AN AT OMI JA I da ļ a . S keletsunmusku ļ i - LU Bioloģijas fakultāte
AN AT OMI JA I da ļ a . S keletsunmusku ļ i - LU Bioloģijas fakultāte
AN AT OMI JA I da ļ a . S keletsunmusku ļ i - LU Bioloģijas fakultāte
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
8<br />
TERMINI, K A S TIEK IZM<strong>AN</strong>TOTI,<br />
L AI RAKSTUROTU <strong>AN</strong><strong>AT</strong><strong>OMI</strong>SKO VEIDOJUMU<br />
NOVIETOJUMU ORG<strong>AN</strong>ISMĀ<br />
Anatomija ir zinātne, kas pēta ķermeņa formu un uzbūvi saistībā ar tā funkcijām.<br />
Aprakstot cilvēka ķermeņa uzbūvi, pieņemts, ka pamatstāvoklis ir vertikālais ķermeņa<br />
stāvoklis (Homo sapiens erectus – domājoša, saprātīga, vertikāli staigājoša<br />
būtne ) ar lejup nolaistām rokām un uz priekšu pavērstām plaukstām.<br />
NOSAKOT ORGĀNU STĀVOKLI ORG<strong>AN</strong>ISMĀ, IZM<strong>AN</strong>TO VAIRĀKAS PLAKNES.<br />
1. Horizontālā plakne <strong>da</strong>la ķermeni <strong>da</strong><strong>ļ</strong>ās, kas novietotas cita virs citas.<br />
2. Frontālā plakne ir paralēla pieres virsmai un <strong>da</strong>la ķermeni <strong>da</strong><strong>ļ</strong>ās, kas novietotas<br />
cita citai priekšā.<br />
3. Mediānā plakne jeb vidusplakne iet priekšas–muguras virzienā un <strong>da</strong>la ķermeni<br />
divās simetriskās pusēs – labajā un kreisajā.<br />
4. Sagitālā plakne ir paralēla vidusplaknei un <strong>da</strong>la ķermeni <strong>da</strong><strong>ļ</strong>ās, kas novietotas<br />
pa labi un pa kreisi no šīs plaknes.<br />
Frontālā, mediānā un sagitālā plakne novietotas vertikāli. Tās ir perpendikulāras<br />
horizontālajai plaknei, bet mediānā un sagitālā plakne ir perpendikulāra frontālajai<br />
plaknei.<br />
Horizontâlâ plakne Frontâlâ plakne Mediânâ plakne<br />
1. att. Ķermeņa plaknes.<br />
Plaknēm atbilst asis:<br />
1) vertikālās asis iet caur cilvēka ķermeni no augšas uz leju. Ap katru šādu asi<br />
iespējama griešanās (rotatio) kustība pretējos virzienos – griešanās uz iekšu<br />
un griešanās uz āru;