Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
ATURS<br />
Skelets un kaulu savienojumu veidi ________________________________________________ 3<br />
Vispārīgas ziņas par skeletu___________________________________________________________3<br />
Funkcijas: ________________________________________________________________________________3<br />
Kaulu skaits: ______________________________________________________________________________3<br />
Kaula ķīmiskais sastāvs: _____________________________________________________________________3<br />
Kaulos sastopamo šūnu veidi _________________________________________________________________3<br />
Attīstība onto un filoģenēzē __________________________________________________________________3<br />
Kaulu formas______________________________________________________________________________4<br />
Kauliem raksturīgie audi_____________________________________________________________________4<br />
Kaulu savienojumu veidi_____________________________________________________________________6<br />
Nepārtrauktie kaulu savienojumi_____________________________________________________________6<br />
Pārtrauktie kaulu savienojumi_______________________________________________________________7<br />
Locītavas uzbūve_______________________________________________________________________7<br />
Locītavu veidi _________________________________________________________________________8<br />
Skeleta joslas _______________________________________________________________________9<br />
Ass skelets_______________________________________________________________________________10<br />
Mugurkauls ____________________________________________________________________________10<br />
Forma, tās nozīme _____________________________________________________________________10<br />
Mugurkaula nodalījumi_________________________________________________________________10<br />
Skriemeļa) uzbūve_____________________________________________________________________10<br />
Dažādu joslu skriemeļu uzbūve___________________________________________________________11<br />
Kakla skriemeļu uzbūves īpatnības ______________________________________________________11<br />
Krūšu skriemeļa uzbūves īpatnības ______________________________________________________11<br />
Jostas skriemeļa īpatnības _____________________________________________________________12<br />
Krustu kauls _________________________________________________________________________12<br />
Astes kauls __________________________________________________________________________12<br />
Krūšu kurvis ___________________________________________________________________________12<br />
Funkcijas: ___________________________________________________________________________13<br />
Veidojošie <strong>kauli</strong> ______________________________________________________________________13<br />
Krūšu kauls ________________________________________________________________________13<br />
Ribas _____________________________________________________________________________14<br />
Augšējo ekstremitāšu skelets ________________________________________________________________14<br />
Plecu joslas <strong>kauli</strong>________________________________________________________________________14<br />
Lāpstiņa_____________________________________________________________________________14<br />
Atslēgas kauls ________________________________________________________________________15<br />
Brīvā ekstremitāte _______________________________________________________________________16<br />
Augšdelma kauls ______________________________________________________________________16<br />
Apakšdelma <strong>kauli</strong> _____________________________________________________________________16<br />
Spieķa kauls _______________________________________________________________________16<br />
Elkoņa kauls _______________________________________________________________________17<br />
Plaukstas skelets ______________________________________________________________________17<br />
Apakšējo ekstremitāšu skelets _______________________________________________________________18<br />
Iegurņa josla)___________________________________________________________________________18<br />
Iegurnis _____________________________________________________________________________18<br />
Brīvā ekstremitāte _______________________________________________________________________20<br />
Augšstilbs ___________________________________________________________________________20<br />
Apakšstilba <strong>kauli</strong>______________________________________________________________________20<br />
Pēdas skelets _________________________________________________________________________21<br />
Galvaskausa skelets________________________________________________________________________22<br />
Vispārīgas ziņas par galvaskausu ___________________________________________________________22<br />
Smadzeņu daļas <strong>kauli</strong> ____________________________________________________________________23<br />
Pieres kauls __________________________________________________________________________23<br />
Paura kauls __________________________________________________________________________24<br />
Pakauša kauls ________________________________________________________________________24<br />
Pamata jeb spārna kauls ________________________________________________________________26<br />
Sietiņkauls___________________________________________________________________________26<br />
Deniņkauls __________________________________________________________________________27<br />
Sejas daļas <strong>kauli</strong> ________________________________________________________________________28<br />
Deguna kauls_________________________________________________________________________28<br />
Asaru kauls __________________________________________________________________________28<br />
Apakšējā deguna gliemežnīca ____________________________________________________________28<br />
1
Vaiga kauls __________________________________________________________________________29<br />
Lemesis _____________________________________________________________________________29<br />
Augšžoklis___________________________________________________________________________29<br />
Aukslēju kauls _______________________________________________________________________30<br />
Apakšžokļa kauls _____________________________________________________________________30<br />
Mēles kauls _________________________________________________________________________30<br />
Izmantotā literatūra ________________________________________________________________31<br />
2
VISPĀRĪGAS ZIŅAS PAR SKELETU<br />
SKELETS UN KAULU SAVIENOJUMU VEIDI<br />
Osteoloģija- (gr.osteon -kauls) mācība par <strong>kauli</strong>em<br />
Funkcijas:<br />
<strong>1.</strong> Balsta Raksturīga pirmo reizi mugurkaulniekiem: zivīm, abiniekiem, rāpuļiem, putniem un<br />
zīdītājiem.<br />
2. Kustību Kustību aparāta pasīvo daļu veido <strong>kauli</strong>, bet aktīvo- muskuļi.<br />
3. Aizsarg Veido dobumus, kuros novietojas dzīvībai svarīgi orgāni<br />
4. Asinsrades Kaula elements- sarkanās kaula smadzenes, kuras ražo visas asins šūnas.<br />
5.<br />
6.<br />
Depo<br />
Organisma<br />
vielmaiņas<br />
Kaulu skaits:<br />
~ 206 <strong>kauli</strong>, no tiem 170- pāra un 36- nepāra.<br />
Uzkrāj 50% minerālvielu.<br />
Kaula sastāvā ietilpstošās vielas, piem., Ca, P, citronskābe u.c. nepieciešamības gadījumā<br />
viegli iesaistās šajā procesā.<br />
Kaula ķīmiskais sastāvs:<br />
H2O - 50%<br />
Olbaltumvielas - 12,45%<br />
Sāļi- 21,85%, no kuriem Ca3(PO4 )2- 60%, CaCO3- 5,9%, MgSO4- 1,4%<br />
Tauki- 14,7%<br />
Citi savienojumi - aptuveni 1%<br />
Kaulos sastopamo šūnu veidi<br />
<strong>1.</strong>osteoblasti - (gr.blastos - dīglis aizmetnis) - daudzstūrainas vai ovālas formas kodolainas šūnas, kurās sintezējas<br />
galvenie kaula organiskie komponenti : olbaltumviela kolagēns un polisaharīdi.<br />
2.osteocīti - šūnas, kas veidojas no osteoblastiem, tiem "iemūrējoties" pašu radītajā kaulaudu starpšūnu vielā un<br />
zaudējot funkcionālo aktivitāti.<br />
3.osteoklasti - (gr. klao - sadalīt, noārdīt ) - ļoti lielas daudzkodolainas šūnas, kuras piedalās starpšūnu vielas<br />
noārdīšanas procesā. Kaula šūnu kvantitatīvā attiecība kaulaudos atkarīga no indivīda vecuma un no paša kaula un<br />
visa organisma funkcionālā stāvokļa.<br />
Attīstība onto un filoģenēzē<br />
Ontoģenēze- (gr.on, ontos - esošais) organisma individuālā attīstība, kas aptver visas pārmaiņas, kas ar organismu<br />
notiek no tā rašanās līdz nāvei.<br />
To veido 2 periodi:<br />
<strong>1.</strong> utrobais (mātes organismā)<br />
2. postnatālais (pēc piedzimšanas)<br />
Filoģenēze- ( gr. - phylon- ģints, suga) sugas attīstība no zemākiem senčiem, jeb sugas vēsturiskā attīstība<br />
Bioloģijā ir likums, ka ontoģenēze, un it sevišķi tās utrobais periods, ļoti īsā laikā atkārto filoģenēzes gaitu.<br />
Embrijam skelets attīstās 3 stadijās:<br />
<strong>1.</strong> Saistaudu skelets jeb desmostadija skeletu pārstāv kaut kas hordai līdzīgs pastāv no 2. līdz 4.nedēļai<br />
2. Skrimšļa skelets jeb hondriostadija saistaudus nomaina hialīnais skrimslis No 4.līdz 7.nedēļai (1<strong>1.</strong>nedēļai)<br />
3. Kaula skelets jeb osteostadija No atsevišķiem punktiem sākas skeleta Sākot no 3 mēnešu vecuma visu<br />
pārkaulošanās<br />
utrobo laiku un pēc dzimšanas<br />
Šīs attīstības stadijas iziet gandrīz visi <strong>kauli</strong>, izņemot atslēgas kaulu un dažus galvaskausa kaulus, kuru attīstībā nav<br />
skrimšļa skeleta stadijas.<br />
Cilvēkam visu mūžu skeletā saglabājas iezīmes no pirmās un otrās attīstības stadijas:<br />
<strong>1.</strong> Mugurkaulā starpskriemeļu skrimšļa diskos iekšpusē ir recekļains kodoliņš, kā palieka no pirmējās hordas,<br />
2. “Avotiņi”- <strong>1.</strong>dzīvības gadā saglabājas galvaskausa smadzeņu daļā,<br />
3. Relatīvi daudz starpskriemeļu skrimšļu diskos,<br />
4. Ribu gali no skrimšļa,<br />
5. Locītavu virsmas,<br />
3
6. Auss gliemežnīca.<br />
7. Balsenes skrimšļi.<br />
Kaulu formas<br />
<strong>1.</strong> Garie <strong>kauli</strong> - ossa longa Kalpo kā sviras, izdarot kustības. Tie ir līdzīgi galos paplašinātam cilindriskam<br />
stienim, kura vidū ir garens slēgts smadzeņu dobums (cavum medullare). Visi<br />
garie <strong>kauli</strong> ir cauruļveida . Jaundzimušajam kaulu dobumus pilda sarkanās kaula<br />
smadzenes (medulla ossium rubra), bet augot, tās nomaina dzeltenās kaula<br />
smadzenes (medulla ossium flava). Paresninātie gali no kaula ķermeņa jeb<br />
diafīzes (diaphysis), augšanas periodā ir atdalīti ar skrimšļa plātnītēm.<br />
Paresninātos kaula galus sauc par epifīzēm (epiphysis) un tos klāj gluds stiklveida<br />
jeb hialīnais skrimslis.<br />
2. Īsie <strong>kauli</strong>- ossa brevia 8 īsie <strong>kauli</strong> atrodas plaukstas un 7 pēdas pamatā. Tiem piemīt liela mehāniskā<br />
izturība .<br />
3. Plakanie <strong>kauli</strong>- ossa plana Veic galvenokārt aizsargfunkciju. Tie veido vairāk vai mazāk noslēgtus kaula<br />
dobumus, piem., galvaskausu, krūšu kurvi. Pie šiem <strong>kauli</strong>em pieder ribas, krūšu<br />
kauls, iegurņa <strong>kauli</strong>, lāpstiņas, daļa galvaskausa <strong>kauli</strong>. To paveids- pneimatiskie<br />
<strong>kauli</strong> (ossa pneumatica), satur gaisa dobumus. Tiem pieder 4 <strong>kauli</strong>- augšžoklis ar<br />
Haimora dobumu, pieres kauls, galvas pamata jeb spārnu kauls, daļēji arī deniņu<br />
kauls. Visi šie dobumi atveras iekšējā deguna dobumā.<br />
4. Jauktie <strong>kauli</strong>- ossa mixta To galvenā funkcija ir mehāniskā izturība un tiem pieder, piemēram, mugurkaula<br />
skriemeļi.<br />
Katram kaulam ir sava funkcionālā nozīme cilvēka ķermenī, tāpēc to iekšējā uzbūve ir atšķirīga.<br />
Kauliem raksturīgie audi<br />
Katru kaulu var uzskatīt par orgānu , jo to veido dažādi audi:<br />
<strong>1.</strong> Kaulaudi Pieder pie saistaudu grupas, kurai raksturīgas tālu stāvošas šūnas , starp kurām ir bezšūnu<br />
struktūras starpviela, kurā izgulsnējas minerālsāļi. Kaulaudi iedalās:<br />
a) blīvajos jeb kompaktajos (substantia compacta) - atrodas garo kaulu ķermenī un kā ārējais<br />
slānis pārējām kaulu formām,<br />
b) porainajos jeb sūkļveida (substantia spongiosa) - atrodas garo kaulu galos un citiem<br />
<strong>kauli</strong>em, dziļākajās struktūrās. Lūzumi visbiežāk notiek kaula ķirurģiskajā kakliņā- vietā,<br />
kur blīvā viela pāriet porainajā.<br />
Kā vienu, tā otru veido plākšņainie kaulu audi. Blīvajā kaulu vielā šīs plāksnītes, grupējoties<br />
noteiktā kārtībā, cieši piegulst viena otrai. Piemēram, garo kaulu ķermeņos blīvās kaula<br />
vielas pamatā ir koncentrisku plātnīšu sistēma jeb osteoni (Haversa sistēma). Katrā osteonā<br />
kaulu plāksnītes ir koncentrisku cilindru veidā, kas atrodas pa 5 -20 viens otrā. Katras<br />
cilindriskās plāksnītes biezums ir 3-7 mikroni. Osteonu centrā atrodas kanāli, pa kuriem iet<br />
asinsvadu kapilāri. Starp cilindriskajiem osteoniem atrodas telpa, ko aizpilda tā sauktās papildu<br />
plāksnīšu sistēmas. Bez tam cauruļveida kaulu ārējo un iekšējo virsmu klāj kopējās plāksnīšu<br />
sistēmas. Augšminētais plāksnīšu novietojums piešķir kaulam ļoti lielu mehānisko izturību.<br />
Porainajā kaulu vielā kaulu plāksnītes grupējas dažādas formas un dažādos virzienos ejošu<br />
"siju" veidā, kas, savā starpā krustojoties un savijoties, veido poraino kaulu vielu.<br />
2. Kaula plēve -periosteum pārklāj visus kaulus, izņemot locītavas, un tai piemīt 2 funkcijas:<br />
a) aizsargfunkcija - kaula plēves ārējam (fibrozam) slānim, ko veido šķiedrainie saistaudi;<br />
b) augšanas funkcija - kaula plēves iekšējā (osteogēnajā jeb kambija) slānī atrodas osteoblasti,<br />
kuriem daloties kauls aug biezumā un resnumā vai saaug, reģenerējas lūzuma gadījumā.<br />
Kaula plēvē ir liels skaits barotājatveru (foramina nutritia), caur kurām kaulā nonāk un<br />
iziet asinsvadi, limfvadi un nervi.<br />
3. Nervi un<br />
asinsvadi<br />
Kaulos nodrošina inervāciju (jutību) un strauju vielu maiņu<br />
4. Skrimslis Klāj visas locītavu virsmas, samazinot berzi kustību laikā<br />
5. Sarkanās Atrodas tikai tur, kur ir porainā kaulviela un nodrošina visu asins šūnu veidošanos.<br />
kaula Jaunpiedzimušam bērnam kaulos atrodas vienīgi sarkanās kaulu smadzenes. Tās veido<br />
smadzenes retikulārie audi, kuru šūnām nobriestot, veidojas eritrocīti, trombocīti un graudainie leikocīti.<br />
Bērnam augot, sarkanās kaulu smadzenes daļēji nomainās ar dzeltenajām. Dzeltenās kaulu<br />
smadzenes veido irdenie saistaudi ar taukšūnām.<br />
4
<strong>1.</strong> att. Kaulu formas / pēc Robert Carola, 1992 /<br />
2. att. Deguna blakusdobumi / pēc Elaine N. Marieb 1994 /<br />
5
Kaulu savienojumu veidi<br />
Zemākajiem mugurkaulniekiem pārsvarā ir nekustīgi un mazkustīgi kaulu savienojumi, bet augstākajiem<br />
mugurkaulniekiem un cilvēkam- kustīgi. Cilvēka dīglim attīstoties, sākumā tā skeletā pārsvarā ir nekustīgi kaulu<br />
savienojumi, no kuriem vēlāk attīstās kustīgas locītavas. Pieaugucilvēka skeletā ir sastopamas arī pārejas formas no<br />
nekustīgiem uz kustīgiem kaulu savienojumiem. Tās ir puslocītavas jeb hemiartrozes. Tie ir skrimšļa savienojumi,<br />
tikai ar nelielu spraugveida dobumu vidū. Šādas puslocītavas piemērs ir kaunuma saaugums starp diviem iegurņa<br />
<strong>kauli</strong>em - tā saucamā kaunuma kaulu simfīze (symphysis).<br />
Ar kaulu<br />
Synostrosis<br />
- Krusta kauls<br />
- Galvaskausā starp<br />
spārna un pakauša<br />
kaulu<br />
Šuves<br />
sutura<br />
Nepārtrauktie kaulu savienojumi<br />
Synartrosis<br />
Ar skrimsli<br />
Synchondrosis<br />
6<br />
Ar saistaudiem<br />
syndesmosis<br />
Ķīļveida savienojumi<br />
- Mugurkaula skriemeļi Viens no <strong>kauli</strong>em it kā<br />
iesists otrā<br />
- zobs žokļa kaulā<br />
Membrānas<br />
membrana<br />
- Saista kaulus gareniskās ass virzienā.<br />
- apakšdelma un apakšstilba <strong>kauli</strong><br />
Zobveida Gludā Zvīņveida<br />
- paura <strong>kauli</strong> - galvaskausa sejas daļā - starp deniņu un paura <strong>kauli</strong>em<br />
3. att. Nekustīgie kaulu savienojumi / pēc Йоганнес В.Роен.1998 /<br />
Saites<br />
ligamenta
Pārtrauktie kaulu savienojumi (diarthrosis)<br />
Locītavās iespējami šādi kustību veidi 1/ saliekšana jeb fleksija, 2/ atliekšana jeb ekstensija, 3/ pievilkšana jeb<br />
addukcija, 4/ atvilkšana jeb abdukcija, 5/ griešana, t.i. kustība apkārt asij jeb rotācija. Visi šie kustību veidi var<br />
kombinēties arī vienā locītavā. Locītavu, ko veido divi <strong>kauli</strong>, sauc par vienkāršu, bet, ja savienojumā piedalās trīs un<br />
vairāk kaulu, locītavu sauc par saliktu. Izšķir arī kombinētas locītavas, kad divas vai trīs anatomiski patstāvīgas<br />
4.att. Kustību veidi / pēc Robert Carola 1992 /<br />
locītavas, kas novietojas dažādās vietās, var darboties tikai vienlaicīgi, izpildot vienu kopēju funkciju. Piem.,<br />
apakšžokļa labā un kreisā locītava, apakšdelma augšējā un apakšējā locītava. Katrā ekstremitātē ir 25 locītavas.<br />
Locītavas uzbūve<br />
Locītavās raksturīgie pamatelementi:<br />
1) Divas vai vairākas pēc formas atbilstošas kaulu virsmas. Virsmu forma ir galvenais faktors, kas nosaka kustību<br />
iespējas locītavā;<br />
2) Šīs kaulu virsmas obligāti klāj stiklveida jeb hialīnais skrimslis, kas nodrošinās amortizāciju un samazinās berzi.<br />
Dažām locītavām, piem., krūšu un atslēgas kaulu locītavām, ir nevis hialīnie, bet saistaudu skrimšļi. Nervu un<br />
asinsvadu locītavas skrimslī nav.<br />
3) Savienojumu no ārpuses apņem locītavas somiņa jeb kapsula (capsula articularis), kurai ir divi slāņi:<br />
a) ārējais slānis sastāv no kolagēnām un elastīgām saistaudu šķiedrām, kas cieši ieaudušās abu epifīžu kaula<br />
plēvē. Abu kaulu kaula plēve turpinās kapsulas sastāvā un pāriet no viena kaula uz otru. Tam, galvenokārt<br />
ir aizsargfunkcija un tas arī fiksē locītavu.<br />
b) iekšējais slānis – sinoviālais. Maigs slānītis ar bagātu asinsapgādi. Tajā atrodas sīki dziedzerīši, kas izdala<br />
viskozu šķidrumu – sinoviju (synovia). Pateicoties sinovijam, artikulējošās kaulu virsmas viegli un brīvi<br />
slīd kustību laikā locītavā. Sinoviālais šķidrums satur šūnas, kas nolobījušās no sinoviālās kārtiņas un<br />
locītavas skrimšļa, tauku pilienus, olbaltumu, gļotas, sāļus. Šī slāņa mehānisku traumu vai iekaisuma<br />
gadījumā, tas var veidot palielinātu šķidruma daudzumu, kas kairinās locītavas somiņas mehanoreceptorus<br />
un izsauks sāpes (piem., ”ūdens” ceļgalā) Sinoviālai kārtiņai ir vairāk vai mazāk izteiktas krokas (plicea<br />
sinovialis), kas atļauj locītavas somiņas iestiepšanu locītavas kustības laikā. Tās dažreiz satur arī taukaudus,<br />
veidojot taukaudu krokas (plicea adiposae). Maisveidīgi izspīlējumi veidojas arī locītavas somiņas ārpusē -<br />
zem muskuļu cīpslām. Tos sauc par locītavas kabatām (bursae sinovialis) un tās satur sinoviju, kas "ieeļļo"<br />
muskuļu cīpslas un samazina berzi kustību laikā<br />
7
4) Locītavas dobums (cavum articulare), kas veidojies, izšķīstot un uzsūcoties dīgļa skrimslim, ir hermētiski<br />
noslēgts un pilnīgi nesatur gaisu. Tā kā tam nav nekāda savienojuma ar apkārtējo gaisu, locītavas somiņas<br />
dobumā spiediens ir vienmēr zemāks par atmosfēras spiedienu. Locītavas somiņu iestiepjot, negatīvais spiediens<br />
locītavā vēl vairāk palielinās un pretojas iestiepšanai. Tādēļ mitrās locītavas virsmas cieši piekļaujas viena otrai.<br />
Nostiprinošs faktors ir atmosfēras gaisa spiediens, kas no visām pusēm darbojas uz locītavas somiņu. Cilvēks jūt<br />
atmosfēras spiediena izmaiņas, it sevišķi, ja locītavām ir patoloģiskas novirzes (poliatrīts). Dažu locītavu<br />
dobumos ir sevišķas šķiedrainā saistaudu skrimšļa plātnītes jeb diski. Šie diski novietojas starp artikulējošām<br />
kaulu virsmām un ar savām malām saaug ar locītavas somiņu. Disks pārdala locītavas dobumu divās daļās un<br />
rada apstākļus lielākai locītavu virsmu atbilstībai un lielākai kustību dažādībai kā arī amortizē triecienus. No<br />
skrimšļa veidoti locītavā var būt arī meniski un gredzeni. Dažreiz locītavai no ārpuses piegulst nelieli<br />
sezamveidīgi (sezama sēklai līdzīgi) <strong>kauli</strong>ņi. Tiem nav kaula plēves. Svarīgākie sezamveidīgie <strong>kauli</strong> ir ceļgala<br />
<strong>kauli</strong>ņš (patella) un zirņveida <strong>kauli</strong>ņš (os pisiforme) plaukstas pamatā. Šie <strong>kauli</strong>, veidodami papildus vietu<br />
muskuļu cīpslu atbalstam, palielina leņķi, zem kura cīpsla piestiprinās otram locītavu veidojošam kaulam. Līdz<br />
ar to muskulis kontrahējas ar lielāku spēku. Bez tam šādi <strong>kauli</strong>ņi aizsargā locītavu no mehāniskām traumām.<br />
5) Locītavas saites (ligamenta) – locītavas somiņas ārpusē atrodas izturīgas un elastīgas saistaudu saites, kas saaugot<br />
ar locītavas somiņu, to nostiprina. Lielākajās locītavās (ceļgala un gūžas locītavā) veidojas arī locītavas iekšējā<br />
saite, kas savieno abus kaulus.<br />
Pārtrauktie kaulu savienojumi<br />
Locītavas articulatio<br />
Vienasu Divasu Daudzasu<br />
- Plakanā<br />
Starp pēdas un plaukstas<br />
<strong>kauli</strong>em<br />
- Cilingriskā<br />
Starp <strong>1.</strong> un 2. kakla skriemeli,<br />
starp spieķa un elkoņa<br />
<strong>kauli</strong>em<br />
- Blokveida<br />
Starp falangām, elkoņa un<br />
ceļa locītavas<br />
5. att. Locītavas uzbūve / pēc Robert Carola 1992 /<br />
- Elipsveida<br />
Starp pakauša kaulu un <strong>1.</strong><br />
skriemeli<br />
- Seglveida<br />
Starp plaukstas pamata un<br />
pirmo delnas kaulu<br />
Locītavu veidi<br />
8<br />
- Lodveida - pleca locītava<br />
- Riekstveida - gūžas locītava<br />
Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka kustību iespējas locītavā, ir artikulējošo kaulu virsmu forma. Pēc<br />
kustību iespējām visas locītavas iedala: 1/ vienasu, 2/ divasu un<br />
3/ daudzasu locītavās.<br />
Vienasu locītavas - visvienkāršākās un kustības te iespējamas tikai pa vienu asi. Ir trīs vienasu locītavu veidi:
A/ blokveida locītava, kurai kustību ass ir perpendikulāra darbojošamies <strong>kauli</strong>em. Vienai no locītavu<br />
virsmām centrā ir rieviņa, bet otrai virsmai ir šķautnes formas pacēlums, kas ieiet rievā.<br />
Šādai locītavai tipiska ir saliekšanas un iztaisnošanas kustība;<br />
B/ cilindriskā locītava, kurai kustību ass ir paralēli darbojošamies <strong>kauli</strong>em. Šādā locītavā viena kaula<br />
cilindriska galviņa rotē ap otra kaula atbilstošas formas iegriezumu;<br />
C/ plakanā locītava, kurā artikulē divas gandrīz plakanas locītavu virsmas, starp kurām iespējama tikai<br />
neliela slīdēšana.<br />
Divasu locītavas - tajās kustības notiek ap divām savstarpēji perpendikulārām asīm divās plaknēs.<br />
A/ elipsveida locītava, tajā artikulējošās virsmas pēc formas atgādina elipsi. Vienam kaulam<br />
artikulējošā virsma ir izliekta, otram ieliekta.<br />
B/ sedlveida locītava, kurā abas kaulu virsmas atgādina sedlus, kas ielikti viens otrā. Arī te iespējamas<br />
kustības ap divām savstarpēji perpendikulārām asīm.<br />
Daudzasu locītavas - tajās kustības iespējamas ap daudzām asīm<br />
A/ lodveida locītava - vienai artikulējošai virsmai ir lodes forma, kurai atbilst kaula iedobums. Šāda<br />
locītava ir ar neierobežotu kustību asu skaitu, tā ir viskustīgākā locītava.<br />
B/ riekstveida locītava - pēc uzbūves ir līdzīga lodveida locītavai, bet ir ļoti dziļa locītavas bedrīte, kas<br />
ietver vairāk par pusi no locītavas galviņas un nedaudz ierobežo kustības.<br />
SKELETA JOSLAS:<br />
(gr. skeleton - izžuvis)<br />
6.att. Kustīgie kaulu savienojumi / pēc Йоганес Роен 1998 /<br />
Skelets ir kaulu, skrimšļu un kaulus savienojošo saišu kopums.<br />
• Ass skelets – mugurkauls un krūšu kurvis .<br />
• Augšējo ekstremitāšu skelets – A/ plecu josla – lāpstiņa (2), atslēgas kauls (2);<br />
B/ brīvās ekstremitātes skelets- augšdelma kauls (1)<br />
- apakšdelma <strong>kauli</strong> (2)<br />
- plaukstas <strong>kauli</strong> (27)<br />
• Apakšējo ekstremitāšu skelets – A/ iegurņa josla – piektais jostas skriemelis un iegurnis;<br />
B/ brīvās ekstremitātes skelets – augšstilba kauls (1)<br />
9
• Galvas skelets (23 <strong>kauli</strong>)<br />
Ass skelets<br />
Mugurkauls (columna vertebralis)<br />
Forma, tās nozīme<br />
10<br />
- apakšstilba <strong>kauli</strong> (2)<br />
- pēdas <strong>kauli</strong> (26)<br />
Pieaugušajiem mugurkaulam ir burta S forma, tam izšķir:<br />
- divus izliekumus uz priekšu – lordosis (gr.lordos - saliekts uz priekšu) 1/ kakla rajonā– veidojas, mācoties turēt<br />
galvu; 2/ jostas rajonā, kas veidojas iemācoties stāvēt kājās;<br />
- divus liekumus atpakaļ – kyphosis (gr.kyfos - kuprainis) 1/ krūšu rajonā, kas veidojas mācoties sēdēt; 2/ krusta<br />
rajonā– vienīgais, kas veidojas jau embrionālās attīstības laikā;<br />
- dzīves laikā var veidoties patoloģisks liekums uz sāniem scoliosis (gr.skolios - saliekts).<br />
Nozīme: <strong>1.</strong> Pēdas velve + mugurkaula forma ir galvenie amortizātori galvai kustību laikā;<br />
2. Liekumi atpakaļ palielina krūšu kurvja un iegurņa tilpumu.<br />
7. att. Mugurkaula forma un nodalījumi<br />
Mugurkaula nodalījumi<br />
Mugurkaulu veido 33-34 skriemeļi, no kuriem 24 ir kustīgi savienoti; 9-10 ir modificēti, saaugot krusta un astes<br />
kaulam.<br />
Kakla daļa (7)<br />
Krūšu daļa (12)<br />
Jostas daļa (5)<br />
Krustu daļa, kas saaugot veido krustu kaulu os sacrum(5)<br />
Astes daļa, reducēti skriemeļi, kuriem saaugot veidojas astes kauls os<br />
coccygis. (4-5)<br />
Skriemeļa (vertebra) uzbūve<br />
-<br />
-<br />
-<br />
-<br />
-<br />
Pars cervicalis<br />
Pars thoracalis<br />
Pars lumbalis<br />
Pars sacralis<br />
Pars coccygea<br />
Skriemelim izšķir:<br />
<strong>1.</strong> Ķermenis – corpus<br />
Masīvs, tam pienāk barotājasinsvadi.<br />
2. Loks – arcus<br />
3. Atvere – foramen<br />
Summējoties visām atverēm izveidojas mugurkaula kanāls, kurā novietojas muguras smadzenes.<br />
4. Izaugumi – processus (7):
a) smailais izaugums – pr. spinosus (1);<br />
Vērsts atpakaļ, pie tā piestiprinās muskuļi;<br />
b) sānu jeb šķērsizaugums – pr. transversus (2);<br />
funkcija: muskuļu un saišu piestiprināšanās vieta, krūšu rajonā pret tiem atbalstās ribas paugurs;<br />
c) locītavu izaugumi augšējie (2) pr. articularis superior<br />
locītavu izaugumi apakšējie (2) pr. articularis inferior<br />
Artikulējot blakus skriemeļu izaugumiem izveidojas plakanas mazkustīgas locītavas, kurās iespējama neliela<br />
slīdēšana.<br />
Kakla skriemeļu uzbūves īpatnības<br />
Dažādu joslu skriemeļu uzbūve<br />
<strong>1.</strong> Mazs ķermenis, jo svars, kas tiem jātur vēl nav liels.<br />
2. Smailais izaugums šķelts vai ļoti garš, kā pielāgojums sīkajai un skaitā lielajai kakla muskulatūrai.<br />
3. Saplūdis sānu izaugums ar ribas rudimentu. Cauri šai atverei iet mugurkaula artērija, kas pa lielo pakauša atveri<br />
ienāk galvaskausā.<br />
4. Pirmais kakla skriemelis – atlants atlas balsta galvaskausu. Tam nav ķermeņa, bet ir:<br />
a) priekšējais loks arcus anterior un tā iekšienē ir artikulācijas virsma ar otra skriemeļa zobu;<br />
a) aizmugurējais loks – arcus posterior – tas ir lielāks un beidzas ar smailā izauguma rudimentu;<br />
b) sānu daļa (2) – massa lateralis – ir uzbiezinātas un uz tām ir elipsveida locītavu virsmas – augšējās<br />
izteiktākas, artikulācijai ar pakauša kaulu, apakšējās gandrīz plakanas, artikulācijai ar otro skriemeli.<br />
5. Otrais skriemelis jeb ass skriemelis Axis, Epistropheus. Tā tipiska pazīme ir uz augšu vērsts zobs – dens, kas pēc<br />
izcelsmes ir pirmā skriemeļa ķermenis, jo jaunpiedzimušajam starp to un skriemeli ir skrimslis.<br />
Atlants stabili atrodas uz epistrofeja zobveida izauguma kā uz vārpstas un griežas tam apkārt reizē ar<br />
galvaskausu.<br />
Krūšu skriemeļa uzbūves īpatnības<br />
8. att. Skriemeļa uzbūve / Pēc Robert Carola 1992 /<br />
9. att. Kakla skriemeļu uzbūve / Pēc Robert Carola 1992 /<br />
<strong>1.</strong> Tiem ir vairākas locītavvirsmas, kas atrodas uz ķermeņa sānu virsmām un uz skriemeļu šķērsizaugumiem un<br />
paredzētas savienojumam ar ribām. Starp divu blakusesošu skriemeļu ķermeņiem izveidojas pilna locītavbedre,<br />
kur ieiet ribas galva.<br />
2. Smailie izaugumi gari, no sāniem saplacināti , pie pamatnes trijstūrveidīgi, vērsti slīpi uz leju.<br />
11
Jostas skriemeļa īpatnības<br />
<strong>1.</strong> Masīvs ķermenis, kas vecākiem cilvēkiem atsevišķos gadījumos deformējas, veidojot “radziņus”.<br />
2. Atvere pēc formas gandrīz trijstūra.<br />
3. Locītavu izaugumi iet gandrīz sagitālā plaknē (perpendikulāri pierei) .<br />
4.Sānu izaugumi ir gari, atgādina plātnītes. Tos uzskata par neattīstītām vēdera ribām, kas saaugušas ar skriemeļiem.<br />
5.Smailais izaugums samērā īss, saspiests no sāniem un atiet gandrīz horizontāli uz mugurpusi.<br />
Krustu kauls (os sacrum)<br />
Krustu skriemeļi pēc 15-16 g. sāk saaugt, starpskriemeļu diski pārkaulojas. Arī saites un izaugumi. 25 gadu vecumā ir<br />
izveidojies viens kauls.<br />
Trijstūra formas, nepāra kauls, kuram izšķir pamatu (basis) un virsotni (apex), kam pievienojas astes kauls. Pamata<br />
rajonā ir plakanas locītavu virsmas ar piekto jostas skriemeli. Krustu kaula sānu daļās atrodas ausveida virsmas (facies<br />
auricularis), ar kurām krustu kauls artikulē ar iegurņa <strong>kauli</strong>em.<br />
Kaulam divas virsmas:<br />
a) iekšējā (facies pelvina) – ieliekta, tā ir gluda un veido iegurņa mugurējo sienu;<br />
b) ārējā (facies dorsalis) – izliekta, ar 5 šķautnēm – centrālo, kas veidojusies no smailiem izaugumiem, un abās<br />
pusēs pa divām šķautnēm, kuras veidojušās no locītavizaugumiem (tuvākā centram) un šķērsizaugumiem (tālākā).<br />
Krusta kaulam ir četri pāri atveru (foramina sacralia), pa kurām iznāk muguras smadzeņu nervu šķiedras “zirga aste”,<br />
kas pēc tam saplūst un izveido sēdes nervu.<br />
Krustu kaulā atrodas krustu kaula kanāls (canalis sacralis), kas uz augšu turpinās mugurkaula kanālā, bet lejas daļā<br />
beidzas ar krustu kaula kanāla atveri (hiantus sacralis).<br />
Krustu kaula uzbūvē novērojamas dzimumu atšķirības. Sievietei tas ir platāks, īsāks un mazāk izliekts nekā vīrietim.<br />
Astes kauls ( os coccygis, gr. coccyx – dzeguze)<br />
Sastāv no 4-5 rudimentāriem skriemeļu ķermenīšiem, kas saauguši kopā vienā kaulā. Kaudālā virzienā tas<br />
pēc masas samazinās. Sievietēm astes kauls ir platāks un mazāk izliekts nekā vīriešiem.<br />
To veido:<br />
a) 12 krūšu skriemeļi;<br />
b) 12 ±1 pāri ribu;<br />
c) krūšu kauls.<br />
1<strong>1.</strong> att. Krustu un astes kaula uzbūve / Pēc Robert Carola 1992 /<br />
Krūšu kurvis (Thorax)<br />
Krūšu kurvī ir: plaušas, sirds, barības vads, traheja, lielie asinsvadi, nervi.<br />
Forma: olveida (koniska), saplacināts muguras-vēdera virzienā. Jaunpiedzimušam bērnam krūšu<br />
kurvis ir platāks lejasdaļā, bet šaurāks augšdaļā. Ribu skrimšļi slīpi pievienojas ribu priekšējiem galiem, tādēļ<br />
tam ir piramidāla forma. Trešajā dzīvības gadā šie leņķi starp ribām un skrimšļiem izlīdzinās, veidojas loks, un krūšu<br />
kurvis kļūst konisks. Vecumā ribu priekšējie gali un arī krūšu kauls noslīgst zemāk.<br />
Izmēri: vislielākais apkārtmērs ir 8. ribas līmenī un sasniedz vidēji 80-85 cm. Pieaugušam<br />
vīrietim normā šis apkārtmērs apmēram vienlīdzīgs auguma garuma pusei.<br />
12
Krūšu kurvim ir divas atveres: 1/ augšējo (apertura superior) norobežo pirmais krūšu skriemelis, pirmais<br />
ribu pāris un krūšu kaula rokturis. Tā priekšējā mala atrodas zemāk par mugurējo. Augšējās atveres šķērsizmērs ir<br />
divas reizes garāks par tā priekšējo-mugurējo izmēru. Pa to iet barības vads, traheja, sākas asinsvadi un nervi; 2/<br />
apakšējā (apertura inferior) ir neregulāras formas, to norobežo 12. krūšu skriemeļa ķermenis, 1<strong>1.</strong> un 12. ribu pāra<br />
malas un krūšu kaula apakšējais gals. Abu ribu loku augšgali tuvojas viduslīnijai un izveido tā saucamo krūšu kaula<br />
apakšējo leņķi (angulus infrasternalis). Šis leņķis sievietēm un bērniem ir lielāks nekā vīriešiem. Apakšējo atveri<br />
hermētiski noslēdz diafragma. Tajā ir trīs atveres: a) barības vadam ar labo un kreiso klejotājnervu; b) aortai un krūšu<br />
limfvadam; c) apakšējai dobai vēnai. Bez tam starp diafragmas kājiņām ir spraugveida atveres, caur kurām iet nepāru<br />
(pa labi) un pusnepāru (pa kreisi) vēna, iekšu nervi, labā un kreisā simpatiskā robežvirkne.<br />
Diafragma (diaphragma) jeb šķirtne – vienīgais šķērssvītrotais muskulis, kas iet šādā plaknē. Tās centrs ir<br />
cīpslains āboliņa lapiņas formā, un uz tā atbalstās sirds. No centra radiāli atiet muskuļi. Diafragmai kontrahējoties,<br />
kupols samazinās, palielinot krūšu kurvja iekšējo telpu. Diafragmas daļa, kas piekļaujas mugurkaulam, ir visizturīgākā<br />
un stiprākā. Pie paša mugurkaula tā veido trīs pārus kājiņu, no kurām iekšējais pāris krustojas astoņnieka veidā.<br />
Vienlaicīgi saraujoties diafragmai un vēdera preses muskuļiem, palielinās vēdera dobuma iekšējais spiediens.<br />
Funkcijas:<br />
<strong>1.</strong> Aizsargā dzīvībai svarīgus orgānus;<br />
2. Nodrošina ieelpas un izelpas mehānismu. Ieelpas mehānismā darbojas divu tipu muskuļi: a) starpribu muskuļiem<br />
kontrahējoties tiek pacelts krūšu kurvis – “krūšu elpošana”; b) notiek diafragmas iztaisnošana - “vēdera<br />
elpošana”. Abos gadījumos palielinās krūšu kurvja iekšējais tilpums. Krūšu kurvja sieniņai iet līdzi plaušu plēves<br />
(pleura) ārējā lapiņa. Pleiras iekšējā lapiņa ir pieaugusi pie plaušas. Starp abām lapiņām ir pleiras dobums, kurā<br />
nav gaisa. Ieelpā tajā pieaug negatīvais spiediens, un plaušas tiek izplestas. Rodas spiediena starpība starp<br />
alveolāro un atmosfēras gaisu, un tas tiek iesūkts plaušās. Izelpas mehānisms, pie seklas izelpas, ir pasīvs.<br />
12. att. Krūšu kurvja uzbūve / Pēc Robert Carola 1992 /<br />
Krūšu kauls (os sternum)<br />
Veidojošie <strong>kauli</strong><br />
nepāra plakans, garumā izstiepts kauls, kas novietots gandrīz vertikāli krūšu kurvja priekšējā virsmā. Krūšu kaula<br />
augšējais gals ir ievērojami platāks un biezāks. To sauc par rokturi (manubrium). Vidējā daļa veido kaula ķermeni<br />
13
(corpus), kas spēji sašaurinās uz leju zobenveida izaugumā (processus xiphoideus). Rokturis ar krūšu kaula ķermeni<br />
veido platu leņķi. Visas trīs krūšu kaula daļas jauniem cilvēkiem savienotas ar skrimsli, bet vecākiem ar kaulu<br />
(saaug). Roktura augšējās malas centrā ir jūga ierobs (incisura jugularis), bet abpus tam, atrodas labā un kreisā<br />
atslēgas kaula ierobs (incisura clavicularis dexter et sinister). Roktura sānu malās atrodas ierobi, ar kuriem saaug <strong>1.</strong><br />
ribu skrimslis (incisurae costales). Kaula ķermeņa daļas sānos arī atrodas ieliektas ribu skrimšļu locītavu virsmas.<br />
Zobenveida izaugums pēc formas ir ļoti daudzveidīgs. Tas var atgādināt gan mēli, gan zobenu . Tas var būt<br />
paplašināts, izliekts, sadalīts, nereti tajā ir atvere. Pie tā piestiprinās ar vienu galu vēdera taisnais muskulis.<br />
Ribas (costae)<br />
Ir vairāku tipu ribas. Septiņi pirmie pāri ar skrimšļa palīdzību tieši piestiprinās pie krūšu kaula. Tās sauc par<br />
īstajām ribām (costae verae). Trīs nākamie ar skrimsli piestiprinās augstāk stāvošai ribai un tikai tad krūšu kaulam.<br />
Pēdējiem diviem ribu pāriem nav skrimšļa un tās stiprinās tikai pie mugurkaula skriemeļiem. Tādēļ tās sauc par<br />
brīvajām ribām. Apakšējie pieci ribu pāri veido neīstās ribas (costae spuriae).<br />
Ribas pieder pie plakanajiem <strong>kauli</strong>em, bet tām ir izliekta forma. Tipiska riba ir šaura, gara kaula plātnīte, kas<br />
nedaudz sagriezta pa garenisko asi un izliekta puslokā.<br />
Daļas: tuvāk mugurkaulam a) galviņa; b) kakliņš; c) paugurs (atrodas locītavas virsma ar skriemeļa sānu<br />
izaugumu); d) korpuss.<br />
Divas virsmas: 1) ārējā; 2) iekšējā – apakšā rieva asinsvadiem.<br />
Divas malas: 1) augšējā – noapaļota; 2) apakšējā – nedaudz noasināta.<br />
Ar krūšu kaulu savieno mazkustīgas, bet īstas locītavas!<br />
13. att. Ribas uzbūve / Pēc Robert Carola 1992 /<br />
Augšējo ekstremitāšu ( extremitas superior) skelets<br />
Divas daļas: 1) plecu josla – lāpstiņa, atslēgas kauls; 2) brīvā ekstremitāte.<br />
Plecu joslas <strong>kauli</strong><br />
Lāpstiņa (scapula)<br />
Pāra plakans, vietām ļoti plāns kauls, trijstūra formas, ar divām virsmām, trim stūriem un trim malām. Pieguļ<br />
krūšu kurvim no mugurpuses no 2. līdz 7. ribai.<br />
Ārējā virsmā – augsta lāpstiņas šķautne (spina scapulae), kas pāriet plakanā pleca izaugumā (acromion), kas<br />
artikulē ar atslēgas kaula pleca paugura galu. Lāpstiņas šķautne sadala virsmu divās daļās: augšējā mazākajā<br />
14
virsšķautnes bedrītē (fossa supraspinata) un apakšējā lielākajā zemšķautnes bedrītē (fossa infraspinata). No abu<br />
bedrīšu virsmām sākas tāda paša nosaukuma muskuļi.<br />
Stūri - sānu stūris (angulus lateralis), augšējais stūris (angulus superior) un apakšējais stūris (angulus<br />
inferior). Uz uzbiezinātā sānu stūra atrodas locītavas iedobums, kas artikulē ar augšdelma kaula galvu, veidojot pleca<br />
locītavu.<br />
Malas - augšējā (margo superior), mediālā (margo medialis) un sānu (margo lateralis). No augšējās malas<br />
virs sānu stūra, uz priekšu no pleca izauguma, paceļas vēl viens spēcīgs izaugums - knābjveida izaugums (processus<br />
coracoideus), kas virzās uz priekšu un uz leju. Pie tā stiprinās saites un muskuļi, kas fiksē pleca locītavu.<br />
14. att. Lāpstiņas kaula uzbūve / Pēc Robert Carola 1992 /<br />
Atslēgas kauls (clavicula)<br />
Pāra cauruļveida, burta S formas kauls, kas novietojas horizontālā plaknē un piegulst krūšu kurvim no<br />
priekšpuses. Tā mediālais (pret krūšu kaulu vērstais) gals ir uzbiezināts un artikulē ar krūšu kaula rokturi. Šajā<br />
rajonā kaulam ir liekums uz priekšu. Laterālais (ārējais) gals ir saplacināts, artikulē ar lāpstiņas pleca<br />
izaugumu, šeit tam ir izliekums atpakaļ. Augšējā izliektā kaula virsma priekšpusē viegli sataustāma zem ādas,<br />
bet apakšējā virsma ir reljefaina, jo tur piestiprināti muskuļi un saites.<br />
No atslēgas kaula garuma lielā mērā ir atkarīgs plecu platums, jo tas atvirza lāpstiņu uz aizmuguri.<br />
Daudziem zīdītājiem, kuri priekšējās ekstremitātes lieto tikai kā atbalstu iešanai (suņi, kaķi u.c.), atslēgas kaula<br />
nemaz nav.<br />
Turpretim putniem var redzēt vēl otru atslēgas kaulu pāri, kas radies sakarā ar priekšējo ekstremitāšu<br />
pārveidošanos spārnos.<br />
.<br />
15. att. Atslēgas kaula uzbūve / pēc Frederic Martini 1992 /<br />
15
Brīvā ekstremitāte<br />
To veido viens augšdelma kauls, 2 apakšdelma <strong>kauli</strong> un 27 plaukstas <strong>kauli</strong>.<br />
Augšdelma kauls (humerus)<br />
Tipisks stobrveida kauls ar divām epifīzēm, diafīzi, anatomisko un ķirurģisko kakliņu.<br />
Augšējais, proksimālais gals ir paresnināts, veido augšdelma kaula galvu (caput humeri), ko no apakšas norobežo<br />
anatomiskais kakliņš (collum anatomicum). Kaula galva ir lodveidīga un veido locītavas virsmu, kas sastāda<br />
aptuveni vienu trešdaļu no lodes virsmas. Tā savienojas ar lāpstiņas locītavas bedri un veido pleca locītavu. Sānos pie<br />
locītavas galviņas atrodas lielais paugurs (tuberculum majus), bet priekšā - mazais paugurs (tuberculum minus). Starp<br />
pauguriem atrodas starprieva, kurā iegulst nervi un asinsvadi. Pie pauguriem piestiprinās muskuļi. Zem pauguriem<br />
atrodas ķirurģiskais kakliņš (collum chirurgicum), kur visbiežāk novērojami augšdelma kaula lūzumi.<br />
Kaula ķermenis (corpus humeri) jeb diafīze augšējā daļā ir cilindrisks, bet apakšējā trīsstūrains.<br />
Kaula apakšējais gals ir paplašināts un nedaudz saplacināts priekšas-muguras virzienā. Tā sānos atrodas divi locītavas<br />
virspauguri - ārējais (epicondylus lateralis), kurš ir mazāks un iekšējais (epicondylus medialis), kurš ir spēcīgāk<br />
attīstīts. Pie virspauguriem piestiprinās saites un muskuļi. Starp virspauguriem uz leju atrodas divas dažādas formas<br />
locītavas virsmas: iekšpusē - blokveidīga, savienojumam ar spieķa kaulu, sānos - lodveidīgi izliekta, savienojumam ar<br />
spieķa kaulu. Uz apakšējās epifīzes mugurējās virsmas ir dziļa elkoņa kaula bedrīte (fossa olecrani), kurā iegulst<br />
elkoņa paugurs, roku iztaisnojot. Priekšpusē virs locītavas virsmām ir divas bedrītes: uz sāniem - spieķa kaula bedre<br />
(fossa radialis) spieķa kaula galviņai, bet mediāli - vainagveida bedrīte (fossa coronoidea) , kurā ieiet elkoņa kaula<br />
vainagveida izaugums, roku saliecot.<br />
Spieķa kauls ( radius)<br />
16. att. Augšdelma kaula uzbūve / pēc Frederic Martini 1992 /<br />
Apakšdelma <strong>kauli</strong><br />
Atrodas pret īkšķi. Spieķa kaula proksimālā epifīzē ir cilindriska galviņa (caput radii), kuras augšējā virsmā ir iedobe,<br />
kas artikulē ar augšdelma kaula galviņu. Cilindra sānu virsma rotē ap iegriezumu elkoņa kaulā. Zem galviņas atrodas<br />
kakliņš (collum radii), bet zem tā, uz priekšējās virsmas, ir spieķa kaula nelīdzenums (tuberositas radii), pie kura<br />
piestiprinās augšdelma divgalvu muskuļa cīpsla.<br />
Kaula ķermenis ir trijstūrveida. Tā asākā šķautne ir vērsta pret elkoņa kaulu. Spraugu starp abiem <strong>kauli</strong>em aizpilda<br />
kaulstarpas saistaudu plēve, kas tos nostiprina un palielina muskuļu piestiprināšanās laukumu.<br />
16
Spieķa kaula distālā epifīze ir masīvāka, resnāka. Uz tās atrodas ieliekta trijstūraina locītavas virsma savienojumam ar<br />
plaukstas pamata pirmo kaulu rindu. Galviņas ārpusē ir īlenveida izaugums (processus styloideus radii), pie kura<br />
piestiprinās muskuļi un saites.<br />
Elkoņa kauls (ulna)<br />
17. att. Apakšdelma kaulu uzbūve / pēc Robert Carola 1992 /<br />
Atrodas pret mazo pirkstiņu. Proksimālā epifīze ir masīva, pamatā veido elkoņa locītavu. Uz tās atrodas uz priekšu<br />
vērsts veltņa ierobs (incisura trochlearis), ko norobežo divi izaugumi: priekšējais - vainagveida izaugums (processus<br />
coronoideus) un mugurējais - elkoņa paugurs (olecranon). Vainagveida izaugumam laterālā pusē piegulst spieķa<br />
kaula cilindra locītavas virsma.<br />
Kaula ķermenis ir trijstūra formas.<br />
Distālā epifīze maza, cilindriskas formas un ar plaukstas pamatu nesaskaras. Uz priekšpusi no tās atrodas īlenveida<br />
izaugums (processus styloideus ulnae).<br />
Plaukstas skelets (ossa manus)<br />
Trīs daļas:<br />
1) plaukstas pamatu (carpus) veido divās rindās novietoti īsie <strong>kauli</strong> no kuriem pirmā rinda artikulē ar spieķa kaulu,<br />
bet otrā ar plaukstas <strong>kauli</strong>em. Pirmo rindu veido laivveida kauls (os scaploideum), mēness kauls (os lunatum),<br />
trīsstūrainais kauls (os triquetrum), zirņveida kauls (os pisiforme). Otro rindu veido trapeckauls (os trapezium),<br />
trapecveida kauls (os trapezoideum), galvenais kauls (os capitatum) un kāškauls (os hamatum). Plaukstas pamata<br />
<strong>kauli</strong> mugurpusē veido izliekumu, bet plaukstas pusē rievai līdzīgu ieliekumu - plaukstas rievu. Plaukstas pamata<br />
kaulu locītavas ir plakanas.<br />
2) delna (metacarpus) sastāv no 5 stobrveida <strong>kauli</strong>em. Spraugas starp tiem aizpilda kaulstarpu muskuļi;pirksti<br />
(digiti) katrs sastāv no 3 nelieliem cauruļveida <strong>kauli</strong>em - falangām: pamata (phalanx proximalis), vidējās<br />
(phalanx media) un naga (phalanx distalis), izņemot īkšķi, kas sastāv no pamata un naga falangas. Katrai falangai<br />
ir pamatne, ķermenis un galviņa.<br />
17
Apakšējo ekstremitāšu (extremitas inferior) skelets<br />
Sastāv no 2 daļām: 1/ iegurņa joslas un 2/ apakšējās brīvās ekstremitātes.<br />
Veido jostas 5. skriemelis un iegurnis.<br />
18. att. Plaukstas <strong>kauli</strong> / pēc Robert Carola 1992 /<br />
Iegurņa josla (cingulum membri inferioris)<br />
Iegurnis ( pelvis)<br />
Vispārīgas ziņas<br />
To veido: 1/ 2 iegurņa <strong>kauli</strong> - daļēji no aizmugures, sāniem un priekšas. Šos kaulus citi autori sauc par gūžas<br />
jeb bezvārda <strong>kauli</strong>em; 2/ krustu kauls - no aizmugures un 3/ astes kauls - no aizmugures.<br />
Iegurnis ir nepārtraukts kaulu gredzens, kas, novietojies uz augšstilba <strong>kauli</strong>em, pārnes uz apakšējām<br />
ekstremitātēm visu ķermeņa svaru un vienlaicīgi aizsargā svarīgākos iekšējos orgānus. Tas kalpo arī kā muskuļu<br />
piestiprināšanās vieta un arī kā kanāls, pa kuru dzemdību laikā iet auglis.<br />
Iegurņa dobums ir tieša vēdera dobuma turpinājums un iedalās divās daļās - augšējā platākā un priekšpusē pilnīgi<br />
atvērtā lielajā iegurnī (pelvis major) un tieši no apakšas tam pieguļošā mazākā un daudz šaurākā daļa - mazajā iegurnī<br />
(pelvis minor). Robeža starp abām daļām mugurpusē ir <strong>1.</strong> krustu skriemeļa savienojuma vieta ar 5. jostas skriemeli<br />
jeb radze (promontorium), priekšpusē - kaunuma kaulu saauguma augšējā mala un abās pusēs - loka līnija (linea<br />
arcuata). Robežu starp lielo un mazo iegurni sauc par ieeju mazajā iegurnī. Tai ir atšķirīga forma: vīriešiem -<br />
sirdsveida, bet sievietēm - ieapaļa. Lielajā iegurnī novietojas zarnas, bet mazajā, tuvāk krustu kaulam, atrodas taisnā<br />
zarna, tuvāk kaunuma kaulam urīnpūslis (vīriešiem arī priekšdziedzeris). Sievietes organismā starp abiem novietojas<br />
dzemde ar piedēkļiem un maksti. Ja ķermenis atrodas vertikāli, iegurnis attiecībā pret horizontālo plakni ir noliekts uz<br />
priekšu un atrodas zem 45 grādi līdz 65 gr. Sievietēm nolieces leņķis ir lielāks nekā vīriešiem. Sievietes iegurnis ir<br />
zemāks un platāks, tā <strong>kauli</strong> gludāki un smalkāki, zarnu kaulu spārni krasāk izplesti uz sāniem, krustu kauls tālāk<br />
noliekts uz mugurpusi, mazā iegurņa ieejas un izejas izmēri ir lielāki nekā vīrieša iegurnim, kas ir augstāks un<br />
šaurāks.<br />
18
19. att. Iegurņa uzbūve / pēc Elaine N. Marieb 1994 /<br />
Iegurņa kauls (os coxae)<br />
Tas ir liels, plakans, neregulāras formas pāru kauls, kas veidojies saaugot trīs <strong>kauli</strong>em: 1/ zarnu kaulam (os<br />
ilium), 2/ sēžas kaulam (os ischii) un 3/ kaunuma kaulam (os pubis).<br />
Zarnu kauls ir pati lielākā iegurņa kaula daļa un veido tā augšējo daļu. Tā ķermenis veido 1/3 no locītavas<br />
dobuma (acetabulum), bet spārns ir plata, centrā plānāka, gar malām biezāka plātnīte.<br />
Spārna biezo augšējo malu sauc par zarnu kaula šķautni (crista iliaca) un pie tās piestiprinās vēdera muskuļi.<br />
Spārna mugurējā daļā atrodas ausveida virsma (facies auricularis), kas artikulē ar krustu kaula ausveida virsmu. Aiz<br />
un virs šīs virsmas ir zarnu kaula nelīdzenums (tuberositas iliaca), pie kura piestiprinās stipras iegurņa saites. Spārna<br />
iekšējās virsmas apakšējā daļā atrodas loka līnija (linea arcuata), kas veido daļu no robežlīnijas starp lielo un mazo<br />
iegurni.<br />
Sēžas kauls veido iegurņa kaula apakšējo daļu. Tā ķermenis piedalās locītavbedres veidošanā. Sašaurinoties,<br />
no kaula ķermeņa uz leju virzās tā augšējais zars (ramus ossis ischii supperior), kas zem šaura leņķa pāriet apakšējā<br />
zarā (ramus inferior). Abi zari no apakšas ierobežo iegurņa kaula atveri. Zaru savienojuma vietā ir nelīdzens<br />
uzbiezinājums - sēžas paugurs (tuber ischiadicus), pie kura piestiprinās augšstilba muskuļi un saites. Tas ir vāji<br />
piesegts ar muskuļiem un kalpo kā atbalsta punkts sēžot.<br />
Kaunuma kauls veido iegurņa kaula priekšējo daļu. Tā ķermenis izveido atlikušo trešdaļu no locītavbedres,<br />
bet divi tā zari - augšējais un apakšējais (ramus superior et inferior ossis pubis) - norobežo no priekšas iegurņa kaula<br />
atveri. Uz tā augšējās virsmas atrodas zarnu kaula un kaunuma kaula izcilnis (eminentia ileopectinea) no kura pa<br />
kaunuma kaula augšējo zaru iet asa kaunuma kaula šķautne, kas ir loka līnijas turpinājums uz priekšu. 1-2 cm no<br />
viduslīnijas tas beidzas ar kaunuma kaula pauguru (tuberculum pubicum) pie kura piestiprinās vēdera taisnais<br />
muskulis. Tajā vietā, kur saiet abi kaunuma kaula zari, ir nelīdzena ovālas formas virsma, kas ar pretējās puses tāda<br />
paša nosaukuma virsmu, veido kaunuma kaulu saaugumu jeb simfīzi (symphysis ossium pubis). Tas ir skrimšļa<br />
saaugums ar nelielu dobumu un to uzskata par puslocītavu.<br />
20. att. Iegurņa kaula uzbūve / pēc Frederic Martini 1992 /<br />
19
Brīvā ekstremitāte<br />
Augšstilbs (femur)<br />
Tas ir visgarākais un lielākais cauruļveida kauls organismā. Kaula augšējā galā atrodas mediāli vērsta lodveida galva<br />
(caput femoris), aiz kuras seko kakliņš (collum femoris), kas ar kaula ķermeni veido aptuveni 130o leņķi. Sievietēm<br />
šis leņķis ir nedaudz šaurāks. Ja leņķis tuvojas taisnam leņķim, ortopēdisti to uzskata par patoloģisku parādību.<br />
Vietā, kur kakliņš atiet no kaula epifīzes, ir divi izciļņi - lielais un mazais grozītājs (trochanter major et minor).<br />
Lielais grozītājs vērsts uz sāniem un tā iekšējā virsmā atrodas lielā grozītāja bedrīte (fossa trochanterica). Mazais<br />
grozītājs atrodas zemāk par lielo, vērsts uz iekšpusi un mugurpusi.<br />
Kaula ķermenim ir gandrīz regulāra cilindra forma un tas nedaudz izliekts uz priekšu. Uz tā mugurējās virsmas<br />
atrodas nelīdzena līnija (linea aspera), kurai izšķir mediālo un laterālo lūpu (labium mediale et labium laterale), pie<br />
kurām piestiprinās muskuļi.<br />
Augšstilba kaula apakšējais gals ir masīvāks par augšējo un stipri paresnināts. Galviņas mugurpusē un uz<br />
sāniem atrodas divi locītavas pauguri jeb kondili - mediālais un laterālais (condylus medialis et lateralis), starp kuriem<br />
atrodas locītavas pauguru starpbedrīte (fossa intercondylaris), kur piestiprinās krusteniskās saites. Locītavas virsma<br />
atrodas uz apakšējās un mugurējās šo pauguru virsmas. Mugurpusē tā veido divus izliekumus, bet priekšpusē locītavas<br />
virsma ir rievas veidā un uz tās novietojas ceļa <strong>kauli</strong>ņš (patella). Locītavas pauguru sānos ir virslocītavas pauguri jeb<br />
epikondili (epicondylus), kur piestiprinās saišu aparāts. Uz kaula mugurējās virsmas tā lejas daļā atrodas lēzena,<br />
trīsstūraina paceles virsma (facies poplitea).<br />
2<strong>1.</strong> att. Augšstilba kauls /pēc pēc Frederic Martini 1992 /<br />
Apakšstilba <strong>kauli</strong> (crus)<br />
Iekšpusē (mediāli) atrodas lielais apakšstilba (lielakauls) kauls, bet ārpusē (laterāli) mazais apakšstilba (lielakauls)<br />
kauls. Abi <strong>kauli</strong> kontaktējas ar paresninātajiem galiem un to ķermeņus nostiprina saistaudu plēve (membrana<br />
interossea). Pie tās piestiprinās arī muskuļi.<br />
20
Lielais apakšstilba kauls (tibia)<br />
Tipisks cauruļveida kauls. Augšējais gals masīvāks, paplašināts, veido divus locītavas paugurus - mediālo un laterālo<br />
(condylus medialis et condylus lateralis), uz kuriem atrodas ieliektas locītavas virsmas savienojumam ar augšstilba<br />
kaula apakšējo galu. Starp locītavas pauguriem atrodas locītavpauguru starpizcilnis (eminentia intercondylaris), pie<br />
kura piestiprinās iekšējās krusteniskās locītavas saites (ligamenta cruciata genu). Uz laterālā locītavas paugura ārējās<br />
virsmas atrodas mazā apakšstilba kaula locītavas virsma artikulācijai ar mazā apakšstilba kaula galviņu. Priekšpusē<br />
zem locītavu virsmām atrodas paugurs, kur piestiprinās augšstilba četrgalvu muskuļa (musculus quadriceps femoris)<br />
cīpsla. Uz leju no paugura iet kaula priekšējā šķautne (crista tibiae), kuru vāji piesedz muskuļi. Kaula ķermenis<br />
izteikti trīsstūrains. Apakšējās galviņas centrā ir blokveida locītavas virsma savienojumam ar pēdas pamata veltņa<br />
kaulu. Kaula galviņas iekšējais stūris noslīd pāri veltņa kaulam un veido iekšējo potīti (malleolus medialis).<br />
22. att. Apakšstilba <strong>kauli</strong> / pēc pēc Robert Carola 1992 /<br />
Mazais apakšstilba kauls (fibula)<br />
Tipisks cauruļveida kauls, tievāks, smalkāks par lielo apakšstilba kaulu. Tā augšējais gals paresninās,<br />
veidojot plati trīsstūrainu galviņu (caput fibulae), kas artikulē ar lielo apakšstilba kaulu. Kaula ķermenis trīsstūrains.<br />
Kaula apakšējais gals no sāniem saspiests, šauri trīsstūrains, noslīd veltņa kaulam no ārpuses, veidojot laterālo potīti<br />
(malleolus lateralis).<br />
Pēdas skelets (ossa pedis)<br />
Pēda zem taisna leņķa pievienojas apakšstilbam. Tai izšķir trīs daļas:<br />
!) pēdas pamatu (tarsus), ko veido 7 īsie <strong>kauli</strong>,<br />
2) pleznu (metatarsus), ko veido 5 cilindriskie <strong>kauli</strong>,<br />
3) pirksti (digiti), kurus katru veido 3 cilindriskie <strong>kauli</strong> (izņemot īkšķi, ko veido 2 <strong>kauli</strong>).<br />
Pēdas pamata <strong>kauli</strong> novietoti trīs rindās Pirmo rindu veido veltņa kauls (talus), kura augšējā virsma ir izliekta<br />
un piedalās blokveida locītavas veidošanā, un zem tā novietotais papēža kauls (calcaneus). Tā mugurpusē atrodas<br />
paresninājums - papēža kaula paugurs (tuber calcanei), pie kura piestiprinās cīpslas. Otro rindu veido laivveida kauls<br />
(os naviculare) un kubveida kauls (os cuboideum), bet trešo rindu trīs ķīļveida <strong>kauli</strong> - mediālais (os cuneiforme<br />
mediale), ķīļveida (os cuneiforme intermedium) un laterālais (os cuneiforme laterale). Visi pēdas pamatnes <strong>kauli</strong><br />
savienojas ar mazkustīgām locītavām.<br />
21
Pleznas <strong>kauli</strong> nedaudz atšķiras pēc izmēriem. Pirmais pleznas kauls, kas atbilst īkšķim, ir stipri resnāks un<br />
īsāks, bet otrais garāks par pārējiem.<br />
Katram pirkstam izšķir trīs <strong>kauli</strong>ņus - falangas - pamata (phalanx proximalis), vidējo (phalanx media) un<br />
naga (phalanx distalis), kas ir vismazākā. Īkšķim ir tikai pamata un naga falanga.<br />
Pēdas skelets veido garenvelvi un šķērsvelvi. Mugurpusē tā atbalstās uz papēžkaula, bet priekšpusē uz <strong>1.</strong> un 5.<br />
pleznas kaula galviņām. Velve mediālajā pusē ir augstāk izliekta kā laterālajā.<br />
Galvaskausa skelets (cranium)<br />
23. att. Pēdas kaulu uzbūve / pēc Robert Carola 1992 /<br />
Vispārīgas ziņas par galvaskausu<br />
Galvaskausu veido 23 (8 pāra un 7 nepāra) <strong>kauli</strong>. Vairums savienoti nekustīgi ar šuvēm un saaugumiem ,piem., starp<br />
pamata un pakauša kaulu veidojas saaugums. Galvaskausā ir tikai viena pāru locītava starp deniņu kaulu un<br />
apakšžokli. Galvaskauss ir ļoti izturīgs, gandrīz noslēgts kaulu veidojums, ar nelielām atverēm un kanāliem<br />
asinsvadiem un nerviem. Galvaskausā atrodas galvas smadzenes, daži maņu orgāni (acis, ausis), kā arī gremošanas un<br />
elpošanas sistēmas sākuma daļas.<br />
Galvaskausu nosacīti iedala divās daļās:<br />
I daļa – smadzeņu daļa (neirocranium), ko veido 8 <strong>kauli</strong> (pieres, pakauša, spārnu, sietiņkauls, 2 paura, 2<br />
deniņu <strong>kauli</strong>);<br />
II daļa – sejas daļa (splanchnocranium), ko veido 15 <strong>kauli</strong> (apakšžoklis, mēleskauls, l lemesis un 6 pāru<br />
<strong>kauli</strong>: augšžokļa, vaiga, deguna, asaru, aukslēju kauls, apakšējā deguna gliemežnīca).<br />
Smadzeņu daļa ir stipri lielāka par sejas daļu. Tās apakšējā daļa veido pamatni (basis crani), uz kuras<br />
novietojas galvas smadzenes, bet augšējā un sānu daļa veido galvaskausa velvi (fornix cranii). Kauli ir dažāda<br />
biezuma un tos veido trīs slāņi: 1) ārējais, kas ir samērā ciets un izturīgs, 2) vidējais, kas ir porains, ko sauc par<br />
diploju un 3) iekšējais cietais, bet samērā trauslais stiklveida slānis. Porainajā daļā ir venozie asinsvadi. Kaulu<br />
plānākajās vietās porainais slānis izzūd. Dažiem <strong>kauli</strong>em ārējo slāni no iekšējā atdala gaisa dobumi (sinusi). Kaulu<br />
iekšējā virsmā ir smadzeņu kroku un asinsvadu nospiedumi. No ārpuses kaulus pārklāj kaula plēve, bet iekšpusē tās<br />
funkcijas pilda cietais smadzeņu apvalks.<br />
22
Labāk kā citās skeleta daļās redzamas: 1) vecuma atšķirības; 2) dzimuma atšķirības; 3) rasu atšķirības.<br />
Jaunpiedzimušam:<br />
1) relatīvi liels neirocranium, jo a) sejas daļas <strong>kauli</strong>em nav dobumu; b) nav zobu;<br />
2) <strong>kauli</strong> ir ļoti gludi, jo vāji attīstīta muskulatūra;<br />
3) <strong>kauli</strong>em nav izteikti leņķi, vāji izteikti uzacu loki;<br />
4) labi redzami pārkaulošanās sākuma centri, kā kaulu pauguri pieres, paura, pakauša kaulos;<br />
5) “avotiņi” – vislielākie starp pieres un paura <strong>kauli</strong>em, starp paura un pakauša <strong>kauli</strong>em. Pāru “avotiņi” deniņu<br />
rajonā, starp pieres, paura, deniņu un pamata <strong>kauli</strong>em<br />
Vecam cilvēkam:<br />
1) saīsinās sejas daļa, notiek žokļu uzsūkšanās, izzūd alveolu bedrītes, žoklis paliek plāns;<br />
2) augsta kaulu mineralizācija.<br />
Dzimumatšķirības:<br />
Vīriešiem galvaskausu raksturo reljefainākas virsmas, labāk izteikti uzacu loki un zoda paugurs.<br />
Rasu atšķirības:<br />
1) vaiga loka attīstība mongoloīdiem;<br />
2) attiecības starp sejas daļas garumu un platumu;<br />
3) pakauša forma.<br />
Smadzeņu daļas <strong>kauli</strong><br />
24. att. Galvaskausa <strong>kauli</strong> (sānskats) / pēc Frederic Martini 1992 /<br />
Pieres kauls (os frontale)<br />
90% cilvēku tas ir nepāra kauls (bērnībā pāru). Smadzenes sedz daļēji no augšas, priekšas un apakšas.<br />
Pneimatisks – frontālais dobums uzacu loku vietā.<br />
Daļas:<br />
a) 2 nepāra – a) pieres zvīņa (squama) uz kuras redzami pieres pauguri, uzbiezināti un izvirzīti uz priekšu uzacu loki,<br />
vaiga izaugumi, kas virzās uz sāniem un leju;<br />
b) deguna daļa, kurai vidū atrodas deguna smaile;<br />
1 pāru - 2 acs dobuma daļas, kas veido dobumu augšējo daļu. Tajās ir asaru dziedzera bedre. Kaulam ir divas virsmas:<br />
ārējā un iekšējā.<br />
23
25. att. Pieres kauls / pēc Frederic Martini 1992 /<br />
Paura kauls (os parietale)<br />
Pāra kauls, smadzenes sedz no augšas. Tam ir četras malas: priekšējā - pieres (margo frontalis), uz vidu<br />
vērstā - sagitālā (m. sagitalis), uz mugurpusi vērstā - pakauša (m. occipitalis), pret deniņiem vērstā - zvīņveida (m.<br />
squamosus); četri leņķi: priekšējais augšējais - pieres (angulus frontalis), priekšējais apakšējais - spārnakaula (a.<br />
sphenoidalis), aizmugurējais augšējais - pakauša (a. occipitalis), aizmugurējais apakšējais - aizauss (a. mastoideus) un<br />
divas virsmas: ārējā, uz kuras ir paura pauguri un lokveida deniņu līnijas un iekšējā virsma ar asinsvadu<br />
nospiedumiem.<br />
Pakauša kauls (os occipitale)<br />
Nepāra kauls, bez gaisa dobuma, klāj smadzenes no aizmugures un apakšas. Tam ir četras daļas, kas visas<br />
grupētas ap lielo pakauša kaula atveri (foramen magnum). Tā ir vislielākā atvere galvaskausā, pa kuru savienojas<br />
muguras smadzenes ar galvas smadzenēm un ieiet artērijas.<br />
<strong>1.</strong> Zvīņas daļa (squama occipitalis) ar priekšējo un divām sānu malām. Krustveida pacēlums sadala zvīņas iekšējo<br />
virsmu divās pāra bedrītēs. Lielākajās atbalstās lielo pusložu pakauša poli, bet mazākajās, kas atrodas<br />
tuvāk pakauša atverei, smadzenīšu puslodes. Uz ārējās virsmas atrodas pakauša ārējais paugurs<br />
(protuberantia occipitalis externa), kas ir viegli sataustāms zem pakauša ādas. No paugura uz sāniem<br />
atiet augstākā un augšējā pakauša līnija (linea nuchae suprema et superior) pie kurām stiprinās kakla<br />
muskuļi. Zemāk, paralēli augšējām pakauša līnijām iet apakšējā pakauša līnija (linea nuchae inferior).<br />
2. Divas sānu daļas (partes laterales), kas novietojas uz sāniem no pakauša atveres. Uz to apakšējām virsmām<br />
atrodas divas izliektas locītavas virsmas (condylus occipitalis) savienojumam ar kakla pirmo skriemeli.<br />
3. Pamata daļa (pars basilaris) ir visbiezākā un atrodas horizontāli uz priekšu no pakauša lielās atveres. Pamatdaļa<br />
saaug ar pamata kaulu un veido nogāzi (clivus) uz kuras guļ iegarenās smadzenes. Ārējās virsmas vidū<br />
atrodas rīkles pauguriņš (tuberculum pharyngeum).<br />
24
26. att. Pakauša kauls / pēc P. Apinis 1998 /<br />
27. att. Galvaskausa <strong>kauli</strong> (no apakšas) / pēc Frederic Martini 1992 /<br />
25
Pamata jeb spārna kauls (os sphenoidale)<br />
Nepāra, pneimatisks kauls, smadzenes norobežo no apakšas, daļēji no sāniem un priekšas. Galvaskausa<br />
pamatnē ieņem centrālo vietu.<br />
I daļa – ķermenis (corpus) ir kubiskas formas ar gaisa dobumu (sinus sphenoidalis). Apakšējā virsma<br />
norobežo deguna dobumu, bet augšējā virsma veido turku seglus (sella turcica), kuru dibenā ir<br />
hipofīzes bedrīte (fossa hypophyseos).<br />
II daļa – lielie spārni (alae majores), kas atiet no korpusa uz sāniem, veido acs orbītas aizmugurējo sieniņu.<br />
Pamatā ir apaļā, ovālā un smailes atvere (foramen rotundum, f. ovale, f.spinosum) pa kurām iziet nervi.<br />
Lielajiem spārniem izšķir vairākas virsmas: smadzeņu, acs dobuma, augšžokļa, deniņu, padeniņu.<br />
III daļa – mazie spārni (alae minores), kas atiet uz priekšu un uz augšu no ķermeņa. To galotnēs ir atveres<br />
redzes nervam. Starp mazajiem un lielajiem spārniem ir acs dobuma augšējā sprauga (fissura orbitalis<br />
superior), kas savieno galvaskausa dobumu ar acs dobumu. Tie veido daļu no orbītas augšējās sienas.<br />
IV daļa – spārnveida izaugumi (processus pterygoidei) – atiet no ķermeņa uz leju, un katrs sastāv no<br />
mediālās un laterālās plātnītes (lamina medialis et lateralis).<br />
28. att Spārna kauls / pēc Frederic Martini 1992/<br />
Sietiņkauls (os ethmoidale)<br />
Nepāra kauls, kas daļēji atrodas smadzeņu daļā (pieres rajonā starp orbītu plātnēm), bet galvenā kaula daļa ir sejas<br />
daļā. Iet, galvenokārt, sagitālā plaknē un novietojas deguna dobuma augšējā daļā pieres kaula izgriezumā,<br />
piekļaujoties mugurpusē spārnu kaulam. Kaulu veido:<br />
1) Gaiļa sekste (crista galli), vērsta pret smadzenēm, atrodas starp lielo pusložu pieres poliem un pie tās piestiprinās<br />
smadzeņu sirpis;<br />
2) Vertikālā plātnīte (lamina perpendicularis), kas ir gaiļa sekstes turpinājums virzienā uz leju un veido deguna<br />
starpsienas augšējo daļu;<br />
3) Horizontālā caurumotā sietiņplātnīte (lamina et foramina cribrosa), caur kuru ar atsevišķām šķiedrām iznāk <strong>1.</strong><br />
nervu pāris (ožas);<br />
4) Sietiņkaula orbītas plātnīte (lamina orbitalis), kas veido acs orbītas mediālo sienu;<br />
5) Sietiņkaula labirinti (labyrinthus ethhmoidalis), (kas brīvi nokarājas uz leju vertikālās plātnītes abās pusēs. Tie<br />
satur daudz nelielu gaisa poru, kas savienojas savā starpā un ar pieres un deguna dobumu. Labirintu iekšējā siena<br />
vērsta uz deguna dobumu, bet ārējā uz acu dobumu. Ārējā siena ir ļoti plāna un to sauc par papirusa plātnīti;<br />
6) Augšējā deguna gliemežnīca (concha nasalis superior);<br />
7) Vidējā deguna gliemežnīca (concha nasalis media). Zem katras gliemežnīcas atrodas deguna eja.<br />
26<br />
29. att. Sietiņkauls /pēc Frederic Martini 1992 /
Deniņkauls (os temporale)<br />
Pāra kauls, kas atrodas galvaskausa sānu daļas pamatnē, starp pakauša kaulu un pamatkaula lielajiem<br />
spārniem, norobežojot smadzenes no sāniem un apakšas. To veido četras daļas:<br />
Akmens daļa (pars petrosa) jeb piramīda (pyramis). Tai ir trīsskaldņa forma. Mugurējā un priekšējā virsma<br />
vērsta uz galvaskausa dobumu, bet apakšējā uz leju, pret galvaskausa ārējo pamatni. Tajā atrodas ārējās auss eja,<br />
vidusauss dobums un iekšējā auss. Tās apakšējā virsmā ir atvere, pa kuru galvaskausā ienāk iekšējā miega artērija.<br />
Priekšējā virsmā atrodas bedrīte trijzaru nerva mezglam. Mugurējā virsmā ir iekšējās auss atvere, caur kuru iet dzirdes<br />
un sejas nervs. Leņķī starp piramīdu un zvīņu atrodas dzirdes (Eistahija) kanāls (tuba auditiva), kas savieno rīkles<br />
deguna daļu ar vidusauss dobumu.<br />
2) Bungu daļa (pars tympanica), kas sastāv no plānas kaula plātnītes, kura norobežo no priekšas, apakšas un<br />
mugurpuses ārējas auss ejas atveri un veido vidusauss dobuma sānu sienu.<br />
3) Aizauss daļa (pars mastoidea) novietojas aiz ārējās auss atveres un veido masīvu aizauss pauguru (processus<br />
mastoideus), kas sataustāms aiz ārējās auss gliemežnīcas. Paugurā ir nelieli dobumi, kas pildīti ar gaisu un<br />
savienoti ar vidusauss dobumu. Priekšpusē no aizauss paugura uz leju atiet īlenveida izaugums (processus<br />
styloideus) pie kura ar saišu palīdzību saistās mēles kauls.<br />
4) Zvīņas daļa (pars squamosa) novietojas gandrīz vertikāli, cieši pieguļas paura kaulam, veidojot zvīņveida šuvi.<br />
No zvīņas atiet vaiga izaugums (processus zygomaticus), kas virzās pret vaiga kaula deniņu izaugumu un veido<br />
vaiga loku. Vaiga izauguma pamatnē uz kaula apakšējās virsmas atrodas locītavas bedre savienojumam ar<br />
apakšžokļa galviņu. Uz deniņu kaula ārējās virsmas atrodas ārējās auss ejas atvere (porus acusticus externus).<br />
Zvīņas daļa<br />
Ārējās auss ejas atvere<br />
Aizauss paugurs<br />
Auss ejas<br />
iekšējā atvere<br />
30. att. Deniņu kauls / pēc Frederic Martini 1992/<br />
Deniņkaula daļu robežas vislabāk izteiktas embrijam. Pieaugušam cilvēkam robežas saglabājas šauru spraugu veidā:<br />
1) akmens un bungstīgas sprauga;<br />
2) akmens un zvīņas sprauga;<br />
1) bungdobuma un zvīņas sprauga;<br />
2) bungdobuma un aizauss paugura sprauga.<br />
27<br />
Augšžokļa<br />
locītavbedrīte<br />
Vaiga<br />
izaugums<br />
Aizauss paugura šūnas<br />
Piramīda<br />
Aizauss paugurs<br />
Īlenveida izaugums
3<strong>1.</strong> att. Galvaskausa <strong>kauli</strong> (pretskats) / pēc Frederic Martini 1992 /<br />
Sejas daļas <strong>kauli</strong><br />
Deguna kauls (os nasale)<br />
Pāra kauls iegarenu plāksnīšu formā. Augšējais gals tam ir sašaurināts un uzbiezināts un, pievienojoties<br />
pieres kaulam, veido deguna sakni. Apakšējais gals ir platāks un norobežo deguna atveres augšējo daļu. Abiem<br />
deguna <strong>kauli</strong>em, savienojoties kopā zem leņķa, veidojas ārējā deguna kaulu plātnītes velve.<br />
32. att. Deguna kauls / pēc P. Apinis 1998 /<br />
Asaru kauls (os lacrimale)<br />
Pāra kauls. Tas ir pats mazākais no visiem galvaskausa <strong>kauli</strong>em. Četrstūrainas plāksnītes<br />
formā atrodas acs dobuma iekšējā kaktiņā, priekšpusē sietiņkaulam. Uz tā sānu virsmas atrodas vertikāla asaru<br />
šķautnīte (crista lacrimalis posterior), kurai priekšpusē iet asaru rieva (sulcus lacrimalis), kas turpinās kanālā, kas<br />
atveras deguna dobumā un novada liekās asaras.<br />
33. att. Asaru kauls / pēc P. Apinis 1998 /<br />
Apakšējā deguna gliemežnīca (concha nasalis interior)<br />
Pāra kauls, izliektas plātnītes formā, piestiprināts pie augšžokļa šķautnītes. Norobežo apakšējo no vidējās<br />
deguna ejas.<br />
28<br />
34. att. Degun apakšējā gliemežnīca / pēc P. Apinis 1998 /
Vaiga kauls (os zygomaticum)<br />
Pāra kauls, viens no stiprākajiem sejas <strong>kauli</strong>em. Tā forma un izmēri daļēji nosaka sejas tipu. To var labi<br />
sataustīt zemacs rajonā. Kaulam ir četras daļas:<br />
1) ķermenis (corpus), kas veido centrālo daļu, no kuras atiet trīs izaugumi;<br />
2) deniņu izaugums (processus temporalis), kas piedalās vaiga loka veidošanā;<br />
3) pieres izaugums (processus frontalis),kas norobežo orbītas ārējo sienu;<br />
4) augšžokļa izaugums (processus zygomaticus).<br />
35. att. Vaiga kauls / pēc P.Apinis 1998 /<br />
Lemesis (vomer)<br />
Nepāra, četrstūrains kauls, kura priekšējā mala pieguļ sietiņkaula perpendikulārās plātnītes apakšmalai un<br />
piedalās deguna dobuma starpsienas apakšējās daļas veidošanā.<br />
36. att. Lemeša kauls / pēc P. Apinis 1998 /<br />
Augšžoklis (maxilla)<br />
Pāra, pneimatisks kauls Tas sastāv no:<br />
1) doba ķermeņa, kurā ir Haimora dobums (sinus maxillaris s. Highmori). Ķermenis daļēji veido orbītas pamatu.<br />
Tam ir četras virsmas: priekšējā - sejas, apakšējā - deniņu, kas veido augšžokļa pauguru, acs dobuma un<br />
degunvirsma, kas iet vertikālā plaknē;<br />
2) pieres izaugums (processus frontalis), vērsts uz augšu pret pieres kaulu;<br />
3) vaiga izaugums (processus zygomaticus) ir plats, zems un savienojas ar vaiga kaulu;<br />
4) alveolārais (processus alveolaris) ir tiešs ķermeņa turpinājumss virzienā uz leju. Tam ir bieza puspakava forma,<br />
kuras apakšējā virsmā atrodas zobu ligzdiņas jeb alveolas;<br />
5) aukslēju izaugums (processus palatinum), kas atrodas horizontālā plaknē un veido cieto aukslēju priekšējo<br />
lielāko daļu<br />
29
37. att. Augšžokļa kauls / pēc Frederic Martini 1992 /<br />
Aukslēju kauls (os palatinum)<br />
Pāra kauls, kas sastāv no horizontālās un vertikālās plātnītes. Šaurā un garā vertikālā plātnīte piekļaujas augšžokļa<br />
kaula ķermenim un veido deguna dobuma sānu sienas mugurējo daļu. Horizontālās plātnītes priekšējā mala savienojas<br />
ar augšžokļa aukslēju izaugumu, bet mediālā mala ar pretējās puses horizontālo plātnīti, veidojot cieto aukslēju<br />
mugurējo daļu.<br />
Apakšžokļa kauls (os mandibula).<br />
Nepāru kauls. Pats masīvākais sejas daļas kauls. Tam izšķir:<br />
1) Pakavveida ķermeni, kura centrā ir zoda izcilnis (protuberantia mentalis), bet uz tā virsmas ir 16 alveolas zobu<br />
saknēm;<br />
2) Apakšžokļa zars (ramus mandibulae), kas sākas ar apakšžokļa leņķi (angulus mandibulae). Zara augšējā malā ir<br />
divi izaugumi: priekšējais vainagizaugums (processus coronoideus) un mugurējais locītavas izaugums (processus<br />
condylaris).<br />
Locītavas izaugums<br />
Vainagizaugums<br />
Ierobs<br />
Apakšžokļa zars<br />
Apakšžokļa leņķis<br />
Ķermenis<br />
Zobi<br />
Zoda<br />
caurums<br />
Apakšžokļa<br />
atvere<br />
Apakšžokļa<br />
rieva<br />
Zoda<br />
izcilnis<br />
38. att. Apakšžoļa kauls / pēc Frederic Martini 1992 /<br />
Mēles kauls (os hyoideum)<br />
Atrodas ārpus galvaskausa, kaklā virs balsenes vairogskrimšļa. Ar galvaskausu to savieno īlenveida<br />
izauguma un mēleskaula saite. Tā ķermenis ir pakavveida, un no tā atiet lielie un mazie ragi (cornu majus et minus).<br />
39. att. Mēles kauls / pēc 30 P. Apinis 1998/<br />
Žokļa un mēleskaukla<br />
muskuļa līnija<br />
Alveolārais izaugums
IZMANTOTĀ LITERATŪRA<br />
<strong>1.</strong> P. Apinis, Cilvēks. Anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati, SIA Nacionālais medicīnas apgāds, SIA apgāds<br />
Jāņa sēta.,1998.<br />
2. A.Ilziņa Osteoloģija , LVU, Rīga 1969.<br />
3. N.Koļesņikovs Cilvēka anatomija, Zvaigzne, Rīga 1966.<br />
4. Nomina anatomica. Starptautiskā anatomiskā nomenklatūra, ZA izdevniecība 196<strong>1.</strong><br />
5. G.Praulīte, M.Vītola, I.Knēts Kauls kā dzīva sistēma, Zinātne, Rīga 1980.<br />
6. K.Rudzītis Terminalogia medica, Liesmaa, Rīga 1973.<br />
7. A.Stankovs Cilvēka Anatomija, Latvijas valsts izdevniecība, Rīga 196<strong>1.</strong><br />
8. Robert Carola, John P.Harley, Charles R.Noback Human anatomy and Physiology, McGRAW - HILL, Inc.1992.<br />
9. Elaine N. Marieb Essentials of Human Anatomy and Physiology, The Benjamin/Cummings Publishing company,<br />
Inc., 1994.<br />
10. Frederic Martini Fundamentals of Anatomy and Physiology, prentice - Hall, Englewood Cliffs, New Jersey !992<br />
1<strong>1.</strong> Й.В.Роен, Ч.Йокочи, Э.Лютьен-Дреколл Большой атлас по анатомии, ВНЕШСИГМА 1998<br />
12. Х. Фениш Карманный атлас анатомии человека, Вышэйшая школа, Минск 1998.<br />
31