02.06.2013 Views

jūlijs - Nodarbinātības Valsts Aģentūra

jūlijs - Nodarbinātības Valsts Aģentūra

jūlijs - Nodarbinātības Valsts Aģentūra

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Darbs reģionos Darbs reģionos<br />

BEZMAKSAS<br />

DARBA INFORMĀCIJAS<br />

KABINETI LATVIJĀ<br />

Rīga un tās reģions<br />

Jēzusbaznīcas iela 11, 1. stāvs<br />

(ieeja no mājas kreisās puses)<br />

Tālr. 7204243<br />

Apmeklētāju pieņemšana:<br />

darbdienās 10.00–15.00<br />

(bez pārtraukuma)<br />

Bauska<br />

Rātslaukums 4, Bauska<br />

Tālr. 3923162<br />

Apmeklētāju pieņemšana:<br />

P., O., T., C. 8.30–16.00<br />

P. 8.30–14.00.<br />

Daugavpils<br />

Varšavas iela 18, 5. kab., Daugavpils<br />

Tālr. 5434846.<br />

Apmeklētāju pieņemšana:<br />

P., O., C. 8.30–16.00<br />

T. 8.30–15.00<br />

P. 8.00–12.30<br />

Pārtraukums 12.30–13.00<br />

Jelgava<br />

Skolotāju iela 3, Jelgava<br />

Tālr. 3083311<br />

Apmeklētāju pieņemšana:<br />

P., O., T., C. 10.00–16.00<br />

P. 10.00–14.00<br />

Pārtraukums 12.30–13.00<br />

Jēkabpils<br />

Jaunā iela 79e, 1. stāvs, 13. kab.,<br />

Jēkabpils<br />

Tālr. 5231950<br />

Apmeklētāju pieņemšana:<br />

P., O. 8.30–16.00<br />

T., C. 8.30–15.00<br />

P. 8.30–12.00<br />

Pārtraukums 12.00–13.00<br />

Liepāja<br />

Tirgus iela 15, Liepāja<br />

Tālr. 3427365<br />

Apmeklētāju pieņemšana:<br />

P., O., T., C. 10.00–15.00<br />

P. 10.00–14.00<br />

Pārtraukums 12.30–13.00<br />

Mazo uzņēmēju<br />

Iepazīstiniet ar saviem uzņēmumiem.<br />

AIVARS MAĶEVICS: “Adax” nodarbojas<br />

ar dzīvojamo māju apsaimniekošanu, tātad<br />

privātā namu pārvalde. Mūsu pārziņā ir<br />

vairākas mājas, kurās ir 60 dzīvokļi. Darba<br />

netrūkst: jāliek jumti, jāmaina santehnika,<br />

jāapkopj teritorija – jādara viss, kas saistīts<br />

ar māju uzturēšanu un apsaimniekošanu.<br />

Nedaudz ceļam arī paši. Drīzumā pabeigsim<br />

māju, kuru, tikko iesāktu, pameta deviņdesmito<br />

gadu sākumā. Tagad tajā notiek<br />

apdares darbi, lai drīz nodotu ekspluatācijā.<br />

AIVARS VARNECKIS: Es nodarbojos ar<br />

sabiedrisko ēdināšanu un nedaudz attīstu<br />

lauku tūrismu. Sākumā tā bija zemnieku<br />

saimniecība: audzēju kviešus, dārzeņus,<br />

ražoju gaļu, piena produktus savām<br />

vajadzībām – kafejnīcām, restorāniem, kā<br />

arī realizēju mazumtirdzniecībā. Tā kā tagad<br />

to nedrīkst darīt, saimniekošanu esmu atlicis<br />

malā un nodarbojos tikai ar ēdināšanu – man<br />

ir divas kafejnīcas, slimnīcas virtuve, kā arī<br />

lauku mājas tūristiem.<br />

Kas bija izdevīgāk un ienesīgāk?<br />

AIVARS VARNECKIS: Ienesīgāk bija tad,<br />

kad varēju darīt visu – pats ražot un pats<br />

realizēt. Tagad kļuvis grūtāk izdzīvot.<br />

Kas uzlika barjeru?<br />

AIVARS VARNECKIS: Eiropas Savienība ar<br />

mūsu pašu Pārtikas un veterinārā dienesta<br />

direktīvām. Ja jau nesaslimām tolaik, kad<br />

ražojām, nekas nebūtu noticis arī tagad!<br />

AIVARS MAĶEVICS: Eiropas nosacījumus<br />

bez ierunām ievēro tikai latvieši. Esmu<br />

gana braukājis pa ārzemēm, nekur tādus<br />

ierobežojumus neesmu redzējis. Sevišķi<br />

jau vecajās ES dalībvalstīs. Tur zemnieku<br />

saimniecība kā jau zemnieku saimniecība –<br />

14 pati ražo, pati realizē. Neviens pa pirkstiem mācās. Pabeidz, piemēram, apdares darbu<br />

nepaliktu ieziepēts un nenomazgāts.<br />

un šim uz pazoles uzraksts: “Bez pieciem 15<br />

nesit.<br />

AIVARS VARNECKIS: Šie ierobežojumi<br />

mūsu ekonomikai neko labu nesola: sarūk<br />

lielās grūtības<br />

Sarokojoties gardi pasmejamies, jo šī būs triju Aivaru saruna. AIVARS<br />

VARNECKIS ir zemnieku saimniecības “Ēmužas” īpašnieks. Tautā –<br />

saimnieks. AIVARS MAĶEVICS ir SIA “Adax2” valdes priekšsēdētājs.<br />

Tautā – vagars. Trešais esmu es, AIVARS BĒRZIŅŠ. Tautā – skrīveris.<br />

govju skaits, noplok labības lauki, izput<br />

mazās saimniecības.<br />

Vai tad jums nebija gana laba kūts,<br />

pietiekami liels ganāmpulks un piena<br />

dzesēšanas iekārtas?<br />

AIVARS VARNECKIS: Tas viss bija, bet<br />

nebija pašas produkcijas pārstrādes. Kāda<br />

jēga būvēt uzņēmumu trīsdesmit govīm un<br />

pāris simtiem cūku? Toties bija kartupeļi:<br />

lielie pārtikai, mazie – lopiem, sēklas – sēklai.<br />

Ražošana bez zudumiem.<br />

Tā, kā ir pašlaik, nedrīkst būt! Produkcija<br />

jāatdod pārstrādei un realizācijai par smieklīgi<br />

mazu naudu!<br />

Toties tagad viss jāiepērk veikalā?<br />

AIVARS VARNECKIS: Pērku pārtikas<br />

uzņēmumos, kuriem ir visi nepieciešamie<br />

sertifikāti. Man tas maksā dārgi, vēl dārgāk<br />

manam klientam, un konkurence dara savu.<br />

Cik cilvēku pie jums strādā?<br />

AIVARS MAĶEVICS: Uzņēmumā “Adax” ir<br />

30 darbinieki.<br />

AIVARS VARNECKIS: Pie manis – 20.<br />

Kurš ko meklē – ēdājs putras grāpi vai<br />

putras grāpis ēdāju?<br />

AIVARS MAĶEVICS: Cilvēks ir cilvēks –<br />

viens aiziet pensijā, cits aizbrauc uz<br />

ārzemēm, meitenes gaida bērniņu, kāds<br />

vīra kungs nespēj izkāpt no pudeles.<br />

Rotācija ir nepārtraukta. Tāpēc mums ir<br />

svarīgi sadarboties ar <strong>Nodarbinātības</strong><br />

valsts aģentūru, citādi neatrisinātu daudzas<br />

problēmas. Piemēram, mums ir sava katlu<br />

māja. Kurinātājam tas ir sezonas darbs.<br />

Ko darīt – pavasarī pacelt cepuri? Ko darīt<br />

nākamajā ziemā? Būs jāmeklē jauns cilvēks,<br />

taču tas allaž ir risks. Tikko pavasarī kļūst<br />

silti, atdodam savu kurinātāju aģentūrai, lai<br />

strādnieku mācības un visu vasaru strādā.<br />

AIVARS VARNECKIS: Man ir pretēji –<br />

ziema ir klusā sezona, toties vasarā trūkst<br />

darbinieku. Lieliski, ka <strong>Nodarbinātības</strong> valsts<br />

aģentūrai ir pavāru kursi. Ziemu mācās, tad<br />

prakse un, skat, uz vasaru jau pavāra palīgs.<br />

No maija līdz septembrim mums ir karstākais<br />

darbalaiks.<br />

Klājam arī galdus izbraukumos. Mūsu<br />

darbalauks ir visa Kurzeme, kā arī Vidzeme<br />

līdz pat Madonai. Katram ir sava gaume un<br />

garša.<br />

NVA Talsu filiāles darbinieces vēlāk<br />

skaidro, ka viņi tomēr esot lauku rajons:<br />

pa vasaru iebraucēji, tūristi, ceļotāji. Pavārs<br />

nopelna no 300 līdz 500 latiem mēnesī.<br />

Protams, jāstrādā! Toties ziema bez algas<br />

paliek mājas solim.<br />

Kam tas labais smeķis?<br />

AIVARS VARNECKIS: Vecākajai pavārei ir<br />

36 gadi. Spriediet paši, esam veci vai jauni!<br />

Trūkst bārmeņu. Maldās tie, kas bārmeni<br />

uzskata par vīru aiz letes, kas ielej graķīti.<br />

Bārmenis ir katras kafejnīcas vai restorāna<br />

vizītkarte. Mākslinieks. Pavārs var radīt<br />

brīnumdarbu, bet, ja to nenoformēs un<br />

attiecīgi nepasniegs, no visa iznāks tikai<br />

čiks. Nav daudz skolu, kas māca bārmeņus,<br />

izlaidumus parasti nosmeļ Rīga.<br />

NVA Talsu filiāles darbinieces skaidro, ka<br />

profesionālajās mācībās šī profesija pēdējo<br />

reizi bija iekļauta pirms pieciem vai sešiem<br />

gadiem.<br />

AIVARS VARNECKIS: Pats esmu<br />

pasniedzējs mācību firmā “Buts” un mācu<br />

pavārus, konditorus, daļēji arī pārdevējus.<br />

Aivars Varneckis un Aivars Maķevics<br />

Tās ir bezdarbnieku grupas – cilvēki, kuri grib<br />

strādāt. Daļa praktizējas manos uzņēmumos,<br />

daži paliek arī pastāvīgā darbā. Talsos ir<br />

aptuveni 30 ēdinātavu, neskaitot slēgtās<br />

iestādes – skolas, bērnudārzus utt.<br />

Latviešu nacionālā ēdiena – šašlika –<br />

smarža virmo pa pilsētas centru tik<br />

uzmācīgi, ka siekalas atgādina Niagāras<br />

ūdenskritumu. Neesmu redzējis nevienu<br />

rajona centru, kur ap diendusas laiku<br />

virmotu tāds cilvēku pūlis, it kā tas mestos<br />

uz rokkoncertu.<br />

Vai ir gana ēdāju?<br />

AIVARS VARNECKIS: Konkurence ir<br />

nežēlīga. Katrs ieņem savu nišu.<br />

Talsi nevar izdzīvot Rīgas biznesu, kur pēc<br />

hokeja čempionāta cenas karājas bēniņos<br />

un par pliku zupas šķīvi jāmaksā pāri latam.<br />

Pilsētā un rajonā vidējās algas ir no 120 līdz<br />

150 latiem. Arī cenām jābūt atbilstošām.<br />

AIVARS MAĶEVICS: Diendienā strādājam<br />

ar elektriķiem, santehniķiem, atslēdzniekiem<br />

un citiem praktiķiem. Saviem klientiem<br />

nepiedāvājam kosmētiskos remontus – lai<br />

paši meklē meistarus. Toties elektrība ir mūsu<br />

pārraudzībā. Ja notiek avārija, tad, protams,<br />

cieš visi. Taču, ja kāds nolēmis mainīt caurules,<br />

par to jau laikus paziņojam iedzīvotājiem, ka<br />

būs atslēgta ūdens padeve, lai kāds bērns<br />

Vai konkurējat ar pašvaldību namu<br />

pārvaldēm?<br />

AIVARS MAĶEVICS: Šo to var uzlikt<br />

dārgāku, šo to atlaist lētāku, taču jārēķinās<br />

ar maksātāju. Neviens nav piesiets pie<br />

apsaimniekotāja. Pagaidām uzturam cenas<br />

iepriekšējā līmenī, tomēr nezinu, cik ilgi, jo<br />

energoresursi un arī materiāli kļūst dārgāki.<br />

Jūs diendienā strādājat ar celtniekiem,<br />

santehniķiem, elektriķiem,<br />

mehanizatoriem un sētniekiem. Cilvēku<br />

bez diploma, protams, atradīsiet, bet kur<br />

ņemt speciālistus?<br />

AIVARS MAĶEVICS: Atradīsim! Mani<br />

pārsteidz, ka daudzi jaunieši ir bez<br />

izglītības un profesijas. Darbā piesakās tikai<br />

palīgstrādnieki. Iespējams, ka dzīve ielikusi<br />

kloķi. Celtniecības tehnikumā, kuru pats<br />

savulaik beidzu, tagad prasa 600 līdz 800 latu<br />

gadā. Cik ir tādu cilvēku lauku rajonos, kuri<br />

varētu apmaksāt savu bērnu izglītību vidējā<br />

profesionālajā līmenī? Šāda valsts politika<br />

nav nopietna. Un tad raudam, ka mūsējie<br />

brauc uz Īriju.<br />

AIVARS VARNECKIS: Uz apkopējas vietu<br />

varu rīkot pat konkursu.<br />

AIVARS MAĶEVICS: Jā, kvalificēto<br />

darbaspēku nosmeļ ārzemes, mums atstājot<br />

nevajadzīgo vai tos, kas negrib strādāt.<br />

AIVARS VARNECKIS: Var sūroties, ka<br />

latvieši aizbrauc, taču nevienu neinteresē, kas<br />

notiek pašu mājās. Vairākas valsts institūcijas<br />

darbojas kā soģis, lai iznīcinātu ikvienu<br />

mazo darba devēju. Nupat mans bārmenis<br />

pavadzīmē datumu uzrakstīja nevis vārdiem,<br />

bet cipariem. Mēnesi skrēju uz Kuldīgu, jo<br />

draudēja sods no 300 līdz 3000 latiem.<br />

AIVARS MAĶEVICS: Manuprāt, dzīvojam<br />

vai nu Staļina, vai krievu cara laikā – uzņēmējs<br />

ir Ieņēmuma dienesta ienaidnieks, tātad<br />

šmaucējs. Ir nevis sadarbība – VID varētu<br />

norādīt uz kļūdām, kuras tūdaļ iespējams<br />

izlabot –, tā vietā viss tūdaļ tiek iekalts<br />

akmenī.<br />

Savās mājās redzu bērnus, kas beidz skolu<br />

un brauc uz ārzemēm. Ne jau tāpēc, ka tas<br />

būtu viņu aicinājums. Problēmas ir ģimenē.<br />

Bērni sapelna un pēc tam sedz kredītus,<br />

aizdevumus un parādus. Mūsu puisis bija<br />

darbā Norvēģijā. Aizbrauca, strādāja, labi<br />

nopelnīja – kāpēc palikt, ja meitene dzīvo<br />

Latvijā? Labāk nopelnīšu mazāk, taču būšu<br />

kopā ar savējiem. Te ir mana dzīve.<br />

Atceros, vecaistēvs stāstīja: Ulmaņlaikos<br />

bija bezdarbnieki un bomži, guļ tāds uz soliņa<br />

latiem netraucēt!”

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!