You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Saturs<br />
Ievads 2<br />
Mežs 4<br />
Dabas vērtības Latvijas mežos<br />
Mežu piederība<br />
Mežu uzraudzība<br />
Mežsaimniecība 8<br />
Koksnes ieguve<br />
Meža infrastruktūra<br />
Oglekļa uzkrājums<br />
Meža atjaunošana<br />
Vides vērtību saglabāšana<br />
Kokrūpniecība 14<br />
Devums tautsaimniecībā<br />
Pārstrādes produktu eksports<br />
Apaļkoku eksports<br />
Zinātne 20<br />
Meža <strong>nozare</strong>s valsts pārvalde 22<br />
Attīstības fondi<br />
Mežs un sabiedrība 24<br />
Atpūta un rekreācija mežā<br />
Izglītība meža nozarē<br />
Meža <strong>nozare</strong>s gada ba<strong>lv</strong>a<br />
Nākotnes perspektīvas 28<br />
Kontaktinformācija 30<br />
meža <strong>nozare</strong> Latvijā 2012
Ievads<br />
Pajautājiet Latvijas iedzīvotājiem, ko viņiem<br />
nozīmē mežs. Visticamāk, no 100 dažādiem ci<strong>lv</strong>ēkiem<br />
saņemsiet 100 dažādas atbildes. Vienam<br />
mežs ir ga<strong>lv</strong>enais ienākumu avots, kādam tas<br />
saistās ar brīvā laika pavadīšanu, citam ar medībām<br />
vai gluži pretēji – cieņpilnu dabas procesu<br />
vērošanu no malas. Daži mežā iet lasīt sēnes un<br />
ogas, daži uz mežu dodas ieelpot svaigu gaisu vai<br />
smelties radošas idejas. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem<br />
ar mežu vai tā produktiem saistīts ikdienas<br />
darbs, un noteikti atradīsies kāds, kas atgādinās<br />
– mežs ir Latvijas zaļais zelts. Taču visās<br />
atbildēs būs arī kāds vienojošais faktors – pret<br />
mežu Latvijā vienaldzīgs nav neviens!<br />
Un kāds tur brīnums – mežs ir ne tikai dziļi iesakņojies<br />
tautas kultūras tradīcijās, bet kopš Latvijas<br />
neatkarības atgūšanas tieši meža <strong>nozare</strong> ir<br />
kļuvusi par vienu no ga<strong>lv</strong>enajiem valsts ekonomikas<br />
stūrakmeņiem. To apliecina arī <strong>nozare</strong>s spēja<br />
ātri un veiksmīgi pārvarēt globālās ekonomiskās<br />
krīzes sekas. 2010. gads vēl bija stabilizācijas periods,<br />
bet 2011. un 2012. gadu var droši dēvēt par<br />
<strong>nozare</strong>s izaugsmes laiku. Neraugoties uz sākotnēji<br />
piesardzīgajām prognozēm, krituši kārtējie<br />
eksporta apjoma rekordi, un <strong>nozare</strong> ir uzkrājusi<br />
milzīgu zināšanu bāzi, kas ļāvusi tai veiksmīgi<br />
konkurēt globālajos tirgos. Šāds attīstības solis<br />
panākts, ga<strong>lv</strong>enokārt pateicoties spējai visiem<br />
meža <strong>nozare</strong>s pārstāvjiem kopīgi risināt aktuālos<br />
jautājumus un nonākt līdz vienotiem risinājumiem.<br />
Lai spētu saglabāt uzsākto attīstības tempu,<br />
2012. gadā meža <strong>nozare</strong> aktīvi strādājusi pie attīstības<br />
stratēģijas. Ilgtermiņā tās taktiskos mērķus<br />
nosaka Latvijas Meža politika, kas balstās uz<br />
ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principiem.<br />
Īstermiņā kā ga<strong>lv</strong>enais izaicinājums nosprausta<br />
produktivitātes un darba ražīguma paaugstināšana.<br />
To var panākt tikai ar investīcijām konkurētspējīgās<br />
tehnoloģijās, jaunos produktos, kā arī<br />
<strong>nozare</strong>s speciālistu zināšanu un prasmju pilnveidošanā.<br />
Ļoti būtisks solis <strong>nozare</strong>s tālākā attīstībā ir<br />
uzsāktā privāto meža īpašnieku kooperācijas kustība.<br />
Privātajos mežos vidējais meža īpašums nav<br />
lielāks par astoņiem hektāriem, un ne visi no tiem<br />
tiek apsaimniekoti profesionāli. Apvienošanās<br />
kooperatīvos, lai saimniekotu efektīvāk, nodrošinās<br />
ne tikai stabilāku koksnes resursu plūsmu<br />
apstrādes industrijai, bet risinās arī sociālekonomiskos<br />
jautājumus.<br />
Īpaši pieminams ir meža un lauksaimniecības<br />
nozaru pārstāvju veiksmīgi sāktais dialogs par<br />
zemes produktīvu apsaimniekošanu un Eiropas<br />
Savienības (ES) nākamā plānošanas perioda atbalsta<br />
izmantošanu kopēju mērķu sasniegšanai.<br />
Mežsaimnieki un lauksaimnieki Latvijā savā<br />
starpā nekonkurē, tieši otrādi – abām nozarēm ir<br />
viens mērķis – efektīvāka un rentablāka zemes<br />
izmantošana.<br />
Vienlaicīgi, lai gan mežs ir tuvs ikvienam Latvijas<br />
iedzīvotājam, ļoti svarīgi, lai Latvijas sabiedrība<br />
apzinātos meža <strong>nozare</strong>s ieguldījumu tautsaimniecībā<br />
un pārzinātu tajā notiekošos procesus.<br />
Un arī šai jomā pēdējos gados paveikts ļoti<br />
daudz. Viens no uzskatāmākajiem piemēriem –<br />
pirmās meža <strong>nozare</strong>i veltītās izstādes „Iepazīsties<br />
– koks!” atklāšana Mežaparkā, kas devusi<br />
lielu ieguldījumu izpratnes veidošanā par meža<br />
nozīmi ainaviskās un bioloģiskās daudzveidības<br />
ziņā, kā arī tā neatsveramo devumu Latvijai ekonomikai<br />
un visai nācijai kopumā.
meža <strong>nozare</strong> Latvijā 2012<br />
2<br />
5
Mežs<br />
Pēdējā gadsimta laikā Latvijas meži piedzīvojuši<br />
ievērojamas pārmaiņas. Gan kvalitatīvas, gan<br />
kvantitatīvas. Kā liecina vēstures avoti, 19. gadsimta<br />
beigās un 20. gadsimta sākumā strauji pieauga<br />
pieprasījums pēc koksnes kā būvmateriāla<br />
un viegli pieejama resursa dažādu ikdienas preču<br />
ražošanai, tādēļ meži klāja vairs tikai nedaudz vairāk<br />
kā 20% Latvijas teritorijas. Arī pirmās Latvijas<br />
brīvvalsts laikā tieši mežs bija viens no ga<strong>lv</strong>enajiem<br />
valsts ekonomikas balstiem, tāpēc koksnes<br />
intensīva izmantošana turpinājās un pierima tikai<br />
pagājušā gadsimta 30. gadu beigās. Pēc Otrā<br />
pasaules kara, aizaugot daļai lauksaimniecības<br />
zemju, mežu platības Latvijā palielinājās.<br />
Šis process turpinās arī pēc valsts neatkarības<br />
atjaunošanas. Daļēji joprojām dabiskā ceļā,<br />
mežam cenšoties ielauzties ikvienā neapsaimniekotā<br />
zemes pleķītī, taču aizvien biežāk lauksaimniecībā<br />
neizmantotās zemes tiek apmežotas<br />
mērķtiecīgi. Daudzi privāto zemju īpašnieki,<br />
kā arī virkne kokapstrādes uzņēmumu, kam pieder<br />
nekustamie īpašumi, ir apjautuši, ka šodien<br />
iestādīta kvalitatīva jaunaudze ir stabila investīcija<br />
nākotnē. Pēdējos gados, piesaistot Eiropas<br />
līdzekļus, lauksaimniecībā dažādu iemeslu dēļ<br />
neizmantojamo zemju apmežošana un jaunaudžu<br />
kopšana ir guvusi arī valsts līmeņa atbalstu.<br />
Rezultātā šobrīd kopējās mežu platības Latvijā
sasniegušas 3,354 miljonus hektāru, un meži klāj<br />
52% valsts teritorijas.<br />
Šis ievērojamais rādītājs ir ļāvis mums ierindoties<br />
mežainuma ziņā ceturtajā vietā Eiropā.<br />
Mūs apsteidz vien Somija (77%), Zviedrija (76%)<br />
un Slovēnija (63%). Taču, lai izprastu Latvijas zaļā<br />
zelta patieso vērtību, jāpaskatās uz kādu citu rādītāju<br />
– mežā uzkrātās koksnes apjomu jeb koksnes<br />
krāju. Arī tā gadu no gada pieaug, turklāt<br />
vairāk nekā trīs reizes straujāk nekā mežu platības.<br />
Un tas ir uzskatāms apliecinājums tam, ka<br />
Latvijas mežainums nepalielinās uz krūmu rēķina,<br />
bet gluži otrādi – valstī tiek veikta mērķtiecīga<br />
mežsaimnieciskā darbība. Selekcionējot stādāmo<br />
materiālu, kopjot jaunaudzes un rūpējoties<br />
par meža meliorācijas sistēmām, tiek panākta<br />
mežaudžu ražības uzlabošanās. Rezultātā mūsdienās<br />
no viena hektāra meža iespējams iegūt<br />
daudz vairāk lietderīgās koksnes.<br />
Vēl kāds būtisks indikators, kas liecina par<br />
Latvijas mežu stāvokli, ir mežaudžu vecumstruktūra.<br />
Gan pateicoties savulaik veiktām izmaiņām<br />
Meža likumā, kas samazinājušas ga<strong>lv</strong>enās cirtes<br />
vecumu vairākām koku sugām, gan pieaugot pēc<br />
Otrā pasaules kara novārtā atstātajās lauksaimniecības<br />
zemēs dabiski ieaugušajām bērza, apses<br />
un baltalkšņa audzēm, pamazām Latvijā palielinājies<br />
briestaudžu un ciršanas vecumu sasniegušo<br />
audžu īpatsvars. Vienlaicīgi gandrīz nemainīgs<br />
ir saglabājies jaunaudžu apjoms, kas skaidri parāda<br />
– katra nocirstā koka vietā tiek iestādīts jauns.<br />
Bet kas tad īsti aug Latvijas mežos? Lai atbildētu<br />
uz šo jautājumu, valstī nepārtraukti tiek<br />
veikts meža resursu monitorings, ar ko nodarbojas<br />
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI)<br />
„Silava” speciālisti. Dati par 2011. gadu rāda, ka<br />
izplatītākā koku suga Latvijā ir priede, kam seko<br />
bērzs, egle un baltalksnis. Kopā rēķinot, lielāko<br />
daļu Latvijas mežu jeb 54% aizņem lapu koki. Tie<br />
dominē arī pēc kopējās koksnes krājas. Nākotnē šī<br />
situācija, visticamāk, saglabāsies, jo pēdējās desmitgadēs<br />
ir bijusi tendence samazināties priežu<br />
jaunaudžu platībai, savukārt bērza jaunaudžu<br />
3500<br />
3250<br />
3000<br />
800<br />
600<br />
400<br />
200<br />
0<br />
4000<br />
3000<br />
2000<br />
1000<br />
0<br />
tūkst. ha<br />
49%<br />
3173<br />
50%<br />
3241<br />
51%<br />
3297<br />
Meža platība<br />
52%<br />
3354<br />
1990 2000 2005 2010<br />
meža platība mežainums<br />
milj. m³<br />
176<br />
432<br />
546<br />
Kopējā krāja<br />
577<br />
1935 1988 2005 2010<br />
Valsts meža<br />
dienesta dati<br />
tūkst. ha<br />
Citas sugas<br />
2%<br />
Cietie lapu koki<br />
1%<br />
Meža resursu<br />
monitoringa dati<br />
631<br />
Mežaudžu vecumstruktūra<br />
1961 1973 1988 2010<br />
Jaunaudzes Vidēja vecuma audzes<br />
Briestaudzes Ciršanas vecumu sasniegušas<br />
un pārsniegušas audzes<br />
Mežaudžu platību sadalījums<br />
pēc valdošās koku sugas, 2011<br />
Apse<br />
8%<br />
Baltalksnis<br />
10%<br />
Melnalksnis<br />
5%<br />
Avots: Meža statistiskā inventarizācija (MSI)<br />
Avots: Meža fonds, Valsts meža dienests (VMD), MSI<br />
Avots: 2010 MSI, 1961 – 1988 Meža fonds<br />
Priede<br />
29%<br />
Bērzs<br />
28%<br />
Egle<br />
17%<br />
Avots: MSI<br />
meža <strong>nozare</strong> latvijā Latvijā 2012<br />
4<br />
7
platība pēdējo gadu laikā strauji palielinājusies.<br />
Kas attiecas uz baltalksni, tas izplatītāko Latvijas<br />
koku sugu pirmajā četriniekā iekļuvis ga<strong>lv</strong>enokārt<br />
tāpēc, ka viens no pirmajiem dabiski iesējas neapsaimniekotās<br />
zemēs. Taču, mežu īpašniekiem<br />
aizvien vairāk apzinoties kvalitatīvu mežaudžu<br />
vērtību, aizvien biežāk arī baltalkšņa audzes tiek<br />
mērķtiecīgi izkoptas – baltalksnis ir lielisks izejmateriāls<br />
koka tarai, turklāt ar fantastiski īsu<br />
augšanas laiku.<br />
Dabas vērtības<br />
Latvijas mežos<br />
Ņemot vērā, ka vēsturiski Latvijas mežu intensīva<br />
izmantošana saimnieciskiem nolūkiem<br />
sākta salīdzinoši vēlāk nekā daudzās citās Eiropas<br />
valstīs, pie mums ir saglabājusies plaša bioloģiskā<br />
daudzveidība. Lai gan noteicošā loma mežaudžu<br />
veidošanā ir deviņām koku sugām, kopā<br />
Latvijas mežos sastopami vairāk nekā 50 dažādu<br />
sugu koki un krūmi. Turklāt veiktie pētījumi<br />
rāda– ga<strong>lv</strong>eno koku sugu ģenētiskā daudzveidība<br />
ir pietiekami liela, lai Latvijas mežaudzēm dotu<br />
iespēju veiksmīgi piemēroties mainīgajiem klimata<br />
apstākļiem. Globālās sasilšanas rezultātā<br />
šī īpašība kļūst aizvien nozīmīgāka, un to apzinās<br />
arī Latvijas mežsaimniecības attīstības plānotāji.<br />
Bet ne jau tikai koki veido meža ekosistēmu.<br />
Kopā Latvijā reģistrētas ap 27,7 tūkstošiem augu,<br />
dzīvnieku un kukaiņu sugu. Turklāt dabas pētnieki<br />
ir pārliecināti – to patiesais skaits varētu būt<br />
pat par vairākiem tūkstošiem lielāks. No Eiropas<br />
Savienības Putnu un Biotopu direktīvu sarakstos<br />
iekļautajām sugām un biotopiem Latvijā atrodamas<br />
un tiek aizsargātas 20 augu, 20 bezmugurkaulnieku,<br />
piecas zīdītāju, trīs rāpuļu, 11 zivju,<br />
70 putnu sugas un 60 biotopu veidi. Vairākas<br />
Eiropā vai pat visā pasaulē apdraudētas putnu<br />
un zīdītāju sugas Latvijas mežos sastopamas<br />
bieži un veido ievērojamu daļu no sugas kopējā<br />
indivīdu skaita. Kā uzskatāmākos piemērus var<br />
minēt melnos stārķus, mazos ērgļus, baltmuguras<br />
dzeņus, griezes, dzērves, bebrus, ūdrus,<br />
vilkus un lūšus. Tas, ka vairākas no šīm sugām<br />
Latvijā ir ne tikai bieži sastopamas, bet iekļautas<br />
arī medījamo dzīvnieku sarakstā, uzskatāmi<br />
apliecina Latvijas dabas bagātību lielo nozīmi<br />
Eiropas kontekstā.<br />
Mežu piederība<br />
Nedaudz mazāk kā puse Latvijas mežu jeb<br />
1,583 miljoni hektāru pieder valstij. Lielākā daļa<br />
no tiem ir saglabājušies mantojumā no Latvijas<br />
pirmās brīvvalsts laika, turklāt plašas mežu teritorijas<br />
stādītas mākslīgi. Līdz ar to valsts mežos<br />
dominē skuju koku – egļu un priežu – audzes, un<br />
koksnes lietojuma iespēju ziņā valstij pieder meži<br />
ar lielāko kapitā<strong>lv</strong>ērtību. Tā kā daudzi no tiem ir<br />
ar ļoti senu vēsturi, tieši valsts mežos sastopama<br />
arī vislielākā bioloģiskā daudzveidība. Turklāt ir<br />
vēl trešā lielā vērtība. Tā kā valsts meži pēc būtības<br />
pieder tautai, tajos ikvienam ļauts brīvi pārvietoties,<br />
atpūsties, ogot un sēņot.<br />
Līdz ar to valstij piederošos mežus nepieciešams<br />
apsaimniekot īpaši gudri, sabalansēti<br />
ievērojot gan ekonomiskās, gan vides, gan sociālās<br />
intereses. Ar šo uzdevumu lieliski tiek gadā<br />
1999. gadā izveidotais uzņēmums AS „Latvijas<br />
valsts meži” (LVM), kura pieredzi ilgtspējīgā<br />
mežu apsaimniekošanā brauc mācīties speciālisti<br />
no daudzām Eiropas valstīm. Turklāt apsaimniekojamā<br />
platība tikai palielinās – 2012. gadā LVM<br />
atsācis savulaik pārtraukto praksi iegādāties privāto<br />
īpašnieku mežus, no kuriem to saimnieki dažādu<br />
iemeslu dēļ nolēmuši šķirties.<br />
Lielākā daļa pārējo Latvijas mežu pieder privāto<br />
zemju īpašniekiem, kuru kopējais skaits ir<br />
aptuveni 144 tūkstoši. Ņemot vērā, ka saskaņā<br />
ar 2010. gadā veiktās tautas skaitīšanas rezultātiem<br />
Latvijā dzīvo 2,07 miljoni iedzīvotāju, privātie<br />
mežu īpašnieki veido salīdzinoši ļoti lielu<br />
sociālo grupu. Tomēr lielākā daļa meža īpašumu<br />
ir mazi – 92% gadījumu īpašumu platība nepārsniedz<br />
20 hektārus. Rezultātā daļa privāto īpašnieku<br />
savus mežus neapsaimnieko vispār vai apsaimnieko<br />
mazefektīvi.
80<br />
60<br />
40<br />
20<br />
0<br />
%<br />
1000 ha<br />
Avots: LVMI „Silava”<br />
Iemesli šādai bezdarbībai var būt dažādi,<br />
taču nākotnē šai ziņā daudz ko varētu mainīt<br />
2012. gada rudenī Saeimas apstiprinātie grozījumi<br />
Kooperatīvo sabiedrību likumā, kā rezultātā<br />
ieviests jauns kooperatīvās sabiedrības veids –<br />
mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība,<br />
kas tāpat kā lauksaimniecības pakalpojumu<br />
kooperatīvās sabiedrības var pretendēt uz<br />
uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumiem.<br />
Meža īpašniekiem, apvienojoties kooperatīvos,<br />
tagad ir lielāka iespēja ilgtspējīgi un ar peļņu apsaimniekot<br />
savus īpašumus, savukārt ilgtermiņā<br />
tas varētu uzlabot resursu plūsmu pārstrādes<br />
uzņēmumiem. Lai veicinātu kooperācijas procesu<br />
un motivētu privātos meža īpašniekus tajā<br />
iesaistīties, nākamajā ES struktūrfondu plānošanas<br />
periodā, kas sāksies ar 2014. gadu, paredzēts<br />
iekļaut vairākus atbalsta instrumentus.<br />
Lai gan ci<strong>lv</strong>ēku, kam Latvijā pieder mežs, ir<br />
ļoti daudz, pēdējos septiņos gados vērojams īpašumu<br />
konsolidācijas process, īpaši mazo meža<br />
īpašumu segmentā. Lielā mērā to vecina ārzemju<br />
kapitāla ieplūšana, kas pati par sevi gan ne<br />
valstij, ne <strong>nozare</strong>i lielu stratēģisko risku nerada.<br />
Lielākā daļa ārvalstnieku meža īpašuma iegādi<br />
Latvijā uzskata par ilgtermiņa ieguldījumu un<br />
nav ieinteresēti ātrā peļņas gūšanā, visus kokus<br />
nocērtot.<br />
Mežu uzraudzība<br />
Pagājušā gadsimta 90. gados dažādi pārkāpumi<br />
mežos nebija retums, bet pēdējo 15 gadu laikā<br />
situācija strauji uzlabojusies, un šobrīd Latvijā<br />
termins „nelikumīga mežizstrāde” ir nolikts pagātnes<br />
plauktos. Tas panākts, stingri kontrolējot<br />
jebkuru darbību mežos. Latvijas likumos un Ministru<br />
kabineta noteikumos ietverto normatīvo<br />
prasību izpildi mežu apsaimniekošanā neatkarīgi<br />
no to īpašuma veida kontrolē Zemkopības ministrijas<br />
pārraudzībā esošais Valsts meža dienests<br />
(VMD).<br />
Kopš 2012. gada 1. janvāra, ar mērķi optimizēt<br />
minēto uzdevumu izpildi, VMD ieviesta jauna<br />
darba organizācijas forma, komunikāciju ar meža<br />
īpašniekiem un likuma ietvaros viņu vēlmēm<br />
atbilstošu lēmumu pieņemšanu uzticot mežziņiem,<br />
kas vislabāk pārzina reālo situāciju dabā.<br />
Lai gan šo procesu nozarē pavadīja plašas diskusijas,<br />
rezultātā nenoliedzami ievērojami uzlabojies<br />
mežziņu materiāltehniskais nodrošinājums.<br />
Visi mežziņi tikuši pie jauniem dienesta auto, kas<br />
VMD pastāvēšanas vēsturē nekad nav bijis, kā arī<br />
aprīkoti ar modernām GPS iekārtām un personālajiem<br />
datoriem. Līdz ar to būtiski uzlabojusies<br />
gan veicamo pienākumu kvalitāte, gan nodrošināta<br />
operatīvāka darba laika izmantošana. 2011.<br />
un 2012. gadā Ievērojami papildināts arī ugunsdzēsības<br />
aprīkojums – iegādāta virkne jaunu<br />
ugunsdzēsības mašīnu, savukārt jau esošie VMD<br />
transporta līdzekļi aprīkoti ar moderniem ūdenssūkņiem.<br />
meža <strong>nozare</strong> Latvijā 2012<br />
6<br />
9
Mežsaimniecība<br />
Kaut arī mežs ir neatņemama Latvijas ainavas<br />
sastāvdaļa un slēpj sevī ievērojamas vides<br />
vērtības, ilgtspējīgas mežsaimniecības ga<strong>lv</strong>enais<br />
balsts tomēr ir ekonomiskais izdevīgums, ko spēj<br />
nodrošināt tikai regulāra koksnes ieguve un tās<br />
pārstrāde pēc iespējas augstākas pievienotās<br />
vērtības produktos. Kokrūpniecība un mežsaimniecība<br />
vienmēr ir bijušas kā vienas monētas<br />
divas puses – bez gatavās produkcijas eksportā<br />
iegūtajiem līdzekļiem nav iespējams kvalitatīvs<br />
finansējums meža atjaunošanai, kopšanai, selekcijai<br />
un vides aizsardzībai, savukārt bez ilgtspējīgas<br />
un nenoplicinošas mežsaimniecības ilgtermiņā<br />
nespēj pastāvēt koksnes pārstrādes rūpniecība.<br />
Līdz ar to <strong>nozare</strong>s kopējā attīstība vēsturiski<br />
ir bijusi cieši saistīta ar mežā iegūto ikgadējo koksnes<br />
apjomu. Latvijā kopš neatkarības atgūšanas<br />
mežizstrādei katru gadu tiek atvēlēta tikai daļa<br />
no ikgadējā pieauguma, kas veicina nepārtrauktu<br />
koksnes krājas palielināšanos un nodrošina Latvijas<br />
mežu ilgtspēju – tie būs pieejami gan mūsu<br />
bērniem, gan bērnu bērniem.<br />
Koksnes ieguve<br />
Pēdējā desmitgadē vidēji ik gadu Latvijas<br />
mežos tiek iegūti ap 12 miljoniem m³ apaļkoku.<br />
Līdz 2007. gadam valsts mežos vidējais izcirstās<br />
koksnes apjoms bija mazāks nekā privāto īpašnieku<br />
platībās, taču globālās ekonomiskās krīzes<br />
15<br />
12<br />
9<br />
6<br />
3<br />
0<br />
20<br />
16<br />
12<br />
8<br />
4<br />
0<br />
milj. m³<br />
1996<br />
1997<br />
2000<br />
1998<br />
1999<br />
2000<br />
2001<br />
2002<br />
2003<br />
2004<br />
2005<br />
Koksnes ieguve<br />
2006<br />
2007<br />
2008<br />
2009<br />
2010<br />
2011<br />
Valsts meži Pārējie meži Kopā<br />
Avots: VMD<br />
milj. m³<br />
2001<br />
2002<br />
Nelikumīga<br />
koku ciršana<br />
0,04%<br />
Citas cirtes<br />
2%<br />
Rekonstruktīvā<br />
cirte<br />
0,3%<br />
Sanitārā<br />
(vējgāžu,<br />
vējlaužu)<br />
cirte<br />
21%<br />
Izstrādātais un no meža<br />
izvestais apaļkoku apjoms<br />
2003<br />
2004<br />
2005<br />
Koksnes ieguve hektāros<br />
sadalījumā pa ciršu veidiem 2011<br />
ietekmē situācija strauji mainījās. Pazeminoties<br />
apaļkoku cenām, privātie īpašnieki vairs nebija<br />
ieinteresēti koksnes ieguvē un realizācijā. Lai<br />
kokapstrādes uzņēmumi spētu turpināt darbu,<br />
tiem bija nepieciešams stabils resursu apjoms,<br />
kas tika nodrošināts, ar valdības lēmumu 2009.<br />
un 2010. gadā palielinot koksnes izstrādi valsts<br />
mežos par diviem miljoniem kubikmetru. Tas bija<br />
2006<br />
2007<br />
2008<br />
Skuju koki Lapu koki<br />
2009<br />
2010<br />
631<br />
Ga<strong>lv</strong>enā<br />
cirte<br />
35%<br />
Kopšanas<br />
cirte<br />
24%<br />
Sanitārā<br />
cirte<br />
18%<br />
2011<br />
Avots: Zemkopības ministrija,<br />
Centrālā statistikas pārvalde (CSP)<br />
Avots: VMD
vēsturisks solis, kas būtībā glāba daudzus eksportspējīgus<br />
uzņēmumus no bankrota un ļāva<br />
saglabāt darbu neskaitāmiem Latvijas iedzīvotājiem.<br />
Daļa papildus piešķirtās koksnes tika izstrādāta<br />
vēl 2011. gadā, taču jau sākot ar 2012. gadu<br />
valsts mežos vērojams pakāpenisks mežizstrādes<br />
apjoma kritums. To savukārt ir veiksmīgi<br />
kompensējis ciršanas apjoma pieaugums privāto<br />
mežu sadaļā. Ci<strong>lv</strong>ēki ir sapratuši, ka stabilas ekonomiskās<br />
situācijas apstākļos nav pamata gaidīt<br />
strauju apaļkoku cenu kāpumu, tāpēc atsākuši<br />
mērķtiecīgu un plānotu saimniecisko darbību savos<br />
mežos.<br />
Lai Latvijas koksnes resursu pārstrāde valsts<br />
ekonomikā dotu maksimāli lielu pienesumu,<br />
nepieciešams ikvienam mežā iegūtajam kubikmetram<br />
pievienot pēc iespējas lielāku vērtību tepat<br />
uz vietas. Un vērtības pievienošana sākas jau<br />
mežizstrādes procesa laikā, katru baļķi sagarinot<br />
tālākai koksnes pārstrādei atbilstošos sortimentos.<br />
Visātrāk, ekonomiskāk un efektīvāk to iespējams<br />
paveikt, mežizstrādi veicot mehāniski ar<br />
meža mašīnām – hārvesteriem un forvarderiem.<br />
Šobrīd Latvijā šādā veidā tiek izstrādātas aptuveni<br />
70% cirsmu.<br />
Iegūstot koksnes resursus Latvijas mežos,<br />
2011. gadā 35% izstrādāto platību izmantota ga<strong>lv</strong>enā<br />
cirte, savukārt pārējos gadījumos kopšanas,<br />
rekonstruktīvā vai sanitārā cirte izlases veidā. Lai<br />
gan plašās teritorijās veikti vējgāžu un vējlaužu<br />
sakopšanas darbi, ne 2011., ne 2012. gads ar lielām<br />
dabas stihiju vienlaidus nopostītām platībām<br />
neizceļas, un šajās sanitārajās cirtēs kopējais iegūtās<br />
koksnes apjoms nav liels.<br />
Meža infrastruktūra<br />
Lai efektīvi organizētu mežsaimnieciskos darbus,<br />
nepieciešama kvalitatīva meža infrastruktūra.<br />
Viens no tās ga<strong>lv</strong>enajiem rādītājiem ir meža<br />
ceļu blīvums. Ziemeļeiropas valstīs ar attīstītu<br />
mežsaimniecību tas ir līdz trim kilometriem uz<br />
100 hektāriem, Latvijā – apmēram viens kilo-<br />
metrs uz 100 hektāriem, ieskaitot arī pašvaldību<br />
un valsts ceļus, kas šķērso mežu masīvus. Ņemot<br />
vērā, ka privāto meža īpašnieku kooperācija<br />
vēl nav sasniegusi tādus apmērus, lai viņi spētu<br />
vienoties par kopēju infrastruktūras objektu izveidi,<br />
lielākais darbs tiek veikts valsts mežos.<br />
LVM speciālisti ir aprēķinājuši, ka optimāls meža<br />
autoceļu blīvums jeb optimāls līdzsvars starp<br />
apaļkoku pievešanas izmaksu samazināšanos<br />
un meža autoceļu ikdienas uzturēšanas izmaksu<br />
pieaugumu Latvijas apstākļos būtu 1,5 kilometri<br />
ceļu uz 100 hektāriem saimnieciski izmantojamā<br />
meža. Šobrīd valsts mežos vidējais ceļu blīvums<br />
ir 1,28 km/100 ha. Līdz 2012. gadam LVM veikuši<br />
meža autoceļu būvniecību 4800 km apjomā. Lai<br />
sasniegtu mērķi, teorētiski jāizbūvē vēl 3300 kilometri<br />
meža ceļu.<br />
Taču pat šādā gadījumā tik un tā paliktu atsevišķas<br />
vietas, kur augsnes apstākļu dēļ piekļūšana<br />
potenciālajām cirsmām ir apgrūtināta vai pat<br />
neiespējama. Turklāt, to mēģinot darīt, smagā<br />
mežtehnika nodarītu ievērojamu postu augsnes<br />
virskārtai. Lai situāciju risinātu, LVM 2011. gadā<br />
uzsākuši grūti pieejamo cirsmu izvešanā izmantot<br />
vairākkārt ieklājamus koka autoceļus.<br />
Lielu darbu katru gadu LVM iegulda arī meža<br />
meliorācijas sistēmu rekonstrukcijā un renovācijā.<br />
2012. gadā tā veikta 22 265 hektāru platībā,<br />
savukārt 2013. gadā paredzēti rekonstrukcijas<br />
darbi vēl 10 000 hektāru.<br />
meža <strong>nozare</strong> Latvijā 2012<br />
8<br />
11
Oglekļa uzkrājums<br />
Pēdējā desmitgadē saistībā ar dabas procesiem<br />
pasaulē viens no biežāk lietotajiem terminiem<br />
ir „globālā sasilšana”, ar to apzīmējot straujo<br />
zemes atmosfēras un okeānu ūdeņu vidējās<br />
temperatūras pieaugumu, kas reģistrēts kopš<br />
20. gadsimta vidus. Par lielāko vaininieku globālajā<br />
sasilšanā visbiežāk tiek minētas siltumnīcas<br />
efektu izraisošās gāzes, kuru koncentrācija atmosfērā<br />
pēdējo 100 gadu laikā ir ievērojami pieaugusi.<br />
Ga<strong>lv</strong>enā siltumnīcas efektu izraisošā gāze, kas<br />
visvairāk ietekme klimatu, viennozīmīgi ir oglekļa<br />
dioksīds jeb CO 2, kas atmosfērā nonāk, dedzinot<br />
fosilo kurināmo – naftu, akmeņogles, dabasgāzi.<br />
Tajā pašā laikā – visas pārējās siltumnīcas efektu<br />
izraisošās gāzes tiek tikai emitētas jeb atbrīvotas<br />
atmosfērā, bet CO 2 ir vienīgā, kas tiek arī piesaistīta.<br />
Un šai procesā milzīga loma ir mežiem.<br />
Ne velti tos sauc par zemeslodes plaušām – fo-<br />
tosintēzes procesā koki no atmosfēras piesaista<br />
CO 2 un uzkrāj oglekli, savukārt atbrīvo visu dzīvo<br />
būtņu eksistencei tik nepieciešamo skābekli. Līdz<br />
ar to ir ļoti svarīgi, lai Latvijā saglabātos augsts<br />
vidēja vecuma mežaudžu īpatsvars, jo tās ir lielākās<br />
CO 2 piesaistītājas. Pieaugušu un pāraugušu<br />
mežaudžu īpatsvara palielināšanās nākotnē var<br />
CO 2 akumulēšanas potenciālu samazināt.<br />
Latvija ir izpildījusi Kioto protokolā noteikto<br />
prasību līdz 2012. gadam samazināt kaitīgo<br />
izmešu daudzumu par 8% salīdzinājumā ar<br />
1990. gadu. Ņemot vērā stabilo mežainuma un<br />
koksnes krājas pieaugumu, šobrīd meža <strong>nozare</strong>s<br />
radītais CO 2 piesaistes apjoms pārsniedz kopējās<br />
Latvijas radītās emisijas, nodrošinot Latvijai pozitīvu<br />
siltumnīcefekta gāzu bilanci. Vēl vairāk –<br />
Latvija ir viena no retajām valstīm pasaulē, kurai<br />
mežsaimniecības radītā CO 2 piesaiste ir lielāka<br />
nekā kopējais valsts kaitīgo izmešu apjoms.
Meža atjaunošana<br />
Viens no ga<strong>lv</strong>enajiem ilgtspējīgas mežsaimniecības<br />
pamatprincipiem ir visu nocirsto meža<br />
platību atjaunošana. Atkarībā no meža īpašnieka<br />
izvēles to var veikt mākslīgi – sējot un stādot, vai<br />
arī ļaut mežam atjaunoties dabiski. Abos gadījumos<br />
svarīgi, lai atjaunošanās noritētu ar konkrētiem<br />
augšanas apstākļiem atbilstošām koku<br />
sugām.<br />
Latvijas mežos neatkarīgi no īpašuma veida<br />
visas nocirstās platības tiek atjaunotas. Taču, lai<br />
izcirsto un atjaunoto platību apjomu salīdzinātu,<br />
nedrīkst skatīties viena gada griezumā. No mežsaimnieciskā<br />
viedokļa, lai jauniestādītajiem kociņiem<br />
lieki nepiesaistītu meža kaitēkļu uzmanību,<br />
cirsmas mākslīgi nav ieteicams atjaunot tajā pašā<br />
gadā, kad veikta mežizstrāde, tādēļ visbiežāk tas<br />
tiek darīts gadu vai pat divus vēlāk.<br />
Biežāk ar lauksaimniecību saistītais teiciens<br />
„ko sēsi, to pļausi” ir lieliski attiecināms arī uz<br />
40<br />
30<br />
20<br />
10<br />
0<br />
1997<br />
tūkst. ha<br />
1998<br />
Citi<br />
0,3%<br />
Baltalksnis<br />
12%<br />
Apse<br />
19%<br />
Melnalksnis<br />
2%<br />
Meža atjaunošana sadalījumā<br />
pa meža īpašniekiem<br />
1999<br />
2000<br />
2001<br />
2002<br />
2003<br />
2004<br />
2005<br />
2006<br />
2007<br />
Valsts meži Pārējie meži<br />
2008<br />
Koku sugu īpatsvars<br />
meža atjaunošanā 2011<br />
Priede<br />
21%<br />
Bērzs<br />
26%<br />
2009<br />
2010<br />
Egle<br />
20%<br />
2011<br />
Avots: VMD<br />
Avots: VMD<br />
meža apsaimniekošanu. Kādas jaunaudzes veidosim<br />
šodien, tādu mežu saņems mantojumā<br />
mūsu bērni un mazbērni. Valsts mežs pēc būtības<br />
pieder visai sabiedrībai, tāpēc viens no LVM<br />
stratēģiskajiem mērķiem ir palielināt apsaimniekošanā<br />
esošo mežaudžu nākotnes vērtību.<br />
Pateicoties ciešajai sadarbībai ar LVMI „Silava”<br />
zinātniekiem, mežu atjaunošanā tiek izmantots<br />
selekcionēts reproduktīvais materiāls. No tā izauguši<br />
koki nākotnē spēs saražot vairāk koksnes un,<br />
kas mūsdienās nav mazsvarīgi, piesaistīt lielāku<br />
CO2 apjomu. Piemēram, 2012. gadā valsts mežos<br />
atjaunošanas darbi veikti 17,3 tūkstošos hektāru,<br />
no kuriem 11 400 hektāros atjaunošana veikta<br />
mākslīgi, iestādot 33 miljonus jaunu kociņu.<br />
Aizvien labāk kvalitatīva meža nākotnes vērtību<br />
izprot arī privātie mežu īpašnieki, līdz ar to<br />
arī šai segmentā ar katru gadu pieaug mākslīgi<br />
atjaunotās meža platības. Liela loma šai procesā<br />
ir AS „Latvijas Finieris”, kas kopš 1996. gada sadarbībā<br />
ar LVMI „Silava” īsteno akciju „Kvalitatīvu<br />
bērzu audzēšanas programma ilgtermiņā”, kura<br />
tiek dēvēta arī par Bērzu programmu. Tās ietvaros<br />
zemnieku saimniecībām tiek piedāvāta iespēja<br />
ar 90% atlaidi iegādāties „Latvijas Finiera”<br />
stādu audzētavā „Zābaki” izaudzētos bērza stādus.<br />
Līdz 2012. gada beigām programmas ietvaros<br />
Latvijas meži kļuvuši bagātāki par apmēram<br />
desmit miljoniem bērza stādu. Turpmāk plānots<br />
projektu paplašināt, uzsvaru vēršot uz jaunizveidoto<br />
bērzu audžu kopšanu, kā arī aizaugušas zemes<br />
pārveidošanu.<br />
meža <strong>nozare</strong> Latvijā 2012<br />
10<br />
13
Vides vērtību saglabāšana<br />
Protams, ne visas mežu platības valstī ir pakļautas<br />
mežsaimnieciskajai darbībai. Latvija uz<br />
citu Eiropas valstu fona izceļas ar likumos noteiktām<br />
salīdzinoši stingrām dabas aizsardzības<br />
prasībām, kas daudzās valstīs atstātas meža<br />
īpašnieku brīvprātīgas apņemšanās ziņā. Viens<br />
no spilgtākajiem piemēriem ir likumā noteiktā<br />
prasība, veicot ga<strong>lv</strong>eno cirti, uz vienu hektāru atstāt<br />
5–10 ekoloģiskos kokus. Mežu īpašnieki labi<br />
apzinās šāda soļa lielo nozīmi un nepieciešamību,<br />
tāpēc kopš 2000. gada ekoloģisko koku veidā<br />
cirsmās atstāti vairāk nekā divi miljoni kubikmetru<br />
koksnes. Pārvēršot naudas izteiksmē, mežu<br />
īpašnieku ieguldījums dabas vērtību saglabāšanā<br />
mērāms vairāk nekā 45 miljonos latu.<br />
Kopumā Latvijā dažāda veida saimnieciskās<br />
darbības ierobežojumi attiecas uz 12% mežu,<br />
no kuriem lielākā daļa atrodas valsts īpašumā.<br />
Dabas vērtību saglabāšanai izveidotas Īpaši aizsargājamās<br />
dabas teritorijas, kopskaitā 674.<br />
Sarakstā iekļauti četri dabas rezervāti (Teiču,<br />
Krustkalnu, Grīņu un Moricsalas), četri nacionālie<br />
parki (Gaujas, Slīteres, Ķemeru un Rāznas), deviņi<br />
aizsargājamo ainavu apvidi (piemēram, Veclaicene,<br />
Augšdaugava, Vecpiebalga), viens biosfēras<br />
rezervāts (Ziemeļvidzemes), 42 dabas parki (piemēram,<br />
Gaiziņkalns, Abavas senleja, Daugavas<br />
loki), 259 dabas liegumi un 355 dabas pieminekļi,<br />
kas ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi, piemēram,<br />
aizsargājamie koki, dendroloģiskie stādījumi,<br />
alejas vai ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie<br />
veidojumi. Daļa no šim teritorijām ir iekļautas<br />
vienotajā Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju<br />
tīklā Natura 2000.<br />
Tas, ka teritorijai ir noteikts aizsargājamas<br />
vietas statuss uzreiz gan nenozīmē, ka tajā nedrīkst<br />
veikt saimniecisko darbību. Protams, atsevišķās<br />
vietās nav pieļaujama nekāda iejaukšanās<br />
dabas procesos, taču ir teritorijas, kur ga<strong>lv</strong>enā cirte<br />
netiek piemērota, taču mežsaimnieciskā darbība<br />
notiek. Bieži vien ne tik daudz ar mērķi iegūt<br />
koksni, bet saglabāt konkrēto dabas vērtību.<br />
Lai dabas aizsardzības plānošanu integrētu<br />
saimnieciskajā darbībā, LVM ir 2011. gadā izveidojis<br />
tā saucamo Ekomežu tīklu. 60% no tā veido<br />
līdz šim jau apzinātās aizsargājamās platības, bet<br />
pārējo daļu – LVM brīvprātīgi atlasītas saimniecisko<br />
mežu teritorijas, kurās konstatēta augsta<br />
dabas vērtību koncentrācija. Kopumā Ekomežu<br />
tīklā ietvertas mazliet vairāk nekā 15% visu valsts
Meža platība ar<br />
saimnieciskās<br />
darbības<br />
ierobežojumiem<br />
12%<br />
Meža platība bez<br />
saimnieciskās<br />
darbības<br />
ierobežojumiem<br />
88%<br />
Saimnieciskās darbības<br />
ierobežojumi mežā, 2011<br />
Avots: VMD, MSI<br />
mežu platības. Papildus 2011. gadā LVM uzsācis<br />
nozīmīgu dabas vērtību saglabāšanas projektu<br />
„Medņu aizsardzības un dzīvotņu apsaimniekošanas<br />
sistēmas izveide”, kas 2012. gadā iegājis<br />
aktīvajā fāzē – sākta lielo putnu riestošanas vietu<br />
inventarizācija dabā. Projekta mērķis ir izstrādāt<br />
sistēmu, kā medņu riestu vietas un tām piegulošās<br />
teritorijas apsaimniekot, pēc iespējas ņemot<br />
vērā tieši putnu vajadzības.<br />
Visā pasaulē par ilgtspējīgas un videi draudzīgas<br />
meža apsaimniekošanas prakses apliecinājumu<br />
kalpo vairākas starptautiski atzītas sertifikācijas<br />
sistēmas. Arī Latvijā vairāk nekā puse mežu,<br />
tostarp visi valsts īpašumā esošie, ir sertificēti<br />
atbilstoši abām Eiropā un pasaulē atzītākajām<br />
sertifikācijas shēmām: FSC (Forest Stewardship<br />
Council) un PEFC (Program for the Endorsement<br />
of Forest Certification Schemes). Šie sertifikāti<br />
ir lielisks pierādījums tam, ka meža apsaimniekošanā<br />
panākts līdzsvars starp ekonomiskajām,<br />
ekoloģiskajām un sociālajām vajadzībām. Turklāt<br />
pēdējos gados, sekojot sertifikācijas standartos<br />
ietvertajām rekomendācijām, ievērojams darbs<br />
ieguldīts tieši vides vērtību saglabāšanā. Pirms<br />
mežizstrādes darbu uzsākšanas katra mežaudze<br />
tiek rūpīgi izvērtēta, domājot par dabas struktūru<br />
saglabāšanu, ekoloģisko koku izvēli un atstājamo<br />
kritalu daudzumu. Ievērojami samazināts arī<br />
mežizstrādes ietekmē radīto augsnes bojājumu<br />
apjoms.<br />
meža <strong>nozare</strong> Latvijā 2012<br />
12<br />
15
Kokrūpniecība<br />
Lai gan Latvija ir mežiem bagāta valsts, bez<br />
attīstītas kokapstrādes <strong>nozare</strong>s to vērtība, no<br />
ekonomiskā viedokļa raugoties, nebūtu liela. Arī<br />
šai ziņā Latvijai ir sena vēsture – kokrūpniecība<br />
pirmās brīvvalsts laikā bijusi viens no ekonomikas<br />
stūrakmeņiem, atsevišķos gados veidojot gandrīz<br />
pusi no eksporta pienesuma. Arī pirmajos gados<br />
pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas koksnes<br />
produktu eksports veidoja ievērojamu daļu valsts<br />
kopējā eksporta apjoma. Toreiz gan lielākā daļa<br />
produktu, kas pameta Latviju, bija ar visai zemu<br />
pievienoto vērtību – pārsvarā nežāvēti un nešķiroti<br />
zāģmateriāli, arī apaļkoki.<br />
Pagājuši vairāk nekā 20 gadi, un kokapstrāde<br />
Latvijā piedzīvojusi ļoti dinamiskas pārmaiņas.<br />
Tās lielā mērā veicinājusi <strong>nozare</strong>s uzņēmēju spēja<br />
domāt ilgtermiņā. Koksne kā resurss ir pieejama<br />
ierobežotā apjomā, turklāt jārēķinās, ka izaudzēšanas<br />
process ir laikietilpīgs un prasa rūpīgu<br />
darbu ne tikai vairāku gadu, bet pat paaudžu garumā.<br />
Līdz ar to izdzīvot un veiksmīgi attīstīties<br />
var tikai tie uzņēmumi, kas spēj katram koksnes<br />
kubikmetram pievienot pēc iespējas lielāku vērtību,<br />
radot nevis izejmateriālu tālākai pārstrādei<br />
ārzemēs, bet jau gatavu gala produktu. Lai to panāktu<br />
un veiksmīgi konkurētu ar citu valstu koksnes<br />
produktu ražotājiem, uzņēmēji nepārtraukti<br />
iegulda lielus līdzekļus tehnoloģiju attīstībā un<br />
zināšanu pilnveidošanā. Liela daļa Latvijas kokapstrādes<br />
uzņēmumu aprīkojuma ziņā neatpaliek<br />
vai pat apsteidz konkurentus vecajās Eiropas<br />
valstīs, un jau sen par pašsaprotamu lietu kļuvušas<br />
ar datoru vadāmas iekārtas, kuru operatori<br />
ir nevis palīgstrādnieki, bet speciālisti ar augsta<br />
līmeņa izglītību.<br />
Globālā ekonomiskā krīze, kas smagi skāra<br />
visu Latvijas ekonomiku, pmatīgi ietekmēja arī<br />
kokapstrādes uzņēmumus. Diemžēl vissmagāk<br />
cieta tieši tālākapstrādes produktu ražotāji, un<br />
meža <strong>nozare</strong>s kopējais eksporta apjoms ievērojami<br />
samazinājās. Vieglāk klājās zāģmateriālu<br />
ražotājiem, kuru produkcija lielākoties nebija piesaistīta<br />
konkrētiem pircējiem vai patērētāju gru-<br />
pām, kas vieglāk ļāva atrast jaunus sadarbības<br />
partnerus un noieta tirgus.<br />
Lai gan krīzes ietekmē virkne ražotāju bija<br />
spiesti savu darbību pārtraukt, tie, kas spēja noturēties<br />
tirgū, atzīst, ka savā ziņā krīze bijusi laba<br />
mācība. Tā likusi optimizēt ražošanas procesus,<br />
uzlabot veiktspēju un meklēt jaunas produktu nišas.<br />
Līdz ar to Latvijas kokapstrādes uzņēmumi<br />
kļuvuši konkurētspējīgāki un spējuši veiksmīgi<br />
atrast nišas tirgus, turklāt ne tikai tādās klasiskās<br />
eksporta valstīs kā Lielbritānijā un Vācijā, bet<br />
arī daudz tālākās zemēs, piemēram, Japānā.<br />
Tas uzskatāmi atspoguļojas arī eksporta rādītājos.<br />
Jau 2011. gadā meža <strong>nozare</strong> uzstādīja visā<br />
atjaunotās valsts pastāvēšanas laikā lielāko eksporta<br />
apjoma rekordu, kopā no valsts izvedot koksnes<br />
produktus 1,175 miljardu latu vērtībā. Taču<br />
šī rekorda laiks bija īss – kā liecina Zemkopības<br />
ministrijas Meža departamenta dati, 2012. gadā<br />
eksporta apjoms turpinājis kāpt un, palielinoties<br />
par 4%, sasniedzis 1,21 miljardu latu. Jāatzīmē, ka<br />
2012. gadā palielinājies arī meža <strong>nozare</strong>s produktu<br />
imports, taču lielāko daļu no tā gan veido papīrs<br />
un tā izstrādājumi, ko Latvijā gandrīz nemaz<br />
neražo. Turklāt, par spīti pieaugumam, imports<br />
joprojām ir apmēram četras reizes mazāks nekā<br />
eksports. Rezultātā Latvijas meža <strong>nozare</strong>s ārējās<br />
tirdzniecības saldo kā visus gadus ir stabili pozitīvs.<br />
Devums tautsaimniecībā<br />
Lai arī šobrīd meža <strong>nozare</strong> ir viens no ga<strong>lv</strong>enajiem<br />
Latvijas eksporta balstiem, tās īpatsvars kopējā<br />
eksporta bilancē ir samazinājies. 2011. gadā<br />
mežsaimniecības, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas<br />
daļa iekšzemes kopproduktā veidoja 6%.<br />
Lai gan tas ir krietni mazāk nekā pagājušā gadsimta<br />
90. gados, tas nenozīmē, ka samazinājies<br />
koksnes pārstrādes apjoms – vienkārši attīstījušās<br />
un kļuvušas spēcīgākas arī citas tautsaimniecības<br />
<strong>nozare</strong>s. Tajā pašā laikā šobrīd Latvijā nav<br />
neviena pagasta, kur nevarētu atrast kādu mazāku<br />
vai lielāku koksnes pārstrādes uzņēmumu.
Bieži vien tie ir apkārtnē nozīmīgākie darba devēji<br />
un līdz ar to arī vietējās ekonomikas un iedzīvotāju<br />
ga<strong>lv</strong>enais balsts.<br />
Viena no ga<strong>lv</strong>enajām Latvijas meža nozari raksturojošajām<br />
īpašībām, kas vienlaicīgi ir arī noteicošs<br />
veiksmes faktors, ir spēja savstarpēji vienoties<br />
par nākotnes attīstības virzieniem. Veiksmīgi<br />
darbojas vairākas uzņēmēju asociācijas, valsts<br />
līmenī <strong>nozare</strong>s intereses pārstāv Latvijas Kokrūpniecības<br />
federācija (LKF). Kopīga un ilgtspējīga<br />
domāšana izpaužas gan resursu pieejamības<br />
plānošanā, gan ci<strong>lv</strong>ēkresursu attīstībā – aizvien<br />
vairāk līdzekļu, piesaistot arī Eiropas finansējumu,<br />
tiek ieguldīti darbinieku apmācībā. Ļoti cieša<br />
sadarbība izveidojusies starp meža īpašniekiem<br />
un koksnes pārstrādātājiem. Kokrūpnieki ir īpaši<br />
ieinteresēti, lai resursu plūsma no Latvijas mežiem<br />
būtu stabila un prognozējama ilgstošā laika<br />
periodā. Ņemot vērā Latvijas mežu lielo bioloģisko<br />
vērtību, netiek aizmirsti arī ekoloģiskie jautājumi<br />
– <strong>nozare</strong>s organizācijas atbalsta saprātīgu<br />
vides aizsardzības standartu iekļaušanu normatīvajos<br />
aktos. Savukārt daudzi Latvijas kokapstrādes<br />
uzņēmumi ieguvuši FSC un PEFC piegāžu<br />
ķēdes sertifikātus.<br />
Pārstrādes produktu<br />
eksports<br />
Būtiskāko daļu Latvijas meža <strong>nozare</strong>s eksporta<br />
joprojām veido zāģmateriāli. Pēdējo desmit<br />
gadu laikā Latvijā izveidojies stabils koksnes pirmapstrādes<br />
uzņēmumu loks, lielākie no tiem gan<br />
jaudas, gan tehnoloģiju modernizācijas ziņā ir<br />
pirmrindnieki Baltijas reģionā. Tajā pašā laikā, ņemot<br />
vērā Latvijas ierobežotos koksnes resursus,<br />
jaudu kāpināšanai uz pārstrādes apjoma rēķina<br />
vairs īsti nav vietas. Tādēļ Latvijas zāģētavas pamazām<br />
aizvien vairāk pievēršas koksnes dziļākai<br />
apstrādei. Lielākajā daļā gadījumu zāģmateriāli,<br />
kas pamet Latviju, nav neapstrādāti dēļi, bet gan<br />
žāvēti, ēvelēti un impregnēti būvniecības materiāli.<br />
Bieži vien tie ir gala produkti, ko eksporta<br />
galamērķī klients sazāģē atbilstoši nepieciešamajam<br />
izmēram un iebūvē mājas sienā, grīdā vai<br />
terasē. Turklāt resursu meklējumos uzņēmumi<br />
sāk pievērsties aizvien tievākas dimensijas koksnes<br />
pārstrādei – sortimentiem, kas iepriekš tika<br />
uzskatīti par derīgiem tikai papīrmalkai un tātad<br />
bija nolemti eksportam.<br />
Pēdējos pāris gados eksportā pieaudzis arī<br />
koksnes tālākapstrādes produktu īpatsvars. Pie-<br />
meža <strong>nozare</strong> Latvijā 2012<br />
14<br />
17
mēram, gan Latvijā ražoto kokskaidu plātņu, gan<br />
saplākšņa eksporta vērtība 2012. gadā pieaugusi<br />
par nedaudz vairāk kā 13%. Latvijas lielākais<br />
kokskaidu plātņu un OSB ražotājs ir SIA „Bolderāja<br />
LTD”, kas 2011. gadā palielinājusi apgrozījumu<br />
par 7,51%, sasniedzot gandrīz 90 miljonus latu.<br />
Savukārt lauvas tiesu saplākšņa produkcijas saražojis<br />
Latvijas lielākais kokapstrādes uzņēmums<br />
un viens no vadošajiem bērza saplākšņa ražotājiem<br />
un piegādātājiem pasaulē – AS „Latvijas Finieris”.<br />
Turklāt 2012. gadā uzņēmums paplašinājis<br />
savu darbību un attīstījies Baltijas mērogā, izveidojot<br />
meitasuzņēmumu un jaunu finiera ražotni<br />
Igaunijā.<br />
Pēc globālās ekonomiskās krīzes, kas Latvijas<br />
kokrūpniecībā vissmagāk skāra tieši mēbeļu ražotājus,<br />
pēdējos gados pamazām aizvien labākus rādītājus<br />
sācis sasniegt arī šis sektors. Latvijā pēdējā<br />
laikā radušies vairāki jauni liekti līmēto mēbeļu<br />
ražošanas uzņēmumi un restartētas vairākas izputējušas<br />
ražotnes. Palielinājies arī Latvijas mīksto<br />
mēbeļu ražošanas apjoms, ko īpaši sekmējis<br />
patēriņa pieaugums Ķīnā. Līdz ar to šīs valsts mēbeļu<br />
rūpniecība pievērsusies vietējam tirgum un<br />
Eiropā atkal var dominēt vietējo valstu ražotāji.<br />
Pamazām atdzīvojoties Eiropas būvniecības<br />
tirgum, pieaudzis arī dažādu namdaru un galdniecības<br />
izstrādājumu – koka logu, durvju un celtniecības<br />
apdares materiālu eksports. Vienlaicīgi<br />
palielinājusies arī Latvijā ražoto koka būvkonstrukciju<br />
eksporta vērtība. Turklāt Latvijas koka<br />
māju ražotāji 2012. gadā apvienojušies biedrībā<br />
„Latvijas Koka būvniecības klasteris”, kura ga<strong>lv</strong>enā<br />
prioritāte ir biznesa un eksporta attīstība,<br />
jaunu tirgu iekarošana un jaunu klientu meklēšana.<br />
Vēl kāds būtisks šīs jomas jaunums –<br />
2012. gadā uzņēmums „Cross Timber Systems”<br />
uzsācis Latvijā pirmās rūpnīcas būvi liela izmēra<br />
masīvkoka būvniecības paneļu ražošanai no<br />
krustām līmētiem žāvētiem dēļiem. Pasaulē šis<br />
produkts pazīstams ar to, ka ļauj no koka būvēt<br />
līdz pat 16 stāvus augstus debesskrāpjus. Lai gan<br />
pagaidām Latvijā tik augstas koka ēkas celt nav<br />
milj. LVL<br />
2000<br />
1500<br />
1000<br />
500<br />
0<br />
1500<br />
1000<br />
500<br />
0<br />
-500<br />
2000<br />
1500<br />
1000<br />
500<br />
0<br />
Latvijas importa eksporta bilance<br />
sadalījumā pa nozarēm 2011<br />
Meža <strong>nozare</strong><br />
Metāli un to izstrādājumi<br />
Vieglā rūpniecība<br />
Mašīnbūve<br />
Lauksaimniecības un pārtikas rūpniecība<br />
2000<br />
milj. LVL<br />
Pārējā rūpniecība<br />
-3000 -2500 -2000 -1500 -1000 -500 0 500 1000 1500<br />
Imports Eksports<br />
Avots: CSP<br />
2001<br />
Neto apgrozījums pa<br />
darbības veidiem<br />
Meža <strong>nozare</strong>s ārējā tirdzniecība<br />
milj. LVL<br />
31%<br />
12%<br />
2002<br />
2003<br />
2004<br />
2005<br />
Meža <strong>nozare</strong>s produkcijas<br />
eksports Latvijas kopeksportā<br />
43% 41%<br />
1993<br />
1994<br />
1995<br />
1996<br />
1997<br />
1998<br />
1999<br />
2000<br />
2001<br />
2002<br />
2003<br />
2004<br />
2005<br />
2006<br />
2007<br />
2008<br />
2009<br />
2010<br />
2011<br />
2012<br />
Meža <strong>nozare</strong>s<br />
produkcijas eksports<br />
2006<br />
2007<br />
2008<br />
26%<br />
2009<br />
2010<br />
2011<br />
Meža nozarē kopā<br />
Koksnes un koka izstrādājumu ražošana (NACE 16)<br />
Mežsaimniecība un mežizstrāde (NACE 02)<br />
Mēbeļu ražošana (NACE 31)<br />
Avots: CSP<br />
milj. LVL<br />
1993<br />
1994<br />
1995<br />
1996<br />
Eksports<br />
1997<br />
1998<br />
1999<br />
2000<br />
2001<br />
2002<br />
2003<br />
2004<br />
2005<br />
2006<br />
2007<br />
2008<br />
2009<br />
2010<br />
2011<br />
2012<br />
Imports<br />
Papīrs, kartons<br />
Avots: CSP<br />
19%<br />
Meža <strong>nozare</strong>s eksports<br />
Latvijas kopeksportā<br />
Avots: CSP
atļauts, sabiedrība pamazām sāk izprast šī būvniecības<br />
veida lielās perspektīvas, tāpēc nākotnē<br />
situācijai noteikti vajadzētu mainīties, īpaši sabiedrisko<br />
ēku sektorā.<br />
Aizvien biežāk dzirdams, ka kādā no starptautiskajām<br />
izstādēm vai produktu konkursiem<br />
atzinību gūst Latvijā ražotas koka rotaļlietas. To<br />
ražošanai pievēršas aizvien vairāk uzņēmēju, aug<br />
arī pieprasījums, un tas ir labs rādītājs, kas liecina<br />
– pasaulē aizvien vairāk ci<strong>lv</strong>ēku jau kopš bērnības<br />
tiek iepazīstināti ar koka dabiskajām priekšrocībām<br />
un īpašo auru.<br />
Latvijā ir arī vairāki lieli un vesela virkne mazu<br />
koka taras materiālu un gatavās produkcijas ražotāju.<br />
Taču, ņemot vērā vietējā tirgus nelielos<br />
apmērus, to ražošanas apjoms ir cieši piesaistīts<br />
pieprasījumam Eiropā, kas savukārt tiešā veidā<br />
atkarīgs no kopējās ekonomiskās situācijas ES<br />
valstīs. Iestājoties recesijai, preču patēriņš samazinās,<br />
un līdz ar to krītas arī nepieciešamība pēc<br />
koksnes taras. Ekonomikai atdzīvojoties, uzelpot<br />
var arī taras ražotāji, vienīgi šobrīd resursu pieejamībā<br />
tiem jāsaskaras ar enerģētiskās koksnes<br />
ražotāju konkurenci.<br />
Strauji augot pieprasījumam pēc videi draudzīgiem<br />
un atjaunojamiem enerģijas resursiem,<br />
pasaulē un Eiropā palielinājies enerģētiskās koksnes<br />
– šķeldu, granulu, brikešu un malkas – noiets.<br />
Reaģējot uz pozitīvajām tendencēm tirgū,<br />
enerģētiskās koksnes ražošanas sektors pēdējos<br />
gados Latvijā ievērojami attīstījies. Lielākās investīcijas<br />
ieguldītas tieši granulu rūpniecībā, kas<br />
savukārt veicinājis papīrmalkas vietējo pārstrādi.<br />
Pieaudzis arī enerģētiskās koksnes vietējais<br />
lietojums. Šobrīd atjaunojamā enerģija Latvijā<br />
veido 32% no kopējā patērētās enerģijas apjoma.<br />
Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, tas ir daudz,<br />
un mēs esam otra zaļākā valsts pēc Zviedrijas.<br />
Taču Eiropas direktīvas nosaka, ka Latvijai līdz<br />
2020. gadam par 8 procentpunktiem jāpalielina<br />
atjaunojamo energoresursu īpatsvars kopējā<br />
valsts energobilancē, un enerģētiskās koksnes<br />
izmantošana ir viens no veidiem, kā šo mērķi sas-<br />
1000<br />
800<br />
600<br />
400<br />
200<br />
0<br />
1500<br />
1200<br />
900<br />
600<br />
300<br />
0<br />
500<br />
400<br />
300<br />
200<br />
100<br />
0<br />
2000<br />
milj. LVL<br />
4,4%<br />
5%<br />
2001<br />
milj. LVL<br />
2002<br />
Meža <strong>nozare</strong>s pievienotā<br />
vērtība un tās īpatsvars IKP<br />
(faktiskajās cenās)<br />
2003<br />
4,7%<br />
2004<br />
2005<br />
Meža <strong>nozare</strong>s pievienotā<br />
vērtība kopā<br />
3,7%<br />
Meža <strong>nozare</strong>s produkcijas<br />
eksporta dinamika<br />
1995<br />
1996<br />
1997<br />
1998<br />
1999<br />
2000<br />
2001<br />
2002<br />
2003<br />
2004<br />
2005<br />
2006<br />
2007<br />
2008<br />
2009<br />
2010<br />
2011<br />
2012<br />
Apaļkoki<br />
Gatavā tara<br />
Zāģmateriāli<br />
Mēbeles<br />
Saplāksnis un finieris<br />
Pārējie izstrādājumi<br />
Namdaru un<br />
galdniecības<br />
izstrādājumi<br />
Avots: CSP<br />
milj. LVL<br />
2006<br />
4,2%<br />
3,2%<br />
2007<br />
2008<br />
5,9%<br />
2009<br />
2010<br />
6,1%<br />
2011<br />
Meža <strong>nozare</strong>s<br />
īpatsvars IKP<br />
Avots: CSP<br />
Meža <strong>nozare</strong>s produkcijas<br />
importa dinamika<br />
1995<br />
1996<br />
1997<br />
1998<br />
1999<br />
2000<br />
2001<br />
2002<br />
2003<br />
2004<br />
2005<br />
2006<br />
2007<br />
2008<br />
2009<br />
2010<br />
2011<br />
2012<br />
Apaļkoki Zāģmateriāli Saplāksnis un finieris Namdaru un<br />
galdniecības<br />
Celuloze, papīrs Mēbeles Pārējie izstrādājumi izstrādājumi<br />
kartons<br />
Avots: CSP<br />
meža <strong>nozare</strong> Latvijā 2012<br />
16<br />
19
niegt. Lai gan joprojām izteikti lielākās kurināmās<br />
koksnes patērētājas Latvijā ir privātās mājsaimniecības,<br />
stabili pieaug patēriņš rūpniecībā. Tieši<br />
tur nākotnē saskatāms lielākais kurināmās koksnes<br />
potenciāls, jo daudzi ražošanas uzņēmumi,<br />
tostarp kokrūpniecības <strong>nozare</strong>s pārstāvji, aizvien<br />
biežāk izvēlas gāzes apkures katlus nomainīt<br />
pret koksnes biomasas koģenerācijas sistēmām.<br />
Vienlaikus ražojot ne tikai siltumu pašu patēriņam<br />
un vietējai pašvaldībai, bet papildus no koksnes<br />
iegūstot arī elektrību.<br />
Apaļkoku eksports<br />
Lai gan ideālā gadījumā katram nozāģētajam<br />
kokam būtu jāpievieno pēc iespējas lielāka pievienotā<br />
vērtība uz vietas Latvijā, no ekonomiskā<br />
viedokļa raugoties, ne visos gadījumos tas ir izdevīgi.<br />
Neapstrādātu apaļkoku eksporta apjoms ar<br />
katru gadu gan turpina samazināties, un būtiskākais<br />
kritums vērojams zāģbaļķu segmentā, kur<br />
resursu eksports lielākoties notiek vairs tikai pierobežas<br />
teritorijās. Tas skaidrojams ar loģistikas<br />
attālumiem un cenu politiku – mežu īpašniekiem<br />
reizēm ir ekonomiski izdevīgāk pārdot zāģbaļķus<br />
lietuviešu vai igauņu uzņēmumiem. Taču vienlaicīgi<br />
notiek arī pretējs process – 2012. gadā apaļkoku<br />
importa vērtība, salīdzinot ar 2011. gadu,<br />
pieaugusi par vairāk nekā 50%. Tas nozīmē, ka arī<br />
Latvijas uzņēmumi aizvien vairāk iepērk zāģbaļķus<br />
kaimiņvalstīs. Turklāt, Krievijai 2012. gadā iestājoties<br />
Pasaules Tirdzniecības organizācijā, ES<br />
dalībvalstu, arī Latvijas, uzņēmumiem turpmāk<br />
ir iespēja egles un priedes apaļkokus importēt<br />
par pazeminātām eksporta tarifu likmēm. Pirms<br />
2008.–2009. gadā Krievijas īstenotās eksporta<br />
tarifu paaugstināšanas Latvijas kokrūpniecības<br />
<strong>nozare</strong> ar teju 15% bija viena no lielākajām Krievijas<br />
skujkoku apaļkoku importētājām ES (2. vietā<br />
aiz Somijas). Tādējādi Latvijas kokrūpniecības<br />
uzņēmumiem ir būtiskas vēsturiskās intereses<br />
Krievijas apaļkoku importā.<br />
Vēsturiski un arī šobrīd lielāko daļu no Latvijas<br />
apaļkoku eksporta veido papīrmalka. Tās krāvumi<br />
%<br />
100<br />
80<br />
60<br />
40<br />
20<br />
0<br />
1998<br />
%<br />
100<br />
80<br />
60<br />
40<br />
20<br />
0<br />
1999<br />
2000<br />
2001<br />
2002<br />
Mājsaimniecībās<br />
Pārējie<br />
2005<br />
2006<br />
Kurināmās koksnes gala<br />
patēriņš<br />
2003<br />
2004<br />
Kurināmās koksnes veidu<br />
īpatsvars saražotajā<br />
kurināmās koksnes apjomā<br />
2007<br />
ostās arī lielākoties raisījuši sabiedrībā pastāvošo<br />
stereotipu, ka Latvijas meži tiek izcirsti un neapstrādāti<br />
izvesti no valsts. Taču arī papīrmalkas<br />
eksports samazinās, ko lielā mērā veicina vietējo<br />
pārstrādes jaudu attīstība. Agrāk teju vienīgais<br />
produkts no papīrmalkas bija celuloze, ko Latvijā<br />
rūpnieciskos apjomos neražo, bet tagad šo<br />
sortimentu veiksmīgi pārstrādā vietējās enerģētiskās<br />
koksnes produktu ražotnes un kokskaidu<br />
plātņu rūpniecība, īpaši SIA „Bolderāja LTD”. Lai<br />
gan reizēm, arī 2012. gadā, parādās spekulācijas<br />
par celulozes rūpnīcas būvi Latvijā, visticamāk,<br />
šis scenārijs tā arī neīstenosies, jo globālās tendences<br />
rāda aizvien izteiktāku papīra rūpniecības<br />
pārbāzēšanos no planētas ziemeļu puslodes<br />
uz dienvidu reģioniem, kur siltā klimata ietekmē<br />
koku aprites cikls mežos ir daudz ātrāks un ražošanas<br />
izmaksas – zemākas.<br />
2005<br />
2008<br />
2006<br />
2007<br />
2008<br />
2009<br />
2010<br />
2011<br />
Rūpniecībā un būvniecībā<br />
2009<br />
2010<br />
Avots: CSP<br />
2011<br />
Malka Koksnes briketes Koksnes granulas<br />
Koksnes atlikumi<br />
Kurināmās šķeldas<br />
Avots: CSP
Meža <strong>nozare</strong>s<br />
ga<strong>lv</strong>eno eksporta<br />
produktu noieta<br />
tirgus sadalījums pa<br />
valstīm, 2012.gadā<br />
Avots: CSP<br />
Lielbritānija<br />
Ēģipte<br />
Vācija<br />
Nīderlande<br />
Igaunija<br />
Japāna<br />
Francija<br />
Beļģija<br />
Polija<br />
Lietuva<br />
Pārējās valstis<br />
milj. LVL<br />
0 20 40 60 80<br />
Itālija<br />
Igaunija<br />
Beļģija<br />
Francija<br />
Dānija<br />
Lietuva<br />
Nīderlande<br />
Lielbritānija<br />
Austrija<br />
Pārējās valstis<br />
Zāģmateriāli<br />
Vācija<br />
Gatavā tara<br />
milj. LVL<br />
0 5 10 15 20<br />
Dānija<br />
Zviedrija<br />
Somija<br />
Igaunija<br />
Vācija<br />
Nīderlande<br />
Lietuva<br />
Lielbritānija<br />
Polija<br />
Beļģija<br />
Pārējās valstis<br />
milj. LVL<br />
0 5 10 15 20 25 30 35 40 45<br />
Kurināmā<br />
koksne<br />
0 5 10 15 20<br />
Šveice<br />
Nīderlande<br />
Ungārija<br />
Igaunija<br />
Dānija<br />
Itālija<br />
Lietuva<br />
Pārējās valstis<br />
Zviedrija<br />
Vācija<br />
Norvēģija<br />
milj. LVL<br />
0 5 10 15<br />
Vācija<br />
Igaunija<br />
Lietuva<br />
Norvēģija<br />
Slovēnija<br />
Dānija<br />
Lielbritānija<br />
ASV<br />
Igaunija<br />
Francija<br />
Lietuva<br />
Zviedrija<br />
Nīderlande<br />
Ķīna<br />
Polija<br />
Somija<br />
Zviedrija<br />
Somija<br />
Dānija<br />
Lielbritānija<br />
Krievija<br />
Vācija<br />
Lielbritānija<br />
Lietuva<br />
Nīderlande<br />
Igaunija<br />
Norvēģija<br />
Vācija<br />
Polija Pārējās valstis<br />
Koka mēbeles<br />
milj. LVL<br />
Pārējās valstis<br />
Plātnes<br />
(saplāksnis, finieris,<br />
kokskaidu, kokšķiedru)<br />
milj. LVL<br />
Pārējās valstis<br />
0 10 20 30 40 50 60<br />
Namdaru un<br />
galdniecības<br />
izstrādājumi<br />
Zviedrija<br />
Papīrmalka<br />
milj. LVL<br />
0 10 20 30 40 50 60 70 80<br />
meža <strong>nozare</strong> Latvijā 2012<br />
18<br />
21
Zinātne<br />
Ļoti nozīmīga loma Latvijas meža <strong>nozare</strong>s attīstībā<br />
un starptautiskās konkurētspējas celšanā<br />
ir <strong>nozare</strong>s zinātniskajām organizācijām. Viens no<br />
vadošajiem mežzinātnes pētnieciskajiem centriem<br />
valstī ir LVMI „Silava”. Tā darbības mērķi ir<br />
meža ekosistēmu un to komponentu izpēte, kā<br />
arī rekomendāciju izstrādāšana labas meža apsaimniekošanas<br />
prakses nodrošināšanai un meža<br />
resursu un produktu racionālai un efektīvai izmantošanai.<br />
Zinātniski pamatotu, videi draudzīgu mazatkritumu<br />
tehnoloģiju izstrāde konkurētspējīgu<br />
materiālu un produktu ieguvei no koksnes un<br />
citas biomasas savukārt ir Latvijas Valsts koksnes<br />
ķīmijas institūta misija ar mērķi veicināt uz<br />
zināšanām balstītu ilgtspējīgu Latvijas koksnes<br />
resursu izmantošanu ekonomiskam, sociālam un<br />
ekoloģiskam labumam.<br />
To, ka inovāciju ziņā meža nozarē rūpniecība,<br />
zinātne un izglītība strādā roku rokā, uzskatāmi<br />
pierāda 2004. gada decembrī LLU, LVM un LKF<br />
kopīgi izveidotā SIA „Meža un koksnes produktu<br />
pētniecības un attīstības institūts” jeb saīsināti<br />
– MeKA. Kopš tā laika institūta uzdevums ir<br />
bijis apvienot augstskolas un <strong>nozare</strong>s uzņēmēju<br />
spēkus, kompetenti un atbildīgi risinot <strong>nozare</strong>s<br />
izvirzītos meža un koksnes produktu attīstības<br />
un profesionālās izglītības pilnveidošanas<br />
jautājumus. Lielu ieguldījumu mežsaimniecisko<br />
ideju, metodikas un tehnoloģiju attīstībā<br />
devusi arī LLU Meža fakultāte un tās vadošie<br />
zinātnieki.
Lai apvienotu visās iepriekš minētajās zinātniskajās<br />
institūcijās uzkrāto kompetenci uz tirgu<br />
orientētu pētījumu veikšanai, 2011. gadā izveidots<br />
Meža <strong>nozare</strong>s kompetences centrs (MNKC).<br />
Ar mērķi veikt zināšanu ietilpīgus pētījumus, radot<br />
intelektuālā īpašuma objektus, kas var tikt<br />
izmantoti jaunu, komercializējamu produktu radīšanā,<br />
ar Eiropas struktūrfondu līdzfinansējumu<br />
pavisam Latvijā tika nodibināti seši šādi kompetences<br />
centri – pa vienam katrā prioritārajā nozarē.<br />
Ga<strong>lv</strong>enie šobrīd īstenoto MNKC projektu virzieni<br />
ir divi – jaunu koksnes produktu radīšana ar<br />
uzlabotām un inovatīvām īpašībām, kā arī meža<br />
kapitāla attīstīšana un apsaimniekošana. Šie virzieni<br />
uzskatāmi atspoguļo arī vispārējās zinātnes<br />
un inovāciju tendences meža nozarē.<br />
Ar mērķi maksimāli palielināt pievienoto vērtību<br />
katram mežā iegūtajam apaļkokam daudziem<br />
uzņēmumiem īpaši aktuāla kļuvusi koksnes blakusproduktu<br />
izmantošanas iespēju izpēte. Liels<br />
izpētes darbs tiek veltīts arī jaunu, ar uzlabotām<br />
īpašībām apveltītu koksnes kompozītmateriālu<br />
meklēšanā. Piemēram, Latvijā tiek izstrādāti saplākšņa<br />
produkti, kas slāpē elektromagnētiskos<br />
viļņus vai skaņu, kā arī ir noturīgāki pret bioloģisko<br />
ietekmi dabiskā vidē.<br />
Apjomīgs finansējums un vērienīgs darbs<br />
tiek ieguldīts metožu un tehnoloģiju uzlabošanā<br />
meža kapitā<strong>lv</strong>ērtības paaugstināšanai. Šai jomā<br />
kā attīstības iniciatori un lielākie zinātnieku sadarbības<br />
partneri darbojas LVM, AS „Latvijas Finieris”<br />
un SIA „Rīgas meži”. Pētījumi tiek veikti<br />
dažādas jomās, taču to kopējais mērķis ir veicināt<br />
nākotnes meža vērtības palielināšanu, piedāvājot<br />
kokrūpniecībai izejmateriālu ar prognozējamu<br />
kvalitāti. Līdz ar to potenciālie ieguvēji būs ne tikai<br />
meža <strong>nozare</strong>, bet visa Latvijas sabiedrība.<br />
Ņemot vērā pasaulē pieaugošo tendenci koksni<br />
kā videi draudzīgu kurināmo izmantot enerģijas<br />
ražošanai, svarīgs pētījumu virziens ir enerģētiskās<br />
koksnes ieguves un izmantošanas iespēju<br />
uzlabošana Latvijā.<br />
meža <strong>nozare</strong> Latvijā 2012<br />
20<br />
23
Meža <strong>nozare</strong>s valsts pārvalde<br />
Meža <strong>nozare</strong> Latvijā ir Zemkopības ministrijas<br />
pārziņā, kas sadarbībā ar <strong>nozare</strong>s interešu grupām<br />
izstrādā Meža politiku, <strong>nozare</strong>s attīstības<br />
stratēģiju un programmas, kā arī meža apsaimniekošanas,<br />
meža resursu izmantošanas, dabas<br />
aizsardzības un medību saimniecības normatīvo<br />
aktu projektus. Tiek novērtēts un analizēts meža<br />
resursu stāvoklis, izstrādājot priekšlikumus meža<br />
produktivitātes un izmantošanas uzlabošanai.<br />
Tāpat Zemkopības ministrija veicina izpratni<br />
par Latvijas meža nozari, kā arī pārstāv to starptautiskās<br />
organizācijās un procesos, koordinējot<br />
starptautisko sadarbību un sagatavojot starptautiskās<br />
vienošanās.<br />
Lai nodrošinātu ilgtermiņa attīstību, meža<br />
nozarē jābūt sabalansētiem visiem ilgtspējas<br />
faktoriem: ekonomiskajiem, ekoloģiskajiem un<br />
sociālajiem. Tādēļ, visiem <strong>nozare</strong>s dalībniekiem<br />
vienojoties par ilgtermiņa attīstības mērķiem,<br />
Latvijā tiek realizēta pārdomāta meža <strong>nozare</strong>s<br />
politika, kuras ga<strong>lv</strong>enais mērķis ir nodrošināt<br />
meža un meža zemju ilgtspējīgu apsaimniekošanu,<br />
koksnes resursu ilgtspējīgu pieejamību un<br />
prognozējamu vidi meža produktu pārstrādes<br />
attīstībai. Valsts līmenī to regulē Meža likumā<br />
ietvertās normas, kas nosaka meža īpašnieku<br />
pienākumus, apsaimniekojot piederošās platības.<br />
Ar mērķi samazināt administratīvo slogu un<br />
birokrātisko procedūru apjomu mežsaimniecības<br />
jomā, 2012. gada 1. janvārī spēkā stājās Latvijas<br />
Republikas Saeimas apstiprināti apjomīgi grozījumi<br />
Meža likumā, Aizsargjoslu likumā, Sugu un<br />
biotopu aizsardzības likumā un Lauksaimniecības<br />
un lauku attīstības likumā.<br />
Attīstības fondi<br />
Lai atbalstītu meža <strong>nozare</strong>s attīstības programmu<br />
finansēšanu, meža zinātnisko izpēti un<br />
sabiedrības informēšanas un izglītošanas kampaņas,<br />
Latvijā 2001. gadā izveidots Meža attīstības<br />
fonds (MAF). Fonda finanšu līdzekļus veido<br />
valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem,<br />
kompensācijas par meža zemju transfor-<br />
māciju, juridisku un fizisku personu ziedojumi, kā<br />
arī ārvalstu palīdzība. Fonda turētājs ir Zemkopības<br />
ministrija, pārvalda Zemkopības ministrijas<br />
izveidota Meža attīstības fonda padome, bet tā<br />
finanšu līdzekļus administrē un uzrauga Lauku<br />
atbalsta dienests.<br />
Ņemot vērā, ka medību saimniecība ir Latvijas<br />
meža <strong>nozare</strong>s neatņemama sastāvdaļa, kopš
2004. gada Zemkopības ministrijas pārziņā izveidots<br />
arī Medību saimniecības attīstības fonds. Tā<br />
līdzekļi katru gadu tiek izlietoti medījamo dzīvnieku<br />
monitoringam un populāciju papildu aizsardzības<br />
pasākumiem, medījamo dzīvnieku un<br />
to populāciju zinātniskai izpētei, līdzdalībai starptautiskajās<br />
medību organizācijās, kā arī mednieku<br />
izglītošanai.<br />
meža <strong>nozare</strong> Latvijā 2012<br />
22<br />
25
Mežs un sabiedrība<br />
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati,<br />
2011. gadā mežsaimniecībā un mežizstrādē, koksnes<br />
un koka produktu, kā arī mēbeļu ražošanā<br />
kopā valstī tiešā veidā nodarbināti 45 tūkstoši ci<strong>lv</strong>ēku.<br />
Netieši tiek nodrošināts darbs vēl apmēram<br />
40 tūkstošiem saistīto nozaru pārstāvju. Salīdzinoši<br />
lielu sociālo grupu veido arī privātie mežu<br />
īpašnieki, savukārt aptaujas liecina, ka vairāk<br />
nekā 80% Latvijas iedzīvotāju regulāri atpūšas<br />
mežā, dodas ogot vai sēņot. Un laikam nebūs neviena,<br />
kas nenovērtētu meža lomu Latvijas lauku<br />
ainavas veidošanā.<br />
Tajā pašā laikā sabiedrībā nereti valda maldīgi,<br />
dažos gadījumos pat negatīvi, viedokļi par<br />
atsevišķiem mežsaimniecības un kokapstrādes<br />
procesiem; ci<strong>lv</strong>ēkiem bieži trūkst izpratnes par to,<br />
kā darbojas pilns koksnes aprites cikls. Lai veidotu<br />
uz objektīvas informācijas balstītu sabiedrisko<br />
domu, meža <strong>nozare</strong> katru gadu rīko virkni izglītojošu<br />
pasākumu.<br />
Vērienīgākais no tiem ir Meža dienas, kas<br />
Latvijā tiek katru pavasari organizētas jau vairāk<br />
nekā 80 gadus. To ietvaros visa Latvijas sabiedrība<br />
tiek aicināta valstī notiekošo talku ietvaros<br />
padarīt Latviju krāšņāku ar koku stādījumiem,<br />
labiekārtot un radīt jaunas atpūtas vietas mežā,<br />
kā arī pievērst lielāku uzmanību koksnes plašākai<br />
izmantošanai ēku būvniecībā, interjerā vai savas<br />
sētas labiekārtošanā. Turpinot iesākto tradīciju,<br />
Meža dienu patrona pienākumus ir uzņēmies<br />
valsts prezidents Andris Bērziņš.<br />
2012. gada Meža dienu moto bija „Iepazīsties<br />
– koks!”. Ar tādu pašu nosaukumu gada sākumā<br />
Mežaparka estrādes telpās tika atklāta arī<br />
meža nozari veltīta izstāde. Tās mērķis ir parādīt<br />
Latvijas meža nozari šķērsgriezumā, izceļot<br />
katra posma – meža audzēšanas, aizsardzības,<br />
izstrādes, koksnes pārstrādes – sasniegumus.<br />
Ņemot vērā faktu, ka dažādām koku sugām ir<br />
dažāds saimnieciskais lietojums, izstāde ir veidota<br />
nosacītās sadaļās, kas veltītas konkrētai koku<br />
sugai, parādot, kā tās tiek audzētas, koptas un<br />
vēlāk pārstrādātas produktos. Mainīgā pieprasījuma<br />
apstākļos uzņēmumi nepārtraukti investē<br />
jaunu produktu ražošanas līniju izveidē, tāpēc ar<br />
izstādes atklāšanu tās veidošana nav noslēgusies,<br />
un ikvienam <strong>nozare</strong>s spēlētājam ir iespēja<br />
papildināt ekspozīciju. Svarīgi, ka paralēli Latvijas<br />
meža <strong>nozare</strong>s uzņēmumu sasniegumiem izstāde<br />
demonstrē arī <strong>nozare</strong>s sinerģiju, jo ekspozīcija<br />
ir tapusi ciešā sadarbībā starp vadošajām meža<br />
<strong>nozare</strong>s organizācijām, Zemkopības ministriju<br />
un uzņēmumiem, kuri piedalās koksnes pārstrādē.<br />
Gada laikā ekspozīciju apmeklējuši jau vairāki<br />
tūkstoši interesentu.<br />
Liela daļa meža <strong>nozare</strong>s organizēto informatīvo<br />
pasākumu paredzēti skolas vecuma jauniešiem<br />
vai pavisam maziem bērniem. Viens no tādiem<br />
– Zemkopības ministrijas organizētais un<br />
jau par tradīciju kļuvušais konkurss „Mūsu mazais<br />
pārgājiens”. Tajā tiek aicināti piedalīties visu Latvijas<br />
vispārizglītojošo un profesionālo izglītības<br />
iestāžu skolēni, kā arī interešu izglītības pulciņi<br />
un mazpulki, ar mērķi vairot bērnu un jauniešu<br />
zināšanas un izpratni par koka daudzveidīgajiem<br />
izmantošanas veidiem un iespējām Latvijā. Arī<br />
LVM aktīvi iesaistās jauniešu izglītošanā, sadarbībā<br />
ar Vides izglītības fondu īstenojot programmu<br />
„Izzini mežu”, kā arī jau vairākus gadus īstenojot<br />
un nepārtraukti papildinot iniciatīvu „Mammadaba”.<br />
Savukārt par labi atpazīstamu tēlu cīņā par tīriem<br />
mežiem kļuvis LVM rīkotās akcijas „Nemēslo<br />
mežā” ga<strong>lv</strong>enais varonis Cūkmens. Tāpat nevar<br />
nepieminēt arī vides organizācijas „Pasaules
Dabas fonds” rīkoto nakts sēņošanas čempionātu,<br />
kas 2012. gadā svinēja desmit gadu jubileju.<br />
Dzimušas arī jaunas tradīcijas. Pirmo reizi Latvijas<br />
meža <strong>nozare</strong>s darbiniekus, meža īpašniekus,<br />
pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus,<br />
kā arī profesionālajās skolās un augstskolās<br />
studējošos un <strong>nozare</strong>s seniorus 2012. gada vasarā<br />
Mežaparkā kopā pulcēja Zemkopības ministrijas<br />
organizētais pasākums „Orientējies meža nozarē!”.<br />
Lieliska iespēja profesionālo skolu audzēkņiem<br />
un studentiem gūt plašāku priekšstatu par<br />
meža nozari un satikt nozarē pieredzējušos darbiniekus.<br />
Galu galā, lai vislabāk izprastu meža <strong>nozare</strong>s<br />
lielo lomu valsts tautsaimniecībā un ci<strong>lv</strong>ēku<br />
dzīvē, ļoti svarīga ir arī ikdienas informācija par<br />
meža apsaimniekošanas un koksnes pārstrādes<br />
procesiem Latvijā un ārvalstīs. Ikviens meža <strong>nozare</strong>s<br />
jaunumos ieinteresēts ci<strong>lv</strong>ēks var izmantot<br />
kādu no <strong>nozare</strong>s tematikai veltītajiem interneta<br />
portāliem. No tiem populārākie ir „Latvianwood.<br />
<strong>lv</strong>”, „Latforin.<strong>lv</strong>” un „Mezi.<strong>lv</strong>”. Analītiskāka informācija<br />
pieejama reizi mēnesī iznākošajos <strong>nozare</strong>s<br />
drukātajos izdevumos – „Meža avīze” un žurnālā<br />
„Baltijas Koks”. Īpaši meža īpašniekiem paredzētu<br />
izdevumu „Čiekurs” četras reizes gadā izdod Meža<br />
konsultāciju pakalpojumu centrs (MKPC), kas ir<br />
sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Lauku<br />
konsultāciju un izglītības centrs” (LLKC) filiāle,<br />
kura nodrošina meža īpašnieku un sabiedrības informēšanu,<br />
konsultēšanu un apmācību par meža<br />
apsaimniekošanas jautājumiem, kā arī sniedz ar<br />
meža apsaimniekošanu saistītus pakalpojumus<br />
visā valsts teritorijā. Daudzi MKPC organizētie<br />
semināri par aktuālām meža apsaimniekošanas<br />
tēmām tiek rīkoti apmācību centrā „Pakalnieši”,<br />
kas vienlaicīgi piedāvā plašas aktīvās atpūtas un<br />
neformālās izglītības iespējas ģimenēm, skolēniem<br />
un jauniešiem.<br />
Atpūta un rekreācija mežā<br />
Latvijā būs grūti sameklēt mežus, kas nebūtu<br />
publiski pieejami – gandrīz visos ci<strong>lv</strong>ēkiem ir tiesības<br />
brīvi pārvietoties, lasīt sēnes vai ogas. Ar katru<br />
gadu Latvijas mežos palielinās dažādu atpūtas<br />
objektu skaits, un teritorijas, kurās rekreācija ir<br />
viens no ga<strong>lv</strong>enajiem meža apsaimniekošanas<br />
mērķiem, valstī aizņem 8% kopējo mežu platību.<br />
meža <strong>nozare</strong> Latvijā 2012<br />
24<br />
27
Skatu torņi, izziņas takas, kultūrvēsturiski dabas<br />
objekti, laukumi pikniku rīkošanai – tie ir tikai<br />
daži no mežos pieejamajiem atpūtas infrastruktūras<br />
objektiem, kurus bez maksas var izmantot<br />
ikviens valsts iedzīvotājs. Īpaša uzmanība šādu<br />
teritoriju iekārtošanai pievērsta valsts īpašumā<br />
esošajos mežos.<br />
Emocionālajam gandarījumam no atpūtas<br />
mežā, protams, nav iespējams noteikt cenu. Arī<br />
meža nekoksnes produktu – sēņu, ogu vai riekstu<br />
– iegūšana lielākajai daļai ci<strong>lv</strong>ēku ir tikai iecienīts<br />
brīvā laika pavadīšanas veids un hobijs, nevis<br />
mērķtiecīgs ienākumu avots. Turklāt valstī netiek<br />
veikta nekāda ik gadu mežos salasīto dabas velšu<br />
uzskaite – objektīvi skatoties, tas būtu neiespējami.<br />
Tajā pašā laikā to vērtību teorētiski ir iespējams<br />
pārvērst naudas izteiksmē. Zemkopības<br />
ministrija šādu aprēķinu ir veikusi, un tā rezultātā<br />
konstatēts, ka kopējā Latvijas mežos iegūto<br />
nekoksnes produktu un pakalpojumu vērtība<br />
2010. gadā bija 97 miljoni latu. Pats par sevi saprotams,<br />
ka reālā tirdzniecībā nonākusi tikai ļoti<br />
maza daļiņa no kopējā apjoma, tādēļ šos skaitļus<br />
nedrīkst nekādā veidā pretstatīt ienākumiem no<br />
meža apsaimniekošanas. Tie ir tikai uzskates līdzeklis,<br />
kas skaitļu veidā vēlreiz apliecina Latvijas<br />
mežu lielo sociālo nozīmi.<br />
Medījamo<br />
dzīvnieku<br />
ādas, trofejas<br />
0,04%<br />
Medus, vasks<br />
1%<br />
Ziemassvētku<br />
eglītes<br />
4%<br />
Medījamo<br />
dzīvnieku gaļa<br />
6%<br />
Pārdotie vides<br />
pakalpojumi<br />
5%<br />
Sporta pasākumi<br />
un citas aktivitātes<br />
mežā<br />
1%<br />
Mežā iegūtie<br />
nekoksnes produkti<br />
Citi augu<br />
produkti<br />
22%<br />
Sēnes<br />
50%<br />
Augļi,<br />
ogas,<br />
rieksti<br />
17%<br />
Mežā sniegto<br />
pakalpojumu vērtība<br />
Citi<br />
rekreācijas<br />
pakalpojumi<br />
21%<br />
Citi augu<br />
produkti<br />
73%<br />
Avots: Datu avots:Projekta Nr.LV0081 „Integrēto vides un meža ekonomisko<br />
kontu izstrāde Latvijā” ietvaros veikts pētījums „Meža nekoksnes produktu<br />
un pakalpojumu devuma Latvijas tautsaimniecībā novērtējums”<br />
Izglītība meža nozarē<br />
Bez izglītotiem speciālistiem starptautiskā<br />
līmenī nevar konkurēt neviena tautsaimniecības<br />
joma. Meža <strong>nozare</strong>i šai ziņā ir veicies – ar to<br />
saistītajai izglītībai Latvijā ir ļoti sena vēsture,<br />
līdz ar to no paaudzes paaudzē notikusi zināšanu<br />
pārnese, kas veicinājusi arī jaunu kompetenču<br />
veidošanos. Šobrīd dažādas ar meža nozari saistītas<br />
specialitātes var pagūt 22 profesionālajās<br />
izglītības iestādēs, Latvijas Lauksaimniecības<br />
universitātes (LLU) Meža fakultātē, kā arī Rīgas<br />
Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās<br />
ķīmijas fakultātes Tekstila tehnoloģiju un<br />
dizaina institūtā.<br />
Padomju gados lielākais uzsvars meža <strong>nozare</strong>s<br />
izglītībā tika likts uz mežsaimniecības pro-
cesiem – koku ieaudzēšanu un kopšanu –, bet<br />
pēdējos 20 gados, Latvijā attīstoties kokrūpniecībai,<br />
ievērojamu kvalitatīvo lēcienu piedzīvojusi<br />
ar koksnes apstrādi saistītu arodskolu un studiju<br />
programmu attīstība, kas veidojusies ciešā sadarbībā<br />
ar <strong>nozare</strong>s uzņēmējiem un vadošajām<br />
institūcijām.<br />
Viens no piemēriem ir 2011. gadā parakstītais<br />
sadarbības līgums starp AS „Latvijas Finieris”<br />
un LLU Meža fakultātes Kokapstrādes katedru<br />
ar mērķi pilnveidot studiju saturu un procesu atbilstoši<br />
mūsdienu tehnoloģiju attīstībai. Savukārt<br />
2012. gadā sadarbības līgumu ar LLU Meža fakultāti<br />
noslēdza LVM, tā turpinot jau iepriekš veikto<br />
veiksmīgo sadarbību izglītības satura jautājumos,<br />
fakultātes akadēmiskā personāla tālākizglītības<br />
jomā, materiāli tehniskās bāzes modernizēšanā,<br />
meža <strong>nozare</strong>s ekspertu piesaistē mācību<br />
metodisko materiālu un studiju noslēguma darbu<br />
izvērtēšanā, kā arī kopīgu projektu izstrādāšanā<br />
un ieviešanā.<br />
Pateicoties <strong>nozare</strong>s uzņēmēju iniciatīvai un Eiropas<br />
Sociālā fonda atbalstam, 2010. gadā toreizējā<br />
Ogres Meža tehnikumā (tagad Ogres Valsts<br />
tehnikums) izveidotas divas – pusotru un četrus<br />
gadus ilgas – meža mašīnu operatoru mācību<br />
programmas. Pirms tam šādu specialitāti Latvijā<br />
apgūt nebija iespējams.<br />
Arī paši meža <strong>nozare</strong>s uzņēmumi ļoti aktīvi<br />
veic savu darbinieku apmācību un kvalifikācijas<br />
celšanu, šiem mērķiem bieži piesaistot arī<br />
Eiropas struktūrfondu līdzfinansējumu. Viena<br />
no institūcijām, kura nodarbojas ar meža <strong>nozare</strong>s<br />
profesionāļu tālākizglītības organizēšanu,<br />
ir MeKA, kas regulāri organizē dažāda līmeņa<br />
seminārus un mācību kursus kokapstrādes<br />
uzņēmumu vadītājiem un to darbiniekiem,<br />
<strong>nozare</strong>s speciālistiem, kā arī saistīto nozaru<br />
pārstāvjiem.<br />
Meža <strong>nozare</strong>s gada ba<strong>lv</strong>a<br />
Par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu<br />
<strong>nozare</strong>s labā kopš 2004. gada tiek pasniegta <strong>nozare</strong>s<br />
augstākā atzinības ba<strong>lv</strong>a – „Zelta čiekurs”.<br />
2012. gadā svinīgā ba<strong>lv</strong>u pasniegšana pirmo reizi<br />
tika rīkota Mežaparka estrādes telpās, kur savu<br />
mājvietu radusi izstāde „Iepazīstieties – koks!”.<br />
Kā jaunums pirmo reizi ieviests arī apba<strong>lv</strong>ojums<br />
mazais „Zelta čiekuriņš”, kas tiek pasniegts ga<strong>lv</strong>eno<br />
ba<strong>lv</strong>u nesaņēmušajiem nomināciju laureātiem.<br />
2012. gadā nominācijā „Par ieguldījumu sabiedrības<br />
izglītošanā” gada ba<strong>lv</strong>u – lielo „Zelta<br />
čiekuru” – saņēma meža īpašnieks Aivars Bergmanis,<br />
savukārt ar „Zelta čiekuriņiem” tika apba<strong>lv</strong>oti<br />
Meža konsultāciju pakalpojumu centra<br />
Madonas–Cēsu nodaļas vadītāja Mairita Bondare<br />
un AS „Latvijas Finieris” Personāla attīstības<br />
dienesta direktore Anda Būmane. Nominācijā<br />
„Par ilgtspējīgu saimniekošanu” „Zelta čiekuru”<br />
ieguva Vidzemes mežu īpašnieks Jānis Kebbe.<br />
Mazie „Zelta čiekuriņi” – mežu īpašniekiem Guntim<br />
Ezim un Raimondam Mežakam. Gada ba<strong>lv</strong>u<br />
„Par inovatīvu uzņēmējdarbību” ieguva SIA „Ošukalns”,<br />
savukārt mazos „Zelta čiekuriņus” mājās<br />
veda SIA „Krauzers” un SIA „Valmieras Mēbeles”<br />
pārstāvji. Nominācijā „Par mūža ieguldījumu”<br />
„Zelta čiekurus”, kā ierasts, saņēma pieci seniori,<br />
kas meža <strong>nozare</strong>i veltījuši visu savu darba mūžu:<br />
Luciāns Vuguls, Pēteris Zālītis, Arnis Gertners,<br />
Viesturs Bahs un Uldis Georgs Gavrilovs.<br />
meža <strong>nozare</strong> Latvijā 2012<br />
26<br />
29
Nākotnes perspektīvas<br />
Viens no noteicošajiem Latvijas kā valsts pastāvēšanas<br />
pamatiem ir zeme un tas, cik efektīvi<br />
mēs spējam to apsaimniekot. Šobrīd, rēķinot<br />
koksnes ieguves potenciālu saimnieciski izmantojamos<br />
mežos, Latvijas meža zemes kapitā<strong>lv</strong>ērtība<br />
lēšama aptuveni trīs miljardu latu apmērā.<br />
Mērķtiecīgi saimniekojot, to iespējams palielināt<br />
pat 2,5 reizes. Gan pamazām aizstājot pieaugušās<br />
un pāraugušās mīksto lapkoku audzes ar ekonomiski<br />
izdevīgākām koku sugām, gan veicinot<br />
lauksaimniecībā dažādu iemeslu dēļ neizmantojamās<br />
zemes mākslīgu apmežošanu ar kvalitatīvu<br />
reproduktīvo materiālu. Vietās, kur zemju<br />
aizaugšana notikusi dabiski, lielāka uzmanība jāpievērš<br />
mežaudžu kopšanas darbiem.<br />
Šobrīd privāto īpašnieku mežos lielākā daļa<br />
cirsmu tiek uzticētas dabiskās atjaunošanās procesiem.<br />
Arī šeit slēpjas lielas iespējas meža kapitā<strong>lv</strong>ērtības<br />
palielināšanā. Ja mežu īpašnieki apvienotos<br />
kooperatīvos, rastos stimuls pievērsties<br />
mākslīgai mežu atjaunošanai. Lai veicinātu privāto<br />
mežu apsaimniekošanu, nākamajā ES plānošanas<br />
periodā pēc 2013. gada paredzēts iedibināt<br />
jaunu programmu privāto meža īpašnieku kooperācijas<br />
atbalstam.<br />
Turklāt tas būtu solis arī nodarbinātības jautājumu<br />
risināšanā Latvijas reģionos. Agrārās ekonomikas<br />
institūtā ir veikti pētījumi par nodarbinātību<br />
lauku reģionos tieši mežsaimniecības darbā.<br />
Aprēķini liecina, ka, mākslīgi atjaunojot papildus<br />
10 000 hektārus izcirtumu, tiktu radītas 496 pilna<br />
laika ekvivalenta trīs mēnešu sezonas darbvietas.<br />
Milzīgs potenciāls ir arī jaunaudžu kopšanas darbos.<br />
Pat nerēķinot nākotnē, jau tagad Latvijā ir<br />
aptuveni 130 000 hektāru jaunaudžu, kurās būtu<br />
nepieciešams veikt neatliekamu kopšanu. Tas papildus<br />
varētu radīt vēl 1040 jaunas deviņu mēnešu<br />
sezonas darbvietas.<br />
Kvalitatīva nākotnes meža veidošanā liela<br />
loma būs <strong>nozare</strong>s zinātniekiem. Tieši viņiem ir<br />
uzdevums ģenētiski uzlabot reproduktīvo materiālu,<br />
lai šodien iestādītie koki pēc 50 un 100 gadiem<br />
spētu izturēt gaidāmās globālās sasilšanas<br />
sekas. Šai jomā liels darbs jau ir paveikts, turklāt<br />
LVMI „Silava” top laboratoriju komplekss ar klimata<br />
regulēšanas iespējām. Tas nozīmē, ka drīz<br />
Latvijā būs iespēja veikt koku augšanas eksperimentus<br />
mainīga klimata apstākļos.<br />
Kas attiecas uz koksnes pārstrādes rūpniecību,<br />
skujkoku ciršanas apjomu, saglabājot mežaudžu<br />
ilgtspēju, valstī palielināt vairs nav vēlams.<br />
Taču pieaugušās un pāraugušās audzēs Latvijas<br />
mežos uzkrāta liela mīksto lapu koku krāja, tādēļ<br />
nākotnē būs jāmeklē aizvien vairāk iespēju,<br />
kā ekonomiski izdevīgāk pārstrādāt šo resursu.<br />
Viens no lielākajiem potenciāliem ir enerģētiskās<br />
koksnes ražošana, kam būtu jāiet roku rokā ar<br />
aizvien lielāku atjaunojamās enerģijas patēriņu<br />
vietējā tirgū.<br />
Ņemot vērā ierobežotos resursus, citās kokapstrādes<br />
jomās attīstība iespējama, vien pievēršoties<br />
tālākas pārstrādes produktu ražošanai. Taču,<br />
lai ar tiem veiksmīgi startētu un konkurētu ārvalstu<br />
tirgos, ļoti nepieciešams vietējais patēriņš,<br />
jo, tikai aprobējot produktu pašmāju tirgū, uzņēmēji<br />
var iegūt pietiekami drošu platformu star-
tam eksportā. Līdz ar to nepieciešams veicināt<br />
koksnes produktu atpazīstamību un lietojumu<br />
uz vietas Latvijā. Te lielu pienesumu varētu dot<br />
koksnes produktu īpatsvara palielināšana valsts<br />
un pašvaldību iepirkumos, kā arī investīciju vides<br />
uzlabošana lielu ārvalstu komplektējošo rūpnīcu<br />
ienākšanai Latvijā.<br />
Nav noslēpums, ka no Latvijas un pārējām Baltijas<br />
valstīm daļa darbspējīgo ci<strong>lv</strong>ēku ir emigrējuši<br />
uz ārvalstīm. Lai veiksmīgi konkurētu ne tikai<br />
globālajā preču, bet arī darbaspēka tirgū, Latvijas<br />
uzņēmējus gaida vēl kāds izaicinājums – nepieciešamība<br />
celt produktivitāti jeb gatavās produkcijas<br />
apjomu un vērtību uz vienu strādājošo. Tikai<br />
tā būs iespējams palielināt vidējo algu ražošanā.<br />
Mēs dzīvojam informācijas laikmetā, kad lielākā<br />
vērtība ir ci<strong>lv</strong>ēku zināšanām, prasmēm un<br />
izglītībai, līdz ar to nākotnes kontekstā liela loma<br />
būs profesionālo un augstāko izglītības iestāžu<br />
attīstībai. Nozarei ir vajadzīgi augsti kvalificēti<br />
speciālisti, tādēļ, izmantojot arī Eiropas līdzfinansējumu,<br />
lieli līdzekļi tiek un arī turpmāk tiks<br />
ieguldīti izglītības programmu pilnveidošanā un<br />
skolu materiāltehniskās bāzes papildināšanā.<br />
Gudri, labi apmaksāti ci<strong>lv</strong>ēki kombinācijā ar nepārtrauktiem<br />
ieguldījumiem jaunākajās kokapstrādes<br />
tehnoloģijās, ir ga<strong>lv</strong>enais meža <strong>nozare</strong>s<br />
attīstības dzinējspēks.<br />
Visbeidzot, izglītības kontekstā, arī tuvākajos<br />
gados meža <strong>nozare</strong>i jāturpina iesāktais darbs<br />
sabiedrības informēšanā un izglītošanā par mežsaimniecības<br />
jautājumiem un meža <strong>nozare</strong>s lielo<br />
lomu valsts ekonomikā. Vienlaicīgi parādot, cik<br />
plašas ir koksnes lietojuma iespējas, mudinot<br />
ikvienu pēc iespējas vairāk savā mājsaimniecībā<br />
un ikdienas dzīvē izmantot no Latvijā iegūta atjaunojamā<br />
dabas resursa – koksnes – gatavotus<br />
produktus.<br />
meža <strong>nozare</strong> Latvijā 2012<br />
28<br />
31
Kontaktinformācija<br />
LR Zemkopības ministrija<br />
Ministre: Laimdota Straujuma<br />
Republikas laukums 2, Rīga, LV 1981<br />
Tālr.: +371 67027107. Fakss: +371 67027250<br />
E-pasts: zm@zm.gov.<strong>lv</strong>; www.zm.gov.<strong>lv</strong><br />
Meža departamenta direktors: Arvīds Ozols<br />
Republikas laukums 2, Rīga, LV 1981<br />
Tālr.: +371 67027201. Fakss: +371 67027096<br />
E-pasts: arvids.ozols@zm.gov.<strong>lv</strong>; www.zm.gov.<strong>lv</strong><br />
Valsts meža dienests<br />
Ģenerāldirektors: Andis Krēsliņš<br />
13. janvāra iela 15, Rīga, LV 1932<br />
Tālr.: +371 67226600. Fakss: +371 67820377<br />
E-pasts: vmd@vmd.gov.<strong>lv</strong>; www.vmd.gov.<strong>lv</strong><br />
A/s „Latvijas valsts meži”<br />
Valdes priekšsēdētājs: Roberts Strīpnieks<br />
Kristapa iela 30, Rīga, LV 1046<br />
Tālr.: +371 67602075. Fakss: +371 67805430<br />
E-pasts: <strong>lv</strong>m@<strong>lv</strong>m.<strong>lv</strong>; www.<strong>lv</strong>m.<strong>lv</strong><br />
SIA „Rīgas meži”<br />
Valdes priekšsēdētājs: Aivars Tauriņš<br />
Ostas prospekts 11, Mežaparks, Rīga, LV 1034<br />
Tālr.: +371 67012591. Fakss: +371 67037207<br />
E-pasts: aivars.taurins@riga.<strong>lv</strong>; www.rigasmezi.<strong>lv</strong><br />
Latvijas Meža īpašnieku un<br />
apsaimniekotāju konfederācija<br />
Valdes priekšsēdētājs: Māris Liopa<br />
Vīlandes iela 1-13, Rīga, LV 1010<br />
Tālr.: +371 67322530. Fakss: +371 67322529<br />
E-pasts: konfederācija@hs.<strong>lv</strong><br />
Latvijas Meža īpašnieku biedrība<br />
Prezidents: Inesis Boķis<br />
Valdes priekšsēdētājs: Arnis Muižnieks<br />
Republikas laukums: 2-601, Rīga, LV 1981<br />
Tālr./Fakss: 67027079. E-pasts: info@<strong>meza</strong>ipasnieki.<strong>lv</strong><br />
www.<strong>meza</strong>ipasnieki.<strong>lv</strong><br />
Latvijas Koksnes kvalitātes<br />
ekspertu savienība<br />
Prezidents: Antons Orinskis<br />
Dzērbenes iela 27-219, Rīga, LV 1006<br />
Tālr.: +371 29422052. Fakss: +371 67555934<br />
E-pasts: lkkes@lkkes.<strong>lv</strong>; www.lkkes.<strong>lv</strong><br />
Latvijas Kokmateriālu pārdevēju biedrība<br />
Valdes loceklis: Leonards Līpiņš<br />
Skaistkalnes iela 1, Rīga, LV 1004<br />
Tālr.: +371 29123622. Fakss: +371 63021619<br />
E-pasts: llipins@llu.<strong>lv</strong><br />
Stādu audzētāju biedrība<br />
Valdes priekšsēdētājs: Rinalds Rullis<br />
Miera iela 1, Salaspils LV 2169<br />
Tālr.: +371 26680957<br />
E-pasts: stadi@inbox.<strong>lv</strong><br />
www.stadi.<strong>lv</strong><br />
Latvijas Meža nozaru arodbiedrība<br />
Priekšsēdētājs: Aivars Sīmansons<br />
Bruņinieku iela 29/31, Rīga, LV 1001<br />
Tālr.: +371 67035941<br />
Fakss: +371 67035945<br />
E-pasts: lmnasim@lmna.<strong>lv</strong><br />
Latvijas Mežu sertifikācijas padome<br />
Padomes priekšsēdētājs: Jānis Ontužāns<br />
Valdes loceklis: Imants Krūze<br />
Elizabetes iela 8-4, Rīga, LV 1010<br />
Tālr.: +371 67505644. Mob.: +371 26135551<br />
Fakss: +371 67505651. E-pasts: info@fsc.<strong>lv</strong><br />
www.fsc.<strong>lv</strong><br />
Latvijas Mednieku asociācija<br />
Valdes priekšsēdētājs: Elmārs Švēde<br />
Valdes loceklis: Ainārs Zvejnieks<br />
Matīsa iela 8, Rīga, LV 1001<br />
Tālr.: +371 67291006. Fakss: +371 67291006<br />
E-pasts: latma@latma.<strong>lv</strong><br />
Latvijas Lauksaimniecības universitāte<br />
Meža fakultāte<br />
Dekāns: Dagnis Dubrovskis<br />
Akadēmijas iela 11, Jelgava, LV 3001<br />
Tālr.: +371 63021619. Fakss: +371 63021619<br />
E-pasts: dagnis.dubrovskis@llu.<strong>lv</strong>; www.mf.llu.<strong>lv</strong><br />
Ogres Valsts tehnikums<br />
Direktors: Ilze Brante<br />
Ikšķiles novads, p/n Tīnūži, Ogres rajons, Ogre, LV 5003<br />
Tālr. +371 65024254; www.ovt.<strong>lv</strong><br />
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts<br />
„Silava”<br />
Direktors: Jurģis Jansons<br />
Rīgas iela 111, Salaspils, Salaspils novads, LV 2169<br />
Tālr.: +371 67942555. Fakss: +371 67901359<br />
E-pasts: inst@silava.<strong>lv</strong>; www.silava.<strong>lv</strong>
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts<br />
Direktors: Aivars Žūriņš<br />
Dzērbenes iela 27, Rīga, LV 1006<br />
Tālr.: +371 67553063. Fakss: +371 67550635<br />
E-pasts: koks@edi.<strong>lv</strong>; www.kki.<strong>lv</strong><br />
Pasaules Dabas Fonds<br />
Direktors: Jānis Rozītis<br />
Elizabetes iela 8-4, Rīga, LV 1010<br />
Tālr.: +371 67505640. Fakss: +371 67505651<br />
E-pasts: info@pdf.<strong>lv</strong>; www.pdf.<strong>lv</strong><br />
Latvijas Dabas fonds<br />
Valde: Ģirts Strazdiņš<br />
Padomes priekšsēdētāja: Inga Račinska<br />
Mazcenu aleja 3, Jaunmārupe, Rīgas rajons, LV 2166<br />
Tālr.: +371 67830999. Fakss: +371 67830291<br />
E-pasts: ldf@ldf.<strong>lv</strong>; www.ldf.<strong>lv</strong><br />
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB)<br />
Prezidents: Otars Opermanis<br />
Valdes priekšsēdētājs: Viesturs Ķerus<br />
Kalnciema iela 27-18, Rīga, LV 1050<br />
Tālr.: +371 67221580. Fakss: +371 67799050<br />
E-pasts: putni@lob.<strong>lv</strong>; www.lob.<strong>lv</strong><br />
Biedrība „Zaļās mājas”<br />
Valdes priekšsēdētājs: Andis Bunkšis<br />
Stabu iela 17, Rīga, LV-1050<br />
Tālr.: +371 67327504; Fakss: +371 67327548<br />
E-pasts: info@zalasmajas.<strong>lv</strong>; www.zalasmajas.<strong>lv</strong><br />
Latvijas Meža darbinieku biedrība<br />
Valdes priekšsēdētāja: Marika Šīrante<br />
„Saldenieki”, Novadnieku pagasts, Saldus novads, LV 3801<br />
Tālr.: +371 29498486<br />
Biedrība „Latvijas Kokrūpniecības<br />
federācija”<br />
Prezidents: Juris Biķis<br />
Izpilddirektors: Kristaps Klauss<br />
Bauskas 59, Rīga, LV 1004<br />
Tālr.: +371 67067371. Fakss: +371 67860268<br />
E-pasts: office@latvianwood.<strong>lv</strong>; www.latvianwood.<strong>lv</strong><br />
Asociācija „Latvijas Koks”<br />
Padomes priekšsēdētājs-prezidents: Valdis Aunītis<br />
Valdes loceklis-izpilddirektors: Andris Plezers<br />
Bauskas 59, Rīga, LV 1004<br />
Tālr.: +371 67228374. Fakss: +371 67860268<br />
E-pasts: latvijaskoks@latvianwood.<strong>lv</strong><br />
Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju<br />
un eksportētāju asociācija<br />
Prezidents: Andrejs Domkins<br />
Izpilddirektors: Jānis Mārciņš<br />
Bauskas 59, Rīga, LV 1004<br />
Tālr.: +371 67067370. Fakss: +371 67860268<br />
E-pasts: janis.marcins@latvianwood.<strong>lv</strong><br />
Biedrība „Latvijas Mēbeles”<br />
Padomes priekšsēdētājs, prezidents: Aivars Einauss<br />
Valdes loceklis, izpilddirektors: Andris Plezers<br />
Bauskas 59, Rīga, LV 1004<br />
Tālr.: +371 67228374. Fakss: +371 67860268<br />
E-pasts: latvijaskoks@latvianwood.<strong>lv</strong><br />
Latvijas Kokmateriālu ražotāju<br />
un tirgotāju asociācija<br />
Prezidents: Jānis Apsītis<br />
Valdes loceklis: Kristaps Klauss<br />
Bauskas 59, Rīga, LV 1004<br />
Tālr.: +371 67067369. Fakss: +371 67860268<br />
E-pasts: kristaps.klauss@latvianwood.<strong>lv</strong><br />
www.latviantimber.<strong>lv</strong><br />
Latvijas Mežizstrādātāju savienība<br />
Izpilddirektors: Andrejs Cunskis<br />
Bauskas 59, Rīga, LV 1004<br />
Tālr.: +371 67065951. Fakss: +371 67860268<br />
E-pasts: andrejs.cunskis@latvianwood.<strong>lv</strong><br />
Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju<br />
asociācija<br />
Valdes priekšsēdētājs: Gints Priekulis<br />
Izpilddirektors: Jānis Upītis<br />
Skaistkalnes iela 1, Rīga, Latvija, LV-1004<br />
Tālr.: +371 22 015 715. Fakss: +371 67 860 268<br />
E-pasts: janis.upitis@latvianwood.<strong>lv</strong><br />
Meža un koksnes produktu pētniecības<br />
un attīstības institūts<br />
Direktors: Andrejs Domkins<br />
Dobeles iela 41, Jelgava, LV 3001<br />
Tālr.: +371 63010605. Fakss: +371 63010609<br />
E-pasts: meka@e-koks.<strong>lv</strong>; www.e-koks.<strong>lv</strong><br />
Latvijas Biomasas asociācija<br />
„LATBIONRG”<br />
Valdes loceklis: Didzis Palejs<br />
Klijānu iela 21-1, Rīga, LV 1012<br />
Tālr: +371 67298369, +371 29229922<br />
Fakss: +371 67298370; www.latbionrg.<strong>lv</strong><br />
meža <strong>nozare</strong> Latvijā 2012<br />
30<br />
33
Izdevējs:<br />
Biedrība „Zaļās mājas”<br />
Adrese: „Pilskalni”, Siguldas pagasts,<br />
Siguldas novads, LV 2150, Latvija<br />
E-pasts: info@zalasmajas.<strong>lv</strong><br />
Foto autori:<br />
3. – 4. lpp.: LVM; 8. lpp.: SIA „Intrac”; 9. – 12. lpp.: LVM; 13. lpp.: ZM Meža departaments, AS „Latvijas Finieris”, LVM;<br />
15. lpp.: AS „Latvijas Finieris”; 17. lpp.: SIA „Arbo”; 20. lpp.: LVMI „Silava”; 21. lpp.: LVMI „Silava”, MeKA; 22. – 23. lpp.: LVM;<br />
24. – 26. lpp.: ZM Meža departaments; 27. lpp.: Rīgas Pārdaugavas profesionālā vidusskola; 28. – 29. lpp.: LVM.
Change language