laimes garšām. Laimes garša 

sanskritā skan kā „rasa”. Katrs cilvēks tiecas pēc savas, noteiktas laimes ar raksturīgu garšu 

(rasu). Šī tiekšanās liek mums noteiktā veidā rīkoties, lai sasniegtu savu laimi. Materiālā laime ir, 

ja pieder pēc iespējas vairāk materiālu labumu. Tāpēc, lai sasniegtu materiālu uzplaukumu, nākas 

ļoti daudz strādāt un pārslodţu rezultātā daţreiz slimot. 

Ja darbs sāk atľemt pārāk daudz laika, tad var sabojāties attiecības ar tuviniekiem. Tas 

viss nenotiek nejauši. Kādreiz izvēlētā materiālās laimes garša ar nepielūdzamu spēku vilina uz 

noteiktu dzīves stilu, ar tā pacēlumiem un kritumiem. 

Lasītājs: Ja gribējām laimi, tad kāpēc mums vēl nākas arī ciest? Kas tas par apmānu? 

Autors: Nav nekāda apmāna. Ja izvēlētā materiālās laimes garša apkārtējiem izraisa 

ciešanas, tad mēs, pēc taisnības likuma, arī cietīsim. 

Lasītājs: Vai tad mēdz būt tāda laimes garša, kas citiem cilvēkiem izraisa ciešanas? 

Autors: Protams, viss egoisma princips uz to balstās. Ar egoismu domāju – ne pārāk 

rūpējoties par apkārtējo cilvēku labumu, mēs vēlamies būt laimīgi. Tāpēc, lai apmierinātu 

personīgās vēlmes, esot egoistiski noskaľotiem, mums raksturīgi rīkoties vardarbīgi. 

Lasītājs: Tātad, iznāk, ja cilvēks cieš, tad viľa laimes garša nav bijusi pietiekami pareiza, 

vai citiem vārdiem sakot, bijusi nedaudz izkropļota? 

Autors: Jā, pilnīgi pareizi, tikai garīgās laimes garša ir patiesa. Šī garša pēc savas dabas 

ir absolūti nesavtīga un tāpēc nekad nerodas tur, kur eksistē neīstais ego (egoisms). Tikai 

izprotot, kas ir īstenais egoisms (laime nesavtīgi kalpojot citiem), cilvēks kļūst spējīgs nerīkoties 

grēcīgi. 

30

Tieši dēļ mūsu tieksmes nepareizi izmantot izvēles brīvību materiālās dabas gunas rada 

visu šo daţādības pasauli. Viss radītais, kurā dzīvojam, izveidots tikai ar vienu mērķi – iemācīt 

mums praksē izvēlēties garšu, kas aizvedīs pie īstas laimes. 

Lasītājs: Jūs atklājāt man noslēpumu. Man vienmēr ir šķitis, ka uz Zemes neslikti 

dzīvojas. Bet tagad es saprotu, ka uz citām planētu sistēmām ir daudz cēlākas, nesavtīgākas 

laimes garšas, tas nozīmē, ka tur dzīvojošās būtnes ir arī daudz laimīgākas. Tāpēc man, protams, 

sagribējās to visu izbaudīt. Kā lai izbauda šīs augstākās laimes garšas, ja šajā dzīvē es nevarēšu 

nonākt uz citām planētām? 

Autors: Es vēlreiz Jums piedāvāju attīstīt sevī vēlmi uzreiz nonākt garīgajā pasaulē, 

nevis uz materiālās pasaules augstākajām planētām. Jo cilvēks augstāku mērķi sev izvirza, jo 

ātrāk viľš saľems maksimālo rezultātu – pašu pilnvērtīgāko laimi. 

Pat uz augstākajām materiālās pasaules planētām ciešanas, lai arī nelielā pakāpē, bet 

tomēr pastāv. Piemēram, dzīvajām būtnēm no augstākajām planētām, tāpat kā mums, agrāk vai 

vēlāk nāksies mirt un no jauna piedzimt. Bieţi vien augstāko planētu iedzīvotājiem šķirties no 

sava ķermeľa mēdz būt daudz nepatīkamāk un grūtāk kā mums. Laiks ir nepielūdzams un 

nevienam neizdara izľēmumus. 

Kas attiecas uz Jūsu jautājumu par iespēju sajust augstāko, garīgo laimes garšu, tad 

risinājums ir ļoti vienkāršs. Visas garīgās pasaules, kā arī augstāko un zemāko planētu garšas 

eksistē uz Zemes un izpauţas daţādos dzīves stilos. Šos dzīves stilus uz Zemes var salīdzināt ar 

daţādām virtuvēm, par kurām ar Jums jau runājām. 

Saskaľā ar Vēdām, šie laimes veidi (garšas) iedarbojas uz mums no daţādiem Visuma 

līmeľiem. Ar savu iedarbību uz apziľu tās ļauj nedaudz sajust to laimi, kuru izjūt uz šīm 

planētām dzīvojošie. Tas arī ir iemesls daţādu dzīves stilu izveidei uz Zemes. Par šiem spēkiem, 

kas uztur mūsos garšu dzīvot tajā vai citā stilā, runāsim apsprieţot tēmu par gunu darbību. Pētot 

šos spēkus, sapratīsim, cik cieši visas planētas saistītas viena ar otru un cik spēcīga ir savstarpējā 

ietekme. 

Lasītājs: Cik labi, tādā gadījumā vispār nav nekādas jēgas tiekties uz augstākajām 

planētām vai uz garīgo pasauli, jo visus laimes veidus var bagātīgi baudīt uz Zemes. 

Autors: Kaut kādā mērā Jums ir taisnība. Bet ne viss ir tik saldi, kā izskatās pirmajā 

brīdī. Dzīvojot uz Zemes, nevaram pilnā mērā baudīt to laimes garšu, kas nāk no citas pasaules 

vai no augstākām planētām, tieši tāpat, kā mēs uz Zemes nevarēsim izjust absolūti visu saules 

gaismas spēku. Šeit, uz Zemes, būsim laimīgi tieši tik, cik atļaus šīs planētas dzīves apstākļi. 

Zemes dzīve nav domāta pilnvērtīgai garīgajai laimei. Krievu virtuves receptes kaut kādā mērā 

var būt līdzīgas vēdiskās virtuves receptēm. Un tomēr, ja vēlamies pilnā mērā izbaudīt vēdiskās 

kulinārijas ēdienus, tad mums jāapmeklē vēdiskais restorāns. 

Lasītājs: Salīdzinot Jūsu spriedumus par to, ka uz katras planētas eksistē sava laimes 

izpratne, ar to, ka savādāka laimes izpratne tur ir gandrīz nepieejama, es ieraudzīju vienu 

problēmu. No visa teiktā izriet, ka dzīvi uz Zemes nevaram izmainīt tā, lai pārvērstu mūsu 

planētu paradīzē. Vai es pareizi sapratu? 

Autors: Jūs visu esiet pareizi sapratis. Tomēr jācenšas dzīvi mainīt uz labo pusi. Un sākt 

vajag ar sevi. Ja darbojas tieši ar šādu domu, tad drīzumā liktenī var gaidīt lielas pozitīvas 

pārmaiľas. Tā rīkojoties, jau nākošajā dzīvē, uz pilnīgi likumīgiem pamatiem, piedzimsim daudz 

labākos apstākļos. Taču, ja cilvēks mēģina pagriezt atpakaļ upes, nodarbojoties ar ekonomiskām 

un politiskām reformām, pie tam nestrādājot ar savām iekšējām problēmām (nemainot savu 

raksturu), tad viľš neizbēgami cietīs. 

31

Lasītājs: Ziniet, es jūtu, ka daudzi cilvēki to nemaz nesaprot. Tai skaitā arī es. Es bieţi 

vien rīkoju skandālus mājā un darbā. Man, tāpat kā daudziem, šķiet, ka laimi var panākt tikai 

visus apkārtējos mēģinot mainīt uz labo pusi. No tā rodas tik daudz strīdu! Vai tiešām ir tik grūti 

saprast, ka vajag sākt ar sevi? 

Autors: Jā, dzīvojot uz Zemes, to ir ļoti grūti saprast. Kas attiecas uz ķildīgo 

noskaľojumu, tad viens no gunu pienākumiem ir radīt, attiecībā pret apkārt esošajiem cilvēkiem, 

negatīvu noskaľojumu. Materiālās dabas gunu ietekmē mums ir tieksme vainot notiekošajā 

visus, tikai ne sevi. Šajā noskaľojumā gunas neieved netīšām. Mēs paši kādreiz vēlējāmies šādu 

dzīvi un tagad nāksies pilnā mērā to „baudīt”. 

Lasītājs: Tātad tas ēdiens ar ķildīgo garšu arī ietilpst zemes virtuves ēdienkartē? 

Autors: Jā, Jums taisnība. Zeme dod mums iespēju muļķīgi domāt un rīkoties gara 

tumsībā. Uz augstākajām planētām ar to praktiski nenodarbojas. Jāsaprot, ka uz Zemes cilvēkiem 

vienmēr būs līdzīgas tieksmes, jo šī planēta radīta kaislību un gara tumsības garšu piekritējiem. 

Tāpēc, iespējams, nav diez ko saprātīgi pielikt pārmērīgas pūles, cenšoties radīt uz Zemes 

paradīzi. Tomēr Vēdas apgalvo, ja kaut viena desmitā Zemes iedzīvotāju daļa nodarbosies ar 

garīgo praksi, tad īsā laikā mūsu planēta pārvērtīsies par paradīzes planētu. 

Lasītājs: Kāpēc tas vēl nav noticis? 

Autors: Jo reiz neganti vēlējāmies dzīvot zemes stilā un nonācām noteiktu materiālās 

dabas gunu ietekmē. Rezultātā, piedzimām īpašos dzīves apstākļos, kuros nerodas ne mazākā 

vēlme izmainīt savus dzīves uzskatus. Pat, ja kāds mēģina pierādīt, ka vajag censties dzīvot 

savādāk, tad, zemes gunu ietekmē, mēs vienkārši šim cilvēkam nepievēršam nekādu uzmanību. 

Vēl vairāk, mēs viľu uzskatām par jukušu. Tāpēc visus cilvēkus, kas aizgājuši no „mūsu 

restorāna” uzskatām par dīvaiľiem. 

Mēs sev nepiemeklējam dzīves apstākļus. Visu šeit vada materiālā daba, darot to ar savu 

spēku (gunu) palīdzību. Kā jau runājām, šāda stabilitāte un interešu vienveidība radusies tikai 

tāpēc, lai mums būtu iespēja pilnībā izbaudīt vēlamo garšu. 

Lasītājs: Vai tiešām uz Zemes nevar radīt paradīzi? 

Autors: Kāpēc no krievu virtuves radīt vēdisko? Tas taču ir muļķīgi. 

Lasītājs: Tāpēc, lai visiem dzīvot būtu labāk, varētu iekļaut visu virtuvju ēdienkartē 

garīgo garšu, lai daudz zemāko garšu vispār nebūtu. 

Autors: Protams, tā ir lieliska ideja. Bet, kamēr cilvēks nevēlēsies dzīvot savādāk, 

neviens viľu šajā pasaulē nevarēs piespiest mainīties uz labu. 

Lasītājs: Iznāk, ka materiālās dabas gunas Visumā rada vienlīdz pieejamu garšu 

daţādību ar vienu vienīgu mērķi – apmierināt mūsu vēlmes, kas vērstas uz noteiktu laimes 

veidu? 

Autors: Pilnīgi pareizi, tā arī izpauţas viľu varenība. Viľas tā darbosies vienmēr, 

pastāvīgi rūpējoties par mūsu vēlmju izpildīšanu. Tāpēc katrā konkrētā Visuma punktā eksistē šo 

noslēpumaino spēku, kas saucas materiālās dabas gunas, noteikta kombinācija. 

Lasītājs: Tātad viss, kas ar mums šajā pasaulē atgadās, notiek materiālās dabas spēku 

ietekmē? 

Autors: Jā, tā tas ir. 

Lasītājs: Pirms tam Jūs mēģinājāt pierādīt pavisam ko citu, tāpēc šādas revolucionāras 

idejas apstiprinājumam gribētos dzirdēt kādus pierādījumus. 

Autors: Tas tiek apstiprināts „Bhāgavad-gītā” (13.20.): 

32

„Tad zini, ka materiālai dabai un dzīvajām būtnēm nav sākuma. Visu šeit notiekošo 

izmaiņu iemesls un materiālo gunu avots ir materiālā daba”. 

Lasītājs: Bet līdz šim Jūs visu laiku teicāt, ka ar mums notiekošo izmaiľu iemesls ir 

mūsu vēlmes! 

Autors: Jā, laimes un ciešanu iemesls ir mūsu vēlmes un rīcība. Bet šī brīţa izmaiľu 

iemesls, kas notiek ķermenī, prātā un saprātā, ir materiālās dabas gunas. 

Vēlmes ir savdabīgs palaidējmehānisms, kas ierosina noteiktu gunu ietekmi uz mūsu 

dzīvi. Pēc tam, mūsu vēlmju un rīcības ietekmē nonākam noturīgā to vai citu materiālās dabas 

gunu ietekmē. Tāpēc, ka kādreiz ļoti vēlējāmies dzīvot tā, kā šobrīd dzīvojam, mums būs ļoti 

grūti ātri visu izmainīt uz labo pusi. Faktiski visas izmaiľas dzīvē vada materiālās dabas gunas, 

uz kurām pagātnes vēlmes iedarbojas spēcīgāk nekā šī brīţa. 

Lasītājs: Kāpēc pagātnes vēlmes iedarbojas spēcīgāk? 

Autors: Tāpēc, ka agrāk viena tipa vēlmes bija vairāk. Tās, saskaitot kopā, uz apziľu 

atstāj daudz spēcīgāku ietekmi. 

Lasītājs: Lūk, tev laimīgas dzīves likumi! Mēs tik daudz dzīves esam nodzīvojuši un nav 

zināms, ko tik tur neesam vēlējušies. Cik gan dzīvēs vajadzēs visu to izstrēbt? Man nepieciešams 

apstiprinājums tam, ka zināšanas par gunām nepadarīs mani pavisam nelaimīgu, savādāk to visu 

turpināt pētīt būs smagi. 

Autors: Zināšanas par to, kā darbojas šie spēki, atnes cilvēkam laimi un augstāko 

pilnību. Vai savādāk būtu jēga pētīt šo izpratnei tik sareţģīto tēmu? Tas apstiprināts Vēdās un 

aprakstīts „Bhāgavad-gītā” (14.1). „Bhāgavad-gītas” četrpadsmitās nodaļas pašā sākumā, 

materiālās dabas gunu darbības aprakstā, pats Dievs rakstu vārdiem, kas nonākuši līdz mums no 

gadsimtu dziļumiem, garantē Jums, ka viss būs labi: 

„Augstākais Dievs teica: Atkal Es pavēstīšu tev šo augstāko gudrību, labāko no visām 

zināšanām, kuru iepazīstot, visi gudrie sasniedza augstāko pilnību”. 

Lasītājs: Redzams, ka esiet labi izstudējis „Bhāgavad-gītu”, ja jau uz katru no manām 

šaubām Jums ir citāts. 

Autors: „Bhāgavad-gīta” ir bezgalīgi dziļas zināšanas, tāpēc, lai to labi izpētītu, man 

nepietiks dzīves. Ja Jums vairs nav šaubu, tad izdarīsim mūsu sarunas secinājumus. 

SECINĀJUMS: Zināšanas par materiālās dabas gunu ietekmi uz mūsu dzīvi ir gudrības 

centrs. Ja cilvēks spēs to apjēgt, tad visām viņa ciešanām pienāks gals. Taču izpētes procesā 

mums nāksies saskarties ne tikai ar saldu, bet arī ar rūgtu garšu. Tādā veidā, lai nobaudītu 

garīgās laimes saldumu, sākumā jāizpēta „viss, ko esam šeit ievārījuši”. 

Kas tad ir materiālās dabas gunas? 

Vārdu „guna” latviešu valodā tulko kā „virve” vai „aukla”. Visumu caurstrāvo neredzami 

spēki, kas, ľemot vērā mūsu pagātnes vēlmes un rīcību, piespieţ pieľemt to dzīves veidu, pēc 

kura tiecāmies. Izrādās, vēlmes – tas ir nopietni. Mums šķiet, ka vēlmes nespēlē kaut kādu 

nozīmīgu lomu liktenī. Bet, saskaľā ar vēdiskajām zināšanām, tie apstākļi, kuros dzīvē nonākam, 

ir tieši atkarīgi no mūsu pagātnes vēlmēm un no tām izrietošās rīcības. 

33

Saskaľā ar Vēdām, viss ķermenis, prāts un saprāts ir noausts no pagātnes vēlmēm un 

rīcības, kas radusies no šīm vēlmēm. Citiem vārdiem, prāta smalkais ķermenis ir piepildīts ar 

mūsu pagātnes rīcību un vēlmēm. Tāpēc prātu vēl mēdz saukt par vēlmju ķermeni. Materiālās 

dabas gunas, mijiedarbojoties ar saprātu, prātu un cilvēka ķermeni, nepielūdzami iegremdē viľu 

tajā ārējā un iekšējā dzīves vidē, kuru viľš pelnījis atbilstoši savai laimes izpratnei. Gunu 

ietekme uz apziľu (raupjā un smalkā ķermeľa līmenī) pastāvīgi mainās, un ievērot šīs pārmaiľas 

nepieredzējušam cilvēkam ir praktiski neiespējami. 

Lasītājs: Ja pareizi sapratu, Jūs gribiet teikt, ka mainoties gunām, kas ietekmē mūsu 

apziľu, nekavējoties mainās noskaľojums? 

Autors: Ne tikai noskaľojums, bet arī lietu izpratne. Gunas, iedarbojoties uz apziľu, 

nemanāmi maina visu eksistenci. 

Lasītājs: Tātad gan organismu, gan psihi arī veido gunas? 

Autors: Jā, viľas to dara pēc mūsu vēlmju un rīcības atveida. Tādā veidā, vienkārši 

skatoties uz sevi spogulī, lietpratīgs, bezgrēcīgs cilvēks var nojaust no kādām gunām ir noausts 

viľa ķermenis un raksturs. 

Lasītājs: Kad es uz sevi skatos spogulī, man daţreiz šķiet, ka esmu noausts no ne pārāk 

sliktām gunām. Skatoties uz seju, bieţi intuitīvi nojaušu sevī daţādas pozitīvās puses un, ja 

jāsaka godīgi, tad slikto praktiski nemaz neredz. 

Autors: Jūs esiet ļoti patiess cilvēks. Visi pārējie cilvēki, skatoties uz sevi spogulī, domā 

apmēram tāpat, bet reti kurš spēj, visiem dzirdot, pateikt par saviem uzskatiem par sevi pašu. 

Lasītājs: Man šķiet, ka visi daudzmaz dievbijīgi cilvēki redz savas pozitīvās rakstura 

īpašības un dziļi dvēselē sevi par to mīl. 

Autors: Jā, daudziem cilvēkiem ir tieksme redzēt savas pozitīvās rakstura īpašības un 

sevi par to mīlēt. Tomēr pa īstam dievbijīgiem cilvēkiem ir tieksme redzēt sevī trūkumus, bet 

apkārtējos cilvēkos – labās puses. 

Lasītājs: Jūs gribiet teikt, ka dievbijīgiem cilvēkiem ir tieksme uz pašpārmetumiem? 

Autors: Nē, viľi tiecas pašpilnveidoties, bet, lai uzlabotu savu raksturu, kā minimums 

nepieciešams spēt saredzēt savus trūkumus. 

Lasītājs: Ja dievbijīgi cilvēki neredz savas priekšrocības, tad tas liecina par to, ka viľi 

sevi neciena. 

Autors: Gluţi pretēji, viľi sevi ciena pat vairāk kā kaislīgi cilvēki, kas cenšas sevī 

ieraudzīt tikai labo. Dievbijīgi cilvēki sevi ciena tikai tad, kad viľiem izdodas paveikt kaut ko 

labu. 

Lasītājs: Vai tiešām dievbijīgiem cilvēkiem nekad negribas apbrīnot sevi? 

Autors: Protams, arī viľiem daţreiz gribas patīksmināties par sevi, bet dievbijības guna 

viľus aptur. Tā pasaka priekšā, ka paštīksmināšanās nav pareizā attieksme pret sevi un 

nepalīdzēs iegūt patieso laimi. Tāpēc dievbijīgi cilvēki, atšķirībā no kaislīgiem, ir droši pasargāti 

no paštīksmināšanās ar dievbijības gunu, kas ietekmē viľu apziľu. 

Lasītājs: Jūs gribiet teikt, ja man piemīt tieksme paštīksmināties, tad es atrodos kaislību 

gunas valdošajā ietekmē? 

Autors: Ja Jūs sākat to saprast, tad no šī paša momenta Jūs atrodieties dievbijīgās gunas 

valdošajā ietekmē. Kaislīgs cilvēks nekad neatzīsies savos trūkumos. Nepielūdzami darbojoties 

uz apziľu, kaislību guna nedod viľam iespēju atrauties no paštīksmināšanās. Tāpēc paškritika 

kaislīga cilvēka prāta ievirzē ir pietiekami reta parādība. 

Lasītājs: Bet es to visu sapratu tikai pateicoties sarunai. 

34

Autors: Pareizi, tikai zināšanas spēj cilvēku izvest no zemāko gunu ietekmes un aizvest 

līdz augstākām gunām. 

Lasītājs: Tātad tieši šajā apspriedes brīdī gunu ietekme uz manu apziľu izmainījās? Bet 

es to nemaz nepamanīju. 

Autors: Bez cildeniem viedajiem, neviens cilvēks uz Zemes nevar tā uzreiz ievērot, kā 

viena guna pārstāj darboties uz viľa apziľu un sāk darboties cita. Materiālās dabas gunas mūs 

ietekmē pilnīgi nemanāmi. Tieši tāpēc daudzi cilvēki neievēro savus trūkumus. 

Lasītājs: Tātad vairums cilvēku neievēro savus trūkumus tāpēc, ka materiālās dabas 

gunas traucē viľiem to izdarīt? 

Autors: Tieši tā. Tomēr, sistemātiski pētot gunu ietekmi uz apziľu, cilvēks pamazām 

spēj iemācīties atšķirt, kādas gunas darbība valda dotajā laika momentā. 

Lasītājs: Tas ir interesanti. 

SECINĀJUMS: Materiālās dabas gunas caurauž visu mūsu eksistenci un piespiež pilnā 

mērā „izbaudīt” to laimi, kuru esam pelnījuši. Nekultivējot sevī vēlmi, kas ved pie patiesas 

laimes, nākotnē nevarēsim justies apmierināti. Tāpēc, lai rīkotos pareizi un būtu īstās vēlmes, 

nepieciešams iegūt zināšanas par īstu, nevis par šķietamu laimi. Vēdas apgalvo, ka galvenais 

cilvēka pienākums ir komunicēt par to, kā sasniegt augstāko laimi. 

Sarunas par materiālās dabas gunu darbību rada izpratni, kā uzlabot savu dzīvi. Tādu 

sarunu laikā dievbijības guna nekavējoties sāk nostiprināties to cilvēku sirdīs, kas apspriež 

patiesību. Vienīgais sarunu noteikums ir pastāvīgi saskaņot jebkuru radušos domu ar svēto 

rakstu viedokli. Iemācoties redzēt pasauli ar svēto rakstu acīm, cilvēks to uztver nevis caur paša 

iztēles prizmu, bet tādu, kā tā ir patiesībā. 

Uz kurieni ved labie nodomi? 

Protams, pretī laimei. Pats svarīgākais, lai nodomi tiešām būtu labi. Tad likumsakarīgi 

gribas teikt: „Ja nodomi un vēlmes ir tādi vareni spēki, tad es vēlos būt pats nesavtīgākais un pats 

laimīgākais, bet nākošajā dzīvē piedzimt pašā skaistākajā vietā un pašā pilnīgākajā ķermenī!” 

Pietiekami saprātīga vēlēšanās, vai ne?! Tomēr jāatceras, ka šīs vēlmes tiks ľemtas vērā tieši 

tāpat, kā vēlmes, kuras mums bija iepriekšējās dzīvēs. Vai varam tieši šobrīd paši pēc savas 

gribas izvēlēties savas nākamās piedzimšanas vietu? Gan jā, gan nē. Nepieciešams, lai mūsu 

vēlme tur piedzimt pārspētu visas iepriekšējās vēlmes. 

Taču bez vēlmēm vēl ir arī mūsu rīcība. Veidojot cilvēka likteni, tiek ľemtas vērā abas. 

Ja vēlam sev noteiktu laimi, tad nedrīkst traucēt citām dzīvajām būtnēm arī iegūt savu laimi. 

Tāpēc gala rezultātā gan mūsu sliktās vēlmes, gan rīcība, kas padara kādu nelaimīgu, traucē iegūt 

to laimi, ko meklējam. 

Nākamās piedzimšanas vietu noteiks spēks, kas rodas no visām mūsu vēlmēm un rīcības. 

Tas ir līdzīgs auklai, kas velk uz to pusi, kur mums pēc likteľa jābūt. 

Lasītājs: Tātad gunas ar varu piespieţ piedzimt tajā vai citā Visuma vietā? 

Autors: Gunas nav pirāti, viľas tikai izpilda vēlmes. Tās darbojas absolūti taisnīgi un 

atkarībā no tā, kādu vietu esam pelnījuši, tur mums arī nāksies piedzimt. 

Esam piedzimuši uz vidējās mūsu Visuma planētas. Tas nozīmē, ka kādreiz vēlējāmies 

kaislīgu (egoistisku) laimi un tāpēc tagad atrodamies kaisles ietekmē. Citiem vārdiem, vēlamies 

35

ūt laimīgi, vēlot labu sev, savai ģimenei, savai valstij, savai ticībai, savai Zemei, savai 

profesijai, savai mājai, saviem uzskatiem par dzīvi, savam stilam, savam ķermenim utt. 

Vēlmju likumsakarība ir tāda, ka sākumā rodas vēlme, kas sola personīgo labumu un tikai 

pēc tam esam gatavi strādāt vienalga kā dēļ. Mēs domājam: „Ja mani pūliľi nav saistīti ar savas 

labklājības nodrošināšanu, bet vērsti kāda cita dzīves labā, svešu ģimeľu, citu valstu, cilvēkiem, 

kas ir citā ticībā, Visuma citu planētu iedzīvotājiem, tad nav saprotams, kāpēc vispār darboties. 

Lasītājs: Vai tad mēdz būt ļaudis, kas dzīvo nevis savai, bet citai ģimenei un nes tai savu 

darba algu? Es domāju, ja tādi cilvēki ir, tad viľi ir traki. 

Autors: Jā, protams, apzagt savus tuviniekus dāvinot laimi kādam citam, tas tiešām ir 

vājprāts. Bet šobrīd es runāju par pavisam ko citu. Izrādās, ja visa ģimene nesavtīgi palīdz 

apkārtējiem cilvēkiem un savu laimi rod tieši šādā darbībā, nevis personīgos materiālos 

ieguvumos, tad tā rezultātā dievbijības guna pati parūpēsies par to, lai šai ģimenei nekā netrūktu. 

Tādā veidā, šī ģimene, nesavtīgi veicot patiesi labus darbus, nekādā mērā sevi neapzog. Pat vēl 

vairāk, tādas dievbijīgas ģimenes ir pārticīgākas, nekā cilvēki kaislību gunā. 

Lasītājs: Tagad ļaujiet Jums nepiekrist. Ja cilvēks pats par sevi neparūpēsies, tad neviens 

par viľu neparūpēsies. Kā cilvēks, kurš par sevi nedomā, var būt pārticīgāks par to, kurš sevi 

neaizmirst? 

Autors: Pareizi, nekādu pretrunu te nav. Cilvēks, kurš atrodas dievbijīgās gunas ietekmē, 

arī tāpat domā un pats par sevi rūpējas. Tāpēc viľš arī cenšas visiem apkārtējiem palīdzēt, jo no 

tā izjūt daudz lielāku laimi, nekā no materiālajiem ieguvumiem. Tieši tā viľš par sevi rūpējas. 

Savus nesavtīgos darbus viľš veic dziļi izprotot, ka ne jau naudā ir laime. 

Pēc taisnīguma likuma, ja cilvēks ar mīlestību nesavtīgi kalpo citiem, tad gunas viľam 

atgriezīs visu, ko viľš atdeva. Tā kā viľš palīdz cilvēkiem tajā, kas viľiem nepieciešams, tad 

dievbijības guna, atbildot viľam, palīdz tajā, kas viľam pašam nepieciešams. 

Saprotot šo laimīgas dzīves likumu, dievbijīgs cilvēks neuztraucas par sevi. Viľš ar lielu 

entuziasmu cenšas dzīvot cilvēkiem un Dievam, nevēloties neko sev. Dievbijīgi cilvēki patiešām 

zina, ka, tā dzīvojot, viľi būs laimīgi gan garīgajā, gan materiālajā ziľā. Tāpēc viľi pārliecinoši 

dzīvo neuzvaramās dievbijīgās gunas aizsardzībā. Visi, kas ar viľiem komunicē, arī pamazām 

nokļūst šīs gunas ietekmē un iedvesmojas dzīvot nesavtīgi. 

Lasītājs: Protams, pirmajā acumirklī šķiet, ka visam tā arī jānotiek. Bet apdomājiet, 

lūdzu, ar mani kopā vienu situāciju. Es nesavtīgi atdodu savam skopajam kaimiľam naudu. 

Kaimiľš, apmierināts ar likteľa dāvanu, protams, to ľem. Un pēc tam viľš vēlreiz nāk pie manis 

pēc naudas. Es atkal viľam ar mīlestību to dodu, bet viľš to ar mīlestību nodzer. Pēc tam viľš 

pierod pie tā, ka vientiesim kaimiľam periodiski jādod viľam nauda iedzeršanai. Ja es viľam 

kārtējo reizi to nedošu, tad viľš vienkārši sadusmosies un uzskatīs mani par nelieti. 

Mūsu dzīvē līdzīgas situācijas notiek bieţi. Piemēram, mēdz būt tā, ka vecāki visu mūţu 

lutina savus bērnus. Visbieţāk pēc tam izlutinātie bērni nesaprot, ka viľiem jābūt pateicīgiem 

saviem vecākiem. Gluţi pretēji, tādi bērni novēršas no vecākiem tieši tajā momentā, kad tie vairs 

nekādi nevar viľiem palīdzēt, kad pašiem nepieciešama palīdzība. Šajā sakarā ir brīnišķīgs 

sakāmvārds: „Ar labiem nodomiem ceļš bruģēts uz elli”. 

Autors: Mēs zinām daudz brīnišķīgu sakāmvārdu un teicienu, piemēram, šādu: „darbs 

nav vilks uz meţu neaizbēgs”, vai „lai zirgs domā, viľam lielāka galva”. Taču ne visi sakāmvārdi 

vēsta patiesību. Tomēr Jūs spriediet absolūti pareizi. Piekrītiet, Jūs aprakstījāt tādu situāciju, kad 

ar tā sauktajiem labajiem darbiem palielinām savas un citu ciešanas. Tas notiek tāpēc, ka veicot 

labus darbus, gala rezultātā bojājam cilvēku, nevis viľam palīdzam. Tieši šī iemesla dēļ šādu 

36

īcību nevar nosaukt par dievbijīgu. Bet es Jums stāstu par mūsdienās tik reto palīdzību, kas 

tiešām palīdz, nevis bojā cilvēkus. 

Lasītājs: Jā, jā, tagad mēs viens otru saprotam. Mūsdienās jebkuru labdarību cilvēki 

cenšas izmantot, lai iedzīvotos, un nesavtīgi palīdzēt vienkārši nav kam. Mūsu dzīvē tā arī 

notiek. Tāpēc par kādu gan nesavtīgu kalpošanu cilvēkiem var būt runa? 

Autors: Viss ir pareizi, bet nevar dzīvot dievbijībā un nedarīt nesavtīgus darbus. Bez 

dievbijības īstas laimes nemēdz būt. Ja Jums piekritīšu, tad ir pienācis īstais brīdis teikt: „Ar to 

arī mūsu saruna ir beigusies, jo esam nonākuši pie mūsdienās vispārpieľemta secinājuma, ka 

laimes nav”. 

Lasītājs: Tā, atkal sākas kārtējā izrāde. Jūs gribiet teikt, ka tomēr iespējams kaut kādā 

veidā darīt nesavtīgus darbus un tādā veidā nebojāt cilvēkus? 

Autors: Pilnīgi pareizi. Neskatoties uz to, ka vairākuma cilvēku noskaľojumā pārsvarā ir 

kaislība un gara tumsība, mums jāiemācās darīt pa īstam labus darbus. Taču katrā konkrētā 

gadījumā precīzi jāzina, kāda darbība būs derīga, bet kāda – kaitīga. Tāpēc, neesot zināšanām, 

nevar kļūt par īsti dievbijīgu cilvēku. 

Lasītājs: Tātad nepieciešams nopietni mācīties? 

Autors: Man ir patīkami atzīmēt, ka Jūs pamazām patstāvīgi nonākat līdz brīnišķīgiem 

secinājumiem. Tiešām, dievbijība nevar būt tur, kur nav zināšanu, kā pareizi rīkoties tajā vai citā 

situācijā. Tāpēc tagad padomāsim, kā iemācīties darīt labu tā, lai cilvēkus nebojātu, bet patiešām 

viľiem palīdzētu. Tikai rīkojoties nesavtīgi un ar zināšanām, kā to darīt pareizi, mēs 

pieskarsimies dievbijības gunai. Tā rezultātā, dievbijības guna sāks nenogurstoši rūpēties par 

mūsu labklājību, palīdzot, bet daţreiz pat pagrūţot uz to, kas ļaus būt laimīgiem visās jomās. 

Lasītājs: Iznāk, ka pat dievbijības guna kādreiz pielieto vardarbību? 

Autors: Jā, tas notiek tajos gadījumos, kad netīšām paklūpam un rīkojamies slikti. Ja 

dzīvojam dievbijīgi un tikai negadījuma pēc noejam no pareizā ceļa, tad dievbijības guna ievieto 

mūs grūtā situācijā, kura ļauj noţēlot kļūdaino domāšanu un no jauna izvēlēties pareizo virzienu. 

Lasītājs: Nu labi, tas ir skaidrs, bet no Jūs atbildes izriet, ka pirms darīt labu, vajag 

mācīties kā to darīt. Tāpēc, ja nezinu, kā pareizi palīdzēt cilvēkam, tad ar visu manu dievbijību, 

es neatradīšos dievbijības gunas aizsardzībā. Nesavtīgi, bet nepareizi palīdzot cilvēkam, nodaru 

ļaunu nevis labu, tā rezultātā dievbijības guna mani neaizsargā. No otras puses, mani skars sliktā 

karma, nenovēršami novedot pie degradācijas. Jūsu ideja, kā es to saprotu, ir tajā, ka nav 

vienkārši veikt pa īstam labu darbu. Man šķiet, ka patstāvīgi to vispār nevar izdarīt. 

Autors: Lieliski, šoreiz Jūs fenomenāli ātri tikāt skaidrībā ar tik sareţģītu tēmu. 

Lasītājs: Gluţi pretēji, esmu apjucis, jo līdz šim Jūs apgalvojāt pilnīgi pretējo. Jūs teicāt, 

ka vajag ar mīlestību visiem cilvēkiem darīt labu, ne par ko nedomājot, un, tādā gadījumā, 

dievbijības guna uzdāvinās laimi. Pēc tam Jūs teicāt, ka jābūt piesardzīgam un nevajag darīt labu 

visiem pēc kārtas, bet tikai tiem, kuri to ir pelnījuši. Bet tagad vispār atbalstiet manu pēdējo 

domu par neiespējamību darīt labu. Jums tā patīk mani mulsināt! 

Autors: Jā, brīnumi nenotiek, Jūs tiešām esiet apjucis, un mums nāksies vēl nedaudz 

parunāt par šo tēmu. Pēdējā frāzē Jūs pateicāt to, ka nevar patstāvīgi darīt labus darbus, bet nevis 

to, ka vispār nevar darīt labus darbus. Tieši to es arī apstiprināju. Cilvēks labus darbus var darīt 

tikai vadoties no svētajiem rakstiem, pastāvīgi meklējot atbalstu šajos jautājumos pie svētiem 

cilvēkiem un prasot padomu garīgajam skolotājam (kad tas ir parādījies). 

Tagad parunāsim par piesardzību labo darbu darīšanā. Vēdas apgalvo, ka jācenšas dzīvot 

nesavtīgi un ar mīlestību jāpalīdz sasniegt laimi visiem cilvēkiem. Taču tas nenozīmē, ka jādara 

37

viss, ko apkārtējie cilvēki no mums vēlas. Tikai tā darbība būs tiešām dievbijīga, kas tiek 

atbalstīta svētajos rakstos. 

Jābūt piesardzīgam un labie darbi jādara tā, lai nākotnē tie visiem atnestu laimi, nevis 

ciešanas. Tāpat jāsaprot, ka zinošs cilvēks tiešām spēj visiem darīt labu, tajā skaitā arī 

krāpniekiem un negatīvi noskaľotiem cilvēkiem – labu darbu var izdarīt katram cilvēkam. Taču, 

kas vienam būs nektārs, tieši tas pats citam – inde. 

Lasītājs: Ko Vēdas saka mana kaimiľa Ivana Semjonoviča sakarā, kurš ir hronisks 

alkoholiķis, kas mani neieredz, ja nedodu naudu pudelei? Kā es viľam varu darīt labu? 

Autors: Vēdas apgalvo, ka dodot gara tumsībā esošiem cilvēkiem naudu pudelei, Jūs 

ziedojiet gara tumsības gunai. Rezultātā būs vienas vienīgas ciešanas – gan Jums, gan viľam. Ja 

Jūs tiešām gribiet palīdzēt cilvēkam, kas atrodas gara tumsības gunā, tad vienkārši vajag viľam 

vēlēt laimi. Vai, ja viľš ir izsalcis, iedodiet ēdienu, tomēr vienmēr centieties neiesaistīties 

nevajadzīgās sarunās ar tāda tipa cilvēkiem. 

Lasītājs: Vai tad ēdināt alkoholiķi ir dievbijīga rīcība? 

Autors: Jā, Vēdas apgalvo, ka paēdināt jebkuru izsalkušu cilvēku ir dievbijīga rīcība. 

Lasītājs: Bet viľam no manis nav vajadzīgs ēdiens, viľš lūdz naudu, ja es viľam to 

nedodu, tad viľš apvaino mani tajā, ka es esot skops cilvēks. 

Autors: Sākumā ieaiciniet viľu mājā, tad nosēdiniet pie galda, sakiet, ka Jūs 

apvainosieties, ja viľš nepaēdīs. Paēdinot viľu, godīgi atzīstieties, ka naudu Jūs viľam nedosiet, 

jo neatbalstiet dzeršanu. Pie tam draudzīgi paskaidrojiet, jūs esiet vienmēr priecīgs un gatavs 

viľu pacienāt ar kaut ko garšīgu. Pēc šādas rīcības viľam vairs nebūs pamata apvainot Jūs 

skopumā. 

Protams, viľš var pačinkstēt un pabubināt, bet tādā gadījumā vajag pasūdzēties, ka Jums 

šodien ir ļoti maz laika, ka visu varētu apspriest nākošreiz. Dievbijīgs cilvēks, zinot, kā pareizi 

ziedot tai vai citai cilvēku kategorijai, spējīgs jebkurā situācijā palikt līmenī. 

Lasītājs: To, ko Jūs ieteicāt, nav iespējams izdarīt, jo esmu uz viľu ļoti dusmīgs. 

Autors: Tas nozīmē, ka pārmērīgi komunicējot ar viľu tādā pašā stilā, Jūs esiet nonācis 

šī, gara tumsībā esošā, cilvēka pavadā. Likumsakarīgi, ka esiet nokļuvis tieši to pašu gunu 

ietekmē, kur atrodas viľš. Lai tiktu vaļā no šīs apmātības, nepieciešams katru dienu vakarā pirms 

miega un no rīta 5-8 minūtes koncentrēti un ar jūtām vēlēt viľam laimi, atkārtojot frāzi: „Ivan 

Semjonič, es vēlu Jums laimi!”. Vēl labi ir paralēli atkārtot Dieva Svētos Vārdus, kas viegli attīra 

apziľu no visiem grēkiem. 

Lasītājs: Vai tad ir iespējams tā ľemt un sākt vēlēt laimi cilvēkam, kuru tu nemīli? Ja 

sākšu tā darīt, tad mana sieva tiešām nospriedīs, ka esmu jucis. 

Autors: Jā, atrodoties kaislību gunas ietekmē, jebkuru dievbijīgu darbu uzskatām par 

vājprātu. Piemēram, ja kāds autobusā sāks visiem vēlēt laimi, tad viľu uzskatīs par jukušu, bet ja 

viľš izstāstīs kādu vulgāru anekdoti, tad tas liecinās par attapību un sabiedriskumu. Taču 

dievbijīgam cilvēkam jāiemācās labi darbi veikt tā, lai ar tiem nepievērstu sev pārāk daudz 

kaislībās un gara tumsībā esošu cilvēku uzmanības. 

Ja Jūs vēlaties iemācīties veikt askēzes (labprātīgi sevi ierobeţot) dievbijībā, tad vēlēt 

visiem laimi vajag katru dienu, neatkarīgi no tā, vai Jūs kādu mīliet vai nē. Tieši tāpat nevajag 

lielu vērību pievērst sabiedriskajai domai. 

Lasītājs: Kā vēlēt visiem laimi mājās, ģimenes lokā? 

Autors: Pieredze rāda, ka mājās, savu tuvinieku lokā, vislabāk laimi vēlēt klusām un 

censties nepievērst sev pārāk lielu uzmanību. Vēlams iepriekš tuviniekiem paskaidrot, kāpēc tas 

nepieciešams. 

38

Lasītājs: Vai laimes vēlēšana mainīs attieksmi pret mani? 

Autors: Bez šaubām. Daudzi mani paziľas jau rīkojas pēc šī padoma un viľu 

savstarpējās attiecības ar mājiniekiem un darbabiedriem ir nopietni mainījušās uz labo pusi. 

Lasītājs: Iznāk, ja kādam vēlam laimi, tad starp mums un to, par kuru domājam, rodas 

kaut kāda saikne? 

Autors: Nē, saikne jau starp mums bija. Ja esiet uz kādu apvainojies, tad Jūsu prātā rodas 

veselību un likteni iznīcinoša negatīvā saikne ar šo cilvēku. Ja sākat viľam vēlēt laimi, tad 

negatīvā saikne mainās uz pozitīvo. 

Lasītājs: Kā tas ir iespējams, ja prāts atrodas dziļi mūsos? 

Autors: Saskaľā ar Vēdām, prāts, piemītot smalkai dabai, neierobeţo darbību, pildot 

savas funkcijas tikai galvaskausā. Gluţi pretēji, tā ietekme izplatās mums apkārt. Tāpēc atliek 

tikai par kādu nodomāt, kā nekavējoties mēs reāli prātā saistāmies ar šo cilvēku. 

Lasītājs: Fantastika, vai var par prātu uzzināt ko vairāk? 

Autors: Tā ir ļoti dziļa un apjomīga tēma. Kādreiz vispusīgi parunāsim par prāta dabu, 

taču mūsu sarunu tēma ir nedaudz cita. 

Lasītājs: Labi, bet man ir jautājums. Cik daudz Vēdās ir tādu smalku norāţu uz to, kā un 

ko darīt daţādu cilvēku kategorijām? 

Autors: Pietiekoši daudz, ja cilvēks labi saprot likumsakarības, kā gunas ietekmē apziľu, 

tad viľš ar visu skaidrībā tiks pats, turklāt bez kādām īpašām problēmām. Eksistē daudz daţādas 

dievbijīgas darbības, kuras iesaka Vēdas daţādās dzīves situācijās. Pamazām mēs tās apskatīsim. 

Lasītājs: Tātad galvenais ir saprast, kā gunas iedarbojas uz cilvēkiem ar daţādiem dzīves 

uzskatiem. Pēc tam šīs zināšanas dos izpratni, kā uzvesties tajā vai citā situācijā. 

Autors: Jā, Jūs sapratāt pareizi. 

Lasītājs: Kādu darbību Vēdas uzskata par visdievbijīgāko? 

Autors: Augstākā dievbijība ir ar mīlestību atkārtot Dieva Svētos Vārdus. Vēl vairāk 

dievbijības cilvēks iegūst, ja viľš, atkārtojot Dieva Svētos Vārdus, izjutis augstāko laimi, cenšas 

dalīties ar apkārtējiem zināšanās par šo reti sastopamo garīgo garšu. Vienkārši tā rīkojoties, 

cilvēks pamazām sadedzina savus grēkus, kas uzkrājušies daudzu dzīvju rezultātā. 

Lasītājs: Diemţēl pagaidām man tas ir galīgi nesaprotams. 

Autors: Tomēr, tas nenozīmē, ka man jānoklusē patiesība, lai tā arī šobrīd ir 

nesaprotama, jo sākumā teorētiskās zināšanas vēl nevienam nav traucējušas. 

SECINĀJUMS: Apgūstot vēdiskās zināšanas, cilvēks, kas tiecas kļūt dievbijīgs, 

pakāpeniski kļūst aizvien noderīgāks gan saviem tuviniekiem, gan sabiedrībai kopumā. 

Rezultātā, neuzvaramā dievbijības guna viņu pilnībā aizsargā. Tāpēc nav vērts pat šaubīties, ka 

ceļš, kas izklāts ar patiesi labiem nodomiem, ar Dieva žēlastību aizvedīs mūs līdz augstākajai 

garīgajai laimei. 

Kas dzimis kaislībā, lai rāpotu, uzreiz nevarēs dievbijībā lidot 

Bieţi mums šķiet neprāts tas, kas patiesībā ved pie laimes. Piemēram, mēs nesaprotam, 

kāpēc nepieciešams palīdzēt cilvēkam nostiprināties tajā ticībā, kuru viľam lemts atklāt, nevis 

pārmānīt viľu uz savu. Ne vienmēr uzskatām par lietderīgu palīdzēt ne tikai savai ģimenei, bet 

arī nesavtīgi palīdzēt citām, rūpējoties par ēdienu ne tikai savam tukšajam kuľģim, bet arī par 

svešu. Vēl jo vairāk absurds šķiet veicināt sava tuvākā laulību ar skaistu meiteni, nevis censties 

39

viľu iegūt pašam. Savtība caurstrāvo visus dzīves aspektus un kaislību gunas ietekmē piespieţ 

mums uzskatīt šo neprātu par veselā saprāta izpausmi. Protams, katrā no mums ir ielikta tieksme 

kaut ko darīt nesavtīgi, taču, piekrītiet, ka tā mūsu dzīvē neizpauţas pārāk bieţi. 

Lasītājs: Tomēr mēs, kas dzīvojam uz šīs planētas, negribam pārkāpt godīga cilvēka 

cienīgus dzīves likumus. Jā, pārsvarā vēlamies dzīvot sev. Taču piekrītiet, ka vairums cilvēku 

godīgi nopelna maizes kumosu, tādā veidā neapzināti ievērojot krietnas dzīves likumus. Bez tam, 

es uzskatu, ka vairums cilvēku pret apkārtējiem ir noskaľoti pietiekami draudzīgi. 

Autors: Jūs visu pateicāt pareizi, vēl tikai jāpiebilst, ja būs iespēja, nepieliekot pūles, 

izmantot svešus darba augļus, mēs ar labpatiku to izdarīsim. Tāda ir kaislību guna. Tieši vēlme 

baudīt dzīvi saskaľā ar šiem uzskatiem lika mums piedzimt uz Zemes. 

Kā Jūs jau ziniet, eksistē trīs veida gunas, kuras ietekmē visus procesus, kas notiek 

Visumā. Tā ir dievbijības guna, kaislību guna un gara tumsības guna. Taču īstenībā tas ir viens 

un tas pats spēks, tas darbojas daţādi atkarībā no tā, kāda laimes garša piemīt mūsu tieksmēm. 

Lasītājs: Jūs sakiet, ka kaut kādi spēki piespieţ mani kaut ko darīt. Piekrītu, ka daţreiz 

tie liek man slimot, kādreiz atnes veiksmi vai nelaimi. Taču man šķiet, ka pārsvarā es visu savā 

dzīvē daru pats. Ja vēlēšos kaut ko izdarīt, kas man var traucēt? Ko Jūs par to domājiet? 

Autors: Tik tiešām, ja kaut ko vēlēsimies, tad neviens nevarēs traucēt, izľemot pašu 

pagātnes vēlmes un rīcība, ko ietekmē gunas. Pagātnes vēlmes ir varens spēks, kas pastāvīgi 

nomāc. No Jūsu pēdējā apgalvojuma izriet, ka Jūs neatzīstiet pagātnes darbības varenības ietekmi 

uz vēlmēm, kas rodas no jauna. Jau vairākkārtīgi esmu teicis, bet sapratne par karmas likuma 

darbību Jums vēl nav izveidojusies. Tāpēc arī Jūsu izpratne par terminu „es vēlēšos” nav korekta. 

Lasītājs: Atkal jau kaut kādas nesaprotamas idejas. Vai tiešām, ja kaut ko vēlos, tad tā 

nav mana, bet kāda cita vēlēšanās? 

Autors: Nē, vienkārši bieţi mūsu vēlmju rašanos provocē vēl arvien tās pašas materiālās 

dabas gunas. Neskatoties uz to, ka vēlēšanās var rasties pagātnes karmas ietekmē, mums šķiet, ka 

tā radās tikai tagad. Kādreiz kaut ko vēlējāmies un bieţi vien vēlēšanās gunu ietekmē parādās 

tikai tagad, kad radušies labvēlīgi apstākļi tās realizācijai. 

Lasītājs: Atkal jau Jūs stāstiet ne visai saprotamas lietas. Kaut kāda ietekme uz manām šī 

brīţa vēlmēm no pagātnes vēlmju puses... 

Autors: Tas vēlreiz pierāda, ka neviens, izľemot pašus, mums netraucē šajā pasaulē 

dzīvot laimīgi. Visbieţāk nesaprotam, ka pagātnes domas un rīcība daudzējādā ziľā projicē nesen 

radušās vēlmes. Tādā veidā gunas apmāna apziľu, uzdodot pagātnes vēlmes par tagadnes 

vēlmēm. 

Lasītājs: Es kaut kā nesaprotu, kā tagadnes vēlmes mijiedarbojas ar pagātnes vēlmēm. 

Vai tiešām kāds izlemj, kādai vēlmei šobrīd jārodas manā prātā? 

Autors: Lai atrisinātu šo vēlmju menedţmenta jautājumu, eksistē materiālās dabas gunas. 

Tās darbojas, ľemot vērā absolūti visas mūsu vēlmes un rīcību, un ne tikai to, ko vēlamies 

šobrīd. Eksistē ļoti brīnišķīgs sakāmvārds: „Ne katru dienu medu ēst”. Tas nozīmē, ka gunas 

darbojas neatkarīgi no tā, ko es vēlos tieši tagad, tajā paša laikā, apmierinot visas mūsu vēlmes. 

Piemēram, ja ieslodzītais vēlas brīvībā, tad tas vēl nenozīmē, ka viľu uzreiz izlaidīs no cietuma. 

Taču, ja šī vēlme nostiprināsies, viľš sapratīs, kā pareizi jāuzvedas un visi redzēs, ka viľš ir 

labojies. Šajā gadījumā gandrīz ir droši, ka viľu izlaidīs pirms laika. 

Tādā veidā vēlmes tiek ľemtas vērā, bet mums vēl jāpierāda savu nolūku nopietnība. Par 

to, ka materiālās dabas gunas vada visus procesus šajā materiālajā pasaulē stāsta „Bhāgavadgīta” 

(13.21-22): 

40

„Svētajos rakstos teikts, ka daba ir visu materiālo iemeslu un seku avots, bet dzīvā 

būtne ir iemesls priekam un ciešanām, kurus tā izjūt materiālajā pasaulē”. 

„Tā dzīvā būtne nonākusi materiālajā pasaulē, seko dzīves ceļiem, baudot trīs 

materiālās dabas gunas. Atrodoties tās varā [saskaroties ar matēriju], tā satiek labu un ļaunu 

dažādās dzīvības formās”. 

Lasītājs: Cik daudz dzīvības formu varam nomainīt dzīvojot šajā Visumā? Kādu 

materiālās laimes garšu daţādību var piedāvāt Visums? 

Autors: Ne pārāk daudz. Vēdas apgalvo, ka Visumā eksistē 8 400 000 dzīvības formas. 

No tām 400 000 ir saprātīgas, bet pārējās 8 000 000 – nesaprātīgas. Tomēr arī katras atsevišķas 

dzīvības formas ietvaros eksistē daţādība. Piemēram, cilvēkus atšķir daţādas nacionalitātes. 

Katrai nacionalitātei eksistē savas parašas un tradīcijas un cilvēki, kas piedzimuši daţādās 

valstīs, kaislību gunas ietekmē uzskata, ka viľu nācija ir pati labākā. 

Lasītājs: Piemēram, man daţreiz šķiet, ka mana nācija ir pati sliktākā. 

Autors: Lūk, atkal jau šis vārds – „pati”. Mēs it visā gribam būt paši, paši (labākie, 

skaistākie, gudrākie), pat sliktajā. Tā uz apziľu iedarbojas kaislību un gara tumsības gunas, 

liedzot uz lietām skatīties skaidri un piespieţot visu, kas attiecas personīgi uz mums, uzpūst līdz 

neiedomājamiem apmēriem. 

Lasītājs: Es sapratu, ko Jūs ar to gribiet teikt. Pārsteidzoši, ka pat negatīvajā vēlamies 

būt vienreizēji un bieţi zemapziľā ar to lepojamies. 

Autors: Jā, tā iedarbojas gara tumsības guna. Kaislību un gara tumsības gunas neļauj 

skaidri skatīties uz lietām, tas tiek darīts tikai tāpēc, lai mēs bez īpašiem traucējumiem baudītu to 

garšu, pēc kuras tiecamies. 

Lasītājs: Tātad cilvēkam, kurš savu nāciju uzskata par pašu labāko vai pašu sliktāko utt., 

praktiski nav iespējams paskaidrot, ka tā ne ar ko īpašu no citām nācijām neatšķiras? 

Autors: Kamēr cilvēks nesāks nopietni pētīt, kā uz viľa apziľu iedarbojas materiālās 

dabas gunas, neviens nevarēs izmainīt viľa aizspriedumus. 

Lasītājs: Uz mūsu „nepārspējamības” augsnes rodas pat kari. Vai tiešām tas viss notiek 

gunu ietekmē? 

Autors: Jā, diemţēl tā tas ir. Kaislību un gara tumsības gunas padara cilvēku aklu. Viľš 

sāk uzskatīt par vienreizēju sevi un visu, kas ar viľu ir saistīts. 

Lasītājs: Tad par kādu cilvēku interešu aizsardzību no gunu puses var būt runa, ja tās 

piespieţ vienam otru nogalināt? 

Autors: Lai saprastu patiesību, daţiem (pazemīgiem un saprātīgiem) cilvēkiem, pietiek 

uzklausīt gudru padomu, un tad dievbijības guna sāk viľus aizsargāt. Tā viľi dabīgā veidā izbēg 

no likteľa un neiesaistās brāļu karos. Savukārt citiem nākas iziet cauri daudzām ciešanām, pirms 

viľi sāk saprast, kā pareizi rīkoties. Eksistē pietiekami daudz cilvēku ar nepareizām tieksmēm un 

nevaldāmām vēlmēm dzīvot nepareizi. Kultivējot sevī šādas vēlmes, viľi nevēlas pat dzirdēt par 

to, ka vajag mainīties. Nepievēršot uzmanību gudru cilvēku padomiem, viľi sevi nolemj mūţīgai 

degradācijai. Kā Jūs domājiet, vai tiešām tas būs taisnīgi, ja gunas kādu cilvēku nolems mūţīgai 

degradācijai? Tāpēc gunas jebkādos veidos – vai stumjot, vai grūţot (sodot un stimulējot) – 

cenšas parādīt patiesību pat tam, kam ir tieksme degradēt. 

Lasītājs: Laikam Jums taisnība, atstāt apmaldījušos cilvēku pilnīgā neziľā, tas nav 

pareizi. Tagad saprotu, kāpēc arī sods cilvēkam var dot labumu. Caur sodu pietuvojamies lietu 

pareizai izpratnei. Tomēr, ja esam dzimuši, lai rāpotu kaislību gunā, vai tiešām kādreiz varēsim 

lidot dievbijības gunā? 

41

Autors: Jā, tas ir iespējams, protams, vien tad, ja pa īstam to vēlēsimies. Taču, pat ja tas 

notiks, apziľas pārmaiľu process laika ziľā būtiski ievilksies. 

Lasītājs: Atkal šīs vispārīgās frāzes! Pasakiet man konkrēti, pēc kādām pazīmēm es 

varēšu saprast, ka cilvēks tik tiešām atrodas dievbijības gunas ietekmē? 

Autors: Dievbijības gunas ietekme uz cilvēku var izpausties daţādi. Tomēr ir viena 

pietiekami skaidra pazīme, kas norāda uz dievbijības gunas dominanti cilvēka apziľā. Tāds 

cilvēks vienmēr pakļaujas sirdsapziľai. Cita pazīme – dievbijīgam cilvēkam vēlme nesavtīgi 

darīt labus darbus vienmēr ir lielāka, kā tieksme izmantot citu cilvēku pakalpojumus. 

Tāpat jāatzīmē, ka dievbijības guna atklāj cilvēkam zināšanas par laimes un taisnīguma 

eksistenci ne tikai pasakās, bet arī reālajā dzīvē. Bez tam, pateicoties dievbijības spēkam, cilvēks 

pamazām sāk labāk saprast harmoniju un pasaules iekārtojuma pilnību. Agrāk vai vēlāk viľš 

saprot, ka Dieva eksistence nav izdoma, bet realitāte. 

Lasītājs: Tātad viss sākas ar to, ka kaislīgam cilvēkam parādās sirdsapziľa un ar laiku 

viľš pieľem domu par Dieva eksistenci? 

Autors: Apmēram tā, tomēr jāľem vērā, ka sirdsapziľa mums ir vienmēr. Nevar teikt, ka 

dievbijības gunas ietekmē tā parādās no nekurienes. Sirdsapziľa ir visām dzīvajām būtnēm, tā ir 

mūsu pastāvīgais pavadonis. Tā nepieder kādam no mums, bet ir visiem kopēja. 

Vairums mūsu planētas iedzīvotāju atrodas kaislību gunas ietekmē. Tas atstāj savus 

nospiedumus arī uz savstarpējām attiecībām ar sirdsapziľu. Cilvēki, kuri pārsvarā atrodas 

kaislību gunas ietekmē, vienmēr cenšas attaisnoties sirdsapziľas priekšā. Viľi pastiprināti 

aizsargājas no jebkādas kauna vai iekšējā diskomforta izpausmes. 

Tāpēc kaislīga cilvēka prāts cīľā ar paša sirdsapziľu kļūst izmanīgs, kā zalktis. Bieţi, lai 

attaisnotu savu nepareizo uzvedību, kaislīgs cilvēks atsaucas uz to, ka citi cilvēki dzīvo vēl 

nepareizāk kā viľš. Tā rezultātā par kaislīga cilvēka aizraušanos kļūst tenkošana. Bez tam, tāds 

cilvēks praktiski katru dienu pierāda apkārtējiem un pats sev mūţsenu domu: „Es vienmēr un 

visur rīkojos pareizi”. 

Lasītājs: Jūs atkal dodiet mājienu par mani? 

Autors: Nē, nekādu mājienu. Es vienkārši prātoju par to, kas raksturīgs visiem kaislīgiem 

cilvēkiem. Sajūtot pret sevi vērstu rūgto patiesību, viľi nekavējoties nostājas aizsardzības pozā. 

Lasītājs: Es nenostājos aizsardzības pozā, vienkārši Jūs bieţi pamazītēm cenšaties atklāt 

manus melus. 

Autors: Nē, es nedomāju personīgi Jūs. Tieši tā kaislīgiem cilvēkiem daudzreiz arī šķiet, 

ka viľus kaut kur vaino, kaut gan apvainojuma patiesībā nav. Tāpēc starp tādiem ļaudīm 

negaidīti rodas strīdi un konflikti. Egoistiski cilvēki cenšas tādā veidā aizsargāties no pašu 

sirdsapziľas balss, kura ir tā, kas apsūdz. 

Lasītājs: Iznāk, ka jebkura attaisnošanās ir mēģinājums cīnīties ar sirdsapziľas balsi, 

turklāt atrodoties kaislību gunas ietekmē? 

Autors: Tieši tā, tur, kur nav patiesuma, nevar būt arī dievbijības guna. Dievbijīgam 

cilvēkam nav tieksmes sevi attaisnot tāpēc, ka viľš ir patiesi ieinteresēt savu trūkumu atklāšanā 

un kara pieteikšanā tiem. 

Lasītājs: Vai tiešām dievbijīgam cilvēkam nesāp, kad viľu apvaino? 

Autors: No apvainojumiem visiem, izľemot absolūti svētus cilvēkus, mēdz būt sāpīgi. 

Tomēr dievbijīgam cilvēkam ir cīľas garša pret saviem trūkumiem. Izjūtot ciešanas, arī kaislīgi 

cilvēki spēj censties uzstādīt rekordus sportā vai pierādīt savu pārākumu kaut kādā citādā veidā. 

Taču kaislīgi cilvēki iztur visus pārbaudījumus vai nu slavas, vai naudas dēļ. Nodrošinoties ar 

42

šādiem „svarīgiem sasniegumiem” cīľā par savām tiesībām šajā pasaulē, neviens kaislīgs cilvēks 

nespēj paciest pat vieglu uz viľu vērstu apvainojumu. 

Lasītājs: Ja nu tevi vaino nepelnīti? 

Autors: Kad tevi apvaino, grūti saprast, vai tas ir pelnīti, vai nē. Skaidri to saprotot 

dievbijīgs cilvēks pieľem jebkādus uz viľu vērstus apvainojumus un, katram gadījumam 

atvainojas par savu iespējamo kļūdu. Jebkāds apvainojums dievbijīgam cilvēkam ir iespēja 

pacīnīties ar saviem trūkumiem. 

Lasītājs: Kāpēc vajag par sevi tā ľirgāties? 

Autors: Uzvaras garša pār saviem trūkumiem ir daudz saldāka par uzvaru pašās 

populārākās sacensībās ar pašām vērtīgākajām balvām. 

Lasītājs: Tagad kļuva nedaudz saprotamāks, kā darbojas dievbijības guna. Strādājot ar 

sevi, dievbijīgi cilvēki nejūt tādas ciešanas, kā visi pārējie cilvēki. Iedomājoties par sagaidāmo 

prieku, cilvēks bieţi neievēro grūtības un tāpēc viegli sasniedz savu mērķi. Tāpēc būt 

dievbijīgam cilvēkam nemaz nav tik slikti, kā šķiet pirmajā mirklī. 

Autors: Vai tiešām Jūs izpratāt dievbijības gunas noslēpumu? 

Lasītājs: Un kā Jūs domājiet? Kā izrādījās, to saprast nebija nemaz tik grūti. 

Autors: Ja jau Jūs to esiet sapratis, tad tieši tagad kļūsim par dievbijīgiem cilvēkiem un 

pārstāsim rūpēties par savu darba algu. Strādāsim ar mīlestību, domājot tikai par citu labumu, 

mēģināsim viegli paciest visus apvainojumus. 

Lasītājs: Atkal jau Jūs man piesienieties ar saviem jociľiem. Nu padomājiet pats, ja es 

nedomāšu par savu darba algu, tad kurš par to domās? Kuram mana darba alga ir vairāk 

vajadzīga kā man pašam? 

Autors: Dievbijīgam cilvēkam nevajag domāt par sava darba rezultātu. Dievbijības guna 

pēc taisnības likuma pati parūpēsies par viľu. Mums jādomā tikai par citu labumu. Ja patiešām 

ticam šīs pasaules iekārtojuma taisnīgumam, tad kāda jēga ir domāt par atalgojumu, ja tas tāpat 

pienākas? Tāpēc jādomā tikai par citu laimi, jādzīvo nesavtīgi un jādara labi darbi. Pieľemot šo 

visu, pasakiet godīgi, vai Jūs esiet gatavs pārstāt interesēties par savu algu vai nē? 

Lasītājs: Nu pieľemsim, ka esmu gatavs, kā Jūs to pārbaudīsiet? 

Autors: Ja Jūs atrodieties dievbijības gunas ietekmē un noticis tā, ka Jums savlaicīgi nav 

izmaksāta alga, tad no tā neizjutīsiet nekādas ciešanas. Mīlestība pret cilvēkiem un darbu nedos 

laiku padomāt par naudu. 

Lasītājs: Man šķiet, ja ļoti gribēšu, tad spēšu izturēt jebkādus pazemojumus. 

Autors: Dievbijīgs cilvēks nejūt lielu pazemojumu, tāpēc, ka viľam savlaicīgi 

neizmaksāja algu. Tāpēc viľam nav nepieciešams saľemt dūrē visu gribasspēku un no visiem 

spēkiem ciesties. Saprotiet, viľš tā mīl savu darbu, ka nav laika domāt par pagaidu neveiksmēm. 

Bez tam, viľš saprot, ka sliktā karma var panākt jebkurā momentā un viľš ir gatavs kaut kādu 

laiku paciest. 

Lasītājs: Vai tiešām ir cilvēki, kas uz to spējīgi? 

Autors: To spēj visi, kuri ir dievbijības gunā. 

Lasītājs: Jūs tā runājiet, jo droši vien neesiet palicis bez naudas. 

Autors: Es tā saku tāpēc, ka nopietni, balstoties uz daudzu cilvēku piemēriem, esmu 

izpētījis šo jautājumu, tomēr Jums uzreiz grūti būs tam noticēt. Vai Jūs patiešām esiet gatavs 

rīkoties šajā situācijā tā, kā rīkojas dievbijīgs cilvēks? 

Lasītājs: Ja godīgi, tad nē. Es neticu, ka neparūpējoties par savu darba algu, to manā 

vietā izdarīs kaut kāds labsirdīgs onkulītis. 

43

Autors: Bet vai tu par to domā, vai nē, tik un tā šīs domas neko, izľemot uztraukumus, 

neatnes. Vai domā par algu – to izsniegs tad, kad pienāks laiks, vai nedomā – to tik un tā izsniegs 

tad, kad pienāks laiks. Tad kamdēļ domāt par algu, labāk domāsim par citu cilvēku labklājību. 

Alga atnes laimi vienu reizi mēnesī, bet domas par citu cilvēku labklājību laimi nes ik sekundi. 

Lasītājs: Vai var vienlaicīgi domāt par citu cilvēku laimi un par algu? 

Autors: Var, bet pat tas nebūs liels sasniegums. Agrāk vai vēlāk cilvēks pārstās domāt 

par citu cilvēku labumu un sakoncentrēsies uz paša algu. Domājot par citu labklājību, viľa 

pārdomas atgriezīsies pie paša labklājības. 

Lasītājs: Jā, šķiet, Jums taisnība. Kas tā ir par tādu ķibeli, iznāk, ka nedomāt par savu 

algu ir praktiski neiespējami? 

Autors: Tā nav ķibele, bet varenā kaislību guna, kura, ievērojot, ka mums piemīt savtīga 

laimes garša, piespieţ domāt nevis par kopējo labumu, bet gan par sevi un savu algu. Tāpēc 

nedomājiet, ka apjēgt dievbijības gunu ir tik vienkārši. 

Lasītājs: Es saprotu, ka tēma ir sareţģīta, bet līdz pašam pēdējam brīdim man šķita, ka es 

tajā visu sapratu. Taču tagad es tā neuzskatu. Kā patiešām dziļi tikt skaidrībā un beigu beigās 

sajust laimi atnesošās dievbijības gunas ietekmi? 

Autors: Ja jūs sapratāt, kas ir dievbijības garša tikai teorētiski, tad naivi cerēt, ka 

nekavējoties nokļūsiet tās ietekmē un uzreiz sāksiet baudīt nesavtīgas dzīves laimi. Lai patiesi 

iegūtu šī spēka aizsardzību, vajag papūlēties vēl arī praktiski. 

Mēs apspriedām, ka kaislīgam cilvēkam, atšķirībā no dievbijīga, grūti atteikties no domas 

par izdevīgumu. Vēl grūtāk viľam ir atteikties no prestiţa. Ja kaislīgs cilvēks sabiedrībā ieľem 

kaut kādu stāvokli, tad jebkādu aizrādījumu viľš uztver kā nopietnu apvainojumu. Tādā veidā 

viľam zūd jebkāda iespēja cīnīties ar saviem trūkumiem. Dievbijīgs cilvēks, gluţi pretēji, 

vienmēr deg vēlmē saprast, ko tieši viľš dara nepareizi un, to uzzinājis, nekavējoties cenšas visu 

labot. 

Lasītājs: Vienalga kaislīgs cilvēks vai dievbijīgs, ja uz viľu, nopelniem bagātu cilvēku, 

kaut kāds zeľķis skatās no augšienes un vēl atļaujas izteikt aizrādījumus, vai tad tas nav 

apvainojums? 

Autors: Tas, protams, ir apvainojums un tas, kurš uzvedas aizvainojoši, obligāti cietīs. 

Taču dievbijīgs cilvēks sevi neuzskata par ļoti izcilu un tāpēc neuztver uz sevi vērstus 

apvainojumus pārāk nopietni, atšķirībā no tā, kurš atrodas kaislību gunas ietekmē. Gunas 

vienmēr pašas soda apvainotāju. Šo likumu izprotošu cilvēku nav iespējams pazemot ne ar 

kādiem apvainojumiem. Kurš gan apvainosies uz to, kurš zāģē zaru, uz kura pats sēţ? 

Lasītājs: Lieliski, dievbijīgam cilvēkam dzīvot ir vienkāršāk. Kā gan es varu iegūt 

dievbijības gunas aizsardzību ne tikai teorētiski, bet arī praktiski? 

Autors: Sāciet ar stingru dienas reţīma ievērošanu un laimes vēlēšanu visiem. 

Darbojieties šajā virzienā, negaidot nekādus rezultātus. Un tomēr uz rezultātu nebūs ilgi jāgaida. 

Jūs sāksiet just laimi, bet nevis no iegūtajiem rezultātiem, bet no paša procesa darbā ar sevi. 

Lasītājs: No Jūsu prātojumiem es nesapratu, kurā brīdī es kļūšu laimīgs? 

Autors: Iegūsiet laimi, kad Jums iepatiksies ievērot dienas reţīmu un vēlēt visiem laimi. 

Tieši tajā brīdī arī nokļūsiet dievbijības gunas aizsardzībā. Tikko sākam lepoties ar saviem 

sasniegumiem, gaidot praktisku labumu, no tā paša brīţa atjaunojas kaislību gunas ietekme. 

Lasītājs: Tā, tā šīs apziľas izmaiľas jāatceras, tas palīdzēs man tikt skaidrībā ar sevi. 

Autors: Jā, pacentieties iegaumēt visu, kas saistīts ar gunu darbību. Pamazām 

iemācīsieties atšķirt, kādas gunas uz Jums iedarbojas tajā vai citā brīdī. Taču pilnībā saprast, kā 

gunas ietekmē mūsu apziľu, spēj tikai bezgrēcīgs (svēts) cilvēks. 

44

Lasītājs: Sarunā pieminējāt, ka mūsu apziľā dievbijības guna sāk nostiprināties ar 

sirdsapziľas balss pieľemšanu. Tāpēc es gribētu nopietni saprast, kas ir sirdsapziľa. Vai Jūs 

varētu man paskaidrot Vēdu pozīciju šajā jautājumā? 

Autors: Nākošajā sarunā mēs apspriedīsim šo svarīgo tēmu. 

SECINĀJUMS: Tas, kurš domā, ka sasniegt dievbijības gunu ir ļoti viegli, satiekoties ar 

neizbēgamām grūtībām, ātri atsakās no šī ceļa. Lai kaut ko sasniegtu, nepieciešams pielikt pūles, 

un bieži tas atbaida. Tomēr jāsaprot, ka grūtības patiesas laimes iegūšanas ceļā vienmēr ir 

cildenas. Tam, kurš saprot augstākās laimes iegūšanas noslēpumu, tas ir priekpilns tāpat, kā 

prieka pilnas ir pūles, kas nepieciešamas tās sasniegšanai. Tādā veidā tas, kurš dzimis, lai 

rāpotu kaislībās, neskatoties uz lielām grūtībām, tomēr pamazām ir spējīgs iemācīties lidot 

dievbijībā. 

Lai baudītu augstāko laimi, nopietni jāpēta, kā un kur pielikt pūles. Dievbijības gunas 

sasniegšanas noslēpums atklāsies tiem, kuri izjutīs saldo cīņas garšu pret saviem trūkumiem un 

vēl saldāku garšu kalpojot citiem. Ja Jūsu sirdī parādījusies spēcīga vēlme iegūt dievbijības 

gunas noslēpumu, tad tikai laiks Jūs no tā šķir. Tāpēc jebkuram no mums ir pa spēkam tikt vaļā 

no kaislību un gara tumsības gunu ietekmes. Tomēr šajā pasaulē ļoti reti satiksi veiksmīgu 

dvēseli, kura sajutusi dievbijības augstākās izpausmes nektāra garšu - nesavtīgas mīlestības 

kalpošanu Dievam. 

Tīra sirdsapziľa - mūţīgie svētki 

Lai būtu iespēja salīdzināt savus uzskatus par dzīvi ar maldu neaptraipītiem (absolūtās) 

patiesības uzskatiem, katrā no mums izpauţas spēks, kuru saucam par sirdsapziľu vai intuīciju. 

Vēdas apgalvo, ka šis spēks nāk no Virsdvēseles. Tieši Virsdvēsele dod mums pareizu lietu 

izpratni. Virsdvēsele ir Dieva aspekts, kas atrodas mūsu ķermenī kaimiľos dvēselei. Tādā veidā, 

sirdsapziľas avots ir Augstākā Dieva Personība. Tas apstiprināts „Bhāgavad-gītā” (13.23): 

„Šajā ķermenī ir vēl viens, transcendentāls baudītājs. Tas ir Dievs, augstākais visa 

esošā valdnieks, kurš vēro dzīvo būtni, sankcionē tās darbības un ko sauc par Virsdvēseli”. 

Lasītājs: Es galīgi nesaprotu, kā mana sirdsapziľa var piederēt kādam citam, kaut arī 

pašam Dievam, kurš turklāt sankcionē manas darbības. Es uzskatu, ka sirdsapziľa ir tikai viena 

no manām rakstura iezīmēm. 

Autors: Ja tā ir Jūsu rakstura īpatnība, tad kāpēc tā vienmēr, kad jūs rīkojieties nepareizi, 

ar Jums strīdas? 

Lasītājs: Tāpēc, ka kaut kur dziļi iekšienē es saprotu, kā pareizi jādara, bet domās varu 

kļūdīties. 

Autors: Ja Jūs saprotiet patiesību vai iekšienē, vai domās, tad Jūs nekad nekļūdīsieties. 

Patiesība eksistē neatkarīgi no tā, vai mēs to uztveram, vai nē. Tā vienmēr norāda uz laimes 

(augstākā taisnīguma) klātesamību mūsos. Ja sākam to klausīt, tad tā norāda ceļu uz laimi. No 

laimes vēl neviens nav atteicies un neviens nevēlas ciest. Tāpēc tas, kurš zina patiesību, nekad 

nevēlēsies iet maldus ceļu. 

Lasītājs: Tātad Jūs apgalvojiet, ka sirdsapziľa ir man nepiederoša patiesība, ar ko 

salīdzinu jebkuru savu rīcību? 

45

Autors: Tagad Jūs runājiet gandrīz pareizi, tomēr ne gluţi. Ne Jūs salīdziniet savu rīcību 

ar sirdsapziľu, bet gluţi pretēji, tā ir sirdsapziľa, kas piespieţ Jūs salīdzināt ar patiesību jebkādu 

savu rīcību. Tieši sirdsapziľa sankcionē Jūsu rīcību. 

Lasītājs: Iznāk, ka tā darbojas neatkarīgi un eksistē kā zināms spēks manī? 

Autors: Jā, pilnīgi pareizi. Sirdsapziľa ir Virsdvēseles īpašība. Virsdvēsele dzīvo Jūsu 

ķermenī tieši tāpat, kā Jūs pats. 

Lasītājs: Vai tiešām manī darbojas vēl arī Dievs? Vai tiešām Dievs manī izpauţ Savu 

raksturu? 

Autors: Vai uzskatiet, ka tikai Jūs darbojieties savā ķermenī? 

Lasītājs: Kas gan vēl tajā darbojas? Gribu – eju pastaigāties, gribu – skatos televizoru. 

Kurš manā vietā ies pastaigāties vai ar manām acīm skatīsies televizoru? 

Autors: Vai vienmēr variet lietot ķermeni saskaľā ar savām vēlmēm? 

Lasītājs: Protams, vienmēr. 

Autors: Kā gan Jūs ietu pastaigāties, ja Jūsu kājas būtu paralizētas? 

Lasītājs: Jūsu piemēri vienmēr ir kaut kādi dīvaini, tad „ľemiet par sievu sievietirobotu”, 

tad „ja Jūs būtu kroplis”. Būšu es kroplis vai nē, visus orgānus, kas kārtīgi darbojas, es 

vienmēr varēšu izmantot, kā uzskatīšu par vajadzīgu. 

Autors: Kas izlemj, kurš orgāns ķermenī darbosies, bet kurš – nē? 

Lasītājs: Es nezinu, kurš to izlemj. Droši vien Gadījuma kungs. Tomēr es saprotu, ja esi 

kļuvis par kropli, tad pastaigāties tik vienkārši jau vairs neiziesi. Bet tas tikai nozīmē, ka 

ķermenis nevar izpildīt šo funkciju (staigāt). Vēlreiz atkārtoju, ka varu izmantot tikai tos 

orgānus, kas ir darba kārtībā. 

Autors: Vai tiešām? 

Lasītājs: Vai tad Jums ir kādi pretēji piemēri? 

Autors: Teikšu savādāk, man nav piemēru, kad lietojam savu ķermeni absolūti 

neatkarīgi, un ļoti daudz piemēru, kad esam savā ķermeľa darbībā atkarīgi no Virsdvēseles. 

Virsdvēsele, ľemot vērā mūsu karmu, izlemj, kādu ķermeľa funkciju vadīt pilnībā, bet kādu 

nevadīt nemaz. Vairums ķermeľa funkcijas mūsu uztverei vispār nav pieejamas. Visas 

organisma šūnas strādā neatkarīgi no mūsu gribas. Jūs nevariet noliegt šo faktu. Piemēram, 

lūdzu, atbildiet man uz šādu jautājumu, cik bieţi Jūs vadiet ţults izdalīšanās procesu no aknām? 

Lasītājs: Runā, ja patrenējas, tad var vadīt arī šo procesu. 

Autors: Bet, kamēr mēs vēl neesam patrenējušies, kurš vada šo procesu? 

Lasītājs: Visas mana ķermeľa funkcijas vada zemapziľa. 

Autors: Ērts vārds „zemapziľa”, tas bez problēmām izskaidro visus organismā 

notiekošos nesaprotamos procesus. Sakiet, ja atlaiţ mašīnas stūri, kas brauc lielā ātrumā, vai arī 

tās kustību vada zemapziľa? 

Lasītājs: Nē, tā noteikti kaut kur ietrieksies. Mašīnai nav zemapziľas. Ja mašīnai 

izveidotu datora vadību, tad tā neietriektos, bet brauktu arī tad, ja atlaistu stūri. 

Autors: Vai automašīnas datoru kāds vada, vai tas vadās pats par sevi? 

Lasītājs: Tajā raţotājs ielicis programmu, kas nostrādā automātiski, tikko iedarbina 

mašīnu. 

Autors: Tātad, kāds tomēr vada datoru, ieprogrammējot noteiktu darbību kārtību? 

Lasītājs: Nu, labi, sākumā kāds vada. Es kaut kā nesaprotu, kāpēc Jūs to visu jautājiet? 

Autors: Ja pat mašīnas automātiskos procesus kāds vada, tātad dabā spontānu 

(automātisku) procesu vienkārši nemēdz būt. Mēs jau šo tēmu apspriedām pirmajā grāmatā 

„Laika spēks”. Jums nezin kāpēc vienmēr ir tieksme uzskatīt, ka bez Jums neviens Jūsu ķermeni 

46

nevada. Lai pamatotu šo nejēdzīgo ideju par procesiem, kas radušies Visumā spontāni, cilvēki 

izdomāja terminu „neapzināti” un vēl vienu terminu „automātiski”. Ar tiem var izskaidrot visu. 

Planētas „neapzināti” vai automātiski grieţas apkārt savai asij. Pie tam, neviena planēta 

neietriecas citā. Kā apgalvo „zinātnieki”, uz Zemes „neapzināti” vai automātiski radusies 

labvēlīga atmosfēra (biosfēra) dzīvo būtľu eksistencei. Šī atmosfēra tiek uzturēta arī automātiski, 

„neapzināti”, neskatoties uz mūsu „apzinātajiem” centieniem to sabojāt. Visas funkcijas 

organismā strādā, kā pulkstenis un arī „neapzināti”. 

Visas šīs murgainās idejas mums piedāvā, kā vienīgo pareizo izskaidrojumu apkārt 

notiekošajam, neskatoties uz to, ka nav piemēru tam, ka kāds cilvēka radīts priekšmets spētu pats 

sevi uzturēt aktīvā darbības stāvoklī. Pārľemti ar vēlmi praktiski pielietot „neapzinātās” 

paškontroles „pilnīgo” ideju, mēs nepagurstot cenšamies izdomāt mūţīgo dzinēju. Piemēram, 

cilvēki ir izdomājuši naţus, kuri nepaliek neasi. Tos sauc par tādiem, kas paši uzasinās, kaut gan 

patiesībā tie paši nodilst. Un to mūţs beidzas tieši tāpat, kā naţiem, kuriem ir cita metāla 

struktūra, kas nevis uzasinās, bet paliek neasi. Nav neviena fakta, kas apstiprinātu, ka cilvēka 

izgudrojumi var funkcionēt mūţīgi. Visam cilvēka radītajam nepieciešama uzturēšana un 

kontrole. 

Uzskatot, ka visam organismā jānotiek „neapzinātā līmenī”, daţreiz nonākam situācijā, 

kad tajā kaut kas pārstāj darboties. Ticot, ka nepazinātajiem procesiem iekšā traucē kaut kāds 

ienaidnieks, mēs sašutuši ţēlojamies par likteni, mūsdienu medicīnu, sliktu ekoloģiju, bet tikai ne 

paši par sevi. Neskatoties uz to, ka šāda uzvedība pati pēc būtības nespēj situāciju izmainīt uz 

labo pusi, mēs patiesi turpinām ticēt zemapziľas spontānajiem likumiem. 

Izskatās, ka cilvēkiem, kuri izdomāja terminu „neapzināti” un „automātiski”, kaut kas 

nav kārtībā ar veselo saprātu. Nesaprotami vienīgi ir vai tas notiek neapzināti, vai pilnīgi 

automātiski. 

Lasītājs: Kas, tādā gadījumā, vada ķermeľa darbību? 

Autors: „Kas” – kaut kas nedzīvs nekad nevarēs neko vadīt, jo tam nepiemīt saprāts. 

Organisms atrodas pilnīgā Virsdvēseles kontrolē. Tieši tā, saskaľā ar dvēseles vēlmēm, darbojas 

ķermenī un vada visas ķermeľa funkcijas, kuras, kā mums šķiet, notiek automātiski, pašas par 

sevi. Nesaprotot, cik pilnīgi iekārtota šī pasaule, mums daţreiz ir tieksme visu vienkāršot. Lai cik 

aizvainojoši tas arī neizklausītos, bet līdzīgi uzskati norāda uz intelekta trūkumu. Piemēram, arī 

tarakānam šķiet, ka cilvēka kāja, kas cenšas viľu nospiest, ar troksni piezemējas blakus 

automātiski un ir augstāko dabas spēku izpausme. 

Lasītājs: Tātad, Dievs Virsdvēseles izskatā vada ķermeľa darbību? 

Autors: Jā, bet pareizāk teikt nevis „Virsdvēseles izskatā”, bet „Savā Virsdvēseles 

aspektā”. 

Lasītājs: Paldies par precizējumu, bet es neredzu lielu atšķirību starp vienu un otru. 

Kāpēc Dievs savā Virsdvēseles aspektā to dara? 

Autors: Viľš ir mūţīgais visu dzīvo būtľu draugs un pastāvīgi visā mums palīdz. Tādā 

veidā Viľš dod mums iespēju baudīt šo pasauli tajos ķermeľos, ko paši izvēlējāmies. Viľš dod 

iespēju visām dzīvajām būtnēm atrasties materiālajos ķermeľos tikai ar vienu mērķi – padarīt 

mūs tik laimīgus, cik paši to vēlamies. 

Lasītājs: Tātad dvēsele dzīvo ķermenī tikai pateicoties tam, ka Dievs viľai ir devis tādu 

iespēju? 

Autors: Jā, tā tas ir. Jūsu jautājums norāda uz to, ka Jūs esiet ļoti vērīgs cilvēks. Daudzi 

zinātnieki pat nespēj pieļaut, ka līdzīgi jautājumi eksistē. 

Lasītājs: Kāpēc zinātnieki līdz šim par to neko nenojauš? 

47

Autors: Tāpēc, ka mums (smalkajā un raupjajā ķermenī) pastāvīgi funkcionē neīstais 

ego, kurš, izdzirdot vārdu „Dievs”, nekavējoties ieľem aizsardzības pozīciju un piesprieţ saprātu 

strīdēties. 

Lasītājs: Protams, attiecībā uz Dievu prātā nāk tiešām daudz strīdīga. Piemēram, kā viľš 

viens var vienlaicīgi atrasties visu dzīvo būtľu ķermeľos? 

Autors: Jā, tas nav saprotams, bet nesaprotamu apgalvojumu nevajag uztvert kā maldīgu, 

gluţi pretēji, to vajag vispusīgi izpētīt. 

Lasītājs: Es nedomāju, ka nesaprotami apgalvojumi vienmēr ir nopietnas izpētes vērti. 

Piemēram, mūsdienu teorijā par Visuma rašanos no lielā sprādziena man viss ir saprotams. Šī 

teorija izskatās ļoti reāla. 

Autors: Vai tiešām šī teorija Jums neizraisa nekādas šaubas? 

Lasītājs: Kādas var būt vēl šaubas? 

Autors: Šīs teorijas loģika no sākta gala ir dīvaina. Piemēram, to, ka Visums radies no 

punkta vēl var pieľemt, tomēr, ja pirms punkta eksistences nekā nebija (nebija Visuma), tad no 

kurienes radās punkts? Kā kaut kas var rasties no nekā (no tukšas vietas)? 

Lasītājs: Jā, es piekrītu, ka tas ir paradokss, bet tas mani kaut kā ne pārāk aizskar. 

Autors: Tā arī ir problēma. Doma par to, ka Visums radies no tukšuma, īpaši neuztrauc. 

Tomēr tas, ka Visums varēja rasties pēc Dieva gribas, uzreiz aizskar. Tā darbojas cilvēka 

egoisms – mums negribas samierināties pat ar Dieva eksistences ideju. 

Lasītājs: Kāpēc tas tā ir? 

Autors: Tāpēc, ka pats vārds „Dievs” norāda uz kāda, kas ir labāks (varenāks) eksistenci. 

Neīstā ego darbības rezultātā savtīgie nolūki spējīgi iekļūt pat saprātā, kas atbild par patiesības 

uztveri. Šī iemesla dēļ vairumam cilvēku grūti atzīt Dieva un augstāko spēku eksistenci. 

Lasītājs: Es nesaprotu, kas ir saprāts vai ego, vai Jūs nevarētu kaut kā savādāk, daudz 

saprotamāk paskaidrot, kāpēc mums grūti nojaust par Dieva eksistenci un pieľemt Viľa 

eksistenci kaut vai kā hipotēzi? 

Autors: Ļaudīm grūti apzināties Dieva esamību dzīvo būtľu ķermeľos kaut vai tā 

iemesla dēļ, ka mūsu pasaules uztvere ir ierobeţota ar trīsdimensiju telpu. Tomēr mēģināšu to 

izskaidrot ar salīdzinājumu. Arī Saule ir viena, tomēr visi ar to var kontaktēties pateicoties tam, 

ka tā ap sevi izplata gaismu. Mēs redzam, ka Saule ir viena, tomēr tas netraucē viľai veidot 

personīgas attiecības ar katru no mums. 

Astroloģijā eksistē pat termini, kas apraksta cilvēka attiecības ar Sauli, kā labas vai 

sliktas. Citiem vārdiem, katram cilvēkam ir unikālas attiecības ar Sauli. Tas pats attiecas arī uz 

Virsdvēseli, kura komunicē ar katru cilvēku atsevišķi un veido ar visiem unikālas attiecības. 

Lasītājs: Sauli mēs redzam un ar to viss ir skaidrs. Kāpēc neredzam Virsdvēseli? Pat vēl 

vairāk, ja godīgi, tad man, piemēram, vispār negribas ticēt Dieva eksistencei. 

Autors: Ja ieraudzīsim Dievu, tad mūsos spoţā gaismā uzliesmos garīgā laime un vienā 

mirklī pazudīs jebkāda interese dzīvot materiālajā pasaulē. Tā rezultātā, mūsu materiālās vēlmes 

paliks neizpildītas. Cenšoties izpildīt visas mūsu materiālās vēlmes, Dievs sevi neparāda. Šī paša 

iemesla dēļ Viľš dara tā, lai mēs vēlētos uzskatīt, ka Viľa nav. 

Lasītājs: Tātad, ja nebūs materiālu vēlmju, tad Dievs mums parādīsies? 

Autors: Jūs esiet ļoti attapīgs sarunu biedrs. 

Lasītājs: Jā, viltīgi viss ir izdomāts, bet tik un tā tam visam negribas ticēt. Doma par to, 

ka kāds pastāvīgi ir liecinieks katrai tavai rīcībai, priekš manis ir ļoti revolucionāra. Par to pat 

bail domāt. 

Autors: Tas nekas, tas Jums ar laiku pāries. 

48

Lasītājs: Pāries vai nē, kā Jūs pats teicāt, man ir izvēles brīvība – ticēt Dieva esamībai 

vai nē. 

Autors: Labi, labi, neatľemšu Jums izvēles brīvību. Ja Jums par to ir tik grūti runāt, 

varbūt šo tēmu par Virsdvēseli atliksim un parunāsim par kaut ko citu? 

Lasītājs: Jā, liksim mieru šai tēmai par Virsdvēseli. Vai var nonākt dievbijības gunā, 

nepētot šo tēmu par sirdsapziľu un Virsdvēseli? 

Autors: Var, bet tad Dievam nāksies speciāli Jums radīt ceturto materiālās dabas gunu – 

„bezkaunīgās dievbijības gunu”. Bez šaubām, šī guna Jums vienmēr nesīs daudz tīras un patiesas 

laimes. 

Lasītājs: No Jūsu jociľiem man drīz var attīstīties neapzinātas bailes. Man pastāvīgi 

šķiet, ka Jūs par mani tūlīt pateiksiet kaut ko smieklīgu. 

Autors: Jums ir laba intuīcija un, patiesībā, ne jau nejauši atteicāties pētīt šo tēmu. 

Cilvēkam, kurš atrodas kaislību gunas ietekmē, labāk pārciest desmitiem tūkstošu apsmieklu un 

ľirgu, nekā vienu reizi izciest nepanesamas sāpes, ko nodara paša sirdsapziľa. 

Lasītājs: Es vēlētos pētīt sirdsapziľas tēmu, ja tas solītu man vairāk komplimentu. 

Neaizmirstiet, ka mēs vienkārši sarunājamies, nevis piedalāmies apsūdzības procesā. 

Autors: Lūdzu, atvainojiet mani. Apsolu, ka turpmāk es centīšos Jūs vairāk slavēt, ja, 

protams, Jūs pats to vēlēsieties. Teikšu Jums godīgi, „Bhāgavad-gītā” rakstīts, ka no tūkstoša 

tikai viens cilvēks tiecas uz pilnību. Un man prieks, ka mans sarunu biedrs ir tieši šāds cilvēks. 

Lasītājs: Nu, lūk, patiesība triumfē, un man kaut kā kļuva vieglāk. Tagad arī sirdsapziľas 

tēma kļūst saprotamāka. 

Autors: Patīkami, ka man darīšana ir ar tādu saprātīgu cilvēku kā Jūs, bet es nezinu par 

ko mēs tagad varētu runāt. 

Lasītājs: Es domāju, ka mums jāturpina apspriest sirdsapziľas tēmu. Man jau sen gribas 

ar šo jautājumu tikt skaidrībā. 

Autors: Tad izanalizējiet par tēmu šādu izteicienu: „Jūsu sirdsapziľas balss ir jo klusāka, 

jo skaļāk jūs kāds slavē”. 

Lasītājs: Iznāk, ja kāds sāk slavēt, tad mums kļūst grūti dzirdēt sirdsapziľas apvainojošo 

balsi. 

Autors: Jā, tā tas ir. Tieši tāpēc cilvēki, kas atrodas galvenokārt kaislību gunas ietekmē, 

pastāvīgi viens otram lišķē vai kādu aprunā. Tā netieši tiek norādīts uz paša pārākumu un, 

neapzināti sevi slavējot, viľi apklusina sirdsapziľas balsi. 

Lasītājs: Jūs esiet nelabojams savos jociľos, bet laikam Jums kaut kur tomēr ir taisnība. 

Ne vienmēr patiesības pētījumus pavada vieni vienīgi komplimenti. Bez tam, ja nejokotu būtu 

pavisam neinteresanti. 

Kas attiecas uz šo izteicienu, tad iznāk nedaudz paradoksāls secinājums – ja cilvēks mūs 

neslavē, tad viľš rīkojas humānāk, nekā tad, ja viľš slavē? 

Autors: Jā, tā tas ir. Bet šis apgalvojums attiecas tikai uz tiem cilvēkiem, kuri tiecas uz 

dievbijību un sākuši cīľu ar saviem trūkumiem. Aizrādījumi, kas izteikti labsirdīgi, darbosies 

tikai tajā gadījumā, ja komunikācija notiks ar dievbijīgiem cilvēkiem. Ja cilvēks nevēlas mainīt 

savu dzīvi, tad labāk viľu pēc iespējas mazāk apvainot. Ar tādu cilvēku visus jautājumus risina 

slavējot viľa labās rakstura īpašības, un, nedod Dievs, ieraudzīt viľa sliktās puses. Cilvēki 

kaislībās un gara tumsībā ļoti sāpīgi uztver sirdsapziľas balsi. 

Lasītājs: Tātad viľi pie sirdsapziľas balss cenšas nevērsties? 

Autors: Jūsu apgalvojums attiecas tikai uz gara tumsībā esošiem cilvēkiem. Tie, kuri 

pārsvarā atrodas kaislību gunas ietekmē, parasti mīl izmantot savu sirdsapziľu, lai vainotu citus. 

49

Tieši tāpēc savstarpējās attiecības ļoti veiksmīgi apraksta cits izteiciens: „Daudzus cilvēkus 

vairāk par savu sirdsapziľu moka citu sirdsapziľa”. 

Domāts, ka kaislīga cilvēka paša sirdsapziľa parasti ātri padodas. Viľiem raksturīgi ir 

pastāvīgi sevi attaisnot. Tomēr, ja kāds cits kaut ko dara nepareizi, tad kaislīgi cilvēki neuzskata 

par vajadzīgu apspiest savu sirdsapziľu. Redzot kļūdu, viľi nekavējoties uz savu upuri izgrūţ 

nevaldāmas dusmas un „patiesu” sašutumu. Rīkojoties cietsirdīgi un bez kompromisa, kaislīgi 

cilvēki uzskata, ka ar naidu norādot uz cita cilvēka trūkumiem, viľi rīkojas ļoti cēlsirdīgi. Taču 

bez labsirdības nodot kādam pareizu lietu izpratni vēl nevienam nav izdevies tāpēc, ka tas 

vienkārši nav iespējams. Pirmkārt, nepieciešams ar cilvēku padalīties daļiľā sava paša laimes un 

labsirdības un tikai tad viľam var kaut ko ieteikt. 

Starp kaislīgiem cilvēkiem pastāvīgi notiek daţādas ķildas. Uzvedoties neiecietīgi 

attiecībā pret citiem, viľi patiesi uzskata, ka baras sirdsapziľas aicināti. Patiesībā ar šo uzvedību 

viľi attaisnojas sirdsapziľas priekšā par savu slikto rīcību. Kaislībā esošie cilvēki zemapziľā 

cenšas savas sirdsapziľas priekšā spēlēt „taisnīgā” lomu, pastāvīgi klačojoties par citu 

trūkumiem. Rezultātā, viľi neapzināti novērš skatienu no visa tā, kas norāda uz tiem vai citiem 

iemesliem uzskatīt sevi par sliktiem. 

Lasītājs: Tātad, komunicējot ar cilvēkiem, vairumā gadījumu labāk uz viľu trūkumiem 

nenorādīt? 

Autors: Jā, vēršoties pie kaislīga cilvēka nedrīkst norādīt uz viľa trūkumiem. Taču, ja 

cilvēks cenšas kļūt dievbijīgs, tad viľam jāiemācās klausīties par saviem trūkumiem. Tā vai 

savādāk, tam, kurš norāda uz citu trūkumiem, tas jādara labsirdīgi. 

Lasītājs: Ja uztraucies un labsirdības, kā par spīti, pietrūkst, vai šādā stāvoklī ir vērts 

norādīt uz citu trūkumiem? 

Autors: Nē. Ja mūsu priekšā ir dievbijīgs cilvēks, tad viľš pieľems jebkādu rupju 

aizrādījumu, bet, rīkojoties tā, mēs izdarīsim apvainojumu. Dievbijīgam cilvēkam raksturīgi 

neievērot pret viľu vērstus apvainojumus. No otras puses, kaislīgi un gara tumsībā esošie cilvēki 

pēc būtības nespēj pieľemt pret viľiem vērtus apvainojumus, kas izdarīti rupjā formā, tāpēc 

audzināt tos aizkaitinātā balsī ir vienkārši lieki. 

Lasītājs: Jā, cik daudz gan muļķību izdarām, nesaprotot, ka apvainojumi, kas izteikti 

neapdomīgi, visu tikai sabojā. 

Autors: Atrodoties kaislību gunas ietekmē, mēs vienmēr turpināsim darīt šīs muļķības, 

neesot nekādai iespējai pārstāt dusmoties vienam uz otru. Tā uz apziľu iedarbojas kaislību guna. 

Tomēr, ja kādreiz radīsies vēlme kļūt dievbijīgiem, tad, pirmkārt, nāksies trūkumus meklēt sevī, 

nevis citos. 

Lasītājs: Tam taču nepieciešams liels gribasspēks! 

Autors: Man atkal gribas atbildēt ar sakāmvārdu: „Esi sirdsapziľas kalps, kļūsi par 

gribas saimnieku”. Bezkaunīgs cilvēks netieksies pēc askēzēm, kas norūda gribu. Viľam vieglāk 

ir noformulēt kaut kādu „dziļi filozofisku apgalvojumu”, kas paskaidro, ka to darīt nevajag. 

Lasītājs: Tātad atkal viss sākas ar sirdsapziľu? 

Autors: Mēs jau runājām par to, ka pirmais kritērijs, kas norāda, ka apziľā dominē 

dievbijības guna, ir sirdsapziľa. 

Lasītājs: Kā kļūt godprātīgam? 

Autors: Sirdsapziľas māte ir taisnprātība. Tikai pārstājot mānīt sevi un citus, cilvēks spēs 

sadzirdēt sirdsapziľas balsi. Nejūtot dievbijības ietekmi, nav iespējams attīstīt sevī labas rakstura 

īpašības. Pareizi saprotot, kas ir savas vērtības apzināšanās, cilvēks var pietuvoties taisnprātībai. 

50

Lasītājs: Lūdzu, paskaidrojiet sīkāk, kā pareizi saprast, kas ir sava vērtīguma 

apzināšanās. 

Autors: Tiklīdz cilvēks, rīkojoties slikti, sāk uzskatīt sevi par necienīgu un, tā rezultātā, 

cenšas vienmēr rīkoties labi, viľa pašvērtība nostiprinās patiesā ego noturīgajā platformā. No 

otras puses, savu labo rīcību viľš nepiedēvē sev, bet tiem, kuri devuši viľam zināšanas. Šāda 

uzvedība vienmēr noved pie taisnprātīguma. 

Lasītājs: Esmu dzirdējis, ka sevi vienmēr vajag uzskatīt par labu, savādāk nāksies 

atvadīties no pašvērtības sajūtas un kļūt par muļļu. 

Autors: Jā, ir cilvēki, kuru pašvērtības sajūta balstās uz neīstā ego. Tāpēc viľi pastāvīgi 

sev iedveš: „Es esmu labs, es visu varu, esmu varens”. Pat, ja kāds viľiem izsaka aizrādījumu, 

viľi neklausās un turpina sev iegalvot: „Es pats visu zinu labāk, jo es esmu labs”. Balstot 

pašvērtības sajūtu uz neīsto ego, cilvēks nekad nepietuvosies taisnprātīgumam un nebūs spējīgs 

klausīt savas sirdsapziľas balsij un intuīcijai. 

Tagad kļuvis ļoti populāri vadīt speciālas apmācības pēc „jaunās” paškontroles sistēmas. 

Patiesībā, šo „paškontroles” sistēmu zina visi egoistiski noskaľotie cilvēki, tāpēc tā ne tuvu nav 

jauna. Vēdām ir zināms, ka šāda paškontrole cilvēku ierauj kaislību gunā un atnes tam vienīgi 

ciešanas. 

Lasītājs: Interesanti, ārēji šādas teorijas izskatās ļoti patīkamas un pat es, izskatās, ka 

kādreiz esmu uzķēries uz šī āķa. 

Autors: Jāsaprot, ka pašvērtības sajūta ir nepieciešama. Nevajag domāt, ka esmu slikts 

un tāpēc nevarēšu izmainīt savu dzīvi. Jādomā, ka esmu slikts, bet gribu būt labs, obligāti 

izmainīšu savu dzīvi un kļūšu laimīgs. 

Lasītājs: Piekrītiet, ka bail pat iedomāties par to pašvērtības veidu, kuru Jūs iesakiet. 

Autors: Viss, kas ved pie laimes, pirmajā mirklī ir ļoti neērts. Tomēr šāda uzvedība 

uzreiz atnes apmierinājumu un laimi, tikai vajag būt izlēmīgam tajā, lai to pārbaudītu praksē. 

Katrs cilvēks spēj būt taisnprātīgs, ja viľš to vēlas. 

No visām pozitīvajām rakstura īpašībām taisnprātīgums atrodas pirmajā vietā, jo tas ir 

„sirdsapziľas pamats”. Un, patiesi, taisnprātīgums ir pati pirmā pozitīvā rakstura īpašība. Tomēr 

labsirdība pie mums atnāk pat ātrāk kā taisnprātīgums. 

Lasītājs: Tātad labsirdība ir taisnprātīguma māte? 

Autors: Jūs jau sākat runāt ar tautas sakāmvārdiem. 

Lasītājs: Kā kļūt labsirdīgam? 

Autors: Nepieciešams sākt darīt labus darbus un tā pa drusciľām savākt labsirdību savā 

sirdī. Pamazām situācija mainīsies un sirds pārstās būt no akmens. Tikai tad, kad labo darbu 

spēks pārspēs grēka spēku, cietsirdīga cilvēka aukstā sirds pārvērtīsies labsirdīga cilvēka siltajā 

sirdī. 

Labsirdīgs cilvēks citos redz vairāk labo, nekā slikto. Tāpēc viľš pārstāj baidīties no 

cilvēkiem un sāk pret viľiem silti izturēties. Pārstājot no viľiem baidīties, viľš ir gatavs uzklausīt 

to patiesību, ko tie par viľu saka. Tā labsirdīgs cilvēks kļūst taisnprātīgs. Taisnprātīgums attīra 

no meliem un, rezultātā, mēs nekavējoties kļūstam spējīgi sadzirdēt sirdsapziľas balsi. 

Lasītājs: Tas, ko Jūs pateicāt, ir ļoti svarīgi. Es gribētu vairāk parunāt par to, kā sevī 

attīstīt labās rakstura īpašības. 

Autors: Tā ir ļoti apjomīga un sareţģīta tēma, tāpēc to vispusīgi apskatīsim citreiz. 

Tagad turpināsim sarunu par sirdsapziľu. 

51

Lasītājs: Jūs teicāt, ka Virsdvēsele vada ne tikai sirdsapziľu, bet arī visas ķermeľa 

funkcijas bez izľēmuma. Vai tas nozīmē, ka starp sirdsapziľu un normālu ķermeľa darbību 

eksistē kaut kāda saikne? 

Autors: Līdzīgas saiknes ir pārpārēm. Ja cilvēks mānās, tad pat viľa sviedru smarţa 

mainās, nemaz nerunājot par citām, daudz svarīgākām organisma funkcijām. No meliem cieš 

imunitāte un aknu fermentatīvā funkcija. No nekaunīgas uzvedības tiek traucētas ķermeľa 

hormonālās funkcijas, kas rada vielmaiľas traucējumus, kā arī parādās noturīga uzľēmība pret 

infekciju slimībām. 

Lasītājs: Vai šī iemesla dēļ bezkaunīgiem un izvirtušiem cilvēkiem bieţi ir dzimumceļu 

infekciju slimības? 

Autors: Jā tādu likumsakarību var novērot. Tam, kurš nodarbojas ar izvirtību, ir nosliece 

uz imunitātes izmaiľām un smagām ādas slimībām. 

Lasītājs: Vai tas nozīmē, ja cilvēks rīkosies saskaľā ar sirdsapziľu, viľa organisma 

funkcijas atjaunosies? 

Autors: Jā, tā tas ir. Vēl vairāk, viľam atjaunosies ne tikai ķermeľa funkcijas, bet arī 

psihiskās funkcijas. Ja cilvēks atzīst savu kļūdu, tad nekavējoties rodas atvieglojuma nopūta 

(viľam kļūst vieglāk dzīvot) un iestājas miers. Savukārt, ja viľš turpina cīnīties ar sirdsapziľas 

balsi, tad vispirms cieš miega funkcija, bet pēc tam organismā notiek nopietnas fizioloģiskas un 

pat anatomiskas izmaiľas. 

Lasītājs: Jūs pieminējāt, ka, atrodoties gara tumsības gunā, cilvēks pilnībā apklusina 

savas sirdsapziľas balsi. Vai tas nozīmē, ka arī slimību viľam kļūst mazāk? 

Autors: Tas nozīmē, ka slimības viľu piemeklēs daudz augstākā apziľas stāvoklī. Gara 

tumsībā esošiem cilvēkiem ķermenis cieš daudz mazāk, kā kaislībās esošiem. Toties ārkārtīgi ātri 

degradē viľu apziľa, pamazām pārvēršot tos dzīvniekos, kas pārvietojas cilvēka ķermeľos. 

Lasītājs: Kādas ir pirmās bezkaunīga cilvēka saprāta degradācijas pazīmes? 

Autors: Sākumā parādās noturīga sliktu ieradumu un dienas reţīma pārkāpšanas tieksme. 

Pēc tam pazūd atbildīguma sajūta attiecībās ar radiniekiem (vienaldzība pret bērnu, laulātā un 

vecāku likteni). Tālāk pazūd interese strādāt. Pamazām tādiem cilvēkiem parādās griezīgs naids 

pret visiem apkārtējiem un spēcīga vēlme viľus par katru cenu ekspluatēt. 

Lasītājs: Kādi ir degradācijas galējie etapi? 

Autors: Alkoholisms, narkomānija, dzimumizvirtība, neirozes, amorāla uzvedība, 

psihiskās saslimšanas. 

Lasītājs: Tagad es saprotu, lai sasniegtu progresu un dievbijību ļoti svarīgi ir runāt par 

sirdsapziľu un Virsdvēseli. 

Autors: Jā, bez šī jautājuma izpētes ļoti sareţģīti nodrošināties ar dievbijības spēka 

atbalstu. Tāpēc turpmāk mēs ne vienu reizi vien savās sarunās pieskarsimies šim jautājumam. 

SECINĀJUMS: Dievs savā Virsdvēseles aspektā dod mums iespēju pastāvīgi salīdzināt 

savu rīcību ar patiesību. Mūsu pašu labā, Dievs vēršas pie mums kā sirdsapziņas balss. Tā Viņš 

cenšas dot zināšanas par to, kā pareizi dzīvot, un kā kļūt laimīgiem. Tomēr ne visi cilvēki 

izmanto savu neatkarību pienācīgā veidā un bieži sirdsapziņa kļūst par traucēkli viņu sliktajiem 

darbiem. Ūpis, slēpjoties no Saules, nekad nejūt prieku, ko dāvā saulesstari, tā arī tie, kuri 

slēpjas no sirdsapziņas balss, nekad savas dzīves ceļā neiegūs laimi. 

52

Mācīsimies domāt trijās materiālās dabas gunu kategorijās 

Materiālās dabas gunas uz mūsu likteni iedarbojas trejādi. Tās var pacelt cilvēku uz 

augstākajām planētām. Tā darbojas dievbijības guna. Cilvēkam, kurš atrodas kaislību gunas 

ietekmē, nākas dzīvot uz vidējām planētām. Tāpat ir iespēja gara tumsības gunas ietekmē 

nolaisties uz zemākajām planētām. 

Materiālās dabas gunas ar savu neredzamo, nepārvaramo spēku pieķeras apziľai un velk 

uz to pusi, uz kuru mums liktenis lēmis. Visas trīs gunas var mūs vienmēr ietekmēt, pat vienas 

planētas ietvaros. Piemēram, ja cilvēks, atrodoties uz Zemes, nonāk gara tumsības gunas 

ietekmē, tad viľš pat šeit izjutīs elles mokas. Un gluţi pretēji, tas, kurš, dzīvojot uz Zemes, tiecas 

pēc dievbijības, jau šeit pēc saviem nopelniem iepazīs paradīzes laimes garšu. Tādā veidā, gunas 

mūs saista ar to dzīves stilu, pēc kura tiecamies. 

Lasītājs: Vai iespējams ar kaut kādu ierīci redzēt gunas? 

Autors: Gunas nav auklas, kuras var nopirkt veikalā. Tie ir ļoti smalki spēki. Bez gunām, 

saskaľā ar Vēdām, eksistē tikai viens vēl daudz varenāks un nepārvaramāks spēks – laika spēks. 

Tikai tas, kurš kļuvis svēts, daţreiz Dieva ţēlsirdības pēc, spēj pilnā mērā redzēt (atpazīt) gunu 

darbību. Neviens, pat vislabākais aparāts, nevar izsekot to ietekmei. 

Ja cilvēks spētu redzēt gunas, tad viľam atklātos ļoti neparasta aina, kurā caurspīdīgas 

saites saista vienu objektu ar citu. Viss visums noausts no šīm saitēm. Tieši tās mūs cieši saista ar 

to dzīvesvietu, kurā tiecamies dzīvot. Ir tikai viens veids atbrīvoties no vienām saitēm un nonākt 

citu ietekmē – izmainīt savu laimes garšu. 

Lasītājs: Iznāk, ka mūsu tieksme pēc laimes ir stiprāka par gunām? 

Autors: Jā, būt laimīgiem mums neviens nevar liegt. Gunas tikai izpilda Dieva gribu, 

nodrošinot mums laimīgu dzīvi. Tā kā materiālajā pasaulē vairums dzīvās būtnes attīstījušas 

izkropļotu laimes garšu, tāpēc arī radās nepieciešamība pēc kaislību un gara tumsības gunām. 

Lasītājs: Paskaidrojiet sīkāk, kā var tikt vaļā no to gunu ietekmes uz apziľu, kas atnes 

ciešanas? 

Autors: No šī paša brīţa, kad mainām savus priekšstatus par laimi, sāk dominēt spēks, 

kas pievelk tam laimes veidam, kas mums šķiet patīkamāks par citiem. Pamazām pieķeramies 

vēlamajam laimes veidam arvien stiprāk un stiprāk, līdz tas kļūst par iemeslu pārsteidzošām 

pārmaiľām liktenī. Pakāpeniski zūd vēlme dzīvot kā agrāk. 

Lasītājs: Jūs gribiet teikt, ka pamatpārmaiľas notiek saprātā, bet pēc tam neizbēgami 

mainās liktenis? 

Autors: Jā, tikai paši saprātīgākie cilvēki spēj saprast, ka daudz produktīvāka darbība, 

kas spēj pašos pamatos izmainīt visu dzīvi, ir saprāta darbība. 

Lasītājs: Ja cilvēks jau ir izmainījis savus priekšstatus par laimi, cik ilgi viľam nāksies 

gaidīt pārmaiľas? 

Autors: Gunu, kas ietekmē cilvēku, maiľa var notikt vienā sekundē un simtiem dzīvēs. 

Viss atkarīgs no vēlmju, kas bija pagātnē, spēka, kā arī no tās vēlmes spēka, kuru šobrīd sevī 

attīstām. Esam pagātnes vēlmju sasaistīti, kuras apsargā visuma likumi. 

Lasītājs: Es, tāpat kā daudzi cilvēki, uzskatu, ja nedaudz iespringst, tad dzīvē visu var 

ātri mainīt uz labo pusi. 

Autors: Ja kāds tā domā, tad lai viľš pamēģina vienā sekundē izmainīt savu dzīvi un kļūt 

bagāts, cienījams vai izkļūt no Zemes dzīves, kur vairums cilvēku dzīvo pēc kaislību likumiem. 

Pamēģināsim tagad ar tām rakstura īpašībām, kuras piemīt, pamest mūsu planētu labākas dzīves 

meklējumos. 

53

Tā mēdz notikt tikai pasakās. Tikai tajās varonis nepelnīti nonāk tādos apstākļos, kādus 

viľš ar savām vēlmēm un rīcību nav pelnījis. Mēs sakām: „Es pats izvēlos, kur dzīvot. Kurp 

vēlos, turp arī braucu!”. Jā, protams, bez šaubām, bet tikai tajos ietvaros, ko mums piedāvā 

Zeme. Piemēram, mēģināsim nekavējoties pārvietoties uz citu planētu. Cik spēcīgai jābūt vēlmei 

mainīt planētu, lai tas tik tiešām momentā notiktu? Vai nav smieklīgi tikai iedomāties, ka tas ir 

iespējams?! 

Lasītājs: Vai nākamajā dzīvē ir iespējams nomainīt planētu? 

Autors: Ja laimes garša mainījusies tik tālu, ka to vairs nevar apmierināt (nevarēs 

sastapt) uz Zemes, tad arī planēta, uz kuras dzīvot, arī nomanīsies. 

Lasītājs: Man kaut kā negribas ticēt, ka es dzīvošu uz kaut kādas citas planētas. 

Autors: Tomēr Vēdas apgalvo, ka tas ir iespējams. Ja pētīsim un sevī kultivēsim daudz 

augstākas vēlmes kā šobrīd, tad dzīves apstākļi katrā ziľā mainīsies uz labo pusi. Parasti tas 

nenotiek šajā, bet nākamajā dzīvē. Bieţi vien gunas dod iespēju baudīt noteiktu laimes veidu tieši 

tagad uz šīs planētas. Bet daţreiz nākas gaidīt nākošo dzīvi, lai pilnā mērā izbaudītu pārpasaulīgu 

laimi. Tāpēc sākumā nopietni jātiek skaidrībā, kādas materiālās dabas gunu izpausmes ir 

labvēlīgas un kādas nelabvēlīgas. 

Lasītājs: Ar ko tālāk jātiek skaidrībā? 

Autors: Tālāk jāpēta, kā sevī uzvarēt sliktās rakstura īpašības un attīstīt pozitīvās. 

Tamdēļ jāiemācās visu analizēt triju materiālo gunu kategorijās. 

- ja spēsim atpazīt gunu izpausmi (pazīmes), kā arī viľu ietekmi uz mūsu pasaules 

uztveri, domām, uzvedību utt., tad varēsim saprast, kāda guna tieši šajā brīdī ir pārsvarā. 

- tikuši skaidrībā ar to, kādi spēki uz mums iedarbojas, atklāsim dziļu laimes sapratni. 

Rezultātā kļūs skaidrs, pie kādām rakstura īpašībām vēl jāstrādā. 

Lasītājs: Jūs taču teicāt, ka šie spēki ir neredzami, kā tad varēsim saprast, kāda guna mūs 

tajā vai citā brīdī ietekmē? 

Autors: Uzreiz nevarēsim iemācīties atšķirt to ietekmes īpatnības, tomēr nekas netraucē 

ievērot pārmaiľas attiecībās ar apkārtējiem, noskaľojumā un raksturā. Pēc šīm pazīmēm var 

spriest kādas gunas dotajā momentā ietekmē apziľu. 

Lasītājs: Iznāk, ka jāzina visas gunu ietekmju pazīmes tik labi, kā skolniekam 

reizrēķins? 

Autors: Jā, savādāk laimi mums neredzēt, kā bez spoguļa nevar redzēt savas ausis. 

Galvenais, nepieciešams saprast, ka nevajag mēģināt ar spēku izmainīt savu dzīvi tāpēc, ka par to 

parūpēsies gunas. Visus spēkus vajag pielikt, lai izmainītu savu laimes garšu. 

Lasītājs: Man šķiet, ka daudziem cilvēkiem tam būs grūti noticēt. 

Autors: Protams, grūti, jo esam pieraduši sevi uzskatīt par pavēlniekiem un 

vienpersoniskiem sava likteľa noteicējiem. Mums šķiet, ja vairāk strādāsim, tad dzīve 

izmainīsies. Bieţi gribas cīnīties ar to dzīves situāciju, kurā atrodamies. Tomēr sākot cīnīties ar 

savu likteni, mēs nekad nevarēsim to uzveikt. Pretojoties gunām, tās vienkārši nav iespējams 

uzveikt. Tos, kuri sāk cīľu ar materiālās dabas gunām, nenovēršami gaida vilšanās dzīvē un 

aizvainojums uz likteni. 

Lasītājs: Tiešām, mainoties laimes garšai, liktenis negaidīti mainās pats, vai nav 

nepieciešams vēl kaut ko darīt? 

Autors: Jūs mani nepareizi sapratāt, sliľķis nekad nekļūs laimīgs. Pūlēties nenāksies 

mazāk. Taču strādāt vajag ar sevi, nevis vairot savas cīľas spriedzi ar pasauli vai cīnīties par 

54

savām tiesībām šajā pasaulē. Nepieciešams strādāt ar sevi, cenšoties saprast daudz augstākas 

laimes garšu. 

Tikai pieliekot maksimumu pūļu pašizziľas ceļā, cilvēks spēj uzvarēt savu kļūdaino 

laimes garšu un izvēlēties pareizo. Tikko tas tik tiešām notiks, gunas nekavējoties mainīs savu 

darbību un liktenis pats sāks mainīties uz labo pusi. Tas attiecas uz visām dzīves jomām, dziļas 

pārmaiľas skars katru eksistences aspektu. 

Lasītājs: Ja tieksme pēc daudz augstākas laimes nenoformēsies? Vai tiešām nonāksim 

zem pagātnes vēlmju un rīcības sodošā zobena? 

Autors: Jā. Ja jaunie dzīves uzskati un jaunā laimes garša paliks nenoturīga, tad nevaram 

cerēt uz labu dzīvi. Šajā gadījumā visas pārmaiľas noritēs neatkarīgi no tikko noformētajām, bet 

vēl vājajām vēlmēm. Šajā situācijā liktenis, pirmkārt, būs atkarīgs no pagātnes rīcības un 

vēlmēm. Tomēr, ja esošā laimes garša pārspēs pagātnes ietekmi, tad ar pielikto pūļu palīdzību 

varēsim reāli ietekmēt notikumus savā dzīvē. 

Lasītājs: Tagad saprotu, kāpēc vairums cilvēku paliek neapmierināti ar savu likteni. Visu 

dzīvi viľi pārvar likteľa sūtītās grūtības. Šajā cīľā par materiālajiem panākumiem viľi atdod 

visus savus spēkus. Neskatoties uz ciešanām, viľi nesaprot gunu proklamētās likumsakarības – 

nemainot dzīves mērķi, likteni neizmainīsi. Tāpēc cilvēki sitas, kā zivis pret ledu, neesot 

nekādām iespējām mainīt dzīvi. 

Autors: Jā, Jums taisnība, tas attiecas arī uz attiecībām ģimenē, kolektīvā, uz ģimenes 

budţetu, bērnu audzināšanu, slimībām. Cilvēkam jāspēj novērst uzmanība no pārmērīgas 

aizrautības ar ikdienišķām rūpēm un jāsāk attīstīt daudz cēlāka dzīves stila garša. 

- Ja izdosies tā rīkoties, tad agrāk vai vēlāk viľš satiksies ar dievbijīgiem cilvēkiem un 

piepildīsies ar milzīgu cieľu pret viľiem. 

- Pēc tam viľam gribēsies komunicēt ar viľiem daudz nopietnāk. Pateicoties šai 

komunikācijai ātri mainīsies viľa laimes izpratne. 

- Regulāri komunicējot ar dievbijīgiem cilvēkiem radīsies entuziasms strādāt ar sevi. 

Tā cilvēks burtiski daţu gadu laikā spēj mainīt visu dzīvi. 

Lasītājs: Vai tiešām tas notiks pat tad, ja planētas būs nelabvēlīgi izvietojušās? 

Autors: Protams, jo arī planētu ietekmi uz apziľu kontrolē materiālās dabas gunas. 

Lasītājs: Tātad, komunikācija ar garīgi bagātiem cilvēkiem maina gunu ietekmi uz mums 

un ir galvenais cilvēka pienākums? Iznāk, ka viss pārējais ir otršķirīgs? 

Autors: Jūs esiet nonācis pie revolucionāra, bet absolūti pareiza secinājuma. Tik tiešām, 

ja cilvēks vairāk laika veltīs komunikācijai ar svētiem cilvēkiem un nostāsies uz pašizziľas ceļa, 

tad visu vajadzību apmierināšanai viľam būs nepieciešama daudz mazāka piepūle. Ja cilvēks to 

spēj saprast, tad viľa dzīve, bez šaubām, visās jomās vainagosies ar panākumiem. Viľu sagaida 

gan garīgs, gan materiāls uzplaukums. 

Lasītājs: Kas, viľam nauda uz galvas no debesīm nokritīs? 

Autors: Nē, vienkārši dievbijības guna ar laiku viľam piešķirs labu darbu, kas nesīs 

pietiekami daudz līdzekļu dzīvei un neaizľems pārāk daudz laika. 

Lasītājs: Vai tiešām dievbijības guna dos man tik daudz naudas, cik es gribēšu? 

Autors: Tikai atrodoties dievbijības gunas ietekmē Jums būs tik naudas, cik gribēsiet. 

Tomēr jāsaprot, ka tam, kurš atrodas spēcīgā dievbijības gunas ietekmē, interese par naudu atiet 

otrā plānā. 

Lasītājs: Vai arī veselība uzlabojas pati par sevi? 

Autors: Pilnīgi pareizi, dievbijīgi cilvēki pamazām pārstāj slimot. 

55

Lasītājs: Vai arī bērni paši audzināsies? 

Autors: Jūs esiet ļoti attapīgs. Pats labākais veids, kā uzaudzināt labus bērnus ir mainīt 

pašam sevi. Rezultātā, bērni pret vecākiem izturēsies ar lielu cieľu un pastāvīgi smelsies 

iedvesmu, sekojot viľu piemēram. Dievbijīgiem vecākiem bērni, sekojot vecāku pēdās, arī kļūst 

dievbijīgi. 

Lasītājs: Vai tas attiecas uz jebkuru bērnu? 

Autors: Praktiski uz jebkuru bērnu līdz 13 gadu vecumam. Pēc dzimumnobriešanas 

mainīt bērnus būs daudz sareţģītāk, un tam būs nepieciešams vairāk laika. 

Lasītājs: Kādi praktiski soļi, izľemot komunikācijas loka nomainīšanu, jāveic, lai izietu 

no kaislību gunas ietekmes un iegūtu dievbijības gunas aizsardzību? 

Autors: Jā, patiešām, ir tādi īpaši darbības veidi, kas palīdz ātri sasniegt dievbijības 

gunu... 

Lasītājs: Es jau zinu, ko Jūs teiksiet – tās ir lūgšanas un dienas reţīma ievērošana, kas 

veido pareizas vēlmes. 

Autors: Jā, pilnīgi pareizi. Tomēr mums jāzina precīzi, kāda rīcība noved pie laimes un 

maina gunu ietekmi. Eksistē trīs darbības veidi, kas veicina kaislību un gara tumsības gunas 

nomaiľu uz dievbijības gunu. Tie ir: 

- dievbijīgas askēzes, 

- dievbijīga ziedošana, 

- dievbijīga upurēšana. 

Lai varētu izmantot šos trīs darbības veidus, jāsaprot, kāda darbība var pacelt un 

aplaimot, bet kāda novedīs pie degradācijas. Pirmkārt, nepieciešams detalizēti izpētīt zinātni par 

materiālas dabas gunu darbību, ar ko mēs pašreiz arī nodarbojamies. Tāpēc, neskatoties uz 

augstāk minēto darbības veidu svarīgumu, mēs to apspriedīsim nedaudz vēlāk. 

Lasītājs: Ja pareizi sapratu, pati pirmā darbība, kas pietuvinās dievbijībai, ir sistemātiska 

zinātnes par materiālās dabas gunām izpēte? 

Autors: Jā, Jūs mani esiet pareizi sapratis. 

Lasītājs: Ko tieši mūsos ietekmē materiālās dabas gunas? 

Autors: Visu, izľemot dvēseli. 

Lasītājs: Tā nav atbilde, man nepieciešami paskaidrojumi. 

Autors: Uz šo jautājumu nevar atbildēt vienā vārdā. Gan iekšējo, gan ārējo dzīvo būtľu 

darbību nosaka materiālās dabas gunas. Tāpēc izdarīsim mūsu sarunas secinājumus, bet pēc tam 

parunāsim par gunu daţādo darbību. 

SECINĀJUMS: Visa mūsu dzīve paiet cīņā ar grūtībām, ko uzsūta liktenis. Un tomēr, ja 

iegūstot labu komunikāciju, cilvēks pārmērīgu pūļu vietā, kas vērstas uz eksistences līdzekļu 

nopelnīšanu, slavas iegūšanu, nostāsies uz pašizziņas un savas garīgās dabas iepazīšanas ceļa, 

visas grūtības izklīdīs kā rīta migla. 

Lai iekļūtu laimīgas dzīves likumu dziļajos noslēpumos, jācenšas domāt triju materiālās 

dabas gunu kategorijās. Pirmajā progresa etapā šajā virzienā pats galvenais ir censties nopietni 

pētīt tēmas, kas saistītas ar to darbību. 

56

Kurš patiesībā zombē tautu? 

Kādus objektus visumā ietekmē šie trīs varenie spēki, ko sauc par „materiālās dabas 

gunām”? „Šrīmad Bhāgavatamā” (11.25.30-31) rakstīts, ka materiālajā pasaulē nekas nav 

atbrīvots no šo spēku ietekmes: 

„Tāpēc materiālos priekšmetus, darbības rezultāta vietu, laiku, zināšanas, darbu, darba 

darītāju, ticību, apziņas līmeni, dzīves veidus un stāvokli, kuru dvēsele sasniedz pēc nāves – to 

visu nosaka trīs materiālās dabas gunas”. 

„O, labākais starp dzīvajām būtnēm, visām materiālās eksistences stadijām ir sakars ar 

baudošo dvēseli un materiālo dabu. Lai kas arī netiktu ieraudzīts, sadzirdēts vai tikai prāta 

izdomāts, tas viss bez izņēmuma sastāv no trijām dabas gunām”. 

Lasītājs: Tātad, šie spēki ietekmē arī mūsu domas? 

Autors: Jā, un ne tikai domas, bet arī vēlmes. 

Lasītājs: Iznāk, ka dzīvojam kā savu pagātnes vēlmju un materiālās dabas vergi, jo tās 

taču domā un rīkojas mūsu vietā? 

Autors: Nē, atrodoties dievbijības gunas ietekmē, spējam atteikties no idejām, kas 

patvaļīgi rodas galvā, kā pagātnes rīcības un vēlmju rezultāts. Taču ne katrs vēlas no tām 

atteikties, ne visi vēlas kļūt dievbijīgi un sākt kontrolēt savu prātu. Ļoti grūti sākt uzskatīt savas 

negatīvās vēlmes par nevajadzīgām, bet vēl grūtāk ir no tām atteikties. Lai kontrolētu prātu, 

nepieciešams iemācīties atšķirt, ko vajag vēlēties un ko nevajag. 

Lasītājs: Nesaprotu, ko nozīmē „grūti uzskatīt savas negatīvās vēlmes par 

nevajadzīgām?” Kuram gan patīk iet muļķīgu ideju pavadā, kas patvaļīgi rodas galvā? 

Autors: Tas arī ir noslēpums, ka daudziem cilvēkiem tik tiešām grūti saprast, ka prātā 

ienākušās pagātnes vēlmes ir kā vardarbība pret mums tagadnē. Cilvēki, kas dzīvo kaislībās un 

gara tumsībā, tik tiešām nevar saprast, ka šīs pēkšľās vēlmes, kas parādās galvā, jau sen gaida 

savu kārtu. 

Katram cilvēkam ir potenciāla izvēles brīvība un spēja neiet pagātnes vēlmju pavadā. 

Tomēr, jo stiprāk iedarbojas kaislību un gara tumsības gunas, jo izvēles brīvība kļūst mazāka. 

Cilvēki iet savu grēcīgo vēlmju pavadā, patiesi uzskatot tās par vajadzīgām un ārkārtīgi 

svarīgām. 

Lasītājs: Manā galvā gan nerodas nekādas pagātnes vēlmes, visas manas vēlmes rodas 

tagad. Iznāk, ka man vispār nav sliktas karmas? 

Autors: Gluţi pretēji, visas vēlmes, kas patvaļīgi rodas Jūsu galvā, atnāk pagātnes 

karmas ietekmes rezultātā. Taču vairums cilvēku šķiet, ka tas ir tieši tas, kas šobrīd viľiem 

nepieciešams. Ja rodas jaunas vēlmes, tad par tām vēl vajag pacīnīties. Piemēram, vakarā pirms 

miega nolēmāt, ka rīt no rīta celsieties laicīgi, tā arī ir Jūsu jaunā vēlme. Tomēr no rīta, sliktās 

karmas ietekmē, Jūs pārľem vēlme vēl nedaudz pagulēt. Lai pieceltos savlaicīgi, jāignorē prātā 

radusies ideja – vāļāties pa gultu. Vairums cilvēkiem ir gluţi pretēja tieksme to attaisnot. 

Lasītājs: Kāpēc tā notiek? 

Autors: Cilvēki, kas dzīvo zemākajās gunās, nemaz nesaprot, ka galvā ienākušās idejas 

un domas, neprasot atļauju, pašas parādās prātā pagātnes rīcības un vēlmju ietekmē. Tāpēc, 

atrodoties kaislību un gara tumsības gunu ietekmē, ļaudis uzskata visu, kas ienāk galvā, par 

idejām, kas radušās tikko. 

57

Lasītājs: Iznāk, ka cilvēkam, kurš pārsvarā atrodas kaislību un gara tumsības gunu 

ietekmē, nav jēgas kaut ko uzticēt, jo viľa galvā jebkurā brīdī var ienākt jebkāda negaidīta ideja? 

Autors: Vispār, tā tas arī ir. 

Lasītājs: Lūdzu, paskaidrojiet ar piemēriem no dzīves, kā es domas, kas ienāk prātā no 

pagātnes, uzskatīšu par tādām, kas radušās nesen? 

Autors: Piemēram, spēcīgā kaislību gunas ietekmē Jums sagribas nopirkt labu mašīnu. 

Šķiet, ka tā ir pilnīgi jauna ideja. Tomēr astrologs, paskatoties Jūsu horoskopu, pateiks, ka, 

sprieţot pēc planētu izvietojuma, vēlme nopirkt dārgu priekšmetu dotajā laika brīdī ir drīzāk 

likumsakarība, nekā nejaušība. Vēl vairāk, labs astrologs nosauks arī mašīnas pirkuma datumu, 

jo arī tas redzams Jūsu horoskopā. 

Lasītājs: Es kaut kā nevaru salīdzināt Jūsu informāciju par astroloģisko prognozi un par 

man uzstieptajām pagātnes vēlmēm. 

Autors: Horoskopā ir parādīts tikai liktenis, kas noausts no pagātnes rīcības un vēlmēm. 

Mūsu rīcība un vēlmes, kas radušās iepriekšējās dzīvēs, izveidoja prātu, saprātu, dzīvības 

enerģiju. Kopā tas veido cilvēka smalko ķermeni. Pēc raupjā ķermeľa nāves smalkais ķermenis, 

kā jau mēs runājām, nemirst. Tas nonāk nākamā tēva spermatozoīdā un mātes olšūnā. Tad, pēc 

sava ģīmja un līdzības, sāk veidot jaunu raupjo ķermeni. 

Visspēcīgāk planētas apziľu ietekmē ieľemšanas un dzimšanas brīdī. Tamdēļ pēc to 

stāvokļa šajā laikā var izlasīt cilvēka likteni. Bērna ieľemšanas brīdis un vieta ir saistīti ar smalkā 

ķermeľa izveidošanos, kas nozīmē, ar mūsu pagātnes rīcību un vēlmēm. Ja Jūsu vēlme nopirkt 

mašīnu ir atspoguļota horoskopā, tad tas noteikti ir saistīts ar līdzīgām vēlmēm pagātnē. 

Lasītājs: Vai ir kādi citi uzskatāmāki piemēri, jo ne jau visiem vajadzīga jauna mašīna? 

Autors: Labs astrologs var detalizēti aprakstīt nākamās sievas raksturu, bet daţreiz pat 

viľas portretu. Tas nozīmē, ka vēlme aprecēt noteikta tipa sievieti nav nejaušība un radusies 

pagātnes vēlmju un rīcības ietekmē. Labam astrologam ir zināma diena, kas ar lielu varbūtību, 

kļūs par kāzu dienu. 

Lasītājs: Jūs gribiet teikt, ka jebkurš astrologs zina visu par visiem? 

Autors: Ne jau kurš katrs, bet labs astrologs. Labs astrologs var būt tikai bezgrēcīgs 

cilvēks. 

Lasītājs: Kā lai saprot, vai astrologs ir bezgrēcīgs, vai nē? 

Autors: Bezgrēcīgam cilvēkam piemīt svētā īpašības. Ja nopietni pētīsim svētā rakstura 

īpašības, tad uzzināsim, kā pēc rīcības un pat cilvēka runas var noteikt, cik svēts viľš ir. 

Lasītājs: Vai Vēdas apraksta svētas personības īpašības? 

Autors: Jā, apraksta, un mēs ar laiku par to runāsim. Piemēram, noturīga mērķtiecība 

pašpilnveidošanās procesā tiek uzskatīta par pašu cildenāko rakstura īpašību. Tādas mērķtiecības 

rezultātā, cilvēks iegūst pazemību – īstenu saprātīgumu. Kļuvis pazemīgs un vienlaicīgi stingrs 

savos solījumos, cilvēks iegūst spēju ar laiku izprast savu garīgo dabu. Labu rakstura īpašību 

audzināšana ir viena no mūsu sarunas nākamajām tēmām, taču tagad mēs cenšamies tikt 

skaidrībā, kā mūs ietekmē gunas. Atgriezīsimies pie tēmas. 

Pirmā doma, kas kļuvusi jau nedaudz saprotamāka, ir ideja par gunu neredzamu 

iejaukšanos mūsu vēlmēs un prātā. Cilvēki, kas atrodas dievbijības gunā, labi saprot, ka viľu 

galvā radušās vēlmes un domas ir materiālās dabas gunu diktētas. Tāpēc viľi pastāvīgi ir 

aizľemti ar visu vēlmju un domu, kas negaidīti parādās galvā, kontroli. 

Dievbijīgi cilvēki piekrīt izpildīt tikai tās vēlmes, kuras, saskaľā ar Vēdām (svētajiem 

rakstiem), nesatur grēku un tātad ved pie laimes. Šis iekšējais darbs, kas vērsts uz vēlmju un 

58

domu filtrēšanu, tiek saukts par jūtu un prāta darbības kontroli. Nopietna noskaľošanās uz 

paškontroli jau ir redzama dievbijības gunas ietekmes liecība. 

Lasītājs: Vai kaislībā esošs cilvēks nav spējīgs kontrolēt vēlmes, kas rodas viľa galvā? 

Autors: Cilvēks, kas atrodas kaislību gunas ietekmē, nebūt ne vienmēr ieklausās 

sirdsapziľas balsī, bet tikai tad, kad viľam tas ir izdevīgi. Ja kaislīgam cilvēkam rodas doma 

rīkoties gara tumsībā, tad viľš, baidoties no soda, dzen to projām. Saskaroties ar gara tumsības 

gunu, viľa sirdsapziľa vēl nostrādā. 

Ja kaislīgam cilvēkam rodas dievbijīga doma, tad viľš uzskata, ka realizējot to dzīvē, tas 

izskatīsies dīvaini un cilvēki viľu nesapratīs. Pat, ja sirdsapziľa kaislīgu cilvēku mudina izdarīt 

labu darbu, tad viľš vai nu atrod iemeslu, lai to nedarītu, vai arī tomēr izdara labo darbu, bet ļoti 

negribīgi. 

Savukārt vēlmes un domas kaislību gunā izpauţas nedaudz savādāk. Ja kaislīgam 

cilvēkam rodas vēlme, kas sola materiālu laimi, tad viľš to sāk uzskatīt par savu jauno un 

neatkārtojamo ideju. 

Tāds cilvēks absolūti nesaprot, ka šo jauno ideju viľa liktenis jau sen bija ieplānojis. Tā 

viľš kļūst savu jūtu vergs. Piemēram, viľam pēkšľi iepatikās ļoti dārga mašīna, ko viľš nevar 

atļauties. Tālāk viľš patiesi vairākus gadus uzskatīs par savu dzīves mērķi strādāt, lai sakrātu 

naudu mašīnai. Jā kāds centīsies viľu pārliecināt, ka vēlme nopirkt dārgu mašīnu atnesīs tikai 

uztraukumus, tā būs tukša laika šķiešana. 

Cilvēki, kuri atrodas kaislību gunas ietekmē, pastāvīgi savā galvā auklē murgainas domas 

par bagātību, slavu un prestiţu, veltot visu laiku mēģinājumiem ieviest tās dzīvē. Kaislīgi cilvēki 

patiesi uzskata, ka tā rīkojoties, viľi dara svarīgu darbu. Tikai daţi no viľiem vecumā sāk 

saprast, ka dzīve nodzīvota velti. 

Lasītājs: Vai tad ir slikti nedaudz iespringt un grabaţas vietā nopirkt labu mašīnu? 

Autors: Ja labas mašīnas pirkšana neparedz darba laika palielināšanos un ne pārāk 

piesaista cilvēka jūtas, tad tajā nekā slikta nav. 

Dievbijīgi cilvēki arī sev pērk labas kvalitātes mašīnas, bet dara to nedaudz savādāk, kā 

tie, kuri atrodas kaislību gunas ietekmē. Cilvēks, kurš darbojas kaislību gunā, pastāvīgi domā par 

kaut kā iegādi un, tā rezultātā, velti tērē prāta laiku, kas domāts sevis iepazīšanai. Vēl vairāk, lai 

ātrāk iegūtu vēlamo, viľš sāk intensīvāk un vairāk (laika ziľā) strādāt. Tas atkal viľam atľem 

iespēju pētīt laimīgas dzīves likumus. Tā cilvēks, nokļuvis kaislību gunas ietekmē, kļūst par savu 

kaislīgo vēlmju vergu. Neskatoties ne uz ko, viľš vienmēr patiesi uzskata, ka darbojas pilnībā 

neatkarīgi. 

Lasītājs: Kur gan ir viľa atkarība, ja viľš vēlas mašīnu un visiem spēkiem tiecas to 

nopirkt? 

Autors: Lai saprastu, kur slēpjas cilvēka, kas kļuvis savu vēlmju vergs, atkarība, vajag 

viľam palūgt atteikties no šīs idejas. Jūs redzēsiet, ka jūtas mašīnai ir tā pieķērušās, ka atteikties 

no darbības, kas pietuvinātu mašīnas nopirkšanas stundu, vienkārši nav iespējams. Viľš ar putām 

uz lūpām sāk pamatot šī pirkuma nepieciešamību, un pārliecināt tādu cilvēku praktiski nav 

iespējams. Tādā veidā kļūst acīmredzams, ka viľam nav nekādas izvēles brīvības, kas tad arī ir 

verdzība. 

Lasītājs: Ja viľš tomēr atteiksies no dārgā pirkuma, kas viľam nav pa kabatai? 

Autors: Tātad šajā brīdī viľa saprāts atrodas dievbijības gunas valdošajā ietekmē. Tāpēc 

arī pieķeršanās mašīnas pirkšanai nebija tik stipra. Tomēr, ja runājam par kaislību gunas valdošo 

ietekmi, tad šeit izľēmumu nemēdz būt. Kaislību guna nekad saviem lolojumiem neļaus tikt vaļā 

no alkatības. 

59

Lasītājs: Vai dievbijīgs cilvēks atteiksies no savām spēcīgām vēlmēm? 

Autors: Dievbijības guna no citām ar to arī atšķiras, ka tā dod iespēju atteikties no visām 

nevajadzīgajām vēlmēm pat, ja tās ir ļoti spēcīgas. Tāpēc dievbijīgs cilvēks vienmēr savas 

vēlmes salīdzina ar svētajiem rakstiem un ir gatavs atteikties pat no visspēcīgākās vēlmes, kas 

neved viľu pretī garīgajai laimei. 

Lasītājs: Iznāk, ka kaislību guna zombē tautu, padarot to aklu? 

Autors: Vārds, protams, nav pārāk piemērots, bet tā apmēram izskatās. Turklāt, kaislību 

guna to dara, ľemot vērā mūsu, nevis kāda cita vēlmes. Karmas ietekmē tā padara mūs aklus un 

piespieţ pret dzīvi izturēties aizspriedumaini. Tāpēc kaislīgi cilvēki komunicējot nevienā 

neklausās un vienmēr tikai cenšas pierādīt savus uzskatus. 

Lasītājs: Vai saistībā ar šo varētu dzirdēt kādu piemēru? 

Autors: Atcerieties Krilova populāro fabulu par gulbi, vēzi un līdaku, kuri nevarēja 

vienoties uz kādu pusi vilkt vezumu. Kaislīgi cilvēki, kas atrodas savu ideju pilnīgā kontrolē, 

nekad nevarēs kopēji risināt kaut kādas problēmas un vēl jo vairāk, pieľemt kaut kādu 

kompromisa lēmumu. Katrs vienmēr uzskata, ka tikai viľam ir taisnība. Kaislību guna padara 

cilvēku aklu un piespieţ pret visu, kas ilgstošāk aizkavējas viľa galvā, attiekties kā pret lielisku 

ideju. 

Vēl sliktāk uz jūtām iedarbojas gara tumsības guna. Gara tumsībā esošs cilvēks pilnībā 

sevī apspieţ sirdsapziľas balsi. Visas viľa galvā dzimušās idejas viľam šķiet piepildītas ar dziļu 

jēgu. Ja viľam prātā ienāk uztaisīt kaut kādu traci vai kādu izvarot, tad šī ideja kļūst par dzīves 

mērķi. 

Lasītājs: Vai tiešām viľš nebaidās nonākt cietumā? 

Autors: Gara tumsībā esošam cilvēkam cietums un sods nav šķērslis, jo viľš patiesi 

uzskata, ka viľam cietumu vēl nav uzcēluši. 

Lasītājs: Nu, tas jau ir pilnīgs neprāts. 

Autors: Jā, gara tumsības guna cilvēkam pilnībā laupa saprātu. Tāpēc viľš nav spējīgs 

aizsargāties kā no savām murgainajām idejām, tā arī no likteľa triecieniem. 

Lasītājs: Kur tad ir likteľa taisnība, ja nākamais gara tumsības gunas upuris nav ne 

likuma, ne sirdsapziľas aizsargāts? 

Autors: Jebkurš cilvēks saľems savas, pat visnegaidītākās ciešanas, pagātnē izdarīto 

kļūdu dēļ. 

Lasītājs: Tātad arī izvarošana nav nejaušība? 

Autors: Jā, viss ir likteľa lemts, bet tas nenozīmē, ka noziedznieks, izpildot likteľa gribu 

attiecībā pret upuri, netiks pēc tam sodīts par ļaundarību. 

Lasītājs: Jā, šī gara tumsības guna ir diezgan barga. Kāda ir pati pirmā gara tumsības 

gunas ietekmes pazīme? 

Autors: Pat neliela aizrautība ar izvirtību, gaļas produktiem, alkoholu, narkotikām, 

mānīšanos ir klaja gara tumsības gunas pazīme. 

Lasītājs: Tātad, ja uz katra stūra kliedzam par to, ka tas ir vareni un lieliski, tad tā arī ir 

īsta tautas zombēšana? 

Autors: Viss, kas ar mums notiek, ir pagātnes vēlmju rezultāts. Tikai mēs paši esam 

vainīgi tajā, kas ar mums notiek. Ja tiecāmies pēc šī visa, tad piedzimstam tajā vietā, kur, 

pateicoties gara tumsības gunai, zeļ šis neprāts. Pats vārds „zombēšana” ir gara tumsības gunas 

auglis. Tas paredz, ka obligāti kāds cits ir vainīgs manās problēmās. Jau pats par sevi šis 

apgalvojums ir neprātīgs. Tāpēc pirmais, kas cilvēkam, kurš tiecas pēc laimes, jāsaprot, ka nav 

nekādas jēgas kādu citu vainot savās problēmās. 

60

SECINĀJUMS: Materiālās dabas gunas ietekmē visas mūsu eksistences sfēras, tajā 

skaitā arī domas. Tomēr tas nav iemesls uzskatīt, ka šī pasaule iekārtota netaisnīgi, ka mums ir 

tiesības savās problēmās vainot kādu citu. 

Cilvēks, kurš tiecas saprast, kā pareizi dzīvot, pamazām nonāk pie izpratnes, ka visas 

vēlmes vajag censties kontrolēt un skatīt caur garīgo zināšanu prizmu. Pakļaujot savas jūtas 

kontrolei, cilvēks pamazām izstrādā tādus ieradumus, kuri atnes laimi. Sajūtot daudz augstākas 

laimes garšu, ir viegli atteikties no tām idejām, kuras prātā ienāk kaislību un gara tumsības 

gunu ietekmē. Ar laiku var tikt vaļā no jebkuras, spontāni galvās radušās, nevajadzīgās domas. 

61

– Otrā nodaļa – 

DAŽĀDI LAIMES VEIDI 

Materiālās laimes princips „daudz gribi – maz dabūsi” nenozīmē, ka šī 

pasaule ir netaisnīga 

Saskaľā ar Vēdām, viss, kas eksistē materiālajā pasaulē, domāts tam, lai apmierinātu 

dzīvās būtnes, kas tajā mīt. Taču dzīve šajā pasaulē ir ierobeţota diezgan stingru likumu 

noteiktos rāmjos. Pat domas, kas ienāk galvā, kā jau esam sapratuši, arī pakļautas materiālās 

dabas gunu ietekmei. Tāpēc iegūt savu daļu materiālās laimes šajā pasaulē var tikai sekojot 

likumiem, ko diktē gunas. 

Lasītājs: Jūs visu laiku izrunājiet man nesaprotamu vārdu salikumu „materiālā laime”. 

Ko tas nozīmē? 

Autors: Tie ir laimes veidi, kurus kontrolē materiālās dabas gunas. Materiālā bagātība, 

veselība, panākumi, slava, gods, cieľa, kā arī baudas, ko dāvā komforts, sekss, ēdiens un miegs – 

tā visa ir materiālā laime. Vēdas to definē, kā noţēlojamu garīgās laimes atspulgu vai atblāzmu. 

Tikai garīgā laime spēj atnest patiesu apmierinājumu mums, dzīvajām būtnēm, kurām piemīt 

mūţīgā daba un garīgums. Ja cilvēks ar mīlestību un uzticību atkārto Dieva Svētos Vārdus, tiecas 

dzīvot Dievam un visām dzīvajām būtnēm, garīgā laime ātri izpauţas viľa sirdī. 

Lasītājs: Tas, ko Jūs sauciet par garīgo laimi, man šķiet tāls un nesaprotams, savukārt 

materiālā laime ir tiešām taustāma un saprotama. Kurš atteiksies no naudas, cieľas, atzinības, 

veselības un laimīgas ģimenes dzīves, atlīdzībā pret kalpošanu Dievam? 

Autors: No tā visa nevajag atteikties, tas viss netraucē kalpot Dievam. Tomēr cilvēks, 

kurš tiecas tikai pēc materiālās laimes un uzskata visus šos labumus par dzīves mērķi, 

nenovēršami nonāks kaislību gunas ietekmē. Tāpēc rezultāts sanāk pilnīgi pretēji gaidītajam. 

Piemēram, tiecoties pēc bagātības, viľš kļūst nabags, bet tiecoties pēc slavas, viľš sevi apkauno. 

Lasītājs: Atkal un atkal es redzu, ka viss šeit ir iekārtots netaisnīgi, tomēr Jūs visu laiku 

man pierādiet pretējo. Lūk, arī Jūs stāstiet, ka mūsu vēlmes tomēr netiek izpildītas, tad kamdēļ 

visi šie Vēdu apgalvojumi par materiālās pasaules iekārtojuma taisnīgumu? 

Autors: Vienmēr, kad dominē kaislību guna, šķiet, ka liktenis ar mums izrīkojas 

netaisnīgi, bet jācenšas domāt dievbijības gunas kategorijās, un tad viss nostāsies savās vietās. 

Gadījumā, kad tiecamies pēc bagātībām, nekādas netaisnības nav. Kad cilvēks tiecas 

nesavtīgi strādāt kopējam labumam, viľš automātiski nonāk pie materiālā uzplaukuma. No otras 

puses, ja viľš tiecas pēc darba gala rezultāta (bagātības), bet viľa rīcība ir skopuma caurausta, tad 

šis savtīgums, kas atrodas sirdī, apgāna visus tos, ar kuriem viľš komunicē. 

Tādā veidā, savtīgs cilvēks, vienkārši strādājot kolektīvā, jau izdara vardarbību pret 

visiem apkārtējiem, jo ar savu egoismu visiem pastāvīgi bojā noskaľojumu. Tādā veidā, pat 

strādājot (darot labu), tāds cilvēks ar savu negatīvo attieksmi pret apkārtējiem faktiski padara 

nevērtīgu visu, ko labu izdarījis. Šī paša iemesla dēļ, kaislīgiem cilvēkiem laika gaitā dzīvot kļūst 

arvien grūtāk un grūtāk. 

Lasītājs: Tomēr viľš, tāpat kā visi, saľem savu algu? 

62

Autors: Protams, viľš tāpat kā visi, kas dzīvo šajā pasaulē, saľem vēlamo (šajā gadījumā 

savu darba algu). Taču kaislīgam cilvēkam attieksme pret naudu ir savādāka kā dievbijīgam. 

Savu algu viľš izmanto, lai iegūtu vēl noturīgāku finansiālo stāvokli un sāk izmantot svešu darbu 

ar mērķi iedzīvoties. Rezultātā, skopuma savaldzināts, viľš mēģina nopelnīto naudu palaist 

apgrozībā. Piemēram, viľš, cenšoties apmānīt, pārdod visu nedaudz dārgāk, kā vajadzētu. Ja 

parādās nedaudz vairāk naudas, viľš kļūst par uzľēmuma vadītāju un, ar mērķi iedzīvoties, 

ekspluatē citu darbu. 

Lasītājs: Bet neapgrozot naudu nav iespējams veikt nevienu finanšu operāciju. 

Autors: Es piekrītu. Tomēr pasekosim, kā tālāk attīstīsies šī situācija. Sākumā šim 

cilvēkam ir it kā nevainīga vēlme kļūt bagātam, bet pēc tam viľš, kā sliktā pasakā, pārvēršas 

zirneklī, kas sūc no visiem asinis. Ja viľš ekspluatējot izsit no ļaudīm naudu, kas viľiem pēc 

taisnības pienākas, tad nākamajā dzīvē viľam nāksies piedzimt pilnīgi nabagam. Tā liktenis ar 

viľu nerīkojas nejauši. Par vardarbību, ko viľš izdarījis pret saviem padotajiem un tuviniekiem, 

liktenis viľam taisnīgi atľems visu naudu, kas iegūta negodīgā ceļā. 

Lasītājs: Bet uzľēmumu vadītāji un tirgotāji arī ir vajadzīgi, bez viľiem uzľēmumi 

nevarēs strādāt. 

Autors: Jums taisnība. Bez šaubām, labs tas vadītājs, kurš rūpējas par saviem 

padotajiem, mēģina tiem nodrošināt normālus darba apstākļus, patstāvīgi nedomā par savu, bet 

par padoto labklājību. Tāpēc savā uzľēmumā rada radošu atmosfēru, kas padotajos veicina 

laimīgu un priecīgu attieksmi pret darbu. Pamazām visiem strādniekiem darbs šajā uzľēmumā 

kļūs par laimes avotu. 

Dievbijīgs uzľēmējs arī iegūst peļľu, bet, ja viľš ir godīgs arī pret padotajiem un pret 

pircējiem, tādā gadījumā peļľa patiesi ir viľa nopelns. Tādā veidā nākošajā dzīvē šis cilvēks 

piedzimst bagāts. 

Lasītājs: Vai cilvēks, kurš tiecas pēc bagātības un slavas nevis pēc nesavtības, nevar 

saviem padotajiem radīt normālus darba apstākļus? 

Autors: Nē, nevar. 

Lasītājs: Tad prasās secinājums, ka neviens uzľēmējs vai biznesmenis nevarēs būt 

laimīgs vai kādu aplaimot. 

Autors: Ja cilvēks pēc savas dabas ir vadītājs vai biznesmenis, tad pats par sevi tas nav 

grēks. Esot iedzimtai tieksmei vadīt, cilvēkam jāpārvar vēlme baudīt varu un jāpiespieţ sevi 

rūpēties par padotajiem. Tikai tādā veidā viľš iegūs laimi. 

Pretējā gadījumā, pārľemts ar tieksmi pēc varas, viľš nevarēs atnest laimi saviem 

padotajiem, jo skopums, kas ir kaislību gunas kalps, traucēs viľam to izdarīt. Skopums piespiedīs 

viľu domāt tikai par gala rezultātu, peļľu un godu. Tāpēc domas par padotajiem aiziet otrā plānā. 

Tāds biznesmenis pastāvīgi meklē iespējas piespiest savus padotos strādāt vairāk un intensīvāk, 

izdomājot visas iespējamās viltības. Daţreiz viľš ar mērķi izpelnīties kolektīva cieľu, rada rūpju 

šķietamību, prēmējot padotos vai apberot tos ar glaimiem, bet pat šādā situācijā personīgais 

izdevīgums viľam paliek pirmajā vietā. 

Lasītājs: Tā taču ir veselā saprāta pazīme – jo vairāk rūpējies par padotajiem, jo labāk 

viľi strādā. Kas gan viľam traucē izmantot veselo saprātu? 

Autors: Rūpes par padotajiem prasa ieguldīt līdzekļus un mīlestību. Kaislību guna padara 

cilvēku nejūtīgu, bet skopums traucē padoto dēļ iztērēt kādu lieku kapeiku. Tāpēc, pat saprotot, 

ka nepieciešams parūpēties par padotajiem, viľš, nemākot pārvarēt savu skopumu, vienmēr atrod 

attaisnojumu, lai atliktu šī jautājuma izlemšanu uz rītdienu. 

Lasītājs: Kā noteikt, ka vadītājs darbojas kaislībā, nevis dievbijībā? 

63

Autors: Ja uzľēmumā visus darbiniekus kopā notur bailes pazaudēt darbu, tātad vadītājs 

darbojas kaislību gunā. Šajā gadījumā attiecības starp padotajiem parasti nav draudzīgas, bet 

formālas. No otras puses, ja darbiniekiem viľu darbs atnes prieku un tas kļūst par iemeslu tam, 

ka viľi ir pieķērušies savai darba vietai, ja viľiem patīk kolektīvs, attieksme pret viľiem no 

vadītāju puses, un uzľēmumā valda laimes atmosfēra, tad visas šīs pazīmes norāda uz vadītāju, 

kas darbojas dievbijības gunā. Šādā uzľēmumā praktiski nevar dzirdēt klačas, bet darbiniekus 

saista draudzīgas un neformālas attiecības. 

Lasītājs: Tātad tas, kurš grib naudu, kļūst nabags, bet tas, kurš grib palīdzēt citiem, kļūst 

bagāts un laimīgs? 

Autors: Jā, tā darbojas materiālās dabas gunas. Ja ne velkot, tad grūţot tās cenšas mūsos 

attīstīt nesavtību. 

Lasītājs: Jūs vienmēr uzstājāt, ka visas mūsu vēlmes piepildās. Ja cilvēks vēlas bagātību, 

tad kāpēc viľš to neiegūst, kur te ir taisnīgums? 

Autors: Nē, Jūs atkal nesapratāt. Šis vadītājs iegūst izsapľoto bagātību, bet tā kā 

skopuma dēļ izmanto to nepareizi, citi cilvēki kļūst nabagi. Tā viľš visu savu bagātību pretstata 

vēlmei iedzīvoties, kas nāk no viľam apkārt esošajiem cilvēkiem. Pēc karmas likuma visas 

vēlmes (gan vadītāja, gan padoto) jāizpilda. Tā rezultātā iestājas brīdis, kad gunas piespieţ 

vadītāju atgriezt salaupīto naudu padotajiem un kļūt par nabagu. Tas notiek mums nesaprotamā 

veidā. Vienkārši padotie kādā brīdī saľem (ne obligāti no vadītāja) savu naudu. Vadītājs, kad pēc 

karmas likuma pienāks laiks, to pazaudēs. Tā kā vadītājs ir viens, bet padoto daudz, viľam 

nenovēršami nāksies zaudēt ļoti daudz naudas un kļūt par nabagu (iespējams nākošajā dzīvē). 

Citiem vārdiem, tādam cilvēkam skopuma vienmēr ir vairāk kā dievbijības, kas dod naudu. 

Lasītājs: Kāpēc padotie savu naudu nesaľēma laikā? Kur gan nogrēkojušies tie, kuriem 

skopais vadītājs atľēma likumīgi nopelnīto naudu? 

Autors: Arī viľi šajā situācijā nenonāca tāpat vien. Tas notika tāpēc, ka pagātnē viľi arī 

kādu apdalīja. Kaislību guna bieţi cilvēkus maina vietām – tad vieni zirgā, tad otri. 

Lasītājs: Tiekšanās pēc naudas rada skopumu, kas pēc tam ar kaislību gunas palīdzību 

noved cilvēku nabadzībā, neskatoties uz viľa vēlmi būt bagātam? 

Autors: Jā, tā tas ir. Skopums ir spēks, kas piespieţ cilvēkus dzīvot pilnīgā atkarībā no 

kaislību gunas. Skopums rada konkurenci un cīľu par materiālajiem labumiem. Rezultātā cilvēki, 

kas uzskata materiālās bagātības par patiesu laimi, ar skopuma spēku, tiek ievilkti neţēlīgā cīľā 

par eksistenci, kas pēc būtības nespēj dāvāt laimi. 

Lasītājs: Kāpēc jūtoties nelaimīgi, viľi tajā virzienā turpina darboties? 

Autors: Vienkārši tāpēc, ka kaislību guna viľu galvās rada ilūziju – ja vēl mazliet 

iespringsiet, tad laime obligāti atnāks. 

Lasītājs: Es nesaprotu, kur te ir problēma, viľi taču tāpat kā visi saľem savu likumīgo 

algu. 

Autors: Viss pareizi, bet skopums nekavējoties izvazā iegūto naudu uz visām pusēm. 

Skopums kaislīgus cilvēkus piespieţ pirkt daudz dārgu, nebūt ne pirmās nepieciešamības, lietu. 

To pieprasa tas dzīvesveids, kuru viľi dzīvo – vienmēr būt līmenī, „izskatīties uz visiem 100%” 

un tāpēc iegādāties to, kas šobrīd ir modē. Nepaspējot nopriecāties par algu, viľi pēkšľi attopas, 

ka algas vairs nav. Šajā ilūzijā aizrit visa dzīve. 

Lasītājs: Kāpēc gan gunām nepieciešams tā ľirgāties par cilvēkiem? 

Autors: Tikai tāpēc, lai cilvēks, kas ir materiālo labumu savaldzināts, varētu pilnā mērā 

izjust, ja viľš turpinās rīkoties tādā veidā, tad nekad neiepazīs īstenu laimi. 

64

Lasītājs: Tagad es pats redzu, ka tikt skaidrībā par gunu darbību nav vis tik vienkārši. 

Šodien es sapratu, ka nesavtība ir ļoti noderīga. 

Autors: Noderīga, bet, lai kļūtu nesavtīgs, vēl ļoti daudz ir jāsaprot. Tāpēc būsim 

pacietīgi un turpināsim pētīt laimīgas dzīves likumus. 

SECINĀJUMS: Šī pasaule domāta, lai mācītu mums nesavtību un pareizu laimes 

izpratni. Dažreiz iepazīšanas process mēdz būt saistīts ar neizturamām ciešanām, bet dažreiz 

piepildīts ar laimīgām atklāsmēm. Lai būtu vairāk atklāsmju un mazāk ciešanu, nepieciešams 

atteikties no tieksmes pēc bagātības, slavas un sākt meklēt laimi nesavtīgā darbībā, kas vērsta uz 

kopēju labumu. 

Cilvēks, nostiprinoties šajā dzīves pozīcijā, pamazām atbrīvojas no kaislību gunas 

ietekmes, bet dzīve piepildās ar prieku un laimi. Tomēr ar to viss vēl nebeidzas. Vēl nāksies 

saprast, ka virs dievbijības ir augstāka garīga laime un tās ieguve ir cilvēka dzīves patiesais 

mērķis. 

Iemīli savu darbu un liktenis iemīlēs tevi 

Atmetot visas šaubas, cilvēks, kas tiecas uz dievbijību, sāk centīgi iepazīt, kā pareizi 

dzīvot. Pēc kāda laika viľš pārliecinās, ka tieksme pēc bagātības un slavas nenes laimi. Pat 

izdarot tādu secinājumu, viľam nevajag mākslīgi censties mainīt savu dzīvi. Tāds cilvēks turpina 

dzīvot tajā pašā ģimenē un strādāt tur, kur strādāja līdz šim, bet, pie tam, viľa dzīves vērtības 

mainās. Pēc kāda laika, negaidīti priekš sevis, viľš sāk ievērot, ka attiecības ar apkārtējiem kļūst 

labākas. 

Tāds cilvēks, nonākot dievbijības gunas ietekmē, personīgajā pieredzē pārliecinās par to, 

ka nav jēgas cīnīties ar likteni un censties kaut ko savā dzīvē mākslīgi mainīt. Dievbijības guna 

dāvina cilvēkam laimi, it kā apmirdzētu viľa iekšējo pasauli, ar laiku viľš sāk pārsteidzoši 

atšķirties no apkārtējiem cilvēkiem, pirmkārt, ar savu nevis materiālo prieku, bet garīgās prakses 

garšu. Neskatoties uz to, ka ārēji viľa dzīve ir parasta un līdzīga iepriekšējai, tā mainās pašos 

pamatos. 

Lasītājs: Vai apkārtējie nojauš par šīm pārmaiľām, vai nē? 

Autors: Viľi jūt, ka cilvēks palicis labāks, patīkamāks. Tomēr viľi ne vienmēr saprot, ka 

tas ir rezultāts nopietnam darbam ar sevi. 

Lasītājs: Vai šādas pārmaiľas apziľā iespējamas, ja to visu saprot tikai teorētiski? 

Autors: Nē, nopietnas pārmaiľas dzīvē būs tikai pēc praktiskām, reālām laimes garšas 

izmaiľām. Garīgajām interesēm jākļūst stiprākām, savādāk dzīve neizmainīsies. 

Lasītājs: Ja teorētiski saproti, ka garīgā garša ir augstāka par materiālo, bet praksē tomēr 

vairāk tiecies pēc materiālās laimes, ko tādā gadījumā darīt? 

Autors: Tad jāturpina pētīt laimīgas dzīves likumus un jāmeklē saskarsme ar cilvēkiem, 

kuri varētu palīdzēt Jums sajust garīgo garšu. Turklāt nevajag censties mainīt darba vietu. Taču 

no visas sirds jācenšas strādāt ar mīlestību. Ja tas netraucē darbam, tad darba laikā labi prātot par 

garīgām tēmām vai atkārtot Dieva Svētos Vārdus. 

Lasītājs: Katrai komunikācijai nepieciešams laiks, bet man tas trūkst. Turklāt mani māc 

šaubas. Vai šāds atsacīšanās noskaľojums neatsauksies uz manu ģimenes budţetu? 

Autors: Ja cilvēks tiecas pēc garīgās laimes, tad dievbijības guna viľam piedāvā daudz 

vieglāku veidu iegūt materiālos labumus. 

65

Lasītājs: Pat brīvo laiku? 

Autors: Tikko cilvēks sāk saprast, cik svarīgu vietu viľa dzīvē ieľem saskarsme ar 

dievbijīgiem cilvēkiem, uzreiz priekš tā parādās brīvais laiks. 

Lasītājs: Tātad, jo mazāk domā par materiālo, jo vairāk to iegūsti. Tieši, kā manas 

romantiskās jaunības dienu spārnotajā frāzē: „Jo mazāk sievieti mīlam, jo mēs viľai vairāk 

patīkam”. 

Autors: Jūsu romantiskajā citātā no jaunības galvenais motīvs bija materiālās laimes 

sasniegšana. Tādēļ Jūs radījāt iespaidu, ka nemīliet, bet dziļi dvēselē tomēr slēpāt neapšaubāmu 

interesi. Ar gunām šis numurs neies cauri. 

Ja cilvēks skata pēc sāk nodarboties ar garīgo praksi, nepiemītot nekādai garīgās laimes 

garšai, uz viľu turpinās iedarboties tā pati kaislību guna. Tikai šādā gadījumā viľas darbība būs 

aizplīvurota un ārēji nemanāma. Tāpēc visa viľa garīgā prakse beigsies ar jaunu biznesa nozari, 

kas slēpsies aiz kaut kādas garīgas prakses. Tādu cilvēku pārsvarā interesē tikai nauda. Tāpēc 

viľš netiks vaļā ne no finanšu, ne no tikumības problēmām. Tādā veidā, garīgajai praksei viľam 

neatliks ne vēlmes, ne brīvā laika. 

Tāpēc, lai kļūtu laimīgs, vajag pa īstam sajust un apjēgt nepieciešamību tiekties pēc 

daudz saldākas un cēlākas garīgās laimes. Ar gunām nepaflirtēsi, kā ar sievietēm. Drīzāk viss 

notiks gluţi pretēji, tādā prāta noskaľojumā tās paflirtēs ar mums. 

Lasītājs: Jūs visu laiku uzstājiet, ka jāiemīl savs darbs. Kā lai iemīlos savā darbā? 

Autors: Sākumā centieties darba laikā cīnīties ar slinkumu, uzstādot sev mērķi atrast 

laimi nesavtīgā palīdzībā darbabiedriem. Tas palīdzēs attīstīt labsirdību, un, tā rezultātā, arī visas 

pārējās labās rakstura īpašības. 

Lasītājs: Kā sevi strādāt piespieţ cilvēki, kuri pilnībā atrodas dievbijības gunas ietekmē? 

Autors: Viľiem nevajag sevi piespiest strādāt. Viľi ir laimīgi strādāt Dievam un visu 

dzīvo būtľu labā. 

Lasītājs: Kā rūpnīcā var strādāt Dievam? Kam Dievam vajadzīgas, piemēram, uzgrieţľu 

atslēgas? No otras puses, kā es varēšu aplaimot savus darbiniekus, ja viľiem bez naudas neko 

citu nevajag? 

Autors: Cilvēks, kas atrodas dievbijības gunas ietekmē, parasti kādu sava darba augļu 

daļu atdod Dievam. Piemēram, daudz dievbijīgi cilvēki katru mēnesi ziedo baznīcai kaut kādus 

darba algas procentus. Darba laikā domājot nevis par algu, bet par to, ka būs iespēja daļu naudas 

ziedot baznīcai, Jūs nokļūstiet dievbijības gunas ietekmē, un visa Jūsu dzīve pamazām mainīsies. 

Rūpes par visiem apkārtējiem un darbiniekiem izpaudīsies kvalitatīvas produkcijas raţošanā un 

priecīgā noskaľojumā darba laikā. 

Lasītājs: Bet baznīcā tāpat kā laicīgā pasaulē, visa nauda aiziet to cilvēku uzturēšanai, 

kuri tur kalpo. 

Autors: Dievam visvairāk patīk, kad palīdz viľa kalpiem. 

Lasītājs: Jā, protams! Ja vēl ziedošu no savas algas, tad vispār bez biksēm palikšu! Jūs 

vienkārši neziniet, ka es saľemu tieši tik, cik nepieciešams, lai savilktu galus kopā. 

Autors: Lūdzu, neuztraucieties, es nespieţu Jums ziedot no savas darba algas baznīcai. 

Jūs man jautājāt, kā darba procesā iedvesmojas cilvēki, kas atrodas dievbijības gunā, es Jums 

tikai atbildēju uz šo jautājumu. 

Lasītājs: Vai tiešām cilvēki, kas atrodas dievbijības gunā, nebaidās palikt bez naudas? 

Autors: Nē nebaidās. Dievbijības guna iedveš ticību, ka Dievs vienmēr par viľiem 

parūpēsies. Tāpēc dievbijīgu cilvēku sirdīs vienmēr valda saskaľa un miers. 

Lasītājs: Kā lai iemācos iedvesmoties nevis no algas, bet no paša darba? 

66

Autors: Centieties darba procesā ar savu noskaľojumu darīt visiem apkārtējiem 

cilvēkiem patīkami. Centieties sevī audzināt darba mīlestību un citas labas īpašības. Tādā veidā 

noskaľojoties, Jūs nonāksiet dievbijības gunas ietekmē un pamazām, nepieliekot savā dzīvē 

vairāk nekādas citas pūles, kļūsiet daudz laimīgāks. 

Lasītājs: Viegli pateikt – ar savu darbu visiem apkārtējiem cilvēkiem nest prieku. Viľi 

gūst prieku tikai tad, kad es viľu vietā padaru darbu. 

Autors: Jūs tā domājiet, jo kaislību guna piespieţ uztvert darbabiedrus vienpusīgi. 

Kultivējot sevī dievbijības gunu, Jūs pats ar savu klātbūtni darbavietā mainīsiet apkārtējo 

noskaľojumu. 

Lasītājs: Vai tad ar savu klātbūtni var izmainīt kāda noskaľojumu? Izstāstiet, lūdzu, kaut 

kādu pieľemamu piemēriľu. 

Autors: Piemēram, Jūs vīriešu sabiedrībā kaut ko apsprieţat, saruna ir viegla un 

nepiespiesta. Pēkšľi, šajā telpā ienāk jauna, simpātiska un ļoti labi audzināta sieviete. 

Nekavējoties visi puiši saľemsies un pacentīsies izskatīties daudz nopietnāki, bet sarunas sāks 

virzīties pavisam uz citu pusi. 

Lasītājs: Jā, pazīstama situācija. 

Autors: Tieši tāpat dievbijības gunas ietekmē esoša cilvēka klātbūtnē, kopējā atmosfēra 

kolektīvā spēcīgi mainās. 

Lasītājs: Ja mani darbabiedri kaut drusciľ uzzinās, ka cenšos darīt labus darbus, tad viľi 

man neliks mieru. 

Autors: Nevajag darīt lāča pakalpojumus tiem cilvēkiem, kuri atrodas kaislību un gara 

tumsības gunu ietekmē. Vienkārši centieties ar viľiem būt labvēlīgāks un domās vēliet viľiem 

laimi. Pie tam, nekad neatsakieties viľiem dot labsirdīgus padomus, sakiet viľiem tieši tik, cik 

viľi var saprast un pieľemt. 

Taču, kontaktējoties ar dievbijīgu cilvēku jācenšas viľam visā palīdzēt, kā materiālā, tā 

arī garīgā plānā. Dievbijīgs cilvēks nekad neieľems patērētāja pozīciju, tāpēc tikai viľš spēj būt 

uzticams draugs. 

Lasītājs: Ja darbabiedri, redzot nesavtīgu noskaľojumu, cenšas tevi ekspluatēt, kā tādā 

gadījumā rīkoties? 

Autors: Kaislību guna vienmēr tur aizdomās citus, ka mūs kāds grib ekspluatēt. Tāpēc, 

pirmkārt, pārliecinieties, ka Jūs pats neesiet noskaľots savtīgi, sākumā centieties pats ar sevi tikt 

galā. Tomēr mēdz būt tā, ka nesavtīgu noskaľojumu tiešām grib kaut kā slikti izmantot. 

Lai iemācītos pareizi uzvesties šādās situācijās, nepieciešams sīki izpētīt ziedošanas 

(dāvanu) tēmu, kas veikta dievbijībā, kaislībās un gara tumsībā. Pati labākā ziedošana (dāvana) 

kaislīgiem cilvēkiem būs laipns smaids un patiesa laimes novēlēšana. Neskatoties uz to, ka 

kaislīgi cilvēki vienmēr grib tikai materiālu izdevīgumu, dievbijīgs cilvēks, esot nesavtīgs, ne 

vienmēr iet tādu cilvēku savtīgo vēlmju pavadā. Vēdas neiesaka veltīt savu dzīvi kāda egoistisko 

nodomu īstenošanai. 

Lasītājs: Kā tad dievbijīgs cilvēks ieraudzīs sevī nesavtību? 

Autors: Ja kaislīgi cilvēki, kaut kāda iemesla dēļ, lūdz dievbijīgam cilvēkam palīdzību, 

lai pašpilnveidotos, tad viľš nekavējoties palīdz. Taču dievbijīgs cilvēks tomēr atšķiras no 

vientieša, jo ļoti labi saprot, uz ko vērst savu nesavtību. Viľš neies murgainu ideju pavadā un 

labdarības aizsegā nepildīs skopu lūdzēju kaprīzes. Pie tam, dievbijīgi cilvēki vienmēr gatavi 

palīdzēt tam, kas vaicā par patiesību un patiešām vēlas mainīt savu dzīvi uz labo pusi. 

Lasītājs: Iznāk, ka dievbijīgs cilvēks neko citu negrib darīt, kā tikai nodarboties ar 

pašizziľu. Pašpilnveide tas ir labi, bet kurš piekritīs viľu ēdināt? 

67

Autors: Patiešām, lielos vilcienos, dievbijīga cilvēka dzīves galvenā interese ir garīgās 

laimes iegūšana. Tomēr viľš neatsakās no darba, pildot visus pienākumus pienākuma sajūtas pēc. 

Viľš pats sevi uztur un pie viena uztur arī visus, ko uzturēt ir viľa pienākums. Viľš vienādi 

godprātīgi pilda savu pienākumu kā kaislīgu, tāpat arī gara tumsībā esošu cilvēku priekšā. Taču 

viľa darbība nekad neveicina citu cilvēku patērētāja noskaľojumu, skopumu un vēlmi ekspluatēt. 

Lasītājs: Kā tas ir iespējams – nesavtīgi palīdzēt, pie tam nelutinot? 

Autors: Viľš labi saprot, kā uzvesties tajā vai citā situācijā un tāpēc nekad neiet kāda 

pavadā. Pa īstam dievbijīgs cilvēks ir visu cienīts. Tas viľam netraucē dzīvot tā, lai nevienam 

(tajā skaitā viľam pašam) neattīstītos patērētāja noskaľojums. Viľš rūpīgi analizē, kādu 

ziedojumu, kādās situācijās, kādiem cilvēkiem var izdarīt, bet kādās to nevajag darīt. Tādā veidā, 

no dievbijīga cilvēka, kurš pastāvīgi pēta, kā veidot attiecības ar visiem apkārtējiem cilvēkiem, 

grēkāzi neizveidosi. 

Lasītājs: Tātad tomēr tā vienkārši nevar ziedot, jāzina, kā to darīt pareizi. Iznāk, 

nesavtīga dzīve – tā ir vesela zinātne? 

Autors: Jā, tā tas ir. 

Lasītājs: Piekrītiet, ka arī kaislīgi cilvēki cenšas palīdzēt viens otram – bez sadarbības 

nebūs biznesa. 

Autors: Bez šaubām, arī viľi viens otram palīdz, bet viľu palīdzība ne tuvu nav 

nesavtīga. Piemēram, kaislīgi cilvēki, lai iegūtu lētu cieľu, kā arī pielīstu, bieţi viens otram 

izdara lāča pakalpojumus. Pie tam, izdarot „ziedojumu”, viľi pēc tam obligāti paprasīs kaut ko 

pretim, vai pastāvīgi, visiem dzirdot, spriedelēs par savu nesavtību. 

Lasītājs: Saprotu. Patiešām, lai zinātu, kā izdarīt dievbijīgus ziedojumus, nepieciešams 

nopietni mācīties. Bet es domāju, ka pietiek būt nesavtīgam un viss. 

Autors: Jā, lai attīstītu sevī dievbijību, nepieciešams daudz ko saprast. Līdzcietīgs 

cilvēks nekad neveiks tādus ziedojumus, kas bojā cilvēkus. 

Lasītājs: Kāds ziedojums tiek uzskatīts par pašu cēlāko un labvēlīgāko? 

Autors: Pats cēlākais un labvēlīgākais tiek uzskatīts ziedojums, kas cilvēkā pamodina 

mīlestību pret Dievu. Taču tādu ziedojumu var izdarīt tikai tas cilvēks, kurš pats mīl Dievu. 

Cilvēks, kas veic tāda veida ziedojumu, bauda mūsu parastiem mēriem neizmērāmu garīgo laimi. 

Lasītājs: Tās man ir pārāk augstas un nesaprotamas tēmas tāpēc, ka nesaprotu, kas ir 

garīgā laime. Labāk paskaidrojiet, kāda ir dievbijīga laime, laime kaislībās un laime gara 

tumsībā, un ar ko tās atšķiras viena no otras? 

Autors: Jā, mīlestība pret Dievu ir pats lielākais, pārsteidzošākais un pats nepieejamākais 

noslēpums. Nu ko, nākošajā sarunā parunāsim par daţādiem laimes veidiem, bet tagad izdarīsim 

mūsu diskusijas secinājumus. 

SECINĀJUMS: Patiesi iemīli savu darbu un arī liktenis tevi iemīlēs. Bet, ja pēkšņi ļoti 

gribēsi iemīlēt Dievu, tad saņemsi daudz vairāk mīlestības, nekā spēj iedomāties. 

68

Izvēlētā laimes garša, gribam to vai nē, pamazām maina visu dzīvi 

Ar savām domām varam parakstīt līgumu ar Dievu un nonākt Viľa dievišķo spēku 

ietekmē. Tomēr cilvēki bieţāk dod priekšroku līgumam ar mākleru, pieľemot patvērumu biznesa 

pasaulē, vai pat ar „velnu”, un pārvēršas pilntiesīgos noziedzīgās pasaules locekļos. 

Lasītājs: Es nekādus līgumus neesmu parakstījis. 

Autors: Frāze „parakstīt līgumu” nosacīti norāda uz izvēlēto dzīves pozīciju. Mūsu 

laimes izpratne apziľā veido laimīgas dzīves ideālu. Taču savā laimes izpratnē bieţi neľemam 

vērā, vai no tādas dzīves laimīgi būs ap mums esošie cilvēki, vai tomēr nē. Vēl bez vēlmēm 

likteni ietekmē apkārtējo reakcija uz mūsu rīcību. Šo spēku kopējo ietekmi uz likteni kontrolē 

materiālās dabas gunas. 

Lasītājs: Iznāk, ka ne visas vēlmes, kas rodas galvā, ir mums nekaitīgas? 

Autors: Bieţi savās tieksmēs pēc laimes neiedomājamies, ka pūles, kas vērstas uz tās 

sasniegšanu, ietekmēs arī visus apkārtējos cilvēkus. Gunas taču ľem vērā visu vēlmes, bez 

izľēmuma. Tāpēc nodarot, ar pirmajā brīdī šķietamu nevainīgu rīcību, kādam ciešanas, mēs 

laimes vietā saľemam ciešanas. 

Lasītājs: Lai labāk saprastu, izstāstiet kādu piemēru. 

Autors: Piemēram, kas slikts ir tajā, ja man pēkšľi sagribējās pasmieties? Bet, ja kāds 

blakus guļ, tad viľš no mana prieka jutīs diskomfortu. Pēc karmas likuma manā liktenī tas 

obligāti tiks ľemts vērā. Tāpēc nākotnē, kad es vēlēšos atpūsties, man traucēs apmēram tāpat. 

Lasītājs: Ja esmu kādreiz rīkojies slikti, tad ko lai ar to tagad dara? Kā uzvedībā ievērot 

katru sīkumu? Man tas šķiet neiespējami, tāpēc vienīgais, ko ar savu likteni varu darīt – sākt 

neko nedarīt. 

Autors: Kā vienmēr, uz maniem pārspriedumiem Jums ir viens un tas pats secinājums. 

Mēs nevaram dzīvot neko nedarot un izeja nav nemaz tik sareţģīta, kā pirmajā mirklī šķiet. 

Vajag saprast, kāda veida laimes izpratne mūs piesaistīs dievbijības gunai. Tieši dievbijības guna 

cilvēkam dod izpratni par to, kā domāt un rīkoties pareizi, lai nenodarītu nevienam ciešanas. 

Lasītājs: Šī frāze man nav saprotama. Vai Jūs variet kaut kā vienkāršāk, divos vārdos, 

pateikt, kā vajag domāt un rīkoties, lai tas nenovestu pie ciešanām? 

Autors: Jā, varu. Vajag visu darīt nesavtīgi un savu rīcību balstīt uz patiesiem svētiem 

rakstiem. Tad mūsu rīcība nevienam neliks ciest. 

Lasītājs: Ja mana vēlme vispār nevienu neskar, vai tiešām arī tā kādam var izdarīt sliktu? 

Autors: Viss, pat pirmajā mirklī šķietami nevainīga vēlme, kas spontāni rodas prātā, var 

kļūt par iemeslu ciešanām. Ja cilvēks nepareizi saprot, kas ir laime, tad lielais vairums vēlmju 

nepalīdzēs kļūt laimīgākam, bet, gluţi pretēji, atnesīs sliktu karmu. 

Lasītājs: Kā izveidot pareizas laimes izpratnes ideju savā galvā? Varbūt, lai labāk 

saprastu šo jautājumu, Jums ir piemērots termins? 

Autors: Jā, visas vēlmes var apvienot vienā frāzē: „Mana laimīgas dzīves koncepcija”. 

Laimīgas dzīves koncepcija veidojas atkarībā no tā, kā izprotam, kas ir laime. 

Jau nonācām pie secinājuma, kas līdz šim izskanējis vairākas reizes – pirmais, kas 

jāsaprot – kādam laimes veidam Jūs dodiet priekšroku, tad laimīga dzīve ir garantēta. 

Eksistē laimes četras pamatkoncepcijas. Varam izvēlieties tikai vienu no tām, vai, kā 

bieţāk mēdz notikt, kādu to viltīgu kombināciju. No šīm četrām kombinācijām trīs piespieţ 

dzīvot materiālajā pasaulē. Tikai pirmā šīs klasifikācijas laimes koncepcija pilnībā atbrīvo no 

gunu ietekmes un ved projām no materiālās sfēras uz garīgo pasauli. Uzskaitīsim šīs koncepcijas. 

69

1) Laimes koncepcija, kas ved uz garīgo pasauli, skan tā: „Es vēlos tikai vienu – ar 

mīlestību un uzticību nesavtīgi kalpot Dieva Augstākai Personībai. Šajā pasaulē cita 

laimes izpratne man neeksistē”. 

2) Laimes koncepcija, kas ved uz dievbijību un laimi šajā materiālajā pasaulē, sludina: 

„Es vēlos dzīvot pēc augstākajiem, dievišķajiem likumiem un negribu dzīvot sev. 

Tieši tādā uzvedībā, vadoties pēc sirdsapziľas, darbojoties kopējam labumam, es 

redzu savu laimi”. 

3) Laimes koncepcija, kas ved uz kaislībām un saspringtu dzīvi, kas piepildīta ar 

cēlumiem un kritumiem, apgalvo: „Pirmkārt pašam jākļūst laimīgam. Šajā pasaulē 

laime jāiegūst sev un savai ģimenei, visi pārējie ir otršķirīgi. Tiecoties iegūt savu 

laimi, es to darīšu godīgi, saskaľā ar tās valsts likumiem, kurā dzīvoju”. 

4) Laimes koncepcija, kas ved apziľu pretī degradācijai, visām iespējamām grūtībām un 

ciešanām, skan tā: „Es gribu un būšu laimīgs. Baudīšu, kā man ienāks prātā, neviens 

man tajā nevarēs traucēt. Es neticu nekādiem morāles likumiem. Manām vēlmēm nav 

rāmju un likumu, bet, ja kāds nostāsies man ceļā, tad viľam klāsies plāni”. 

Pārsvarā tiem, kuri tiecas kļūt laimīgāki un iziet no kaislību un gara tumsības gunas, 

sākumā iesaka censties sevī kultivēt dievbijību. Tas tiek apstiprināts „Šrīmad Bhāgavatamā” 

(11.13.1): 

„Attīstot materiālo dievbijību, var uzvarēt kaislību un gara tumsības gunu, bet 

kultivējot transcendentālu dievbijību, var sevi atbrīvot pat no materiālās dievbijības”. 

Lasītājs: Kā sevī kultivēt materiālo dievbijību? Kādus likumus vajag pētīt? 

Autors: Mēs zinām valsts, matemātikas, fizikas likumus. Lai sevī attīstītu dievbijības 

gunu, ar šo likumu zināšanām nepietiek. Nepieciešams zināt dievišķos likumus. Tos jāpēta pēc 

tiem svētajiem rakstiem, kuri Jūs piesaista visvairāk. Gūstiet pārliecību, ka tie darbojas, bet pēc 

tam variet sev teikt: „Es gribu dzīvot pēc šiem likumiem”. To sauc par dzīvošanu saskaľā ar 

sirdsapziľu. 

Lasītājs: Sirdsapziľa – ir dievišķais likums. Ja cilvēks grib dzīvot saskaľā ar sirdsapziľu 

un nedzīvot sev, tad tas nekavējoties piesauc dievbijības gunu. Dievbijības guna pasludina: 

„Cilvēks, kas mani pieľem, bez šaubām, ar laiku iegūs laimi šajā dzīvē, bet nākošajā pacelsies uz 

materiālās pasaules augstākajām planētām. Kad tas viss piepildīsies – ir tikai laika jautājums”. 

Lasītājs: Ja tas viss notiks tikai nākošajā dzīvē un es būšu cits cilvēks, tad kāpēc man 

tagad tērēt laiku, es pats taču neko nejutīšu? 

Autors: Saskaľā ar Vēdām, mēs nākošajā dzīvē jutīsimies tie paši, tikai it kā būtu 

pārģērbušies citās, nekā tagad, drēbēs (iemiesojušies citā ķermenī), un dzīvosim citā vidē. Vēl 

vairāk, gribu Jūs iepriecināt – vairums gadījumos dziļas pārmaiľas apziľā notiks jau šajā dzīvē. 

Lasītājs: Jūs taču teicāt, ka katram ir liktenis, bet tas nozīmē, ka šajā dzīvē viss jau ir 

iepriekš nolemts. Uz ko tādā gadījumā varam cerēt? 

Autors: Liktenis ir līdzīgs ceļam. Zinām, ka jebkurš ceļš vienmēr beidzas. Kad dzīvojam 

un kaut ko vēlamies, tad rīkojamies un rezultātā liktenis pagarinās (kā ceļš, ko būvē), sasniedz 

attālas, mums patīkamas robeţas. Likteľa ceļš noausts no pagātnes vēlmēm un rīcības, soļojot pa 

dzīves ceļu, atbildam par katru savu rīcību un apmierinām visas savas vēlmes. Ļoti vēloties 

likteľa ceļu ievirzīt laimīgā gultnē, cilvēkam jāizvēlas dievbijīgas laimes koncepcija: „Es nevēlos 

70

dzīvot sev, bet citiem cilvēkiem, gribu rīkoties saskaľā ar sirdsapziľu, t.i., pēc dievišķiem 

likumiem”. Šī vēlme: 

- rada entuziasmu mācīties, kā pareizi dzīvot; 

- tas savukārt rada vēlmi dzīvot savādāk; 

- radušās dievbijīgās vēlmes kļūst par pamatu dievbijīgi rīcībai; 

- kas beigās aizved no kaislību un gara tumsības ceļa un vairo laimi. 

Tiklīdz cilvēks ieguvis garšu dzīvot dievbijīgi, nekavējoties (tajā pat sekundē) viľa 

liktenis sāk savādāk ietekmēt dzīvi. 

Lasītājs: Jūs gribiet teikt, ka mainot priekšstatu par laimi, mēs nekavējoties mainām savu 

dzīvi? Tas nozīmē, ka notikumiem, kas notiek tieši tagad, jāmaina sava gaita un jāpāriet citā 

gultnē? Pirms tam Jūs teicāt, ka uzreiz izmainīt savu dzīvi mums nav pa spēkam, jāpaiet kādam 

laikam. 

Autors: Atkarībā no prāta noskaľojuma var ātri izmainīties attiecības darbā un pat ar 

draugiem, bet ne ģimenē. Ģimenes karma mainās gadiem ilgi un liek būt pacietīgiem. Tomēr pēc 

prāta noskaľojuma maiľas, pat ģimenes karma mainās. Tēlaini izsakoties, likteľa ceļš kaut kur 

tuvāk beigām tiecas augšup, pie dievbijības gunas. Jau tagad, tikko nostiprināmies vēlmē dzīvot 

dievbijīgi, viss sāk pamazām mainīties, bet to nevar ieraudzīt uzreiz. 

Lasītājs: Man ir jautājums. Pieľemsim, man ir darbs, ko nevaru mainīt. Man ir sieva, 

bērni, dzīvoklis, tamdēļ es neko nevaru mainīt. Mēs esam vājāki par materiālās dabas gunām, 

tāpēc nevarēsim tās uzvarēt. Iznāk, ka esmu pazudis? 

Autors: Jā, gunas nav mūsu varā. Taču, ja mainām savu apziľu, tad šie spēki paši sāk 

mainīt savu ietekmi uz mums. 

Lasītājs: Bet sievu, šie spēki, neizmainīs? 

Autors: Nē, te Jūs kļūdieties. Dievbijības guna, iedarbojoties uz Jums, pamazām sāks 

iedarboties arī uz Jūsu tuviniekiem, Jūsu darbu un uz Jūsu veselību. Ja darboties sāk dievbijības 

guna, tad visi dzīves rādītāji paši par sevi uzlabojas. Par cik dievbijības gunas ietekme (tāpat kā 

citu gunu) ir nepārvarama pēc būtības, tad visas pārmaiľas uz labo pusi notiks un par to nav 

jāšaubās. 

Interesanti, ka pielikt papildus pūles, lai mainītu darbu, situāciju ģimenē, uzlabotu 

veselību, nemaz nevajag. 

Lasītājs: Ko nozīmē „papildus pūles”? Kā saprast, kuras ir papildus pūles? 

Autors: Ja mājās ir iespēja normāli ēst (nepārēdoties), normāli apģērbties (bez 

pārspīlējumiem) un uzturēt ķermeni labā formā, tad ar to dzīvei pilnībā pietiek. Dievbijīgs 

cilvēks pārāk nesteigsies apmierināt jebkuras citas vēlmes. Ja Jūs esiet izpildījis savus 

pienākumus, kas vērsti uz normālu dzīves apstākļu uzturēšanu, tad viss atlikušais laiks domāts 

pašpilnveidei. Visas papildus pūles jāvelta absolūtu vēlmju un absolūtas laimes koncepcijas 

attīstīšanai. Rezultātā viss ap mums nemanot mainīsies. 

Lasītājs: Jūs ziniet, es jau desmit gadus cenšos sievas raksturu mainīt uz labo pusi un 

veltu tam milzīgas pūles. Neskatoties uz to, Jūs turpiniet apgalvot, ka visu var mainīt bez pūlēm. 

Vai tas viss nelīdzinās pasakai? 

Autors: Visu šo laiku Jūs mēģinājāt cīnīties ar sievu un gunām, kuras viľu piespieţ tā 

pret Jums izturēties. Taču tas ir veltīgi, Jūs nekad nespēsiet izmainīt sievu vai pārspēt gunas. 

Lasītājs: Ko tad lai dara? 

Autors: Jāsaprot, ka atklātā cīľā ar dzīves apstākļiem (gunām) mēs negūsim uzvaru, tam 

nepieciešams mainīt savu laimes izpratni. Tad pamazām dzīves apstākļi mainīsies paši (jau atkal 

71

gunu iespaidā). Piemēram, cilvēkam, kurš vēlas atmest dzeršanu, tā vietā, lai izrādītu satrauktu 

pieķeršanos pudelei, kaut vai pienākuma sajūtas pēc, vajag mēģināt izpaust mīlestību un rūpes 

pret sievu un bērniem (mēģināt mainīt savu laimes koncepciju). Pēc kāda laika šī cilvēka dzīves 

apstākļi pamazām sāks uzlaboties, un drīzumā visi draugi-dzērāji no viľa novērsīsies, bet sieva, 

gluţi pretēji, kļūs daudz mīlīgāka. 

Lasītājs: Nu, bet ko man tomēr iesākt ar savu vieglprātīgo sievu? 

Autors: Neko ar viľu nevajag darīt. Viľa ir aušīga attiecībā pret Jums tāpēc, ka Jūs 

iepriekšējās dzīvēs uzvedāties tieši tāpat attiecībā pret kādu citu. Ja Jūs neuztveriet likteľa sodus 

kā mācību stundas un dusmojieties uz sievu, tad visa šī jezga turpināsies vēl ļoti ilgi. Vajag 

noţēlot pagātnes grēkus un piedot sievai viľas kļūdas. Tālāk nepieciešams censties nepievērst 

uzmanību tam, kā viľa izturas pret Jums, pašam izturēties attiecībā pret viľu nesavtīgi un pareizi. 

Lasītājs: Bet izturēties pret viľu labi vienkārši nav iespējams, viľa pastāvīgi mani 

aizvaino. Jums vienmēr viegli teikt, bet dzīvē viss parasti ir daudz sareţģītāk. 

Autors: Ja apziľu ietekmē kaislību guna, tad patiešām mainīt dzīvi uz labo pusi būs ļoti 

sareţģīti. Kaislību gunas ietekmē šķiet, ka tuviniekam pašam jāizdara pirmais solis un jāsāk 

dzīvot manis dēļ, bet pēc tam arī es izdarīšu atbildes soli un paiešu pretim. Patiesībā, tā ir savtīga 

lietu izpratne, un tā tikai vēl vairāk padziļinās negatīvās attiecības. Atrodoties kaislību gunas 

ietekmē, cilvēks, pat pieliekot ārkārtīgas pūles, tik un tā nespēj atrisināt pašu vienkāršāko 

ģimenes problēmu. Ko tad lai saka par laulātā rakstura izmainīšanu vai savstarpējo attiecību 

uzlabošanu? 

Kaislību guna nevienam nedod iespēju izlabot situāciju uz labo pusi. Tāpēc pirmais, kas 

jāiemācās, ir nesavtība. Tad nebūs grūti izdarīt kaut ko labu, piemēram, sievai, negaidot pretī 

pateicību. Ja Jūs kādreiz iemācīsieties tā izturēties, tad izmaiľas, bez šaubām, neliks sevi ilgi 

gaidīt. 

Lasītājs: Vai tādā gadījumā sieva ātri izmainīsies? 

Autors: Šādā gadījumā mainīsies gunas, kas ietekmē Jūsu attiecības, pat, ja viľas 

uzvedība attiecībā pret citiem cilvēkiem nemainīsies, tik un tā viľa Jūs mīlēs un cienīs vairāk kā 

patlaban. Attiecībās ar Jums viľa atradīsies dievbijības gunas kontrolē, kas ir tikpat nepārvarama 

kā kaislību guna, uz kuras pamata Jūs šobrīd veidojiet savas attiecības ar viľu. 

Lasītājs: Tagad man skaidrs, ko vajag darīt. Vai tas nozīmē, ja rīkošos un domāšu 

pareizi, mana dzīve jau rīt kļūs labāka? 

Autors: Mēs parasti gribam visu un uzreiz, bet nekā. Pieľemsim, Jūs tikko sev pateicāt, 

ka no šīs dienas tieksieties pēc dievbijības. Vai tas nozīmē, ka Jūsu lēmums ir galīgs un laimes 

koncepcija jau mainījusies? Nē. Pieľemt lēmumu nozīmē pilnībā to izprast. Tas vienkārši 

nozīmē, ka Jūs ejiet tajā virzienā ar mērķi kādreiz nākotnē pieľemt tādu lēmumu, bet līdz tā 

pilnīgai pieľemšanai vēl ir tālu. Tāpēc gaidīt dzīvē pārmaiľas pagaidām vēl nav vērts. 

Lasītājs: Ko nozīmē „galīgs lēmums”? Miniet, sakarā ar šo, kādu vienkāršu piemēru. 

Autors: Piemēram, jaunieši nolēma apprecēties. Lēmums principā pieľemts, bet vēl nav 

galīgs. Kad viľi aizies uz dzimtsarakstu biroju un parakstīsies dokumentos, tad arī būs pieľemts 

galīgs lēmums. Piekrītiet, ka reizēm mēdz būt gadījumi, kad sieviete aizmūk no vīrieša laulību 

noslēgšanas zālē pašā pēdējā sekundē, pēkšľi saprotot, ka viľa ir kļūdījusies, vai, gluţi pretēji, 

vīrietis aizbēg no sievietes. 

Lasītājs: Vai tā arī mēdz būt? 

Autors: Daţreiz mēdz. Dzimtsarakstu birojā ne pārāk bieţi, bet lēmuma pieľemšanā – 

nepārtraukti. Kā tajā anekdotē: „Es šodien obligāti atmetīšu smēķēšanu un zinu absolūti droši, ka 

atmest smēķēt nav grūti, jo es jau simtām reiţu to esmu darījis”. Lēmums lēmumu apstrīd. 

72

Citiem vārdiem, mēs vēl neesam sarakstījušies, vienkārši ejam šajā virzienā. Sarakstīties, nozīmē 

pilnībā izmainīt laimes koncepciju un negribēt vairāk darboties kaislībās un gara tumsībā. 

Tādā veidā, lai apgūtu dievbijības laimes koncepciju un kļūtu par dievbijīgu cilvēku, 

nepieciešams pieľemt lēmumu iet šo ceļu. Šim lēmumam jābūt teorētiski pamatotam un, kas pats 

svarīgākais, nepieciešama dziļa praktiska šī jautājuma izpratne. 

Lasītājs: Ja cilvēks sit dūri galdā un saka: „Tā tālāk vairs nevar dzīvot! Es tā vairāk 

nevēlos dzīvot. Man viss ir apnicis!”? Vai tas ir pietiekami, lai izmainītu savu laimes koncepciju, 

vai nē? 

Autors: Nē, no tā atkal nekas nemainīsies. Lai notiktu pārmaiľas, jāpagaida īpaši 

apstākļi. Laimes izpratnē pārmaiľas notiek ar Dieva ţēlastību, pēc augstāko spēku pavēles. 

Pieľemsim, mēs tagad sakām: „Es vēlos dzīvot savādāk”. Šis lēmums tiks pieľemts tikai dziļi 

izprotot pētāmo jautājumu. Jautājuma dziļa izpratne veicina dzīves apstākļu ātru nomaiľu. 

Tomēr pieľemt galīgo lēmumu mēs patstāvīgi nevarēsim. Apstākļi pilnībā mainīsies tikai pēc 

likteľa gribas. Citiem vārdiem, liktenim pēc kāda laika jādod piekrišana un tikai pēc tam dzīvē 

viss mainīsies. 

Lasītājs: Jūs visu stāstiet ļoti nesaprotami. Pasakiet divos vārdos, kad mana vēlme mainīt 

savu dzīvi iegūs spēku? 

Autors: Kad tā tiks pastiprināta ar praktisko pieredzi uzvarās pār sevi un stingru ticību 

tam, ka virzoties pa šo ceļu, zaudējumu nebūs. 

Lasītājs: Kā padziļināt kāda jautājuma izpratni tik ļoti, lai tas ietekmētu likteni? 

Autors: Katru dienu jāatkārto materiāls, kas saistīts ar šo tēmu, pat, ja Jūs to jau daudzas 

reizes esiet pētījis. Apgūstot teorētiski, jāmēģina to pielietot praksē. Pamazām Jūsu iekšējā 

(zemapziľas) lietu izpratne kļūs līdzīga pētāmajai. Taču Jūsu uzvedība vēl neatbildīs vēlamajai 

(traucēs sliktā karma). Ar laiku radīsies spēcīga vēlme uzvesties savādāk. Līdz ko Jūs pieliksiet 

praktiskas pūles savas uzvedības izmainīšanā, no tā paša brīţa Jūsu liktenī sāksies pārmaiľas (Jūs 

varēsiet pārvarēt sliktās karmas spēku). 

Lasītājs: Jūs teicāt, ka liktenim tas jāakceptē, cik tad ilgi man būs jāgaida? 

Autors: Parasti, kad dzīvē sākas labāks periods, gunu ietekme mainās ātrāk. Tas var 

notikt daţu mēnešu laikā. 

Lasītājs: Atkal rodas iespaids, ka mēs dzīvojam kā cietumā – pastāvīgi jāgaida izkļūšana 

no apcietinājuma. 

Autors: Nē, labāk to uztvert tā, ka liktenis kādu laiku mūs pārbauda. Piemēram, ja 

vēlaties iestāties augstskolā, tad priekšā var būt šķēršļi – eksaminētājiem ir pienākums Jūs 

pārbaudīt, un jābūt gatavam, ka viľi varētu likt daţādus šķēršļus. 

Lasītājs: Kad visi šķēršļi pazudīs? 

Autors: Sākumā liktenis, pakļaujoties mūsu spēcīgajai vēlmei iegūt jaunus dzīves 

apstākļus, uzsūtīs pārbaudījumus. Tad nāks saprašana, ka dzīvot tā, kā dzīvojam, ir veltīga laika 

izšķiešana. Tādā veidā nostiprinās vēlme virzīties uz mērķi. Tas arī ir pamatkritērijs, pēc kura var 

spriest par mūsu koncepcijas maiľas tuvošanos. Kad laimes koncepcija pilnībā mainīsies, cilvēks 

pārstās uztraukties par šķēršļiem, un viľu nekas vairs neapturēs. Tagad saprotiet? 

Lasītājs: Ar grūtībām. 

Autors: Tas viss notiek pakāpeniski, bet, ar Dieva ţēlastību, panākumi visos labajos 

pasākumos tik un tā agrāk vai vēlāk atnāks. „Bhāgavad-gītā” rakstīts, ka ļaunums nekad 

neuzvarēs to, kurš dara labu. Tas nozīmē, ka viss izdosies. Tomēr sākumā nekādi apstākļi, lai 

dzīvotu dievbijībā, jums netiks piedāvāti. Turklāt bieţi iekšējā balss saka: „Vari domāt, ko gribi, 

bet patiesībā, viss ir labi, un jādzīvo tā, kā dzīvojām līdz šim. Kamdēļ uzvandīt pagātni un 

73

censties izmainīt likteni?”, vai „Tik un tā to mainīt nav iespējams, mans gadījums ir īpašs, viss 

par daudz ielaists”. Apstākļi, ko diktē karma, pārbaudīs mūs un traucēs mainīt laimes koncepciju. 

Mēs esam piedzimuši uz zemes, uz vienas no vidējā līmeľa planētām, kur vairums 

cilvēku piedzimst un dzīvo kaislībās. Tas nozīmē, kopš pašas dzimšanas mūs audzina kaislībās, 

mēs strādājam, darbojamies kaislībās, un tāpēc mums ir tik saspringta dzīve. Vairums cilvēku ir 

pārliecināti, ka laimīgs ir tas, kuram viss pieder: liela māja, daudz naudas, lieli panākumi. 

Visi grib būt laimīgi, bet maz kurš zina, kā to panākt. Maz ir dievbijīgu cilvēku. Ja 

cilvēks saceļas pret vispārpieľemtu laimes koncepciju, tad par viľu parasti saka: „Viľam, droši 

vien, visi nav mājās!?”. 

Lasītājs: Tieši tā, esmu jau ar līdzīgu attieksmi saskāries. 

Autors: Redziet, cik daudz grūtību. Bet „neviens darbs nav bez pūlēm”. 

Lasītājs: Kā ātrāk pagriezt gunu pārslēdzēju? Kas man jādara ar savu apziľu? 

Autors: Pirmkārt, jāpastiprina un jāattīra saprāts. Spēcīgs saprāts spēj kontrolēt gan 

prātu, gan jūtas. Tāpēc spēcīgs un tīrs saprāts var mainīt laimes koncepciju (pārslēgt uz 

dievbijības gunu). Lai saprātu padarītu spēcīgāku un attīrītu, jāatrod cilvēki, kuriem ir spēcīgs un 

tīrs saprāts, un jāsāk ar viľiem komunicēt, viľi jāpadara par savu saskarsmes loku. Tādi cilvēki 

savā dzīvē vadās pēc svētajiem rakstiem. Pateicoties saskarsmei ar šādiem cilvēkiem, dzīve 

pamazām mainīsies. Pēc tam radīsies vēlme nodarboties ar to pašpilnveidošanās veidu, kuram 

sevi veltījuši viľi. 

Lasītājs: Ko darīt ar apkārtējiem un sabiedrības viedokli, kā visiem izskaidrot pārmaiľas, 

kas manī notiek? 

Autors: Bieţi cilvēki pieredzes trūkuma dēļ bojā ar visiem attiecības, un tāpēc valda 

uzskats, ka tie, kuri pēta pašizziľas zinātni, pārsvarā ļoti konfliktē. Taču ar visiem attiecības bojā 

tikai tā cilvēku kategorija, kas ar pašizziľu nodarbojas nenopietni (zemāko gunu ietekmē). Tāpēc 

pavisam drīz viľi vai nu noiet no šī ceļa, vai maina savu uzvedības stilu (iegūst dievbijības gunas 

aizsardzību). Tam, kurš ir saprātīgs, kas uz apkārtējo pasauli raugās ar svēto rakstu acīm un 

attīsta sevī labās rakstura īpašības, paskaidrot citiem pārmaiľu iemeslu nepavisam nav grūti. 

Lasītājs: Ko nozīmē „saprātīgs”? 

Autors: Saprātīgums prasa cilvēka spēju kontrolēt jūtas. Viľam piemīt tik stiprs raksturs, 

ka viľš spēj iet pret sabiedrības viedokli, pie tam, ne ar vienu nekonfliktējot. Viľam ir sava 

laimes izpratne. Viľš gribētu, lai visiem ir tāda pati izpratne, bet viľš necentīsies to panākt ar 

spēku. Viľš zina, ka visiem ir izvēles brīvība. Tā noskaľots tas, kurš tiecas pēc dievbijības, viľš 

var atraut savas jūtas no nevajadzīgiem objektiem. Citiem vārdiem, viľš spēj izmainīt attiecības 

ar cilvēkiem, vēlmēm un ieradumiem. Tā ir saprātīguma pazīme. Saprātīgs ir tikai tas, kurš no 

notiekošā izdara atbilstošus secinājumus, pie tam salīdzinot savu viedokli ar svētajiem rakstiem. 

Lasītājs: Vai katrs var kļūt saprātīgs? 

Autors: Praktiski katrs, ar veselo saprātu apveltīts cilvēks, ja viľš patiešām to vēlas. 

Lasītājs: Es vēlētos uzzināt tuvāk, kādas darbības nepieciešams veikt, lai veidotu 

ģimenes laimes koncepciju. 

Autors: Labi, mēs to noskaidrosim nākošajā sarunā, bet tagad izdarīsim secinājumus. 

SECINĀJUMS: Cilvēka dzīves mērķis ir augstākās laimes izzināšana un tiekšanās pēc 

tās. Pietiek vienkārši dziļāk saprast, kas ir augstākā laime, un dzīves apstākļi pamazām 

(dievbijības gunas ietekmē) paši sāks mainīties uz labo pusi. Mīlestība pret Dievu sevī ietver 

vislielāko, garīgo laimi. Patiesībā saprast, kas ir garīgā laime, ir ļoti grūti. Lai to sasniegtu 

74

daudz jāstrādā ar sevi, no visa spēka mēģinot sajust augstāko garīgo garšu tiekties pēc laimes, 

kas pārspēj pat dievbijības gunas garšu. 

Pats ātrākais veids sajust augstāko garīgo garšu – ir atkārtot Dieva Svētos Vārdus. Ja 

cilvēkam, nopietnas garīgās prakses rezultātā, izdevies sajust augstāko garīgo garšu, tad viņa 

apziņa nekavējoties atbrīvojas no visu trīs gunu ietekmes, un no šī brīža visa viņa dzīve noritēs 

Dieva Augstākās Personības aizsardzībā. Tā rīkojoties, var vienas dzīves laikā sadedzināt 

grēkus, kas uzkrājušies miljonu iemiesojumu laikā materiālajā pasaulē, un dzīves beigās doties 

uz garīgo pasauli, kur vienmēr valda laime. 

Četri laimes veidi 

Visi materiālo prieku veidi, kādus tik varam iedomāties, jau šajā pasaulē eksistē un gaida 

mūs. Taču tas nenozīmē, ka tie obligāti atnesīs patiesu prieku. Tikai dievbijības guna kaut kādā 

mērā spēj cilvēku darīt laimīgu. Kaislību un gara tumsības gunas ir tikai laimes spoki, kas vilina 

kā tukši konfekšpapīriľi. Par to var uzzināt no „Bhāgavad-gītas” (18.37-39): 

„To, kas sākumā liekas inde, bet beigās kļūst līdzīgs nektāram, stāvokli, kurā cilvēks 

sasniedz pašapzināšanos, sauc par laimi dievbijības gunā. 

Laime, ko cilvēks jūt, kad viņa jūtas saskaras ar jūtu objektiem, kuri sākumā šķiet 

nektārs, bet beigās kļūst līdzīgi indei, ir laime kaislību gunā. 

Bet laime, kas apžilbina cilvēku, atņemot viņam spēju sasniegt garīgo pašapzināšanos, 

kas no sākuma līdz beigām ir spokaina, miega, slinkuma un ilūziju radīta, sauc par laimi gara 

tumsībā”. 

Pirmais, kas jāsaprot, ka laime šajā pasaulē pa īstam atnākt tikai tajā gadījumā, ja 

sasniedzam dievbijības gunu. Visām vēlmēm un rīcībai jābūt svētītai ar zināšanām par to, kā 

pareizi šajā pasaulē rīkoties. Tikai iegūstot šīs zināšanas, cilvēks pamazām sāk izjust arvien 

lielāku dievbijības gunas ietekmi un kļūst laimīgāks un laimīgāks. 

Otrais, jācenšas saprast, ka bez tam eksistē arī garīgā laime, kas atrodas augstāk par 

trijām gunām. Tiecoties pēc tās, cilvēks atbrīvojas no visu triju materiālās dabas gunu ietekmes. 

To sasniegt var, ja sāk ar mīlestību kalpot Dievam un šajā virzienā nelokāmi darbojas, attīrot 

saprātu no materiālām vēlmēm. Saprāts, attīrījies no grēkiem, sāk spontāni tiekties iepazīt 

dvēseles dabu. 

Lasītājs: Kas, pēc Jūsu domām, mums visvairāk traucē sasniegt garīgo laimi? 

Autors: Egoistiskas vēlmes ir pats nopietnākais traucēklis. Taču pēdējā robeţa apziľā, uz 

kuru iedarbojas materiālās dabas gunas, ir – ar grēkiem apgrūtinātais saprāts. Cilvēks tikai tad 

spēs sevi atbrīvot no visām šīs pasaules vēlmēm (viľam paliek tikai garīgas vēlmes), kad viľš 

pilnībā attīrīs saprātu no grēkiem. Tīru saprātu vairs nesauc par materiālu, bet garīgu, un tas 

tiecas tikai pēc garīgas laimes. Uzreiz to visu ir grūti saprast, bet vēstījuma gaitā Jūs par visu 

tiksiet skaidrībā. 

Kļūstot absolūti tīram, saprāts pārstāj just trīs dabas gunu ietekmi un paceļas virs šiem 

visuma varenajiem spēkiem. Spēku, kas dod augstāko, ne ar ko materiālajā pasaulē 

nesalīdzināmo laimi, sauc par tīru, garīgu vai, runājot Vēdu vārdiem, transcendentālu dievbijību. 

Viľa aizpilda tā apziľu, kurš spēj ar diţenu mīlestību slavēt Dieva Svētos Vārdus. Cilvēks, 

75

sasniedzis transcendentālu dievbijību, savā apziľā pievirzījies tuvu klāt augstākai patiesībai. 

Tīras garīgas dievbijības eksistenci apstiprina „Šrīmad Bhāgavatamā” (11.13.1): 

„Trīs gunas, un tieši: dievbijība, kaislības un gara tumsība, saistītas ar materiālo 

saprātu, nevis ar garīgo dvēseli. Attīstot dievbijību, var uzvarēt kaislību un gara tumsības 

gunu, bet, attīstot transcendentālu dievbijību, var atbrīvoties no materiālās dievbijības.” 

Lasītājs: Tad mēģināsim kļūt pa īstam laimīgi, atbrīvosimies no materiālās enerģijas 

ietekmes un izkopsim saprātā saikni ar transcendentālo dievbijību. 

Autors: Protams, mums sev jāuzstāda tieši šis mērķis. Bet neaizmirstiet, pirms 

atbrīvoties no materiālās dievbijības, sākumā vajag to sasniegt. Tāpēc, neskatoties uz to, ka 

jāuzstāda pats augstākais mērķis, ir vēl viens uzdevums – atbrīvoties no zemāko gunu ietekmes. 

Atbrīvoties no kaislību un gara tumsības gunu ietekmes ir svarīgs uzdevums visiem tiem, kuri 

vēlas kļūt laimīgi, bet vēl nav sajutuši garīgo garšu. To izdarīt nebūt nav viegli. Mainot intereses 

mākslīgi mēs neko nepanāksim. Ja mums nebūs augstākā laimes garša, tad nebūs stabilas dzīves 

pozīcijas, kas palīdzētu nostāties uz dievbijības ceļa. Izrādās, ir ļoti grūti visu mūţu saglabāt 

pareizas vēlmes, un tāpēc ļoti grūti sasniegt dievbijības gunu. Nepieciešams, lai saprāts stabili 

tiektos tikai pēc garīgās laimes. 

Lasītājs: Kāpēc ir grūti sevi mainīt? Kas man traucēs iegūt tādu raksturu, kādu vēlos? 

Autors: Mēs paši sev traucējam. Jau daudzas reizes runājām, ka pagātnes vēlmēm ir 

noteiktas prioritātes attiecībā pret šobrīd esošajām. Tās pēc kārtas, katra savā laikā (pēc karmas 

likuma), uzpeld apziľā un piespieţ saprātu un prātu vēlēties ne to, ko gribam šobrīd, bet to, ko 

gribējām un vēlējāmies pagātnē. Tāpēc periodiski, neskatoties uz pūlēm, mēs nokļūstam spēcīgā 

kaislību un gara tumsības gunu ietekmē. 

Lasītājs: Vai tas notiek neizbēgami, vai mums ir kādi varianti? 

Autors: Spontānu gunu maiľa apziľā notiek līdz tam brīdim, kamēr neesam sasnieguši 

transcendentālu dievbijību. Tomēr mums vienmēr ir izvēles brīvība – padoties sliktajām vēlmēm, 

kas rodas galvā, vai nē. Jāatzīmē tāds fakts – jo pretīgāku dzīvi cilvēks dzīvo, jo mazāka izvēles 

brīvība. 

Lasītājs: Lūdzu, miniet piemēru no cilvēka dzīves, kuram izvēles brīvība, kas attiecas uz 

rīcību un iespējām, ir mazāka kā mums abiem. 

Autors: Ja runājam par ikdienas dzīvi, piemēram, vai var teikt, ka ieslodzītajam ir liela 

izvēles brīvība? Viľam taču nāksies sēdēt cietumā, kamēr viľu izlaidīs. 

Visi cilvēki, kas atrodas kaislību un gara tumsības gunu ietekmē, dzīvo savu vēlmju 

cietumā. Gara tumsībā esošu cilvēku arvien vairāk un vairāk sasaista tās valsts likumi, kurā viľš 

dzīvo, bet pēc tam noziedzīgās pasaules likumi. Tālāk viľš jau cieš no paša degradācijas 

(piemēram, no narkotiskās vai alkohola atkarības). Cilvēki, kuri atrodas kaislību gunas ietekmē, 

paši sevi iekaļ aizľemtības vaţās – darbs un sadzīve atľem visu brīvo laiku. Viľiem trūkst laika 

nodarboties ar garīgo praksi (lūgties, pētīt svētos rakstus). 

Lasītājs: Kā cilvēkam rodas liela izvēles brīvība, un kā tā izpauţas dzīvē? 

Autors: Tiklīdz dievbijības guna ľem savā paspārnē un mēs sākam klausīt savas 

sirdsapziľas balsi, nekavējoties rodas iespēja daudz aktīvāk izmantot izvēles brīvību, veidot 

pareizas vēlmes (domas, rīcību). 

Lasītājs: Ja pēkšľi pareizi rīkoties traucē kaut kādi apstākļi? 

76

Autors: Visus apstākļus bez izľēmuma rada gunas. Cilvēks, mainot intereses uz 

dievbijīgām, sāk pareizi reaģēt uz savu noskaľojumu un uzvedību. Vēl vairāk, viľam rodas laiks, 

kas nepieciešams pašizziľai. 

Lasītājs: Bet tomēr, kas tieši jādara, lai rastos lielāka izvēles brīvība un vairāk brīva 

laika? 

Autors: Neizbēgami izvēles brīvība rodas tam, kurš, veicot labus darbus, nostiprina 

saprātu, seko svēto norādījumiem un pēta tīras zināšanas, kas atnes laimi. Taču, kā jau iepriekš 

teicu, sākumā jābūt kaut nedaudz apľēmībai atlicināt laiku un veltīt to saskarsmei ar cildeniem 

cilvēkiem. 

Lasītājs: Nu nav man brīva laika un viss! 

Autors: Patiesībā, ir brīvs laiks, bet reāli to ieraudzīt var tas, kurš tiecas dzīvot 

dievbijībā, kurš cenšas cīnīties ar savu skopumu. Tieši skopums (kaislību guna) cilvēku piespieţ 

strādāt virsstundas. Ja tas nav viľa gaumē, tad viľš cenšas apklusināt savu skopumu un tās radīto 

nemieru un steigu, skatoties televīzijas raidījumus. Daţreiz viľš meklē atpūtu savādākos 

pasākumos, kas uzkurina kaislību gunu. 

Lasītājs: Lūdzu, uzskaitiet tos televīzijas raidījumus, kas uzkurina apziľā kaislību gunu. 

Autors: Tie ir televīzijas raidījumi, kuros rāda azartspēles, sportu, detektīvus, tiem 

pieskaita arī daţādas izklaides un politiskās programmas. Nespējot tikt galā ar alkatību, 

kaislīgam cilvēkam nav spēka uzvarēt savu ieradumu skatīties šos raidījumus. Daţreiz šīs 

nederīgās aizraušanās dēļ viľš ir gatavs atľemt sev iespēju komunicēt ar ģimeni vai pat atteikties 

no miega un ēdiena. Tas notiek tāpēc, ka, skatoties šīs programmas, kaislīgs cilvēks apmierina 

vēlmi kaut ko iegūt. Tāpēc nevar būt pat runas, ka viľš mainīs televizoru pret sarunu ar 

dievbijīgiem cilvēkiem. 

Lasītājs: Starp citu, izskatās, ka tas viss ir teikts par mani. Es darbā tā nogurstu, ka man 

vairs nav pat prātā dievbijīga komunikācija. Tāpēc pēc darba nekam nepietiek spēka, kā tikai 

televizoram. 

Autors: Jā, kaislību guna zina, kā cilvēkam atľemt brīvo laiku, tai ir daudz daţādi veidi, 

kā to izdarīt. Viens no visizplatītākajiem ir atľemt cilvēkam spēku un entuziasmu kaut ko savā 

dzīvē mainīt. Tādā situācijā sāk šķist, ka nav brīvā laika. Patiesībā tas ir, bet mums nav spēka to 

izmantot. 

Taču tas, kurš tiecas nonākt dievbijības gunas ietekmē, zina noslēpumu, kur rast spēkus. 

Atklājot atpūtas noslēpumu darba laikā, viľš pastiprina dievbijības gunas ietekmi uz apziľu un 

nekavējoties atgrieţ zaudēto laiku un pat palielina to. Ja Jūs mēģināsiet strādāt mierīgā prāta 

noskaľojumā un pēc darba ievērosiet visus dienas reţīma noteikumus, tad brīvās enerģijas būs 

vēl vairāk, nekā pirms darba. Tādā veidā, tieši tāpat kā rīta rosme ir iesildīšanās pirms darba 

dienas, dievbijīgam cilvēkam darbs kļūst par tādu iesildīšanos. 

Ja cilvēks darba laikā iemācas domāt par Dievu, tas nekavējoties nonāk dievbijības gunas 

aizsardzībā. Tad ar brīvo laiku vispār nav nekādu problēmu. 

Lasītājs: Nesaprotu frāzi par strādāšanu bez noguruma, pēc saspringta darba nogurst visi 

bez izľēmuma. Kāds tam sakars ar attieksmi pret darbu? Šo informāciju nevar pieľemt bez 

piemēriem. Vai Jums ir teiktajam kādi pierādījumi? 

Autors: Nodarbojoties ar fizkultūru, cilvēki bieţi tērē daudz vairāk spēka kā darbā. Viľi 

tāpat nogurst fiziski, taču pēc treniľa rodas vēl vairāk psihiskās enerģijas nekā pirms treniľa. To 

pašu var teikt par darbu dārzā vai cita veida aktīvu atpūtu. Pašizziľai nav nepieciešama fiziskā 

enerģija, nepieciešama ir tikai psihiskā. 

Lasītājs: Tātad viľi strādā vairāk, bet nogurst mazāk. Kur ir šī paradoksa noslēpums? 

77

Autors: Noslēpums ir attieksmē pret darbu. Aktīva atpūta un darbs ar mīlestību ne ar ko 

viens no otra neatšķiras, kā tikai ar nosaukumu. 

Lasītājs: Kā lai tiek vaļā no ieraduma veltīgi tērēt laiku, skatoties izklaides programmas? 

Autors: To izdarīt nav tik vienkārši. Tomēr cilvēks, kurš pārstāj indēt dzīvi, veltīgi 

izšķieţot laiku, nekavējoties iegūst iekšējo mieru. 

Lasītājs: Kāds spēks var piespiest pārstāt skatīties interesantas, bet absolūti nederīgas 

filmas, kas propagandē vien seksu, vardarbību un tieksmi kļūt bagātam? 

Autors: Tikai dievbijīgas laimes garšas iegūšana var palīdzēt mums tikt vaļā no šī posta. 

Ja cilvēks ir izmainījis laimes garšu, tad viľam kļūst neinteresanti skatīties šādas muļķības. 

Nepieciešams sistemātiski saprātu nodarbināt ar to, kas tajā attīsta laimes garšu. Sākumā to 

vislabāk darīt cilvēku lokā, kuriem jau ir cēlākas intereses, kā mums. 

Lasītājs: Es Jums jau kuru reizi saku, ka pagaidām situācija ir tāda, ka man nav tam 

laika. Vai arī kā Jūs sakiet, man nav spēka šādai komunikācijai. 

Autors: Varu Jums ieteikt vienu labu komunikācijas veidu. Nevajadzēs nekur iet vai ar 

kādu satikties. Izrādās, pietiek ieslēgt lūgšanu vai Svēto Dieva Vārdu dziedājumu. Pie kam, 

jādzied svētam cilvēkam. Tādu ierakstu klausīšanās ir līdzvērtīga personīgam kontaktam ar 

viedo. Derēs arī svētu cilvēku lekciju audio un video ieraksti, dokumentālās filmas par viľiem. 

Lasītājs: Kur tās var atrast? 

Autors: Pārsteidzoši, kā gunas darbojas uz cilvēka apziľu. Sakiet, ja Jums būtu 

nepieciešams nopirkt labas cigaretes, vai Jūs šaubītos par to, vai izdosies tās nopirkt vai nē? 

Lasītājs: Nē, kādas gan te var būt vēl šaubas. 

Autors: Tieši tāpat mūsdienās nav grūti dabūt jebkāda virziena garīgu literatūru. 

Izvēlieties, kāda Jums vairāk patīk. 

Lasītājs: Kādu virzienu Jūs ieteiktu man izvēlēties? 

Autors: Ja es Jums ieteikšu apľemt par sievu kaut kādu pievilcīgu sievieti manā gaumē, 

tad Jūs viľu uzreiz, bez iebildumiem, ľemsiet, vai tomēr sākumā labi padomāsiet? 

Lasītājs: Nē, kādu sievieti apľemt par sievu noteiks iekšējā gaume, tāpēc tādus 

jautājumus izlemju tikai es pats. Tomēr izvēloties nav slikti ľemt vērā arī citu domas. 

Autors: Jā, tur Jums taisnība. Bet es cenšos Jūs aizvest pie citas domas. Labi, uzdošu 

jautājumu savādāk. Ja Jūs esiet labs precinieks un jautājiet man par manu meitu, vai tiešām es 

par viľu teikšu ko sliktu? 

Lasītājs: Es sapratu Jūsu domu, bet kāds tam sakars ar saskarsmi par garīgām tēmām? 

Autors: Jebkura saskarsme par garīgām tēmām nostiprina noteiktu ticības Dievam tipu 

un dod garšu attiecībām ar Viľu. Vēdas teic, ka saskarsme ar Dievu ir vēl intīmāka lieta, nekā 

saskarsme ar sievu. 

Lasītājs: Kā tas ir – attiecības ar Dievu ir vēl intīmākas, nekā attiecības ar sievu? Ko Jūs 

ar to domājiet? 

Autors: Attiecības ar sievu vienas dzīves laikā var beigties, bet attiecības ar Dievu ilgst 

mūţīgi. Tāpēc cilvēks var pētīt daţādus garīgo zināšanu virzienus, bet kādu no tiem izvēlēties, 

jāizlemj ir viľam pašam. 

Lasītājs: Ja kāds uzspieţ savu ticību vai Dieva pielūgsmes veidu, kā uz to reaģēt? 

Autors: Normāli, jebkurš tēvs mīl savu meitu. Taču svēts cilvēks nevienam neuzspiedīs 

savu ticību. No otras puses, viľš katram, kas interesējas dos iespēju izbaudīt kaut mazu kripatiľu 

savas garīgās laimes. Viľš tā rīkojas, jo saprot, ka katram no mums ir sava individuālā garša, kā 

iepazīt patiesību un saskarsmi ar Dievu. Lai kaislībās vai gara tumsībā esošs cilvēks izjustu savu 

78

kādreiz aizmirsto garšu attiecībās ar Dievu, nepieciešams garīgās garšas piemērs. Tāpēc 

saskarsme ar svēto vēl nekad un nevienam nav nākusi par skādi. 

Interesanti, ka patiesi svēts cilvēks spēj vaicājošam iemācīt ticēt Dievam dievbijībā, nevis 

kaislībās vai gara tumsībā. Pie tam, īsteni svēts cilvēks netiecas mainīt vaicājošā ticību. 

Lasītājs: Ja tomēr ticība Dievam tiek nemanāmi uzspiesta? 

Autors: Saprātīgs cilvēks neies pavadā un patstāvīgi izlems, kā veidot attiecības ar 

Dievu. 

Lasītājs: Vai ir iespējams ticēt Dievam kaislībās un gara tumsībā? 

Autors: Tieši tā vairums gadījumos arī notiek. Neaizmirstiet, ka dzīvojam uz planētas, 

kur vadošā ietekme ir kaislību un gara tumsības gunai. Kādreiz parunāsim par šo tēmu sīkāk, bet 

tagad atgriezīsimies pie mūsu sarunas par saprāta spēju pārvarēt kaitīgos ieradumus un par 

laimes veidiem, pēc kuriem tiecamies. 

Lasītājs: Labi, esmu pati uzmanība. 

Autors: Par cik saprāts kontrolē visus procesus, kas notiek organismā, tikai tas ir spējīgs 

traucēt mūsu muļķīgo vēlmju attīstībai, kas neizbēgami rodas dzīves gaitā. Tikai saprātīgs 

cilvēks spēj kultivēt savā apziľā dievbijīgas laimes garšu. 

Saprātīgs cilvēks māk atšķirt tās vēlmes, kuras nepieciešams atbalstīt, no tām, no kurām 

jāatsakās. Šekspīrs ir rakstījis līdzīgi: „Nepaud skaļi domas slepenas, nejēdzīgām neļauj vaļu...”. 

Nesaprātīgs cilvēks visas vēlmes, kas rodas viľa nevaldāmajā prātā, uzskata par ļoti vajadzīgām 

un svarīgām, tāpēc bieţi iet to pavadā. Tādā veidā, ceļš pie dievbijīgas laimes nesaprātīgiem 

cilvēkiem slēgts ar bezgalīgu kaislīgu un gara tumsības vēlmju sienu. 

Lasītājs: Kā vienmēr, lai saprastu teikto, man nepieciešams kaut kāds piemērs no dzīves. 

Autors: Piemēram, saprātīgs vīrietis, pievēršot uzmanību ļoti skaistai, gudrai, labi 

audzinātai, par viľu interesi izrādījušai sievietei, pašsaprotami, piepildās ar jūtām pret viľu. 

Tomēr, neaizmirstot, ka viľam ir sieva, viľš dzen projām negaidīti radušās jūtas un piespieţ sevi 

par šo tēmu nedomāt. Nesaprātīgs cilvēks, ignorējot veselo saprātu un sirdsapziľu, padodas šai 

spēcīgajai vēlmei un cenšas ar šo sievieti rast tuvas attiecības, kuras vēlāk pēc karmas likuma 

nenovēršami kļūst par iemeslu viľa ciešanām. 

Saprātīgs cilvēks ļoti labi saprot, ko vajag darīt un ko nevajag darīt. Glabājot sirdī ticību 

svēto rakstu patiesībai un savu skolotāju tikumībai, viľš izlēmīgi atsakās no domām un vēlmēm, 

kas traucē progresam. Bet nesaprātīgs cilvēks no tām veido veselu filozofisko sistēmu par to, cik 

viľam ir svarīgi būt „kopā ar viľu vienu un tikai ar viľu”. 

Lasītājs: Piekrītiet, ka paškontrole bieţi atnes spēcīgas psihiskas sāpes. 

Autors: Jā, tā ir taisnība. Šādi rīkoties tik tiešām nav nesāpīgi. Saprātīgs cilvēks saprot, 

ka paškontrole tuvinās viľu garīgajai laimei. Tāpēc viľš ir gatavs paciest jebkādas psihiskās 

sāpes. Nesaprātīgs cilvēks negrib kaut kādu principu dēļ nodarīt sev vai nu psihiskas, vai fiziskas 

sāpes. Viľš domā, ka ierobeţot vēlmes ir vienkārši ľirgāšanās par sevi. Viľš izdabā visām savām 

vēlmēm un patiesi uzskata, ka tās aizvedīs pie īstenās laimes. „Kurš teica, ka mans nodoms tiks 

uzminēts un obligāti būs problēmas? Varbūt tomēr to nebūs?” 

Līdzīgas domas parasti nāk galvā tam, kam raksturīgi iet savu vēlmju pavadā. „Tik 

tiešām šķiet, ka šī sieviete ir labāka par visām, ja patīkami pavadīšu ar viľu laiku, tad bez 

šaubām, būšu laimīgs”. Bet, kas būs pēc tam? Izjauktas ģimenes, ciešanas. Par to tas, kurš kārē 

pēc ātras baudas, tajā laikā nedomā. 

Ja skatās patiesībai acīs, kaislīgi un gara tumsībā esoši cilvēki nejūt patiesu mīlestību pret 

saviem tuvākajiem. Visbieţāk viľi pret tuviniekiem izturas tā, kā pret savu īpašumu, ko var 

79

audīt, bet, tajā pašā laikā, sevi uzskata par pilnīgi brīviem un neizslēdz savas neuzticības 

iespējamību. 

Lasītājs: Šobrīd daţi psihologi, lai garantētu ģimenes laimi pat iesaka sagādāt sev 

mīļāko. 

Autors: Jā, es par to zinu. Ja Jūs pazīstiet šādu „psihologu” un vēlaties pārbaudīt cik ļoti 

viľš saprot to, ko iesaka cilvēkiem, tad piedāvājiet viľam, lai sākumā iesaka savai sievai sagādāt 

sev mīļāko. Kad viľš brīvprātīgi būs „saľēmis ragus”, un Jūs patiesi redzēsiet, cik ļoti viľš ir 

kļuvis „laimīgāks”, tad arī padomājiet vai ir vērts sekot šim „gudrajam” padomam. 

Lasītājs: Jā, kā vienmēr uz iebildumiem saľēmu pārliecinošu atbildi. 

Autors: Tādā veidā, apgalvojums „Ko gribēšu, to arī vēlēšos” var būt pareizs, bet tikai 

tādā gadījumā, ja mums piemīt tik stiprs saprāts, ka visas grēcīgās vēlmes, kas pastāvīgi sasniedz 

mūs no pagātnes, būs nolemtas noraidīšanai. 

Jāľem vērā, ka visbieţāk ar frāzi „Ko gribēšu, to arī vēlēšos” cilvēki domā, kad viľi 

vēlas iet visu savu vēlmju pavadā. Stingru lēmumu iet savu grēcīgo vēlmju pavadā var, protams, 

uzskatīt par varonīgu rīcību, tomēr, ja skatās patiesībai acīs, tā ir tikai saprāta vājuma pazīme. 

Saprāta vājuma dēļ cilvēkiem, kas atrodas kaislībās un gara tumsībā, parasti vienmēr 

pietrūkst gribasspēka, lai ieklausītos sirdsapziľas balsī un atteiktos no sliktajiem ieradumiem. 

Tāpēc saprotams, ka viľiem rodas visvisādi murgaini plāni, lai izdabātu savām negausīgajām 

jūtām. Tā rezultātā, šie cilvēki neatrod ne minūti, lai pašpilnveidotos. Iestiguši grēcīgā dzīvē, viľi 

nespēj pat iedomāties par nepieciešamību izprast augstāko (garīgo) laimi. 

Lasītājs: Izskatās, ka ar šo jautājumu esmu ticis skaidrībā. Tagad paskaidrojiet man, 

lūdzu, ko nozīmē „cilvēks, kurš tiecas pēc laimes dievbijībā, sākumā dzer indi, bet pēc tam – 

nektāru”. Kā to saprast, vai tas ir teikts tiešā vai pārnestā nozīmē? 

Autors: Tiešā nozīmē tā dara alkoholiķi – sākumā šľabis viľiem šķiet rūgta inde, pēc 

tam viľi to bauda kā nektāru. Kas attiecas uz dievbijīgu laimi, tad, pirms to saľemt, sākumā sevī 

jāuzvar kaislīgas vēlmes. Šo nevajadzīgo vēlmju pārvarēšana Vēdās tiek salīdzināta ar indes 

dzeršanu. 

Izrādās, ka visgrūtāk ir atteikties no tādas laimes, pie kādas esi pieradis. Taisnību sakot, 

neiegūstot daudz saldāku garšu, tas vienkārši nav iespējams. Tāpēc tie cilvēki, kuri, piemēram, 

atmet smēķēšanu, nezaudējot smēķēšanas garšu, veltīgi tērē savus spēkus un laiku. Laimes garša 

atrodas saprātā, kas savukārt vada prātu. 

Cilvēks, kurš nav izmainījis savas garšas, pats to nevēloties, automātiski ar interesi sāk 

domāt par „aizliegto augli”. Kad grēcīgās domas sasniedz apogeju, šajā brīdī vēlme pārkāpt doto 

solījumu pārspēj cilvēka gribu. Tā viľš gluţi, kā noķerts dambriedis, iet sava muļķīgā ieraduma 

pavadā. 

Lasītājs: Vai tiešām, izdarot muļķības, viľš to visu nesaprot? 

Autors: It kā jau jebkuram cilvēkam jāsaprot, ka viľš ir vājš un bezpalīdzīgs savu kaitīgo 

ieradumu priekšā. Bet nekā. Kaislību guna atľem cilvēkam spēju būt kritiskam pret sevi un, pēc 

viľa paša vēlmes, atľem arī no aizspriedumiem brīvu attieksmi pret sirdsapziľu. Tāpēc kaislību 

gunas ietekmes dēļ, cilvēks pēc kārtējā neveiksmīgā mēģinājuma uzvarēt savus trūkumus, kā 

vienmēr, mierina sevi. 

Lasītājs: Izstāsiet, kā tad viľš sevi mierina? 

Autors: Viľš sev saka apmēram šādi: „Patiesībā, es neatmetu smēķēšanu tikai tāpēc, ka 

tam nav nekādas jēgas, visi taču smēķē un neko sliktu tajā neredz. Vai man no smēķēšanas 

sabojāsies veselība vai nē, tas vēl nav zināms. Eksistē taču ārstnieciskās dūmu inhalācijas, tātad 

dūmi kādam var būt arī veselīgi. 

80

Patiesībā es jūtu, kā cigarešu dūmi mani labi ietekmē, tāpēc organisms arī prasa uzpīpēt. 

Nešaubīgi es esmu izľēmums no smēķēšanas kaitīguma likuma. Viegls kāss man bija jau pirms 

smēķēšanas. Kad sajutīšu, ka smēķēšana man tik tiešām kaitē, tad arī atmetīšu. Varu atmest 

jebkurā brīdī, par to nav nekādu šaubu. Es taču izturēju veselas divas nedēļas, tātad gribasspēks 

man ir, bet tagad es vienkārši sapratu, ka atmest smēķēšanu manai veselībai ir vēl kaitīgāk, nekā 

turpināt smēķēt”. 

Lasītājs: Jā, apmēram tā es arī domāju, kad mēģināju atmest smēķēt. 

Autors: Vai Jūs tagad smēķējiet, vai esiet jau atmetis? 

Lasītājs: Kaut kā jocīgi atmetu. Vienkārši sāku ievērot dienas reţīmu un sākumā kaut kā 

trūka, bet pēc tam pat aizmirsu, ka smēķēju. Saku saviem draugiem, ka atmetu bez pūlēm, 

neviens netic. 

Autors: Nerunājiet muļķības, neviens nevar atbrīvoties no kaitīgiem ieradumiem bez 

grūtībām. Patiesībā Jūs pūlējāties mainīt savu laimes garšu un pielikāt maksimumu pūļu, 

cenšoties ievērot dienas reţīmu, tāpēc saprāts pats atteicās no tā, kas kļuva mazāk pievilcīgs. 

Cilvēki, kuri nesaprot, kā tikt vaļā no kaitīgiem ieradumiem, parasti vienkārši cieš un cer uz sava 

prāta spēku. Prāts nespēj sacensties ar saprātu, kas virza mūs pretī laimei. Apgānīts ar izkropļotu 

laimes izpratni, saprāts velk prātu sev līdz. Tāpēc šādi „garīgi” centieni tikt galā ar sevi jau pēc 

būtības ir veltīgi. 

Lasītājs: Ja tas nebūtu noticis ar mani, es Jums ne par ko neticētu. Tas ir pārsteidzoši, ka 

domājot par kaut ko cēlu, kas atnes laimi, un rīkojies šajā virzienā, kaitīgais ieradums pats tevi 

pamet. 

Autors: Jūs neesiet izľēmums. Daudzi cilvēki lauzuši šķēpus cīľā ar kaitīgajiem 

ieradumiem tikai tāpēc, ka ar prātu centušies pārspēt saprātu. Viľi rīkojas nepareizi. Vairums 

cilvēku nesaprot, ka nepieciešams vairāk darīt dievbijīgus darbus, piemēram, sākt ievērot dienas 

reţīmu un vēlēt visiem laimi. Tāda darbība nostiprina saprātu. Rezultātā, smēķēšanas ieradums 

pamazām atkrīt pats par sevi. 

Tādā veidā, jo vairāk domājam, kā atmest smēķēšanu, jo mazākas iespējas gūt 

panākumus. Ja visu laiku domā par dievbijīgu rīcību, tad nemanot vēlme smēķēt pati par sevi 

pazudīs. 

Lasītājs: Es kaut kā nesaprotu, kur te ir indes dzeršana, pēc Jūsu vārdiem, viss sanāk tik 

viegli un labi! 

Autors: Jā, ja cilvēkam jau iepaticies veikt dievbijīgus darbus, tad viss, kas saistīts ar 

kaislību un gara tumsības gunu, atvirzās otrajā plānā, un dzīve piepildās ar laimi. Taču, lai 

iepatiktos darīt labus darbus, nepieciešams „izdzert veselu kausu indes”, vai, citiem vārdiem, 

iziet cauri grūtībām, pārvarot kaislību gunu, kas savās spīlēs tur cilvēka saprātu. 

Atcerieties, piemēram, cik grūti sākumā bija celties agri no rīta. Piekrītiet, ja ir izteikta 

garša pavārtīties pa gultu, bet rīta lūgšanu, rīta Svēto Dieva Vārdu vai laimes vēlēšanas visiem 

garšas vēl nav, tad agra celšanās ir tikai ľirgāšanās pašam par sevi. 

Lasītājs: Jā, godīgi sakot, pagaidām neticu, ka iemācīšos celties pussešos no rīta. Tomēr, 

esmu gatavs apstiprināt, ka katru reizi, kad man izdodas laicīgi piecelties, diena paiet daudz 

labāk kā iepriekš, tāpēc ļoti gribas arī turpmāk sekot šim grafikam. 

Autors: Tā arī ir dievbijīgā garša, kas Jūs atpestīja no kaitīgā ieraduma. 

Lasītājs: Ja vēlēšos pastiprināt dievbijības gunas ietekmi, vai man atkal nāksies dzert 

sevis pārvarēšanas indi? 

81

Autors: Katru reizi, kad mēģinām saprātā pastiprināt dievbijības gunas ietekmi, 

nekavējoties atnāk grūtības un ciešanas. Tiklīdz cilvēks iepazīt dievbijīgas laimes garšu, viľš 

tūliľ uztver visas grūtības un ciešanas kā laimi. 

Lasītājs: Vai viľam parādās kāda pretinde? 

Autors: Jā, kā čūskas indīgais kodiens dod mangustam lielāku cīľas kvēli, tā arī askēzes 

dievbijīgam cilvēkam nes laimi. Kaislīgam cilvēkam, kas vēlas kļūt dievbijīgs, nāksies iedzert 

nepatīkamu garšu, liedzot sev pierastās kaislīgās vēlmes. 

Lasītājs: Kā saprast svēto rakstu apgalvojumu par to, ka laime kaislību gunā sākumā 

šķiet nektārs, bet pēc tam pārvēršas par indi? 

Autors: Par to parunāsim nākošreiz. 

SECINĀJUMS: Šajā pasaulē eksistē četri laimes pamatveidi: garīgā laime, laime 

dievbijībā, kaislībās un gara tumsībā. Vairums zemes iedzīvotāju tiecas pēc laimes gara tumsībā 

un kaislībās, kas pēc būtības ir pilnīgs apmāns un no saldās konfektes dod mums tikai 

konfekšpapīrīti. 

Laime dievbijības gunā ir laba ar to, ka pastāvīgi pastiprina cēlāku garšu. Taču tikai tīra 

garīgā laime dara cilvēku pa īstam laimīgu. Tāpēc katram saprātīgam cilvēkam jātiecas pēc 

garīgās laimes un jācenšas dziļāk saprast, kas jāveic tieši viņa gadījumā. 

Kaislību guna piebaro mūs ar nektāru, lai līdz mūţa galam dzirdītu 

ar indi 

Kā jau apspriedām, Zeme atrodas valdošajā kaislību gunas ietekmē. Uz mūsu planētas 

vairumam cilvēku ir viena tipiska laimes izpratne. Daudziem šķiet, ka laimei nepieciešams daudz 

naudas, lielisks dzīvoklis, prestiţs darbs, laba reputācija, izdevīgi sakari, šika mašīna, laimīga 

ģimene utt. Tāda laimes izpratne rodas kaislību gunas ietekmē. Tā sola nektāru, kas, lai cik arī 

nebūtu dīvaini, pēc tam izrādās inde. 

Visi, kas uzķērās uz šī āķa, neapšaubāmi dzīves beigās būs vīlušies. Vēdas apgalvo, ka 

kaislīgs cilvēks mirstot (atstājot ķermeni) noţēlos veltīgi iztērēto dzīvi, raizējoties par uzkrāto 

īpašumu. Jaunība kaislīgiem cilvēkiem ir nektāra baudīšanas laiks, briedums – pastāvīga steiga 

un uztraukumi, bet vecums – vilšanās, ciešanu un slimību laiks. 

Lasītājs: Kā vienmēr, Jūsu apgalvojumos saskatu daudz nepatīkama, pretrunīga un 

nesaprotama. Piemēram, kāpēc skumt par iekrātiem labumiem, ja tas viss paliek mīļotajiem 

bērniem? Tāpat nesaprotu Jūsu negatīvo attieksmi pret savu bērnu apgādāšanu ar visu 

nepieciešamo. 

Autors: Jā, daudzi cilvēki, atrodoties kaislību gunas ietekmē, patiesi uzskata, ka viľi 

dzīvo tikai tāpēc, lai nodrošinātu un darītu savus bērnus laimīgus. Patiesībā, kā pēc tam 

noskaidrojas, viľiem nav patiesas vēlmes palīdzēt saviem bērniem. Tāpēc viľu bērni arī izaug 

nepateicīgi. 

Lasītājs: Kā tā nav patiesas vēlmes? Vai tad tas ir slikti par dzīves mērķi izvirzīt savu 

bērnu laimi? Man šķiet, ka dzīvē nav cēlāka mērķa par šo. Kāpēc tad bērniem būtu jākļūst 

nepateicīgiem? 

Autors: Jums taisnība, tas ir pietiekami nopietns mērķis. Taču, atrodoties kaislību gunas 

ietekmē, nav tik vienkārši saprast, kā pareizi veidot attiecības ar bērniem. Bieţi šķiet, ka mūsu 

attiecības ar viľiem ir absolūti nesavtīgas, bet realitātē viss izrādās savādāk. 

82

Piedāvāju apskatīt šo tēmu dziļāk, un, sakarā ar šo, man Jums ir jautājums. Ja cilvēks 

tiešām noteicis sev nesavtīgu mērķi darīt savus bērnus laimīgus, tad ko, pēc Jūsu domām, viľš, 

pirmkārt, saviem bērniem dos? 

Lasītājs: Domāju, ka, pirmkārt, jāparūpējas par to, lai bērniem būtu reālas iespējas iegūt 

elitāru izglītību. Tā būs garantija, ka viľi iekārtos savu dzīvi tā, kā vajag, ka viľiem būs viss 

nepieciešamais. 

Autors: Piekrītu, bērna izglītība ir pats galvenais. Ko Jūs saprotiet ar vārdiem „laba 

izglītība”? 

Lasītājs: Es zinu, ka manas domas no Jūsējām šajā jautājumā nedaudz atšķiras. Tomēr 

es, tāpat kā daudzi nopietni cilvēki, uzskatu, ka labu izglītību var iegūt tikai prestiţā mācību 

iestādē, kurā ir profesionāls pedagogu sastāvs un jaunākās apmācību metodes. 

Autors: Pagaidām mans viedoklis neatšķiras no Jūsējā. Kādas Jūsuprāt ir jaunākās 

apmācību metodes? 

Lasītājs: Tā, pirmkārt, ir laba sagatavotība jaunākajos zinātniskajos uzskatos, valodu 

apmācība un, protams, lai iegūtu prestiţu profesiju, nepieciešams prestiţas mācību iestādes 

diploms. Ja bērnam, iegūstot izglītību, palīdzam iegūt perspektīvu profesiju un naudīgu darba 

vietu, tad vecāku pienākumu var uzskatīt par izpildītu. 

Autors: Tagad redzu, ka Jūsu izpratne par to, kā padarīt savu bērnu laimīgu, atrodas 

absolūtā kaislību gunas ietekmē, ja Jūs sasniegsiet uzstādīto mērķi, tad sākumā dzersiet nektāru, 

bet pēc tam nāksies malkot indi. 

Lasītājs: Ko tādā gadījumā Jūs saprotiet ar vārdiem „jaunākās apmācību metodes”? 

Autors: Ar jaunākajām apmācību metodēm es domāju, ka bērnā jāieaudzina, pirmkārt, 

labas rakstura īpašības, kas palīdzēs viľam izvēlēties pašu augstāko dzīves mērķi – iemācīties 

mīlēt Dievu un dzīvot, kalpojot cilvēkiem. Daţādu zinātnisku disciplīnu apmācība izglītības 

procesā ieľem nebūt ne pirmo vietu. Tāpēc pati nopietnākā izglītība, pirmkārt, ļauj bērniem 

iemācīties tikumības principus, audzināt viľos labās rakstura īpašības, apzinātu attieksmi pret 

Dievu, pasauli, cilvēkiem un pašiem pret sevi. 

Bērnam obligāti jāiemāca pašpilnveidošanās principi. Tāpēc nepieciešami nevis vienkārši 

pasniedzēji, bet svēti cilvēki, kuri jau pašā sākumā kļūtu bērnam par īstiem skolotājiem (krievu 

valodā – наставниками). Bērns jāmāca nevis ar vārdiem, bet ar personīgo piemēru, attīstot viľā 

ne tik daudz prāta, cik saprāta spēku. 

Cilvēks, bez šaubām, gūs panākumus, kā garīgajā darba laukā, tā arī materiālajā, ja viľš 

iegūstot tikumīgu un garīgu izglītību, izveidos dievbijīgu laimes izpratni. Taču to nevar teikt par 

bērnu, kuram, lai arī ieguvis elitāru izglītību vispārpieľemtajā šī vārda nozīmē, nepiemīt labas 

rakstura īpašības. 

Lasītājs: Kur atrast tādu skolu, kurā pasniedzēju vietā strādātu mācītāji un gudrie? 

Autors: Tādas skolas bija jebkuras reliģiskas tradīcijas paspārnē un eksistē joprojām. 

Vēdiskajā kultūrā tādas skolas sauc par gurukulām. „Guru” tulko kā skolotājs, „kula” nozīmē 

skola. Tiešs vārda „gurukula” tulkojums nozīmē „skola, kurā māca skolotāji (krievu valodā – 

наставники)”, nevis vienkārši pasniedzēji. 

Lasītājs: Vai tad tagad var atrast tādu skolu, kurā mācītu gudrie? 

Autors: Jūs taču runājāt par elitāru apmācību, kāpēc gan Jums dēļ patiesi elitāras 

apmācības nepameklēt tādu skolu? Patiesībā, šāda veida skolas pasaulē ir diezgan daudz. Taču 

ne visi vecāki var savus bērnu sūtīt šādā elitārā skolā. 

Lasītājs: Tur ir ļoti dārgas mācības vai liels konkurss? 

83

Autors: Nē, tieši pretēji, mācības ir finansiāli pieejamas un nekāda konkursa nav, bet 

pirms pieľems Jūsu bērnu, sākumā paskatīsies uz Jums. Ja Jūs neinteresējieties par garīgo praksi 

un pašpilnveidošanās Jums ir tikai abstrakts termins, tad mācības šādā skolā Jūsu bērnam būs 

liegtas. Parasti ābols no ābeles tālu nekrīt, ja vecāki neinteresējas par pašizziľu, tad arī bērni 

neizrādīs lielu interesi par šādām mācībām. 

Lasītājs: Labi, pieľemsim, es ļoti nopietni esmu ieinteresējies par pašizziľu (ko tikai 

neizdarīsi sava bērna dēļ). Uzskatīsim, ka manu bērnu pieľēma šajā skolā un viľš tur pabeidza 

pilnu apmācības kursu. Kas ar viľu notiks tālāk? Viľš nebūs pieprasīts darba tirgū. Kur tagad var 

iekārtoties bez solīdas mācību iestādes diploma? Tikai par sargu vai sētnieku. Man šķiet, viľam 

atliks tikai viens – kļūt par mūku un visu dzīvi noţēlot savus vēl neizdarītos grēkus. 

Autors: Ja Jūsu bērns kļūs par mūku un visu dzīvi nodarbosies ar garīgo praksi, tas 

nozīmēs, ka Jūs pilnā mērā būsiet izpildījis savu tēva pienākumu, tā apgalvo Vēdas. Taču neesiet 

šajā sakarā naivs un ziniet, realitātē deviľdesmit deviľi procenti bērnu, iegūstot šādu izglītību, 

nekļūst par mūkiem, bet dzīvo parastu ģimenes dzīvi. 

Tieši tāpat Jūsu priekšstati par viľu tālāko darbību ir absolūti utopiski. Vai tiešām Jūs 

domājiet, ka cilvēks ar ideālu raksturu nevarēs atrast brīnišķīgu darbu? Katrs priekšnieks sapľo 

par padotajiem ar labu raksturu. Tādi bērni tik tiešām spēs aplaimot savus darba biedrus, 

tuviniekus, apkārtējos, vecākus un, protams, arī paši sevi. 

Taču nevajag sevi mierināt ar ilūziju, ka tas obligāti notiks gadījumā, ja bērni iegūs Jūsu 

pieminēto izdaudzināto „elitāro” izglītību, kuru Jūs domājiet dot saviem bērniem pilnā 

pārliecībā, ka nekā labāka un drošāka nav. Tāda šī jautājuma izpratne sola vecumā tukšot nebūt 

ne nektāra kausu. 

Lasītājs: Kaut kā mūsu saruna atkal veidojās ar nedaudz nepatīkamu noskaľu. Vai 

tiešām Jūs uzskatiet, ka ar manu izglītības izpratni bērni manas dzīves beigās kļūs par iemeslu 

ciešanām? 

Autors: Tā uzskata Vēdas, es tikai izsaku to skaļi. Ja kāda jautājuma izpratne pakļauta 

kaislību gunas ietekmei, tad sākumā būs nektāra garša, bet pēc kāda laika nāksies dzert vienu 

vienīgu indi. 

Lasītājs: Jūs izteicāt diezgan nopietnu paziľojumu sakarā ar manu nākotnes dzīvi. Tāpēc 

es pieprasu paskaidrot sīkāk, kā Jūsuprāt un saskaľā ar vēdiskajiem norādījumiem, jāattīstās 

manām attiecībām ar bērniem, ja es nemainīšu savus priekšstatus par viľu laimīgo nākotni? 

Autors: Ja ar viľu „elitāro” izglītību viss izdosies gludi, tad Jūs no tā, ka bērniem tiks 

piedāvātas visas iespējas veidot labu karjeru, nekavējoties izbaudīsiet nektāra kausu. Tālāk, 

pieľemsim, ka Jūsu bērni atradīs labi apmaksātu darbu ar labiem priekšniekiem un labvēlīgiem 

darba biedriem, un Jums radīsies iespēja izdzert vēl vienu kausu nektāra. Pēc tam Jūsu bērni 

izveidos paši savas ģimenes un Jūs atkal izdzersiet kausiľu nektāra, bet izskatās, ka pēc šī Jums 

vairāk neizdosies baudīt laimīgas dzīves nektāru kā agrāk. Turpmāk nāksies, lai arī nedaudz, bet 

dzert indi. 

Lasītājs: Lūdzu, nerunājiet mīklās, aprakstiet saprotamāk, ko tieši tas man var nozīmēt? 

Autors: Lai varētu saprotami atbildēt uz šo jautājumu, man nāksies nedaudz dziļāk 

atainot pozīciju, kuru Jūs ieľemiet attiecībā pret saviem bērniem. Pēc sīkākas šī jautājuma 

analīzes, es domāju, Jūs bez grūtībām nojautīsiet, kāda veida indi nāksies dzert. 

Cilvēki, kas atrodas kaislību gunas ietekmē ir patiesi pārliecināti, ka visu dzīvi veltījuši 

bērniem. Pirmajā brīdī var šķist, ka viľiem ir absolūti nesavtīgi motīvi, un tāpēc savas dzīves 

beigās viľi pretendē uz īstu laimi, kļūstot par lieciniekiem savu bērnu sekmēm. Tomēr jāsaprot, 

84

ka kaislību guna neparedz nesavtību. Visas cilvēka darbības, kas atrodas tās ietekmē, ir 

personīgo interešu diktētas. 

Ne tuvu ne nesavtīgas rūpes, bet vēlme gūt prestiţu materiālajā darbības laukā, bet jau ar 

savu bērnu rokām, ir virzošais spēks, kas piespieţ darboties egoistiskos vecākus. Šī noskaľojuma 

ietekmē viľi ir gatavi ieguldīt jebkādu naudu savu bērnu izglītībā. Pie tam paši vecāki no šiem 

ieguldījumiem sagaida panākumus, slavas un cieľas augļus. 

Darbojoties kaislībā un rūpējoties tikai par saviem bērniem, vecāki rada tiem nozīmīguma 

sajūtu, nevis apkārtējo cilvēku nozīmīguma sajūtu. Rezultātā pārmērīgas uzmanības izlutinātie 

bērni izaug par egoistiem. Tāpēc cilvēkiem, kuri savas attiecības ar bērniem veido kaislību gunā, 

vecumā nāksies izdzert vilšanās indi. 

Lasītājs: Kāpēc Jūs apgalvojiet, ka vēlme dzīvot saviem bērniem ir savtīga? Vai tiešām 

tajā, ka vecāki gatavi atdot saviem bērniem visu, ir kaut kāda savtība? 

Autors: Tikai tāpēc, ka vēl neesam nopietni pētījuši, kas ir egoisms, Jums šķiet, ka vēlme 

rūpēties par saviem bērniem ir absolūti nesavtīgu motīvu diktēta. Ja tas tā būtu, tad egoistiski 

noskaľotu vecāku rūpes par bērniem darbotos vienādi spēcīgi attiecībā kā pret saviem bērniem, 

tā arī pret svešiem. Bet realitātē nezin kāpēc tādiem vecākiem ir tieksme vispusīgi rūpēties tikai 

par saviem bērniem. 

Lasītājs: Pareizi, svešiem bērniem ir savi vecāki, kas par viľiem rūpējas, bet maniem 

bērniem bez manis un manas sievas neviena nav. Ja svešiem bērniem nebūtu vecāku, tad, 

protams, varētu padomāt arī par viľu labklājību. 

Autors: Visiem vecākiem jādomā par saviem bērniem, bet nevis kā par privātu īpašumu, 

bet kā par individuālu personību, attiecībā pret kuru viľi pilda savu vecāku pienākumu. Vecāku 

sirdīs, kas rūpējas par saviem bērniem nevis aiz savtīgām jūtām, bet aiz pienākuma sajūtas, 

vienmēr ir vieta ne tikai saviem bērniem, bet arī svešiem. Tā uz apziľu iedarbojas vecāku 

pienākuma spēks tiem, kuri atrodas dievbijības gunas ietekmē. 

Lasītājs: Jebkuri pret saviem bērniem egoistiski noskaľoti vecāki var padomāt arī par 

svešiem bērniem, kas tur tāds sareţģīts? 

Autors: Padomāt, protams, var, no tā maciľā naudas nekļūs mazāk. Par cilvēkiem sprieţ 

pēc to darbiem. Tāpēc sāciet reāli palīdzēt visiem pazīstamajiem bērniem, atdodot viľiem tieši 

tikpat daudz spēka un dvēseles siltumu, cik Jūs dāviniet savam bērnam. Kāpēc gan lai tā 

neizdarītu? 

Tā rīkojoties, Jūs savus bērnus izaudzināsiet līdzcietīgus un nesavtīgus. Jums paliekot 

vecākam, viľi rūpēsies par Jums vairāk kā par sevi. 

Lasītājs: Lūdzu, paskaidrojiet man, kāpēc Jūs uzskatiet, ka tādas vecāku jūtas balstās 

savtīgumā? 

Autors: Ja vecāku jūtas vienmēr un jebkādā situācijā ir nesavtīgas, tad jebkuri vecāki 

grūtā brīdī dāvās maigumu un rūpes vienādā mērā saviem un svešiem bērniem. Tāpēc, 

pieturoties pie šādas dzīves pozīcijas nav iemeslu pievērst pārmērīgu uzmanību tieši saviem 

bērniem, var vienkārši rūpēties par visiem bērniem, kurus Jūs satiekat savā dzīves ceļā, dāvājot 

viľiem tik daudz uzmanības un rūpju, cik nepieciešams, nešķirojot tos pēc piederības. 

Ja visu dara nesavtīgi, kā Jūs aprakstījāt, tad iznāk, ka nav jēgas tik daudz uzmanības un 

līdzekļu veltīt tieši saviem bērniem. Piemēram, gadījumā ar izglītību, visiem vecākiem, paziľām 

vajag sanākt un salikt naudu kopā un šo summu sadalīt līdzīgi visu bērnu izglītībai. Par cik šo 

cilvēku vecāku jūtas izpauţas pret visiem bērniem, katrs dos tieši tik, cik nepieciešams. Visi 

bērni būs laimīgi, mācoties elitārā skolā. Kļūstiet par šīs idejas iniciatoru, kas Jums traucē? 

85

Lasītājs: Jā, Jums taisnība, vairumam cilvēku vecāku jūtas ir drīzāk savtīgas nekā 

nesavtīgas. Tāpēc baidos, ka sanāks kā tajā anekdotē, un izrādīsies, ka gala summa sastāvēs tikai 

no tā naudas daudzuma, cik ieguldījis šīs idejas iniciators. 

Autors: Varbūt realitātē viss būs savādāk. Bez šaubām, vecāki patiesi uzskatīs, ka viľi 

var atdot nelielu summu. 

Lasītājs: Bet tā taču arī īstenībā ir – kam mēdz būt lieka nauda? 

Autors: Jā, tā tas ir, bet sava bērna dēļ cilvēki gatavi pat ciest badu. Tāpēc reāli kopējā 

kasē viľi var atdot četras piecas reizes mazāk par to summu, kura tiktu dota pašu bērnu izglītībai. 

Nav nekādu šaubu, ka cilvēku vēlmei aplaimot tieši savus bērnus piemīt savtīgums. 

Lasītājs: Nu labi, es piekrītu, ka šeit nav pilnīgas nesavtības. Vai tiešām cilvēks, 

atrodoties dievbijības gunas ietekmē, rūpējas par svešiem bērniem tieši tāpat, kā par savējiem? 

Autors: Bērnu eksistence jebkuram cilvēkam rada egoistiskas jūtas. Tā darbojas cilvēka 

egoisms, tas piespieţ rūpēties par savu vairāk kā par svešu. Tāpēc arī dievbijīgam cilvēkam ir 

dabīga tieksme rūpēties vairāk tieši par saviem bērniem. Bet, neskatoties uz to, viľš saprot, ja 

pievērsīs tiem pārmērīgu uzmanību, tad viľi izaugs egoisti. Tāpēc, lai parādītu labu piemēru 

saviem bērniem, viľš visiem spēkiem cenšas rūpēties par svešiem bērniem, tāpat kā par saviem. 

Jebkurš dievbijīgs cilvēks pastāvīgi cīnās ar savu egoismu. Viľš lieliski saprot, ka 

darbība, kas saistīta ar rūpēm tikai par saviem bērniem, patiesībā nav nemaz tik nesavtīga. 

Savtība rada tikai savtību un rīkojoties tādā veidā, vecāki var sabojāt savu bērnu raksturu. 

Jebkuru vecāku pienākums ir izaudzināt labus bērnus. Lai to izdarītu, nepieciešams parādīt labu 

personīgo piemēru dzīvojot nesavtīgi. Tāpēc dievbijīgi cilvēki cenšas savus bērnus audzināt, 

nevis lutināt. Lai izaudzinātu dievbijīgus bērnus ģimenes dzīves pamati jāievirza garīgās 

patiesības apguves gultnē, tad viľus audzināt būs ļoti vienkārši. 

To saprotot, dievbijīgi vecāki, pienākuma sajūtas vadīti, cenšas attiekties pret svešiem 

bērniem kā pret saviem. Bez tam, viľi zina, ja, audzinot savus bērnus, savtīgas intereses tomēr 

pārspēs un kaislību guna ľems virsroku, tad nevajag cerēt, ka bērni izaugs par labiem cilvēkiem 

un ienesīs viľu dzīvē daudz laimes. 

Lasītājs: Es kaut kā nesaprotu dievbijīgu vecāku pozīciju attiecībā pret saviem bērniem. 

Kā esot pārliecinātam, ka tāda rīcība ir ļoti cēla – likt savu bērnu audzināšanu par dzīves mērķi – 

var vienlaicīgi uzskatīt, ka to caurauţ tikai savtīgums? Iznāk kaut kāds absurds. 

Autors: Tāpēc dievbijīgs cilvēks arī neuzstāda par dzīves augstāko mērķi savu bērnu 

audzināšanu. Viľš zina, ka tāda dzīves pozīcija atrodas kaislību gunas ietekmē un nedarīs viľu 

laimīgu. Cilvēks, kas atrodas dievbijības gunas ietekmē, zina, ka par galveno izvirzot garīgo 

progresu, visas problēmas atrisinās pašas. Piemēram, ja par galveno mērķi izvirza mīlestību pret 

Dievu, tad arī bērni izaugs nesavtīgi un nevis sevi, bet Dievu mīloši. 

Un pretēji, ja par galveno dzīves mērķi izvirza bērnu audzināšanu, tad viľi uztvers sevi 

(nevis Dievu) par vecāku dzīves centru. Un rezultātā izaugs par egoistiem. Zinot šo bērnu 

audzināšanas noslēpumu, dievbijīgs cilvēks visus spēkus atdod kalpošanai Dievam. Pēc tam, 

iegūstot nesavtīgas dzīves garšu, viľš visiem spēkiem mēģina palīdzēt apkārtējiem iegūt laimi. 

Bērni, pārliecinoties, ka šāds noskaľojums atnes vecākiem laimi, paši sāk dzīvot citu labā. Tā 

rezultātā viľi kļūst laimīgi un tādus padara arī vecākus. Tas viss notiek pateicoties bērnu 

iesaistīšanai patiesības izziľas procesā. 

Lasītājs: Tātad, saskaľā ar Vēdām, cilvēkam par savu dzīves mērķi nevajag izvirzīt labu 

bērnu izaudzināšanu? 

Autors: Nē, Jūs mani nepareizi sapratāt, tāds mērķis ir jāizvirza. Tomēr jāsaprot, ka ir vēl 

augstāks mērķis – pašam sasniegt garīgu pilnību un palīdzēt to sasniegt arī saviem bērniem. 

86

Lasītājs: Vai tiešām, ja izvirzu par galveno mērķi nesavtīgas rūpes par saviem bērniem, 

tad rezultātā viľi izaugs savtīgi? 

Autors: Ja vēlaties nesavtīgi rūpēties par saviem bērniem, tad viľi neizaugs savtīgi. 

Tomēr, izskatās, Jūs to nesaprotiet. Nav tik vienkārši saprast, ko nozīmē būt nesavtīgam attiecībā 

pret savu bērnu. Tas nozīmē, ka nevajag uzskatīt viľu „par radniecīgām asinīm”, kas atnācis šajā 

pasaulē, lai izdabātu vecāku jūtām. Vecākiem jāsaprot, ka bērns ir personība, pret kuru viľi 

izpilda vecāku pienākumu. 

Ja Jūsu mērķi attiecībā pret bērniem būs nesavtīgi, tad šajā gadījumā bērni izaugs par 

dievbijīgiem cilvēkiem. Taču vēlreiz atkārtoju, ka vēlme dzīvot tikai saviem bērniem rodas no 

egoisma un tikai no tā. Tādā noskaľojumā bērni visādā ziľā izaugs egoisti. Beigās vecāki dzer 

nevis nektāru, bet vienu vienīgu vilšanās indi. Jūs vēl pārāk dziļi neizprotiet, ko nozīmē 

nesavtīgas rūpes par saviem bērniem. 

Lasītājs: Jūs man galīgi sajaucāt prātu. Ja viss ir tik sareţģīti, tad paskaidrojiet, lūdzu, ko 

nozīmē nesavtīgi rūpēties par saviem bērniem? Kā mīloša tēva apziľā darbojas egoisms? 

Autors: Egoismam ir divas pamat sastāvdaļas: 

- „es” sajūta, kas rada vēlmi rūpēties par paša labklājību; 

- „mans” sajūta, kas rada vēlmi rūpēties par saviem tuviniekiem. 

Daţreiz egoisma ietekmē „mans” sajūtas izpauţas spēcīgāk, kā „es” sajūtas. Tāpēc vecāki 

bieţi ir gatavi atdot par saviem bērniem pat dzīvību. Tā viľu apziľā nostrādā egoisms vai 

pašsaglabāšanās sajūtas. Bērni nav es, tomēr tie ir mani bērni. Tā sajūta, ka bērni ir mani, nevis 

sveši, ir viscaur egoistiska. Ja bīstamā situācijā nonāks sveši bērni, tad spontāna vēlme, atdot par 

viľiem savu dzīvību, parasti nerodas. 

Lasītājs: Ja vēlme atdot par maniem bērniem dzīvību ir mana egoisma izpausme, tad es 

tikai atbalstu savu egoismu un esmu gatavs tik, cik vien nepieciešams iet tā pavadā. 

Autors: Arī es atbalstu šādu egoisma izpausmi, tik un tā ar šo „mans” sajūtu jābūt 

uzmanīgam, jo tā saviem bērniem var kaitēt, nevis izdarīt labu. Tādas, pirmajā mirklī 

„cēlsirdīgas”, jūtas patiesībā tikai bojā bērnu. Komunicējot ar savu bērnu no egoisma pozīcijām, 

mēs egoismu viľā arī attīstām. 

Lasītājs: Ja vecāki pastāvīgi domā tikai par saviem bērniem, tad tie nenovēršami izaugs 

par egoistiem, kā rezultātā gan vecāki, gan bērni būs nelaimīgi? 

Autors: Jā, diemţēl tā tas ir. Ja bērni redz, ka visa uzmanība ir koncentrēta tikai uz 

viľiem, tad no pašas bērnības viľi sāk uzskatīt, ka visiem apkārtējiem cilvēkiem jādzīvo tikai dēļ 

viľu labsajūtas. Tāpēc viľi arī izaug par egoistiem. Kad novecojušiem vecākiem nepieciešama 

palīdzība, egoistiski noskaľoti bērni nepalīdz, jo viľi jau sākotnēji ir noskaľoti apmierināt tikai 

savas vajadzības. Bērnu egoisms darbojas savādāk, kā viľu vecāku egoisms. Bērni pierod tikai 

ľemt, nevēloties atdot kaut ko pretī. Un kad nav vairs ko gūt, viľi sāk izturēties pret vecākiem 

nevērīgi, uzskatot viľus par nekam nederīgiem un liekiem. Pat vēl vairāk, bieţi dziļi dvēselē tādi 

„pateicīgi” bērni gaida, kad viľu vecāki beidzot „beigs mocīties”. 

Lasītājs: Vai tiešām to cilvēku, kuri veltījuši viľiem visu savu dzīvi, bērni, gaidīs savu 

labdaru nāvi un novedīs vecīšus līdz pilnīgam izmisumam? 

Autors: Vēlreiz atkārtoju, egoists par saviem bērniem rūpējas, kā par savu paša daļu. Vai 

šajā gadījumā var runāt par to, ka viľš dzīvi veltījis kādam citam? Protams, nē, jo egoisms rada 

tikai egoismu. Tāpēc arī tādu vecāku bērni izaug par egoistiem. Bērnu egoisms, kuriem ar laiku 

parādās sava ģimene, jau izplatās viľu ģimenes iekšienē, bet padzīvojušie vecāki atrodas ārpus 

jaunradītās ģimenes. 

87

Kaislīgi cilvēki dzīvo savai ģimenei un cenšas visu vilkt zem sevis. Bērna vecumā viľi 

rod laimi vecāku mīlestībā, pēc tam, kad uzmanība pārslēdzas uz personīgām dzimumattiecībām, 

vecāki paliek otrajā plānā. Tā viľi pamazām pārstāj interesēties par sirmajiem vecākiem, bet ar 

aizvien pieaugošu interesi aizraujas ar personīgo dzīvi. Vecāki turpina patiesi ticēt, ka viľu pūles 

kādreiz atmaksāsies. Taču, sev par lielu izbrīnu, tā arī nesagaida nekādu atbildes pateicību. 

Rezultātā, jau tuvāk vecumam, viľiem nāksies dzert tikai vilšanās indi. 

Lasītājs: Jūs uzskatiet, ka egoistiski noskaľoti bērni izrādīs nevērību un antagonismu 

pret saviem vecākiem? 

Autors: Nē, kaislību guna ne vienmēr darbojas atklātā antagonismā. Klajš negatīvisms 

viľu attieksmē nebūs manāms. Bērni, audzināti kaislību gunas ietekmē, izrādīs šķietamu 

atsaucību un rūpes. Bet jebkuri vecāki viegli sapratīs savu bērnu noskaľojumu pēc tā, kā viľi 

izturas pret to problēmām. Nedomājiet, ka sirmi vecāki nespēj sajust sirdij tuvu bērnu 

noskaľojumu. 

Sajūtot bērnu noskaľojumu, tādi vecāki šausmīgi cieš un daudzi no viľiem beigu beigās 

saprot, ka dzīve nodzīvota velti. Tad viľiem parādās liels uztraukums par mantu, ko visu mūţu 

krājuši bērniem. Padomājiet, lai to uzkrātu cilvēks visu mūţu strādā, un pēkšľi tā nenovēršami 

nonāks nepateicīgo bērnu rokās. To pašu bērnu rokās, kas tevi nodevuši tajā dzīves momentā, 

kad dzīvē bez vecuma un ciešanām nekas vairs nav atlicis. Nāksies atdot visu, kam dzīvoji, tiem, 

kas tevi nodeva. Vai tad tā ir laime? 

Lasītājs: Jā, diezgan drūmas beigas. Protams, ja skatās patiesībai acīs, tad jāatzīst, ka tā 

ir tipiska parādība. Tomēr es neticu, ka tas notiks arī ar mani. Vai tiešām tāds ir visu cilvēku 

liktenis, kuri, nonākuši kaislību gunas ietekmē, par galveno dzīves mērķi izvirzījuši uzaudzināt 

savus bērnus? 

Autors: Vai mēs kaut kam ticam vai nē, tik un tā jāatzīst, ka eksistē materiālās dabas 

gunu likumsakarīga darbība, kas izvirza par savu mērķi iemācīt mums dzīvot pareizi. Tās 

iedarbojas uz visiem cilvēkiem vienādi, un viľu spēks ir absolūti nepārvarams. Tāpēc, ja 

darbojamies kaislību gunā, naivi cerot, ka dzīvē galvenais ir iekrāt tā vairāk naudas, tad ciešanas 

nenovēršami mūs noķers. Tādā veidā nevarēsim nodrošināt materiāli laimīgu nākotni saviem 

bērniem. Pieturoties pie šādiem uzskatiem par dzīvi, neviens vecumā neizbēgs no indes garšas. 

Lasītājs: Iznāk, ka nevajag rūpēties par saviem bērniem, lai dzīvo, kā var? 

Autors: Uzvariet sevī kaislību gunu, kas spieţ Jūs domāt kategoriskās galējībās. Ar 

saviem prātojumiem es nebūt nedomāju, ka ir pieļaujama bezatbildīga attieksme pret bērniem. 

Dievbijīgs cilvēks arī pastāvīgi domā par savu bērnu labumu. Taču tā rīkojoties, viľa darbība nav 

vērsta uz kalpošanu bērniem, bet gan cenšanos iemācīt palīdzēt apkārtējiem cilvēkiem un kalpot 

Dievam. 

Lasītājs: Tātad viľam tomēr ir tieksme atstāt savus bērnus bez gādības? 

Autors: Gluţi pretēji, viľš pastāvīgi tiem pievērš uzmanību, bet atšķirībā no kaislīga 

cilvēka, dara to pareizā veidā. Ja cilvēka dzīves galvenais mērķis ir garīgais progress, tad veltot 

sevi kalpošanai Dievam, viľš spēs iemācīt saviem bērniem šo kalpošanas garu. Nesavtība rada 

nesavtību, šāds noskaľojums bērniem dāvina maksimālu laimi un tāpēc ir rūpju augstākā 

izpausme. 

Lasītājs: Šķiet, ka sapratu Jūsu domu. Lai rūpētos par saviem bērniem dievbijīgs cilvēks 

nekoncentrējas uz tiem, bet gluţi pretēji, cenšas novirzīt kā savu, tā arī viľu uzmanību uz 

kalpošanu Dievam un cilvēkiem. Bērni, skatoties uz tēva piemēru, cenšas viľam līdzināties un 

iesaistīti kopējā labā darbā, nejūt uzmanības trūkumu. 

88

Autors: Jā, dievbijīgi bērni visu laiku vēlas, lai viľus nodarbinātu ar kaut ko, kas citiem 

nestu labumu. Protams, ja tādus bērnus neiesaista pozitīvā darbībā, tādā gadījumā viľi arī būs 

nelaimīgi. Labi, ka tikāt skaidrībā ar tik sareţģītu jautājumu. Parasti nav viegli saprast, kā 

cilvēki, nepieliekot pārmērīgas pūles bērnu audzināšanā, tajā pat laikā pašaizliedzīgi 

nodarbojoties ar lietām, kas vērstas uz kopēju labumu, var viegli iedod viľiem labu audzināšanu. 

Vienkārši jāmāk iesaistīt savus bērnus nesavtīgas darbības (kalpošanā Dievam) procesā. 

Lasītājs: Iznāk, ka dievbijīgi bērni ir laimīgi, neiegūstot, bet, gluţi pretēji, daloties ar 

citiem? 

Autors: Izskatās, ka Jūs esiet ticis skaidrībā ar šo jautājumu. 

Lasītājs: Jā, saruna iznāca nopietna. Es sāku saprast, ka kaislību guna nav tas 

nekaitīgākais jociľš. Lai iegūtu skaidrību par kopējo bildi, paskaidrojiet vēlreiz ar citādiem 

piemēriem, kā pieľemot laimes koncepciju kaislību gunā, cilvēks sākumā dzer nektāru, bet pēc 

tam indi. 

Autors: Protams, mēs šo svarīgo tēmu apskatīsim vēl dziļāk, bet tagad izdarīsim sarunas 

kopsavilkumu. 

SECINĀJUMS: Tāda ir sūrā realitāte – ja izvēlamies nepareizu laimes izpratni un 

dzīvojam tikai sev, tad beigu beigās nāksies sastapties ar vilšanos un izraudāt ne mazums rūgtu 

asaru. Tas pats notiks arī tajā gadījumā, ja uzskatīsim, ka dzīvi pilnīgi veltam augstiem ideāliem, 

bet realitātē dzīvojam, lai apmierinātu savu egoismu. 

Tāpēc katram saprātīgam cilvēkam nopietni jāpēta, kādēļ viņš dzīvo un uz ko vērsti ir 

viņa centieni. Dzīvē nekad nav par vēlu visu mainīt uz labo pusi. Labo darbu rezultāti ar mums 

kopā pāries no šīs dzīves uz nākošo. Pat pašas dzīves beigās, izdzerot vilšanās biķeri, jāpacenšas 

saprast, kas ir tā mērķis. Pārstājot veltīgi nodoties sērām, cilvēks iegūst iespēju sakoncentrēt 

saprātu uz Dievu un sasniegt augstāko dzīves pilnību. 

Ne vienmēr saldi dzērieni ir veselīgi 

Vairums uz Zemes dzīvojošo cilvēku atrodas kaislību gunas ietekmē, kā rezultātā izjūt 

entuziasmu tikai tad, kad nojauš drīzu tikšanu pie naudas, kas sola ilgi gaidīto baudu. Visa dzīve 

kaislīgiem cilvēkiem grieţas apkārt naudai, prestiţam un seksam. 

Jaunībā, kad vēl ir daudz spēka, kaislīgi cilvēki gaida no dzīves lielus materiālus 

panākumus. Izmantojot jauno ķermeni kā baudas ieroci, viľi pavada visu brīvo laiku seksuālās 

izpriecās un izklaidēs, nesaprotot, ka nevaldāma apreibinošās kaislību dziras baudīšana nākotnē 

sola vienu vienīgu indi. Viľi dzīvo tagadnē un domā par nākotnes dzīvnieciskajām izpriecām. 

Gan mācību laikā, gan saspringtajā darbā viľu domas nogrimušas izklaides priekšnojautās, jo 

savādāku laimi viľi nespēj iedomāties. 

Kad viľi sasniedz noteiktus panākumus, tad mēģina no dzīves izspiest maksimāli 

iespējamo. Tā nemanāmi paiet baudas laiks, un kaislīgā dzira lēnām, bet pārliecinoši beidzas. 

Viľu attiecības ar radiniekiem un draugiem, egoisma apgānītas, pamazām bojājas, bet kādreiz tik 

veselais ķermenis kļūst slims un nolietots. Rezultātā, viľi agri vai vēlu saprot, ka šis lolotais 

sapnis par materiālo laimi patiesībā ir tikai skaists, bet pēc garšas rūgts konfekšpapīrītis. Pat tad, 

kad kaislīgās dziras nektārs ir jau gandrīz beidzies, viľi joprojām ir cerību pilni attiecībā pret 

nākotnes laimi, tomēr nākotnē viľus gaida praktiski vienas vienīgas ciešanas. 

89

Lasītājs: Es nejūtu, ka nākotnē atnāks ciešanas. Vai tad var, esot naudai un cieľai, no tā 

ciest? Es to vienkārši nesaprotu. 

Autors: Un nesapratīsiet arī, kamēr nepienāks laiks. Tāda ir kaislību gunas varenība, ka 

tā nedod saviem proteţē sajust vilšanos pirms laika. Tāpēc visu kaislību gunai pakļauto cilvēku 

liktenis ir dzīvot ar cerībām uz nākotni. Nākotnes laimes cerības ir spēks (kaislību gunas spēks), 

kas piespieţ cilvēkus arvien sasprindzinātāk un sasprindzinātāk strādāt. 

No otras puses, iegūstot dievbijības gunas aizsardzību, var izbēgt no visām šīm ciešanām. 

Dievbijīgam cilvēkam nav nepieciešams gaidīt laimi, viľš vienmēr, pat neesot turīgs, spēj būt 

laimīgs. 

Lasītājs: Piekrītiet, ja tādas izpratnes nav, tad kāda jēga radīt šķietamību, ka esi laimīgs, 

ja patiesībā jūties slikti? 

Autors: Jā, Jums taisnība, kamēr apziľa vēl nav attīrījusies, kādu laiku nāksies dzert 

indi. Dievbijīgu cilvēku cīľas ar saviem trūkumiem inde nemaz nebaida. Jo viľš priekšā redz 

laimi un tās dēļ gatavs paciest grūtības. 

Lasītājs: Es tik un tā nesaprotu, kāpēc cilvēkam jācieš, ja viľam ir nauda. Ja ir nauda, tad 

tūlīt pat atnāk cieľa, labs sabiedriskais stāvoklis un komforts. Vai tad tas viss nav laime? 

Autors: To var saukt par laimi, bet tikai īslaicīgu. Cilvēks pie visa ātri pierod, tomēr lieta 

tāda, ka mūs piemeklē ne tikai panākumi, bet arī neveiksmes. Pie tam tās neietilpst cilvēku 

plānos. 

Lasītājs: Man grūti iedomāties dievbijīgu cilvēku. Vai viľš var būt arī bagāts un 

sabiedrībā cienīts? 

Autors: Jā, tā notiek diezgan bieţi. 

Lasītājs: Kā var gūt panākumus, nepieliekot pūles? 

Autors: Viľš visu sasniedz viegli un bez īpašām pūlēm, jo viľam ir labs raksturs un 

pozitīvs noskaľojums. Dievbijīgs cilvēks arī var būt bagāts un cienījams, tomēr viľš augstu vērtē 

pavisam citas lietas. Viľam svarīgs ir patiesums, godīgums, labsirdība, vienkāršība, nesavtība, 

mīlestība pret darbu. Šīs patiesās dzīves vērtības par naudu nenopirksi. 

Lasītājs: Kas notiek ar tiem, kas uzskata, ka laime atkarīga tikai no naudas un prestiţa? 

Autors: Agri vai vēlu cilvēks, kas atrodas kaislību gunas ietekmē, atklāj, ka viľam apkārt 

ir tikai liekulība un izrādīšanās. Pat esot milzu bagātībām, viľš nevar nopirkt patiesumu, 

uzticību, nesavtību, godīgumu, līdzcietību, pazemību, īstu mīlestību. Kad viľš sāk saprast, ka 

apkārt nav neviena cilvēka, kam varētu uzticēties, tieši tajā brīdī viľš sāk dzert indi. Vai kaislīgs 

cilvēks to vēlas, vai nē, bet viľam kārtīgu indes devu nāksies iedzert jebkurā gadījumā. 

Lasītājs: Ja cilvēkam tomēr ir izdevies nopelnīt pietiekami daudz naudas mierīgai 

dzīvei? 

Autors: Kaislīgam cilvēkam nauda asociējas ar laimi. Tāpēc, esot naudai, viľš gaida 

laimi. Taču visi apkārt esošie cilvēki, izturas pret bagātu cilvēku ne tā, kā pret teliľu, kurš jābaro 

ar piena, glāstu, rūpju un mīlestības laimi. Gluţi pretēji, visi bez izľēmuma, pat paši tuvākie 

cilvēki, izturas pret viľu, kā pret naudas govi, kuru pēc iespējas vairāk jāslauc. Katru reizi, kad 

kaislīgs cilvēks saprot, ka nav telēns, bet slaucama govs, viľam neizbēgami jādzer inde. 

Lasītājs: Jūs runājiet ļoti pārliecinoši, bet tik un tā man neticas, ka, esot naudai, es būšu 

nelaimīgs. Tāpēc, lūdzu, paskaidrojiet, kā izskatās pārejas moments, kad viss kaislību gunas 

nektārs ir izdzerts un turpmāk nāksies saľemt indes porciju? 

Autors: Nedomājiet, ka tik viegli ir apzināties, ka īstu laimi par naudu nenopirksi. Īsta 

laime atrodas nesavtīgas mīlestības, rūpju un draudzības sfērā. Bet pat šī mīlestība nav 

salīdzināma ar mīlestību pret Dievu. Lai saprastu šos īpašos noslēpumus, nepieciešams dziļi tikt 

90

skaidrībā, ka laimes izpratne kaislību gunā pašos pamatos atšķiras no patiesas laimes. Tāpēc 

sākumā parunāsim par to, kā uz mums iedarbojas kaislību guna, bet pēc tam Jūs pats nojautīsiet, 

kad atnāks ciešanas. 

Lasītājs: Labi, esmu gatavs paklausīties. 

Autors: Egoistiskas laimes jūtu mudināti, mēs nekavējoties nokļūstam kaislību gunas 

ietekmē. Tā uzspieţ maldīgu priekšstatu, ka šai pasaulei vienkārši ir pienākums nest mums laimi 

un baudu. Centīgi mācoties institūtā, kaislīgs cilvēks gaida nākotnes laimi, kas it kā automātiski 

nāks no iegūtā prestiţās augstskolas diploma un no pieprasītās specialitātes. Visiem spēkiem 

piemeklējot sev dzīves biedreni, viľš domā, kā viľa viľu mīlēs un izklaidēs. 

Kaislīgam cilvēkam šķiet, ja viľam būs nauda un cieľa, tad visi cilvēki sāks no sirds par 

viľu rūpēties un mīlēt. Kaislīgs cilvēks nesaprot, ka arī apkārtne ir noskaľota savtīgi un tieši 

tāpat gaida rūpju izpausmi, atbalstu un mīlestību no viľa puses. Paši tuvākie cilvēki sirds 

dziļumos tic, ka viľš, kā naudas maiss, sāks patiesi par viľiem rūpēties un no visas sirds mīlēt. 

Visi šie kaislīgie cilvēki gaida, ka kopā ar naudu pie viľiem atnāks arī pienācīga laime. 

Bet ziniet, sabojāti ar muļķīgo ideju par to, ka laimi var nopirkt par naudu, viľi agri vai vēlu 

saskarsies ar viltību un vienaldzību pret sevi, kas radusies no tuvinieku un draugu egoistiskā 

noskaľojuma. 

Lasītājs: Kāpēc šī ilūzija, ka laime atkarīga no naudas, tik dziļi iesēdusies mūsu galvās? 

Jāsaka godīgi, pat Jūsu pārliecinošie paskaidrojumi patiesībā mani neiedvesmo mainīt attieksmi 

pret dzīvi. Neskatoties uz Jūsu minētajiem daudzajiem pierādījumiem, man tik un tā šķiet, ka bez 

naudas mani sagaida vienas vienīgas ciešanas. Ja palikšu nabags, tad visi no manis novērsīsies. 

Autors: Ne Jums vienam tā šķiet, arī citi domā tāpat. Kaislību guna nemanot skubina 

domāt paradoksāli un Jūs atkal esiet nonācis galējībās. 

Kurš Jums teica, ka cilvēkam nauda rodas tikai tiecoties pēc bagātības? Gluţi pretēji, ja 

cilvēkam ir tieksme patiesi rūpēties par visiem apkārtējiem un strādāt ar mīlestību, nevis alkām 

pēc naudas, tad viľš vienmēr būs pārticis. Vai tiešām Jūs uzskatiet, ka cilvēki nenovērtēs tādu 

retu un visiem nepieciešamu noskaľojumu? 

Lasītājs: Protams, novērtēs. Ja cilvēks godīgi par visiem rūpējas un mīl savu darbu, viľš, 

bez šaubām, būs veiksmīgs. Es arī saku, ka nauda nevienam netraucē, pat dievbijīgam cilvēkam. 

Tāpēc dievbijīgi cilvēki droši vien arī mīl naudiľu, tieši tāpat, kā kaislīgie. 

Autors: Nevajag domāt, ka, pieķeroties savam makam, cilvēks kļūst laimīgs. Gluţi 

pretēji, pacentieties saprast, ka jācenšas vēl vairāk iemīlēt darbu, izrādīt nesavtīgas rūpes par 

apkārtējo sabiedrību un mazāk pieķerties atlīdzībai. Tikai tādā gadījumā veiksme darbā un mājās 

būs garantēta. 

Lasītājs: Paskaidrojiet, lūdzu, kāpēc visi ir tik pārliecināti, ka dzīve piespieţ rūpēties 

nevis par citiem, bet par savu maciľu? 

Autors: Esmu gatavs atkārtot atkal un atkal, kaislību guna nekavējoties muļķo katru, kurš 

vēlas baudīt savtīgas laimes garšu. Tā atľem spēju kaut tikai iedomāties par daudz saldākas 

laimes garšas eksistenci, ko dāvā nesavtīgs darbs dievbijības gunā. Kaislību spēks, mērķtiecīgi 

iedarbojoties uz savu lolojumu apziľu, noved cilvēku lokā, kuru dzīve grozās ap naudu un 

izklaidēm. 

Tāpēc kaislīgiem cilvēkiem, kuri ap sevi saskata tikai savu dzīves uzskatu 

apstiprinājumu, patiesi šķiet, ka viľu eksistences jēga sakoncentrējusies izklaidēs. Tātad 

secinājums var būt tikai viens – bez naudas nebūs laimes. Visa dzīve (vairuma cilvēku dzīve) 

aizrit spēcīgā kaislību gunas ietekmē. 

Lasītājs: Kur var redzēt, un kā sajust šo masveidīgo kaislību gunas ietekmi? 

91

Autors: Gunām piemīt smalkā daba un tādā veidā tās ietekmē cilvēku psihi. To ietekmes 

rezultāts redzams visās malās. Piemēram, visos masu informācijas līdzekļos ir bagātīga 

informācija ar rafinētiem piemēriem par cilvēkiem, kuru dzīve piepildīta ar materiālo laimi, 

piedzīvojumiem un baudām. Pat, ja populārs varonis, kas ar savu dzīvi iemieso kaislību gunu, 

saskaras ar lielām grūtībām, viľš no jebkuras situācijas iziet kā uzvarētājs. Ja pēkšľi gaišzilajos 

ekrānos demonstrē filmu, kuras beigās galvenais varonis iet bojā, tad vairums cilvēku siţetu 

uzskata par maz ticamu un neizdevušos. 

Lasītājs: Vai tiešām visas filmas, kuru scenāriji piebāzti ar piedzīvojumiem un mīlas 

dēkām ar laimīgām beigām, rodas kaislību gunas ietekmē, un tiem nav citi mērķi, kā uzturēt 

cilvēkos ilūziju par viľu materiālo uzplaukumu nākotnē? 

Autors: Jā, visām šīm filmām obligāti ir laimīgas beigas, kā vecajā labajā pasakā: „Un 

sāka viľi dzīvot un labumu vairot”. Taču šīs filmas parāda medaļas vienu pusi un tai akli tic 

vienīgi tie bezrūpīgie un naivie cilvēki, kuros tek jaunas un karstas asinis. 

Lasītājs: Ne visi jaunieši, kas tiecas pēc materiāliem panākumiem, laiku pavada 

bezrūpīgi. Gluţi pretēji, vairums no viľiem smagi strādā, apgūst profesijas, tiecas pēc pārticības 

un labas reputācijas. 

Autors: Jā, Jums taisnība, vairums cilvēku nav dīkdieľi, kaislību guna ne vienmēr 

noskaľo uz slinkumu. Savus lolojumus viľa noskaľo mācīties pēc iespējas labāk, strādāt pēc 

iespējas kvalitatīvāk, izveidot sev pašu labāko reitingu un pēc tam iegūt sava darba laimīgos 

augļus. Kaislību guna visu laiku čukst: „Kaut kad tu kļūsi cienījams, bagāts un laimīgs, kaut kad 

visi šīs pasaules prieki būs pie tavām kājām, tagad galvenais gūt panākumus mācībās un iegūt 

pašas labākās augstskolas diplomu”. Bet kas īstenībā sagaida šos jaunos cilvēkus? Tas ir šī 

varenā spēka noslēpuma aizplīvurots. 

Lasītājs: Man šķiet, ka, pārliecinot mani par dievbijības gunas priekšrocībām, Jūs 

pārmērīgi sabieziniet krāsas. Paskatīsimies patiesībai acīs, ja cilvēks ir cienījams, bagāts un 

precējies ar skaistuli, tad kur ir problēma? Man šķiet, ka daudzi cilvēki, tiecoties pēc materiālas 

laimes, sasniedz mērķi un labi pavada laiku. 

Autors: Ne tikai Jūs tā uzskatiet, bet cilvēku vairākums. Ja kaislību guna nevilinātu ar 

nākotnes laimi un neradītu ārējās labklājības bildi, tad kādēļ lai cilvēki tik nevaldāmi tiektos pēc 

tās? Kaislību guna piespieţ gandrīz visu kinematogrāfiju strādāt uz sērijveida seriālu veidošanu, 

tādu kā „Santa Beļiberda”. Ja cilvēki nevēlētos piebāzt galvu ar šo ilūziju par nākotnes laimi, tad 

šādas filmas neviens neskatītos. Sapnis par tuvojošos laimi dod spēkus izciest visas grūtības un 

trūkumus, kas ir neizbēgami, tā dzenoties pēc naudas un panākumiem. Šis sapnis tik ļoti mīkstina 

likteľa triecienus, ka cilvēks nodzīvo visu dzīvi cerot, bet tā arī neiepazīstot īstu laimi. 

Lasītājs: Tomēr kāpēc cilvēks, kurš tiecas pēc materiālas laimes, to neatradīs? Cik es 

saprotu, visi tie, kas guvuši panākumus, jūtas diezgan labi. Atveriet acis un paskatieties uz šīs 

pasaules varenajiem, viľi ir pietiekami apmierināti ar savu dzīvi. Kaut kā tos slazdus, par ko Jūs 

visu laiku runājiet, viľos nevar novērot. 

Autors: Pats interesantākais, ka šīs pasaules varenajiem, tāpat kā Jums šķiet, ka viľi ir 

pa īstam laimīgi. Jā, ārēji viľi vienmēr un ar visu ir apmierināti, bet tas vēl nenozīmē, ka viľi ir 

patiešām laimīgi. Aktieris, kas tēlo kādu lomu, var dvēselē pārdzīvot kādas bēdas, bet loma 

uzliek pienākumu ārēji izskatīties ļoti laimīgam un bezrūpīgam cilvēkam. 

Lasītājs: Iznāk, ka kaislību guna piespieţ visus neapzināti spēlēt „savas laimīgās 

lomas”? 

Autors: Jā, cilvēki runā, ka visa dzīve ir spēle. Kaislīgi cilvēki neizprot, ka cilvēks spēj 

iepazīt patiesu un neviltotu laimi. Tajā arī slēpjas kaislību gunas viltība, cilvēki, kas sasnieguši 

92

materiālos panākumus, neskatoties uz iekšējo neapmierinātību, pastāvīgi tēlo, ka viľiem ir ļoti 

patīkami dzīvot. Viľi lielās draugu un tuvinieku priekšā ar savu labklājību. Neviens no viľiem 

pat nenojauš, ka šādu teātri viľi grib spēlēt varenā reţisora – kaislību gunas – ietekmē. Ievedot 

ilūzijā, šis spēks uztur cilvēku tieksmi baudīt materiālo laimi, slēpjot ideju par garīgās 

(neuzpērkamās, nesavtīgās un patiesās) laimes eksistenci. 

Lasītājs: Lai viľi lielās citu priekšā, bet kādēļ viľi māna paši sevi, kāda jēga? 

Autors: Nedomājiet, ka ir tik viegli sev atzīties, ka pats panākumu jēdziens šajā dzīvē ir 

ēterisks, īpaši, kad visapkārt viss pārliecina par pretējo. Katru dienu kaislību gunā sekmes 

guvušais cilvēks dzird apbrīnas izsaucienus. Kā var nepadoties šādai provokācijai? Tomēr 

apkārtējie cilvēki neskatās kā uz savas mīlestības objektu, bet kā uz barotavu, kur var iegūt 

naudu, slavu un labu stāvokli sabiedrībā. 

Lasītājs: Kāpēc visi viľu slavē? 

Autors: Vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, viľi tādā veidā cenšas būt tuvāk viľa naudai un 

reputācijai. Otrkārt, visi, kas mēģina uzlekt viľa augstumā, patiesi tic, ka viľš tad arī ir tas 

laimīgais cilvēks. Ko viľam atliek darīt? Tikai izstiept muti amerikāľu stilā, demonstrējot savu 

laimīgo smaidu. 

Apbrīnojami, bet kaislību gunas ietekmē, cilvēki pamanās šo labklājības ainu uzzīmēt ne 

tikai apkārtējo cilvēku prātos. Bieţi viľi cenšas apmānīt pat paši sevi, uzskatot, ka viss viľu 

dzīvē ir ideāli. Taču padomājiet, kāda laime var būt cilvēkam, kuram apkārt ir tikai savtīgi 

cilvēki, kas pastāvīgi dzer viľa asinis? 

Lasītājs: Nesaprotu, ja cilvēks tik tiešām ir sekmīgs, ar viľu lepojas, viľu mīl, tad kāpēc 

jāizliekas, ka laimes nav? Kāpēc tēlot muļķīgu neveiksminieka lomu, ja tu tiešām esi zirgā? 

Autors: Jā, ja esi zirgā, tad neteiksi, ka neesi. Jums vienkārši ir grūti noticēt, ka visi šie 

zirgi ir tikai manekeni. Kaut kādā mērā viľi, protams, jūtas laimīgi, bet tieši tik, cik laimīgi ir 

ciešu publikas vērību piesaistoši cilvēki. Vēlreiz saku, ka par patiesām jūtām te nevar būt runa. 

Lasītājs: Jūs gribiet teikt, ka sasniedzot panākumus dzīvē, cilvēki, kas atrodas kaislību 

gunas ietekmē, ir nelaimīgi un tikai izliekas, ka viľiem viss ir labi? 

Autors: Saprotiet taču vienreiz, kas ir īsta laime, patiesa vaļsirdība, rūpes un mīlestība. 

Tās vienmēr rodas tikai uz nesavtīgu, godīgu attiecību pamatiem. Šie „veiksmīgie” cilvēki, 

pārliecināti, ka sasnieguši laimi, vienkārši tēlo laimīgo lomu. Tā kā uz materiālās laimes altāra 

nolikta visa dzīve, viľi baidās sev un citiem atzīties, ka nav lielas laimes, bet tikai ārišķīga 

izrādīšanās un falšs. Viss, kas ap viľiem notiek, ir tikai laimes spēle un nekas vairāk. 

Lasītājs: Vai Jūs saprotiet, ka ar saviem vārdiem metiet izaicinājumu daudziem 

cienījamiem cilvēkiem? Varbūt viľiem labāk nezināt par lietu īsto būtību, lai priecājas vismaz 

par to, kas viľiem ir? 

Autors: Nē, nē, ticiet, es nevienu nevēlos izsaukt uz polemikas dueli, vienkārši mēs 

apskatām piemērus, kā gunas ietekmē cilvēka apziľu. Starp citu, es to daru pēc Jūsu lūguma. 

Tāpēc velti mani vainojiet prokurora nosliecēs. 

Lasītājs: Nu labi, nedusmojieties, lūdzu, un paskaidrojiet man, kāpēc cilvēks, kas atrodas 

kaislību gunas ietekmē, gūstot panākumus un uzplaukumu materiālajās lietās, zaudē patiesas 

attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem? Jo kaislīgi cilvēki arī bieţi viens par otru uzmanīgi rūpējas, 

visā palīdz viens otram. 

Autors: Jā, ārēji viss tā arī izskatās, kā Jūs teicāt. Saprotiet, ka īsta laime vienmēr atnāk 

tikai pateicoties nesavtībai. Tikai nesavtība rada patiesas cilvēku savstarpējās simpātijas. Ļoti 

lietišķas attiecības starp kolēģiem un patērētāja noskaľojums starp radiniekiem nevar dāvāt 

harmoniju, uzticību, dziļu apmierinātību un laimi. Vēloties izmainīt radinieku attieksmi pret sevi, 

93

viľi cenšas palīdzēt tiem, bet, ticiet, aiz šīs vēlmes reti stāv pašuzupurēšanās. Vēl vairāk, daţreiz 

tādas rūpes ir tikai auksta aprēķina diktētas. 

Cilvēks, atrodoties kaislību gunas ietekmē, patiesībā vienmēr laimi grib tikai pats sev. 

Taču saprotot, ka visi visapkārt ir noskaľoti tieši tāpat, un saprotot, ka diez vai sagaidīs kaut ko 

nesavtīgu, viľš pret paša gribu mēģina vismaz kaut kā būt noderīgs. Taču šī vēlme izdarīt kaut ko 

labu apkārtējiem cilvēkiem nebūt nav nesavtīga. 

Lasītājs: Ja kaislīgs cilvēks visiem spēkiem cenšas rūpēties par apkārtējiem cilvēkiem, 

vai tiešām par to viľu necienīs un nemīlēs? 

Autors: Protams, cienīs, bet ne vairāk, kā viľš „izskata pēc” mīl viľus. Ticiet, auksts 

aprēķins vienmēr rada aukstu aprēķinu un neko vairāk. Tāpēc šajos cilvēkos radušās pateicības 

jūtas nebūt nav patiesas mīlestības un rūpju izpausmes. Šīs pateicības jūtas patiesībā ir ļoti 

virspusējas un bez vēlmes radīt par sevi interesi un izpaust atbildes rūpes, neko citu sevī neietver. 

Daţreiz viľš var visiem spēkiem censties un būt visiem ļoti noderīgs, bet tik un tā viľu 

virza tieksme uzlabot savu materiālo stāvokli un neko vairāk. Problēma ir tāda, ka par savu 

rīcību viľš vienmēr gaida atalgojumu. Tāpēc viľa sirds paliek kurla un nejūtīga attiecībā pret 

visiem apkārtējiem. Taču jebkurā situācijā viľš turpina maigi mīlēt sevi. 

Lasītājs: Ja cilvēks sasniedzis ievērojamus panākumus sabiedrībā, vai apkārtējie cilvēki 

to nenovērtēs? 

Autors: Dabīgi, katrs kaislīgs cilvēks gaida novērtējumu un pateicību par savu darbu. 

Kaislību guna piespieţ cilvēkus ticēt, ka apkārtējie sāks viľiem izdabāt un līdz ar to atnesīs 

laimi. Tomēr, kā Jūs jau saprotiet, visām šīm rūpēm ir ārišķīgs un ne tuvu patiess raksturs. Tāpēc 

pateicības jūtas arī paliek tikai virspusējas. 

Egoists patiesi var rūpēties tikai pats par sevi. Kaislīgi cilvēki bieţi spēlē teātri, 

demonstrējot milzīgu pateicību visiem apkārtējiem. Taču šis kino drīz vien visiem apnīk. Tādā 

veidā kaislīgam cilvēkam (kas alkst pēc patiesas uzmanības) ievilkusies laimes gaidīšana beidzas 

ar vilšanos un milzīgas indes devas izdzeršanu. 

Lasītājs: Ko dara kaislīgs cilvēks, kad viľam apnīk dzert vilšanās indi? Kā rīkoties, lai 

izlabotu Jūsu aprakstīto situāciju? 

Autors: Daudzas reizes apdedzinoties pret draugu un radinieku savtību, kaislīgs cilvēks 

sākumā mēģina izlikties, ka viss ir normāli. Bet, kad neuzticības un negatīvisma situācija 

pārmērīgi sakaist, viľš izlemj, ka steidzami kaut kas ir jādara. Rezultātā, piemēram, iet pie 

„moderna” psihologa vai kaut kādos „elitāros” kursos, kuros māca kvalitatīvas un efektīvas 

saskarsmes mākslu. Ja šie kursi nepamatojas uz nopietniem rakstiem, tad tie visbieţāk nespēj 

izmainīt viľa laimes izpratni. 

Rezultātā „izmācoties”, viľš no visa dzirdētā kursos secina, ka kaut kā jācenšas izraisīt 

apkārtējos cilvēkos patiesu attieksmi pret sevi. Egoisma ietekmē turpina domāt, ka viľa 

problēmās ir vainīgs kāds, bet tikai ne viľš pats. Tāpēc, ja apkārtējos cilvēkus izdosies piespiest 

izmācīties šīs efektīvās psiholoģiskās metodes, viľi varēs viľu iemīlēt, tad laime nešaubīgi 

atnāks. 

Apgūstot vadošās metodes, kas māca, kā piespiest citus mīlēt sevi, viľš cenšas imitēt īstas 

rūpes un mīlestību pret apkārtējiem. Izrunājot patīkamus vārdus un izstiepjot lūpas laimīgā 

smaidā, cenšas viltīgi izmantot apkārtējos cilvēkus savās interesēs. Redzot, ka apkārtējo cilvēku 

attieksme pamazām mainās, viľš jūt iedvesmu un ar jauniem spēkiem tēlo atklātumu. Cītīgi 

mēģina rūpēties par apkārtējiem, smaida tiem, apţilbinot ar amerikāľu smaidu. Tā rīkojoties, 

kaislīgs cilvēks beidzot redz, ka visi apkārtējie patiešām ir apmierināti ar viľa uzvedību un, 

atrodoties viľam blakus, jūt laimi. 

94

Taču problēma ir tajā, ka viľi spēlējas tieši pēc tiem pašiem noteikumiem kā viľš. Arī 

viľiem ir apnikuši konflikti un bezgalīgās savstarpējās pretenzijas: „Kad tu rūpēsies par mani, 

tad es ar tevi būšu maiga un laipna”. Sajūtot, ka pienācīgās rūpes ir klāt, kaislīgi cilvēki sāk 

labpatikā spēlēt šo savstarpējās cieľas teātri. Protams, tēlot laimi ir labāk, kā dzert indi. Taču 

koncerts tik un tā kādreiz beigsies un vilšanās indes dzeršana būs neizbēgama. Jebkura izrāde 

agrāk vai vēlāk beidzas. 

Lasītājs: Kāpēc viľi tēlo, vai tiešām nevar būt patiesi? 

Autors: Ar liekulību, pat ļoti vēloties, izraisīt patiesas jūtas nevar. Ja cilvēkam nav 

nesavtības garša attiecībās ar apkārtējiem, tad par harmoniju ģimenē, par patiesu īstu draudzību 

nevar būt runa. 

Visa kaislīga cilvēka dzīve aizrit šajās ārējās cieľas un ārišķīgās „savstarpējās” mīlestības 

izrādēs. Taču, pierodot pie falša, viľš vairs nesaprot, ka eksistē patiesa draudzība un īsta 

mīlestība. Līdz noteiktam laikam, kaislību gunas ietekmē, cilvēki sirds dziļumos turpina domāt, 

ka principā viss jau nav nemaz tik slikti. 

Lasītājs: Jā, bilde nozīmēta no reālās dzīves, bet Jūs taču saprotiet, cik grūti sev tajā visā 

atzīties. Jo uz altāra upurēta visa dzīve. Bieţi, runājot ar Jums, es vēlos kaut kur aizmukt, bet 

kaut kāds spēks tomēr piespieţ turpināt pētīt visus šos, man smagos, jautājumus. 

Autors: Jūs vienkārši esiet atklāts un godīgs cilvēks, gatavs nopietnai cīľai par savu 

laimi. 

Lasītājs: Atkal jau Jūs mani centieties noķert uz pašnozīmīguma āķa, es taču jūtu, it kā 

katrs Jūsu apsūdzības vārds būtu adresēts man personīgi, un kas gan manī ir pozitīvs? 

Autors: Nē, es nesmejos par Jums, bet tikai runāju par lietu patieso būtību. Ja Jūs 

pieķersieties šai idejai, tad tik tiešām uzķersieties uz šaubu āķa. Es domāju, ka šīs briesmas vēl 

lielā mērā attiecas arī uz mani, kas uzstājas apsūdzētāja lomā. 

Lasītājs: Jā, es saprotu, „Ja esi pacēlis, tad nes un neţēlojies par pacelto smagumu”. 

Autors: Tieši tāds „smagums” laimīgas dzīves likumu pētīšanā mums arī ir ticis. Bet 

grūti mācībās, viegli kaujā. Lai nostiprinātos dievbijībā, sākumā nāksies iestrēbt noţēlas indi. 

Izdarīsim šīs grūtās sarunas secinājumus. 

SECINĀJUMS: Kaislību guna, piesaistot sev visus savtīgos cilvēkus, vilina ar nākotnes 

materiālajiem panākumiem un laimi. Dzīvojot ar sapni par nākotnes labklājību un baudot 

jaunību, kaislīgs cilvēks dzer materiālās laimes nektāru. Piemītot savtīgas laimes izpratnei, viņš 

tic, ka viss šajā pasaulē domāts viņa baudai. 

Šī laimīgas nākotnes ticības „nektāra” baudīšana turpinās līdz brīdim, kad cilvēks 

attopas, ka īstenībā neviens netaisās dancot pēc viņa stabules. Katrs cilvēks pats vēlas būt 

baudījuma centrs un pieprasa attiecībā pret sevi patiesas rūpes un mīlestību. 

Bet rūpes un mīlestība rodas tikai no nesavtīgas vēlmes kalpot citiem. Ar egoistisku vēlmi 

pievērst sev uzmanību nekad nevarēs sasniegt harmoniju attiecībās. Tāpēc visas gaidas, 

attiecībās vienam pret otru kaislīgiem cilvēkiem, ir absolūti iluzoras. 

Beidzot, pārliecinoties, ka viņš nevienam nav vajadzīgs, cilvēks, nokļuvis kaislību gunas 

tīklos, savas dzīves norietā jūt spēcīgu vilšanos, vai vēl uz kaut ko cer, mēģinot apkārtējos 

piespiest atdot viņam pienākošos tiesu. Gan viens, gan otrs atnes tikai ciešanas. Dzēriens, kas 

sākumā kaislību gunā šķita salds, izrādās viena vienīga vilšanās inde. 

95

Murgainās laimes šausmas gara tumsības gunā. Kam tās 

vajadzīgas? 

Vilšanās, tā vēl nav noţēla. Tikai noţēla aizved cilvēku cēlākas laimes meklējumos. 

Savukārt vilšanās bieţi mudina mēģināt meklēt vēl samaitātāku laimi, nekā kaislību gunā. 

Cilvēks, viļoties kaislību dzīvē, pietiekoši sastrēbies ciešanas, sāk domāt, ka visa pasaule ir viens 

vienīgs „bardaks”. Pēc viľa domām, laimīgs var būt tikai tas, kurš iemācīsies visu vēlamo ľemt 

ar spēku. 

Pieľemot šādu lēmumu, cilvēks nekavējoties nokļūst gara tumsības gunas ietekmē, kura 

pēc tam pilnībā izkropļo viľa laimīgas dzīves izpratni. Esot kaislību gunā, viľš tiecās pēc laimes, 

spēlējot „elitāru” un „krutu” „īstās” dzīves teātri. Tagad viľš ir pārliecināts, ka laimīgs būs tikai 

tas, kurš ies pār citu galvām. Viľa sirdī pamazām dzimst ticība, ka laimi var iegūt tikai ar 

vardarbību. 

Lasītājs: Nu labi, es piekrītu, ka gara tumsības laimei var noticēt. Bet, ja ar visiem 

izrīkosies neţēlīgi, tad no kurienes var rasties laime? Es domāju, ka par cietsirdīgu rīcību galvu 

neviens neglāstīs. 

Autors: Gara tumsībā esošam cilvēkam laimes sajūta rodas tikai tāpēc, ka viľš, 

apskauţot apkārtējos un izjūtot pret viľiem naidu, jūtas spējīgs nesodīti uz nebēdu visiem kaitēt. 

Šo ticību, nesodītas vardarbības iespējai, diktē gara tumsības guna. Nesot citiem cilvēkiem 

ciešanas, pārliecināts par savu pārākumu, cilvēks gara tumsības ietekmē domā, ka viľš savā 

rīcībā ir absolūti brīvs. Jūtot, ka apkārtējie cilvēki nespēj uzvesties tikpat izlaidīgi, viľš sāk ar 

sevi lepoties un uzskatīt, ka viľam nav slikti dzīvot. Viľa laime ir tikai dzīvniecisks uzvaras 

instinkts cīľā par pašsaglabāšanos. 

Visus noziegumus viľš izdara pārākuma, skaudības, neapmierinātu ambīciju, nevaldāmu 

seksuālo vēlmju, cietsirdības, niknuma, alkatības, atriebības un neprāta sajūtu vadīts. Viľš 

vienmēr uzskata sevi labāku par citiem un pat dala visiem apkārtējiem tādas pamācības kā: „Kad 

kļūsiet tikpat „kruti” kā es, tad arī iegūsiet no dzīves īstu kaifu, bet tagad turpiniet rakľāties 

netīrumos”. Gara tumsībā esošs cilvēks sevi uzskata par lielu dzīves jēgas pazinēju. 

Lasītājs: Vai tiešām gara tumsībā esošs cilvēks visus uzskata par galīgiem vientiešiem? 

Autors: Kādus viľš savā veidā cenšas cienīt. Viľš nešaubīgi ciena tos, kuri spēj, „krutāk” 

par viľu pašu, iemīt citus dubļos. Bet sirds dziļumos tāds cilvēks domā par viľiem: „Nāks laiks 

un tad paskatīsimies, kurš ir „krutāks””. 

Lasītājs: Saprotu, viľš jūt „laimi” no iespējas nesodīti pielietot pret visiem vardarbību. 

Vai seksuālās izvirtības, tādas kā sadisms un mazohisms, arī ir gara tumsības gunas radītas? 

Autors: Jā, tā ir tipiska gara tumsības gunas izpausme. Cilvēks, lietojot vardarbību pret 

savu partneri seksuālās attiecībās, rod apmierinājumu dzīvnieciskās egoistiska pārākuma jūtās. 

Lasītājs: Es saprotu, ka vīrietis var just kaut kādu baudu, bet kā sieviete šajā gadījumā 

kļūst laimīga? 

Autors: Tieši tāpat. Ciešot sava pielūdzēja ľirgāšanos, viľa uzskata, ka sievietes laime 

slēpjas tajā, lai iemācītos visu izciest un paralēli iegūtu savus dzīvnieciskos prieciľus. Par cik 

neviena no apkārtējām sievietēm nav spējīga uz līdzīgu seksuāla rakstura „krutumu”, tad viľa 

patiesi ar sevi lepojas. Bez tam viľa uzskata sevi par „krutāku”, nekā viľas partneris, kurš 

izsmalcināti par viľu ľirgājas. Lai ko viľš arī darītu, viľai vienalga ir labi, tāpēc viľa, bez 

šaubām, pēc visiem parametriem ir pārāka pat par savu partneri. 

Visi šie laimes veidi gara tumsībā patiesībā ir spilgti izteikti dzīvnieku pasaulē. 

Piemēram, dievlūdzēja mātīte kopošanās laikā apēd savu partneri. Tas pats notiek arī daudzu 

96

zirnekļu sugās. Kaķiem, gluţi pretēji, pašas augstākās intīmās laimes brīdī, runcis sāpīgi koţ 

kaķenei. 

Lasītājs: Iznāk, ka nākotnē šos cilvēkus sagaida dzīvnieku ķermeľi, jo viľi pieķērušies 

dzīvnieciskai laimei? 

Autors: Jūs esiet labi apguvis iepriekšējās tēmas. Tik tiešām, ja cilvēks tiecas pēc laimes, 

kas pakļauta gara tumsības gunas ietekmei, viľš jau tuvākajās dzīvēs nonāks dzīvnieka, auga vai 

kukaiľa ķermenī. Viss atkarīgs no tā, kurā no šiem ķermeľiem iespējams turpināt baudīt to gara 

tumsības „laimi”, kuru viľš ir izvēlējies. 

Lasītājs: Vai tad cilvēka ķermenī nevar baudīt dzīvniecisku laimi? 

Autors: Protams, var mēģināt to darīt arī cilvēka ķermenī, daudzi tā arī dara. Bet tādu 

veidu „baudām” tas galīgi nav piemērots. Dzīvnieka ķermenī perverso ķermenisko baudu garša ir 

simtiem reizes spēcīgāka, nekā cilvēka ķermenī. Cilvēka ķermenis piemērots pašizziľas laimes 

baudīšanai, un tikai tas ir mūsu saprātīguma iemesls. 

Lasītājs: Saprotu. Cik ilgi cilvēks, atrodoties gara tumsības gunas ietekmē, var baudīt 

tādu šausmīgu dzīvi? 

Autors: Daţreiz ļoti ilgi, līdz atnāk noţēla. Sākumā viľš daţas dzīves priecājas par laimi 

gara tumsībā. Pēc tam, ja pietiks stūrgalvības un spēka nepievērst uzmanību ciešanām un viľš 

saglabās savu pozīciju, tad degradācija ir nenovēršama. Ja gara tumsībā esošs cilvēks tā arī 

nespēs patiesi noţēlot savus grēkus, tad viľam nāksies desmitiem, simtiem, tūkstošiem un pat 

miljoniem dzīvju priecāties gara tumsības laimē dzīvnieku vai citu nesaprātīgu būtľu ķermeľos. 

Lasītājs: Še tev laimīgas dzīves likumus! Tā vienkārši ir kaut kāda ľirgāšanās – tik ilgi 

turēt cilvēku stāvoklī, kas saistīts ar ciešanām. Es protestēju pret visu šo netaisnību, kas valda 

mūsu dzīvē. 

Autors: Ne tikai Jūs, bet arī visi dievbijīgie cilvēki ar Pašu Dievu priekšgalā protestē pret 

dzīvās būtnes tiekšanos pēc šīs šausmīgās, gara tumsības radītās lietu kārtības. 

Lasītājs: Lūdzu Jūs, necentieties mani mulsināt. Kā Dievs, kas radījis visas šīs šausmas 

(ja tic Vēdām un Jūsu vārdiem), var protestēt pret to, ko Viľš Pats radījis? Vai viľš protestē Pats 

pret Sevi? 

Autors: Viľš protestē pret mūsu muļķīgajām vēlmēm. 

Lasītājs: Kāds tam sakars ar mūsu vēlmēm, ja tagad runājam par pasaules uzbūvi? 

Autors: Kāpēc Viľam, pēc Jūsu domām, vajadzēja visu šo radīt? Radot visumu, Viľš 

vienkārši deva mums iespēju realizēt visas daudzšķautľainās vēlmes. Tiecoties kalpot visām 

dzīvajām būtnēm, Viľš dod iespēju iegūt vēlamo laimi. Tā kā daţām dzīvajām būtnēm ir vēlme 

baudīt gara tumsības gunā, tad Dievam gribot negribot nākas izpildīt šo vēlmi. 

Lasītājs: Vai tiešām Radītājam, ejot apmaldījušos cilvēku pavadā, šajā jautājumā nav 

Pašam sava viedokļa? 

Autors: Nē, Viľš pat neslēpj savu sašutumu par visām šīm nejēdzībām un nebūt 

neatbalsta šādu cilvēku tieksmi. Taču gara tumsībā esošie cilvēki, sekojot pašu vēlmei, 

demonstratīvi negrib būt Dieva aizsardzībā un mēģina meklēt patvērumu gara tumsības gunā. 

Vēdu lappusēs Dievs vairākkārtīgi runā par Savu nosodījumu dzīvās būtnes tieksmei baudīt gara 

tumsības laimi. Viľš to ne tikai Pats apgalvo, bet arī ieliek šo domu vareno gudro izteicienos. 

Piemēram, šāds Dieva izteikums minēts „Bhāgavad-gītā” (7.15): 

„Bezcerīgie muļķi, paši pagrimušākie no cilvēkiem, tie, kuru zināšanas laupījusi 

ilūzija, un dēmoni-bezdievji – visi šie grēcinieki nekad Man nenododas.” 

97

„Šrīmad Bhāgavatamā” (5.5.1) Dievs Savā Rišabhadevas iemiesojumā dod norādījumus 

Saviem dēliem, un Viľa vārdos nav grūti saskatīt to cilvēku nosodījumu, kas iestiguši gara 

tumsībā: 

„Vēršoties pie Saviem dēliem, Dievs Rišabhadeva teica: „Mani bērni, šajā pasaulē 

visas dzīvās būtnes iegūst materiālo ķermeni, taču tiem no viņiem, kuriem palaimējās piedzimt 

par cilvēkiem, neklājas dienu un nakti strādāt dēļ jutekliskām baudām, kas pieejamas pat 

izkārnījumu ēdājiem – suņiem un cūkām. Cilvēkam jānododas askēzēm, lai nostātos uz 

dievišķā uzticīgās kalpošanas ceļa. Pateicoties askēzēm, viņa sirds attīrīsies, un viņš iegūs 

mūžīgo dzīvi, piepildītu ar nepārejošu garīgu svētlaimi, kas ir neizmērojami augstāka par 

jebkuru materiālo laimi.”” 

Lasītājs: Vai iespējams viľiem kaut kā parādīt, ka tādā dzīvē nekādas laimes nav? Nav 

taču obligāti jāgaida miljoniem dzīvju, līdz viľi būs pilnīgi izmisuši un viľiem pašiem 

sagribēsies nodrošināties ar dievišķo zināšanu aizbildnību. 

Autors: Ar to Dievs arī nodarbojas – ar visu, kas ar mums notiek Viľš liek saprast, pie kā 

noved tiekšanās pēc gara tumsības un kaislību laimes. Viľš pastāvīgi māca, ka tādā dzīvē, kādu 

dzīvojam, lielas laimes nav. Visa šī pasaule radīta, lai parādītu, ka savtīgas vēlmes neved pie 

laimes. Taču mums ir izvēles brīvība, varam brīvi rīkoties, kā ienāk prātā. Šajā pasaulē neviens, 

pat Pats Dievs, neliegs mums izvēles brīvību. Tāpēc, ja vēlme baudīt gara tumsības laimi cilvēkā 

dominēs, tad, lai cik arī rādītu, ka tajā nav nekā laba, viľš tik un tā pēc tās tieksies. 

Lasītājs: Vai tiešām, alkoholiķis nenoţēlos grēkus pat tajā gadījumā, ja vairākkārtīgi 

viľam saprotamā valodā skaidros, ka nākotnē viľu gaida nenovēršama degradācija? 

Autors: Burtiski katru dienu satiekoties ar draugiem – „puslitra un rievotās glāzes 

bruľiniekiem” – viľš redz viľu fizionomijā, kas viľu sagaida tuvākajā nākotnē. Ikdienu katru rītu 

viľš mokās ar paģirām un saprot, kādā situācijā atrodas. Tomēr spirtotās „laimes” garša ir tik ļoti 

viľu paverdzinājusi, ka jau pret vakaru viss atkārtojas no jauna. Atcerieties, gara tumsības 

vēlmju spēks katram cilvēkam izpauţas daţādās pakāpēs, vieniem pietiek kaut ko rakstos izlasīt 

vai paklausīties saprātīgu cilvēku, kas spēj ieteikt, kā pareizi dzīvot, bet citiem nākas mācīties no 

savām neskaitāmajām kļūdām. 

Lasītājs: Jā, vēlmes – tas ir kaut kas nopietns. Steidzami jāmācās būt ar tām uzmanīgam. 

Autors: Jums taisnība. Spēju vadīt savas vēlmes sauc par paškontroli, un bez tās patiesas 

laimes īpašības vienkārši nav sasniedzamas. Tāpēc tas, kurš tiecas iziet no kaislību un gara 

tumsības gunu ietekmes, neizbēgami nonāk pie secinājuma, ka steidzami jāmācās kontrolēt prātā 

ienākušās vēlmes. 

Lasītājs: Kā to darīt? 

Autors: Mēs jau runājām, ka sākumā nepieciešams ievērot dienas reţīmu (atpūtas, darba 

un ēšanas). Šī prakse pamazām slāpē visu kaitīgo ieradumu spēku un tādā veidā izbrīvē brīvo 

laiku. Tiklīdz parādās brīvais laiks, vēlams sevi piespiest to veltīt saskarsmei ar svētiem 

cilvēkiem un viľu vadībā pētīt svētos rakstus. Iedvesma, kas atnāk pateicoties pozitīvai 

saskarsmei, ir galvenās zāles, kas nepieciešamas, lai mainītu dzīvi. 

Lasītājs: Viegli teikt – vajag sākt ievērot dienas reţīmu, bet es jau esmu sapratis, ka to 

nav tik viegli paveikt. 

Autors: Tas notiek tāpēc, ka Jums pagaidām nav stingras ticības, ka šāda nodarbošanās 

nesīs nenovērtējamu labumu. Taču ticība nerodas vienā mirklī, nepieciešama nopietna un 

98

pakāpeniska, kā praktiska, tā arī teorētiska šī jautājuma izpēte. To pašu varu teikt arī par dziļu 

mūsu apskatāmo tēmu izpratni, un tieši par „laimi” gara tumsības gunā. 

Lasītājs: Lūdzu, atklājiet man ar konkrētiem piemēriem no dzīves, kā izpauţas tieksme 

pēc laimes gara tumsībā? 

Autors: Visa noziedzīgā pasaule uzbūvēta uz attiecībām gara tumsībā. Ja cilvēku aizrauj 

ideja, ka laimīgs būs tikai tas, kurš mācēs pakļaut sev visus pārējos, tad viľš pamazām nokļūst 

gara tumsības gunas ietekmē. Rezultātā, pašam nemanot, mainās apkārtējā sabiedrība, valoda, 

attiecības ģimenē, darbības virziens, attieksme pret naudu utt. Citiem vārdiem, apziľai nemanot, 

gara tumsības guna maina visu viľa dzīvi. Tā šo cilvēku saved kopā ar noziedzniekiem un 

krāpniekiem, viľam neizbēgami nākas pieľemt viľu dzīves stilu, atdarinot tos visos sīkumos. Šo 

cilvēku vidē ir pavisam citas vērtības nekā to, kuri dzīvo kaislību gunas aizbildnībā. 

Kaislību gunas ietekmē šķiet, ka panākumi atkarīgi no tā, cik tu, atdodot visus spēkus 

darbam, vari uzlabot savu reputāciju un palielināt kapitālu. Gara tumsības gunā viss notiek 

savādāk. Pats cienījamākais cilvēks kļūst tas, kurš spēj būt cietsirdīgs („kruts”) un uzturēt 

ieturēta un eleganta dţentelmeľa imidţu. Tādiem, noziedzīgā pasaulē cienījamiem, cilvēkiem arī 

ir savi sekotāji, kuri pārľem šo dzīves stilu. Šādu cilvēku uzvedība nav paredzama un iziet ārpus 

jebkādām vispārpieľemtām normām. Tāpēc katrs, kurš ar viľiem satiekas, izjūt neapzinātas vai 

apzinātas bailes. 

Šajā vidē cietsirdība ir virzošais spēks, bet attiecību regulētājs ir bailes. Jo cilvēks 

uzvedas cietsirdīgāk, jo vairāk viľu ciena (baidās). 

Lasītājs: Vai cilvēki, kas mudina citus šādi dzīvot, paši no kaut kā baidās? 

Autors: Viľi cenšas radīt bezbailīgu cilvēku iespaidu, pie tam daţiem no viľiem tik ļoti 

izdodas iejusties lomā, ka bezbailība kļūst par viľu otro dabu. Taču kaut kur sirds dziļumos viľi 

nāvīgi baidās viens no otra. Tādam cilvēkam nav nekā bīstamāka, kā zaudēt labas attiecības ar 

saviem „biedriem”. Pat taisnīga tiesa nav tik biedējoša, kā viľa neţēlīgie draudziľi. Tāpēc pat 

pašu „krutāko bosu” dzīve ir pilna ar grūtībām un sūru ikdienu. Mazākā kļūda attiecībās ar 

„draugiem” var maksāt dzīvību. Pat „tuvi draugi” izraisa bailes. Bez draugiem, viľiem obligāti ir 

arī īsti ienaidnieki no grupējumu līderiem, kas konkurē par tiesībām pārvaldīt viľu teritoriju. 

Lasītājs: Iznāk, ka visi cilvēki, kas nonākuši gara tumsības gunas ietekmē, kļūst par 

noziedzniekiem? 

Autors: Jā, gara tumsības guna, pēc viľu pašu vēlmes, pilnībā slāpē sirdsapziľas balsi, 

un cilvēks zaudē spēju izšķirt atļautā robeţas. Viľam viss kļūst iespējams. Līdz tam sirdsapziľa 

vēl kaut kā centās līdz viľam aizklauvēties, aizstāvot savus argumentus. Taču, cilvēka noturīgās 

vēlmes, būt ārpus likuma, rezultātā, gara tumsības guna iebīdīja viľa sirdsapziľu apziľas pašā 

tumšākajā kaktā. Valdošajā gara tumsības gunas ietekmē pilnībā izzūd pat vislielākie 

sirdsapziľas pārmetumi. 

Zaudējot kaunu, cilvēks sāk baudīt visatļautību un kļūdaini to pieľem par brīvību. Tāpēc 

viľš patiesi tic, ka, izdarot pārdomātu noziegumu, ľemot vērā piesardzību, var viegli un skaisti 

izbēgt no soda. Tādā veidā cilvēki, kas nokļuvuši gara tumsības gunas ietekmē, kļūst par 

pārliecinātiem noziedzniekiem. 

Lasītājs: Vai gara tumsības gunas ietekmē pārsvarā atrodas cilvēki, kas dzīvo pēc 

noziedzīgās pasaules likumiem? 

Autors: Jā, viľi visi, ignorējot Vēdu un citu svēto rakstu norādījumus, nenovēršami kļūst 

par noziedzniekiem. 

Lasītājs: Tātad, katrs, kurš ignorē Vēdas un citus svētos rakstus ir noziedznieks? 

Autors: Jā, tā tas ir, noziedznieki ir visi tie, kas neatzīst svētos rakstus. 

99

Lasītājs: Izskatās, juridiskais pamatojums nepieciešamībai atturēties no noziedzīgas 

darbības pašos pamatos atšķiras no Jūsu. 

Autors: Jā, Jums taisnība, mūsdienās izplatītais viedoklis par noziedzīgu darbību ne 

vienmēr sakrīt ar Vēdu gudrību. Īstenībā cilvēks var izdarīt noziegumu ne tikai valsts un cilvēku 

priekšā. Arī Dieva priekšā var izdarīt noziegumu, un, lai cik arī nebūtu dīvaini, nozieguma upuris 

var būt tā izdarītājs. 

Lasītājs: Kas ir noziegums Dieva priekšā man daudzmaz ir skaidrs, bet nekādi nesaprotu, 

kāpēc gara tumsībā esošs cilvēks ľirgājas par sevi? 

Autors: Zemiskā dzīve saprātīgā cilvēciskā ķermenī pēc būtības jau ir noziegums pret 

sevi pašu. Pat vēl vairāk, izdarot noziegumus, bieţi gara tumsībā esoši cilvēki noved sevi līdz 

pilnīgam neprātam un beidz dzīvi pašnāvībā. Bet mēs sevi neesam dzemdējuši, un tāpēc 

nevienam nav tiesību atľemt sev ķermeni, pat pēc savas gribas. Tāpēc cilvēki, kas izdarījuši 

pašnāvību neprāta stāvoklī, ko radījusi gara tumsība, vienmēr tiek likteľa sodīti. 

Lasītājs: Kā var sodīt tos, kas jau miruši? 

Autors: Sods ir tāds, ka pašnāvnieks uz noteiktu laiku zaudē iespēju pārdzimt (tiek 

atľemta spēja dzīvot raupjajā ķermenī). Tāpēc viľiem jāturpina eksistēt smalkajā (spoka) 

ķermenī. 

Lasītājs: Kādas šausmu lietas Jūs stāstiet! Paskaidrojiet, lūdzu, kādas rakstura īpašības 

visbieţāk noved pie apziľas degradācijas un citām līdzīgi bēdīgām sekām. 

Autors: Eksistē seši cilvēka ienaidnieki: iekāre, dusmas, skopums, ilūzija, skaudība un 

neprāts. To ietekme sākas ar iekāri, kas ir cilvēka pirmais ienaidnieks. Neapmierināta iekāre rada 

dusmas. Pakāpeniski neapmierināta iekāre un dusmīgums noved pie spēcīgas vēlmes apmierināt 

savas jūtas, vai, citiem vārdiem, pie skopuma. Skopums ievelk ilūzijā, piespieţot uzskatīt, ka visi 

apkārtējie viľam ir kaut ko parādā. Bet, ja cilvēki, kas nepievērš uzmanību viľa problēmām, 

priecājas par savu laimi, tad ar to viľi nekavējoties izraisa skaudību. Pastāvīgi visus apskauţot, 

cilvēks neiztur šo sāpīgo, smago psihes stāvokli. Agrāk vai vēlāk viľš kļūst cietsirdīgs neprātis 

vai vienkārši sajūk prātā. 

Visi šie seši cilvēka ienaidnieki apziľai ir vienlīdz bīstami, un katrs no tiem, pats par sevi 

spēj cilvēku novest līdz pilnīgai degradācijai. Eksistē seši apziľas degradācijas pamatvirzieni, 

kas arī ir gara tumsības gunas „virtuve” ar visām tās garšām. 

Lasītājs: Pastāstiet, lūdzu, par šiem sešiem gara tumsības dzīvesveidiem sīkāk. 

Autors: Sīkāk par to parunāsim, kad pētīsim gara tumsības ietekmes īpatnības. Tagad 

tikai uzskaitīsim šos gara tumsības dzīves „stilus”. 

1. Neapvaldīta iekāre noved pie netiklības, dzimumizvirtībām, homoseksuālisma, kā arī 

visādu veidu cietsirdības, kas rodas uz nekontrolētas dzimumtieksmes pamata. 

2. Nekontrolētas dusmas mudina cilvēku amorāli uzvesties un bieţi kļūst par iemeslu 

psihiskai saslimšanai, piemēram, epilepsijai. Sieviešu dusmošanās izpauţas kā 

apvainošanās, kas var kļūt par iemeslu bieţai histērijai. 

3. Skopums noved pie zagšanas, laupīšanas, despotiskas attieksmes pret radiniekiem un 

padotajiem. Visas šīs rakstura izpausmes izraisa neskaitāmas slimības un, beigu 

beigās, spēcīgu psihisko izsīkšanu. Tā rodas daţas psihiskās slimības, piemēram, 

maniakāli depresīvā psihoze. 

4. Ja cilvēks intoksikācijas vai neremdināma egoisma ietekmē iegūst izkropļotu 

priekšstatu par prieku un laimi, tad tas parasti noved pie šizofrēnijas, kā arī pie 

alkoholisma un narkomānijas. Tas, savukārt, veicina smagu psihisku un fizisku 

slimību attīstību, kas beidzas ar apziľas degradāciju un veselības zaudēšanu. 

100

5. Skaudība ved pie cietsirdības un noziedzīgas darbības. Tieši skaudība piespieţ 

cilvēku kļūt par aukstasinīgu slepkavu. Tas nākotnē viľam sola īpaši bargu likteni. 

6. Neprāts ir, iepriekš pārdzīvoto, visu veidu gara tumsības „laimju” rezultāts un 

izpauţas tā, ka cilvēkam kopš dzimšanas nav saprāta iedīgļu, viľš maz atšķiras no 

dzīvnieka. 

Lasītājs: Vai vienas dzīves laikā var nonākt līdz neprātam? 

Autors: Protams, ja ļoti pacenšas savā tieksmē degradēt, tad var iemanīties zaudēt 

saprātu jau šajā dzīvē. 

Visu uzskaitīto degradācijas veidu rezultāts ir pilnīgs ticības trūkums progresam, pasaules 

uzbūves likumiem. Sekas degradācijai uz Zemes ir četru cilvēku tipu rašanās, kas neatzīst 

dievišķu šīs pasaules iekārtojumu un nolemti dzīvei gara tumsībā. Tie ir tieši tās gara tumsības 

kategorijas cilvēki, kuri uzskaitīti augstāk minētajā (šajā sadaļā) „Bhāgavad-gītas” pantā (7.15): 

1) bezcerīgie muļķi; 

2) paši pagrimušākie no cilvēkiem; 

3) tie, kuru zināšanas laupījusi ilūzija; 

4) dēmoni-bezdievji. 

Lasītājs: Kas tie tādi dēmoni? 

Autors: Saskaľā ar Vēdām, dēmonisms ir apziľas stāvoklis, kurā ne tikai pats cilvēks 

netic Dievam, bet, ja ticību Dievam izrāda apkārtējie cilvēki, tāds izjūt neslēptu naidu pret 

viľiem. 

Lasītājs: Paldies Dievam, līdz tam vēl neesmu pagrimis. 

Autors: Ja būtu pagrimis, tad apspriest ar Jums šīs tēmas nebūtu nekādu iespēju. Dēmoni 

neieredz pat pašu iespēju apspriest šādus jautājumus. 

Lasītājs: Vai šiem četru tipu gara tumsības cilvēkiem ir kaut mazākās cerības uz īstu 

laimi? 

Autors: Katrai dzīvai būtnei, kas materiālajā pasaulē cer izjust baudu, agrāk vai vēlāk 

jāsaprot, ka šeit nav tās laimes, ko viľi meklē. Izzinot šo patiesību un noţēlojot grēkus, dzīvā 

būtne ķeras klāt garīgai pašpilnveidei un galu galā, pēc daudzām dzīvēm atgrieţas garīgajā 

pasaulē, kur nav materiālo ciešanu. 

Lasītājs: Vai mums ir kāda iespēja atvieglot gara tumsībā esošu cilvēku likteni un 

paātrināt viľu patiesības izpratnes procesu? 

Autors: Lai palīdzētu šiem cilvēkiem nostāties uz patiesības ceļa, sākumā cilvēkam 

pašam jāgūst sekmes garīgajā progresā. Slīkstošo nevar izglābt tas, kurš pats slīkst. Tikai iegūstot 

garīgās zināšanas un attīstot savā sirdī līdzjūtību, cilvēks spēj palīdzēt tiem, kas iestiguši gara 

tumsībā. 

Lasītājs: Līdz kādai pakāpei jāattīra apziľa, lai spētu palīdzēt gara tumsībā esošiem 

cilvēkiem? 

Autors: Līdzjūtīgam cilvēkam jābūt lielākam daudzumam uzkrātās dievbijības, kā 

netikumiem tā cilvēka raksturā, kas atrodas gara tumsībā. Tikai ar dievbijību pārspējot gara 

tumsībā esoša cilvēka grēkus, Jūs varēsiet viľam kaut kā palīdzēt. 

Lasītājs: Tātad es daudzus gadus krāju, krāju dievbijību un aizkustinājuma brīdī to kaut 

kad atdošu kaut kādam deģenerātam. Viľam no tā kļūs nedaudz vieglāk, bet es zaudēšu visus 

sava darba augļus? Kur tad te ir taisnība? 

101

Autors: Es kaut kā nesaprotu, Jūs tiešām gribiet palīdzēt šiem nelaimīgajiem cilvēkiem 

vai nē? 

Lasītājs: Ja varētu palīdzēt, nezaudējot spēju būt laimīgam, tad es palīdzētu, bet tas 

veids, kuru Jūs aprakstījāt, mani neapmierina. 

Autors: Nē, Jūsu priekšstats par palīdzību diez vai cilvēkiem atnesīs kādu labumu. 

Patiesi un līdzcietīgi cilvēki gatavi atdot gara tumsībā esošiem cilvēkiem visu, pat savu dzīvību. 

Piemēram, tā rīkojās Jēzus Kristus. Pie visa teiktā jāpiebilst, rīkojoties absolūti nesavtīgi visa 

dievbijība, ko cilvēks atdod otram, atgrieţas pie viľa simtkārtīgi. Ja viľa paveiktais labais darbs 

nes labus augļus, tad tāda cilvēka dievbijība vēl vairosies. 

Jūs neko nezaudējiet. Tāpēc vai nav labāk kļūt līdzjūtīgam pret visiem, kas nokļuvuši 

gara tumsības gunas ietekmē? 

Lasītājs: Es kaut kā nesaprotu, par ko Jūs runājiet. Ja uzdāvināšu rubli, tad man tā vairs 

nebūs. Kā var teikt, ka es neko nezaudēšu? Vai tiešām tukšums manā kabatā pēkšľi pārvērtīsies 

par desmit rubļiem? 

Autors: Nesalīdziniet garīgo aritmētiku ar materiālo. Piemēram, ja Jūs uzdāviniet 

smaidu, tad kā Jūs domājiet, vai pēc tā Jums paliks kaut kas patīkam sirdī, vai nē? Vai tiešam 

visi, kam atdosiet „gabaliľu savas laimes”, nekavējoties savilks pieri krunkās? 

Lasītājs: Jūs mani nenovērtējiet. Ja es smaidu, tad man atbildot arī smaida. 

Autors: Vai Jums radīsies vēlēšanās uzsmaidīt atkal pretī? 

Lasītājs: Protams, gribēsies, es taču neesmu no akmens. 

Autors: Lūk, redziet, garīgajās attiecībās ir pavisam cita aritmētika: viens Jūsu smaids 

mīnus viens smaids (kas uzdāvināts daudziem cilvēkiem) rada jaunus smaidus Jūsu sejā. Tieši 

tāpat notiek, ja Jūs cilvēkiem dāviniet savu dievbijību jebkurā citā formā, turklāt viss 

nekavējoties atgrieţas pie Jums, bieţi vien pat vairākkārtīgi. Vienīgais nepieciešamais 

nosacījums – tādai rīcībai jābūt pilnīgi nesavtīgai. Bet tāda nekad neradīsies Jūsu sirdī, ja Jums 

nebūs garīgā spēka un līdzcietības. 

Lasītājs: Apbrīnojama informācija, laikam par to ir vērts aizdomāties. 

Autors: Aizdomājieties. Domāšana par šādām tēmām pati par sevi jau ir labvēlīga, bet 

mēs tomēr izdarīsim sarunas secinājumus. 

SECINĀJUMS: „Laimei”, ko radījusi gara tumsības guna ir briesmīgas sekas kā tiem, 

kam tā ir iepatikusies, tā arī tiem, kas saskārušies ar šiem cilvēkiem savu iepriekšējo slikto rīcību 

rezultātā. Tiem, kuri ir liecinieki gara tumsībā dzīvojoša tuva cilvēka murgainajai realitātei, 

dabīgi rodas vēlme viņam palīdzēt. Taču izdarīt to nav tik vienkārši. Nepieciešams, lai pašam 

piemistu dievbijīga laimes izpratne, kas stiprināta ar tīru garīgo zināšanu spēku. 

Kurš gan var reāli palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav izpratnes par cilvēka dzīves jēgu? Uz 

to ir spējīgs tikai tas līdzcietīgais cilvēks, kura zināšanas ir tīras, bet ticība īstenai laimei – 

stipra. 

Lasītājs: Jūs teicāt, lai palīdzētu gara tumsībā esošiem cilvēkiem mums jāpiemīt 

dievbijīgai laimes izpratnei, kas stiprināta ar tīru garīgo zināšanu spēku. Iznāk, ka garīgo 

zināšanu spēks spēj dāvāt laimi pat gara tumsībā esošiem cilvēkiem? 

Autors: Jā, ja cilvēkam tiešām piemīt šis tīro zināšanu spēks, viľš spēs izglābt pat lielu 

grēcinieku. 

Lasītājs: Kā noteikt, kādas ir tīras zināšanas, bet kādas nav? Kas ir kritērijs? 

Autors: Šis ir svarīgs jautājums un to sīkāk apspriedīsim nākošajā sarunā. 

102

– Trešā nodaļa – 

ZINĀŠANAS – PATS VARENĀKAIS SPĒKS 

Zināšanu kritēriji, kas nes laimi 

„Bhāgavad-gītā” (9.2) patiesu zināšanu kritēriji ir norādīti pietiekami skaidri: 

„Šīs zināšanas (garīgās zināšanas) – visu zināšanu valdnieks, noslēpumu noslēpums. 

Šīs vistīrākās zināšanas dod dzīvajām būtnēm iespēju garīgās pašizziņas procesā ieraudzīt 

savu patieso būtību, tāpēc to sauc par reliģiju pilnību. Tās ir mūžīgas, un to apgūšana ir 

priecīga.” 

Šeit tiek runāts, ka patiesas zināšanas – tā ir pilnība. Visas reliģijas un filozofiskās 

sistēmas pilnības ideja tiek formulēta vienādi – tā ir augstākās laimes iegūšana. Tāpēc Vēdu 

secinājums ir viennozīmīgs – reliģijas un filozofija uz pilnību ved tikai tādā gadījumā, ja tās 

balstās uz zināšanām par augstāko laimi. Šajā vārsmā skaidri norādīti īstenu zināšanu kritēriji: 

1. Šīs zināšanas, visu zināšanu valdnieks, jo nāk no vienīgā avota – Dieva Augstākās 

Personības. Piemēram, „Bhāgavad-gītā” šīs zināšanas apraksta Pats Dievs. 

2. Patiesām zināšanām jābūt tīrām. 

3. Šīs zināšanas dod dzīvai būtnei iespēju garīgās pašizziľas procesā ieraudzīt savu 

īsteno (garīgo) būtību. 

4. Patiesas zināšanas ir mūţīgas. 

5. To apgūšana dāvā prieku. 

Pirmais punkts nepārprotami apgalvo, ka zināšanas nevar rasties no tukšuma, jebkuras 

zināšanas vienmēr paredz personības eksistenci, kas tās nodod tālāk. Acīmredzami, ka pašas 

pilnīgākās zināšanas, bez izkropļojumiem, cilvēkiem var dot tikai pati pilnīgākā personība – 

Augstākā Dieva Personība. 

Otrais punkts. Tas, kurš lieto kaut nedaudz izkropļotas zināšanas un nepareizus 

priekšstatus par patiesību, nevarēs attīrīties. Viľš būs gara tumsībā līdz tam brīdim, kamēr 

nonāks pie patiesām zināšanām. Un ko lai saka par tiem zināšanu veidiem, kurus izklāsta cilvēki, 

kam nav priekšstata par savu mūţīgo (garīgo) dabu. Ja, pateicoties milzīgai veiksmei, mums ir 

darīšana ar zināšanām, ar kuru palīdzību daudzi miljoni sasnieguši pilnību (apzinājušies savu 

garīgo dabu, atmetot priekšstatus par sevi, kā par materiālo ķermeni), tad tās iesaka rūpīgi izpētīt. 

Precīzāk, jācenšas izprast garīgu pilnību sasniegušu cilvēku diţumu, kā arī zināšanas, kuras tie 

izmantoja. 

Trešais punkts skan, ja cilvēks patiesības izziľas procesā sāk sevi atcerēties kā dvēseli 

(apzināties savu patieso būtību), tas nozīmē, ka viľš izmantojis tīras, bezgrēcīgas zināšanas. 

Redzot to augļus, var droši secināt, ka šīs zināšanas darbojas. Ja, pieliekot lielas pūles patiesības 

izzināšanā, cilvēks tomēr neprogresē, tad visdrīzāk viľš ķēries pie zināšanām, kurām nepiemīt 

tīrība (tās nedod pareizu laimes izpratni). 

103

Mums grūti noteikt, kādas zināšanas ir mūţīgas, bet kādas nav. Tomēr varam sekot to 

vēsturei, lai noskaidrotu, cik tās ir senas. Pati nepārvaramākā vara materiālajā pasaulē ir laiks, 

tieši tāpēc laika pārbaudi var uzskatīt par pašu drošāko pārbaudi. Sekojot šai loģikai, nonākam 

pie secinājuma, ja zināšanas nes labumu cilvēkiem vairāku tūkstošu gadu garumā, tad tās 

pretendē uz tīru un patiesu zināšanu statusu. Ja laika pārbaude nav notikusi, tad pieľemt tās par 

patiesām ir diezgan riskanti. 

Ja, pateicoties kaut kādām zināšanām, sākam just, ka dzīve piepildās ar prieku un laimi, 

tas nozīmē, ka tām piemīt pietiekami augsta tīrības pakāpe. Saskaroties ar patiesām zināšanām, 

kas spēj cilvēku aizvest pie laimes, nekavējoties to jūtam. Tādas saskarsmes rezultātā rodas 

nelokāms entuziasms mainīt savu dzīvi uz labo pusi. 

Sākumā nepieciešams mēģināt noskaidrot, kādas zināšanas labāk lietot, un tikai pēc tam, 

pārliecinoties par to, ka šīs zināšanas ir tīras, vajag censties tās pieľemt. 

Lasītājs: Kurš noteica, ka Vēdām ir pieci tūkstoši gadu? 

Autors: Nē, Vēdām ir vairāk par pieciem tūkstošiem gadu. Piecus tūkstošus gadus 

atpakaļ tās rakstiskā veidā izklāstīja Šrīla Vjāsadeva. Šis fakts ir apstiprināts neskaitāmos 

vēsturiskos rakstos. Pie tam jāľem vērā, ka pašas Vēdas savās lappusēs apraksta notikumus, kas 

notiek Visumā tūkstošiem, simtiem tūkstošu un pat miljoniem gadu atpakaļ. Bez tam, aprakstot 

tik senus notikumus, Vēdas bieţi atsaucas uz jau tajā laikā eksistējošiem vēdiskajiem tekstiem. 

Piemēram, „Bhāgavad-gītā” Pats Dievs saka, ka četras Vēdas radušās no Visuma radītāja lūpām 

tā (Visuma) rašanās rītausmā. Tādā veidā, ja vēlas pierādīt vēdisko zināšanu senumu, to nav 

nemaz tik grūti izdarīt. 

Lasītājs: Ja paklausās Jūsos, iznāk, ka Vēdas sastādītas daudzus tūkstošus gadus? 

Autors: Jā, Vēdas sevī ietver zināšanas, kuras nodeva cilvēkiem Pats Dievs un varenie 

pagātnes gudrie. Tāpēc vēdiskās zināšanas ir ļoti daudzšķautľainas, apjomīgas un izklāstītas 

simtos sējumu. Praktiski katrs vēdiskais darbs tieši vai netieši norāda uz laiku, kad tas tika 

sarakstīts. Piemēram, tā vai cita teksta sastādīšanas laiku var noskaidrot, izanalizējot aprakstīto 

notikumu hronoloģiju. 

Lasītājs: Uzskatīsim, ka ar šo jautājumu esmu ticis galā. Cik saprotu, tad zināšanas, ko 

pētu ir tīras? 

Autors: Ja, pateicoties noteiktām zināšanām, tūkstošiem cilvēku gadsimtu gaitā 

sasnieguši pilnību, tad šīs zināšanas bez šaubām ir tīras. Uzzināt vairāk par pilnību sasniegušiem 

cilvēkiem var no daţādām biogrāfiskām grāmatām un stāstiem par svēto dzīvi, kas ļoti daudz ir 

aprakstītas Vēdās. 

Lasītājs: Man ar vēsturiskiem faktiem nepietiek, es gribu pats iemācīties noteikt, vai 

zināšanas ir patiesas, vai nē. 

Autors: Lai saprastu, cik tīras ir Jūsu pētītās zināšanas, sākumā nepieciešams ar tām 

nodibināt „neredzamu” saikni, kas pastāvīgi rodas mūsu saprātā. 

Lasītājs: Kā to reāli izdarīt? 

Autors: Palielinoties ticībai tīrām zināšanām notiek šīs saiknes pastiprināšanās. Rezultātā 

cilvēka saprāts kļūst pareizi orientēts. Pareizi orientēts – tīrs, spēcīgs un stabils – saprāts, 

savukārt, dod iespēju viegli kultivēt sevī pareizas zināšanas un rīkoties taisni. 

Lasītājs: Es nesaprotu, kāpēc tas viss ir nepieciešams? Piemēram, kā tas izmainīs manu 

dzīvi? 

Autors: Šīs zināšanas ātri attīra cilvēku no uzkrātiem grēkiem. Tāpēc tā dzīve, kurš 

nodibinājis kontaktu ar tīrām zināšanām, pati mainās uz labo pusi. Tīras zināšanas apľēmīgi 

virza dzīvi uz laimes iegūšanu, turklāt cilvēkam nenākas pret sevi pielietot vardarbību. Tie, kas 

104

lieto nepietiekami tīras zināšanas, bieţi nespēj ātri un viegli mainīt savu likteni. Tas saistīts ar to, 

ka piesārľotas zināšanas nedod tik daudz laimes, cik nepieciešams, lai mūsu saprāts un tātad arī 

raksturs kardināli mainītos. 

Lasītājs: Kāpēc ar nepareizu priekšstatu par laimi piesārľotas zināšanas nespēj mūs 

attīrīt? Ja tās patiešām ir zināšanas, tad tām jādod kaut kāds labums. 

Autors: Jebkuras nepilnīgas zināšanas atrodas materiālas dabas gunu ietekmē un tāpēc 

nespēj palīdzēt cilvēkam iziet no to ietekmes. Cilvēks, kurš izmanto šādas zināšanas, nevar 

pilnībā iznīcināt savas sliktās tieksmes, tāpēc viľam nav garantijas no sekojošas degradācijas. No 

otras puses, tīras zināšanas palīdz bez īpašām pūlēm tikt vaļā no pašiem kaitīgākajiem 

ieradumiem. 

Lasītājs: Tātad, ja zināšanas cilvēku var bez pūlēm atbrīvot no kaitīgiem ieradumiem, 

tad tās ir pietiekami tīras? 

Autors: Jūs spriediet pareizi. Tomēr jāsaprot, ka cilvēkam pūles jāvelta nevis sliktā 

pieraduma pārvarēšanai, bet tīru zināšanu apguvei. 

Lasītājs: Paldies, es sapratu, ko Jūs gribiet teikt. Taču man radās nopietns jautājums. Vai 

vēdiskās zināšanas var atbrīvot narkomānu no viľa postošās tieksmes pēc narkotikām? 

Autors: Narkomānija ir saprāta slimība. Tāpēc tikai garīgās zināšanas spēj cilvēkus 

atbrīvot no tieksmes pēc narkotikām. Garīgās zināšanas, dāvinot cilvēkiem ar iekaisušu saprātu 

daudz patīkamāki saldāku laimes garšu, aizvieto pieķeršanos narkotikām. Garīgo zināšanu 

saldums pie sevis vilina daudz spēcīgāk kā narkotikas. Apgūstot garīgās zināšanas, narkomāni 

tiek vaļā no savas atkarības pietiekami ātri. 

Lasītājs: Es pagaidām neesmu ievērojis, ka garīgās zināšanas, par kurām Jūs runājiet, 

kaut kā ļoti spēcīgi mani vilinātu. 

Autors: Tātad Jūsu kontakts ar tām vēl ir pārāk vājš. 

Lasītājs: Kas nepieciešams, lai kontakts būtu noturīgs? 

Autors: Tikai ikdienas, pazemīga, ar ticību Dieva Svēto vārdu atkārtošana visātrāk dod 

garīgo garšu. Atkārtojot Dieva Svētos Vārdus, pat paši pagrimušākie cilvēki kļūst svēti. 

Lasītājs: Kad Jūs sakiet kaut ko jocīgu, lūdzu, neaizmirstiet minēt piemērus. 

Autors: Piemēram, Amerikā un Eiropā desmitiem tūkstošu narkomānu atmeta savu gara 

tumsības tieksmi tikai pateicoties Dieva Svēto Vārdu slavināšanai. Par to daudz rakstīja pagājušā 

gadsimta 70-tajos gados. A.Č.Bahtivedanta Svami Praphupāda no Austrumiem atveda Vēdu 

mācību, un viľam sekoja daudzi jaunieši un jaunietes, kas atrada sevī spēkus nogriezties no 

narkotiku lietošanas netikumu ceļa, izvēloties garīgo pašizziľu. Pirms tam nekas tāds nenotika. 

Apbrīnojami, Vēdas arī līdz tam tika pētītas gan Amerikā, gan Eiropā. Noslēpums ir tajā, ka 

Praphupāda no Austrumiem neatveda vienkārši Vēdas, bet patiesu šo rakstu izpratni. 

Es pats daţas reizes redzēju, kā narkomāni, sākot izlēmīgi nodarboties ar garīgo praksi, 

iznīcina sevī daudzgadīgu tieksmi pēc narkotikām, pie tam neizjūtot nekādas laušanas 

(abstinences sindromu). Cilvēkiem, kuri jau zaudēja visas cerības tikt vaļā no narkotiskās 

atkarības, šī iespēja izrādījās kā brīnums. Garīgās zināšanas, mainot saprāta virziena vektoru, ātri 

atbrīvo no kaitīgiem ieradumiem, un es ne reizi vien esmu par to pārliecinājies savā pieredzē. 

Lasītājs: Neskatoties uz faktiem, man grūti noticēt tam, ko Jūs tikko teicāt. Savā dzīvē 

daudzas reizes esmu saskāries ar to, ka praktiski nav iespējams palīdzēt narkomānam pilnībā tikt 

vaļā no narkotiku atkarības. Tāpēc, lai pamatotu savus uzskatus, izskaidrojiet, lūdzu, kā var tikt 

vaļā no šīs tieksmes, kultivējot sevī tīras zināšanas. 

Autors: Jā, Jums taisnība, šis apgalvojums no malas izklausās nedaudz neticams. Pēdējā 

laikā vairums cilvēku visas savas cerības liek uz materiālo progresu, un tāpēc nedaudzi spēj 

105

novērtēt garīgo zināšanu varenību. Pašas par sevi garīgās zināšanas pieejamas, tās nav 

noslēpums, kas glabājas aiz septiľām atslēgām. Taču vairumam cilvēku tās ir slēptas aiz 

noslēpumainības plīvura. 

Lasītājs: Kā tas var būt? 

Autors: Ārējā informācija par garīgajām zināšanām ir pieejama, un jebkurš cilvēks var 

tās atrast grāmatu veikalu plauktos. Tomēr tikai nedaudzi spēj noticēt, ka ar to palīdzību var gūt 

panākumus. Lai apgūtu šīs zināšanas, nepieciešams daudz ko saprast. Bez tam, vairums cilvēku 

vienkārši nespēj nodarboties ar garīgo praksi aiz skaudības pret Dievu, skaudības, kas 

noslēpusies viľu apziľā. 

Lasītājs: Es nejūtu skaudību pret Dievu, bet atkārtot Viľa Vārdus es nevaru pavisam cita 

iemesla dēļ. Vienkārši šis garīgās metodes prakse nav manā gaumē. 

Autors: Daudzi cilvēki uzskata, tāpat kā Jūs, bet sevis attaisnošanai var pateikt visu, kas 

ienāk prātā. Taču patiesais nevēlēšanās iemesls atkārtot Dieva Svētos Vārdus ir iepriekšējais – 

skaudība pret Dievu. 

Lasītājs: Es sevī pagaidām nejūtu pat mazāko nojausmu par kaut kādas šīs skaudības 

izpausmi. Gluţi pretēji, man ir interesanti uzzināt, kādas ir garīgo metoţu priekšrocības 

narkomānu ārstēšanā? 

Autors: Sākumā apskatīsimies, kādām metodēm mēģina ārstēties lielākā daļa 

narkomānu: 

1. Visbieţāk, lai tiktu vaļā no narkotiku atkarības, viľi sāk lietot daudz vājākas 

narkotikas (maina saldāku garšu pret mazāk saldu). Vai tad tas var uz ilgu laiku atrisināt 

problēmu? Ja saprātā saglabājas narkotiska, gara tumsības laimes garša, tad agrāk vai vēlāk 

cilvēkam no jauna gribēsies pamēģināt daudz stiprākas narkotikas. Tā visbieţāk arī notiek. 

2. Daţreiz viľi izolējas no ierastās vides. Šī metode darbojas nedaudz efektīvāk. Taču, 

ja cilvēks aizbēg no tās dzīves, kas viľu spēcīgi vilina, tad kur ir garantija, ka viľš pēc pāris 

gadiem atkal neatgriezīsies pie vecajiem ieradumiem? 

3. Šobrīd kļuvis populāri baidīt narkomānus ar visvisādām kodēšanām un indīgu 

kapsulu iešūšanām. Caur bailēm, pastiprinot narkomānos ticību brīnumam, ārsti, kas pielieto šīs 

metodes, atgrieţ dzīvē degradējušo saprātu un tāpēc panāk noteiktus rezultātus. 

Protams, arī sievu ar draudiem var piespiest neiet pie mīļākā. Taču, ja vīrs nerūpēsies un 

nebūs maigs pret sievu, vai tad viľa aizmirsīs par savām dēkām? Tieši tāpat notiek ar šīm 

narkotiskās atkarības ārstējošām metodēm, kad bailes narkomānu norobeţo no senākā „laimes” 

avota. Tādā veidā var cilvēku uz laiku atbrīvot no atkarības. Tomēr tas narkomāna saprātam 

nepiedāvā nekādu alternatīvu. Ja pats narkomāns nesāks meklēt kaut ko citu, daudz saldāku 

pārdzīvojumu par narkotikām, tad agri vai vēlu viľam atkal sagribēsies ķerties pie veciem 

ieradumiem. 

Nav jēgas pat iedziļināties tajās metodēs, kad narkomānam piedāvā vienkārši paciesties 

un nelietot narkotikas. Vai ar pacietības palīdzību var tikt vaļā no tieksmes pēc laimes? 

Jūs redziet, ka visas šobrīd eksistējošās populārās metodes narkomānijas ārstēšanā ir 

neefektīvas. Tas saistīts ar to, ka visās minētajās metodēs narkomānam nepiedāvā par narkotikām 

daudz pievilcīgāku laimi. 

Lasītājs: Jūs nosodiet visas šīs metodes, bet es zinu, ka tās, lai arī nedaudz, bet ir 

efektīvas. Vai slikti, ka ir vismaz kaut kas, ja nav nekā efektīvāka? 

Autors: Es nebūt nenosodu cilvēces cēlsirdīgos centienus uzvarēt atkarību no 

narkotikām. Vienkārši es, tāpat kā Jūs, redzu, ka pagaidām šajā ziľā nav izdevies gūt lielus 

panākumus. 

106

Lasītājs: Kāpēc tad vispār runāt par šo tēmu? Vai tiešām Jums ir praktiskas un iedarbīgas 

metodes, kas ļauj atbrīvoties no narkotiku atkarības daudz efektīvāk? 

Autors: Būtu augstprātīgi teikt, ka šīs metodes ir man. Taču vēdiskās zināšanas 

saprotami paskaidro, kā to izdarīt. Es jau Jums teicu, ka vienkārša Svēto Dieva Vārdu 

atkārtošana spēj pilnībā izskaust visa veida narkotiku atkarības. 

Lasītājs: Labi, tad paskaidrojiet, lūdzu, sīkāk un saprotamāk vēdisko koncepciju, kā 

atbrīvoties no narkotiku atkarības ar šīs metodes palīdzību. 

Autors: Es pacentīšos to izdarīt. 

Narkotiskās laimes garša lokalizējas cilvēka saprātā, kura laimes izpratne ir gara tumsības 

gunas izkropļota. Jebkuram cilvēkam saprāts dzīvo tikai ar vienu ideju, tas ir apsēsts ar tiekšanos 

pēc laimes. Bez šīs tieksmes mēs zaudējam entuziasmu darboties un saprāta funkcijas pamazām 

zūd. 

Saprāts kontrolē prāta un jūtu darbību, kā arī dzīvības enerģijas ieplūšanu cilvēka 

ķermenī. Citiem vārdiem, saprāts kontrolē visa organisma darbību. Ja saprāts sajutīs daudz 

augstāku garšu, nekā tam jau ir, tad tas nekavējoties, dabīgā veidā piespiedīs visu mūsu būtību 

tiekties pēc šīs jaunās garšas. Tā kā visi vecie ieradumi arī ir saprātā, gadījumā, kad rodas jauna, 

daudz cēlāka garša, vecajiem ieradumiem vienkārši vairs nepaliek vietas. 

Mainot savu interešu virzienu un tiecoties pēc cēlas laimes, saprāts maina mūsu uzskatus 

par dzīvi un ieradumus. Tādas darbības rezultātā pakāpeniski uzlabojas raksturs jeb, citiem 

vārdiem, mainās prāta darbības reţīms. Jaunu interešu ietekmē, cilvēks sāk nodarboties ar ko citu 

(mainās viľa dzīvības enerģijas pielietojuma virziens). Bez tam tāda cilvēka prātu piepilda miers, 

kas spēcīgi uzlabo kā viľa psihisko, tā arī fizisko veselību. Iegūstot daudz laimīgāku dzīvi, 

psiholoģisko spēku un fizisko veselību, cilvēks viegli atbrīvojas no narkotiku atkarības. 

Tādā veidā, ja cilvēka saprāts sāk pierast pie cēlākās, garīgas Svēto Dieva Vārdu garšas, 

tad viľam pamazām uzlabojas veselība un vairojas laimes sajūta. Kas attiecas uz narkomānu, tad 

atklājot daudz cēlāku un tīrāku laimes garšu, viľš ar katru dienu arvien mazāk izjūt dziľu pēc 

narkotikām. 

Lasītājs: Ja narkomāniju izārstēja ar Dieva Svēto Vārdu atkārtošanas praksi, vai 

iespējams atgriezties pie narkotiku lietošanas? 

Autors: Viss atkarīgs no tā, cik spēcīga ir praktizējošā izlēmība, pretstatā tam, cik slikta 

ir viľa karma. Ja pagātnes grēcīgās darbības ietekmē kādā dzīves momentā cilvēks atkal 

aizraujas ar gara tumsības laimi, tad viľa prāta un ķermeľa veselība pasliktinās. Tāpēc cilvēki, 

kas nenodarbojas ar garīgo praksi pietiekami nopietni, pēc likteľa gribas, nostājoties uz gara 

tumsības ceļa, atkal var sākt interesēties par narkotikām. Taču pirms tam pagaršojuši garīgās 

laimes saldo garšu, viľi drīzumā neizbēgami atkal atgriezīsies uz ceļa, kas ved pretī progresam. 

Lasītājs: Es kaut kā nesaprotu. Kāpēc saprāts, aizejot no cēlākas laimes, sāk interesēties 

par mazāk garšīgu laimi, kas pie tam vēl arī bojā veselību? 

Autors: Jā, pēdējais mans izteikums izklausās diezgan nejēdzīgs. Taču, diemţēl, arī tā 

var būt. Tas notiek tāpēc, ka reizēm cilvēku noķer slikta karma, kuru viľš vēl nav paspējis 

atstrādāt (pagātnes sliktās rīcības sekas). Daţreiz, jau nodarbojoties ar garīgo praksi, cilvēks 

neapzināti var rīkoties slikti. Piemēram, viľš var aizvainot svētus cilvēkus ar savām tenkām un 

neuzticēšanos. Šo iemeslu dēļ cilvēks, kas nostājies uz progresa ceļa, degradē, bet tikai uz kādu 

laiku. 

Rīkojoties grēcīgi, viľš automātiski nonāk daudz zemāku gunu (kaislību un gara 

tumsības) ietekmē un tā rezultātā aizmirst daudz augstāku laimes garšu. Izdarītā grēka spēks 

novērš saprātu no daudz cēlākas laimes garšas. Tikai šī iemesla dēļ cilvēkam zūd pareiza lietu 

107

izpratne un viľš pamazām degradē. Tas, savukārt, rada spēcīgas ciešanas, kuru laikā atmiľā 

patvaļīgi uzliesmo aizmirstā cēlā garīgā garša. 

Lasītājs: Vai tā notiek vienmēr, vai arī mēdz būt izľēmumi? 

Autors: Svarīgi zināt, ka cilvēks, kas nogājis no progresa ceļa, agri vai vēlu uz tā 

atgrieţas. Tiem, kuri nostājušies uz tīru garīgo zināšanu ieguves ceļa, iespējamas tikai īslaicīgas 

atkāpes, bet zaudējumu nevar būt, tā saka „Bhāgavad-gīta”. 

Lasītājs: Un tomēr sanāk, ka no īslaicīgas degradācijas nav pasargāts neviens? 

Autors: Protams, ar mums var notikt viss iespējamais. Taču no degradācijas ir pasargāti 

cilvēki, kas jebkādās likteľa peripetijās meklē palīdzību pie svētajiem. Svēti cilvēki tikai jau ar 

savu klātbūtni spēj atjaunot mūsu aizmirsto garīgās laimes garšu. Tāpēc saskarsme ar viľiem 

glābj mūs no degradācijas un pat no ļoti sliktas karmas. 

Cilvēku var uzskatīt par saprātīgu tikai tajā gadījumā, ja viľš saprot šo noslēpumaino 

patiesību. Nelokāmi tiecoties pēc cēlas saskarsmes ar svētajiem, mēs, atrodoties viľu laimes 

spēka ietekmē un pateicoties viľu ţēlsirdībai, kļūstam spējīgi uzturēt savu saprātu tīrībā. Cilvēks, 

kurš nespēj savu dzīvi iedomāties bez tādas saskarsmes, iegūst iespēju dzīvot cēlu dzīvi. Turklāt 

viľš būs pasargāts no smagiem kritieniem gara tumsībā. 

Lasītājs: Jūs interesanti aprakstījāt saprāta funkcijas. Sprieţot pēc Jūsu vārdiem, saprāts 

kontrolē visu dzīvi, bet viľu pašu kontrolē laime. 

Autors: Jā, tā tas ir. Tomēr šajā jautājumā ir savas nianses. Piemēram, sarunas par 

augstāko laimi var cilvēku aizvest pie apbrīnojamām pārmaiľām. Tas notiek pateicoties tam, ka 

augstākā laime sāk kontrolēt saprātu. Taču tas notiek tikai tādā gadījumā, ja saprātā jau ir 

zināšanas par augstāko garīgo garšu. Citādāk augstākā garša, saskaroties ar saprātu, izraisa tajā 

tikai ne uz ko nemudinošu ziľkāri. Lai interese pārvērstos par aizraušanos, nepieciešams 

sistemātiski pētīt garīgās zināšanas nopietnā virsvadībā. Saprātā tīru zināšanu ir tieši tik, cik tajā 

ir izpratnes par šīs laimes garšu. Tiklīdz saprāts pilnībā piepildās ar zināšanām par augstāko 

garšu, tas iegūst spēju spontāni tiekties pēc garīgā un atteikties no visa materiālā. Tādā apziľas 

stāvoklī cilvēks bez grūtībām tiek galā ar jebkādu sliktas karmas ietekmi. No otras puses, saprāts, 

kas pilnībā piepildīts ar materiālās laimes garšu, nenovēršami cilvēku ved pretī pārmērīgai 

aizrautībai ar materiālo darbību un neizbēgamām ciešanām. 

Lasītājs: Iznāk, ka starp saprātu un ilgoto laimi atrodas viľus kopā saistošs zināšanu 

posms par meklējamo laimi. Bez šo zināšanu apguves, rodas bīstamība nonākt kaislību un gara 

tumsības gunu ietekmē? 

Autors: Pilnīgi pareizi, tieši tāpēc zināšanas par augstāko garīgo garšu ir pašas vērtīgākās 

bagātības. Nekas cits nevar ienest saprātā un tātad arī mūsu dzīvē tik daudz laimes, cik sevī nes 

garīgās zināšanas. 

Lasītājs: Tas viss ir interesanti un saprotami pateikts. Tikai vienu es Jūsu spriedumos 

nesaprotu. Ja narkomāna saprāts jau degradējis, tad kā tas uztvers tīru zināšanu garšu? Kur 

narkomānam ľemt pietiekamu daudzumu dievbijības un tīrības, lai iegūtu šo lietu izpratni? 

Saskaľā ar Jūsu teikto, īstas zināšanas var rasties tikai saprātā (pat ne prātā), un bez tieksmes pēc 

tīram zināšanām, saprāts nespēs sajust laimi. Kā narkomānam, kas aptraipīts ar gara tumsības 

tieksmi pēc narkotikām, turklāt piemītot novājinātam saprātam, radīsies pietiekama garīgās 

garšas pakāpe, lai garīgi mainītos? Visdrīzāk, pētot garīgās zināšanas, viľam viss pa vienu ausi 

ielidos iekšā, bet pa otru – ārā. Piedodiet, bet izskatās, ka pat garīgās zināšanas narkomānam 

nepalīdzēs. 

Autors: Jā, Jūsu vārdos ir veselais saprāts. Tik tiešām, pats ar saviem spēkiem 

narkomāns no atkarības atbrīvoties nevarēs. Tomēr viss nav tik slikti, kā Jums šobrīd šķiet. Kaut 

108

kādos gadījumos, kad atnāk pagātnes labā karma, narkomāna saprāts dabīgā veidā pastiprinās un 

iegūst spēju progresēt. 

Lasītājs: Ko darīt visiem pārējiem narkomāniem, kuriem tādas pārmaiľas tuvākajā laikā 

nespīd? 

Autors: Izrādās, dabā ir spēks, kas var attīrīt saprātu pat pašam grēcīgākajam cilvēkam, 

tikai tādā gadījumā, ja viľš pats sagribēs mainīt savu dzīvi. 

Lasītājs: Kā izskatās šī viľa vēlme mainīt savu dzīvi? Kas var palīdzēt narkomānam 

attīstīt vēlmi attīrīt saprātu? 

Autors: Mēs jau par to runājām tēmā, kas aprakstīja laimi gara tumsībā. Tikai patiesa 

noţēla spēj vest pie prāta narkomānu un pamodināt viľa saprātā vēlmi mainīt dzīvi. 

Lasītājs: Kā noteikt, vai viľa noţēla ir patiesa? 

Autors: Ļoti vienkārši. Novērot, vai pēc noţēlas nepārvaramā vēlme mainīt dzīvi ir 

kļuvusi acīmredzama, cik ļoti palielinājusies šī vēlme, tādas pakāpes arī ir noţēla. Taču daudzos 

gadījumos ar noţēlu vien nepietiek un narkomānam tik un tā nepieciešama nopietna palīdzība. 

Lasītājs: Ar to viss skaidrs. Tagad nemokiet, stāstiet, kas tas par spēku, kas spēj attīrīt 

pat galēji nolaidušos pasīvi noskaľota grēcinieka saprātu? 

Autors: Vēlreiz akcentēju Jūsu uzmanību uz to, ka nepieciešama ir tā, ko sauc par 

patiesu noţēlu. Tieši noţēla norāda, ka narkomāns ieľem aktīvu pozīciju un ir izvēlējies progresa 

ceļu. 

Lasītājs: Labi, lai viľš būtu noţēlojis grēkus, bet piekrītiet, ka esot slābanai, grēku 

novājinātai saprāta darbībai, viľš pats reāli neko izmainīt nevarēs. Jūs taču pats tikko par to 

runājāt. Tāpēc izstāstiet man, kas tas par spēku, kas pats spēj attīrīt narkomāna saprātu? 

Autors: Šo spēku sauc par svēta cilvēka līdzjūtību. Pati līdzjūtība nevar attīrīt saprātu. 

Taču tā veido tiltiľu dievbijības nodošanai no svētā uz grēcinieka saprātu. Ja cildenam svētajam 

ir līdzjūtība pret grēcinieku, tad pēc tam, kad grēcinieks noţēlos grēkus, svēts cilvēks varēs 

nodot tam daļu savas dievbijības. Tā līdzjūtīgs svētais ar savu garīgo zināšanu spēku attīra 

grēcinieka saprātu, dāvājot viľam spēju iegūt tīru zināšanu garšu. 

Lasītājs: Atkal Jūs runājiet par šo metodi, kad nākas atdot pašu nepieciešamāko – savas 

garīgās zināšanas. Vai svētais tādā veidā nezaudēs savu tīrību? 

Autors: Jau pati līdzjūtības definīcija paredz, ka diţam svētajam šādā situācijā cita 

cilvēka saprāta attīrīšana ir daudz dārgāka nekā paša tīrība. 

Lasītājs: Vai tiešām mūsdienās sastopami cilvēki, kas spējīgi uz tādiem varoľdarbiem? 

Autors: Ne pārāk bieţi, bet var sastapt. 

Lasītājs: Vai ir iespēja, ka svētais, atdodot savu dievbijību, pēc tam kaut kādos apstākļos 

pats sāks degradēt? 

Autors: Nē, „Bhāgavad-gītā” teikts, ka ļaunums nekad neuzvarēs to, kurš dara labu. Kaut 

Jums būs jocīgi to dzirdēt, bet cilvēks, kurš atdevis visu savu dievbijību, patiesībā to nezaudē, 

bet gluţi pretēji, vairo. 

Taču mēdz būt gadījumi, kad cilvēks, kas ieguvis dievbijību no svētā, nepareizi šo 

dāvanu izmanto. Un šī rīcība slikti ietekmēs svēto, kas centās cilvēkam palīdzēt. Tomēr, gūstot 

mācību, kam palīdzēt nekavējoties, bet kam tikai pēc pienācīgas sagatavošanās, diţens svētais 

pēc kāda laika tik un tā ātri atjaunos savus garīgos spēkus. 

Lasītājs: Vai ir veidi, kas svētajam cilvēkam palīdz palielināt iespēju, ka viľa dāvātā 

dievbijība tiks izmantota pēc nozīmes? 

Autors: Jā, speciāli tam, lai dziļāk izprastu cilvēka motīvus, vēdiskās zināšanas piedāvā 

svētiem cilvēkiem noteiktu metodi cilvēka pārbaudīšanai, cik ļoti tas vēlas garīgās zināšanas. 

109

Pats galvenais noteikums ir stingra vēlme mainīt dzīvi uz progresa pusi. Vēdas iesaka 

dievbijību atdot tikai tiem, kuri izgājuši īpašu pārbaudi. Tāpēc svēts cilvēks katram, kas gaida 

viľa ţēlastību, dod īpašu dzīves izmainīšanas uzdevumu. Citiem vārdiem, cilvēki, kas ir svēta 

cilvēka ţēlsirdības saľemšanas kandidāti, izejot nolūku nopietnības pārbaudi, kļūst par viľa 

skolniekiem. 

Lasītājs: Es tā arī nesapratu, kurā brīdī svētais nodod cienījamiem sekotājiem savu 

dievbijību? 

Autors: Garīgās iesvētīšanas brīdī. 

Lasītājs: Ko Jūs domājiet ar „garīgo iesvētīšanu”? Tas droši vien ir kaut kāds reliģisks 

rituāls. 

Autors: Jā, šis rituāls speciāli domāts garīgo zināšanu nodošanai. Šīs ceremonijas laikā 

garīgais skolotājs attīra skolnieka saprātu tik, cik tas nepieciešams viľa garīgajam progresam. 

Lasītājs: Jūs aizskārāt interesantu tēmu. Vai Jūs varētu par to pastāstīt sīkāk? 

Autors: Mēs par to parunāsim, bet ne tagad. Lai sagatavotos tik nopietnai sarunai Jums 

iepriekš vēl nepieciešams apgūt daudz citu lietu. 

Lasītājs: Kas par sarunu, vienas vienīgas intrigas. Nu, labi, man ir jautājums. Cik 

sapratu, līdzjūtība ir atslēga uz grēkus noţēlojuša cilvēka saprātu? 

Autors: Jā, Jums taisnība, nodot tīras zināšanas bez līdzjūtības nav iespējams. Tāpēc 

pirms kļūt par skolotāju, cilvēkam sevī jāattīsta līdzjūtība. Viena pati līdzjūtība, bez garīgajām 

zināšanām arī pati par sevi nevarēs nevienam palīdzēt. Kā līdzjūtīgs narkomāns palīdz savam 

draugam narkomānam lauzēja brīţos? Viľš vienkārši dod tam vēl vienu narkotiku devu, tādā 

veidā vēl vairāk palielinot viľa atkarību. 

Lasītājs: Vai tas nozīmē, ka narkomāniem var palīdzēt tikai svēti cilvēki, kam ir garīgas 

zināšanas? 

Autors: Jā, Jums taisnība. Kamēr neiegūsim garīgās zināšanas, nav nekādu iespēju 

kādam palīdzēt attīrīties no sliktas karmas. 

Lasītājs: Iznāk, ka daudzi cilvēki, kas citiem palīdz, vienkārši velti tērē laiku? 

Autors: Nē, ja viľu lūgšanas ir tiešām nesavtīgas, tad pamazām viľi progresēs un ar laiku 

sasniegs svētumu. Katrs cilvēks citam var palīdzēt. Jo vairāk cilvēks sakrās dievbijības (garīgo 

spēku), jo efektīvāka būs viľa palīdzība. 

Lasītājs: Pietiekami skumjš iznākums. 

Autors: Nē, to zinot, Jūs sāksiet daudz nopietnāk attiekties pret to, lai sāktu nodarboties 

ar garīgo praksi. Ja aiz muguras ir siena, tad gribot negribot nākas iet tikai uz priekšu. Tāpēc, lai 

rastos vēlme iegūt garīgās zināšanas, nepieciešama atskurbinoša informācija, kas uzskatāmi 

demonstrē, ka bez tām nevienam nepalīdzēsi. 

Lasītājs: Izskatās, ka Jums taisnība, tomēr tā negribas atzīt, ka tu citiem esi absolūti 

nederīgs. 

Autors: Jau pati atzīšanās liecina par to, ka Jūs nebūt neesiet nederīgs. Pēc tādiem 

vārdiem vairs nav šaubu, ka Jūs spējiet dalīties ar cilvēkiem ar pašu cēlāko rakstura īpašību, ko 

sauc par pazemību. 

Lasītājs: Atkal jau Jūs nostādiet mani neērtā stāvoklī. 

Man ir vēl viens svarīgs jautājums. Šajā sarunā Jūs pieminējāt to, ka daţa grēcīga rīcība 

cilvēkam var uz laiku aizsegt patiesās zināšanas un ieraut ilūzijā, kas liedz pareizi izprast laimi. 

Lūdzu, paskaidrojiet, kādos apstākļos cilvēkam ir tieksme veikt šādas bīstami grēcīgas darbības? 

Autors: Jā, protams, par to ir vērs parunāt, bet sākumā izdarīsim mūsu sarunas 

secinājumus. 

110

SECINĀJUMS: Patiesas zināšanas cilvēkam spēj dāvāt bezgalīgu laimi. Šo zināšanu 

apguves procesā sadeg visi, daudzās dzīvēs sakrātie, grēki. Attīroties no visiem grēkiem, cilvēks 

sāk izjust augstāko laimi. Garīgās svētlaimes stāvoklī viņš redz savu garīgo būtību (uztver sevi 

kā dvēseli) un apzinās, ka pati lielākā laime ir tīri, nesavtīgi kalpot Dievam. 

Šādas zināšanas nāk tikai no Dieva un Viņa uzticamajiem kalpiem. Ar Dieva un dižu 

svēto žēlastību cilvēks rod retu iespēju iegūt zināšanas par savu garīgo dabu un par savām 

mūžīgajām attiecībām ar Dievu. 

Lai viss augstāk minētais kļūtu par realitāti, jāsaprot, ka ir viens noteikums, lai iegūtu 

tīras zināšanas – pašuzupurēšanās kalpojot līdzjūtīgam svētajam, kuram piemīt pilnīgas garīgās 

zināšanas. 

Nebūtu ne bēdas, bet grēcīgās vēlmes pievīla 

Sliktu rīcību iedala četrās kategorijās: 

1) kļūdas, ko izraisa mūsu pagātnes nedievbijīgā darbība; 

2) kļūdas, kas izdarītas nepareizi lietojot uzkrāto dievbijību; 

3) kļūdas, ko pieļaujam tagadnē; 

4) apvainojumi un aizvainojošs noskaľojums. 

Lasītājs: Jūs jau stāstījāt, kā likteni ietekmē nedievbijīga rīcība, kas izdarīta pagātnē. 

Taču nav īsti saprotams, kādas var būt problēmas no pagātnes dievbijīgās rīcības. Ja jau arī 

dievbijīgus darbus nevar darīt, tad ar ko vispār nodarboties? 

Autors: Nē, dievbijīgus darbus, bez šaubām, vajag darīt. Katram obligāti vajag 

nodarboties ar dievbijīgām lietām. Tomēr mēs, rīkojoties dievbijīgi, ne vienmēr pareizi 

izmantojam savas dievbijības augļus. 

Piemēram, iepriekšējās dzīves labdarības rezultātā, cilvēks šajā dzīvē var kļūt bagāts. 

Taču, ja viľš savu bagātību izmantos, piemēram, piegādājot bandītiem ieročus, tad rezultātā, viľš 

iegūs vienīgi ciešanas. 

No vienas puses šķiet, ka visam, kas nāk no dievbijīgas rīcības, jāatnes laime. Patiesībā, 

ja nepareizi izmantojam dievbijības augļus, tad nākotnē tas var izraisīt lielas dzīves grūtības. 

Lasītājs: Kas tā par dzīvi? Pat rīkojoties dievbijīgi, mēs neesam pasargāti no problēmām! 

Iznāk, ka vislabāk ir vispār neko nedarīt, tad vismaz nav varbūtības izdarīt kaut ko sliktu. 

Autors: Nē, Jums nav taisnība, nekā nedarīšana automātiski rada savu pienākumu 

neizpildīšanu, kas pati par sevi ir grēcīga rīcība. Tādā veidā, neko nedarot arī veicam darbību, 

kas nenovēršami novedīs pie ciešanām. 

Lasītājs: Tā, tagad es sapratu, ka vienīgā izeja no radušās situācijas ir nemocīties un 

vienkārši beigt dzīvi pašnāvībā. 

Autors: Arī tā ir grēcīga rīcība, par kuru, kā jau runājām, nāksies saľemt sodu. 

Lasītājs: Izskatās, ka man beigusies fantāzija. Tāpēc pasakiet pats, kā labāk rīkoties, lai 

nebūtu nekāda riska degradēt, ja tas, protams, iespējams. 

Autors: Garīgai praksei nav ne pozitīvas materiālas karmas, ar kuru varētu kļūt lepns, ne 

negatīvas, kas izraisa degradāciju. Garīgā prakse dod tikai garīgus rezultātus, tāpēc nekādi nevar 

padziļināt mūsu karmu. Tikai garīgā prakse garantē nākotnē panākumus. 

111

Lasītājs: No Jūsu vārdiem izriet, ka, bez kalpošanas Dievam, visa pārējā darbība nes 

tikai postu un neko vairāk. 

Autors: Tā nav slikta doma, bet noformulēta nav pareizi. Neskatoties uz bīstamību kļūt 

lepnam par saviem materiālajiem rezultātiem, Vēdas tomēr katram cilvēkam iesaka nodarboties 

ar garīgo praksi, izpildīt savus pienākumus un darīt dievbijīgus darbus. Labi darbi ne tikai 

palielina labklājību šajā pasaulē, bet, kas vēl svarīgāk, attīra sirdi no grēkiem. Tāpēc visiem 

jātiecas darīt dievbijīgus darbus. 

Pat spēcīgi vēloties darīt visu pareizi, cilvēki daţreiz pieļauj kļūdas, kā rezultātā ieslīgst 

grēcīgā darbībā. Iemesls tam ir grēcīgā rīcība pagātnē, kas nekad neinformē par savu atgriešanos 

un sasniedz mūs nesagatavotus. Taču ūdens nevar izmērcēt akmeni. 

Tikai nepārtraukta garīgā prakse cilvēkam dod pilnīgu drošību. Tā deg cilvēka sirdī ar 

gaišu liesmu, ātri sadedzinot visus grēkus, kas nāk no smalkā prāta ķermeľa dziļumiem. Lai gūtu 

panākumus pašpilnveidē, jāsaprot, kā mainās tā liktenis, kurš visu savu laiku piepilda ar garīgu 

darbību. 

Ja tādam cilvēkam nedievbijīgās karmas krājumi ir milzīgi kā kalni, tik un tā, kamēr viľš 

nodarbojas ar garīgo praksi, grēki nevar to skart, tieši tāpat kā ūdens nevar pieskarties baltā 

gulbja ķermenim. 

Kad baltais gulbis peld pa ūdeni, tā ķermenis paliek sauss, jo katra viľa pūciľa ir 

iesmērēta ar taukiem. Tā arī cilvēks, pilnībā atsakoties no egoistiskas darbības, pārstāj saskarties 

ar savu pagātnes karmu. 

Lasītājs: Tomēr Jūs iepriekš teicāt, ka, pat nodarbojoties ar garīgo praksi vai darot labus 

darbus, cilvēks, sliktas karmas ietekmē, var kaut kādos apstākļos sākt degradēt. Kā izvairīties no 

šāda posta? 

Autors: Cilvēku garīgās prakses laikā degradācija nevar skart. Taču tajā brīdī, kad no tās 

novēršamies ir iespēja, ka mūs var pārsteigt slikta karma. 

Lasītājs: Kā diagnosticēt saprātā notiekošās pārmaiľas: vai tās vēsta nelaimi, vai nē? 

Autors: Tādu diagnostiku var veikt tikai tādā gadījumā, ja ir stabilitāte garīgās prakses 

veikšanā. Piemēram, katru rītu cilvēks nodarbojas ar tādu garīgās prakses veidu kā Dieva vārdu 

atkārtošana. Rezultātā, pa nakti uzkrātā sliktā karma tiek sadedzināta, un viľš viegli saprot, kādas 

savas vēlmes izpildīt, bet kādas nē. Tad viľš sāk saprast, kādas pie viľa atnākušās domas ir 

dievbijīgas rīcības sekas, bet kādas – grēcīgās rīcības sekas. 

Ja cilvēks saprot, kādas izmaiľas notiek viľa apziľā, kā pagātnes sliktās rīcības sekas, tad 

viľš vieglāk tiek galā ar situāciju. 

Zinot, kā grēki maina pasaules uztveri, neskatoties pat uz spēcīgu grēcīgās rīcības 

aicinājumu, cilvēks ar gribasspēku spēj turpināt progresēt vai sliktākajā gadījumā – nedegradēt. 

Lasītājs: Vai pietiek vienkārši klausīties garīgo mūziku vai lasīt garīgo literatūru, lai 

iegūtu šādu paškontroli? 

Autors: Nē, ar to nepietiek. Garīgā literatūra tam, kurš vēl nav nostiprinājies saprātā, 

visbieţāk iedarbojas tikai uz prātu. Ar to ir par maz slikta likteľa pārvarēšanai, nepieciešams 

nostiprināt saprātu. Klausīšanās cildenu Kunga kalpu Dieva vārdu sludināšanā attīra saprātu no 

grēkiem un iedvesmo cilvēku arī atkārtot Dieva vārdus. Taču, kamēr cilvēks pats nesāks atkārtot 

Dieva vārdus, viľš ne vienmēr spēs tikt galā ar savu smago likteni. 

Kopumā apziľas reabilitēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja bez pētīšanas kā pareizi 

dzīvot, vēl tiks arī sistemātiski atkārtoti Dieva vārdi un komunicēts ar svētiem cilvēkiem. Tikai 

šīs divas lietas dod pilnīgu aizsardzību pret bezcerīgu degradāciju, jo noskaľo saprātu uz saldo 

garīgo garšu. 

112

Lasītājs: Es vēlētos detalizēti izpētīt tās izmaiľas, kas, cilvēku nepareizās rīcības dēļ, 

notiek apziľā. Labi būtu iemācīties noteikt un izskaust savas problēmas, pirms tās mani noved 

pie lielām nepatikšanām. 

Autors: Jā, es piekrītu, šī tēma prasa daudz nopietnāku izpēti. Pirmkārt, apskatīsim 

izmaiľas apziľā, kas radušās pagātnes nedievbijīgās rīcības rezultātā. Tās rada četru veidu 

problēmas: 

1) sliktu likteni; 

2) fiziskas ciešanas; 

3) psihiskas ciešanas; 

4) izkropļotu priekšstatu par patiesību un laimīgu dzīvi. 

Cilvēks var pārvarēt atnākušās grūtības. Panākumu atslēga ir sapratne, ka visas 

problēmas neatnāk nejauši, bet kā pagātnē izdarītās sliktās rīcības rezultāts. Saprotot šo 

patiesību, cilvēks iegūst skaidrību un mieru cīľā ar savām grūtībām. 

Lasītājs: Es saprotu, ka pie visa vainīga mana karma. Tomēr, ja kaut kāds cilvēks liek 

man sprunguļus riteľos, vai tiešām viľš manā priekšā nav vainīgs? 

Autors: Protams, viľš ir vainīgs tajā, ka nodara ciešanas, bet pašas ciešanas pie Jums nav 

atnākušas nejauši. Jebkuras ciešanas atnāk, kā pagātnē izdarīto kļūdu sekas, bet tie ļaudis, kas 

nodara ciešanas, vienkārši ir marionetes likteľa rokās. 

Lasītājs: Ja viľš ir vainīgs, tad kāpēc man par viľu obligāti vajag domāt labu? 

Autors: Par kādu domāt slikti ir grēks, un par to nāksies ciest. Laba attieksme pret 

cilvēku netraucē to sodīt. Ja Jūs pēc savas darbības veida vai pēc sava stāvokļa esiet pilnvarots 

sodīt cilvēku, tad to var darīt. Tomēr dusmas, naids un nelabvēlīgums pret pāri darītāju 

neuzlabos Jūsu likteni, bet gluţi pretēji, vēl vairāk to pasliktinās. 

Lasītājs: Es nevaru sodīt ar labu prātu. Un tomēr, ja sit pa vienu vaigu, nevajag pagriezt 

otru? 

Autors: Nē, labi būtu saprast, ka liktenis pats sodīs cilvēku, kurš slikti rīkojies. Tomēr, ja 

tieši Jūsu pienākums ir viľu sodīt, tad noteikti jāpilda savi pienākumi, bet nav nepieciešamības 

dusmoties. 

Nelabvēlīgs noskaľojums pati par sevi ir slikta rīcība, kas nākotnē atspoguļosies uz 

cilvēku. Bez tam šāds noskaľojums atľem vainīgajam iespēju apzināties savas kļūdas. Tāpēc 

sodīšana nepareizā noskaľojumā nes tikai postu. 

Lasītājs: Es sapratu, pāridarītāju vienmēr vajag sodīt, bet labvēlīgā noskaľojumā. 

Autors: Jā, tā tas ir, bet ne visos gadījumos obligāti jāsoda pašam vai jāpilda apvainotāja 

loma. Lūdzu, saprotiet, domāt, ka vienmēr vajag censties sodīt vainīgo par sliktu attieksmi pret 

mums, ir nepareizi. Piemēram, ja neesam pilnvaroti sodīt cilvēku, kurš pret mums izdarījis 

vardarbību, tad var to atstāt tiesu orgānu darbībai vai galu galā ļaut tam saľemt sodu no paša 

likteľa. 

Lasītājs: Bet, ja nu liktenis un tiesa viľu nesodīs? Tas taču nebūs taisnīgi! 

Autors: Netaisnības šajā pasaulē nav, tāpēc liktenis ar tiesas, nelabvēļu rokām vai ar kaut 

kādiem apstākļiem viľu obligāti sodīs. Taču Jūs vēl neesiet noticējis tam, ka taisnība un laime ir. 

Tāpēc arī šķiet, ka vajag nekavējoties dusmoties un sodīt to, kas rada ciešanas. 

Lasītājs: Vai Jūs pats vienmēr variet izturēties labi pret tiem, kuri ir netaisnīgi pret 

Jums? 

113

Autors: Diemţēl nē, daţreiz jūtas gūst virsroku pār veselo saprātu. Taču pēc pieļautajām 

kļūdām es, tāpat kā Jūs, loloju cerības tikt ar visu skaidrībā un izdarīt pareizus secinājumus. Tam 

jāpieliek maksimums pūļu. 

Lasītājs: Tātad, ja Jūs daţreiz dusmojieties, tad arī Jūs nepietiekami spēcīgi ticiet tam, ka 

laime un taisnīgums ir? 

Autors: Jā, Jums taisnība, man vēl daudz šajā virzienā ar sevi jāstrādā. Ticība laimei 

nenostiprinās vienā dienā. 

Lasītājs: Es Jums pievienojos. Pastrādāsim kopā, lai izprastu, kas ir laime. Paskaidrojiet, 

lūdzu, kā pagātnes nedievbijīgā rīcība aizsedz garīgās laimes garšu un pēc tam ievelk grēcīgajā 

darbībā? 

Autors: Grēcīgā pagātne piespieţ cilvēku strēbt gara tumsības laimes garšu, pagrieţot 

viľa saprātu ar seju pret gara tumsības baudām. Pamazām, neatkarīgi no pārliecības, grēcīgās 

vēlmes var šķist saldākas par dievbijīgām vai garīgo laimi. 

Lasītājs: Kas tā par vardarbību! 

Autors: Nekādas vardarbības, mēs paši pagātnē visu to gribējām un tagad saľemam. 

Lasītājs: Ja es tagad nevēlos saľemt visus šos grēcīgos „priekus”? 

Autors: Tad vajag ar savu augstākās laimes garšas spēku uzvarēt zemiskās, nevajadzīgās 

vēlmes. 

Lasītājs: Ja nevaru uzvarēt savas zemiskās vēlmes? 

Autors: Tātad Jums ir nepietiekama tieksme pēc garīgās laimes. 

Lasītājs: Kur lai ľem spēku tiekties pēc garīgās laimes? 

Autors: Vienmēr, kad rīkojieties kaut nedaudz pārvarot grēcīgās vēlmes: ievērojiet 

dienas reţīmu un regulāri pildiet savus garīgos pienākumus (lai arī bez vēlmes), tāda rīcība 

palielina Jūsu garīgo spēku. Bet pats labākais garīgā spēka palielināšanas veids – ir katru dienu 

atkārtot Dieva vārdus. 

Lasītājs: Tātad vienkārši ievērojot dienas reţīmu un katru dienu lūdzoties, es varēšu 

palielināt tieksmes spēku pēc garīgās laimes? 

Autors: Jā, tādu darbību sauc par askēzēm dievbijībā, ja tās tiek veiktas pareizā prāta 

noskaľojumā, tad to var nosaukt pat par garīgo praksi. Lai kā šo darbību arī nesauktu, tā jebkurā 

gadījumā vairo cilvēka garīgo spēku. 

Lasītājs: Ja dodu solījumu katru dienu pildīt kaut kādas darbības, kas saistītas ar garīgo 

praksi, tad nākotnē varēšu stāvēt pretī jebkurām grūtībām, kas veļas man pāri? 

Autors: Jā, tā tas ir. Taču, lai to izdarītu jāveic tāda dievbijīga askēze, lai pret visām 

grūtībām pietiktu garīgā spēka. 

Lasītājs: Ja spēku nepietiks, tad es salūzīšu un sākšu degradēt? 

Autors: Jā, bet par cik garīgā garša ir saldāka par jebkādu materiālo garšu, Jūsu 

degradācija būs uz laiku. Ļaunums nekad neuzvarēs to, kurš dara labu. 

Lasītājs: Jūs šo izteikumu no svētajiem rakstiem jau minējāt un tas, protams, 

uzmundrina. Labi, pieľemsim, es ar dievbijīgu askēţu palīdzību varēšu turēties pretī likteľa 

triecieniem, bet, kā tikt vaļā no fiziskām ciešanām, kuras, kā Jūs klasifikācijā minējāt, rodas 

pagātnē izdarītās sliktās rīcības dēļ? 

Autors: Askēzes dievbijībā dod spēku tikt galā ar veselības un psihes problēmām. 

Lasītājs: Kā gan es izveseļošos, pateicoties tikai askēzēm, ja, piemēram, es neko 

nesaprotu no medicīnas? 

Autors: Tur jau tā lieta, izrādās askēzes dievbijībā dod spēkus iegūt zināšanas par to, kā 

ārstēt raupjo un smalko ķermeni. 

114

Lasītājs: Labi, tad, lūdzu, miniet reālus piemērus, kā tas notiek dzīvē. 

Autors: Ievērojot dienas reţīmu, cilvēks iegūst laika un augstāko spēku ţēlastību. Šī 

ţēlsirdība ir tāda, ka, esot pietiekami tīrai apziľai, cilvēks spēj saprast cik ļoti spēcīgi šī darbība 

ietekmē veselību un psihi. Vēl vairāk, pietiekami attīrot saprātu, viľš sāk intuitīvi just, vai tieši 

šis konkrētais ārsts spēj tikt galā ar viľa slimību. Iekšējās sajūtas vai intuīcijas dēļ, slimajam 

rodas sapratne, kurš no dziedniekiem vai ārstiem spēj viľam palīdzēt. 

Lasītājs: Vai laiks, dalot ţēlastību, čukst viľam personīgi par to ausī? 

Autors: Nē, vienkārši cilvēks, kurš dzīvo saskaľā ar visuma likumiem, sāk labāk pazīt 

cilvēkus un izprast ārstēšanas metodes. Pamazām viľš apzinās, ka galvenā ārstēšana ir zināšanas 

par to, kā pašam sev palīdzēt iegūt garīgās zināšanas. 

Pateicoties pareizai attieksmei pret savu ķermeni un psihi, pie cilvēka atnāk izpratne par 

to, kā izārstēties un kādi pasākumi to patiešām veicina. Cilvēks, kurš nopietni studē Vēdas, neies 

to dziednieku pavadā, kuri saka: „Vienkārši vairāk maksā un neko nedari. Mēs tev garantējam 

atveseļošanos tāpēc, ka mums ir pašas labākās (naturālās, bio, rio, šio, mio) zāles”. 

Lasītājs: Jūs esiet pret zālēm? 

Autors: Nē, arī zāles ir vajadzīgas, bet tās nav svarīgākās. Saprātīgs cilvēks saprot, ka 

visas slimības rodas no grēkiem, un arī viľš neatsakās no zālēm. Tomēr, saprotot, ka izārstēties 

var tikai mainot savu pasaules uztveri, viľš izvēlas tādu ārstu, kurš tad arī piemeklē viľam 

nepieciešamās zāles un ar personīgo piemēru iedvesmo dzīvot pareizi. 

Lasītājs: Vai tiešām, neievērojot dienas reţīmu un nenodarbojoties ar garīgo praksi, grūti 

saprast tās vienkāršās patiesības, kuras Jūs tikko kā paskaidrojāt? 

Autors: Jā, tā tas ir. Cilvēks, kurš neslavē Dieva vārdus un neievēro dienas reţīmu, 

nevarēs pilnībā izbaudīt uzvaras garšu pār saviem fiziskajiem un psihiskajiem trūkumiem. 

Saslimstot viľš vēlēsies ātri izveseļoties, cerot uz brīnumu vai savu maciľu. Tā vienmēr notiek ar 

to, kurš nenodarbojas praktiski ar savu saprātu. Šī iemesla dēļ tādam cilvēkam ir: vājš 

gribasspēks, vāja ticība patiesībai un nepareiza lietu izpratne. Tāpēc viľam atliek tikai viens, 

cerēt uz labiľu onkulīti, kurš par naudiľu „atbrīvos” no visām problēmām. 

Lasītājs: Eksistē taču efektīvi preparāti, kas tik tiešām palīdz? 

Autors: Jā, tie var noľemt slimības ārējās izpausmes. Taču dziļi jāsaprot fakts, ka slimība 

ir tikai ārējā mūsos sēdošo grēku izpausme. Tāpēc, pārtraucot lietot zāles, slimība atkal 

nekavējoties parādīsies. 

Visi ārstēšanas veidi, izľemot garīgo praksi, tikai uz kaut kādu laiku atbīda slimības un 

jebkuras citas ciešanas, pret kurām tās ir efektīvas. Taču tas, kurš vienlaicīgi ārstējas un 

nodarbojas ar garīgo praksi, izveseļojas un paralēli arī sadedzina slikto karmu, kas izraisīja 

slimību. Viľš vienlaicīgi izārstējas un tiek vaļā no sliktās karmas. Tāpēc slimība, kas ar zāļu 

palīdzību attālināta, vairs viľu neskars. 

Lasītājs: Tātad visiem, kas ārstējas, bet nenodarbojas ar garīgo praksi, agrāk vai vēlāk 

slimība izpaudīsies atkal? 

Autors: Jā, tā tas ir, vēl vairāk, nekompetentam cilvēkam ļoti grūti saprast, kā tieši šī 

slimība izpaudīsies. 

Lasītājs: Mūsdienu medicīnai arī šajā gadījumā viss ir paredzēts iepriekš. Lai pārvarētu 

slimības recidīvus, iesaka zāles lietot ilgstoši vai kursu veidā. 

Autors: Diemţēl, ilgstoši lietojot zāles ar spēcīgu iedarbību, bieţi vien rodas sareţģījumi, 

bet vājas darbības preparāti vispār nepalīdz. 

Lasītājs: Tas nozīmē, ka zāles labāk vispār nelietot? 

115

Autors: Nē, vēlreiz saku, ka obligāti vajag ārstēties ar tiem paľēmieniem, kas Jums ir 

pieejami un saprotami. Kritiskās situācijās var lietot pat ķīmiskus preparātus. Taču nekad 

nevajag aizmirst, ka praktiskā darbība, kas vērsta uz savas apziľas izmainīšanu, ir svarīgākā 

ārstēšana. Bez tam eksistē dabīgas organisma atjaunošanas metodes, kuras ir daudz efektīvākas 

par ķīmiju. 

Lasītājs: Vai arī psihiskās ciešanas var pārvarēt ar dienas reţīma ievērošanu? 

Autors: Lielā mērā dienas reţīms palīdz arī psihisko traucējumu gadījumos. Tomēr bez 

garīgas saskarsmes, svēto rakstu pētīšanas un Dieva vārdu slavināšanas ar psihiskām grūtībām 

pilnībā tikt galā vienkārši nav iespējams. Psihiskās problēmas atrodas cilvēka prātā un saprātā. 

Visbieţāk nav jēgas ar tām cīnīties tikai ar zāļu palīdzību. Ievērojot tikai dienas reţīmu, arī 

problēmu nevarēs atrisināt. Tāpēc šeit bez garīgās prakses neiztikt. 

Tāpat jāatzīmē, ka hatha-jogas vingrojumi un pranajama lieliski ārstē praktiski visas 

fiziskās un psihiskās slimības. Kas nav mazsvarīgi, tās palīdz cilvēkam attīrīt apziľu un tik 

tiešām pilnībā atbrīvo no kaites. Šo vingrojumu laikā domās vajag visiem vēlēt laimi, vai, vēl 

labāk, domāt par Dievu. Bez šādas meditācijas ārstēšana ar hatha-jogu un pranajamu arī tikai 

attālina slimības un ciešanas. Bez garīgās prakses, nav citu metoţu, kas ļautu pilnībā sadedzināt 

slikto karmu. 

Lasītājs: Sapratu, bet ko Jūs mierinājumam variet teikt ceturtā punkta sakarā, kurš 

norāda uz to, ka cilvēka pasaules uzskats pamazām mainās pagātnes grēku ietekmē? 

Autors: Protams, mierinājums te ir mazs. Pats galvenais jāsaprot, ka izsekot izmaiľām, 

kas notiek apziľā, praktiski nav iespējams. Tāpēc vislabākais, ko var darīt, ir izstrādāt sevī 

noturīgu ieradumu, neatkarīgi no garastāvokļa maiľām, nodarboties ar lietām, kas nes garīgu 

laimi un dāvā vēlmi pēc iespējas bieţāk komunicēt ar dievbijīgiem cilvēkiem, kas tiecas pēc 

garīgas pilnības. 

Lasītājs: Kaut kā nesaprotu, kas mudināja Jūs dot man tik dīvainu ieteikumu? Vai tiešām 

nevar pamanīt, vai galvā mīt sliktas domas un vēlmes? 

Autors: Tur jau tā lieta, ka bieţi vien šīs domas izdodas ieraudzīt pārāk vēlu. Grēcīgas 

vēlmes var izrādīties daudz stiprākas par gribu un veselo saprātu, jo tās bojā ne tikai cilvēka 

prātu, bet arī saprātu. Bez tam šeit runa ir nevis par spilgti izteiktām domām ar grēcīgu nokrāsu, 

bet par to, ka ļoti grūti pamanīt, kā pamazām apziľā notiek pārmaiľas, kuras tad arī noved pie šo 

grēcīgo domu parādīšanās. Pašas grēcīgās domās pamanīt nav grūti, protams, ja ir tīrs un stiprs 

saprāts. 

Lasītājs: Tagad es to sapratu, tomēr, konkrēti, kas jādara tajā gadījumā, kad gunas traucē 

apziľai tik stipri, ka gribas jau pastrādāt nedarbus? 

Autors: Pienākuma sajūtas dēļ centieties turpināt darīt to, kas jādara, visiem spēkiem 

mēģinot paciest saprātā ienākušo negatīvismu. Ja notiek „noraušanās”, tad nekādā gadījumā 

nevajag sevi attaisnot, jo tas bojā attiecības ar draugiem un tuviem cilvēkiem. 

Lasītājs: Vai tad pati sliktā rīcība nebojā attiecības? 

Autors: Protams, bojā. Tomēr jāzina, ja laicīgi noţēlo izdarīto, attiecības kaut kādā mērā 

atjaunojas. Taču, ja noţēla neseko, tad cilvēks vienkārši ripo lejā pa sava likteľa kalna nogāzi un 

nākotnē viľu gaida tikai ciešanas. 

Lasītājs: Bieţi noţēlai nepietiek spēka. 

Autors: Tāpēc, lai uz visiem laikiem tiktu vaļā no apmātības, nepieciešams nekavējoties 

nodrošināties ar pozitīvu saskarsmi ar garīgi bagātiem cilvēkiem, kuriem ir spēks, kas 

nepieciešams tam, lai tiktu galā ar grūtībām. 

Lasītājs: Ja nu ne vienmēr ir iespēja iegūt tādu saskarsmi, ko tad darīt? 

116

Autors: Tādam gadījumam mājās jābūt grāmatām, audioierakstu lekcijām un lūgšanām, 

kuras izrunā svēti cilvēki. Vienkārši klausoties cildena svētā, kurš jau uz Zemes vairs nedzīvo, 

lekciju, cilvēks saľem garīgās enerģijas lādiľu, kas nepieciešams, lai pārvarētu nelāgas vēlmes 

un to radītus maldus. 

Lasītājs: Interesanti, lai gan jāatzīst, ka tam visam ir grūti noticēt. Kāds ir gara tumsībā 

iestigšanas mehānisms, nepareizi izmantojot savu dievbijību? 

Autors: Cilvēkam, kurš iekrājis daudz dievbijības, var traucēt vēl pilnībā neaizmirstā 

materiālās laimes garša. Iekrājot dievbijību ar savu rīcību un iegūstot materiālo laimi, cilvēks, 

kas nav garīgi spēcīgs, neizbēgami sāk domāt, ka viľš patiesībā ir ļoti cildena personība, kuru 

visiem jāciena. Viľš domā, ka praktiski jau ir sasniedzis pilnību un tāpēc nav jēgas tik 

pašaizliedzīgi nodarboties ar garīgo praksi un, vēl jo vairāk, nav jēgas klausīt kāda 

norādījumiem. 

Starp cilvēkiem, kas tiecas garīgi progresēt, tāds noskaľojums nav retums un rodas tāpēc, 

ka tieksme pēc materiālas laimes viľiem vēl ir ļoti spēcīga. Uzkrājot materiālo dievbijību, vecās 

grēcīgās tieksmes (vēlme pēc slavas, lepnība) var kaut kādā brīdī pārspēt garīgo garšu. 

Ārēji cilvēki, kas uzķērušies uz savu materiālo vēlmju āķa, var turpināt izlikties, ka viľi 

nodarbojas ar garīgo praksi, un viľiem pašiem šķiet, ka tas tā arī ir. Taču zemapziľā viľi sāk likt 

augstāk nevis garīgus, bet materiālus mērķus (naudu, pagodinājumu, cieľu, prestiţu) un savos 

plānos tiecas pēc tiem un tikai pēc tiem. Tomēr viľu apziľā tas izskatās, it kā viľi turpina aktīvi 

nodarboties ar garīgo praksi. 

Lasītājs: Kur galu galā tādi cilvēki nonāks? 

Autors: Viľi ar katru gadu arvien vairāk un vairāk iedziļināsies materiālajā darbībā. 

Pamazām pilnībā zaudēs interesi par garīgo praksi. Bet garīgā entuziasma trūkums izraisīs 

skaudību pret tiem, kam tas ir. Tāpēc tādi degradējoši cīnītāji vienmēr ľurd uz tiem, kas 

nodarbojas ar garīgo praksi, sauc tos par nepateicīgiem cilvēkiem, kas nav saskarsmes cienīgi. 

Apvainojot cēlas personības, viľi nekavējoties degradē arvien vairāk un vairāk. 

Lasītājs: Jūs taču apgalvojat, ka tas, kas iet pa progresa ceļu, nekad nenonāks pilnīgā 

degradācijas ietekmē. Tagad Jūsu apgalvojums ir pilnīgi pretējs. Kā to visu saprast? 

Autors: Nekādu pretrunu nav. Ja cilvēks, kas nostājies uz progresa ceļa, īslaicīgi, kaut 

kādu kļūdu un likteľa slikta pavērsiena dēļ, no tā noiet, tad pēc kāda laika garīgā garša tik un tā 

pārspēs, un viľš atkal garīgi celsies. Degradācija izraisīs ciešanas, kas modinās atmiľas par saldo 

garīgo garšu. Atmiľas par pagātnes garīgo garšu sauks sev līdzi, un cilvēks pamazām sāks mainīt 

dzīvi uz pašizziľas pusi. 

Lasītājs: Kādas ir pirmās pazīmes, ka viľš atkal ir nostājies uz progresa ceļa? 

Autors: Tāds cilvēks izjūt spēcīgu vēlmi lūgt piedošanu visiem, kurus viľš aizvainojis 

degradācijas periodā, un noţēlu par veltīgi iztērēto laiku. 

Lasītājs: Cik ilgstošs var būt pārejas periods no īslaicīgas degradācijas uz progresu? 

Autors: Atkarībā no garīgās garšas pirmsākuma spēka, vieniem tas var ilgt daţas minūtes 

vai daţas dienas, bet citiem simtiem un tūkstošiem dzīvju. 

Lasītājs: Atkal jau „atbraucām”. Tātad ir varbūtība, ka drīzumā līdz ausīm būšu 

netīrumos un tikai pēc kaut kādām 45-55 tūkstošiem dzīvju atkal ieinteresēšos par garīgo laimi? 

Vilinoša perspektīva! Man ļoti „patīk” šie „laimīgās dzīves” likumi. 

Autors: Arī man nav pārāk patīkami zināt par tādu perspektīvu. Tāpēc gudri cilvēki 

iesaka netērēt velti dārgo dzīves laiku un katru brīvo brīdi nodarboties ar garīgo praksi, tādā 

veidā apziľā pastiprinot garīgās laimes garšu. Jo izlēmīgāk ejam pa šo ceļu, jo mazākas iespējas 

nokļūt ilgstošas apziľas degradācijas ķetnās. 

117

Lasītājs: Kāds ir garīgās garšas zaudēšanas mehānisms pateicoties darbībai, ko darām 

šobrīd? Jūs to minējāt trešajā klasifikācijas punktā. 

Autors: Darīt muļķības nav grūti, ikviens no mums dienas laikā var sastrādāt vairāk, kā 

spēj panest. Tāpēc, izdarot muļķību, riskējam nekavējoties sākt degradēt. Lai tas nenotiktu, 

nepieciešams svētajos rakstos regulāri pētīt, ko var darīt un ko nevar darīt. Konsultācijas ar 

cilvēkiem, kas tiecas pēc garīgām zināšanām, palīdzēs tikt skaidrībā visos smalkumos, kas nav 

norādīti rakstos tieši. 

Lasītājs: Vai svētie cilvēki var būt pakļauti īslaicīgai degradācijai? 

Autors: Jā, viľi var sākt degradēt to izdarīto apvainojumu rezultātā, kurus tie izdarījuši 

pret citiem svētajiem. Tas jau ir pēdējais un pats bīstamākais punkts mūsu klasifikācijā. 

Lasītājs: Kādēļ gan lai svētais kādu apvainotu, vai viľam nav vairāk ko darīt? 

Autors: Visbieţāk svētie apvaino citus svētos pietiekami labi nesaprotot, ka rīkojas 

šausmīgi. Viľi patiesi uzskata, ka ar savu sludināšanu visus aicina uz patiesības ceļu, bet īstenībā 

netīšām nopietni apvaino cilvēku reliģiskās jūtas. 

Ne visiem ticīgajiem ir zināms tas fakts, ka eksistē liela daţādība ceļā pie patiesības un 

attiecībās ar Dievu. Patiesi uzskatot savu ceļu uz pilnību par vienīgo pareizo, daţi ticīgie, 

atrodoties spēcīgā kaislību gunas ietekmē, neieredz visus, kas iet citu ceļu pie tās pašas garīgās 

laimes. Tādi cilvēki var progresēt zināmu laiku. Taču tikko, kritizējot citu ticību, aizvaino 

cildenu svēto, kas iet citu ceļu, nekavējoties viľu sirdīs sāk dominēt materiālās laimes garša. Tas 

viss nenovēršami ved uz pakāpenisku apziľas degradāciju. 

Lasītājs: Kā no tā izvairīties? 

Autors: Vajag dziļāk izprast, ka Dievs ar katru no mums attiecības veido individuāli, un 

tāpēc katrs Viľu „redz” savādāk. Taču lepnības dēļ bieţi šķiet, ka mēs un mūsu garīgie priekšteči 

esam Dieva izredzēti un tāpēc labāk spējam Viľu saprast. No otras puses, bieţi šķiet, ka cilvēki, 

kam ir citi priekšstati par Dievu, ir šausmīgi, garīga progresa necienīgi noziedznieki. 

Lasītājs: Vai šis naidīgums vienam pret otru raksturīgs tikai reliģiskiem cilvēkiem? 

Autors: Nē, šādi notiek arī parastās attiecībās vienam ar otru. Piemēram, meita tēvu redz 

pavisam savādāk nekā dēls. Esot egoisma stāvoklī, viľa dusmosies, ja dēls muļķojas un spēlējas 

ar tēvu. Ja viľa ir vecāka par brāli, tad, esot tādā noskaľojumā, viľa piespieţ brāli uztvert tēvu 

tieši tāpat, kā viľa. Diez vai viľa panāks kaut ko labu. Un arī tēvam šī ideja nepatiks. Tēvam 

patīk ar dēlu veidot vienas attiecības, bet ar meitu – citas. Redzam, ka cilvēkiem ar visiem ir 

absolūti daţādas attiecības. Kāpēc tad mums tik ļoti gribas mazināt Dieva spējas un iespējas, 

kurš visās izpausmēs ir pilnīgāks par mums? 

Dievs ir kā tēvs, un ar katru no mums Viľš veido atšķirīgas attiecības. Tāpēc mums 

attiecībās ar Dievu jābūt brīviem no egoistiskas ticības Viľam, uzskatot, ka mana Dieva izpratne 

ir vienīgā pareizā, tāpēc visi, kas Viľam tic kaut kā savādāk, ir bezdievji. 

Lasītājs: Kā tik vaļā no šīs ķibeles – egoistiski reliģiskā kriticisma? 

Autors: Tam ticīgajam, kurš atraida šo egocentrisko ideju, attīroties no grēkiem, 

aizvainojošais prāta noskaľojums pats pazūd. 

Taču bieţi vien nav tik vienkārši atteikties no sava egoistiskā noskaľojuma attiecībā pret 

citām ticībām Dievam. Tas notiek sabiedrībā (kas atrodas kaislību gunas dominējošā ietekmē) 

valdošās domas ietekmē, ka mūsu (nācijas, tautas, valsts, grupas, ģimenes) Dieva izpratne ir 

vienīgā pareizā. Tomēr, kad cilvēks cenšas atbrīvoties no skaudības, tad, nostiprinoties 

dievbijības gunā, viľš pamazām sevī pārvar egoistisko Dieva izpratni un priekšstatus par to, ka 

„tikai mana ticība ir vienīgā pareizā”. 

Lasītājs: Piekrītiet, ka katrā reliģiskajā tradīcijā vairums cilvēku tieši tā arī ir noskaľoti. 

118

Autors: Nekā pārsteidzoša tajā nav. Mēs dzīvojam uz planētas, kur valda kaislību guna, 

tāpēc arī kaislīgi (egoistiski) priekšstati par Dievu un attiecībām ar viľu nav nejauši. 

Lasītājs: Kā lai komunicē ar tādiem potenciāliem citu cilvēku reliģisko jūtu 

aizskārējiem? 

Autors: Pret viľiem jāizturas ar cieľu, tāpat kā pret visiem ticīgajiem cilvēkiem, bet no 

aktīvas komunikācijas ar viľiem labāk tomēr izvairīties. Egoistiska patiesības izpratne 

nenoskaľo uz atklātu, godīgu sarunu. Tāpēc fanātiski noskaľoti cilvēki vienmēr kādu kritizēs un 

pierādīs, ka viľu laimes izpratne ir vienīgā pareizā. 

Lasītājs: Kas tur slikts, ja kāds citam paskaidro, kā pareizi izprast patiesību? 

Autors: Ja sarunā par patiesību nav strīda, tas nozīmē, ka egoistiska noskaľojuma arī 

nav. Tāpēc šādā sarunā aizvainojumu nebūs. Tikai laipni un pazemīgi sarunājoties var vismaz ar 

kaut ko tikt skaidrībā. Taču, ja cilvēks attiecībā pret „svešu” reliģiju jau iepriekš kritiski 

noskaľots, tad viľam kaut ko paskaidrot nav iespējams. Tāpēc ar tādiem cilvēkiem vajag censties 

pēc iespējas mazāk komunicēt. 

Lasītājs: Kā viľiem palīdzēt izvairīties no degradācijas nākotnē? 

Autors: Nav tik vienkārši palīdzēt tam, kurš neko nevēlas klausīties. Domāju, ka tikai 

Dievs palīdzēs tiem, kuri pret citu tradīciju ticīgajiem cilvēkiem noskaľoti aizvainojoši. Varam 

savās lūgšanās Dievam lūgt, lai kādreiz Viľš dotu viľiem iespēju plašāk saprast, kas ir garīgās 

laimes daudzpusība. 

Lasītājs: Šī saruna atvēra man acis uz to, kāpēc es zemapziľā nemīlēju ticīgus cilvēkus. 

Izrādās, ticīgi cilvēki arī pilnībā vēl nav tikuši vaļā no gunu ietekmes, un tāpēc nav jēgas viľus 

slavināt vai nopelt. 

Autors: Ļoti gudra doma, tik tiešām nav jēgas slavināt tos, kam tas var kaitēt. Taču visus 

ticīgos cilvēkus, neatkarīgi no viľu apziľas tīrības pakāpes, vienmēr vajag cienīt. 

Lasītājs: Tādā gadījumā, man tomēr palicis viens neatrisināts jautājums. Ja citu reliģiju 

kritizēšana ir liels grēks, kā tādā gadījumā atmaskot tos, kas tik tiešām nepielūdz Dievu, bet kaut 

ko citu? 

Autors: Šo atmaskošanu paveic paši svētie raksti. Piemēram, Vēdās aprakstītas Dieva 

nepārspējamās rakstura īpašības, arī Viľa atnākšanu svētie raksti vienmēr paredz un apstiprina 

astroloģija. Uz Viľa ķermeľa ir visas dievišķīgās zīmes, kas arī norādītas Vēdās. Dievs Savas 

uzturēšanās laikā uz mūsu planētas izdara pārcilvēciskus darbus, ko nevar veikt neviens visā 

visumā, un arī tas ir izskaidrots Vēdās. Kalpojot Dievam, daudzi cilvēki, pat Viľam vēl esot uz 

Zemes, sasniedz garīgo pilnību. Pazīmes, ka uz Zemes ir atnācis Pats Kungs, ir ļoti daudz. Vēdu 

zinātnē Dieva Augstākās personības rakstura īpašību un rīcības izpētei velta ļoti daudz 

uzmanības. Tāpēc patiešām mācīts cilvēks ar visu tiks skaidrībā pareizi un nekļūdīgi. Saprotot, 

ka cilvēki atrodas uz maldus ceļa un jau saskaras ar tā negatīvajām sekām, saprātīgam cilvēkam, 

pa labam un bez naida, jāmēģina izskaidrot tiem viľu maldus. 

Lasītājs: Jā, ceļš uz garīgo laimi tik tiešām ir grūts. Novēliet man nekad neapskaust 

svētos un nekultivēt aizvainojošu noskaľojumu. 

Autors: Es vēlu Jums to visu un domāju, ka arī man Jūsu svētība nebūtu lieka. 

Lasītājs: Ja man ir kaut kāda iespēja svētīt, tad es Jūs arī svētu, lai Jūs nekad 

neaizvainotu svētus cilvēkus, neatkarīgi no viľu attiecībām ar Dievu. 

Autors: Paldies, tagad izdarīsim mūsu sarunas secinājumus. 

Lasītājs: Ko darīt, ja esmu jau paspējis kādu svēto aizvainot? 

Autors: Tieši par to nākošajā sarunā es arī gribēju nedaudz parunāt, bet Jūs, kā vienmēr, 

paspējāt aizsteigties notikumiem priekšā. 

119

SECINĀJUMS: Pat nostājoties uz augstākās laimes iegūšanas ceļa, riskējam īslaicīgi 

novērsties no tā. Iemesls ir mūsu pagātnes nedievbijīgā rīcība. Lai šajā ceļā nebūtu ļoti lieli 

zaudējumi, vajag baidīties aizvainojoši izturēties pret cilvēkiem, īpaši pret svētiem. Lai veiksmīgi 

pārvarētu likteņa grūtības, nepieciešams nelokāmi ievērot garīgās prakses, miega, ēšanas un 

darba režīmu. 

Taču panākumus visās lietās gūs tikai tas, kurš spēs saprast saskarsmes ar cildeniem 

cilvēkiem un Dievu sevišķi svarīgo nozīmi, kas notiek, kad cilvēks pazemīgi, ar mīlestību atkārto 

Viņa Svētos Vārdus. Saskarsme ar svētajiem un Dieva Svēto Vārdu atkārtošana, nekavējoties sāk 

dedzināt grēcīgās vēlmes un dod iedvesmu turpināt ceļu pie patiesības. Tāpēc tam, kurš nostājies 

uz garīgās laimes iegūšanas ceļa, pats svarīgākais dzīvē ir atrast sev skolotājus un 

līdzgaitniekus, kas iet pa to pašu ceļu, un kuri paskaidrotu, kā pareizi veidot attiecības ar Dievu. 

Apvainojumi un aizvainojošs noskaľojums 

Grēcīgā rīcība spēj radīt trīs veida negatīvās sekas: 

– tādas, kas notiek nekavējoties; 

– tādas, kas notiek pēc kāda laika; 

– tādas, kas pārvēršas par vēlmēm, tieksmi, bet pēc tam arī par noturīgu ieradumu veikt 

konkrēto nedievbijīgo darbību. 

Aizvainojošs prāta noskaľojums un apvainojumi ir grēcīgas rīcības īpaša kategorija. To 

izdalīšana no kopējā skaita, pirmkārt, saistīta ar to, ka apvainojumi rada pašas bīstamākās sekas. 

Izdarīto apvainojumu rezultātā, mums nemanāmi, apziľa piesātinās ar aizvainojošu 

noskaľojumu. Iepriekšējā sarunā minēta grēcīgas rīcības pamattipu klasifikācija. Aizvainojošs 

noskaľojums tajā atrodas pēdējā punktā. 

Aizvainojošs noskaľojums nav nekas cits, kā negatīva saikne, kas radusies starp diviem 

konfliktējošiem cilvēkiem. Turklāt šī, divu sastrīdējušos cilvēku, saikne nepārtraukti dzīvo viľu 

prātos, tāpēc arī negatīvās sekas nepārtraukti gāţas tiem pāri. Citiem vārdiem, nopietni kādu kaut 

kad aizvainojot, cilvēks pēc tam var no tā daudzus gadus ciest. Tāpēc, ja kādu aizvainojām, ļoti 

svarīgi censties nekavējoties noţēlot to un apzināties savu kļūdu. Ja noţēla nebūs pietiekami 

dziļa, aizvainojošais noskaľojums tik un tā radīsies. Tieši šim noskaľojumam piemīt pats 

iznīcinošākais spēks, kas ierauj apziľu degradācijas dzīlēs. 

Lasītājs: Vai negatīva saikne var būt ne tikai divpusēja, bet arī vienpusēja? 

Autors: Ja tas nebija strīds, bet apvainojums, tad daţos gadījumos (īpaši, ja apvainoja 

svētu cilvēku), negatīvā ietekme skar tikai apvainotāju. Turklāt daţreiz mēdz būt tā, ka mērķis 

izrādās nav reālas apvainotā rakstura īpašības, bet gan apvainotāja iekarsušās apziľas izdomāts. 

Faktiski tāds cilvēks atrodas pilnīgā ilūzijā attiecībā pret negatīvā gaismā uztverto 

cilvēku. Viľš nesaprot viľa prāta noskaľojumu un rakstura īpatnības, jo nespēj pats sev 

izskaidrot, kas tad īsti viľu otrā cilvēkā kaitina. Koncentrējoties tikai uz upura negatīvajām 

rakstura īpašībām, apvainotājs atľem sev spēju ievērot viľa labās īpašības. Tā rezultātā, viľš 

nevar pat iedomāties, kā pret šo cilvēku var izturēties kaut nedaudz labvēlīgāk. 

Apvainotāja negatīvais noskaľojums nepārstāj radīt arvien jaunus un jaunus 

apvainojumus, kuri tikai padziļina izkropļoto realitātes priekšstatu, kas nostiprinājies viľa 

120

apziľā, kas beigu beigās noved pie nesaskaitāma daudzuma strīdiem. Ar tādu rīcību apvainotājs 

bruģē sev taisnu ceļu uz degradāciju. 

Lasītājs: Jūs gribiet teikt, ka ilgu laiku izjūtot pret kādu cilvēku negatīvas jūtas, pagātnē 

es esmu viľu vai kādu citu patiešām spēcīgi apvainojis, kas savukārt kļūs par iemeslu manai 

degradācijai? 

Autors: Pareizi, pat vienkārši slikts noskaľojums, kas radies pagātnē izdarīta 

apvainojuma rezultātā, vienmēr norāda uz negatīvu emocionālo saikni ar kādu faktu. Kas vēl var 

kļūt par slikta noskaľojuma iemeslu, izľemot negatīvu emocionālu saikni ar kādu? Slikts 

noskaľojums ar savu esamības faktu ved mūs pretim bojāejai. Tas rodas dēļ negatīvas 

emocionālās saiknes ar vienu cilvēku, bet vienlaicīgi bojā arī labās attiecības ar daudziem citiem 

cilvēkiem, lai cik arī nebūtu brīnišķīgas jūsu savstarpējās jūtas. 

Lasītājs: Pat, ja apvainojums izdarīts iepriekšējā dzīvē? 

Autors: Jā, tā ļoti bieţi arī notiek, mēs aizvainojam kādu, bet pēc tam ilgstošā laika 

posmā attiecības ar viľu bojājas, saindējot visu dzīvi. 

Lasītājs: Iznāk, ka daudzus gadus apvainotais cilvēks ar savu noskaľojumu slikti 

ietekmē apvainotāju? 

Autors: Nē, jāatzīmē, ka ne vienmēr apvainotais cilvēks jūtas aizvainots. Tāpēc pie 

apvainotāja degradācijas var nebūt vainīgs. Tieši apvainotājs zemapziľā vēršas pie nepilnībām 

sava upura raksturā, bet daţreiz apzināti par tām domā. Pats cilvēks, kļūstot par negatīvas 

mijiedarbības objektu, par to var nenojaust. Vēl vairāk, daţreiz izbaudām cita cilvēka trūkumus, 

lai gan īstenībā tie, pirmkārt, atrodas mūsos pašos. Tā, piemēram, notiek, ka slikti domājam par 

svētiem cilvēkiem. 

Lasītājs: Kas jādara, lai izvairītos no šīs pretīgās un bīstamās negatīvās saiknes? 

Autors: Lai šo aplamo saikni pārrautu, nepieciešams spēt lūgt piedošanu un mācēt 

piedot. 

Lasītājs: Kas notiks, ja piedošanu nelūgs? 

Autors: Materiālās dabas gunas mūs, vardarbīgi iespieţot saskarsmes rāmjos ar negatīvi 

noskaľotiem cilvēkiem, mocīs tik ilgi, līdz ieraudzīsim sava rakstura trūkumus, kas ir patiesais 

ciešanu un kritiska noskaľojuma iemesls. 

Lasītājs: Tātad šis dabīgais spēks – gara tumsības guna, kam piemīt spējas negatīvi 

ietekmēt saprātu – izpauţas tajā brīdī, kad vēlamies kādu apvainot? 

Autors: Jā, materiālās dabas gunas saista mūs ne tikai tāpēc, lai palīdzētu īstenot vēlmes, 

bet arī lai iemācītu atbilstoši izturēties pret apkārtējiem. Citiem vārdiem, šie dabas spēki, izpildot 

mūsu vēlmes, neizbēgami izpilda arī to vēlmes, kurus apvainojām, pakļaujot mūs sodam. 

Lasītājs: Tātad, apvainojot kādu un neatvainojoties, es nolemju sevi ciešanām? 

Autors: Kā savādāk sapratīsiet, ka rīkojāties nepareizi? 

Lasītājs: Interesanti, ja es pat nenojaušu, ka ar savu uzvedību netīšām esmu kādu 

aizvainojis? Vai tiešām šādā gadījumā man atliek tikai viens – kādu laiku šī iemesla dēļ ciest? 

Autors: Jā, bieţi tā arī notiek, ka pats nezini un pat nenojaut, ka ar savu rīcību netīšām 

kādu aizvainoji. Parasti šādos gadījumos šķiet, ka garastāvoklis sabojājas pilnīgi bez iemesla. 

Vēdiskie raksti tādiem gadījumiem iesaka no rīta un vakarā pirms miega lūgt piedošanu visiem 

cilvēkiem, ar kuriem dienas laikā iznāca saskarties. Tā rīkojoties, izbēgam no ciešanām par 

savām kļūdām. Starp citu, ja to dara regulāri, tad noţēlas brīdī prātā ienāk tieši tas cilvēks, kuru 

aizvainojām. 

Lasītājs: Vai tā ir likumsakarība? 

121

Autors: Nē, daţreiz noţēlas brīdī prātā ienāk cilvēki, ar kuriem mūs saista tikai labas 

attiecības. Tomēr tas netraucē palūgt visiem piedošanu. 

Lasītājs: Vai tiešām Jūs domājiet, ka man nav vairāk ko darīt, kā tikai cauru dienu 

katram pretimnācējam lūgt piedošanu? 

Autors: Nē, nav obligāti lūgt piedošanu visu dienu, pietiek ja to dara noteiktā laikā, 

piemēram, piecas minūtes no rīta un vakarā. 

Lasītājs: Bet, ja tikai no rīta? 

Autors: Ja piedošanu lūdz tikai no rīta, tad nepārraujot negatīvo saikni ar cilvēkiem, kas 

pa dienu uzkrājusies, mēs riskējam redzēt sliktu sapni. Ja piedošanu palūdz tikai vakarā, tad no 

rīta var noķert slikta karma, kas prātā ienākusi naktī, miega laikā. 

Lasītājs: Vai nepieciešams uzskaitīt katru atsevišķi, vai pietiek, ja palūdz piedošanu 

visiem kopā? 

Autors: Pietiek, ja palūdz piedošanu visiem kopā. Patiesībā, lūdzot piedošanu neapzināti 

vēršamies pie savas sirdsapziľas (Virsdvēseles), bet sirdsapziľa pati parūpējas par lūguma 

nogādāšanu adresātam. Tomēr, ja saprotam, ka aizvainojām kādu konkrētu cilvēku, nepieciešams 

lūgt piedošanu tieši viľam. 

Lasītājs: Vai vienmēr vajag personīgi lūgt cilvēkam piedošanu, vai var to izdarīt domās 

vēršoties pie viľa ar lūgumu piedot? Piemēram, ja sarunā palūgšu kaimiľam piedošanu, viľš var 

sarunāt tik daudz riebeklību, ka nevarēšu aiznest. Vai tiešām man tas viss jāklausās? 

Autors: Tas ir labs jautājums. Ja šī cilvēka apziľa ir līdzsvarota, tad obligāti vajag viľam 

personīgi lūgt piedošanu. Dievbijīgs cilvēks noskaľots draudzīgi un tāpēc nekad neizmantos 

apvainotā pārākuma stāvokli. Parasti dievbijīgi cilvēki ātri piedod vai vispār uzskata, ka nekāda 

apvainojuma nav. Ja apvainotais cilvēks ir kaisles pārľemts un slēpj kaut kādus savtīgus 

motīvus, tad pietiek domās viľam paprasīt piedošanu, un, esot noţēlas noskaľojumā, ļoti laipni 

pirmajam sasveicināties. 

Lasītājs: Ja tomēr pamēģina skaļi paprasīt piedošanu cilvēkam ar savtīgiem nolūkiem? 

Autors: Protams, obligāti vajag pamēģināt. Parasti tādos gadījumos viľš sākumā piedos, 

bet pēc tam sekos vārds „bet” un visa tā izklāsts, ko viľš vēlas no Jums – vainīgā, sāks ţēloties 

par savu dzīvi, mēģinot pret sevi, „nelaimīgo”, izsaukt līdzcietību. Rezultātā sliktās attiecības 

tikai padziļināsies un, bez tam, zūd ticība pašam noţēlas procesam. Tāpēc, vienreiz pamēģinot 

skaļi palūgt piedošanu savtīgam cilvēkam, kas atrodas kaislību gunas ietekmē, vēlreiz izaicināt 

likteni diez vai gribēsies. Lai gan varbūt, uzklausot muļķības, Jūs spēsiet attīstīt sevī iecietību. 

Lasītājs: Visu sapratu, tagad pasakiet, kā lūgt piedošanu gara tumsībā esošam cilvēkam? 

Autors: Lūdzot piedošanu gara tumsībā esošam cilvēkam, dariet to domās, turklāt no 

visas sirds, patiesi vēlot viľam laimi. Satiekoties jāizturas ar cieľu, ja rodas izdevība vajag 

censties viľam kaut kā palīdzēt. Nevajag uzspiest savus priekšstatus par iespējamo palīdzību, bet 

dariet to tikai attiecīgajos apstākļos un, ja ar šo cilvēku ir personīga saistība. Jebkurā gadījumā, ja 

ir darīšanas ar gara tumsībā esošu cilvēku, vajag izvairīties no uzticības pilnas saskarsmes, kas 

parasti noved pie tā jau slikto attiecību pasliktināšanās. 

Lasītājs: Ja tomēr riskēšu viľam skaļi palūgt piedošanu? 

Autors: Tādā gadījumā Jūs kļūsiet par apsmiekla, pārmetumu objektu, bet daţos 

gadījumos, nokļūsiet lamu jūrā, kas pilnīgi iespējams var beigties ar kautiľu. Starp citu, tas nav 

slikts veids, kā atrast sparinga partneri praktiski apgūstot tuvcīľu. 

Lasītājs: Protams, mēs par šo tēmu varam jokot cik vien tīk, bet, ja nopietni, no kurienes 

gara tumsībā esošiem cilvēkiem ir tik daudz nepateicības? 

122

Autors: Attīstot gara tumsības „laimes” garšu, šie cilvēki pastāvīgi atrodas naida 

stāvoklī, tāpēc pie jebkuras radušās iespējas viľu negatīvā attieksme pret apkārtējo pasauli 

nekavējoties izpauţas uz āru. Interesanti atzīmēt, ka gara tumsībā esoši cilvēki tik ļoti ir 

pieraduši uzvesties nepateicīgi attiecībā pret citiem, ka bieţi pat nenojauš, ka rīkojas vardarbīgi. 

Lasītājs: Iznāk, ka, gara tumsībā esošs cilvēks, tā rīkojoties arī aizvaino. Nesaprotu, 

kāpēc tieši man jācieš, kurš daudz mazāk viľam sabojāja noskaľojumu, kā viľš man? Eksistē 

taču kaut kāda aritmētika, kas anulē manus aizvainojumus un par vainīgo atstāj tikai to, kuram 

lielākā mērā nav taisnība!? 

Autors: Tieši tāpat, kā Jūs šobrīd spriediet, domā arī daudzi citi. Tāpēc, ar kādu 

sastrīdoties, viľi uzskata, ka „viľš mani nelamāja mazāk, tāpēc neesmu vainīgs viľa priekšā”. 

Patiesībā tāda aritmētika neeksistē. Mēs atbildam par aizvainojumiem, ko izdarījām, un 

oponentam arī nāksies atbildēt par saviem vārdiem. Katrs no mums atbildēs par savu slikto rīcību 

tāpēc, ka to izdarīja, un tieši tik lielā mērā, cik pielika pūles, lai to izdarītu. 

Lasītājs: Tātad „karmas cietumā” iekļūst visi, kuri saķildojušies, neatkarīgi no tā, kurš 

konfliktu sāka? 

Autors: Un ne tikai viľi. Ja pavisam nejaušs cilvēks strīda laikā nostājās kāda pusē un 

noskaľojas aizvainojoši, arī viľš par to cietīs. 

Lasītājs: Pat ja viľš to darīja ar mērķi samierināt strīdniekus? 

Autors: Jā, ja viľš nebija labvēlīgs attiecībā pret vienu no viľiem, tad par to nāksies 

atbildēt. 

Lasītājs: Kā tādā gadījumā pareizi uzvesties, ja strīdas tuvi cilvēki un viľus obligāti 

vajag nomierināt? 

Autors: Šādā gadījumā Vēdas iesaka ieturēt neitrālu pozīciju un ar mīlestību censties 

viľus samierināt. Taču, ja tuvinieki attiecībā pret mums ieľem augstāku stāvokli, piemēram, 

mūsu vecāki vai vecākie radinieki, tad vēlams šajā strīdā vispār neiejaukties, protams, ja nav 

draudu viľu veselībai un dzīvībai. 

Lasītājs: Ja tomēr iejaucoties nāksies sadusmoties? 

Autors: Dusmām uz saviem vecākiem nav nekāda attaisnojuma, tas vienmēr ir grēks. 

Lasītājs: Vai citos gadījumos ir attaisnojami iejaukties konfliktsituācijās vai tomēr nē? 

Autors: Vienreiz iejaucoties konfliktā, cilvēks riskē sabojāt attiecības ar visiem strīda 

dalībniekiem. Īpaši bīstami ir aizspriedumaini iejaukties strīdā starp laulātajiem. Šajā konkrētajā 

gadījumā ir pilnīga garantija, ka viľi salabs, bet visās problēmās vainīgais, lai cik arī nebūtu 

dīvaini, izrādīsies tieši tas, kurš mēģināja viľus samierināt. 

Lasītājs: Sapratu. Pazīstama situācija. 

Autors: Taču, ja ķīvējas padotie, bērni vai noziedznieki (ar noteikumu, ka esiet valsts 

likuma sargs), tad gluţi pretēji, vajag nekavējoties pielikt visus spēkus, lai pārtrauktu šo strīdu. 

Lasītājs: Kādu gunu ietekmē atrodas cilvēks, kurš apvaino? 

Autors: Jebkāda apvainojuma izdarīšana nekavējoties apziľā pastiprina, pirmkārt, gara 

tumsības gunas ietekmi, kas apziľu ved uz nenovēršamu degradāciju. Tāpēc apvainojumi un 

aizvainojošs prāta noskaľojums ir pats bīstamākais. 

Lasītājs: Vai bīstamāks par miesas bojājumu izdarīšanu? 

Autors: Protams, atbildība par laupīšanu ir daudz lielāka, jo šajā gadījumā tiek izdarīta 

tieša vardarbība. Izdarot laupīšanu, cilvēks visbieţāk saprot, ka viľam nav taisnība. Tāpēc viľam 

ir iespēja noţēlot izdarīto un vismaz kaut kā labot situāciju. 

Turpretī gadījumā ar apvainojumu un aizvainojoša prāta noskaľojuma kultivēšanu viss ir 

daudz savādāk. Bieţi pat nenojaušam, ka izdarījām kaut ko briesmīgu, un tikai pēc kaut kāda 

123

laika, novērojot saprātā degradācijas pazīmes, varam nonākt pie šī secinājuma. Tomēr, ne katrs 

cilvēks spēj saprast, ka slikts noskaľojums un nelāga uzvedība, kas kļuvusi par neatľemamu viľa 

dzīves sastāvdaļu, rodas tikai paša izdarīto kļūdu rezultātā. 

Lasītājs: Ko var uzskatīt par pašu pirmo un redzamāko apziľas degradācijas pazīmi, ko 

radījis apvainojums vai aizvainojošs prāta noskaľojums? 

Autors: Eksistē divas, spilgtāk izteiktas degradācijas pazīmes, kas izpauţas pēc 

apvainojuma izdarīšanas. 

1. It kā negaidīti un bez redzamiem iemesliem pazūd vēlme nodarboties ar garīgo 

praksi. Tas bieţi izpauţas kā nogurums un vēlme nedaudz atpūsties no garīgās dzīves. 

Jebkuras darbības, kas vērstas uz pašizziľu, kas agrāk dāvāja vienīgi laimes izjūtas, 

tagad nākas darīt ar piespiešanos. 

2. Neatlaidīgi pieaug pasaulīgo prieku garša. Šīs jūtas izpauţas nepārvaramā 

nepieciešamībā visu savu laiku veltīt kaut kādu materiālu problēmu risināšanai. 

Interesanti atzīmēt, ka esot tādā stāvoklī, cilvēks ir absolūti pārliecināts par to, ka tā ir 

nepieciešamība un garīgā prakse var pagaidīt. 

Lasītājs: Paldies par vērtīgu informāciju. Līdzīgas domas man prātā ienāk diezgan bieţi. 

Autors: Labi, ka Jūs to ievērojiet tāpēc, ka daudzi cilvēki vispār nepievērš īpašu 

uzmanību šādām pārmaiľām apziľā. 

Lasītājs: Ja cilvēks vēl nav sācis nodarboties ar garīgo praksi, kā noteikt, ka pēc izdarītā 

apvainojuma sākusies pēkšľa apziľas degradācija? 

Autors: Ja cilvēks vēl nav pielicis pūles sevis izzināšanā, tad novērot izmaiľas savā 

apziľā viľam ir praktiski neiespējami. Ja viľš pat nemēģina attīrīt saprātu no sanestajām 

nekrietnībām, bet tomēr ievēro sevī kaut kādas pārmaiľas, tad viľš tās vienmēr attaisno un 

neuzskata par kaut ko bīstamu. 

Precīzāk sakot, par kaut kādu apziľas degradācijas aizsākumu šajā gadījumā nevar būt ne 

runas, jo tā ir pašā degradācijas degpunktā. 

Lasītājs: Ko Jūs ar to gribiet teikt? Iznāk, ka visus cilvēkus, kas ar garīgo praksi 

nenodarbojas sistemātiski, var uzskatīt par deģenerātiem? 

Autors: Jūs ik pa laikam gribot negribot izkropļojiet teiktā jēgu. Es Jums atklāju Vēdu 

apgalvojumu par to, ka visi, kas netiecas pašpilnveidoties, iet pa apziľas degradācijas ceļu. Vai 

viľi aizies līdz šī ceļa galam, vai nē, tas vēl nav zināms. Katram cilvēkam ir brīva izvēle un 

iespēja visu izmainīt. 

Lasītājs: Tātad lielākā Zemes iedzīvotāju daļa, nekultivējot garīgās vērtības, iet pa 

degradācijas ceļu? 

Autors: Atveriet acis un paskatieties pats, uz kurieni iet ļaudis – izvirtība, gaļas ēšana, 

dzeršana, smēķēšana, narkomānija un homoseksuālisms. Vai tas, Jūsuprāt, ir progress? 

Lasītājs: Iznāk, ka visi, kas šobrīd nenodarbojas ar garīgo praksi, pagātnē kādu ļoti 

aizvainoja? 

Autors: Jā, var tā teikt. Viľi kādu ļoti aizvainoja vai izdarīja kādu citu smagu grēku, kas 

neļauj nostāties uz īstenā progresa ceļa. Rezultātā viľiem izstrādājas sava veida antagonisms pret 

pašpilnveidošanās praksi. 

Lasītājs: Kā tieši, pēc kāda apvainošanas, izpauţas nievājošs noskaľojums pret garīgo 

attīstību? 

Autors: Cilvēki ar tieksmi būt negatīvā noskaľojumā, nostājušies uz degradācijas ceļa, 

viegli pakļaujas vēlmei kritizēt apkārtējos un, lai cik arī nebūtu dīvaini, visbieţāk tas izpauţas, 

124

kad kāds izdara tik tikko saskatāmu neglītu darbību. Kritizētāji nekavējoties uzklūp tādam 

upurim, gluţi kā klijas medījumam. 

Lasītājs: Vai tiešām, ja ar riebumu paskatīšos uz kaut kādu pļēguru, tad no degradācijas 

man neizbēgt? 

Autors: Varbūt šajā gadījumā īpašu degradāciju var arī nesagaidīt, bet kaut kādas 

ciešanas nāksies pārdzīvot. Tomēr pēc tam, kad cilvēks aizvainojis kādu paklupušu svēto, gara 

tumsības guna sāk darboties uz apvainotāja apziľu ar tādu milzīgu spēku, ka ne vienmēr ir 

saprotams, kas tieši ar viľu notiek. 

Lasītājs: Kādi vēl apvainojumu veidi izraisa tik ātru degradāciju? 

Autors: Vētraini un nevadāmi apziľas degradācijas procesi var rasties apvainojot 

Augstāko Dieva Personību, mācītāju, reliģisko rituālu izpildīšanas laikā, svētos rakstus 

(piemēram, Vēdas, Bībeli, Korānu, Toru utt.), svētu vietu (piemēram, svētavotu), objektu un 

atribūtus, ko pielūdz. 

Lasītājs: Jūs gribiet teikt, ka aizvainojot svētbildes lampiľu, es nekavējoties tikšu 

pakļauts ilgstošai degradācijai? 

Autors: Un kā Jūs domājiet, piesmejot svētumus, Jūs sāksiet nekavējoties ilgstoši 

progresēt? 

Lasītājs: Es saprotu, ka par to nāksies ciest, bet vai tiešām, apvainojot kaut kādu 

reliģisku priekšmetu vai svētu upīti, es sabojāšu visu savu dzīvi? 

Autors: Jā, tāda bīstamība eksistē, viss atkarīgs no objekta svētuma pakāpes un izdarītā 

apvainojuma spēka. 

Lasītājs: Tagad es sapratu, kāpēc daţreiz man ir bail ieiet dievnamā un apmeklēt 

svētceļojumu vietas, kur pielūdz Dievu. Izskatās, ka starp tiem un mīnu laukiem nav būtiskas 

atšķirības. 

Autors: Ja jau Jūs tā sakiet, visdrīzāk „uzkāpjot uz mīnas” vienā no iepriekšējām dzīvēm, 

esiet izjutis „milzīgu laimi”. 

Lasītājs: Man nav saprotams, kāpēc Jūs jokojiet par šo tēmu? Par kādu laimi var runāt 

tajās vietās, kur viens neuzmanīgs solis nekavējoties noved pie degradācijas? 

Autors: Jā, Jums taisnība, ka, apmeklējot svētas vietas aizvainojošā prāta noskaľojumā, 

mēs tik tiešām riskējam degradēt. Taču, ja apmeklējam svētu vietu, sirdī uzturot cieľas pilnu 

noskaľojumu, tad kļūdas, kuras aiz nezināšanas izdarām, nenesīs kaut cik nozīmīgas problēmas. 

No otras puses, svētvietu apmeklējums, tāpat kā saskarsme ar Dieva Svēto Vārdu vai ar 

svētu cilvēku, vienmēr nes mums milzīgu labumu. Pat īslaicīgi kontaktējoties ar šo vareno spēku, 

kas spēj attīrīt cilvēka apziľu, iegūstam iespēju sadedzināt daudzu dzīvju garumā uzkrātos 

grēkus. 

Lasītājs: Vai tiešām tas ir iespējams? 

Autors: Jā. Ja cilvēks, kurš pareizā prāta noskaľojumā izrunā Dieva Svēto Vārdu, 

komunicē ar svētiem cilvēkiem vai apmeklē svētas vietas, tad daţu minūšu laikā viľš var tikt 

vaļā no grēku nastas, kas uzkrāta daudzu gadsimtu garumā. Vēdas šo domu daudzkārtīgi 

apstiprina. Taču, lai saprastu, kā pareizi izturēties pret svētiem cilvēkiem, nepieciešams daudz ar 

sevi strādāt. Tāpēc garīgajā dzīvē nav nejaušību, tāpat kā nav nekā, ko nevarētu izskaidrot. Katrs 

saľem tikai to, ko pelnījis. 

Lasītājs: Nu tā, bet es jau gribēju skriet meklēt kaut kādu svēto, kurš mani ātri atbrīvotu 

no visiem grēkiem. 

Autors: Noskaľojoties tādā veidā tikties ar svētu cilvēku, jūs nenovēršami viľu 

apvainotu. Svēti cilvēki un Dievs nav mūsu grēku atkritumu bedre. Tāpēc komunicējot tādā 

125

līmenī nevajag cerēt uz dāvanām, bet uz iespēju mācīties un kalpot. Svēts cilvēks dāvina 

zināšanas par to, kā kļūt laimīgam. Tāpēc nevajag cerēt uz tā saucamo „palīdzību” no viľa puses, 

kas tādā veidā darītu galu bezgalīgiem un šausmīgi nogurdinošiem mēģinājumiem patstāvīgi tikt 

vaļā no grēkiem. Tomēr svēta cilvēka palīdzība un atbalsts nepieciešams ikvienam no mums. 

Pie svēta cilvēka vajag vērsties ar milzīgu pazemību un cieľu, vēloties tikai vienu – iegūt 

patiesības izpratni. Uzturot sirdī tādu noskaľojumu saskarsmē ar svēto, kam piemīt milzīga 

līdzcietība, varēsim iegūt sapratni par to, kā sadedzināt slikto karmu. No otras puses, parasta, 

pārmērīgi brīva attieksme pret svētu cilvēku, var kļūt par iemeslu nenovēršamai apziľas 

degradācijai. 

Diemţēl vairums cilvēku nemeklē svēta cilvēka sabiedrību tāpēc, lai viľam kalpotu, bet, 

lai īstenotu savus savtīgos plānus. Pārsteidzoši, ka svēti cilvēki, ievērojot lūdzēja nepareizo 

noskaľojumu, tik un tā ir gatavi pasniegt palīdzīgu roku. Taču Dievs, noraugoties uz visām šīm 

nejēdzībām, par šādu uzvedību var sodīt. 

Lasītājs: Jūs pastāvīgi sakiet, ka svēts cilvēks ne uz vienu neapvainojas. Kāpēc tad, 

necienīgi vēršoties pie viľa vai esot savtīgā noskaľojumā, riskējam saľemt tādas lielas 

problēmas? 

Autors: Patiesībā visu izdarīto apvainojumu smagās sekas pie mums atnāk, pirmkārt, 

tāpēc, ka aizvainojam cilvēka sirdī esošo Virsdvēseli, ar kuru komunicējam. Katra dzīvā būtne 

šajā pasaulē atrodas Virsdvēseles aizsardzībā un aizbildnībā. 

Virsdvēsele cilvēka ķermenī atrodas dvēseles tiešā tuvumā. Tieši Virsdvēsele, kurai ir 

personīgas attiecības ar katru no mums, aizsargā dzīvās būtnes jebkurā situācijā. Kad 

aizvainojam cilvēku, aizvainojums sasniedz Virsdvēseli, kas atrodas apvainotā ķermenī. Parasti 

tādā gadījumā mēs atbildam par cilvēkam nodarītajām ciešanām vienkārši tāpēc, ka tādu 

atbildību paredz karmas likums. 

No otras puses, uzklausot apvainojumus un ķengas, svēts cilvēks paliek bezkaislīgs pret 

tām, jo ir bezgrēcīgs un pazemīgs, kas ļauj viľam nejust nekādas ciešanas. Tāpēc, pirmajā 

acumirklī šķiet, ka, apvainojot svētu cilvēku, nekas slikts nenotiek un sliktas karmas, kā arī 

atbildības par apvainojumu, nav. Taču šajā gadījumā apvainojums izdarīts tieši Virsdvēselei, kas 

atrodas svēta cilvēka sirdī. Tādos apstākļos mūs soda tikai un vienīgi Virsdvēseles griba. 

Aizvainot svētos ir Dievam nevēlama lieta. Tāpēc mums, neskatoties uz to, ka pats svētais 

cilvēks nav cietis, tik un tā nāksies saľemt bargu sodu. 

Lasītājs: Piedodiet, bet man ir grūti to visu saprast. „Virsdvēsele, kas atrodas dvēseles 

tiešā tuvumā”, „Virsdvēseles apvainojums”, man tas izklausās kā vārdi no pasakas. Vai variet to 

izskaidrot vienkāršāk? 

Autors: Nu labi. Vienkāršāk sakot, apvainojot svētos, mēs kājām mīdām sirdsapziľas 

balsi, nerīkojoties pēc sirdsapziľas, zaudējam tās atbalstu. Kuģis tumsā un bez kompasa, 

tuvojoties rifiem vai klintīm, nolemts bojāejai. Tieši tāpat arī cilvēks bez sirdsapziľas, kam 

atľemta izpratne, kā pareizi veidot savu dzīvi, nonākot grūtā situācijā, nolemts neveiksmei. Viľš 

nav spējīgs, kā agrāk, atšķirt labu no ļauna, un tāpēc nenovēršami degradē. 

Lasītājs: Tagad vairāk vai mazāk visu sapratu. 

Autors: Šīs sarunas beigās gribu atzīmēt vienu ļoti svarīgu momentu, kura izprašana 

nepieciešama, lai izlabotu jebkuru grūtu situāciju. 

Katrā no mums ieliktā spēja izmainīt savas dzīves gaitu ierobeţota ar kļūdām, kas 

izdarītas pagātnē. Tāpēc, tiecoties izmainīt dzīvi uz labu, vajag būt pacietīgam, jo jebkurām 

pārmaiľām nepieciešams laiks. Laika spēks ir nepārvarams un, noţēlojot savas kļūdas, vajag 

126

mācēt gaidīt, kad slikto notikumu laiku nomainīs labo notikumu laiks, kas, bez šaubām, agrāk vai 

vēlāk notiks. 

Lasītājs: Ja nenoţēlosim grēkus, mums ilgu laiku nāksies ciest? 

Autors: Ja neapzināsimies, tieši kādas kļūdas izraisīja slikto karmu, tad viss būs tieši tā, 

kā Jūs teicāt. Taču, apjēdzot savu kļūdu, noţēlot to nekad nav par vēlu. Pēc patiesas noţēlas 

vienmēr nāk atvieglojums un garīgā garša atkal kļūst par reālu pārdzīvojumu. 

Lasītājs: Izturēt ilgstošas ciešanas savu grēku dēļ ir ļoti sareţģīti. Kā pielabināt mūs 

sodošo laiku? 

Autors: Jautājumi par laika spēka ietekmi uz mums jau tika apspriesti citā mūsu sarunā – 

vajag noţēlot grēkus un sākt visu darīt īstajā laikā kā garīgajā praksē, tā arī materiālajā dzīvē. 

Lasītājs: Vai bez laika var vēl kāds kļūt par mūs sodošo bendi? 

Autors: Jā, tik tiešām, ir arī citi spēki, kas atľem iespēju būt laimīgiem. Tā ir vieta, kur 

dzīvojam, un mūsu dzīves apstākļi. Par šiem svarīgajiem jautājumiem parunāsim kārtējā sarunā. 

Bet tagad, es domāju, laiks izdarīt secinājumus. 

Lasītājs: Bet man vēl par šo pašu tēmu palika daudz kas neskaidrs. 

Autors: Šī ir apjomīga tēma, un sarunas gaitā obligāti izskatīsim visus jautājumus, kas 

saistīti ar apvainojumiem un aizvainojošu noskaľojumu. 

SECINĀJUMUS: Apvainojums un aizvainojošs noskaņojums ir klupšanas akmeņi ceļā uz 

laimi. Īpaši bīstami ir aizvainojoši izturēties pret Dievu, svētiem cilvēkiem, svētiem rakstiem, 

svētām vietām un pielūgsmes priekšmetiem. Attīstot aizvainojošu prāta noskaņojumu, cilvēks, 

iegrimis gara tumsībā, pašam nemanot, nenovēršami sāk degradēt. Lai no tā izvairītos, vajag 

detalizēti izpētīt uzvedības noteikumus tajā vai citā situācijā un kādā veidā izvairīties no 

satikšanās ar šiem laimīgas dzīves ienaidniekiem. 

Tikai grēku nožēlošana var glābt no degradācijas, kas radusies izdarīto apvainojumu 

rezultātā. Grēku nožēlošanas jautājumā pats galvenais ir zināšanas par to, ka, aizvainojot svētu 

cilvēku, jālūdz piedošana, vēršoties pie viņa personīgi. 

No kļūdām neviens nav pasargāts, tāpēc vajag sevī kultivēt pazemīgu prāta noskaņojumu 

un koncentrēties uz to, kā minimums divas reizes dienā. Tas palīdzēs pamazām iznīdēt sevī 

tieksmi uz aizvainojošu noskaņojumu, kas būs panākumu ķīla pretī laimei un progresam. 

127

OĻEGS GENADJEVIČS TORSUNOVS 

Ārsts un psihologs, ir Krievijas augstākā medicīniskā izglītība. Beidzis Samāras 

medicīnas institūta dermoveneroloģijas internatūru, kā arī „Tautu draudzības” vārdā nosaukto 

Maskavas universitāti, kur ieguvis korporālās adatrefleksoterapijas specialitāti. 

Otru izglītību klasiskās Indijas medicīnā „Ajūrvēdā” O.G.Torsunovs ieguvis Indijā. 

Šobrīd doktors O.G.Torsunovs ir Bahtivedantas (Bombeja, Indija) Institūta ajūrvēdiskās nodaļas 

Krievijas filiāles direktors un Bahtivedantas vārdā nosauktā Bombejas Hospitāļa projekta 

ģenerāldirektors. 

O.G.Torsunovs – „Ajūrvēdas”, dermoveneroloģijas, adatu terapijas, akupunktūras, 

akupresūras, fitoterapijas, refleksoterapijas, litoterapijas, tautas medicīnas speciālists, kā arī 

pārzina unikālu atveseļošanās metodi ar mudru (speciālu roku pirkstu kombināciju) palīdzību, 

kas ļauj nodrošināt medicīnisko palīdzību ārkārtas gadījumos un jantru (noteiktiem grafiskiem 

simboliem) lietošanas metodi. 

Daudzus gadus, praktizējot šajos ārstniecības virzienos, O.G.Torsunovam ir arī savas 

slimību diagnostikas metodes, kurām piemīt augsta efektivitāte un kas veiksmīgi izturējušas 

Valsts veselības aprūpes sistēmas pārbaudes. 

Viľa izstrādātā litorefleksoterapijas (atveseļošanās ar pusdārgakmeľu, dārgakmeľu un 

minerālu palīdzību) metode ir efektīva atveseļojot un palīdzot praktiski visos hronisku slimību 

gadījumos, tai nav līdzīgu visā pasaulē. 

Viľa spējas diagnosticēt pēc cilvēka fotogrāfijas un balss ļauj palīdzēt un konsultēt bez 

tieša kontakta ar slimnieku, tāpēc O.G.Torsunovam pacienti ir visā pasaulē. 

128

Saturs 

PRIEKŠVĀRDS ........................................................................................................ 2 

IEVADS ...................................................................................................................................... 8 

PIRMĀ NODAĻA 

MATERIĀLĀS DABAS GUNAS 

Kur nelabais mūs var aiznest? ...................................................................................................... 10 

Ko sēsi, to pļausi .......................................................................................................................... 17 

Četri dzīvo būtľu evolūcijas attīstības ceļi .................................................................................. 19 

Mēs ar tevi vienā saitē esam saistīti ............................................................................................. 25 

Daţi vārdi par tradicionālo krievu virtuvi .................................................................................... 28 

Kas tad ir materiālās dabas gunas? .............................................................................................. 33 

Uz kurieni ved labie nodomi? ...................................................................................................... 35 

Kas dzimis kaislībā, lai rāpotu, uzreiz nevarēs dievbijībā lidot ................................................... 39 

Tīra sirdsapziľa – mūţīgie svētki ................................................................................................. 45 

Mācīsimies domāt trijās materiālās dabas gunu kategorijās ........................................................ 53 

Kurš patiesībā zombē tautu? ........................................................................................................ 57 

OTRĀ NODAĻA 

DAŢĀDU LAIMES VEIDU IZPĒTE 

„Daudz gribi – maz dabūsi” ......................................................................................................... 62 

Iemīli savu darbu un liktenis iemīlēs tevi .................................................................................... 65 

Izvēlētā laimes garša maina visu dzīvi ......................................................................................... 69 

Četri laimes veidi ......................................................................................................................... 75 

Kaislību guna piebaro mūs ar nektāru .......................................................................................... 82 

Ne vienmēr saldi dzērieni ir veselīgi ............................................................................................ 89 

Murgainās laimes šausmas gara tumsības gunā ........................................................................... 96 

TREŠĀ NODAĻA 

ZINĀŠANAS – PATS VARENĀKAIS SPĒKS 

Zināšanu kritēriji, kas nes laimi ................................................................................................... 103 

Nebūtu ne bēdas, bet grēcīgās vēlmes pievīla .............................................................................. 111 

Apvainojumi un aizvainojošs noskaľojums ................................................................................. 120 

Tulkojusi Digna Metsaota 2010.gadā, e-pasts atsauksmēm un ierosinājumiem: digna72@inbox.lv 

129

LAIMĪGAS DZĪVES LIKUMI - Grantha.lv

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?