Būvdarbu tehnoloģija un darba drošība
Būvdarbu tehnoloģija un darba drošība
Būvdarbu tehnoloģija un darba drošība
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Rīgas Tehniskās <strong>un</strong>iversitātes<br />
Būvniecības fakultāte<br />
<strong>Būvdarbu</strong> <strong>tehnoloģija</strong> <strong>un</strong> <strong>darba</strong> <strong>drošība</strong><br />
Studiju darbs<br />
Valkas – Valgas informācijas centra<br />
būvdarbu veikšanas projekts<br />
Rīga,<br />
2011. gada janvāris<br />
Izpildīja: Kristaps Kuzņecovs<br />
Stud. apl. Nr. 081RBC049<br />
III RBCB03<br />
Paraksts:__________________
Saturs<br />
Arhitektūras <strong>un</strong> būvkonstrukciju apraksts ...................................................................................................... 4<br />
1. Ievads .................................................................................................................................................. 4<br />
2. Ēkas telpiskais plānojuma risinājums ..................................................................................................... 4<br />
3. Inženiertehniskie risinājumi .................................................................................................................. 5<br />
4. Konstruktīvais risinājums...................................................................................................................... 5<br />
4.1 Pamati ............................................................................................................................................ 5<br />
4.2. Nesošās sienas ............................................................................................................................... 6<br />
4.3 Starpsienas ..................................................................................................................................... 6<br />
4.4 Pārsegumi....................................................................................................................................... 7<br />
Jumta konstrukcija ................................................................................................................................ 8<br />
<strong>Būvdarbu</strong> <strong>tehnoloģija</strong> ................................................................................................................................... 9<br />
1. Darba organizācijas apraksts ................................................................................................................. 9<br />
2. Drošības tehnikas noteikumi, <strong>darba</strong> aizsardzība <strong>un</strong> ug<strong>un</strong>s<strong>drošība</strong>s pasākumi............................................. 9<br />
3. Vides aizsardzība ............................................................................................................................... 12<br />
4. Sagatavošanas darbi............................................................................................................................ 12<br />
4.1. Esošās situācijas fiksēšana ............................................................................................................ 12<br />
4.2. Esošo stādījumu aizsardzība.......................................................................................................... 12<br />
4.3. Būvlaukuma nospraušana ............................................................................................................. 12<br />
4.4. Augsnes virskārtas noņemšana ...................................................................................................... 12<br />
4.5. Pievadceļu, ēkas asu <strong>un</strong> zemes darbu nospraušana .......................................................................... 13<br />
4.6. Pagaidu ceļi <strong>un</strong> stāvlaukums ......................................................................................................... 13<br />
4.7. Būvlaukuma norobežošana ........................................................................................................... 13<br />
4.8. Apsardzes sistēma ........................................................................................................................ 14<br />
4.9. Inventārtipa pagaidu būvju ierīkošana............................................................................................ 14<br />
4.10. Būvmateriālu nokrautnes izveidošana .......................................................................................... 14<br />
4.11. Pagaidu inženierkom<strong>un</strong>ikāciju nodrošināšana būvniecības vajadzībām .......................................... 14<br />
5. Zemes darbi ....................................................................................................................................... 16<br />
6. Pāļu darbi .......................................................................................................................................... 18<br />
7. Ārējo inženierkom<strong>un</strong>ikāciju izbūves darbi............................................................................................ 18<br />
8. Betonēšanas darbi............................................................................................................................... 18<br />
8.1 Pamatu betonēšanas darbi .............................................................................................................. 18<br />
8.2 Grīdu betonēšana .......................................................................................................................... 19<br />
8.4 Pārsegumu betonēšana................................................................................................................... 20<br />
8.5 Kāpņu laidu <strong>un</strong> laukumiņu betonēšana............................................................................................ 20<br />
8.6 Ārējo kāpņu betonēšana................................................................................................................. 20<br />
9. Mūrēšanas darbi ................................................................................................................................. 21<br />
10. Montāžas darbi ................................................................................................................................. 25<br />
10.1 Kolonnu montāža ........................................................................................................................ 25<br />
10.2 Saliekamo dzelzsbetona pārsegumu montāža................................................................................. 25<br />
10.3 Pārsedžu montāža........................................................................................................................ 26<br />
10.4 Metāla konstrukciju montāža........................................................................................................ 26<br />
11. Namdaru <strong>un</strong> jumiķu darbi.................................................................................................................. 26<br />
11.1 Logu <strong>un</strong> vitrīnu montāža .............................................................................................................. 26<br />
11.2 Durvju montāža........................................................................................................................... 26<br />
11.3 Nenesošo starpsienu izbūve.......................................................................................................... 27<br />
11.4 Jumta izbūve ............................................................................................................................... 27<br />
12. Izolācijas darbi ................................................................................................................................. 27<br />
12.1 Horizontālā hidroizolācija ............................................................................................................ 27<br />
12.2 Pārsegumu <strong>un</strong> starpsienu izolācija ................................................................................................ 28<br />
13. Apdares darbi ................................................................................................................................... 28<br />
13.1 Ārējie apdares darbi..................................................................................................................... 28<br />
13.2 Iekšējās apdares darbi .................................................................................................................. 29<br />
14. Iekšējo inženierkom<strong>un</strong>ikāciju izbūves darbi........................................................................................ 30<br />
14.1 Apkure <strong>un</strong> ventilācija (veic apakšuzņēmējs) .................................................................................. 30<br />
14.2 Ūdensvads <strong>un</strong> kanalizācija (veic apakšuzņēmējs)........................................................................... 31<br />
2
14.3 Elektrotehniskie darbi (veic apakšuzņēmējs) ................................................................................. 31<br />
14.4 Ug<strong>un</strong>sgrēka <strong>un</strong> apsardzes signalizācija (veic apakšuzņēmējs) ......................................................... 31<br />
14.5 Zibensaizsardzība (veic apakšuzņēmējs) ....................................................................................... 31<br />
15. Labiekārtošanas darbi ....................................................................................................................... 31<br />
Kvalitātes kontrole ..................................................................................................................................... 32<br />
1. Kvalitātes kontrole betonēšanas darbos ................................................................................................ 32<br />
2. Kvalitātes kontrole mūrnieku darbos .................................................................................................... 32<br />
3. Kvalitātes kontrole montāžas darbos .................................................................................................... 32<br />
4. Kvalitātes kontrole jumiķu darbos ....................................................................................................... 33<br />
5. Kvalitātes kontrole izolācijas darbos .................................................................................................... 33<br />
6. Kvalitātes kontrole grīdu ierīkošanas darbos......................................................................................... 33<br />
7. Kvalitātes kontrole apmetēju darbos .................................................................................................... 34<br />
8. Kvalitātes kontrole krāsotāju darbos .................................................................................................... 34<br />
Darba aizsardzība <strong>un</strong> <strong>drošība</strong>s tehnika ......................................................................................................... 34<br />
1. Darba aizsardzība ............................................................................................................................... 34<br />
2. Drošības tehnika zemes darbos ............................................................................................................ 35<br />
3. Drošības tehnika betona <strong>un</strong> dzelzsbetona darbos ................................................................................... 35<br />
4. Drošības tehnika mūra darbos.............................................................................................................. 36<br />
5. Drošības tehnika montāžas darbos ....................................................................................................... 36<br />
6. Drošības tehnika jumiķa darbos ........................................................................................................... 37<br />
7. Drošības tehnika ārējās apdares darbos ................................................................................................ 37<br />
4.8 Drošības tehnika apmetēju darbos ...................................................................................................... 37<br />
Būvmašīnas ............................................................................................................................................... 38<br />
Caterpillar 908H Compact Wheel loader.................................................................................................. 38<br />
Greiders A – 122 .................................................................................................................................... 38<br />
Vibroplate Wacker DPU 6055................................................................................................................. 38<br />
Autoceltnis MAZ 63038 ......................................................................................................................... 39<br />
Ekskavators JCB JS - 140 ....................................................................................................................... 39<br />
Frontālais iekrāvējs Liebherr L 554 ......................................................................................................... 39<br />
Betonmasas sūknis Schwing SP 750 ........................................................................................................ 40<br />
Frontālais iekrāvējs Caterpillar 279C ....................................................................................................... 40<br />
Bibliogrāfija .............................................................................................................................................. 41<br />
Grafiskā daļa ............................................................................................................................................. 42<br />
3
1. Ievads<br />
Arhitektūras <strong>un</strong> būvkonstrukciju apraksts<br />
Šī kursa <strong>darba</strong> mērķis ir izstrādāt būvdarbu veikšanas projektu Valkas – Valgas informācijas centram.<br />
Objektu paredzēts būvēt Valgā, Rajas ielā 40. Tā kopējā izmantojamā platība būs 963,6 m 2 , kas sadalīta divos<br />
stāvos. Pēc izstrādātā tehniskā projekta nulles cikla projekta absolūtā augstuma atzīme ir + 26,43 m (1. stāva<br />
grīdas atzīme), kas atbilst projekta 0,000 atzīmei. Autostāvvieta <strong>un</strong> pievadceļi paredzēti asfaltēti, bet gājēju<br />
celiņi tiks izklāti ar bruģakmeni. Apzaļumošanu veic ar zālāju <strong>un</strong> kokiem.<br />
2. Ēkas telpiskais plānojuma risinājums<br />
Objekts ir 2 stāvu sabiedriskā ēka. Ēkas gabarītizmēri ir 29,631,6 m. Tai ir paredzēta viena galvenā<br />
ieeja/izeja <strong>un</strong> 3 avārijas izejas.<br />
1. stāva plānojums<br />
Nr. Telpas nosaukums Platība, m 2<br />
1,01 Vējtveris 11,4<br />
1,02 Apmeklētāju zāle 248,3<br />
1,03 Suvenīru veikals 14,3<br />
1,04 Evakuācijas kāpņu telpa 12,7<br />
1,05 Katlu telpa 10,4<br />
1,06 Velo noma 17,5<br />
1,07 Kāpņu <strong>un</strong> lifta priekštelpa 22,7<br />
1,08 Lifts 5,5<br />
1,09 Palīgtelpa 4,0<br />
1,10 Dušas 13,0<br />
1,11 WC 4,7<br />
1,12 WC 11,9<br />
1,13 WC 8,3<br />
1,14 Gaitenis 29,0<br />
1,15 Mantu glabātava 14,9<br />
1,16 Muzejs 64,0<br />
1,17 Noliktava 33,0<br />
1. stāvā kopā 525,6<br />
Kopējie ēkas telpu raksturlielumi:<br />
Telpu platība: 963,6 m 2<br />
Sienu atveru virsma: 381 m 2<br />
Sienu virsma: 409 m 2<br />
2. stāva plānojums<br />
Nr. Telpas nosaukums Platība, m 2<br />
2,01 Halle 73,2<br />
2,02 Konferenču zāle 120,3<br />
2,03 Gaitenis 24,3<br />
2,04 Sapulču telpa 34,4<br />
2,05 Kabinets 18,6<br />
2,06 Kabinets 16,5<br />
2,07 Kabinets 20,5<br />
2,08 Kabinets 24,0<br />
2,09 Atpūtas telpa 25,4<br />
2,10 WC 3,4<br />
2,11 Palīgtelpa 17,5<br />
2,12 Evakuācijas kāpņu telpa 12,7<br />
2,13 Lifts 5,5<br />
2,14 WC 3,3<br />
2,15 WC 3,3<br />
2,16 Terase 35,1<br />
2. stāvā kopā 438<br />
4
Telpu dabiskai apgaismošanai ir ierīkoti plastikāta logi Rehau „Geneo”. Āra durvīs arī izmantots Rehau<br />
piedāvātais „Geneo” profils ar trīskāršo stiklojumu. Kāpnes izgatavotas no monolītā dzelzsbetona ar metāla<br />
margām <strong>un</strong> koka apdari.<br />
3. Inženiertehniskie risinājumi<br />
Ūdens apgāde<br />
Ūdens apgāde tiek nodrošināta pieslēdzoties Valkas pilsētas ūdensvadam.<br />
Kanalizācijas sistēma<br />
Kanalizācijas notekūdeņu aizvadīšana tiek nodrošināta pieslēdzoties Valkas pilsētas kanalizācijas tīklam.<br />
Ventilācija<br />
Ēkā ir ierīkota mehāniskā ventilācijas sistēma ar gaisa kondicionēšanas iespēju. Kondicionieri atrodas uz<br />
ēkas jumta.<br />
Siltumapgāde<br />
Ēkas pirmajā stāvā ir apkures telpa, kurā atrodas autonoms gāzes katls, kas nodrošina patērētājus ar silto<br />
ūdeni <strong>un</strong> gada kustajā laikā nodrošina ēkas apkuri.<br />
Elektroapgāde<br />
Elektroapgādi nodrošina zemē ierakti kabeļi, kuri pieslēgti pie „Latvenergo” maiņstrāvas tīkla 380/220 V.<br />
Elektroenerģiju patērē sadzīves <strong>un</strong> saimnieciskajām vajadzībām.<br />
Telekom<strong>un</strong>ikācijas<br />
Ēkas telefoni ir pieslēgti vietējai telefonu līnijai saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem.<br />
4. Konstruktīvais risinājums<br />
4.1 Pamati<br />
Lentveida monolītie dzelzsbetona pamati – pamatu biezums 300 mm, betona klase B16. Pamatu iebūves<br />
dziļums gr<strong>un</strong>tī – 1,3 m. Pamatu pēdas biezums – 500 mm, augstums – 300 mm, stiegrojums – Ø10 klase AIII.<br />
Virspamats no ārpuses siltināts ar 30 mm ekstrūdētā putu polistirola loksnēm. Pie pamatu pēdas ierīkota drenāžas<br />
sistēma.<br />
Pamatu kopējais garums: 146,9 m<br />
Nepieciešamais betona daudzums: 100 m 3<br />
stiegrojuma garums: 440,7 m<br />
putu polistirola daudzums: 3,6 m 3<br />
Zem kolonnām 4m dziļumā tiek izvietoti skrūvpaļi ar diametru 360 mm <strong>un</strong> nestspēju 343 kN.<br />
5
4.2. Nesošās sienas<br />
1. Apmetums 10mm (līmjava Serpo 410, fasādes gr<strong>un</strong>ts, apmetums Serpo 218)<br />
2. Siltumizolācija 100 mm (Paroc UNS 37)<br />
3. Gāzbetona bloki 300 mm (Aeroc EcoTherm Plus 300)<br />
5. Špaktelējums 10 mm (apmetums maxit IP 18, nobeiguma špaktele Vetonit LR+)<br />
6. Krāsojums<br />
Kopējā sienas virsma: 409 m 2<br />
Nepieciešamais bloku daudzums: 3580 gab.<br />
Līmjavas patēriņš <strong>un</strong> daudzums: 6,5 kg/m 2 , 4 tonnas<br />
Apmetuma daudzums: Serpo 410 - 8t, Serpo 218 – 2,5t<br />
Siltumizolācija: 43 m 3<br />
Špahtelējums: 1,2 kg/m 2 /mm, 3,5t maxit IP 18/ 1,5t Vetonit LR+<br />
4.3 Starpsienas<br />
1. Krāsojums<br />
2. Špaktelējums 10 mm (apmetums maxit IP 18, nobeiguma špaktele Vetonit LR+)<br />
3. Ģipškartona plāksnes<br />
4. OSB plāksnes<br />
5. Metāla karkass<br />
6. OSB plāksnes<br />
7. Ģipškartona plāksnes<br />
8. Špaktelējums 10 mm (apmetums maxit IP 18, nobeiguma špaktele Vetonit LR+)<br />
9. Krāsojums<br />
Starpsienu garums 1. stāvā: 69,7 m<br />
Starpsienu garums 2. stāvā: 78,0 m<br />
Kopējā sienas virsma: 545 m 2<br />
Līmes patēriņš <strong>un</strong> daudzums: 2,6 kg/m 2 , 1430 kg<br />
Špaktelējuma daudzums: 1,2 kg/m 2 /mm, 3,9t maxit IP 18/ 1,9t Vetonit LR+<br />
6
4.4 Pārsegumi<br />
1. stāva grīda<br />
Augstuma atzīme 0,000<br />
Platība: 525,6 m 2<br />
Biezums Nepieciešamais daudzums<br />
1. Grīdas segums 10 mm 530 m 2<br />
2. Slīpēts, dispersi stiegrots betona slānis 100 mm 105,5 m 3<br />
3. Siltumizolācija (Paroc GRS 20) 30 mm 16,5 m 3<br />
4. Hidroizolācija 0,2 mm 525,6 m 2<br />
5. Keramzīts 50 mm 26,5 m 3<br />
6. Šķembas 150 mm 79,5 m 3<br />
7. Noblīvēta gr<strong>un</strong>ts<br />
Kopējais grīdas biezums: 340,2 mm<br />
1. stāva pārsegums zem apkurināmas telpas<br />
Augstuma atzīme 3,900<br />
Platība: 402,9 m 2<br />
Biezums Nepieciešamais daudzums<br />
1. Grīdas segums 10 mm 402,9 m 2<br />
2. Izlīdzinošais slānis 40 mm 16,12 m 3<br />
3. Skaņas izolācija 20 mm 8,06 m 3<br />
4. Saliekams dz/b 220 mm<br />
5. Špaktelējums 10 mm 4,03 m 3<br />
6. Krāsojums<br />
Kopējais pārseguma biezums: 300 mm<br />
1. stāva pārsegums zem terases<br />
Platība: 35,1 m 2<br />
Biezums Nepieciešamais daudzums<br />
1. Grīdas segums 10 mm 35,1 m 2<br />
2. Hidroizolācija 0,2 mm 35,1 m 2<br />
3. Izlīdzinošais slānis 40 mm 1,41 m 3<br />
4. Siltumizolācija 100 mm 3,51 m 3<br />
5. Tvaika izolācija 0,2 mm<br />
6. Saliekams dz/b 220 mm 6,32 m 3<br />
7. Špaktelējums 10 mm 0,351 m 3<br />
8. Krāsojums<br />
Kopējais pārseguma biezums: 380,4 mm<br />
7
1. stāva pārsegums zem jumta<br />
Platība: 123,3 m 2<br />
Biezums Nepieciešamais daudzums<br />
1. Siltumizolācija 200 mm 24,66 m 3<br />
2. Tvaika izolācija 0,2 mm 123,3 m 2<br />
3. Monolīts dz/b 220 mm 24,66 m 3<br />
4. Špaktelējums 10 mm 1,24 m 3<br />
5. Krāsojums<br />
Kopējais pārseguma biezums: 430,2 mm<br />
2. stāva pārsegums<br />
Augstuma atzīme: 7,700 m<br />
Platība: 438 m 2<br />
Biezums Nepieciešamais daudzums<br />
1. Siltumizolācija 200 mm 87,60 m 3<br />
2. Tvaika izolācija 0,2 mm 438 m 2<br />
3. Saliekamais dz/b 220 mm<br />
4. Špaktelējums 10 mm 4,38 m 3<br />
5. Krāsojums<br />
Kopējais pārseguma biezums: 480,2 mm<br />
Jumta konstrukcija<br />
Platība: 691,1 m 2<br />
Biezums Nepieciešamais daudzums<br />
1. Jumta segums 50 mm 691,1 m 2<br />
2. OSB plāksnes 18 mm 691,1 m 2<br />
3. Tvaika izolācija 0,2 mm 691,1 m 2<br />
4. Latojums 50 mm<br />
5. Spāres 150 mm<br />
Kopējais pārseguma biezums: 268,2 mm<br />
8
Jumta konstrukcija virs konferenču zāles<br />
Platība: 46,43 m 2<br />
Biezums Nepieciešamais daudzums<br />
1. Jumta segums 50 mm 46,43 m 2<br />
2. OSB plāksnes 18 mm 46,43 m 2<br />
3. Siltumizolācija 160 mm 7,43 m 3<br />
4. Tvaika izolācija 0,2 mm 46,43 m 2<br />
5. Latojums 50 mm<br />
6. Tērauda sijas 200 mm<br />
7.Piekārtā griestu konstrukcija 100 mm<br />
Kopējais pārseguma biezums: 578,6 mm<br />
1. Darba organizācijas apraksts<br />
novembrī.<br />
<strong>Būvdarbu</strong> <strong>tehnoloģija</strong><br />
<strong>Būvdarbu</strong> sākums paredzēts 2011. gada 4. aprīlī, bet ēkas nodošana ekspluatācijā ieplānota 2011. gada 10.<br />
Darbā tiek algoti prasībām atbilstošas kategorijas darbinieki. Strādnieki strādā vienā maiņā. Darba dienas<br />
sākas plkst. 8.00. <strong>un</strong> beidzas plkst. 17.00, ar pusdienu pārtraukumu no 12.00 - 13.00. Sestdienās, svētdienās <strong>un</strong><br />
svētku dienās darbs objektā nav paredzēts, bet īpašu apsvērumu dēļ var tikt piemērotas virsst<strong>un</strong>das. Darbiniekiem<br />
nodrošināti atbilstoši sadzīves apstākļi – paredzēti vagoniņi, kur atrodas ģērbtuves, telpas pusdienošanai <strong>un</strong> atpūtai,<br />
kā arī tualetes <strong>un</strong> dušas.<br />
Darbus objektā uzrauga <strong>un</strong> kontrolē sertificēts <strong>darba</strong> vadītājs, no kura <strong>darba</strong> dienas sākumā celtnieki saņem<br />
<strong>darba</strong> uzdevumu. Būvmateriālu, konstrukciju <strong>un</strong> citu būvelementu kvalitāti pārbauda meistari, darbu vadītāji,<br />
kontroles komisijas, tehniskās uzraudzības <strong>un</strong> autoru uzraudzības dienesti. Pārbaužu rezultātus ieraksta darbu<br />
veikšanas žurnālā, sastāda aktus segtiem darbiem. Darba dienas beigās strādnieku brigādes vecākie atzīmē<br />
paveiktos darbus <strong>un</strong> iepazīstas ar nākamās dienas plānu.<br />
2. Drošības tehnikas noteikumi, <strong>darba</strong> aizsardzība <strong>un</strong> ug<strong>un</strong>s<strong>drošība</strong>s pasākumi<br />
Pēc būvatļaujas saņemšanas tiek norīkots, ar uzņēmuma vadītāja rakstisku rīkojumu, atbildīgais būvdarbu<br />
vadītājs par <strong>darba</strong> aizsardzību, ug<strong>un</strong>sdrošību <strong>un</strong> bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību (neatkarīgi no tā vai pasūtītājs<br />
ir vai nav nozīmējis <strong>darba</strong> aizsardzības koordinatoru). Atbildīgajai persona ir veikta atbilstoša apmācība <strong>darba</strong><br />
aizsardzībā, ug<strong>un</strong>sdrošībā <strong>un</strong> par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību licenzētā mācību iestādē, <strong>un</strong> ir apliecinoši<br />
dokumenti/apliecības (Latvijas Republikas Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.323 “Noteikumi par apmācību<br />
<strong>darba</strong> aizsardzības jautājumos”).<br />
9
Darba aizsardzības pasākumi veicami atbilstoši šī būvlaukuma <strong>darba</strong> aizsardzības <strong>un</strong> ug<strong>un</strong>s<strong>drošība</strong>s<br />
plānam. Ja šajā <strong>darba</strong> aizsardzības <strong>un</strong> ug<strong>un</strong>s<strong>drošība</strong>s plānā kādā jomā nav noteiktas konkrētas prasības, tad<br />
galvenais būvuzņēmējs darbus organizē/koordinē ievērojot LR “Darba aizsardzības likumam” <strong>un</strong> tā papildinājumus<br />
- MK noteikumi Nr. 379 “Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība” , MK noteikumi Nr. 92 “Darba<br />
aizsardzības prasības, veicot būvdarbus” <strong>un</strong> MK noteikumi Nr.82 “Ug<strong>un</strong>s<strong>drošība</strong>s noteikumi” prasības.<br />
Būvlaukuma galvenais būvuzņēmējs izstrādā būvlaukuma iekšējās kārtības, <strong>darba</strong> <strong>drošība</strong>s, ug<strong>un</strong>s<strong>drošība</strong>s<br />
<strong>un</strong> apsardzes noteikumus tieši šim būvlaukumam piemērotus, ievērojot, kā arī nepārkāpjot Latvijas Republikas<br />
likumus <strong>un</strong> saistošos normatīvos aktus. Ar aukstāk minētajiem noteikumiem Galvenais būvuzņēmējs iepazīstina<br />
visus darbuzņēmējus <strong>un</strong> būvniecības procesā iesaistītās personas, ja viņu darbs ir saistīts ar būvlaukuma<br />
apmeklēšanu.<br />
Būvuzņēmējs organizē visu darbinieku veselības uzraudzību, īpaši vēršot uzmanību darbiniekiem, kuru<br />
darbs saistīts ar kāpšanu <strong>un</strong> strādāšanu augstumā, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.527 “Kārtība, kādā<br />
veicama obligātā veselības pārbaude”.<br />
Katrai objekta būvniecībā iesaistītai personai tiek veikta <strong>darba</strong> aizsardzības ievadinstruktāža, <strong>darba</strong><br />
aizsardzības instrukcijas <strong>darba</strong> vietā <strong>un</strong> ug<strong>un</strong>s<strong>drošība</strong>s instrukcija, <strong>un</strong> darbinieks ar savu parakstu apliecina, īpašā<br />
šim nolūkam iekārtotā žurnālā to, ka ir iepazinies ar <strong>darba</strong> aizsardzības <strong>un</strong> ug<strong>un</strong>s<strong>drošība</strong>s prasībām būvlaukumā.<br />
Instruktāžu/apmācību veic būvuzņēmēja atbildīgais būvdarbu vadītājs, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu<br />
NR.323 “Noteikumi par apmācību <strong>darba</strong> aizsardzības jautājumos” prasībām. Būvlaukumā ir visas nepieciešamās<br />
instrukcijas, kuras atrodas būvlaukuma birojā.<br />
Galvenā būvuzņēmēja atbildīgais būvdarbu vadītājs pirms darbu uzsākšanas pārliecinās, vai ir apzinātas<br />
esošās kom<strong>un</strong>ikācijas – elektrolīnijas, sakaru <strong>un</strong> TV gaisa <strong>un</strong> zemes kabeļi, gāzes vadi/caurules, ūdens <strong>un</strong><br />
kanalizācijas caurules.<br />
Būvlaukumā tiek iekārtotas <strong>un</strong> ar informācijas zīmēm apzīmētas – pirmās medicīniskās palīdzības<br />
sniegšanas vieta/as (atkarībā no nodarbināto skaita <strong>un</strong> piekļūšanas), sakari neatliekamās palīdzības izsaukšanai ar<br />
norādītiem tālruņa numuriem attiecīgā dienesta izsaukšanai (ug<strong>un</strong>sdzēsības <strong>un</strong> glābšanas, policijas, ātrās<br />
medicīniskās palīdzības <strong>un</strong> citi dienesti).<br />
Darbinieku vajadzībām tiek iekārtotas – ģērbtuves, atpūtas telpas, tualetes <strong>un</strong> dušas (atkarībā no<br />
nodarbināto skaita <strong>un</strong> piekļūšanas iespējām) ievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr.125 “Darba aizsardzības<br />
prasības <strong>darba</strong> vietās” prasības.<br />
Būvlaukumā atbilstoši izstrādātajam ģenerālplānu tiek izvietotas/uzstādītas/ierīkotas ug<strong>un</strong>sdzēšanas stends,<br />
ierīces <strong>un</strong> evakuācijas ceļi ievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr.82 “Ug<strong>un</strong>s<strong>drošība</strong>s noteikumu” minimālās<br />
prasības (pulvera ug<strong>un</strong>sdzēšamie aparāti (pārnēsājamie) ja<strong>un</strong>būvēs uz 800 m 2 3*4 kg., vai 2*6 kg.).<br />
Būvlaukuma ceļi (tai skaitā piebraucamie), <strong>darba</strong> vietas, evakuācijas ejas <strong>un</strong> pieejas <strong>darba</strong> vietām regulāri<br />
jātīra, jāuztur kārtībā.<br />
Visi nodarbinātie jānodrošina ar atbilstošiem individuālās aizsardzības līdzekļiem, kuri ir ar EC marķējumu<br />
<strong>un</strong> atbilstošām lietošanas instrukcijām (īpaša uzmanība tiek pievērsta galvas aizsardzībai (aizsargķiveres) <strong>un</strong><br />
atbilstoši <strong>darba</strong> apavi (ar pēdu, purngala aizsardzību)). <strong>Būvdarbu</strong> vadītājs kontrolē aizsardzības līdzekļu<br />
10
pielietošanu atbilstoši <strong>darba</strong> aizsardzības instrukciju, būvlaukuma iekšējās kārtības <strong>un</strong> Ministru kabineta noteikumu<br />
Nr.372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālās aizsardzības līdzekļus” prasībām.<br />
<strong>Būvdarbu</strong> vadītājs veic nepieciešamos pasākumus, lai pasargātu darbiniekus no <strong>darba</strong> vides trokšņa radīto<br />
risku saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.66 “Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret<br />
<strong>darba</strong> vides trokšņa radīto risku” prasībām.<br />
Būvlaukumā izmantotajam <strong>darba</strong> aprīkojumam ir jābūt ar EC marķējumu <strong>un</strong> ar atbilstošām lietošanas<br />
instrukcijām. Lietojot <strong>darba</strong> aprīkojumu jāievēro Ministru kabineta noteikumu Nr.44 “Noteikumi par minimālajām<br />
<strong>darba</strong> <strong>drošība</strong>s <strong>un</strong> veselības aizsardzības prasībām <strong>darba</strong> aprīkojuma lietošanā” prasības. Īpaša uzmanība jāpievērš<br />
sastatnēm, obligāti jābūt tehniskajai dokumentācijai. Pēc sastatņu uzstādīšanas obligāti jāsastāda sastatņu<br />
pieņemšanas, nodošanas akts, <strong>un</strong> tikai pēc tam drīkst uzsākt darbus uz tām (komisijā ir vismaz divas personas 1.<br />
būvdarbu vadītājs, kurš organizēs darbus uz sastatnēm <strong>un</strong> 2. galvenā būvuzņēmēja atbildīgais būvdarbu vadītājs, ja<br />
sastatnes uzstāda trešā persona, tad arī viņu pārstāvis piedalās). Sastatņu montāžu <strong>un</strong> demontāžu drīkst veikt tikai<br />
speciāli apmācīti/instruēti darbinieki. Sastatnes atkārtoti jāpārbauda, ja ir bijis:<br />
Stiprs vējš (12 m/s <strong>un</strong> stiprāks);<br />
Spēcīgs sniegputenis;<br />
Vai, ja ir mainīta sastatņu sākotnējā konstrukcija.<br />
Būvuzņēmējs darbus organizē tā, lai pēc iespējas prioritāte būtu kolektīviem aizsardzības<br />
līdzekļiem/pasākumiem nevis individuāliem (piemēram, lai katram nevajadzētu izsniegt <strong>un</strong> atgādināt par <strong>drošība</strong>s<br />
jostu lietošanu bīstamajās vietās tiek uzstādīts drošs aizsarg nožogojums, kur <strong>darba</strong> vietas, ejas <strong>un</strong> evakuācijas ceļi<br />
ir izvietoti 1,5 m <strong>un</strong> augstāk, kā arī bedres, grāvji, padziļinājumi, ja to malas var nogrūt/iebrukt, vai pastāv risks<br />
iekrist ūdenī). Iespēju robežās organizēt attiecīgā <strong>darba</strong> veikšanu no drošākas pozīcijas (piemēram, pieslienamo<br />
kāpņu vietā izmantot pārvietojamās pastatnes). Pēc iespējas novērst smagumu pārvietošanu, ar cilvēku fizisko<br />
spēku aizstājot ar mehāniskām ierīcēm (trīši, vinčas, pacēlāji utt.).<br />
Katram celtnim ir jābūt automātiskajam celtspējas ierobežotājam. Pirms kravas pacelšanas jāpārbauda<br />
cēlējštropes vai citu satveršanas ierīču <strong>drošība</strong>. Ja paceļamās konstrukcijas masa ir tuva celtņa celtspējai, tad<br />
vispirms to paceļ 10 - 20 cm no zemes, pārliecinās par štropēšanas <strong>un</strong> celtņa drošību <strong>un</strong> tikai pēc tam konstrukciju<br />
paceļ augstāk <strong>un</strong> pārvieto uz montāžas vietu. Pārtraukumos aizliegts atstāt kravu paceltā stāvoklī. Aizliegts pārbīdīt<br />
konstrukcijas <strong>un</strong> citus elementus pēc to novietošanas <strong>un</strong> atbrīvošanas no cēlējštropēm. Tāpat nedrīkst pārvietot<br />
montējamo konstrukciju virs <strong>darba</strong> vietām, kur atrodas cilvēki, bet, montējot no transportlīdzekļiem, - pāri šofera<br />
kabīnei.<br />
Darba aizsardzības <strong>un</strong> ug<strong>un</strong>s<strong>drošība</strong>s prasību ievērošanas/īstenošanas/realizēšanas uzraudzību, atbilstoši<br />
šim <strong>darba</strong> aizsardzības <strong>un</strong> ug<strong>un</strong>s<strong>drošība</strong>s plānam, veic <strong>darba</strong> aizsardzības koordinators. Darba aizsardzības<br />
koordinators regulāri apseko būvlaukumu <strong>un</strong> piedalās darbu plānošanas sapulcēs, ja nepieciešams sniedz<br />
konsultācijas <strong>un</strong> rekomendācijas <strong>darba</strong> aizsardzības <strong>un</strong> ug<strong>un</strong>s<strong>drošība</strong>s jautājumos.<br />
11
3. Vides aizsardzība<br />
Materiāli tiek uzglabāti speciāli šim nolūkam iekārtotās vietās. Atkritumi tiek savākti, uzglabāti speciālos<br />
konteineros <strong>un</strong> regulāri izvesti (šīs vietas tiek norādītas ģenplānā).<br />
Būvlaukumā izmantojamās bīstamās ķīmiskās vielas/produkti tiek uzglabāti atbilstoši instrukcijām,<br />
(noteikti ir jāņem vērā kādas vielas nedrīkst uzglabāt vienuviet/kopā) speciāli iekārtotās noliktavās (telpām jābūt<br />
vēdināmām) <strong>un</strong> lietojot jāņem vērā to lietošanas instrukcijas (datu lapas). Bīstamo ķīmisko vielu/produktu <strong>drošība</strong>s<br />
datu lapas ir aizpildītas atbilstoši likumam par “Ķīmisko vielu <strong>un</strong> ķīmisko produktu uzglabāšanu” <strong>un</strong> atrodas<br />
būvlaukuma birojā.<br />
Nedrīkst pieļaut videi kaitīgo vielu noplūdi apkārtējā teritorijā, kā arī notekūdeņu patvaļīgu aizplūdi pa<br />
zemes virsmu vai iesūkšanos gr<strong>un</strong>tī. Ja notekūdeņi ir pietiekami tīri <strong>un</strong> to prasības atbilst kanalizācijā novadāmajiem<br />
ūdeņiem – tos drīkst bez iepriekšējas attīrīšanas novadīt kanalizācijā. Ja tie neatbilst prasībām, tad veic to attīrīšanas<br />
procesu.<br />
Noņemtā augsnes kārta tiek pilnībā saglabāta <strong>un</strong> izmantota teritorijas sakopšanai pēc būvdarbu veikšanas.<br />
4. Sagatavošanas darbi<br />
4.1. Esošās situācijas fiksēšana<br />
Uzsākot būvlaukuma ierīkošanu, veikt situācijas dokumentālu fiksēšanu ar fotoattēliem, shēmām <strong>un</strong><br />
paskaidrojošu rakstu par esošo ceļu, ēku, apstādījumu <strong>un</strong> citu nozīmīgu objektu stāvokli. Uzsākot darbus<br />
būvobjektā, nepieciešams veikt tuvumā esošo ēku apsekojumu <strong>un</strong> uzmērījumu, lai konstatētu <strong>un</strong> nofiksētu ēku<br />
stāvokli. Apsekojuma gaitā shēmās <strong>un</strong> foto fiksāžā jāatspoguļo esošās plaisas <strong>un</strong> dažādas konstrukciju montāžas<br />
neprecizitātes. Uz plaisām uzliekamas ģipša markas deformāciju konstatēšanai <strong>un</strong> ģeodēziskās markas, kuras<br />
būvniecības laikā regulāri novēro, rezultātus iereģistrējot žurnālā. Ja blakus esošām ēkām rodas ja<strong>un</strong>as vai<br />
palielinās esošās plaisas, tad jākonstatē to cēloņi, nepieciešamības gadījumā jāpārtrauc būvdarbi, kuri varētu izraisīt<br />
deformācijas <strong>un</strong> plaisas, <strong>un</strong> jākonsultējas ar būvprojekta autoru.<br />
4.2. Esošo stādījumu aizsardzība<br />
Objekta teritorijā esošo koku stumbri tiks apšūti ar dēļiem 2,5 m augstumā, lai pasargātu tos no būvniecības<br />
laikā iespējamiem mehāniskiem bojājumiem. Kā arī jāveic sakņu sistēmas aizsardzība būvtehnikas darbības zonā.<br />
Esošo stādījumu aizsardzības darbi veicami saskaņā ar būvuzņēmēja izstrādāto kvalitātes plānu.<br />
4.3. Būvlaukuma nospraušana<br />
Ar ģeodēzijā pazīstamām metodēm tiek nosprausta robežlīnija, pa kuru tiks montēts pagaidu žogs. Šī<br />
robežlīnija kalpos par orientieri frontālā tipa iekrāvēja vadītājam. Šos darbus veic apakšuzņēmējs, kura specialitāte<br />
ir ģeodēzisko darbu veikšana.<br />
4.4. Augsnes virskārtas noņemšana<br />
Augsni paredzēts noņemt ar <strong>un</strong>iversālā frontālā iekrāvēja palīdzību. Augsnes kārta būvlaukumā sastāda<br />
vidēji 250 mm. Augsnes virskārtu noņem no būvdarbu veikšanas projektā paredzētā pagaidu laukuma <strong>un</strong><br />
12
pievadceļiem, kurus pēc būvdarbu veikšanas paredzēts asfaltēt, kā arī no plānotās ja<strong>un</strong>būves pamatnes. Norakto<br />
pamatni paredzēts izmantot teritorijas apzaļumošanai pēc būvdarbu beigām, tāpēc to novieto būvlaukuma teritorijā,<br />
kura netiek norakta.<br />
Norakt paredzēts 3729,1 m 2 laukumu <strong>un</strong> pārvietot 932,28 m 3 augsnes. Norakšanai izmantot divus<br />
Caterpillar 908 H iekrāvējus. Katrs iekrāvējs darbu sāk no sava piebraucamā ceļa.<br />
4.5. Pievadceļu, ēkas asu <strong>un</strong> zemes darbu nospraušana<br />
Šos darbus veic apakšuzņēmējs, kura specialitāte ir ģeodēzisko darbu veikšana. Pagaidu laukumu nosprauž,<br />
atrodot raksturīgos p<strong>un</strong>ktus <strong>un</strong> tajos iespraužot metāla mietus ar atstarotājiem galos. Šādi mietus izvieto ne biežāk<br />
kā ik pēc 3 metriem, lai tie netraucētu citu sagatavošanās darbu veikšanai.<br />
Paralēli pievadceļu <strong>un</strong> stāvlaukuma nospraušanai var uzsākt ēkas daļas nospraušanu. Ēkas asis nosprauž ar<br />
metāla mietiņiem, kuriem galos piestiprināti asu numuri. No galvenajām asīm atmēra sienu asis, sienu platumus,<br />
pamatu platumu <strong>un</strong> ierakumu atzīmes. Nesošo konstrukciju atbilstību projektam pārbauda ar elektronisko nivelieri.<br />
Tiek atzīmētas vietas, kur atradīsies pāļi.<br />
4.6. Pagaidu ceļi <strong>un</strong> stāvlaukums<br />
Pēc pievadceļu <strong>un</strong> stāvlaukuma nospraušanas darbiem tiek uzsākta šī laukuma sagatavošana ekspluatācijai.<br />
No ražotāja tiek atvestas šķembas ar frakciju 1 – 32 mm. Tās tiek vienmērīgi uzklātas 100 mm biezumā visā<br />
stāvlaukuma <strong>un</strong> pievadceļu zonā ar diviem greideri A 122.Viens greiders strādā no Rīgas ielas puses <strong>un</strong> veido<br />
galveno piebraucamo ceļu, pa kuru sākumā tiks transportēti materiāli, bet otrs greiders – veido izbraucamo ceļu<br />
būvlaukuma otrā pusē.<br />
Ceļu <strong>un</strong> laukuma malas blietē ar aprēķinu, lai izveidotu 2-3% kritumu uz malām, kur notecēt ūdenim.<br />
Blietēšana tiek veikta ar vibroplati Wacker DPU 6055.<br />
Būvlaukumā pēc pagaidu ceļu pabeigšanas transporta kustība paredzēta, iebraucot pa galvenajiem vārtiem no<br />
Rīgas ielas <strong>un</strong> izbraucot pa papildus vārtiem būvlaukuma aizmugurē. Krava tiek atstāta iepriekš saskaņotā vietā.<br />
Pēc būvdarbu beigšanas pagaidu laukumu paredzēts asfaltēt <strong>un</strong> izveidot par stāvvietu.<br />
4.7. Būvlaukuma norobežošana<br />
Būvlaukums ir norobežots ar 2,0 m augstu inventārtipa tipa pārvietojamu sētu, nodrošinot divviru vārtus<br />
pie iebrauktuves <strong>un</strong> izbrauktuves būvlaukumā. Būvtāfele ar būvlikumā noteikto informāciju ir novietota pie žoga<br />
uz Rīgas ielas pusi.<br />
Pārvietojamo sētu <strong>un</strong> divviru vārtus piegādā ar auto transportu no noliktavas <strong>un</strong> izkrauj ar autoceltni MAZ<br />
63038. Montāžu veic sākot no galveno vārtu puses <strong>un</strong> turpina pa visu būvlaukuma perimetru.<br />
Esošās apbūves apstākļos galvenais būvuzņēmējs iezīmē <strong>un</strong> norobežo bīstamās zonas, kuras apzīmē ar<br />
<strong>drošība</strong>s zīmēm <strong>un</strong> uzrakstiem, kā arī organizē/nodrošina, lai novērstu nepiederošu personu iekļūšanu būvlaukumā.<br />
Pie ieejām, iebrauktuvēm izvieto brīdinājuma, aizlieguma <strong>un</strong> <strong>drošība</strong>s zīmes (piemēram “nepiederošām personām<br />
ieeja aizliekta”, “uzmanību darbojas celtnis” u.t.t.).<br />
13
4.8. Apsardzes sistēma<br />
Būvuzņēmējs būvlaukumā nodrošina ar darbu izpildi saistīto materiālo vērtību apsardzi. Būvlaukuma<br />
apsardze nodrošina nepiederošu personu (t.i. personu bez speciālas caurlaides) iekļūšanu būvlaukuma teritorijā, kā<br />
arī veic ienākošo/izejošo materiālu, elektroinstrumentu <strong>un</strong> iekārtu reģistrāciju speciāli ierīkotā dežūržurnālā <strong>un</strong><br />
kontroli. Mazgabarīta būvmateriāli <strong>un</strong> instrumenti tiek uzglabāti pārvietojamā noliktavas konteinerī, kurš tiek<br />
noslēgts, noplombēts <strong>un</strong> nodots apsardzei <strong>darba</strong> dienas beigās.<br />
Pie ieejas būvlaukumā tiek uzstādīti prožektori.<br />
4.9. Inventārtipa pagaidu būvju ierīkošana<br />
Būvlaukumā tam paredzētajās vietās ar autoceltni MAZ 63038 novieto 7 pagaidu inventārtipa būves. Tās<br />
paredzētas strādniekiem kā ģērbtuves, apspriežu telpas, dušas <strong>un</strong> saimniecības telpas. Viena no būvēm paredzēta<br />
instrumentu glabāšanai, viena būvdarbu procesa organizatoriem <strong>un</strong> viena – apsardzes darbiniekiem. Tiek uzstādītas<br />
arī 2 tualetes.<br />
4.10. Būvmateriālu nokrautnes izveidošana<br />
Mazgabarīta materiālu <strong>un</strong> instrumentu noliktava tiek veidota pārvietojamā noliktavas konteinerī, to<br />
izvietojumu būvlaukumā skatīt būvdarbu ģenerālplānā. Lielgabarīta materiālu nokrautnes tiek veidotas saskaņā ar<br />
būvlaukuma ģenerālplānu. Piegādāto materiālu glabāšana notiek saskaņā ar materiālu glabāšanas noteikumiem.<br />
Nederīgiem <strong>un</strong> bojātiem materiāliem tiks norobežota <strong>un</strong> atzīmēta atsevišķa teritorijas daļa.<br />
Pirms būvlaukuma plānošanas rūpīgi jāpārdomā būvdarbu veikšanas secība, lai ātrāk izlietojamie būvmateriāli<br />
tiktu nokrauti tuvāk <strong>un</strong> būtu zināms, kad vieni materiāli tiks izlietoti <strong>un</strong> atbrīvosies vieta citu materiālu nokraušanai.<br />
4.11. Pagaidu inženierkom<strong>un</strong>ikāciju nodrošināšana būvniecības vajadzībām<br />
4.11.1. Būvlaukuma elektroapgāde<br />
Būvuzņēmējam jāpieprasa no „Latvenergo” tehniskie noteikumi par būvlaukuma pagaidu elektroapgādi.<br />
Būvlaukuma visas pagaidu ēkas pieslēdz pagaidu sadalei.<br />
Ārējai apgaismošanai izmanto 500W halogēna spuldžu prožektorus, kuri būvlaukumā izvietoti saskaņā ar<br />
būvdarbu ģenerālplānu. Ja<strong>un</strong>būves iekštelpu apgaismošanai izmanto pārvietojamus 100 - 200W halogēnās<br />
spuldzes. Izveido dubultizolācijas kabeļu instalāciju ar zemējumu.<br />
Nepieciešamā elektrojauda:<br />
Elektroinstrumenti 15 kW<br />
Iekšējais apgaismojums 0,6 kW<br />
Ārējais apgaismojums 0,5 kW<br />
14
1,1 – koeficients, kas ietver jaudas zudumu tīklā,<br />
PE = 15 kW – elektroinstrumentiem <strong>un</strong> ierīcēm nepieciešamā jauda ,<br />
Pie = 0,6 kW – iekšējam apgaismojumam nepieciešamā jauda,<br />
PE = 0,5 kW – ārējam apgaismojumam nepieciešamā jauda,<br />
cosφE = 0,6 – jaudas koeficients elektroierīcēm,<br />
cosφie = 1 – jaudas koeficients iekšējam apgaismojumam,<br />
cosφā = 1 – jaudas koeficients ārējam apgaismojumam,<br />
μE = 0,45 – elektroenerģijas izlietojuma vienlaicības koeficients elektroinstrumentiem,<br />
μie = 0,8 – elektroenerģijas izlietojuma vienlaicības koeficients iekšējam apgaismojumam,<br />
μā = 0,1 – elektroenerģijas izlietojuma vienlaicības koeficients ārējam apgaismojumam.<br />
Nepieciešamā pieslēguma jauda ir 13,46 kW. Pieslēgumu veic „Latvenergo” brigāde pie transformatora.<br />
Izveidojot/uzstādot būvlaukuma pagaidu elektroietaises <strong>un</strong> instalācijas tiek ievērotas “Elektroietaišu izbūves<br />
noteikumi” <strong>un</strong> šādas papildus prasības izveidojot kabeļu līnijas:<br />
virs iebrauktuvēm <strong>un</strong> vietās kur pārvietojas transports 6 m augstumā, vai ierakts zemē 0,5 m dziļumā ar<br />
papildu aizsardzību;<br />
<strong>darba</strong> vietās, ejās 2,5 m augstumā;<br />
elektroietaises <strong>un</strong> instalācijas vadi ir marķēti ar atbilstošām <strong>drošība</strong>s zīmēm;<br />
visiem elektrokabeļiem jābūt ar dubulto, gumijoto izolāciju;<br />
visām elektroietaisēm, savienotājiem <strong>un</strong> pagarinātājiem jābūt ar EC marķējumu, mitruma <strong>un</strong><br />
triecienizturīgā izpildījumā;<br />
visus augstāk minētos darbus drīkst veikt tikai speciāli apmācīts personāls (elektriķi/s) <strong>un</strong> vismaz vienam ir<br />
4. kvalifikācijas grupa “Elektroiekārtu tehniskās ekspluatācijas <strong>un</strong> <strong>drošība</strong>s tehnikas noteikumu zināšanu<br />
pārbaudē”.<br />
4.11.2. Būvlaukuma ūdensapgāde<br />
Sanitāri – higiēniskām vajadzībām ūdens būvlaukuma sanmezgla vagonā tiek nodrošināts no esošā ūdens<br />
ievada būvlaukuma teritorijā. <strong>Būvdarbu</strong> veikšanas laikam izmanto individuālo dzeramā ūdens piegādi maināmos<br />
ūdens traukos, kurus uzstāda būvlaukuma ofisā <strong>un</strong> ģērbtuvēs.<br />
Nepieciešamais ūdens daudzums:<br />
Qkop = Qraž + Qs + Qug<br />
Qkop – kopējais ūdens patēriņš, l/s,<br />
Qraž – ūdens patēriņš ražošanas vajadzībām, l/s,<br />
Qkop – ūdens patēriņš sadzīves <strong>un</strong> saimnieciskajām vajadzībām, l/s,<br />
Qkop – ūdens patēriņš ug<strong>un</strong>sdzēsības vajadzībām, l/s,<br />
15
1,2 – koeficients, kas ietver neparedzētus ūdens lietotājus,<br />
Qv = 275l - vidējais ūdens patēriņš cementa <strong>un</strong> jauktās javas sagatavošanas procesam,<br />
kn = 1,6 - patēriņa nevienmērības koeficients būvmontāžas darbos,<br />
8 - <strong>darba</strong> maiņas ilgums st<strong>un</strong>dās,<br />
3600 - sek<strong>un</strong>žu skaits st<strong>un</strong>dā.<br />
S – maksimālais strādnieku skaits maiņā,<br />
n1 = 20l – ūdens patēriņa norma vienam strādniekam (ir kanalizācijas tīkls),<br />
n2 = 50l – ūdens patēriņa norma dušām,<br />
kn = 2,7 – patēriņa nevienmērības koeficients<br />
kd = 0,3 – dušu lietošanas nevienmērības koeficients<br />
Qug = 20l/s - ūdens patēriņš ug<strong>un</strong>sdzēsības vajadzībām, jo būvlaukuma platība nepārsniedz 50ha;<br />
Qkop = 0,019 + 0,24 + 20 = 20,259l/s<br />
Tātad būvlaukumā ir jānodrošina ūdens pieslēgums ar 20,26 l/s.<br />
4.11.3. Pieslēgums sadzīves kanalizācijai<br />
Pēc tehniskās apsekošanas rezultātiem veic pagaidu saimnieciskās kanalizācijas pieslēgumu esošajai<br />
kanalizācija, iepriekš saskaņojot ar atbildīgo kompāniju.<br />
5. Zemes darbi<br />
Darbi tiek veikti saskaņā ar būvuzņēmēja izstrādātiem kvalitātes kontroles plāniem <strong>un</strong> izstrādāto tehnisko<br />
projektu. Tranšeju rakšana tiks veikta ar hidraulisko ekskavatoru. Tranšeja tiek rakta par 1,0 m platāka kā paredzētā<br />
pamatu pēda, lai varētu ērtāk izvietot veidņus. Tranšejas tiek raktas dziļāk kā paredzēta pamatu izbūve, lai varētu<br />
ieklāt šķembu slāni, kuru noblīvē ar vibroplati.<br />
Ekskavators virzās atpakaļgaitā pa neizraktās gr<strong>un</strong>ts virsmu, aiz sevis atstājot izrakto tilpni, <strong>un</strong> ber izrakto<br />
gr<strong>un</strong>ti blakus tranšejai, no kurienes to pārvieto frontālais iekrāvējs uz tai paredzēto pagaidu vietu. Ekskavācijas<br />
cikls sastāv no gr<strong>un</strong>ts iegrābšanas, pagriešanas, izbēršanas <strong>un</strong> pagriešanas iegrābšanas vietā. Darba ražīgums<br />
atkarīgs no gr<strong>un</strong>ts, ierakuma formas <strong>un</strong> izkraušanas vietas, kausa tilpuma <strong>un</strong> strādnieku kvalifikācijas, kurš strādā<br />
pie ekskavatora. Tā kā pagriezieniem ekskavators patērē 70% cikla laika, tad gr<strong>un</strong>ts atbēršanas vieta ir izvēlēta, lai<br />
veidotu pēc iespējas mazāku pagriešanas leņķi. Vidēji ekskavatora cikla ilgumu pieņem 20s.<br />
Šķembas piegādā ražotājfirma <strong>un</strong> novieto būvlaukumā paredzētajā vietā, lai frontālais iekrāvējs varētu tās<br />
nogādāt līdz tranšejām. Paralēli frontālā iekrāvēja <strong>darba</strong>m strādā arī operators ar vibroplati, kurš noblietē ieklāto<br />
gr<strong>un</strong>ti.<br />
16
Ekskavatora parametru noteikšana:<br />
Atrokamās gr<strong>un</strong>ts apjoms – 286,46 m 3<br />
Darbam atvēlētais laiks 8 h<br />
Ekskavatora ekspluatācijas ražīgums:<br />
Ekskavatora tehniskais ražīgums:<br />
kj – ekskavatora darbības laika izmantošanas koeficients,<br />
kkv – ekskavatora vadītāja kvalifikācijas ietekmes koeficients.<br />
Ekskavatora kausa tilpuma noteikšana.<br />
kuz–<br />
uzirdinājuma koeficients,<br />
n f = 60/tc = 3600/20 – ciklu skaits st<strong>un</strong>dā,<br />
ψ – kausa pildījuma koeficients.<br />
Rezultātā tiek izvēlēts kāpurķēžu ekskavators JCB JS 140 ar kausa tilpumu 0,5 m 3 .<br />
Frontālā iekrāvēja parametru noteikšana:<br />
Atrokamās gr<strong>un</strong>ts apjoms – 286,46 m 3<br />
Darbam atvēlētais laiks 8 h<br />
Frontālā iekrāvēja ekspluatācijas ražīgums:<br />
Frontālā iekrāvēja tehniskais ražīgums:<br />
kj – frontālā iekrāvēja darbības laika izmantošanas koeficients,<br />
kkv – frontālā iekrāvēja vadītāja kvalifikācijas ietekmes koeficients.<br />
Frontālā iekrāvēja kausa tilpuma noteikšana.<br />
t – viena cikla ilgums st<strong>un</strong>dās,<br />
kuz – uzirdinājuma koeficients,<br />
ka – darbības apstākļu ietekmes koeficients<br />
ψ – kausa pildījuma koeficients.<br />
17
Šī <strong>darba</strong> veikšanai tiks izmantots frontālais iekrāvējs Liebherr L554 ar kausa tilpumu 3,5 m 3 .<br />
Kad ekskavators pabeidzis darbu <strong>un</strong> pārvietojies uz nākamo pozīciju, strādnieki nolīdzina tranšeju gr<strong>un</strong>ts<br />
virsmu. Pēc nolīdzināšanas ar vibroplati Wacker DPU 3345 noblietē gr<strong>un</strong>ti, līdz tā sasniedz 0,2 MPa stiprību, ko<br />
pārbauda ģeotehnikas speciālists <strong>un</strong> fiksē darbu žurnālā.<br />
Kad gr<strong>un</strong>ts noblietētā, ar vienkausa frontāli iekrāvēju šķembas tiek iebērtas tranšejā vajadzīgajā vietā.<br />
Strādnieki ar lāpstām, līmeņrāžiem <strong>un</strong> latu palīdzību nolīdzina izbērto šķembu kārtu <strong>un</strong> novibrē ar rokas blieti.<br />
Pēc betonēšanas darbu pabeigšanas, tranšejas tiek aizraktas ar iepriekš izrakto gr<strong>un</strong>ti. To ber kārtās, ne<br />
biezākās kā 30 cm, katru kārtu noblīvējot līdz 1,6 kg/cm 3 . Aizbēršanu veic frontālais iekrāvējs.<br />
6. Pāļu darbi<br />
Lai nodrošinātu papildus nestspēju, zem kolonnām tiek izvietoti skrūvpāļi, kuru atrašanās vietu nosaka ar<br />
ģeodēziskajām metodēm <strong>un</strong> atzīmē ar marķieriem.<br />
Att. 6.1. Pāļu darbi<br />
Pēc projekta ir nepieciešami 13 pāļi, kuru garums ir 4 m, staba diametrs<br />
360 mm <strong>un</strong> nestspēja 343 kN. Tos būvlaukumā nogādā ar autotransportu no<br />
izplatītāja <strong>un</strong> novietoti nokrautnē.<br />
Skrūvpāļu montēšana notiek ar speciālu rotējošas iekārtas palīdzību, ko<br />
uzstāda uz smagās tehnikas (att. 6.1). Ar rotācijas kustību pulksteņrādītāja<br />
virzienā skrūvpāļi tiek ieskrūvēti gr<strong>un</strong>tī. Šo pāļu maksimāli pieļaujamais griezes<br />
moments 7500 N m.<br />
plātne.<br />
7. Ārējo inženierkom<strong>un</strong>ikāciju izbūves darbi<br />
Pēc ieskrūvēšanas pālim virsū tiek piemetināta 250250 mm liela<br />
Ārējo inženierkom<strong>un</strong>ikāciju izbūve darbi tiek veikti saskaņā ar būvuzņēmēja izstrādātiem kvalitātes<br />
kontroles plāniem, darbu veikšanas kalendāro grafiku <strong>un</strong> izstrādāto tehnisko projektu. Esošajām<br />
inženierkom<strong>un</strong>ikācijām: ūdensvadam, kanalizācijai, siltumtrases pievadam, elektrokabeļiem <strong>un</strong> būvlaukuma<br />
teritorijā esošam „Lattelekom” sakaru kabelim visā būvdarbu veikšanas laikā jāsaglabā aizsargzonu apzīmējumi.<br />
Darbi veicami, ievērojot esošo kom<strong>un</strong>ikāciju aizsardzības prasības. Tas pats attiecināms uz būvlaukuma<br />
nodrošinājuma pagaidu inženierkom<strong>un</strong>ikācijām.<br />
8. Betonēšanas darbi<br />
8.1 Pamatu betonēšanas darbi<br />
Kad beigti zemes darbi, tranšeju pamatnē ieklātas šķembas 100 mm kārtā <strong>un</strong> ieklāta pamatu hidroizolācija,<br />
var sākt monolīto lentveida pamatu betonēšanas darbus. Pamatus betonē, izmantojot DOKA inventārveidņus, kurus<br />
pirms darbu sākšanas, ja ir nepieciešams, notīra.<br />
18
Vairogu uzstādīšanu veic uz pamatnes gr<strong>un</strong>ts. To sāk ar stūra veidņu vairogu uzstādīšanu <strong>un</strong> turpina pa<br />
visu izraktās tranšejas perimetru. Ik pa katriem diviem metriem pretējos vairogus saista ar savilcēm <strong>un</strong> izstāda<br />
spraišļus. Vairogus jāuzstāda maksimāli tuvu vienu otram, lai betonēšanas laikā caur to starpām nesūktos cementa<br />
piens. Vietās, kur nav iespējams uzstādīt standarta vairogus, izmanto OSB plātņu vairogus.<br />
Pirms konstrukciju betonēšanas meistars apskata uzstādītos veidņus. Veidņu augstuma atzīmēm jāsakrīt ar<br />
projektā uzstādītajām augstuma atzīmēm. Veidņiem jābūt blīvi savienotiem, bez atstarpēm. Veidņu pārbaudē ir<br />
jānovērš novirzes no projektētā stāvokļa, ja tādas radušās.<br />
Stiegrojumu izgatavo uz vietas būvlaukumā <strong>un</strong> ievieto veidņos atbilstoši projektam. Stiegrojuma nemainīga<br />
stāvokļa nodrošināšanai izmanto distancerus. Stiegrojums iekraušanas, transportēšanas <strong>un</strong> izkraušanas laikā<br />
nedrīkst deformēties. Stiegru iekraušana <strong>un</strong> izkraušana notiek ar celtni.<br />
Betonu pasūta no rūpnīcas Valmierā. Pasūtījumu izpilda tikai pēc visu iepriekš minēto darbību veikšanas.<br />
Betonu ved ar speciāliem autobetonmaisītājiem, nodrošinot saskaņotās īpašības, kuras atrodamas celtniecības<br />
projekta dokumentācijā.<br />
Kad autobetonmaisītājs betonu ir atvedis, to iestrādā ar sūkņa palīdzību, ko regulē ar roku darbu. Betons ir<br />
rūpīgi jānoblīvē, ko dara ar dziļuma vibratoru. Lejot pamatus, pēdas daļu aizpilda līdz lējuma augstumam <strong>un</strong><br />
noblīvē. Veicot pamata daļas betonēšanu, betonu lej ik pa 30 cm biezām kārtām <strong>un</strong> blīvē visā pamatu augstumā.<br />
Betonmasas blīvēšanas ilgums vienā vietā 20 – 40 sek<strong>un</strong>des – ko norāda cementa piena parādīšanās. Darbības zonu<br />
nosaka strādnieks pēc betona virsmas. Kad vienā iegremdētā stāvoklī vibrēšana ir beigta, vibratoru izceļ <strong>un</strong> novieto<br />
nākamajā darbības zonā ar tādu attālumu, lai nepaliktu neizvibrēta betonmasa. Cementa piena plēvīte jānotīra ar<br />
metāla suku.<br />
Cietēšanas laikā betonam nepieciešama apkope. Betona brīvo virsmu pārklāj ar plēvi, lai aizkavētu<br />
mitruma iztvaikošanu. Pirmajās 3 dienās betons jālaista ik pēc trijām st<strong>un</strong>dām <strong>un</strong> vismaz reizi naktī, pēc tam – ne<br />
retāk kā trīs reizes diennaktī, līdz tas sasniedz 7 dienu vecumu. Tajā pašā laikā nedrīkst pieļaut betonmasas<br />
pakļaušanu saules, lietus <strong>un</strong> vēja, kā arī mehāniskajām <strong>un</strong> ķīmiskajām iedarbībām.<br />
Atveidņošana veicama tikai tad, kad betons ir sasniedzi 70% no projektētās stiprības. To nosaka ar kādu no<br />
nesagraujošo pārbaužu metodēm. Pamatu betona stiprība, pie kuras pieļaujama atveidņošana, ir 11 MPa. Pēc<br />
atveidņošanas veidņu elementus sašķiro, notīra <strong>un</strong> nogādā uz nokraušanas vietu.<br />
8.2 Grīdu betonēšana<br />
Pēc tam, kad virs sagatavotās šķembu kārtas tiek uzlikta hidroizolācijas plēve <strong>un</strong> siltumizolācijas materiāls,<br />
var sākt grīdas betonēšanas darbus.<br />
Betonu B15 piegādā no rūpnīcas ar autobetonmaisītāju <strong>un</strong> tas atbilst projektā noteiktajai specifikai. Betonu<br />
iestrādā 1500 – 2000 mm platās joslās, kuras citu no citas pirms betonēšanas atdala ar vadulām. Vadulu augstumu<br />
līmeņo pēc nepieciešamības <strong>un</strong> nostiprina ar koka mietiņiem. Sākumā betonu iestrādā katrā otrajā joslā <strong>un</strong> vadulas<br />
izmanto betona virsmas nolīdzināšanai ar mērlatu. Kad joslās iestrādātais betons ir pietiekami sacietējis, vadulas <strong>un</strong><br />
mietiņus noņem <strong>un</strong>, par vadulām izmantojot sacietējušo betonu, betonē pārējās joslas. Betona grīdas blietē, līdz<br />
parādās cementa piens, tad slīpē ar slīpmašīnu.<br />
19
8.4 Pārsegumu betonēšana<br />
Pirmajā stāvā pārsegumus paredzēts veidot no dobjajiem dzelzsbetona pārseguma paneļiem, taču ir<br />
vietas, kur paneļu ievietošana nav racionāla vai iespējama. Šajās vietās pēc pārseguma paneļu montāžas paredzēts<br />
betonēt monolītu pārseguma plātni, kura balstās uz tērauda profila sijām <strong>un</strong> mūra sienas vismaz 250 mm dziļumā.<br />
Betonēšanas gaitā īpaša uzmanība jāpievērš stiegrojuma izvietojumam <strong>un</strong> betona aizsargkārtas biezumam,<br />
kuru nodrošina ar speciālu fiksatoru palīdzību. Stiegras krustp<strong>un</strong>ktos tiek sasietas. Pirms siju montāžas rūpīgi<br />
jāpārliecinās, vai to balstījumu vietas atrodas vienā līmenī. Tās montē ar autoceltņa palīdzību.<br />
stiepli.<br />
Koka sijas, kas uzņem veidņa, betona <strong>un</strong> strādnieku radīto slodzi, piesien pie metāla sijām ar 3mm metāla<br />
8.5 Kāpņu laidu <strong>un</strong> laukumiņu betonēšana<br />
Kāpnes tiek veidotas uz metāla sijām. Vispirms tiek montētas kāpņu laidu <strong>un</strong> podestu sijas, tad montē<br />
veidņus DOKA. Tērauda sijas paredzēts apslēpt betonā, tāpēc no apakšas pie tām, izmantojot distancerus, tiek<br />
stiprināti veidņu vairogi ar 3 mm metāla stieplēm. Kāpņu laida pakāpieniem tiek veidoti tikai vertikālie veidņi, tā,<br />
lai no augšas veidņus varētu aizpildīt ar betonu, noblīvēt <strong>un</strong> nolīdzināt virsmu. Kāpņu starpstāvu laukumiņu veidņo<br />
līdzīgi pārsegumiem.<br />
Pēc veidņu montāžas ievieto stiegras <strong>un</strong> sāk betonēšanu. To dara sākot ar augšējo pakāpienu. Šādā veidā<br />
nobetonējamas parādes kāpnes <strong>un</strong> evakuācijas kāpnes.<br />
8.6 Ārējo kāpņu betonēšana<br />
Ēkai ir galvenā ieeja, kurai paredzētas kāpnes. Kāpņu betonēšanu var sākt pēc gr<strong>un</strong>ts atrakšanas <strong>un</strong><br />
pamatnes sagatavošanas attiecīgajā vietā.<br />
Ārējo kāpņu veidņu sānu <strong>un</strong> gala elementus atbilstoši projektā paredzētajiem izmēriem izgatavo no 18 mm<br />
biezas OSB plātnēm. Veidojot veidņus, jāatceras, ka gan lievenis, gan kāpņu pakāpieni jāveido ar nelielu kritumu<br />
uz ārpusi, lai varētu brīvi notecēt atmosfēras nokrišņu ūdens. Sānu veidņa elementu garenvirzienā apšuj ar 50x50<br />
mm šķērsgriezuma koka latām, kas izvietotas precīzi augšmalā, apakšā <strong>un</strong> katra pakāpiena līmenī. Pēc latu virsmas<br />
tiks līdzināta betonmasa. Izzāģētos <strong>un</strong> ar latām pastiprinātos veidņus precīzi uzstāda uz gr<strong>un</strong>ts <strong>un</strong> nostiprina ar koka<br />
mietiņiem, kurus iedzen zemē veidņu ārpusē. Mietiņiem jābūt veidņu elementu malās, pie katra pakāpiena <strong>un</strong><br />
lieveņa vidū. Pakāpiena veidņu elementus pienaglo pie elementu ārmalas <strong>un</strong> pie sienas piestiprinātiem atbalstiem.<br />
Pakāpienu veidņu elementiem nodrošina papildus stingumu ar vidējo saišķa dēli, ko piestiprina pie katram<br />
pakāpiena veidņa elementam pienaglotas atbalstlatas <strong>un</strong> dēļa galā slīpi iedzīta mietiņa.<br />
Pēc veidņu uzstādīšanas <strong>un</strong> nostiprināšanas jāizveido temperatūras šuve starp ēkas sienu <strong>un</strong> betonējamajām<br />
kāpnēm, ar bitumena mastiku pielīmējot ruberoīda loksni <strong>un</strong> no veidņu iekšpuses to pārklājot ar hermetizējošu<br />
temperatūras šuvju veidošanas materiālu. Pēc veidņu sagatavošanas betonēšanai brīvo platību veidņos var aizpildīt<br />
ar izturīgiem būvgružiem, atstājot no malām <strong>un</strong> augšpuses vismaz 150 mm platu joslu. Būvgružus ieteicams<br />
sablietēt savā starpā <strong>un</strong> ieblietēt zemē. Atlikušo brīvo veidņu daļu aizpilda ar B25 betonmasu <strong>un</strong> kārtīgi noblīvē.<br />
Betonēšanas laikā, kamēr betons vēl nav saistījies, paredzētajās margu statņu vietās ieliek plastmasas ieliktņus <strong>un</strong><br />
ļauj betonam 15 minūtes saistīties. Tad var sākt virsmu apstrādi ar metāla gludīklu. Vispirms uzmanīgi noņem<br />
20
vidējo saišķa dēli, tad pakāpienu veidņu elementus <strong>un</strong> izlīdzina vertikālās <strong>un</strong> horizontālās virsmas. Uzmanība<br />
jāpievērš iekšējiem <strong>un</strong> ārējiem stūriem. Kāpņu malējos vairogus atstāj uz 7 – 10 dienām.<br />
9. Mūrēšanas darbi<br />
600300200.<br />
Ēkas sienas tiek veidotas no Aerock gāzbetona blokiem. Ārsienās izmanto blokus ar izmēriem<br />
Mūrnieki <strong>darba</strong> vietā iekārtojas tā, lai viņi varētu ērti strādāt, brīvi kustēties <strong>un</strong> veikt darbus bez liekām<br />
kustībām, ērti paņemt materiālus – blokus <strong>un</strong> līmjavu, <strong>un</strong> <strong>darba</strong> rīkus. Šajā nolūkā ierīko 3 galvenās <strong>darba</strong> zonas:<br />
<strong>darba</strong>, materiālu <strong>un</strong> transportēšanas zonu. Darbu zonu paredz 0,6 m platumā starp veidojamo mūri <strong>un</strong> nokrautajiem<br />
materiāliem. Starp mūri <strong>un</strong> <strong>darba</strong> klāju atstāj 5 cm platu spraugu, pa kuru var nolaist svērteni, lai pārbaudītu mūra<br />
vertikālo stāvokli. Paralēli <strong>darba</strong> zonai izveido otru 1 m platu materiālu nokraušanas zonu, kurai jānodrošina<br />
strādnieku brīva pārvietošanās. Materiālu nokraušana <strong>darba</strong> zonā. Virzienauklas piestiprina pie kārtu latas<br />
aptverēm. Ar virzienauklas palīdzību mūrnieks panāk, ka gāzbetona bloku kārtas ir horizontālas <strong>un</strong> taisnas.<br />
AEROC rūpnīcā izgatavotiem blokiem vienā galā ir iestrādātas vertikālās rievas <strong>un</strong> otrā galā ierievji bloku<br />
savienošanai ar tā saukto "sauso šuvi", kā arī galos tiem ir montāžas kabatas (rokturi), kas ievērojami atvieglo<br />
bloku montāžu.<br />
Līme ar speciālu kausiņu tiek uzklāta tikai uz bloku horizontālajām virsmām.<br />
Bloki savā starpā savienojās ar tā saukto "sauso šuvi", ierievis savienojās ar rievu. Montāžas laikā bloki tiek<br />
likti cieši viens pie otra, kā arī jāseko, lai rievas kārtīgi iegultu ierievjos.<br />
21
Ja nepieciešams nozāģēt bloku galos esošās rievas vai ierievjus, tad arī blokam ar ko tas paredzēts savienot<br />
nozāģē rievas vai ierievjus, šajā gadījumā uz vertikālajām šuvēm tiek uzklāta bloku līme.<br />
Pirmās bloku rindas ieklāšana<br />
Izveido hidroizolāciju starp pirmo bloku rindu <strong>un</strong> pamatiem.<br />
Pirmo bloku rindu jāieklāj uz mūrjavas. Vispirms vietā novieto pirmo bloku <strong>un</strong> pēc tam nākamos liek cieši<br />
vienu pie otra, uz vertikālajām bloku virsmām līmi neliekot. Jāseko, lai katra bloka galā būtu vertikālās rievas.<br />
Pirmo bloku rindu novieto ļoti precīzi, šim nolūkam izmantojot gumijas āmuru <strong>un</strong> līmeņrādi. Kad java ir<br />
pietiekami sacietējusi, nolīdziniet bloku virsmu ar speciālu rīvdēli <strong>un</strong> notīriet putekļus ar slotiņu.<br />
Vertikālo šuvju aizpildīšana<br />
Maisīšanas traukā ielej ūdeni <strong>un</strong> AEROC bloku līmi. Līmes maisījumu samaisa atbilstoši pamācībai, kura<br />
atrodas uz iepakojuma. Pēc tam aizpilda bloku galos esošās rievas ar līmi, lai nodrošinātu nekustīgu gaisu<br />
vertikālajās šuvēs.<br />
22
Stiegrojuma iestrāde<br />
Pirmās bloku rindas augšējā virsmā iefrēzē padziļinājumus stiegru ievietošanai. Šim nolūkam izmanto<br />
rokas vai elektrisko frēzi. Ēkas stūros frēzējumam vienmērīgi jāturpinās uz šķērsojošo sienu.<br />
Pēc frēzēšanas iztīra padziļinājumus no gružiem <strong>un</strong> putekļiem, izmēra <strong>un</strong> sagriež vajadzīgā garuma<br />
stiegrojumu, kā arī izloka pēc vajadzības. Darbu veikšanai jāizmanto stiegrojums A-III Ø 8 mm.<br />
Izfrēzētos padziļinājumus piepilda ar AEROC bloku līmi <strong>un</strong> ievieto stiegrojumu. Jāpārliecinās vai<br />
stiegrojums ir kārtīgi pārklāta ar līmi, bet lieko līmi ir jānotīra no bloku virsmas.<br />
Koka vadulas<br />
Lai atvieglotu sienas mūrēšanu, ēkas stūros novieto nolīmeņotas koka latas, uz kurām ievilktas atzīmes pēc<br />
katriem 200 mm. Atzīmju vietās piestiprina auklu, kas atvieglos nākamās bloku rindas līmēšanu.<br />
23
Nākamo bloku rindu līmēšana<br />
Atbilstoši bloka platumam izvēlas vajadzīgā platuma līmjavas kasti <strong>un</strong> ielej tajā AEROC bloku līmi. Ar<br />
līmjavas vadulu uzklāj līmes maisījumu vienmērīgā slānī uz bloku virsmas. Bloku novieto paredzētajā vietā.<br />
Blokus līmeņo ar gumijas āmura <strong>un</strong> līmeņrāža palīdzību. Nākamos blokus novieto cieši vienu pie otra<br />
(vertikālā salaiduma vietā rievas pagaidām paliek neaizpildītas). Rindas beigās veic mērījumus, lai nozāģētu pēc<br />
nepieciešamā izmēra pēdējo bloku.<br />
Visprecīzāk blokus iespējams nozāģēt ar lentzāģi, tomēr arī ar rokas zāģi AEROC blokus var vienkārši<br />
sazāģēt vajadzīgajos izmēros.<br />
Tālāk seko vertikālo šuvju aizpildīšana, vajadzības gadījumā bloku virsmas pieslīpēšana ar rīvdēli <strong>un</strong><br />
attīrīšana no putekļiem (sk. Pirmās bloku rindas ieklāšana). Aukla tiek pacelta līdz latas nākamajai augstuma<br />
atzīmei <strong>un</strong> tiek sākta nākamās bloku rindas ieklāšana. Stiegrojums tiek iestrādāts bloku pirmajā, pēc tam katrā<br />
ceturtajā <strong>un</strong> obligāti pēdējā rindā pa visu ēkas perimetru. Tāpat arī uz pārsedžu atbalsta virsmas (apmēram 900 mm<br />
garumā).<br />
24
10. Montāžas darbi<br />
10.1 Kolonnu montāža<br />
Sliekamo dzelzsbetonu kolonnu montāža tiek veikta ar autoceltni MAZ 63038, kura celtspēja ir 25t,<br />
izlieces garums 19,7 m <strong>un</strong> augstums 21,3 m.. Kolonnas tiek nogādātas līdz montāžas vietai <strong>un</strong> stiprinātas pie pāļu<br />
plāksnes ar skrūvēm.<br />
10.2 Saliekamo dzelzsbetona pārsegumu montāža<br />
Pēc tam, kad no Aerock gāzbetona blokiem ir uzmūrēts ēkas pirmais stāvs līdz logu augšējam<br />
līmenim, sākas paneļu montāžas darbi. Šiem darbiem izmanto autoceltni MAZ 63038.<br />
Starpstāvu pārseguma paneļi tiek pasūtīti rūpnīcā, <strong>un</strong> tos būvlaukumā nogādā ar autotransportu. Elementu<br />
montāžu paredzēts veikt ar beznokrāves metodi. Sākumā tiek montēti īsākie pārseguma paneļi, kuri atrodas blakus<br />
kāpnēm. Smagākais elementa svars 2,8 t.<br />
Dzelzsbetona paneļi jāpārvadā ļoti uzmanīgi, lai transportēšanas laikā tie netiktu bojāti, tādēļ pielieto<br />
speciālus transportlīdzekļus – paneļu vedējus. Zem saliekamā dzelzsbetona konstrukcijām novieto taisnstūra<br />
šķērsgriezuma koka šķautņus, bet, novietojot dzelzsbetona konstrukcijas vairākās kārtās, starp tām jānovieto<br />
starplikas, kurām jābūt uz vienas vertikāles ar paliktņiem. Konstrukcijas transportlīdzeklī jānostiprina, ņemot vērā<br />
iespējamos grūdienus <strong>un</strong> vēja iedarbību. Nostiprinājumam jābūt tādam, lai viena elementa izkrišana nerosinātu<br />
pārējo elementu izkrišanu.<br />
Lai paneļu celšanu būtu droša, vienmēr jāizmanto <strong>drošība</strong>s ķēdes, kas atrodas pie skavām. Pirms plātņu<br />
pacelšanas <strong>drošība</strong>s ķēžu stiprinājumus pārbauda. Drošības ķēdi atāķē tikai tad, kad starp plātni, <strong>un</strong> balsta pamatni<br />
ir apmēram 100 mm atstarpe. Paneļu pacelšana jāveic tā, lai attālums starp traversas skavām <strong>un</strong> paneļa galiem<br />
paliek nemainīgs – aptuveni 200 mm. Traversas skavām attiecībā pret dobjo plātni jābūt simetriski izvietotām.<br />
Plātnēm, kurās ir iegriezumi, kas pie pacelšanas rada ekscentrisitāti, traversas skavas jācenšas izvietot tā, lai plātne<br />
būtu pēc iespējas horizontālā stāvoklī. Dobās plātnes montē tieši no transportlīdzekļa. Pārseguma plātne uz mūra<br />
virsmas jānolaiž lēni, bez triecieniem, lai kas vienlaicīgi skartu visu mūra virsmu. Ja pārseguma panelis ir novietots<br />
nepareizi, tad to paceļ ar celtni, izlīdzina izspiesto javu <strong>un</strong> pēc stāvokļa precizēšanas no ja<strong>un</strong>a novieto atpakaļ uz<br />
balstiem. Pārseguma paneļus sāk montēt no vienas malas. Dobajiem pārseguma paneļiem pirms montāžas<br />
nepieciešams aizbetonēt dobumu galus.<br />
Visas stiegras šuvēs ievieto saskaņā ar montāžas rasējumiem, nepieciešamības gadījumā izmanto stiegru<br />
distancerus. Starpplātņu šuvēs pie dobto paneļu balstiem apakšējā šuves daļā jāievieto enkurstiegrojums.<br />
Pārsegumam pa perimetru ievieto perimetrstiegrojumu, lai pārsegums darbotos kā vienots veselums <strong>un</strong> starp plātņu<br />
šuvēm neparādītos plaisas. Pirms šuvju aizpildīšanas ar betonu tās iztīra no putekļiem <strong>un</strong> gružiem. Šuvēs novietotie<br />
elektroinstalācijas kabeļi tiek ievietoti saskaņā ar projektu; ja nepieciešams tos ievietot plātnes garenvirzienā, tos<br />
ievieto plātnes dobumos.<br />
25
10.3 Pārsedžu montāža<br />
Logu <strong>un</strong> durvju pārsegšanai izmanto Aerock pārsedzes. Pārsedzes ir ar lieliem laidumiem,<br />
tāpēc to montāžai izmanto speciālu celšanas tehniku – autoceltni MAZ 63038. Pārsedzi uzstāda uz<br />
gāzbetona bloku ārsienām virs ailēm, nodrošinot 250 mm atbalstu uz mūra abās ailes pusēs. Jāseko<br />
līdzi, lai aile tiktu novietota precīzi <strong>un</strong> uz sienas neveidotos nelīdzenums. Uz pārsedzēm ir<br />
marķējums, kas norāda novietošanas plakni - bultiņai jābūt vērstai uz zemi <strong>un</strong> tekstam –<br />
horizontāli (Att. 10.3.1).<br />
10.4 Metāla konstrukciju montāža<br />
Metāla konstrukciju montāžā ietilpst metāla sijas <strong>un</strong> kāpņu elementi. Metāla konstrukciju montāža<br />
nepieciešama atsevišķo elementu noregulēšana. Montējot sijas, tās uzstāda uz kolonnu galvām vai atbalsta uz<br />
sienām ar autoceltņa palīdzību. Pie kolonnām sijas tiek pieskrūvētas, bet atbalsta mezglus sametina.<br />
11. Namdaru <strong>un</strong> jumiķu darbi<br />
11.1 Logu <strong>un</strong> vitrīnu montāža<br />
Logus būvlaukumā piegādā ražotājs pilnā komplektācijā statņos. Pie logu aiļu mūrēšanas jāievēro, ka loga<br />
bloka izmērs ir par 30 – 50 mm mazāks nekā loga ailes izmērs. Logu ailē novieto uz cietiem polimēra klucīšiem.<br />
Logu montāžai ir jāizmanto elastīgi enkuri, celtniecības dībeļi. Nolīmeņotu logu horizontālās novirzes nedrīkst<br />
pārsniegt 1,5 mm uz metru, bet vertikālās novirzes visā loga augstumā nedrīkst būt lielākas par 3 mm. Attālumi<br />
starp aplodas stiprinājuma profiliem nedrīkst pārsniegt 700 mm. Pirms montāžas šuvju aizpildīšanas tiek izņemti<br />
ķīlīši, kuri izmantoti logu fiksācijai. Lai nodrošinātu PVC logu ekspluatācijas prasības, loga montāžas šuves<br />
aizpilda ar putām. Putu siltinātāji nedrīkst saturēt bitumena piedevas <strong>un</strong> palielināt tilpumu pēc montāžas. Montāžas<br />
šuvēm pa visu loga perimetru ir jābūt blīvām <strong>un</strong> hermētiskām, lai samazinātu siltuma zudumus caur logiem <strong>un</strong><br />
palielinātu ēkas energoefektivitāti. Šuvju tvaika izolācijai iekšpusē ir jābūt ar lielāku pakāpi, nekā tvaika izolācijai<br />
ārpusē, kura savukārt ir noturīga pret tiešu ultravioleto staru ietekmi, mitrumu <strong>un</strong> vēju.<br />
11.2 Durvju montāža<br />
Att. 10.3.1<br />
Pārsedžu marķējums<br />
Sagatavojot durvju aili, vispirms pārbauda, vai tā ir taisna <strong>un</strong> līmenī. Jāpārliecinās, ka aile ir vismaz 20 mm<br />
platāka <strong>un</strong> 13 mm augstāka par durvju komplekta faktiskajiem izmēriem. Jāpārbauda atstarpe starp durvīm <strong>un</strong><br />
grīdu, lai durvis varētu brīvi vērt. Standarta atstarpe starp durvju apakšējo malu <strong>un</strong> grīdu ir 25 mm. Durvis uzstāda,<br />
novietojot durvju rāmi ailas centrā <strong>un</strong> nofiksējot ar ķīlīšiem tā, lai tās būtu vertikālā stāvoklī. Ķīļu pārus novieto<br />
rāmja pretējās pusēs tā, lai tie stingri saturētu rāmi, bet lai skrūves to neizliektu. Ar līmeņrādi <strong>un</strong> leņķi pārbauda,<br />
vai rāmis ir novietots taisni <strong>un</strong> taisnā leņķī pret sienu. Jāpārbauda horizontālie izmēri rāmja augšā, vidū <strong>un</strong> apakšā<br />
<strong>un</strong> jāpielāgo ķīļi tā, lai šie izmēri būtu vienādi. To, vai rāmis ir taisnā leņķī, pārbauda, nomērot diagonāles. Ja to<br />
garumi nav vienādi, rāmja stāvokli pielāgo, regulējot ķīļus, kamēr diagonāļu garumi sakrīt. Kad tas panākts, durvju<br />
rāmi pieskrūvē eņģu pusē. Rāmī ieliek durvis <strong>un</strong> pārbauda to vēršanos. Durvīm ir jāveras brīvi. Ja vēl joprojām<br />
nepieciešams rāmi pielāgot, to dara, regulējot ķīļus <strong>un</strong> montāžas skrūves. Kad rāmis ir taisns <strong>un</strong> durvis veras brīvi,<br />
26
jāpiestiprina ar skrūvēm arī rāmja slēdzenes puse. Kad tas paveikts, spraugu starp rāmi <strong>un</strong> sienu aizpilda ar<br />
minerālvati <strong>un</strong> veic apdares darbus. Kad durvis ir nostiprinātas, pieliek rokturus <strong>un</strong> aizvērējus.<br />
11.3 Nenesošo starpsienu izbūve<br />
Starpsienas izbūvē kā metāla karkasa sienas. Solis starp statņiem 570 mm tā, lai starp diviem statņiem<br />
precīzi ietilptu akmensvates siltinājuma loksnes. Šādu karkasa sienai garenvirzienā izvieto profilus ik pēc 600 mm,<br />
pie kuriem ar skrūvēm stiprina ģipškartona plāksnes. Ja siena paredzēta mitrā telpā (sanmezglos), tad vispirms to<br />
apšuj ar OSB plāksnēm 12 mm biezumā, šuves aizziežot ar bitumena mastiku, <strong>un</strong> virsū stiprina mitrumizturīgo<br />
ģipškartona plāksni. Starp statņiem savelk kom<strong>un</strong>ikāciju kabeļus. Starpsienas tiek aizpildītas ar minerālvates<br />
plāksnēm <strong>un</strong> apšūtas arī no otras puses.<br />
11.4 Jumta izbūve<br />
Jumta konstrukciju veido no koka spārēm <strong>un</strong> brusām. Pirmā stāva jumti tiek veidoti ar 10 O slīpumus, bet<br />
otrā stāva koka jumtam ir paredzēts 5 O slīpums.<br />
Vispirms notiek kokmateriālu transportēšana uz ēkas pirmā vai otrā stāva pārseguma. To veic ar autoceltni<br />
MAZ 63038. Visi konstrukciju atmērīšanas, izgatavošanas <strong>un</strong> montāžas darbi norisinās uz pirmā vai otrā stāva<br />
pārseguma. Vispirms uzstāda jumta krēslus, statņus <strong>un</strong> atgāžņus. Koka konstrukcijās veic nepieciešamos iekalumus<br />
<strong>un</strong> iezāģējumus. Tad uz tiem izvieto spāres. Pretkondensātplēvi ieklāj virzienā no zemākā p<strong>un</strong>kta uz augstāko,<br />
paralēli dzegai <strong>un</strong> stiprina pie spārēm ar līstēm. Perpendikulāri spārēm uzklāj jumta latojumu apmēram ik pēc 300<br />
mm atbilstoši jumta seguma uzklāšanas <strong>tehnoloģija</strong>s prasībām. Kad latojuma naglošana ir pabeigta, var sākt montēt<br />
OSB plāksnes, uz kurām balstīsies jumta segums. Tas paredzēts no profilētajām RUUKI loksnēm. Jumta segumu<br />
montē no jumta augšas uz apakšu, no viena stūra ejot uz pretējo, nodrošinot lokšņu pārklāšanos, lai ūdens netecētu<br />
uz konstrukcijas.<br />
Pēc fasādes apdares darbu beigšanas jāpiestiprina karnīzes <strong>un</strong> notekas, vējadēļi, kā arī jāmontē speciālas<br />
metāla noteces pie katras izbūves <strong>un</strong> jumta šķautnes.<br />
12. Izolācijas darbi<br />
12.1 Horizontālā hidroizolācija<br />
Pareizi <strong>un</strong> kvalitatīvi izveidota horizontālā hidroizolācija pasargā ēku no samitrināšanās <strong>un</strong> nodrošina tai<br />
daudz ilgāku mūžu, kā arī higiēniskus apstākļus telpās ēkas ekspluatācijas laikā. Veidojot horizontālo<br />
hidroizolāciju, jāņem vērā, ka ruļļmateriāla mala nedrīkst būt izvirzīta no sienas uz ārpusi, jo tad tā var uztvert<br />
lietus ūdeni <strong>un</strong> ievadīt to sienā. Horizontālo hidroizolāciju ierīko zem pamatu pēdām, starp pamatiem <strong>un</strong> gāzbetona<br />
bloku mūri, kā arī zem grīdām. Starp pamatiem <strong>un</strong> gāzbetona bloku mūri uzklāj ruberoīdu 2 kārtās uz izlīdzinātas<br />
betona virsmas tā lai šuves nesakristu. Ruberoīdu klāj bitumena mastikā. Pārējos abos gadījumos hidroizolāciju<br />
nodrošina ar polietilēna plēves palīdzību 0,2 mm biezumā.<br />
27
12.2 Pārsegumu <strong>un</strong> starpsienu izolācija<br />
Pārseguma izolācija notiek reizē ar jumta montāžu. Vispirms uz pārseguma tiek uzklāts siltumu izolējošais<br />
materiāls, tad uz jumta sāk montēt OSB plāksnes, lai nodrošinātu aizsardzību pret mitrumu. Izolējošajam<br />
materiālam ir svarīgi nodrošināt nebojātu struktūru <strong>un</strong> pēc iespējas sausākus apstākļus, jo mitruma ietekmē tas<br />
zaudē savas īpašības.<br />
Starpsienās izolāciju ievieto starp karkasu <strong>un</strong> nostiprina ar latojumu, kuram virsū skrūvē OSB plāksnes <strong>un</strong><br />
mitrumizturīgo ģipškartonu.<br />
13. Apdares darbi<br />
13.1 Ārējie apdares darbi<br />
darbiem.<br />
Ārējās fasādes apdares darbi tiek uzsākti pēc logu <strong>un</strong> durvju ievietošanas ailās <strong>un</strong> ieejas kāpņu betonēšanas<br />
Ārējos apdares darbus sāk ar sastatņu montāžu. Kā sastatnes izmanto tērauda cauruļu sastatnes, kuras<br />
sastāv no savstarpēji sastiprinātām tērauda caurulēm. Būtībā konstrukcija sastāv no vertikāliem statņiem, kuru<br />
apakšā ir pēda <strong>un</strong> regulēšanas vārsts, horizontāli garie stieņi balsta rāmi, uz kura atrodas <strong>darba</strong> klājs. Par sastatnēm<br />
izmanto Plettac SL70. Rāmja sastatņu pamatkomplektācijā ietilpst 6 galvenās komponentes: rāmji, klāji,<br />
diagonāles, borti, margas <strong>un</strong> pēdas. Papildus <strong>drošība</strong>i dažādā augstumā no horizontāliem stieņiem ir izvietotas<br />
starpmargas <strong>un</strong> šķērsmargas. Šķērsmargas ierīko tā, lai strādājot darbinieks nenokristu, starpmargas ierīko tā, lai<br />
strādājot ar saliektu ķermeni, strādnieks nenokristu. Klāju ierīko tā, lai no <strong>darba</strong> klāja nekristu dažādi priekšmeti,<br />
tāpēc izmanto atbalsta bortu vismaz 10 cm augstumā. Attālums starp horizontāliem stieņiem pa vertikāli ir vismaz<br />
2,0 m. Stabilitātei sastatnes ir jāpievieno apdares sienai samērā cieši <strong>un</strong> jālieto sastatņu turētājs sienā. Šo sastatņu<br />
uzstādīšanu atstāj iznomātāj firmas ziņā, respektīvi, Ramiteh. Darbam nelielā augstumā izmanto pastatnes,<br />
nelieliem atsevišķiem apjomiem izmanto saliekamās kāpnes, kuras pieslej pie sienas leņķī robežās starp 68˚ <strong>un</strong> 75˚.<br />
Ārsienas paredzēts siltināt ar PAROC FAS-4 100 mm biezām cietās akmensvates loksnēm. Loksnes uz<br />
būvlaukumu piegādā ražotājs, tās tiek atstātas nokraušanas nojumē <strong>un</strong> ir jātransportē uz būvdarbu vietu. Loksnes<br />
pie gāzbetona bloku mūra Uz virspamata pirms sienas apšūšanas ar akmensvati novieto cokola līsti. Montāžu sāk<br />
no sienas apakšējā stūra. Vispirms siena tiek attīrīta no putekļiem <strong>un</strong> netīrumiem, tad uz akmens vates uzklāj<br />
līmjavu pa visu tās laukumu (nekādā gadījumā nedrīkst uzklāt līmjavu tikai pa perimetru vai pāris p<strong>un</strong>ktos) <strong>un</strong><br />
stiprina pie sienas. Nākamo gabalu liek blakām, tā izveidojot pirmo rindu. Nākamajā rindā liekamā akmens vate<br />
tiek stiprināta, lai nesakristu šuves. Uz siltumizolācijas ar līmjavas špakteli uzstrādā stiklašķiedras sietu, uz kura<br />
uzstrādā līmjavas špakteles virskārtu. Uz šīs virskārtas uzklāj krāsainu dekoratīvo apmetumu. Apmet arī cokolu, no<br />
kur pirms tam ir nokalts vecais apmetums. Apmešanai izmanto jauktu javu. Cokolu pēc apmešanas nokrāso ar<br />
cokola krāsošanai paredzētām lateksa krāsām.<br />
28
13.2 Iekšējās apdares darbi<br />
13.2.1 Griestu apdare<br />
Griesti tiek apmesti divās kārtās <strong>un</strong> izlīdzināti, lai varētu nokrāsot. Pirms apmetuma kārtas uzklāšanas <strong>un</strong><br />
krāsošanas griestus nogr<strong>un</strong>tē.<br />
Griesti konferenču zālē tiek veidoti no Knauf sistēmas ģipškartona piekārtās konstrukcijas. Starp<br />
ģipškartona plātnēm speciālās rievās ievieto polimērmateriāla sietu <strong>un</strong> aizšpaktelē šīs šuves. Špaktelēšanai izmanto<br />
špakteli Maxit Vetonit. Pēc tam, kad špaktele ir sacietējusi, nepieciešams šuves noslīpēt ar smilšpapīru, lai iegūtu<br />
gludas virsmas. Pirms griestu krāsošanas tos iegr<strong>un</strong>tē, lai salipinātu putekļus <strong>un</strong> padarītu tos nekaitīgus, kā arī lai<br />
novērstu uzklājamās krāsas pārāk dziļu iesūkšanos ģipškartonā.<br />
13.2.2 Apmetuma izlīdzinošā kārta<br />
Mūrētās sienas tiek apmestas. Apmetumu ieklāj, izmantojot roku darbu. Pirms apmetumu darbu sākuma<br />
notīra gāzbetona bloku mūra virsmas no putekļiem <strong>un</strong> pielipušās līmes. Ar svērteņa <strong>un</strong> līmeņrāža pārbauda sienas<br />
vertikalitāti. Apmešanas darbiem izmanto jaukta sastāva javu apmetumu uz ģipša bāzes. Apmetumu met 2 kārtās –<br />
sagatavošanas <strong>un</strong> pamata. Pēc sienu izlīdzināšanas tās var krāsot.<br />
13.2.3 Krāsošanas darbi<br />
Pēc tam, kad sienas ir apmestas, noflīzētas <strong>un</strong> paveikta ir arī griestu apdare, var sākt sienu krāsošanas<br />
darbus. Sienas tiek krāsotas ar tonētām lateksa krāsām. Krāsošanas darbiem ir nepieciešamas otas, piemēroti aplīšu<br />
veltņi (rullīši) <strong>un</strong> smidzinātāji. Krāsojot vispirms uzvelk 3-4 joslas <strong>un</strong> tad rullē ar veltni tām pāri, kamēr krāsa visā<br />
laukumā ir pierullēta vienmērīgā slānī.<br />
Lielākā daļa krāsu satur gaistošus <strong>un</strong> degošus piemaisījumus, kuri krāsošanas laikā iztvaiko, tāpēc, veicot<br />
krāsošanas darbus, telpas nepieciešams vēdināt. Jāizvairās no saskarsmes ar ug<strong>un</strong>i, krāsošanas laikā aizliegts<br />
smēķēt. Ar krāsām piesūcinātās lupatas ir jāiznīcina pēc darbu beigšanas, jo tās var pašaizdegties. Krāsvielu<br />
šķīdinātāji ir kaitīgi veselībai, tāpēc krāsošanas laikā aizliegts ēst <strong>un</strong> dzert.<br />
Krāsošanas procesā tālāku vietu aizsniegšanai jāizmanto pastatnes vai kāpnes. Palīgprocesos ietilpst šādu<br />
pastatņu vai kāpņu izgatavošana, krāsu sajaukšana vai atšķaidīšana, instrumentu sagatavošana <strong>darba</strong>m <strong>un</strong> virsmu<br />
iezīmēšana.<br />
13.2.4 Flīzēšanas darbi<br />
Flīzēšanas darbus sāk pēc griestu apdares darbu pabeigšanas. Grīdu flīzēšanai izmanto akmens <strong>un</strong><br />
keramikas flīzes.<br />
Pirms grīdu flīzēšanas darbu sākšanas, jāpārbauda virsmu gludums, līdzenums, stingrums <strong>un</strong> mitrums.<br />
Pirms flīzēšanas darbu sākšanas pārliecinās, vai betona pamatne ir sausa. Sākot flīzēšanu, durvīm perpendikulāro<br />
malu virzienā tieši pa telpas vidu nostiepj auklu. Flīzēšanu sāk uz abām pusēm no auklas. Vienāda biezuma šuvju<br />
panākšanai izmanto flīžu krustiņus. Flīžu piegriešanai izmanto specializētos profesionālos instrumentus. Tā kā<br />
piegrieztās flīzes izmanto kājlīstēm telpās, tad kvalitatīvu kājlīšu flīzējuma iegūšanai piegriezto flīžu malas jāslīpē<br />
– to dara, izmantojot speciālu slīpripu.<br />
29
Flīzes pie betona grīdas piestiprina ar flīžu līmi Vetonit, kuru izlīdzina ar zobaino špakteļlāpstu. Malējās <strong>un</strong><br />
stūra flīzes piegriež tā, lai pie sienas paliktu 3mm plata sprauga šuves izveidošanai. Telpām, kurām flīzes ieklāj<br />
paralēli vai perpendikulāri telpas sienām, flīzēšanu sāk no telpas vidus, telpām, kuras ieklāj pa diagonāli, flīzēšanu<br />
sāk no laukuma stūra.<br />
Pēc flīžu līmes sacietēšanas (12 - 24h), var ķerties pie šuvju aizpildīšanas. Šuvju aizpildīšanai izmanto<br />
rīvdēli, kuram <strong>darba</strong> virsma ir pārklāta ar gumiju. Nobeigumā flīzējumu nomazgā.<br />
13.2.5 Parketa grīdas<br />
Parketa segumam paredzēts ozolkoka gabalparkets. To ieklāj uz līdzenas pamatnes, kas veidota no dēļiem<br />
ar kartona starpkārtu. Parketa dēlīšu sānskaldnēs izveido rievu <strong>un</strong> ievieto tajā līstītes, tā savienojot parketa dēlīšus<br />
savā starpā. Naglas iedzen rievā slīpi, <strong>un</strong> to galvas ar dorni iedzen dziļāk koksnē. Gabalparketu ieklāj skujiņveidā<br />
atbilstoši telpu ekspluatācijas plāna rasējumam.<br />
Pirms sākt klāt parketu, rūpīgi jānotīra pamatne, jāiedziļina naglu galvas, ar 2 m garu latu jāpārbauda dēļu<br />
klāja līdzenums <strong>un</strong> nelīdzenumi jānoēvelē. Gar telpas malām veido apmali, skujiņu rakstu veido telpas<br />
garenvirzienā <strong>un</strong> no durvīm uz logiem. Skujiņu raksta virzienā telpas vidū nostiepj auklu, dēlīšus novieto tā, lai<br />
iznāktu vesels rindu skaits, <strong>un</strong> rindas aizzīmē ar krītu. Pirmo skujiņu raksta rindu izvieto pamatnes dēļu klāja<br />
garenvirzienā vai šķērsvirzienā tā, lai dēlīšu gali neatrastos uz spraugām dēļu pamatnē. Pēc aizzīmēšanas dēlīšus<br />
noņem <strong>un</strong> uz pamatnes uzklāj kartonu.<br />
Abos telpas galos iedzen naglas <strong>un</strong> pie tām nostiprina virzienauklas tā, lai virs grīdas tā atrastos parketa<br />
dēlīša biezuma augstumā. Pēc virzienauklas noklāj 2 dēlīšu rindas – virzienskujiņu rindu, no kuras uz abām pusēm<br />
tiks klātas dēlīšu rindas līdz apmalei. Virzienskujiņu rindā pirmo gabalparketa dēlīšu pāri noliek precīzi pēc<br />
virzienauklas, ar celi piespiež <strong>un</strong> pienaglo, naglas virzot slīpi dēlīša rievas apakšmalā. Katru dēlīti piestiprina ar 3<br />
naglām. Nākamos dēlīšus stiprina, noliekot blakus iepriekšējam, iedzenot tā ierievi iepriekš piestiprinātā dēlīša<br />
rievā, piedzenot <strong>un</strong> pienaglojot. Pēdējai rindai jānozāģē gali; to dara ar elektrisko rokas ripzāģi. Starp parketa<br />
dēlīšiem <strong>un</strong> sienu atstāj 10-15 mm platu spraugu, kuru nosedz ar grīdlīsti.<br />
Pēc ieklāšanas gabalparketa grīdu ciklē. Ja parkets ieklāts nekvalitatīvi, tad to pirms ciklēšanas ēvelē ar<br />
elektrisko rokas ēveli. Ciklēšanai izmanto speciālu rokas instrumentu – cikliņu. Jāciklē sausa koksne, lai panāktu<br />
gludāku virsmu. Pēc ciklēšanas grīda jāslīpē ar slīpmašīnu <strong>un</strong> pēc tam nolako.<br />
14. Iekšējo inženierkom<strong>un</strong>ikāciju izbūves darbi<br />
14.1 Apkure <strong>un</strong> ventilācija (veic apakšuzņēmējs)<br />
Apkures <strong>un</strong> vēdināšanas kanāli izbūvējami speciālās šahtās vienlaicīgi ar apdares darbu sākšanos. Visus<br />
apkures cauruļvadus <strong>un</strong> ventilācijas caurules uzstādīt saskaņā ar tehniskā projekta „AVK” daļu. Montāžu veic no<br />
iepriekš sagatavotām detaļām <strong>un</strong> materiāliem. Uzstāda visas apkurei <strong>un</strong> ventilācijai nepieciešamās ierīces. Pēc<br />
montāžas darbu beigšanas veic samontēto cauruļvadu hidraulisko pārbaudi saskaņā ar normatīvu prasībām.<br />
30
14.2 Ūdensvads <strong>un</strong> kanalizācija (veic apakšuzņēmējs)<br />
Iekšējie ūdensvadi <strong>un</strong> kanalizācijas vadi izbūvējami speciālās šahtās vienlaicīgi ar apdares darbu sākšanos.<br />
Saimnieciskā ūdensvada cauruļvadus uzstādīt saskaņā ar tehniskā projekta „UK” daļu (samontē <strong>un</strong> veic hidraulisko<br />
pārbaudi pirms sienu aizšūšanas). Ug<strong>un</strong>sdzēsības ūdensvadu izbūvē no melnā metāla caurulēm ar savienojumu<br />
gāzes metināšanu. Montāžu veic no iepriekš sagatavotām būvdetaļām. Pēc montāžas darbu pabeigšanas veic<br />
samontētās sistēmas hidraulisko pārbaudi saskaņā ar normatīvu prasībām. Uzstāda visas nepieciešamās<br />
sanitārtehniskās ierīces.<br />
14.3 Elektrotehniskie darbi (veic apakšuzņēmējs)<br />
Pirms elektrotehnisko darbu sākšanas tiek aprēķināta nepieciešamā elektrojauda <strong>un</strong> noteikts vadu<br />
šķērsgriezums, nepieciešamā armatūra. Ar elektroinspekciju tiek saskaņota elektrosadales skapja atrašanās vieta.<br />
Kabeļu instalāciju izbūvē saskaņā artehniskā projekta ''EL'' daļu slēpti betona kanālos, riģipša starpsienu<br />
konstrukcijās <strong>un</strong> virs piekārtajiem griestiem pirms šo konstrukciju aizšūšanas.<br />
14.4 Ug<strong>un</strong>sgrēka <strong>un</strong> apsardzes signalizācija (veic apakšuzņēmējs)<br />
darbiem.<br />
Signalizāciju sistēmas izbūvē saskaņā ar tehniskā projekta „UAS” daļu. Darbus veic paralēli apdares<br />
14.5 Zibensaizsardzība (veic apakšuzņēmējs)<br />
daļai.<br />
Zibensaizsardzības sistēmu izbūvē paralēli apdares darbu veikšanai atbilstoši tehniskā projekta „UAS”<br />
15. Labiekārtošanas darbi<br />
Pēc galvenajiem būvdarbiem tiek veikta ēkas <strong>un</strong> tās apkārtnes labiekārtošana. Tiek aizvākta liekā izraktā<br />
gr<strong>un</strong>ts, izlīdzināts reljefs. Nonivelētas <strong>un</strong> nospraustas apkārtējo celiņu <strong>un</strong> piebraucamo ceļu asis <strong>un</strong> malas. Uz<br />
iebērtu <strong>un</strong> noblietētu šķembu pamatnes 4 cm slānī ielej betonu vietās, kur paredzēti ietvju <strong>un</strong> iebraucamo ceļu<br />
bortakmeņi. Gr<strong>un</strong>ts planēšanai, šķembu ieklāšanai <strong>un</strong> izlīdzināšanai izmanto kompakto frontālo iekrāvēju<br />
Caterpillar 908H. Pirms asfaltseguma ieklāšanas veic uzbērtās gr<strong>un</strong>ts blīvēšanu ar kombinēto vibroveltni. Asfalta<br />
segumu ieklāj ar ieklājēju. Bortakmeņus liek precīzi pēc projektā noteiktajām atzīmēm. Uz blietētā šķembu pamata<br />
ber smilts pamatni <strong>un</strong>, ievērojot stingru vibrēšanas tehnoloģiju, tiek ieklāti betona bruģakmeņi gājēju celiņiem.<br />
31
1. Kvalitātes kontrole betonēšanas darbos<br />
Kvalitātes kontrole<br />
Visu konstruktīvo elementu parametriem (izmēriem, attālumiem, augstumu atzīmēm utt.) jāatbilst projekta<br />
prasībām. Atkāpes nedrīkst pārsniegt pieļaujamās normas. Ja atkāpes pārsniedz pieļaujamās normas, tad pasākumi,<br />
lai to novērstu, jāsaskaņo ar projektētāju. Veicot kvalitātes kontroli tiek piedāvāta sekojoša <strong>darba</strong> shēma:<br />
1. Līdz darbu uzsākšanai jāprecizē projektā dotie izmēri <strong>un</strong> parametri.<br />
2. Kontrole tiek veikta, salīdzinot reālos <strong>un</strong> projektā dotos izmērus <strong>un</strong> parametrus.<br />
3. Ja projektā dotie parametri neatbilst pārbaudāmajām konstrukcijām <strong>un</strong> elementiem, ir jāizstrādā<br />
pasākumu plāns <strong>un</strong> tehnoloģiskie risinājumi neatbilstību novēršanai.<br />
Visi izmantojamie materiāli, ir atbilstoši projektam. Izmantot materiālus, kas neatbilst projektā<br />
uzrādītājiem, bet ir tiem analogi, atļauts tikai pēc saskaņošanas ar projektētāju <strong>un</strong>/vai pasūtītāju.<br />
Veicot betonēšanas darbus tiek veikta sekojošu procesu kontrole:<br />
1. Betonu pavadošās dokumentācijas kontrole.<br />
2. Betona masas vizuāla <strong>un</strong> mehāniska pārbaude.<br />
Kopumā darbi tiek veikti saskaņā ar būvuzņēmēja izstrādātiem kvalitātes kontroles plāniem <strong>un</strong> izstrādāto<br />
tehnisko projektu. Betona kopšana notiek saskaņā ar standarta ENV 13670 prasībām.<br />
2. Kvalitātes kontrole mūrnieku darbos<br />
Veicot mūrēšanas darbus, stingri jāievēro būvprojekta, celtniecības normu <strong>un</strong> noteikumu norādījumi. Pašā<br />
objektā mūrēšanas procesā jāveic celtniecības darbu kvalitātes kontrole, ko veic būvdarbu vadītāji ar kontroles <strong>un</strong><br />
mērīšanas aparātu palīdzību, izmantojot <strong>darba</strong> rasējumus. Ēkā atklātie defekti nekavējoties jānovērš līdz nākamo<br />
celtniecības operāciju uzsākšanai. Mūra konstrukcijas pieņem pirms apdares darbu uzsākšanas.<br />
Pabeigtos mūra darbos pieņem: gāzbetona bloku savienojumu pareizību – pārsiešanos, šuvju biezumu <strong>un</strong><br />
blīvumu, mūra vertikālo stāvokli sienas plaknē <strong>un</strong> stūros, šuvju horizontālo stāvokli, mūra taisno virzienu <strong>un</strong> mūra<br />
virsmas kvalitāti.<br />
3. Kvalitātes kontrole montāžas darbos<br />
Par būvdarbu kvalitāti vispirms atbildīgs ir būvdarbu vadītājs, tad būvuzraugs.<br />
Konstrukciju izgatavošanas kvalitāti rūpnīcās pārbauda tehniskās kontroles nodaļa, kas gadījumā, ja<br />
izgatavojamais elements izgatavots pieļaujamo noviržu robežās, uz konstrukcijas uzliek savu zīmogu.<br />
Konstrukcijas bez tehniskās kontroles zīmoga aizliegts iemontēt objektā.<br />
Būvlaukumā piegādāto dzelzsbetona konstrukciju kvalitāti pārbauda būvdarbu vadītājs. Saņemot<br />
būvlaukumā saliekamās konstrukcijas, jāpārbauda to skaits, galvenie ģeometriskie izmēri, markas; jāskatās, vai<br />
transportēšanas laikā konstrukcijas nav bojātas. Jāpārbauda arī metāla ieliekamo detaļu atbilstība projekta prasībām<br />
<strong>un</strong> vai ir izdarīti prasītie antikorozijas pārklājumi.<br />
32
Metināšanas elektrodiem, betonam, javai, kniedēm, skrūvēm <strong>un</strong> citiem montāžas materiāliem kvalitāti<br />
pārbauda laboratorijās. Metināšanas darbos jākontrolē metināšanas process. Pēc <strong>darba</strong> beigšanas jāpārbauda<br />
metinājuma kvalitāte. Ja metinājumā konstatēti defekti, tad defektu vietās šuves izcērt <strong>un</strong> metina no ja<strong>un</strong>a.<br />
Metināšanas darbus pieņem, kad vienā sekcijā tie visi ir pabeigti.<br />
Montējot saliekamās konstrukcijas, jāseko, lai noviržu gadījumā tās būtu pieļaujamajās robežās.<br />
4. Kvalitātes kontrole jumiķu darbos<br />
Jumta segšanas darbi jāveic, ievērojot darbu veikšanas <strong>un</strong> pieņemšanas tehniskos noteikumus, bet kvalitāte<br />
jākontrolē visā iesegšanas darbu procesa laikā. Tas nepieciešams, lai varētu pieņemt segtos darbus, par kuriem<br />
jāsastāda atbilstoši akti, <strong>un</strong> kontrolēt lietotos materiālus.<br />
Veicot jumiķa darbus, jāaizpilda darbu žurnāls, kurā katru dienu ieraksta <strong>darba</strong> <strong>un</strong> laika apstākļus, veikto<br />
darbu apjomu, <strong>darba</strong> īpatnības, kā arī <strong>darba</strong> <strong>un</strong> materiālu kvalitāti.<br />
Pieņemot pabeigtos darbus, jāievēro projekta prasības. Nekavējoties jānovērš atklātie defekti. Jumta<br />
līdzenumu pārbauda ar trīsmetrīgu latu. Jāpārbauda arī jumta kores līmenis, taisnums, jumta malu taisnums. Ja<br />
konstatētas nobīdes no normām, tad šos defektus var paslēpt, pārskrūvējot jumta kores vai vējdēļus tā, lai tiktu<br />
iztaisnoti nepieciešamie elementi. Jāpārbauda salaiduma vietu pareizība.<br />
5. Kvalitātes kontrole izolācijas darbos<br />
Jāpārbauda izolējamo materiālu kvalitāte.<br />
Jāpārbauda izolējamās virsmas sagatavošanas kvalitāte.<br />
Par katras kārtas pārbaudi sastāda segto pieņemšanas aktu.<br />
Jāpārbauda vai izolācija pieguļ izolējamai virsmai.<br />
Izolācijai jābūt labi saistītai starp atsevišķām kārtām.<br />
Hidroizolācijas darbos:<br />
Jāpārbauda katra seguma kārta pirms nākamās kārtas uzlikšanas, īpaši pievēršot uzmanību sarežģītām<br />
vietām, savienojumiem.<br />
Darbus pieņemot, pārbauda virsmu līdzenumu <strong>un</strong> horizontalitāti, grīdas ieklājumu gar sienām, šuvju<br />
kvalitāti. Līdzenumus <strong>un</strong> izmērus pārbauda ar 2 metrus garu līmeņrādi.<br />
6. Kvalitātes kontrole grīdu ierīkošanas darbos<br />
Grīdu kvalitāte ir atkarīga no darbu <strong>tehnoloģija</strong>s precizitātes, tāpēc jāpārbauda katras kārtas atbilstība<br />
projektam. Darbus pieņemot pārbauda virsmas līdzenumu <strong>un</strong> horizontalitāti, grīdas ieklājumu gar sienām <strong>un</strong> grīdas<br />
elementu izmērus. Līdzenumu <strong>un</strong> horizontalitāti pārbauda ar divmetrīgu līmeņlatu. Dažādu materiālu grīdām ir<br />
noteikts nelīdzenumu skaits <strong>un</strong> lielums. Ja grīdām ir jābūt ar noteiktu kritumu ūdens novadīšanai, to pārbauda<br />
uzlejot ūdeni. Grīdai nedrīkst būt plaisas, izsitumi, robi, neaizpildītas vietas, gaisa pūslīšu pacēlumi.<br />
33
7. Kvalitātes kontrole apmetēju darbos<br />
Apmetuma kvalitāti pārbauda ar 2 m garu līmeņlatu, svērteni <strong>un</strong> auklu. Pārbaudot ar līmeņlatu,<br />
augstvērtīgā apmetuma virsmas negludumi nedrīkst būt lielāki par 2 mm. Vertikālā virzienā sienas augstumā<br />
augstvētīgam apmetumam novirzes nedrīkst būt lielākas par 5 mm, horizontālās novirzes nedrīkst pārsniegt 7mm.<br />
Apmetumam jāatbilst prasībām<br />
Apmetumam cieši jāpieguļ virsmai, tas nedrīkst atlupt.<br />
Apmetuma virsmai jābūt gludai, līdzenai ar precīzām plakņu krustojuma vietu apdarēm,<br />
bez javas netecējumiem <strong>un</strong> plankumiem.<br />
Apmetumam jābūt bez plaisām, iedobumiem <strong>un</strong> izvirzījumiem.<br />
8. Kvalitātes kontrole krāsotāju darbos<br />
Krāsotāju darbus pieņem tikai pēc krāsas pilnīgas nožūšanas, jo tad labāk ir redzami visi defekti. Virsmām,<br />
kuras krāsotas ar eļļas vai lakas krāsām, jābūt ar vienādu spīdīgu vai matētu virsmu, nedrīkst cauri spīdēt apakšējā<br />
krāsas kārta. Virsmām jābūt bez plaisiņām, notecējumiem, plankumiem, ar vienmērīgu klājumu <strong>un</strong> bez otas saru<br />
atstātām svītrām. Novilktām norobežojošam svītrām jābūt taisnām <strong>un</strong> vienādā platumā, bez redzamiem viļņiem.<br />
1. Darba aizsardzība<br />
Darba aizsardzība <strong>un</strong> <strong>drošība</strong>s tehnika<br />
Darba aizsardzība aptver tiesiskos, sanitāri – higiēniskos <strong>un</strong> tehniskos pasākumus, kas strādājošajiem<br />
nodrošina veselīgus <strong>un</strong> drošus <strong>darba</strong> apstākļus. Tiesiskie pasākumi ir ierakstīti LR Konstitūcijā <strong>un</strong> Darba likumu<br />
kodeksā. Par šo pasākumu neievērošanu praktiskā darbā vainīgie tiek saukti pie atbildības. Celtniecības normās ir<br />
dotas administrācijas <strong>un</strong> tehniskā personāla tiesības <strong>un</strong> pienākumi, kas jāievēro celtniecībā neatkarīgi no būvobjekta<br />
pakļautības.<br />
Sanitāri – higiēniskie pasākumi nosaka gaisa temperatūras, mitruma, gaisa apmaiņas, <strong>darba</strong> <strong>un</strong> atpūtas,<br />
sieviešu <strong>un</strong> pusaudžu <strong>darba</strong> apstākļus <strong>un</strong> režīmu.<br />
Tehniskie pasākumi nosaka drošu tehnikas ekspluatāciju, smago <strong>un</strong> dzīvībai vai veselībai bīstamo procesu<br />
likvidēšanu, bīstamo zonu norobežošanu utt.<br />
Drošības noteikumi jāievēro jau projektēšanas stadijā. Organizējot <strong>un</strong> izvēloties būvniecības vietu, jādomā<br />
par būvmašīnu, iekārtu, noliktavu, administratīvo <strong>un</strong> sadzīves telpu izvietojumu, par ug<strong>un</strong>sdrošību jebkurā<br />
būvlaukuma vietā, par transporta ceļu <strong>un</strong> kustības organizāciju utt. Sevišķi svarīgi tas ir šauros celtniecības<br />
apstākļos. Ja projektā paredzētas oriģinālas konstrukcijas, kuras nav dotas celtniecības normās, tad celtniecības<br />
organizācija kopā ar pasūtītāju izstrādā <strong>drošība</strong>s tehnikas <strong>un</strong> <strong>darba</strong> aizsardzības instrukciju, ko apstiprina<br />
augstākstāvoša organizācija. Par noteikumu ievērošanu atbild administrācija. Strādnieku pienākums ir ievērot visus<br />
<strong>drošība</strong>s noteikumus.<br />
34
Par <strong>darba</strong> drošību <strong>darba</strong> vadītājam strādnieki ir jāinstruē reizi pāris mēnešos, kā arī katru reizi tad, ja<br />
mainās darbu veids, <strong>tehnoloģija</strong> vai tehnika. Par instruktāžu strādniekiem ir jāparakstās <strong>drošība</strong>s tehnikas žurnālā,<br />
kura lappusēm jābūt numurētām. Studenti <strong>un</strong> ja<strong>un</strong>ie speciālisti ir jāinstruē galvenajam inženierim. Studentu<br />
celtnieku vienības ir jāinstruē pēc „Darba aizsardzības trīspakāpju kontroles likuma”.<br />
Darba aizsardzības likumu ievērošanu kontrolē valsts <strong>un</strong> sabiedrisko organizāciju inspektori.<br />
2. Drošības tehnika zemes darbos<br />
Zemes darbus veic tikai pēc apstiprināta darbu veikšanas projekta. Pirms darbu sākuma jānosaka esošo<br />
apakšzemes kom<strong>un</strong>ikāciju atrašanās vietas, jānovieto atbilstošās norādījumu zīmes, rakšanas darbi jāsaskaņo ar<br />
ekspluatējošajām organizācijām, jāsaņem darbu izpildes atļauja. Ierakuma nogāžu slīpumi jāierīko atbilstoši<br />
celtniecības normām <strong>un</strong> noteikumiem, jānostiprina vertikālās nogāzes.<br />
Zemes darbu norise jāuzrauga būvdarbu vadītājam vai meistariem. Ekspluatējamo kom<strong>un</strong>ikāciju tuvumā<br />
drīkst rakt tikai ar lāpstām, izvairoties no asiem triecieniem. Aizliegts lietot trieciena instrumentus.<br />
Ja, veicot zemes darbus, atklājas <strong>darba</strong> rasējumos neparedzētas pazemes būves priekšmeti, tad darbi<br />
nekavējoties jāpārtrauc līdz tam laikam, kamēr nav noteikts, kas tie par priekšmetiem <strong>un</strong> ir saņemta atļauja darbu<br />
turpināšanai.<br />
Strādnieku nokļūšanai būvbedrēs jāiekārto vismaz 0,6 m platas kāpnes ar margām vai pieslienamas kāpnes.<br />
Pirms strādnieku iekāpšanas būvbedrēs vai tranšejās jāpārbauda, vai tajās nav indīgu gāžu.<br />
Gr<strong>un</strong>ts, kuru izrok no būvbedres vai tranšejas jānober vismaz 0.5 m attālumā no ierakuma malas. Uz gr<strong>un</strong>ts<br />
ierakumu nobrukumu prizmas robežas nedrīkst novietot būvmašīnas, transportlīdzekļus, kā arī ierakt elektrolīniju<br />
vai sakaru līniju stabus.<br />
Nepiederošas personas nedrīkst atrasties tuvāk par 5 m no ekskavatora <strong>darba</strong>vietas. Strādnieki nedrīkst<br />
stāvēt zem ekskavatora izlices <strong>un</strong> kausa. Transportlīdzeklī gr<strong>un</strong>ts jāiekrauj no sāniem vai aizmugures, kategoriski<br />
aizliegts kausu celt pāri vadītāja kabīnei. Kad ekskavatoru sagatavo pārvietošanai, kauss jāpagriež uz sāniem <strong>un</strong><br />
jānolaiž zemē. Ekskavatora pārvietošanas laikā (garos pārbraucienos) izlice stingri jānostiprina kustības virzienā<br />
apmēram 70 cm no zemes.<br />
3. Drošības tehnika betona <strong>un</strong> dzelzsbetona darbos<br />
Montējot veidņus <strong>un</strong> stiegras, kā arī iepildot betonmasu veidņos, sevišķa vērība ir jāpievērš turu <strong>un</strong> veidņu<br />
stiprībai <strong>un</strong> noturībai. Uz veidņiem nedrīkst izvietot dažādas iekārtas <strong>un</strong> materiālus, kas nav paredzēti būvdarbu<br />
veikšanas projektā. Izjaucot veidņus, to atsevišķie elementi jānolaiž lejā, nepieļaujot to krišanu.<br />
Veicot metināšanas darbus <strong>un</strong> betonmasas vibrēšanu, jābūt iezemētām visām metināmo aparātu <strong>un</strong><br />
vibratoru metāliskajām daļām <strong>un</strong> metināmajām konstrukcijām. Metinātājiem jālieto individuālie aizsarglīdzekļi<br />
(gumijas cimdi, zābaki, aizsargmaskas), bet strādniekiem, kas strādā ar vibratoru, jālieto gumijas zābaki.<br />
Betona maisītājus, sūkņus torkretaparātus tīrīt vai remontēt drīkst tikai pēc tam, kad ir atslēgta strāva.<br />
Pirms betonēšanas jāpārbauda betonmasas padošanas iekārtu stāvoklis. Pirms <strong>darba</strong> ar sūkni tas jāpārbauda ar<br />
spiedienu, kas ir 1,5 reizes lielāks par <strong>darba</strong> spiedienu. Betona sūkņa vadu tīrīšanas laikā ar saspiestu gaisu neviens<br />
35
cilvēks nedrīkst atrasties tuvāk par 10 m no betona izplūdes vietas. Ap betona sūkņa vadiem jābūt vismaz metru<br />
platām ejām.<br />
Pārvietojot ar celtni betona tvertnes vai kublu kausus, tos nedrīkst virzīt pāri strādājošajiem. Kausu<br />
atverējierīcei jābūt nodrošinātai pret pašatvēršanos. Iespējamās betonmasas krišanas vietas betonēšanas darbu laikā<br />
ir jāiežogo.<br />
4. Drošības tehnika mūra darbos<br />
Pirms <strong>darba</strong> sākuma mūrniekus instruē par <strong>darba</strong> drošību, pārbauda materiālu izvietojumu <strong>darba</strong>vietās.<br />
Pārbauda palīgiekārtu, aizsargjumtu stingrību, nožogojumus <strong>un</strong> margas.<br />
Lai varētu ērti strādāt, mūrniekiem jābūt <strong>darba</strong> apģērbā <strong>un</strong> jāizmanto cimdi. Mūrēšanas <strong>darba</strong>rīkiem jābūt<br />
labā kārtībā, lai strādājot nerastos negadījumi. Aizliegts mūrēt sienu, stāvot uz tās. Drīkst strādāt tikai, stāvot uz<br />
sastatnēm <strong>un</strong> vismaz 15 cm zemāk par mūrējamās sienas līmeni. Sastaņu klājam, uz kura strādā mūrnieki, jābūt<br />
izturīgam, stabilam, līdzenam <strong>un</strong> bez spraugām, kas būtu lielākas par 5 mm. Sastatņu stāvoklis regulāri jāpārbauda.<br />
Tās nedrīkst pārslogot.<br />
Materiālu zonā javas kastes novieto pret logu ailām ar garāko malu gar <strong>darba</strong> fronti, blokus krauj pret mūri.<br />
Starp blokiem <strong>un</strong> kastēm atstāj 25 cm ejas.<br />
5. Drošības tehnika montāžas darbos<br />
Veicot montāžas darbus, jāparedz tāda operāciju secība, lai iepriekšējā operācija nebūtu par cēloni<br />
bīstamiem <strong>darba</strong> apstākļiem nākošo operāciju veikšanā.<br />
Celtniecības organizācijas vadībai ir jānodrošina strādnieku <strong>un</strong> inženiertehniskie darbinieki ar specapģērbu,<br />
specapaviem. Montāžas darbus strādnieki <strong>un</strong> inženiertehniskie darbinieki nedrīkst veikt bet aizsargķiverēm.<br />
Strādājot augstumā, strādnieki jāapgādā ar <strong>drošība</strong>s jostām, piestiprinot tās pie noturīgām konstrukciju<br />
detaļām. Pārejot no viena montējamā mezgla uz otru, strādniekiem jāpiestiprina <strong>drošība</strong>s jostas āķis pie nostieptas<br />
metāla troses. Darba instrumenti jāglabā pie jostas piestiprinātā speciālā somā.<br />
Būvlaukuma bīstamajās zonās ir jābūt brīdinošiem uzrakstiem. Apdzīvotas vietas celtniecības teritorija ir<br />
jāiežogo <strong>un</strong> tajā jānovieto braukšanas <strong>un</strong> iešanas norādījumi, kā arī transporta kustības ātruma ierobežojuma zīmes.<br />
Zona, kurā saliekamo konstrukciju pārvietošanas, uzstādīšanas <strong>un</strong> nostiprināšanas laikā ir bīstami atrasties<br />
cilvēkiem, jānorobežo ar brīdinājuma zīmēm „Notiek montāža”, kurām jābūt saskatāmām gan dienā, gan naktī.<br />
Katram celtnim ir jābūt automātiskajam celtspējas ierobežotājam. Lai novērstu celtņa pārslodzi, ir jāzina paceļamo<br />
elementu masa, kurai jābūt norādīta elementu specifikācijā. Paceļot garas konstrukcijas, tās jānotur ar atsaitēm, tā<br />
novēršot konstrukciju šūpošanos. Konstrukciju drīkst pacelt <strong>un</strong> nolaist tikai vertikālā stāvoklī.<br />
Pirms kravas pacelšanas jāpārbauda cēlējštropju <strong>un</strong> citu satveršanas ierīču <strong>drošība</strong>. Pārtraukumos aizliegts<br />
atstāt kravu paceltā stāvoklī.<br />
Montāžas darbi ir jāpārtrauc, ja vēja ātrums pārsniedz 15 m/s, ja ir negaiss, migla, ierobežota redzamība<br />
<strong>darba</strong> frontes robežās.<br />
Aizliegts pārbīdīt konstrukcijas <strong>un</strong> citus elementus pēc to novietošanas <strong>un</strong> atbrīvošanas no cēlējštropes.<br />
Nedrīkst pārvietot montējamo konstrukciju virs <strong>darba</strong> vietām, kurās atrodas cilvēki, bet, montējot no<br />
36
transportlīdzekļa – pāri vadītāja kabīnei. Strādnieki nedrīkst veikt darbus apakšējā stāvā, ja tvēriena robežās<br />
augšstāvā norit montāžas darbi.<br />
Starp celtņa vadītāju <strong>un</strong> montētāju jābūt organizētai signalizācijai. Celtņa vadītājs operācijas sākumu<br />
paziņo ar ar skaņas signālu, bet montētājs informē celtņa vadītāju ar vizuāliem signāliem (rokas kustībām vai<br />
karodziņiem). Visus signālus celtņa mašīnistam <strong>un</strong> strādājošajiem ar atsaitēm ir atļauts dot tikai vienam cilvēkam –<br />
brigadierim vai viņa palīgam. Tikai signālu „stop” drīkst dot jebkurš strādnieks.<br />
6. Drošības tehnika jumiķa darbos<br />
Jumta segšanas darbus atļauts strādāt cilvēkiem, kuriem ir atbilstoša kvalifikācija <strong>un</strong> kas ir instruēti <strong>darba</strong><br />
<strong>drošība</strong>s tehnikā. Pirms segšanas darbu uzsākšanas <strong>darba</strong> vadītājam vai meistaram kopā ar brigadieri jāapskata<br />
jumta nesošā konstrukcija <strong>un</strong> nožogojumi. Piestiprinājuma vietu norāda meistars vai darbu vadītājs. Uz jumta<br />
strādājošie strādnieki jāapgādā ar apaviem, kuriem ir neslīdoša zole. Ieseguma materiālus uz jumta drīkst novietot<br />
tikai uz horizontālām platformām; stipra vēja laikā jānodrošina, lai vējš tos nenorautu no jumta. Instrumentus<br />
nedrīkst novietot uz jumta seguma, tie jāglabā somās vai speciālās kastēs.<br />
Ja ir stiprs vējš, kā arī stipru lietus gāžu laikā, miglā, atkalā <strong>un</strong> visos citos gadījumos, kad redzamība<br />
mazāka par 20 metriem, jumiķus darbā uz jumta norīkot nedrīkst.<br />
7. Drošības tehnika ārējās apdares darbos<br />
augstumā:<br />
Fasādes apdares darbi no ārpuses jāveic uz sastatnēm <strong>un</strong> jāievēro visi <strong>drošība</strong>s noteikumi <strong>darba</strong>m<br />
• Telpā, kurā veic hidroizolācijas darbus jābūt nodrošinātai labai ventilācijai.<br />
• Sastatnēm jābūt izturīgām <strong>un</strong> stabilām, līdzenām <strong>un</strong> bez spraugām nav pieļaujams tās pārslogot ar<br />
materiāliem <strong>un</strong> cilvēkiem.<br />
• Lai pasargātu nodarbinātos no krītošiem priekšmetiem, sastatnēm jābūt aizklātām ar tīklu vai<br />
norobežotai zonai ar signālkrāsojuma lentu.<br />
• Pieejas ceļiem – sastatņu kāpnēm <strong>un</strong> <strong>darba</strong> klājiem jābūt drošiem. Kāpnēm jābūt nostiprinātām,<br />
<strong>darba</strong> klājam starp sastatnēm jābūt aizpildītām, bez bīstamiem atvērumiem; atvērumiem sastatņu <strong>darba</strong> klājos jābūt<br />
aprīkotiem ar vākiem, kas piestiprināti sastatņu <strong>darba</strong> klājam.<br />
• Aizliegts sastatnes piestiprināt pie parapetiem, karnīzēm, logu palodzēm, balkoniem <strong>un</strong> citām ēkas<br />
daļām, ja tās neiztur stiprināšanas slodzi, uzkāpt <strong>un</strong> nokāpt pa sastatņu statnēm, veikt darbus uz <strong>darba</strong> klāja<br />
novietota paaugstinājuma, strādāt bez aizsargķiverēm.<br />
4.8 Drošības tehnika apmetēju darbos<br />
Nedrīkst strādāt uz vienas vertikāles bez speciālām <strong>drošība</strong>s ierīcēm. Pastatnes jāuzstāda uz drošiem,<br />
neslīdošiem balstiem. Atbalstāmās kāpnes drīkst lietot tikai atsevišķās vietās sīku darbu veikšanai.<br />
Dekoratīvajam apmetumam par pigmentu nedrīkst lietot indīgas vielas.<br />
37
Strādājot ar sūkņiem, pistolēm, torkretaparātiem jāievēro, ka katras maiņas sākumā jāapskata mehānismi,<br />
jāpārbauda zemējums; javas sūkņiem <strong>un</strong> kompresoriem jābūt aprīkotiem ar manometru. Javas iestrādes vietai jābūt<br />
aprīkotai ar signalizāciju. Elektroiekārtas var tīrīt tikai tad, kad tās ir atvienotas no strāvas avota.<br />
Operatoram – apmetējam obligāti jāstrādā aizsargbrillēs. Rokas instrumentu maksimālajam spriegumam<br />
jābūt 36 V, kā arī jābūt izolētiem visiem elektriskajiem vadiem <strong>un</strong> ierīcēm jābūt sazemētām.<br />
Jāievēro, ka cietēšanas laikā no apmetuma izdalās brīvais ogleklis, kas brīvi saistās ar gaisa skābekli,<br />
izveidojot tvana gāzi. Tādēļ, ieejot telpās, kur apmetums tiek mākslīgi žāvēts, jālieto gāzmaska vai arī pirms<br />
ieiešanas jāizvēdina telpa. Java ar nātrija nitrīta piedevu jāgatavo spectērpā. Materiāli jāuzglabā sausās telpās.<br />
Caterpillar 908H Compact Wheel loader<br />
Dzinēja jauda: 58 kW<br />
Pašsvars: 6465 kg<br />
Kausa tilpums: 1,1 m 3<br />
Maksimālais braukšanas ātrums: 35 km/h<br />
Greiders A – 122<br />
Dzinēja jauda: 121 kW<br />
Garums: 9960 mm<br />
Platums: 2500 mm<br />
Ekspluatācijas masa: 13900 kg<br />
Greidera vērstuves bāze: 2700 mm<br />
Vibroplate Wacker DPU 6055<br />
Dzinēja jauda: 6,2 kW<br />
Pašsvars: 454 kg<br />
Vibrāciju frekvence: 69 Hz<br />
Maksimālais centrifugālais spēks: 60 kN<br />
Būvmašīnas<br />
38
Autoceltnis MAZ 63038<br />
Dzinēja jauda: 184 kW<br />
Garums: 11000 mm<br />
Platums: 2500 mm<br />
Celtspēja: 25000 kg<br />
Izlieces garums: 19,7 m<br />
Izlieces augstums: 21,3 m<br />
Ekskavators JCB JS - 140<br />
Dzinēja jauda: 69 kW<br />
Garums: 3550 mm<br />
Platums: 2410 mm<br />
Pašmasa: 13600 kg<br />
Celtspēja: 3027 kg<br />
Rakšanas dziļums: 5,55 m<br />
Frontālais iekrāvējs Liebherr L 554<br />
Dzinēja jauda: 136 kW<br />
Pašmasa: 17300 kg<br />
Kausa tilpums: 3,5 m 3<br />
39
Betonmasas sūknis Schwing SP 750<br />
Dzinēja jauda: 69 kW<br />
Garums: 4680 mm<br />
Platums: 1680 mm<br />
Pašmasa: 3220 kg<br />
Betona sūknēšana: 38m 3 /h<br />
Maksimālā horizontālā distance: 354 m<br />
Maksimālā vertikālā distance: 100 m<br />
Frontālais iekrāvējs Caterpillar 279C<br />
Dzinēja jauda: 61 kW<br />
Garums: 3679 mm<br />
Platums: 1981 mm<br />
Pašmasa: 4487 kg<br />
Maksimālais izgāšanas leņķis: 40 O<br />
Maksimālais ielādēšanas svars: 1572 kg<br />
40
Bibliogrāfija<br />
1. Noviks J., T. Šnepste „Celtniecības <strong>tehnoloģija</strong>”, Rīga, „Zvaigzne”, 1991<br />
2. Noviks J. „Ģimenes māja I”, Rīga, „Tehniskā grāmata”’, 2005<br />
3. Noviks J. „Ģimenes māja II”, Rīga, „Tehniskā grāmata”, 2006<br />
4. <strong>Būvdarbu</strong> izcenojumu katalogs 2007, Rīga, SIA „MV project”<br />
5. Frontālais iekrāvējs Caterpillasr 908H : http://deutschland.cat.com/cmms/16936420?x=7<br />
6. Greiders A – 122: http://www.lattrak.lv/lv/a-122.php<br />
7. Vibroplate Wacker DPU 6055: http://eprotool.com/wacker-6055-reversible-plate-p-6869.html<br />
8. Autoceltnis MAZ 63038: http://www.amatnieks.lv/en/kran4<br />
9. Ekskavators JCB JS – 140: http://india-techs.com/index.php?ModuleAction=&module_id=290&prod_id=1012319<br />
10. Frontālais iekrāvējs Liebherr L 554: http://www.europe-machinery.com/used/wheel-loader/1550697/liebherr-l-<br />
554.html<br />
11. Betonmasas sūknis: http://www.schwing.com/01_cpumps/linepumps/15x/index.html<br />
12. Frontālais iekrāvējs Caterpillasr 279C: http://www.cat.com/cda/layout?m=308413&x=7<br />
41
Grafiskā daļa<br />
42