You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
24<br />
REDAKCIJAS LABA PRAKSESLEJA<br />
Saldus, <strong>Jelgavas</strong> ielas<br />
<strong>13</strong>. nams<br />
Teksts un foto: Jānis Lukss<br />
Latvijā renovēto daudzdzīvokļu <strong>māju</strong><br />
e-kartē <strong>Jelgavas</strong> ielas <strong>13</strong> nama atzīme<br />
<strong>Saldū</strong> tagad būs zaļā krāsā. Tas nozīmē, ka<br />
dzīvojamās mājas renovācija ir pabeigta.<br />
Uz svinīgo ēkas nodošanas ceremoniju bija<br />
pulcējušies nama iedzīvotāji, Ekonomikas<br />
ministrijas un pilsētas pašvaldības<br />
pārstāvji, arī būvnieki.<br />
Iesākums samērā<br />
«grubuļains»<br />
Ideja par mājas renovāciju <strong>Saldū</strong> <strong>Jelgavas</strong><br />
ielas <strong>13</strong>. nama dzīvokļu īpašniekiem un<br />
tās apsaimniekotājiem – SIA «Saldus<br />
namu pārvalde» radās 2010. gada rudenī,<br />
kad pirmo reizi kopā sanāca dzīvokļu<br />
īpašnieki un pieņēma lēmumu uzlabot<br />
savu dzīves kvalitāti.<br />
«Atzīšos, ka iesākums bija visai grūts,»<br />
stāsta šī nama renovācijas iniciators<br />
Leons Māklers. «Kopumā mūsu namā<br />
ir divpadsmit dzīvokļi. Tā kā esmu<br />
mūsu ēkas energopārvaldnieks, ar<br />
kaimiņiem nākas tikties ļoti bieži.<br />
Sākumā gan valdīja skepse – «Esmu<br />
vecs!», «Man to nevajag!» – šādas iebildes<br />
<strong>Atklāj</strong> <strong>renovētu</strong><br />
<strong>māju</strong> <strong>Saldū</strong><br />
<strong>Jelgavas</strong> <strong>ielā</strong> <strong>13</strong><br />
dzirdēju bieži. Kaimiņiem stāstīju par<br />
labajiem siltināšanas piemēriem citās<br />
pilsētās. Kopumā šis pārliecināšanas<br />
process ilga apmēram gadu. Rezultātā<br />
nama siltināšanai savu «jā» vārdu<br />
deva l<strong>ielā</strong>kā daļa dzīvokļu īpašnieku.<br />
Kad sākās būvniecība, renovāciju<br />
akceptēja arī atlikušie iedzīvotāji.<br />
Tātad kopumā par mājas siltināšanu<br />
ir nobalsojuši visi dzīvokļu īpašnieki».<br />
Arī saldenieki apstiprināja no daudziem<br />
apsaimniekotājiem dzirdēto apgalvojumu,<br />
ka ar pacietību un individuālu pieeju<br />
iespējams panākt vēlamo.<br />
Aizvadītā gada vasaras vidū šīs ēkas<br />
apsaimniekotājs - SIA «Saldus namu<br />
pārvalde» noslēdza līgumu ar Latvijas<br />
Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA)<br />
par dzīvojamās daudzdzīvokļu mājas,<br />
<strong>Jelgavas</strong> <strong>ielā</strong> <strong>13</strong> energoefektivitātes<br />
paaugstināšanas pasākumu īstenošanu.<br />
Mēnesi vēlāk tika izsludināts iepirkuma<br />
konkurss.<br />
Parasti šajā posmā visi darbi rit raiti, taču<br />
<strong>Saldū</strong>, notika neparedzētais – nepieteicās<br />
neviens (!) pretendents. Tas liekas tik<br />
neticami, ka prātā nāk vien ķecerīga<br />
doma – par kādu gan bezdarbu valstī mēs<br />
varam runāt, ja nav kas strādā, kad tiek<br />
piedāvāta nauda?<br />
Neveicās arī ar otro iepirkuma konkursu<br />
– pretendenti piedāvāja pārāk augstu<br />
būvniecības cenu. Mājas iedzīvotāji<br />
nepiekrita šādai tāmei un iepirkuma<br />
procedūra tika pārtraukta. Bez<br />
rezultātiem beidzās arī trešais konkurss.<br />
Tomēr ceturtajā reizē saldeniekiem<br />
paveicās. Par konkursa uzvarētāju<br />
tika atzīts SIA «VS Skorpions» un<br />
mēnesi vēlāk apsaimniekotājs ar šo<br />
uzņēmumu noslēdza līgumu. Par spīti<br />
sākuma grūtībām, darbi veicās un mājas<br />
renovācija tika pabeigta šā gada oktobra<br />
sākumā.<br />
Siltināšanas programma<br />
standarta, bet ar savām<br />
niansēm<br />
<strong>Jelgavas</strong> ielas <strong>13</strong>. nama renovācija ietver<br />
visaptverošu darbu kompleksu, kā<br />
rezultātā ievērojami uzlabojušies mājas<br />
energoefektivitātes rādītāji un estētiskais
Ekonomikas Ministrijas valsts<br />
sekretāra vietnieks Gatis Ābele<br />
stāvoklis. Kopumā tas neapšaubāmi cēlis<br />
īpašuma vērtību.<br />
Šīs mājas renovācijas laikā tika veikta:<br />
ārsienu un cokola siltināšana, bēniņu un<br />
pagraba siltināšana, jumta seguma, kā arī<br />
logu un koplietošanas durvju nomaiņa.<br />
Ventilācijas sistēmas sakārtošana,<br />
apkures sistēmas renovācija, individuālās<br />
regulēšanas un siltuma uzskaites sistēmas<br />
uzstādīšana. Kāpņu telpas remonts.<br />
Aplūkojot kārtējo renovēto īpašumu,<br />
nevar noliegt, ka pirmais ir estētiskais<br />
baudījums, ko ieraugām ar acīm,<br />
tomēr renovācijas primārais mērķis ir<br />
energoefektivitātes rādītāju uzlabošana.<br />
Par to runāja arī <strong>Jelgavas</strong> ielas nama<br />
atklāšanas pasākumā –<br />
«Ar prieku jāatzīst, ka renovācijas<br />
rezultāts ir visai iespaidīgs», uzsver<br />
SIA «Saldus namu pārvalde» valdes<br />
priekšsēdētājs Gundars Samoška. « Pirms<br />
renovācijas šīs ēkas vidējais enerģijas<br />
patēriņš bija ap 230 kWh/m², tad pēc<br />
renovācijas kopējais mājas patēriņš ir<br />
samazinājies līdz 100 kWh/m². To parāda<br />
arī katram saprotamāki skaitļi:<br />
novembrī apkārtējo <strong>māju</strong> dzīvokļu<br />
īpašnieki vidēji par dzīvokļa<br />
kvadrātmetra apkuri maksāja nedaudz<br />
vairāk par latu, taču šīs mājas iedzīvotāji<br />
no saviem maciņiem izņēma tikai 30<br />
santīmu. Ar ietaupītajiem līdzekļiem<br />
iedzīvotāji dzēsīs AS «SEB banka» ņemtā<br />
kredīta daļu.»<br />
«Šim namam ir arī kāda īpatnība, kas<br />
nav vairumam renovēto <strong>māju</strong> – izcili<br />
kvalitatīvi montēti logi,» atklāšanas<br />
pasākumā uzsver Latvijas Logu un durvju<br />
ražotāju asociācijas (LLDRA) valdes<br />
loceklis Ivars Buls. « Diemžēl Latvijā<br />
šobrīd nav attiecīgu normatīvo aktu,<br />
kas paredzētu detalizētu logu montāžas<br />
projekta izstrādi. Šis darbs galvenokārt<br />
balstās uz būvnieku zināšanām un goda<br />
prātu. Lai kaut kādā veidā regulētu<br />
logu montāžas procesu, asociācija<br />
SEB bankas Saldus filiāles Klientu<br />
darījuma vadītāja Gunta Andersone<br />
Svinīgā atklāšana<br />
Saldus novada domes<br />
priekšsēdētāja Indra Rasa<br />
ir izstrādājusi attiecīgu dokumentu:<br />
«Rekomendējamās prasības logu<br />
montāžai un ekspluatācijai.» Šim namam<br />
logi tika izvirzīti līdz nama fasādes<br />
līmenim. Līdz ar to, uzklājot siltinājumu,<br />
tiek likvidēti tā saucamie aukstuma jeb<br />
termotilti. Pie tam šie logi ir apgādāti<br />
ar kontrolētas gaisa pieplūdes vārstiem,<br />
kuri iekštelpām stundas laikā piegādā<br />
piecus kubikmetrus svaiga gaisa. Pie tam<br />
iekštelpās temperatūra nemainās.»<br />
Māju siltināšana kļūst<br />
«lipīga»<br />
«Lai veicinātu namu renovāciju, Saldus<br />
novada pašvaldība ir izveidojusi speciālu<br />
fondu, no kura katra māja, kas iegūst<br />
apstiprinājumu savam projektam, var<br />
saņemt līdz 3 500 latu lielu atbalstu,» saka<br />
Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra<br />
Rasa. «Šī nauda ir domāta pieteikuma<br />
dokumentācijas sagatavošanai LIAA, kā<br />
36/37 (14) 2012<br />
arī energoauditam. Lai arī tā nav liela<br />
summa, tas tomēr ir stimuls uzsākt sava<br />
nama sakārtošanu. Šobrīd <strong>Saldū</strong> ir divas<br />
nosiltinātas mājas un šī ir trešā.<br />
Priecē tas, ka piemēri ir bijuši visai<br />
«lipīgi» – šobrīd LIAA jau ir apstiprināti<br />
seši projekti, četri projekti atrodas<br />
vērtēšanas stadijā un pašlaik top vēl četri<br />
renovācijas projekti. Mājas, kuru dzīvokļu<br />
īpašnieki interesējas par kredītu ņemšanu<br />
siltināšanai, kļūst arvien vairāk.»<br />
Dzīvojamā māja <strong>Jelgavas</strong> <strong>ielā</strong> <strong>13</strong> tika<br />
renovēta ar Eiropas reģionālās attīstības<br />
fonda atbalstu, kura intensitāte bija 50<br />
procenti no projekta attiecināmajām<br />
izmaksām.<br />
Kopējās projekta izmaksas bija 76 670.00<br />
LVL. Tā finansēšanai nepieciešamie<br />
līdzekļi tika piesaistīti no AS «SEB banka»,<br />
kas arī sniedza nepieciešamās finansu<br />
konsultācijas. Kredīta atmaksai paredzēti<br />
15 gadi.<br />
«Arī turpmāk jāmeklē ceļi, kā finansēt<br />
ēku siltināšanu. Tas ir valstiski<br />
svarīgs jautājums, raugoties gan<br />
no energoefektivitātres vai izmešu<br />
samazināšanas viedokļa, gan no iespējas<br />
ietaupīt naudu dzīvokļu īpašniekiem,»<br />
uzsvēra Ekonomikas ministrijas<br />
valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele.<br />
«Tādēļ ministrija jau ir sagatavojusi<br />
priekšlikumus turpmākajiem namu<br />
renovācijas finansēšanas modeļiem, lai<br />
ēku siltināšanas programma netiktu<br />
pārtraukta.»<br />
25
Gadam nobeidzoties, ir patīkami<br />
izdarīt secinājumus par paveikto –<br />
salīdzināt sākumu un nobeigumu.<br />
Sākoties 2012.gadam, žurnāls<br />
«Pārvaldnieks» l<strong>ielā</strong>ko uzmanību<br />
nolēma veltīt siltināšanas<br />
jautājumiem – sākot ar projektu<br />
gatavošanu, finansējuma piesaisti,<br />
materiālu un tehnoloģiju izvēli un<br />
pozitīvu piemēru atspoguļošanu.<br />
Lai to aprakstītu, bija nepieciešami<br />
partneri, kuri sniedz šos<br />
pakalpojumus.<br />
Ēku renovēšana –<br />
prioritāte arī Lietuvā un<br />
Igaunijā<br />
Ar daudzdzīvokļu ēku renovēšanas<br />
finansēšanu nodarbojas SEB banka –<br />
ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un<br />
Igaunijā.<br />
Pirmajā intervijā, 2012. gadam sākoties,<br />
SEB bankas renovācijas projektu vadītāja<br />
Tatjana Botina –Solomaha un vadošā<br />
mārketinga projektu vadītāja Olga<br />
Prokopjeva vērtēja renovācijas procesus:<br />
«Vērtējot bankas izsniegto aizdevumu<br />
pieauguma dinamiku jāsecina, ka<br />
«iesildīšanās» periods ir pārvarēts<br />
un iedzīvotāju izpratne ir ievērojami<br />
palielinājusies – pieaudzis ir gan kredītu<br />
kopējais apjoms, gan izsniegto kredītu<br />
skaits, gan aizņēmumu vidējā summa. Ja<br />
sākotnēji dzīvokļu īpašnieki uzdrošinājās<br />
siltināt tikai nama ārsienas, tad tagad<br />
vērojama tiekšanās uz kompleksu īpašuma<br />
renovāciju. Šobrīd standarta renovācijas<br />
projekts ietver: ēkas ārsienu, pagraba<br />
un bēniņu pārsegumu siltināšanu,<br />
siltumsistēmas un iekšējo komunikāciju<br />
remontu.<br />
Pozitīva iezīme ir tā, ka dzīvokļu īpašnieki<br />
pret kopīpašumu sāk izturēties kā pret<br />
savējo un cenšas darīt vairāk – piemēram,<br />
remontē kāpņu telpas un ķeras pie<br />
īpašuma apkārtnes labiekārtošanas.»<br />
Nekas nav tik motivējošs kā pozitīvs<br />
piemērs, tādēļ visa gada garumā esam<br />
aprakstījuši labas prakses piemērus –<br />
objektus, kuri renovēti ar SEB bankas<br />
piešķirto finansējumu.<br />
Priecē, ka gada beigās varam secināt to<br />
pašu, ko sākumā – dzīvokļu īpašnieki,<br />
26<br />
kuri ir organizējušies un sekmīgi<br />
realizējuši siltināšanas projektus, tagad<br />
var izbaudīt visus ieguvumus, kādus<br />
sniedz dzīve renovētā ēkā. Savukārt<br />
apsaimniekotāji, kuri spējuši ar visiem<br />
projekta izaicinājumiem tikt galā, tagad<br />
izbauda darbu ēkā ar apmierinātiem<br />
un pozitīvi noskaņotiem dzīvokļu<br />
īpašniekiem.<br />
Par renovācijas gaitu<br />
Lietuvā:<br />
Mūsu kaimiņi lietuvieši Krievijas<br />
koncernam «Gazprom» par dabasgāzi<br />
maksā augstāko cenu Eiropā; viņu<br />
situācija ir gluži identiska Latvijai, –<br />
samazināt lielo siltumenerģijas patēriņu<br />
iespējams tikai paaugstinot padomju<br />
laikos būvēto daudzdzīvokļu <strong>māju</strong><br />
siltumnoturību.<br />
Arī Lietuvā darbojas daudzdzīvokļu<br />
ēku renovācijas modelis – JESSICA<br />
(Joint European Support for Sustainable<br />
Investment in City Areas), saskaņā ar kuru<br />
renovācijas finansēšana notiek laikposmā<br />
no 2007. līdz 20<strong>13</strong>.gada beigām.<br />
Aizdevumu par ēku renovācijai<br />
nepieciešamo finansējuma piešķiršanu<br />
ar Eiropas Investīciju banku parakstīja<br />
bankas, kuras Lietuvā piedalās šajā<br />
procesā. To skaitā kopš 2011.gada<br />
sākuma ir arī SEB banka. Informāciju<br />
par renovācijas procesu var uzzināt<br />
mājas lapā www.atnaujinkbusta.lt – tā<br />
pilnībā paredzēta renovācijas gaitas<br />
atspoguļošanai: sniedz informāciju<br />
par projekta dalībniekiem, apkopo<br />
likumdošanu, iepazīstina ar nepieciešamo<br />
dokumentāciju, arī apraksta labus<br />
piemērus un veiksmes stāstus par jau<br />
pabeigtiem projektiem.<br />
Arī Lietuvas valdība ņem līdzdalību<br />
renovācijas procesā – piedāvājot izdevumu<br />
kompensāciju:<br />
ja renovācijas būvniecības darbu (enerģiju<br />
taupošu pasākumu) rezultātā nama<br />
siltumenerģijas patēriņš tiek samazināts<br />
ne mazāk kā par 40% – darbu izmaksu<br />
kompensācija ir paredzēta 30% apmērā. Ja<br />
patēriņš samazināts vismaz par 20%, tad<br />
kompensācija pienākas 15% apmērā.<br />
modernizācijas projekta tehniskās<br />
dokumentācijas izstrādes izdevumu<br />
kompensācija tiek nodrošināta 100%<br />
apjomā.<br />
Stimuli renovācijas<br />
veicināšanai Igaunijā<br />
Igaunijā daudzdzīvokļu ēku renovācijai<br />
no 2009. līdz 2012.gada vasarai darbojās<br />
KREDEX aizdevuma programma ēku<br />
apsaimniekošanas biedrībām, kuras<br />
ņēma aizdevumus daudzdzīvokļu ēku<br />
energoefektivitātes uzlabošanai. Eiropas<br />
Savienība piešķīra finansējumu, rīkojot<br />
iepirkuma procedūru komercbankām.<br />
SEB banka saņēma 16 miljonus eiro,<br />
no kuriem aizdevumi ir izsniegti 165<br />
mājokļu biedrībām.<br />
Turklāt kopš 2010.gada vasaras šiem projektiem<br />
KREDEX ietvaros sāka darboties<br />
kompensāciju mehānisms. Tas varēja sasniegt<br />
līdz 35% no kopējām projekta izmaksām,<br />
atkarībā no panāktās energoefektivitātes<br />
rādītājiem. Ja tika veikta kompleksa<br />
renovācija, kas ietvēra jumta, logu, apkures<br />
un ventilācijas sistēmu nomaiņu, kā<br />
arī fasāžu siltināšanu, varēja pretendēt uz<br />
maksimālo procentu apjomu.<br />
Runājot par aizdevuma nosacījumiem, tie<br />
tika piešķirti uz periodu līdz 20 gadiem, ar<br />
nemainīgu procentu likmi līdz 10 gadiem,<br />
kas nav normāla komercbanku politika.<br />
Vadoties pēc bankas rīcībā esošās<br />
informācijas – vidējais siltumenerģijas<br />
patēriņa ietaupījums ir 40%. Turklāt tas<br />
nav vienīgais ieguvums – renovācija ne<br />
tikai samazina izmaksas, bet arī palielina<br />
īpašuma tirgus vērtību, tādēļ iedzīvotāji<br />
izvēlas dzīvot renovētās ēkās.<br />
Bankas vērtējumā ēku energoefektivitātes<br />
paaugstināšanas programma ir vērtējama<br />
ļoti pozitīvi un atliek cerēt, ka Igaunijas<br />
valdība arī nākamajā gadā radīs jaunus<br />
resursus grantu sistēmai un SEB banka<br />
varēs turpināt labi iesāktos procesus.<br />
Priecē, ka arī Latvija neatpaliek – Valsts<br />
sekretāru sanāksmē akceptēts Ministru<br />
kabineta sēdes protokollēmuma projekts,<br />
kas nosaka, ka Ekonomikas ministrijai<br />
sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz<br />
2014. gada 2. decembrim jāizstrādā<br />
nosacījumi energoefektivitātes valsts<br />
atbalsta fonda veidošanai un finansējuma<br />
piešķiršanai ēku sektoram.<br />
Līdz ar to turpmākās darbības virzieni<br />
ir iezīmēti un atliek vien uzsākt to<br />
praktisko īstenošanu!
Change language