15.07.2013 Views

Sākas Klusā nedēļa - Vaduguns

Sākas Klusā nedēļa - Vaduguns

Sākas Klusā nedēļa - Vaduguns

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

6. V Sestdiena ● 2011. gada 16. aprîlis<br />

Svçtki<br />

Arî vecumdienâs jârod prieks<br />

Ðonedçï starp aprîïa dzimðanas dienu jubilâriem<br />

pansionâtâ “Balvi” ir arî ÒINA MAÏINOVA. Viòai paliek<br />

72 gadi. Jubilâre teic, ka priecâjas par ðo gadskaitli, lai gan<br />

veselîba pçdçjâ laikâ ievçrojami saðíobîjusies.<br />

Pansionâtâ viòa dzîvo nesen – aptuveni mçnesi. Òina<br />

Maïinova iepazîst pârçjos iemîtniekus, saulainâ laikâ iziet<br />

un apskata apkârtni, vakaros skatâs televîzijas pârraides. Ir<br />

viòai arî viena draudzene, ar kuru sarunas raisâs vislabâk.<br />

Òina teic, ka viòai patîk pansionâta dzîves ritms un ðeit<br />

esoðie cilvçki. Tagad viòa gaida Lieldienas. Tie bûs jauki<br />

pavasara svçtki, kas ienesîs pârmaiòas pansionâta dzîves<br />

ikdienâ. Iemîtnieki sagaidîs ciemiòus – sporta deju pârus<br />

un arî pirmsskolas iestâdes “Sienâzîtis” dziedâtâjus. Uz<br />

koncertu lielajâ zâlç noteikti aizies arî Òina Maïinova. Viòa<br />

priecâjas, ka jau tagad telpâs ienâcis pavasaris svçtku<br />

noskaòâ, par ko parûpçjusies kultûras dzîves organizatore<br />

Indra.<br />

Sev Òina novçl tikai vienu – veselîbu un dzîvesprieku.<br />

Vecumdienas nebût nav vieglas, taèu sev atvçlçtais laiks<br />

jânodzîvo iespçjami patîkamâk.<br />

Lasîtâjs vçrtç<br />

Paðas acîm redzçti pârsteigumi<br />

Vairâki<br />

Viïakas Valsts<br />

ìimnâzijas<br />

audzçkòi,<br />

piedaloties<br />

projekta<br />

aktivitâtçs,<br />

izmantoja<br />

i e s p ç j u<br />

paciemoties<br />

Londonâ. Tur<br />

viòi pavadîja<br />

piecas interesantas<br />

dienas.<br />

Lûk, kâ ðo<br />

braucienu<br />

vçrtç viena no<br />

projekta dalîbniecçm<br />

INESE<br />

JARGÂNE:<br />

-Man viss<br />

notika pirmo reizi – lidosta, rokas bagâþa, lidmaðîna,<br />

stjuartes… 21.marta diena, kad mçs ielidojâm Londonâ,<br />

protams, bija îpaða, salîdzinot ar ikdieniðío rutînu pirms<br />

tam. Londonâ pavadîjâm piecas saulainas un îsti pavasarîgas<br />

dienas. Patiesîbâ biju pârsteigta par Londonas laika<br />

apstâkïiem - saule, parkos zied narcises, íirði, bet Latvijâ<br />

atstâjâm lietu, vçju, pelçcîbu. No brauciena visvairâk<br />

atmiòâ palika ekskursija pa Londonas centru, kuru iepazinâm,<br />

vizinoties ar divstâvîgo autobusu un kruîza kuìîti.<br />

Biju pârsteigta arî par daudzo tautîbu pârstâvjiem, kas tik<br />

bagâtîgi redzami Londonâ. Pilsçta man paliks atmiòâ ar<br />

cilvçku laipnîbu, daþâdîbu, smaidîgumu, vienkârðîbu un<br />

skaïumu. Kopumâ esmu apmierinâta ar braucienu, iegûtajiem<br />

draugiem no Vâcijas, Polijas, Anglijas un Itâlijas, kâ<br />

arî ar pieredzi. Lielu paldies vçlos teikt Lîgai Leitenai par<br />

iespçju pabût un paðas acîm redzçt tâlo pilsçtu.<br />

Viss cilvçcîgais ir tik vienkârðs. Bût starp<br />

savçjiem, darît to, ko dzîvç visvairâk vçlies un proti.<br />

Nekurnçt par pârestîbâm, prast piedot un priecâties<br />

par visu, kas notiek apkârt, vienalga, cik tev gadu.<br />

Tad arî mûþa otrajâ pusç jutîsies labi un tevi kâds<br />

noteikti atcerçsies, piezvanîs vai atnâks ciemos.<br />

Ðoreiz stâsts par divâm vienas paaudzes<br />

sievietçm - Valentînu Puþuli un Zoju Panèuku. Dzîvo<br />

viòas vienâ pagastâ – Ðíilbçnos, Rekovâ, taèu nav<br />

kaimiòienes. Vienai plecos apaïi astoòi gadu desmiti,<br />

otrai - jau 85 gadi. Abâm vienâds arî dzimðanas dienas<br />

datums, tikai daþâdi pavasara mçneði – 26.marts un<br />

26.aprîlis. Abas prot tît spilgtu atmiòu kamolîðus un<br />

priecâties par katru atnâkuðo dienu.<br />

Veèi, esiet sveicinâti!<br />

VALENTÎNAS PUÞULES dzimtâ daudzi bijuði muzikâli ïaudis,<br />

un ðis talants viòai nâcis lîdzi visu mûþu. Jau agrâs bçrnu dienâs<br />

Valentîna bija izlçmusi apgût muzicçðanu, tâdçï jutâs bezgala<br />

laimîga, iegûdama iespçju mâcîties Valmieras pedagoìiskajâ<br />

skolâ. To atceroties, pati smej: “Trâpîju nokïût tajâ dzîves vietâ,<br />

kur visvairâk biju vajadzîga.” Valentîna iemâcîjâs spçlçt<br />

klavieres un, tâ kâ pati bija liela dziedâtâja, ap sevi pulcçja<br />

aktîvus un dziedoðus ïaudis. Kamçr Valentînai nebija savas klases<br />

bçrnu, skolas darbâ viòa bieþi jutâs satraukta un nervoza. Taèu<br />

pçc tam ðie pienâkumi sagâdâja patiesu prieku. Jo vairâk tâdçï,<br />

ka Valmieras skolâ strâdâja zinoði pedagogi un valdîja sportisks<br />

gars. Ðajos darba gados viòa izdziedâjâs no sirds. No sirds mîlçja<br />

arî savus skolçnus. Joprojâm atceras, cik viòas pirmklasnieki<br />

bijuði kustîgi un humorpilni bçrni. Vienreiz gatavojuðies ierindas<br />

skatei, un deþurantam bijis uzdots, pirms vçl ienâk skolotâja,<br />

pirmo klasi nostâdît ierindâ. Mazâ deþurante bijusi uzdevumu<br />

augstumos, un skolotâja, nâkam uz klasi, izdzirdusi viòas<br />

komandu: “Veèi, stâjas!” Bçrni ievilkuði elpu, un, uzrunâjot<br />

viòus sveicienâ, skolotâja Valentîna arî nopietni uzsaukusi:<br />

“Veèi, esiet sveicinâti!” Pçc tam visi jautri izsmçjuðies.<br />

Saviesîgâ dzîve neapsîka arî Ðíilbçnos. Kur tikai kâdi svçtki<br />

vai saieðana, tur Valentîna un viòas paðdarbnieki jau priekðâ.<br />

Liels notikums bija uzstâðanâs Dziesmu svçtkos, skatçs, svçtku<br />

simtgadç Rîgâ. “Tas viss mani aizvien pacilâja. Dziedoðs cilvçks<br />

dzîvo daudz priecîgâk, viòam ir citâdâka attieksme pret dzîvi,”<br />

Brîvbrîdis<br />

Ðodienas saikne<br />

skan Valentînas Puþules pârliecîba. Tâdçï viòa daudz nebçdâja<br />

par pârmaiòâm, kas 90. gados notika lîdz ar saimniecîbas<br />

likvidçðanos. Viòa pievçrsâs citai garîgâs dzîves pusei – baznîcas<br />

dziesmâm. Skolotâja atmin, ka viòu savulaik uzrunâjis prâvests,<br />

aicinot skolas bçrniem mâcît ticîbas mâcîbu. Valentînai tad<br />

pavçries interesants darba lauciòð: viòa pati sâkusi mâcîties<br />

garîgajâ seminârâ un savas zinâðanas pçc tam atdevusi arî skolu<br />

audzçkòiem.<br />

Skolotâjai ir vçl kâda interesanta aizrauðanâs visa mûþa<br />

garumâ - Valentîna raksta dzejoïus. Tos gan viòa uzdroðinâs<br />

parâdît tikai tuvâkajiem domubiedriem. Þçl, ka pazudusi pirmâ<br />

dzejas burtnîca, ko kâds paòçma palasît, bet atpakaï vairs<br />

neatnesa. Par ko viòa raksta? Par mîlestîbu, dabu, mazbçrniem,<br />

par visu, kas notiek. Un interesanti, ka katram dzejolim lîdzi<br />

nâk stâsts, kâpçc tas radies. Kaut vai gadîjums ar istabâ pazuduðo<br />

mazmeitiòu. Kâdâ brîdî, nedzirdot mazâs rosîðanos, Valentîna<br />

satraukusies: divgadîgais bçrns nekur vairs nebija redzams,<br />

patieðâm pazudis. Pçc ilgas meklçðanas vecmâmiòa meitenîti<br />

atradusi aizslçpuðos aiz radiatoriem un loga aizkariem.<br />

Piespiedusi degunteli pie stikla rûts, mazâ vçrojusi pirmoreiz<br />

viòas mûþâ uzsniguðo sniegu. Par pârdzîvojumu un izjûtâm<br />

Valentîna pçc tam uzrakstîja dzejoli.<br />

Mîïâkais gadalaiks<br />

Joprojâm bijusî skolotâja spçku smeï dabâ, un pavasaris ir<br />

viòas mîïâkais gadalaiks. Ziema jâaizvada gandrîz vai tikai<br />

istabâ, jo pçc kritiena pensionârei grûti pârvietoties. Bet, kad<br />

plaukst koki un zied puíes, Valentîna ievelk otro elpu. Viòa<br />

atceras ainiòu no tâliem skolas gadiem. Iet bçrns pa ceïu no<br />

skolas, un pçkðòi sirdî burtiski ielîst siltums – tik gaiði un labi<br />

paliek. No kâ gan? Viòa paskatâs augðup - virs galvas savus<br />

treïïus ber cîrulis. Ðî atmiòu ainiòa ir arî atbilde uz prâvesta<br />

kâdreiz pçc dievkalpojuma uzdoto jautâjumu: vai jûs mîlat<br />

Dievu? Valentîna toreiz ilgi domâjusi, ko lai atbild uz tâdu<br />

jautâjumu. Tagad viòa atbildi zina: “Mçs nevaram mîlçt citâdi,<br />

kâ tikai caur dabu, kas viss ir Dieva dâvana. Puíes, koki, putni,<br />

arî bçrni, kas mums dzîvç pieðíirti, taèu nâk caur Dievu. Lûk, tâ<br />

arî ir Dieva mîlestîba! Tâpat arî saka: mîlam Raini. Mîlam<br />

dzejnieka darbus un caur tiem viòu paðu.”<br />

Valentînai Puþulei dzîve iemâcîjusi, lûk, kâdu atziòu: cilvçks<br />

ir savas mçles vergs. “Daþreiz mçs runâjam, kad to nevajadzçtu<br />

darît, un klusçjam, kad runât vajadzçtu. Es pati tagad mâcos<br />

paklusçt. Runâðana galu galâ tomçr noved pie grçka. Mçles dçï<br />

man paðai arî pieticis nepatikðanu,” atzîstas Valentîna.<br />

Abi divi. Valentîna atklâj, ka ar savu dzîvesdraugu pirmo reizi iepazinuðies 16 gadu vecumâ. Pçc deviòiem gadiem, kad<br />

bija pabeigtas skolas un izdiençta armija, viòi apprecçjâs. Kopð tâ laika viòi joprojâm ir kopâ. Valentînas padoms: “Katram<br />

gadâs kâdi klupieni, taèu nevajag òemt tos vçrâ. Ar laiku viss nolîdzinâs.”

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!