Sākas Klusā nedēļa - Vaduguns
Sākas Klusā nedēļa - Vaduguns
Sākas Klusā nedēļa - Vaduguns
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
ar pagâtni<br />
Pârskata fotobildes. Zoju Panèuku nesen apciemoja kâdreizçjâ kultûras dzîves organizatore, ðíilbçniete Aina Sliðâne.<br />
Viòâm bija interesantas atmiòas, skatoties senas fotobildes no Ðíilbçnu ambulances darbîbas laika.<br />
Seni bijuðâs darbavietas stâsti<br />
ZOJAI PANÈUKAI dzîve iegrozîjusies tâ, ka viòa 66 sava<br />
mûþa gadus dzîvo namâ, kur kâdreiz strâdâja pati un arî<br />
viòas dzîvesbiedrs. Kâdreiz tur bija pagasta ambulance. Ar<br />
laiku atvçra arî dzemdîbu nodaïu, bet, kamçr tâs vçl nebija,<br />
Zoja savu pirmo dçlu dzemdçja nama augðstâva istabâ -<br />
dzîvoklî, kur dzîvo joprojâm. Viòa ir bijusî mediíe, strâdâjusi<br />
par vecmâti un sirdî glabâ daudz interesantu atmiòu par ðo<br />
dzîves posmu.<br />
Mediíi iedzîvotâjiem tolaik vienmçr bijuði pa rokai. Zoja<br />
atceras, ka darbdienas viòiem bijuðas garas un grûtas. Uz<br />
pieòemðanu ambulancç nâcis daudz cilvçku - 60 – 70 dienâ.<br />
Ja bija nepiecieðams, uz vietas kabinetâ viòiem injicçja arî<br />
zâles, veica sîkâkas medicîniskas manipulâcijas. Tolaik bija<br />
modç iedzîvotâju profilaktiskâs apskates, un cilvçki uz ðîm<br />
pârbaudçm nâkuði strîpâm. Zoja saglabâjusi vairâkas biezas<br />
reìistrâcijas grâmatas kopð 50. gadiem, kurâs ierakstîts, cik<br />
daudz vietçjo pagasta ïauþu nâkuði pie dakteriem pçc medicîniskâs<br />
palîdzîbas. Arî dzemdîbu bijis daudz.<br />
Zojas Panèukas dzîvoklis glabâ interesantas tâ laika liecîbas.<br />
Viòas istabâ stâv masîvs ozolkoka rakstâmgalds ar atvilktnçm<br />
no pirmajiem ulmaòlaikiem. Savulaik tas kalpoja ambulances<br />
personâlam, pie kura sçdçja mediíi un rakstîja<br />
dokumentâciju. Zoja atklâj, ka viòai bijuðas vairâkas senas<br />
mçbeles, par ko interesi 90. gados izrâdîjuði sveðinieki. Tâ kâ<br />
vajadzçjis naudu veselîbas uzlaboðanai, daïu mçbeïu viòa<br />
pârdevusi.<br />
Zojas Panèukas garajam mûþam atmiòu daudz. Kâ maza<br />
meitene viòa atceras, ka bija laiks, kad tçva mâjâs muiþnieks<br />
Ïebedevs atvçris skolu vietçjiem bçrniem. Divreiz nedçïâ tur<br />
braucis mâcîtâjs un noturçjis ticîbas mâcîbas stundas. Pçc<br />
tam Zoja mâcîjusies Borisovas skolâ. Arî ðeit bijuði ïoti labi<br />
skolotâji. Zoja atmin, ka skolâ izvçlçti muzikâlâkie zçni un<br />
meitenes, kuri varçtu dziedât baznîcâ. Starp ðiem<br />
dziedâtâjiem bijusi arî viòa. Tagad Zoja Panèuka ar lepnumu<br />
teic: “Tâ sanâk, ka kopð 1936.gada dziedu baznîcas korî.<br />
Man ir skanîga balss.”<br />
Zojai Panèukai ir divi dçli. Viòi ar ìimençm gan dzîvo tâlu<br />
– dçla Oïega ìimene - Liepâjâ, otrs dçls - Krievijâ. Ðonedçï<br />
viòai ir liels prieks – ciemos pie mâtes uz Ðíilbçniem atbraucis<br />
dçls Igors ar sievu no Tambovas pilsçtas. Pçc kâda laika<br />
vecmammu solâs apciemot arî mazdçls ar ìimeni, kurð dzîvo<br />
Maskavas apgabalâ. Vismaz reizi gadâ, kâ atklâj Zoja<br />
Panèuka, tuvâkie radinieki ieplâno laiku, lai mâmuïu<br />
apciemotu.<br />
Ðâviena pçdas. Zojas Panèukas istabâ uz krâsns redzamas<br />
sena un traìiska mîlas stâsta pçdas.<br />
Zojas Panèukas istabâ ir vçl kâda sena liecîba. Uz apkures<br />
krâsns flîzes saglabâjusies izðautas lodes pçdas. Tâs ir atmiòas<br />
par kâdreizçju traìisku mîlas stâstu. Tolaik aiz Zojas dzîvokïa<br />
atdalîtajâ istabâ dzîvojusi daktere, kura gatavojusies kâzâm<br />
ar lîgavaini. Lîdz precîbâm palikuðas vien pâris dienas, kad<br />
lîgavainis kâdâ rîtâ ieskrçjis dzîvoklî. Viòð bijis satraukts un<br />
naida pilns, izvilcis ieroci un raidîjis ðâvienu savas mîïotâs<br />
virzienâ. Jaunâ daktere tobrîd stâvçjusi Zojas istabâ pie krâsns.<br />
Lode skârusi tikai viòas plecu un ieurbusies krâsns flîzç. Viòð<br />
pats otrâ istabâ pçc tam noðâvies. Dusmas vîrietî izraisîjuðas<br />
aizdomas par kâdu ciemiòu, kurð pirms tam it kâ ciemojies<br />
pie viòas lîgavas.<br />
Zoja Panèuka arî vecumdienâs nav zaudçjusi savu mediíes<br />
garu. Viòa pati cenðas sevi dakterçt un uzturçt moþumu, jo<br />
zina, kâdas zâles lietot. Vietçjo ârstu viòa cenðas traucçt<br />
retumis. Paðai vislielâkais prieks, ka viòu joprojâm atceras<br />
kâdreizçjie pacienti, uzrunâ ar mîïu vârdu, pasaka ko labu<br />
vai arî piezvana. Zoja Panèuka teic: “Priecâjos, ka ïaudis nav<br />
mani aizmirsuði un atstâjuði vientulîbai. Tas man dod spçku!”<br />
Brîvbrîdi sagatavoja M.Sprudzâne<br />
V Sestdiena ● 2011. gada 16. aprîlis 11.<br />
CILVÇK ZIÒAS<br />
Medòevieði ieòem pili<br />
Braucienâ uz Luksemburgu Medòevas folkloras kopas<br />
“Egle” dalîbnieki dzîvoja ìimençs un tâpçc katram bija<br />
savi piedzîvojumi. Viòi ne tikai koncertçja, bet devâs arî<br />
ekskursijâs. Apmeklçjot Viandenes pili, viòi bariòos ceïoja<br />
pa bruòinieku zâlçm, apsprieþu telpâm, guïamistabâm,<br />
virtuvi. Bruòukrekli, ieroèi, seni gobelçni, grezniem kokgriezumiem<br />
rotâtas mçbeles, svinîga miera pilnas augstâs<br />
akmens velves un… lîksms brçciens kaut kur no lejas: “Vui,<br />
kuods te lilîs pograbs!” Izrâdâs, medòevieði jau bija ieòçmuði<br />
pili. Arî Tauriòu mâjâ viòiem likâs kâ paradîzç.<br />
Eksotiski ziedi, slavenais vîìes koks. Visi ar ðaubâm nopçtîja<br />
lapas, bet, ko domâja, neatklâja. Vien secinâja: tâdas<br />
paðauras esot!<br />
Mandeïkoki labâki!<br />
Kopas “Egle” vadîtâjas Inâras Sokirkas ìimene Luksemburgâ<br />
piedâvâja aizvest Inâru uz Ðengenu. Pçc neilga pârbrauciena<br />
acu skatam atklâjâs Francija. “Neticami! Èetrâs<br />
dienâs pabûts èetrâs valstîs. Braucâm gar astoto - pasaulç<br />
lielâko - atomelektrostaciju. Migla, milzîgi toròi un dûmu<br />
stabi debesîs. Apokaliptisks skats! Cilvçks ir licis lietâ visas<br />
prâta spçjas, lai tuvinâtu savu bojâeju. Labâk skatos uz<br />
ziedoðajiem mandeïkokiem,” neslçpa Inâra.<br />
Uzzied kaktuss<br />
Dziesmiòu “Kaktusi reti zied...” ðobrîd droði vien dungo<br />
arî Balvu Sporta skolas darbinieki, jo svarcelðanas zâlç uz<br />
palodzes uzziedçjis kaktuss. Vakar tas dâvâjis trîs sniegbaltus<br />
ziedus un vienu pumpuru, taèu jau ðodien, iespçjams, no<br />
skaistuma nebûs ne miòas, jo ziedu mûþs kaktusiem, kaut<br />
skaists, tomçr îss. Cerîgi, ka adatainis plaucç vçl jaunus<br />
pumpurus.<br />
Audzç gailîti<br />
Viduèu pamatskolâ<br />
zinâtniski pçtniecisko<br />
darbu konferencç Viïakas<br />
pamatskolas skolniece<br />
Elija Astreiko (pirmâ no<br />
labâs) stâstîja par savu<br />
pçtîjumu: akvârija zivtiòu<br />
– gailîti. “Man ir par ko<br />
rûpçties,” râdot uz<br />
zivtiòu, teica meitene.<br />
Klâtesoðie ar interesi vçroja<br />
gailîti zilganâ krâsâ un<br />
klausîjâs Elijas stâstîjumâ<br />
par gailîða uzvedîbu,<br />
baroðanu un raksturu.<br />
NEDÇÏAS CITÂTS<br />
“Skolâm vispirms vajadzçtu bût audzinoðâm un<br />
tikai tad izglîtojoðâm iestâdçm.”<br />
(No sarunas ar Bçrzkalnes pagasta iedzîvotâju Valdu<br />
Dûviòu.)<br />
Redakcija atvainojas visiem, kurus “Cilvçkziòas”<br />
aizvainojuðas vai aizvainos
Change language