jelgava var kļūt par droŠu pilSētu - Jelgavniekiem.lv
jelgava var kļūt par droŠu pilSētu - Jelgavniekiem.lv
jelgava var kļūt par droŠu pilSētu - Jelgavniekiem.lv
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
652 sludinājumi pielikumā KALEIDOSKOPS Ls<br />
ZEMGALEI<br />
0,25<br />
lielākā daļa<br />
<strong>jelgava</strong>s biroju<br />
stāv tukši<br />
Jelgavas politiķi<br />
<strong>par</strong> bedrainajām<br />
ielām<br />
kā rit dzīve<br />
Svētē<br />
Jelgavas puikas<br />
bungo vislabāk<br />
Ceļā ar īkšķa<br />
palīdzību<br />
Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67) 1<br />
issn 1691461-4627 nedēļa Jelgavā • notikumi pilSētā un raJonā 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67)<br />
9 771691 462002 18<br />
Sau<strong>lv</strong>ediS ŠalājevS:<br />
<strong>jelgava</strong> <strong>var</strong> <strong>kļūt</strong><br />
<strong>par</strong> <strong>droŠu</strong> <strong>pilSētu</strong><br />
cena
Ja gribi saņemt regulāri,<br />
tad abonē <strong>par</strong> latu!<br />
Krāsains nedēļas žurnāls<br />
<strong>par</strong> notikumiem pilsētā un rajonā<br />
Abonējam uz jūniju!<br />
Tikai <strong>par</strong> vienu latu mēnesī katru pirmdienu<br />
savā pastkastē saņemsi nedēļas žurnālu<br />
Nedēļa Jelgavā – Jelgavnieki.<strong>lv</strong> un lielāko<br />
sludinājumu un reklāmas izdevumu Zemgalē<br />
Kaleidoskops Zemgalei.<br />
>500<br />
sludinājumi nedēļā<br />
Indekss 3109<br />
Abonēt <strong>var</strong>:<br />
• pa tālruni 67 00 80 01<br />
• redakcijas tālruni 63 09 05 00<br />
• interneta lapā www.pasts.<strong>lv</strong><br />
• visās pasta nodaļās
vāks: sau<strong>lv</strong>edis Šalājevs,<br />
starptautiskās lidostas Rīga<br />
drošības de<strong>par</strong>tamenta direktors<br />
Foto: Mikus Medzinis<br />
Karstais tālrunis<br />
630 905 00<br />
RedaKCiJa<br />
Redakcijas adrese: katoļu iela 2b,<br />
Jelgava, <strong>lv</strong>-3001, latvija<br />
Tālrunis: (+371) 63090500<br />
Mobilais tālrunis: (+371) 29509033<br />
Fakss: (+371) 63090509<br />
e-pasts: nj@jelgavnieki.<strong>lv</strong><br />
ga<strong>lv</strong>enais redaktors: māris papēdis<br />
Reportieri: rolands Bartaševics un<br />
ilze lukstiņa (+371) 63090508<br />
Korektore: inga laizāne<br />
Maketētājs: igors Jefimovs<br />
iZdevēJs<br />
sia Nedēļa Jelgavā<br />
Masu informācijas līdzekļa<br />
reģistrācijas nr. 000703206<br />
Pvn reģistrācijas nr. <strong>lv</strong>43603032643<br />
Konta numurs: <strong>lv</strong>24riko0002013131174<br />
Banka: aS DnB NORD Banka<br />
Kods: riko<strong>lv</strong>2X<br />
MāRKeTinga Un ReKlāMas daļa<br />
Tālrunis: (+371) 63090504<br />
e-pasts: reklama@jelgavnieki.<strong>lv</strong><br />
lasĪTāJU seRviss<br />
Tālrunis: (+371) 63090500<br />
e-pasts: nj@jelgavnieki.<strong>lv</strong><br />
TiPOgRāFiJa<br />
aS Preses nams<br />
Balasta dambis 3, rīga, <strong>lv</strong>-1048<br />
Tirāža 15 000<br />
Redaktora sleja<br />
esiet brīvi un domājiet līdzi<br />
Arī šajā numurā turpinām publicēt plašu informācijas klāstu <strong>par</strong> pašvaldību vēlēšanām, kas<br />
notiks 6. jūnijā. Mūsu uzstādījums ir vienkāršs – savā izdevumā dodam vārdu visu <strong>par</strong>tiju<br />
pārstāvjiem, lai viņi tiešā veidā <strong>var</strong>ētu paust savus uzskatus un viedokļus. Ir tādi, kas paši mūs<br />
uzrunā un grib kontaktēties ar žurnāla lasītājiem, bet ir arī tādi, kas baidās savu informāciju<br />
nodot citiem, uzskatot, ka to vēlāk vairs pilnībā ne<strong>var</strong>ēs izkontrolēt.<br />
Publicējot politiķu viedokļus, aicinām savus lasītājus pret tiem izturēties kritiski un domāt<br />
pašiem līdzi, nevis pieņemt visu teikto kā vienīgo <strong>par</strong>eizo viedokli.<br />
Mums kā plašsaziņas līdzeklim ir prieks <strong>par</strong> jebkuru lasītāju, kurš ir brīvs<br />
savos spriedumos, un tikai pēc informācijas apgūšanas, nevis jau pirms tam,<br />
ir gatavs spriest, kas ir zaglis, kas nepraša, kas liekēdis un kas kukuļņēmējs.<br />
Tiesa, kā raksta Jelgavnieki.<strong>lv</strong> īpašnieks Kristians Rozenvalds savā nedēļas Neatkarīgajā<br />
replikā, «ierindas ci<strong>lv</strong>ēks negrib tērēt savu enerģiju nepārtrauktai lēmumu pieņemšanai<br />
<strong>par</strong> to, kas ir labs un kas slikts. Ik mirkli gadās uzklausīt informatīvā telpā<br />
pieejamos jaunos faktus, jaunos viedokļus, pieņēmumus un prognozes. Ierindas ci<strong>lv</strong>ēks,<br />
kuram jāveic arī citi ikdienas un darba pienākumi, šo informāciju nespēj apstrādāt.»<br />
Reizēm lasot komentārus internetā, šķiet, ka to autori ir sazombēti, īpaši tad, kad metas aizstāvēt<br />
un slavēt vai kritizēt un rakstīt riebeklības <strong>par</strong> kādu vienu noteiktu <strong>par</strong>tiju vai politiķiem.<br />
Tāpēc vēlreiz aicinām domāt līdzi un būt brīviem savos uzskatos, jo tieši no jums, vēlētājiem,<br />
būs atkarīgs, kāda būs Jelgava pēc 6. jūnija!<br />
Nedēļas citāti<br />
Ar cieņu,<br />
Māris Papēdis,<br />
portāla un žurnāla Jelgavnieki.<strong>lv</strong><br />
ga<strong>lv</strong>enais redaktors<br />
Iestājoties Eiropas Savienībā, ci<strong>lv</strong>ēki cerēja, ka tā būs piena upe ar ķīseļa krastiem. Daudzi<br />
domāja, ka nu būs labi, nu visu uz paplātes noliks priekšā un lūgsies, lai ņem. Aktīvie ci<strong>lv</strong>ēki,<br />
kuri negaida, ka kāds cits izdarīs viņu vietā, pārs<strong>var</strong>ā <strong>par</strong> iestāšanos Eiropas Savienībā ir priecīgi,<br />
jo tā paver plašas iespējas saņemt atbalstu dažādu mērķu īstenošanai.<br />
Jānis Ābele,<br />
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns<br />
Eiropas Savienība Latvijai piedāvājusi ievērojami vairāk nekā esam spējuši un pratuši<br />
paņemt.<br />
Armands Krūze,<br />
AS AMO Plant Eiropas savienības struktūrfondu projektu vadītājs<br />
Diemžēl iedzīvotājiem ir tendence pamanīt tikai negatīvo, tajā pašā laikā visas pozitīvās<br />
lietas vairāk tiek pasniegtas kā Latvijas, nevis ES sasniegums. Politiķiem, protams, ir izdevīgi<br />
savu neprofesionalitāti Latvijas interešu aizstāvībā novelt uz ļaunās ES pleciem, bet kopīgi paveikto<br />
pasludināt <strong>par</strong> savu veikumu. Tas arī veicina to, ka lēto un ērto ceļošanu, atbalsta maksājumus<br />
vai salabotus ceļus ci<strong>lv</strong>ēki nesaista ar ES, bet ievēro tikai cukurfabrikas slēgšanu.<br />
Vita Kindereviča,<br />
Jelgavas rajona Europe Direct informācijas centra vadītāja<br />
Sezonas laikā gan zaudējām vairākus mačus, taču daļa no tiem tika zaudēti sīvā cīņā mača<br />
pagarinājumā. Izslēgšanas spēlēs kompensējām regulārajā čempionātā izcīnīto 5. vietu un<br />
spējām iegūt bronzas medaļas.<br />
Pēteris Lagzdiņš,<br />
Zemgale/BJSS komandas ga<strong>lv</strong>enais treneris<br />
Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67) 3
Notikumi<br />
Īsumā<br />
Par likumpārkāpēju aizturēšanu<br />
apba<strong>lv</strong>o policistus<br />
<strong>par</strong> priekšzīmīgu amata pienākumu pildīšanu,<br />
izrādīto iniciatīvu un pašaizliedzību likumpārkāpēju<br />
aizturēšanā 7. maijā ar pateicības<br />
rakstu tika apba<strong>lv</strong>oti seši Jelgavas pašvaldības<br />
policisti.<br />
pateicības rakstu no Jelgavas pašvaldības policijas<br />
vadības saņēma patruļpolicijas nodaļas<br />
inspektori a<strong>lv</strong>is ločmelis, gatis emulis, dainis<br />
Bernāts, viesturs pavilons, Satiksmes uzraudzības<br />
nodaļas inspektors māris meijers un operatīvās<br />
vadības nodaļas jaunākais inspektors<br />
andrejs maslaks.<br />
policisti tika apba<strong>lv</strong>oti <strong>par</strong> to, ka 16. aprīļa naktī<br />
meiju ceļā aizturēja divus vīriešus, kuri automašīnai<br />
Mercedes-Benz bija izsituši stiklu un izrāvuši<br />
automagnetolu.<br />
JaP samazina cenas<br />
braucienam uz Rīgu<br />
no 1. maija brauciens uz rīgu ar autobusu un<br />
mikroautobusu kļuvis lētāks – ls 1,80 vietā<br />
tagad jāmaksā ls 1,50. tiesa, šāds pakalpojums<br />
pieejams tikai tiem pasažieriem, kas biļeti pērk<br />
pie šofera.<br />
Sia Jelgavas autobusa <strong>par</strong>ks (Jap) komercdirektore<br />
viktorija Ļubļinska sola, ka no 11. maija gan<br />
autoostā, gan pie šofera biļetes <strong>var</strong>ēs iegādāties<br />
<strong>par</strong> vienu cenu – ls 1,50.<br />
sašķidrinātā gāze kļūs lētāka<br />
no 1. jūnija tiks samazināta maksa <strong>par</strong> sašķidrināto<br />
gāzi, kuru Sia Latvijas propāna gāze<br />
piegādā daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem.<br />
Zemgales reģionā (Jelgava, olaine, Bauska,<br />
dobele) pavisam kopā ir 4110 Latvijas propāna<br />
gāzes klientu, kuri saņem sašķidrināto gāzi no<br />
virszemes un pazemes grupu iekārtām. Jelgavas<br />
rajonā ir 784 klienti.<br />
internātskolu bērni <strong>var</strong>ēs slidot<br />
bez maksas<br />
12., 19. un 26. maijā Ozo hallē no sirds <strong>var</strong>ēs izslidoties<br />
bērni no Jelgavas speciālās pamatskolas,<br />
elejas bērnu nama un Jelgavas bērnu sociālās<br />
aprūpes centra.<br />
Šoreiz iespēja slidot tiek dota šo iestāžu<br />
3. līdz 6. klases skolēniem pēc pedagogu ieskatiem<br />
– <strong>par</strong> īpašiem sasniegumiem vai<br />
labu uzvedību. kopumā slidošanas priekus<br />
izbaudīs ap 60 skolēnu.<br />
Juris skujāns atkārtoti<br />
kļuvis <strong>par</strong> rektoru<br />
klātesot 208 latvijas lauksaimniecības universitātes<br />
(llu) konventa locekļiem, ar 184 balsīm<br />
<strong>par</strong> un 23 balsīm pret 6. maijā <strong>par</strong> llu rektoru<br />
atkārtoti ievēlēts profesors Juris Skujāns, kurš<br />
bija vienīgais kandidāts šim amatam.<br />
iznākusi grāmata, kas stāsta <strong>par</strong> Jelgavu un tās apriņki<br />
Ne tik bieži iznāk grāmatas, kas stāsta <strong>par</strong><br />
Jelgavu un tās apriņķi. Taču šajā pavasarī ceļu<br />
pie lasītājiem sākusi žurnālista Gaita Grūtupa<br />
sastādītā grāmata Caur manu sirdi, kas ir nopērkama<br />
grāmatnīcās. Tās pamatā ir pirms<br />
trim gadiem Valgundē atrastā mežabrāļu palīdzes,<br />
Jelgavas Skolotāju institūta audzēknes<br />
Maigas Tabakas (1927-1945) dienasgrāmata.<br />
«Par visu jaukāka ir tava mīla, draugs. Bet<br />
vai mīla ir? Ja ne mīla, tad jauka draudzība,<br />
drusku simpātijas un drusku maiguma... Vai<br />
šādi laiki paliks? Domāju – nē. Tādēļ es vismazāk<br />
domāju <strong>par</strong> nākotni. Skaista ir tagadne, ja<br />
nedomā <strong>par</strong> dzīvi vispār, bet tikai <strong>par</strong> acumirkli.<br />
Ja būs karš, zēni kritīs. Vai ne<strong>var</strong>ētu viss<br />
notikt savādāk – bez kara? Kaut tā būtu! Jau<br />
tik daudz latviešu savas ga<strong>lv</strong>as nolikuši, savus<br />
skaistos sapņus guldījuši smiltainē! Tik daudzi<br />
vēl tagad cieš, cieš asarām acīs savu nepanesamo<br />
dzīvi, vergo Sibīrijā, svešumā,» tās ir rindas,<br />
ko Maiga rakstīja 1945. gada 4. augustā – drīz<br />
pēc Otrā pasaules kara beigām un nepilnas<br />
divas nedēļas pirms tam, kad norā pie mežsarga<br />
mājām Zeltiņi mīklainas lodes izdzēsa<br />
viņas un turpat blakus slēpnī esoša mežabrāļa<br />
dzīvību. Maigas tekstā, šķiet, daudz sentimenta,<br />
naivuma un tādēļ grāmatas sastādītājs tam<br />
blakus ir pievienojis vēl 52 īsos stāstus, kas ir<br />
pierakstīti vai stāsta <strong>par</strong> Maigas laikabiedriem.<br />
Starp viņiem ir ārsts Ringolds Čakste, trenere<br />
Elza Krūmiņa, profesors Jānis Āboliņš, teātra<br />
kritiķis Viktors Hausmanis, tāljūras kapteinis<br />
Imants Balodis, politiski represēto apvienības<br />
vadītājs Pēteris Āns un vēl daudzi citi.<br />
Sastādītājs Gaitis Grūtups uzskata, ka grāmatas<br />
iznākšana šajā saimnieciskās lejupslīdes<br />
laikā, kad daudziem naudas pietrūkst pašām<br />
vienkāršākajām lietām, ir Dieva brīnums. Tā<br />
tika nodrukāta ar vairāku privātpersonu, Valgundes<br />
pašvaldības un Jelgavas Latviešu biedrības<br />
ziedojumiem. «Es ceru, ka grāmata dos<br />
lasītājiem stiprinājumu mūsdienu neziņas un<br />
pārbaudījumu laikā,» saka G. Grūtups.<br />
Sestdien, 16. maijā, viņš aicina uz velopastaigu<br />
pa Maigas Tabakas dienasgrāmatā aprakstītajām<br />
vietām. Tā sāksies pulksten 10 pie<br />
Ozolnieku vidusskolas (Motosporta muzeja)<br />
un turpināsies apmēram trīsdesmit kilometru<br />
garumā caur Valgundi un vecā Kalnciema<br />
pagasta mežiem.<br />
Paskaidrojumi pa tālruni 29416003 vai<br />
29417971. Starp citu, mežabrāļu patvēruma<br />
mājas Zeltiņi vēl stāv gandrīz tāpat kā pirms<br />
64 gadiem.<br />
ielu stafetēs dominē Jelgavas 5. vidusskolas komandas<br />
Vējainajā 9. maija dienā Jelgavas ielās notika<br />
ikgadējais skolēnu ielu stafešu skrējiens.<br />
6.-7. klašu grupā meitenēm 1. vietā ierindojās<br />
Jelgavas 5.vidusskola, otrajā un trešajā<br />
vietā spīdolietes un Jelgavas Valsts ģimnāzija.<br />
Arī starp zēnu komandām labākie bija Jelgavas<br />
5. vidusskolas skrējēji, aiz kuriem palika<br />
Jelgavas 1. ģimnāzijas un Jelgavas 6. vidusskolas<br />
audzēkņi.<br />
8.-9. klašu grupā atkal uz<strong>var</strong>ēja Jelgavas<br />
5. vidusskolas sportistes, atstājot otro vietu<br />
Jelgavas Valsts ģimnāzijai un trešo – Spīdolas<br />
ģimnāzijai. Zēnu konkurencē triumfēja Jelgavas<br />
6. vidusskola, aiz kuras palika Jelgavas 5. vidusskola<br />
un Jelgavas Valsts ģimnāzija.<br />
Vidusskolu grupā meiteņu konkurencē uz<strong>var</strong>ēja<br />
Spīdolas ģimnāzija, otrajā vietā Jelgavas<br />
5. vidusskola, bet trešās – Jelgavas 1. ģimnāzijas<br />
meitenes. Zēnu konkurencē pirmo vietu izcīnīja<br />
Jelgavas 5. vidusskolas komanda. Otro vietu<br />
ieguva Jelgavas 1. ģimnāzijas un Amatu vidusskolas<br />
komandas.<br />
skolēnu stafešu skrējienā piedalījās<br />
30 komandas ar 240 dalībniekiem.<br />
4 Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67)
izraisa avāriju apļveida krustojumā<br />
3. maijā pulksten 16.20 Ozolnieku novadā, šosejas Rīga-Jelgava-lietuvas robeža un<br />
ceļa Ozolnieki-Brankas krustojumā, 1966. gadā dzimis mikroautobusa Iveco Daily<br />
vadītājs no lietuvas neuzmanības dēļ vai, braucot ar neatbilstošu ātrumu, taranēja<br />
betona apmales. Mikroautobuss pēc trieciena apgāzās. negadījumā dažādas<br />
traumas guva astoņi pasažieri.<br />
Uz gājēju pārejas<br />
uzbrauc sievietei<br />
7. maijā neilgi pirms pulksten 8 Akadēmijas<br />
un Driksas ielas krustojumā, uz gājēju<br />
pārejas, 1986. gadā dzimis vīrietis ar automašīnu<br />
Vo<strong>lv</strong>o S40 uzbrauca 1988. gadā dzimušai<br />
sievietei. Sieviete gājēju pāreju šķērsoja<br />
saskaņā ar ceļu satiksmes noteikumiem.<br />
Pēc negadījuma viņa ievietota slimnīcā,<br />
kur mediķi konstatējuši labā atslēgas kaula<br />
lūzumu un labā apakšstilba sasitumu, turklāt<br />
sievietei pirms dažiem mēnešiem ir iestājusies<br />
grūtniecība.<br />
vienā naktī apzog<br />
divus veikalus<br />
5. maija naktī pagaidām nenoskaidroti<br />
garnadži apzaguši divus SIA Jelgavas tirgotājs<br />
veikalus – vienu Ozolnieku novada Tetelē,<br />
otru Sidrabenes pagasta Garozā.<br />
Pulksten 2.08 veikalam Tetelē izcelta loga<br />
rūts un nozagtas preces, bet nepilnu stundu<br />
vēlāk Garozā, izsitot durvju stiklu, garnadži<br />
iekļuvuši veikala telpās, kur nozaguši<br />
dažādas preces. Līdzīgā veidā 4. maijā pulksten<br />
5 apzagts arī veikals Vesko Meliorācijas<br />
ielā Ozolniekos.<br />
Precizējums<br />
iepriekšējā žurnāla Jelgavnieki.<strong>lv</strong> numurā<br />
publicētajā ziņā Sidrabenes pagastā noslīkst<br />
bērns reportiera vainas dēļ ieviesusies neprecizitāte.<br />
meitenīte nenoslīka peldoties, viņa<br />
rotaļājusies netālu no piemājas dīķa, bet, kad<br />
vecmāmiņa uz īsu brīdi novērsusies, notika<br />
traģēdija.<br />
atvainojamies cietušajai ģimenei <strong>par</strong><br />
kļūdu un skumjās esam kopā ar to.<br />
Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • Foto: BilliJS loCS un SantiS ZīBergS • ZīmēJumS: anita StaBiņa<br />
Par naudas zādzību<br />
kafejnīcā aizturēta sieviete<br />
Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvalde<br />
aizdomās <strong>par</strong> zādzību kafejnīcā Bingo<br />
aizturējusi 1974. gadā dzimušu sievieti.<br />
Šā gada 7. aprīlī ap pulksten 12 kafejnīcā<br />
Bingo tika konstatēts, ka nozagta nauda<br />
386 latu apmērā. Pirmstiesas izmeklēšanā<br />
noskaidrots, ka zādzība izdarīta naktī uz<br />
7. aprīli, – nauda tai laikā uzglabāta metāla lādītē.<br />
Aizturētajai sievietei piemērots ar brīvības<br />
atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.<br />
Sākts kriminālprocess pēc krimināllikuma<br />
175. panta 3. daļas Par zādzību, ja tā izdarīta,<br />
iekļūstot dzīvoklī vai citā telpā, kas<br />
<strong>par</strong>edz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku<br />
līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez<br />
mantas konfiskācijas.<br />
Kriminālprocesa gaitā tiks pārbaudīta sievietes<br />
iespējamā saistība ar citu noziedzīgu<br />
nodarījumu izdarīšanu.<br />
Uzbrūk Mna direktoram<br />
un viņa ģimenei<br />
3. maijā Jelgavā noticis uzbrukums Maksātnespējas<br />
administrācijas (MNA) direktoram<br />
Ervīnam Ābelem un viņa ģimenei.<br />
MNA Administratīvā de<strong>par</strong>tamenta direktore<br />
Ilze Grandsberga pastāstīja, ka «Ābele ir<br />
cietis diezgan nopietni un vismaz divas nedēļas<br />
nebūs darbā».<br />
Uzbrukums noticis netālu no Ābeles dzīvesvietas,<br />
un tas nav bijis saistīts ar laupīšanu.<br />
MNA direktors un viņa ģimenes locekļi piekauti,<br />
taču upuriem nekas nav atņemts.<br />
Pats Ābele norādījis, ka uzbrukums, visticamāk,<br />
esot saistīts ar valstī pieaugošo noziedzības<br />
līmeni, nevis ar viņa profesionālo darbību.<br />
Saistībā ar notikušo ir uzsākts kriminālprocess<br />
un notiek izmeklēšana.<br />
Runā, ka...<br />
runā, ka pašreizējai pilsētas vadībai izstrādāti<br />
vairāki iespējamie darbības scenāriji<br />
pēc pašvaldību vēlēšanām 6. jūnijā, kuri atkarīgi<br />
no vēlēšanu rezultātiem.<br />
runā, ka pašreizējā Jelgavas domes<br />
priekšsēdētāja vietniece irēna Škutāne, kas<br />
tagad pārstāv tautas <strong>par</strong>tiju, <strong>var</strong>ētu tikt virzīta<br />
domes priekšsēdētājas amatam, bet pašreizējais<br />
domes priekšsēdētājs, Zaļo un zemnieku<br />
savienību pārstāvošais andris rāviņš ievēlēšanas<br />
gadījumā, neieņemot nekādu amatu, turpinātu<br />
kontrolēt situāciju pilsētā.<br />
Šāds scenārijs <strong>par</strong>edzēts gadījumam, ja<br />
Škutāne un rāviņš kļūst <strong>par</strong> deputātiem un<br />
tiek saglabāta līdzšinējā koalīcija, kura sastāv<br />
no atsevišķiem ci<strong>lv</strong>ēkiem, kas piesegušies ar<br />
kādu no <strong>par</strong>tijām, lai radītu koalīcijas šķietamību.<br />
iespējams, ka pat visu <strong>par</strong>tiju deputātu<br />
kandidātu sarakstos dzeguze sadējusi olas.<br />
<strong>par</strong> šāda scenārija esamību liecina arī<br />
abu kopīga skolu apmeklēšana un citas aktivitātes,<br />
kurās iesaistās arī Jaunā laika pārstāvis<br />
aigars rublis, līdzšinējais domes priekšsēdētāja<br />
vietnieks.<br />
viens no iemesliem, kāpēc priekšplānā<br />
<strong>var</strong>ētu tikt bīdīta Škutāne, ir bailes no<br />
iedzīvotāju iespējamiem protestiem, pieaugot<br />
sociālai spriedzei rudenī. līdzšinējie<br />
vadītāji, iespējams, cer, ka sievieti ar olām<br />
nenomētās...<br />
runā, ka tikai pēc tam, kad informācija<br />
<strong>par</strong> šādu iespējamo scenāriju kļuvusi zināma<br />
plašākai sabiedrībai, rāviņš pasteidzies<br />
paziņot, ka ir ar mieru trešo reizi kandidēt<br />
mēra amatam. Citu pilsētu līdzšinējie domes<br />
priekšsēdētāji šādu paziņojumu pauduši<br />
daudz agrāk – uzreiz pēc paziņojuma <strong>par</strong> piedalīšanos<br />
pašvaldību vēlēšanās.<br />
Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67) 5
Ekonomika<br />
lielākā daļa Jelgavas<br />
biroju stāv tukši<br />
Biroju telpas Jelgavā nekad nav bijis viegli izīrēt, tagad situācija kļuvusi vēl sarežģītāka.<br />
atsevišķu darījumu centru īpašnieki pat pieļauj iespēju savu biznesu Jelgavā slēgt un<br />
uzņēmējdarbību turpināt ārvalstīs.<br />
Marta FrīMane<br />
Foto: Mikus Medzinis<br />
Pilsētā ir trīs vērā ņemami biznesa un darījumu<br />
centri, kas piedāvā nomāt biroju telpas –<br />
Pilsētas pasāža, Zemgales Darījumu centrs un<br />
tikai pērn rudenī pabeigtais Biznesa centrs<br />
Zemgale. Lai arī pēdējā gada laikā nomas<br />
maksa ir būtiski kritusies, visi trīs centri<br />
meklē iespējas, kā piesaistīt papildu nomniekus,<br />
jo daudzas telpas stāv tukšas.<br />
Jaunākais biznesa centrs<br />
jūtas stabili<br />
Visoptimistiskāk savu tagadējo darbību<br />
un perspektīvas vērtē Biznesa centrs Zemgale.<br />
Tā direktors un uzņēmuma SIA Alis valdes<br />
loceklis Ai<strong>var</strong>s Šembels uzskata, ka situācija<br />
ar nomnieku piesaisti ir normāla un uzsver,<br />
ka faktiski lielākā daļa no jaunā centra telpām<br />
ir iznomātas: «Šobrīd iznomāts ir nedaudz<br />
vairāk nekā puse no telpām. Vēl apmēram<br />
20 procenti ir rezervēti. Un, ņemot vērā vispārējo<br />
ekonomisko situāciju valstī, uzskatām,<br />
ka Biznesa centrs Zemgale darbojas sekmīgi.<br />
Protams, ideālā <strong>var</strong>iantā iznomātas būtu<br />
pilnīgi visas telpas, taču, arī ar esošo situāciju<br />
<strong>var</strong>am būt apmierināti.»<br />
A. Šembels uzsver, ka ar katru nomnieku<br />
jautājums <strong>par</strong> nomas maksu tiek risināts<br />
individuāli – nepieciešamības gadījumā uz<br />
laiku tiek piemērotas nomas maksas atlaides.<br />
Taču standarta cena ir 12 eiro <strong>par</strong> kvadrātmetru.<br />
«Līdz šim ar katru no potenciālajiem<br />
Zemgales Darījumu centrā iznomāti mazāk nekā 30 procenti no telpām.<br />
visaugstākā biroja īres maksa ir Biznesa centrā Zemgale – 12 eiro <strong>par</strong> kvadrātmetru.<br />
nomniekiem, kas vēlas strādāt mūsu biroju<br />
mājā, esam vienojušies un noteikti spēsim<br />
vienoties arī turpmāk,» vērtē SIA Alis valdes<br />
loceklis. Viņš gan piebilst, ka joprojām ir gadījumi,<br />
kad cena klientam nav s<strong>var</strong>īgākais –<br />
būtiskākais esot labs serviss un atrašanās<br />
vieta. Biznesa centrs Zemgale šajās kategorijās<br />
sevi vērtē <strong>par</strong> vienu no labākajiem tirgus pārstāvjiem<br />
Jelgavā un ir pārliecināts, ka krīze,<br />
kas, viņaprāt, turpināsies vēl apmēram gadu,<br />
tiks sekmīgi pār<strong>var</strong>ēta.<br />
Pieļauj biznesa<br />
slēgšanu Jelgavā<br />
Zemgales Darījumu centra pārstāvji ir<br />
daudz pesimistiskāki un pat pieļauj iespēju,<br />
ka biznesu Jelgavā būs jāpārtrauc. «Zemgales<br />
Darījumu centrā iznomāti mazāk nekā<br />
30 procenti no telpām. Pieprasījuma pēc birojiem<br />
vispār nav, kaut īres maksa, salīdzinājumā<br />
ar sākotnēji prasīto, pie mums ir uz pusi<br />
lētāka – seši eiro <strong>par</strong> kvadrātmetru. Vispārējās<br />
krīzes dēļ jau iepriekš pārtraucām vairāku<br />
projektu attīstību citviet Latvijā un pieļauju,<br />
ka Jelgava <strong>var</strong>ētu būt viens no pirmajiem<br />
projektiem, ko, tagad pabeigtu, būsim spiesti<br />
slēgt,» situāciju raksturo SIA Atmodas centrs<br />
valdes loceklis Vjačeslavs Gorbatjuks.<br />
6 Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67)
Pilsētas pasāžā 80 procenti biroju stāv tukši.<br />
Viņš arī neslēpj, ka, iespējams, lēmums<br />
<strong>par</strong> biznesa pārtraukšanu būtu pieņemts<br />
jau agrāk, ja nebūtu Administratīvās rajona<br />
tiesas, kas šobrīd Zemgales darījumu centrā<br />
ir lielākais nomnieks. V. Gorbatjuks uzsver,<br />
ka darījumu centrā ir iespējams iznomāt gan<br />
biroju, gan arī tirdzniecības telpas, bet pieprasījums<br />
nav ne pēc vienām no tām: «Ja arī<br />
kāds kaut ko meklē, tad tikai nelielus birojus.<br />
Protams, tādus piedāvājam, bet ar iznomāšanu<br />
nevedas labi. To arī jums vajadzētu<br />
saprast – tirgus ir pilnībā apstājies, visi domā<br />
<strong>par</strong> sava biznesa slēgšanu, nevis paplašināšanu.<br />
Tieši šā iemesla dēļ mums telpu īri uzteica<br />
visi tie uzņēmumi, kas iepriekš gribēja paplašināt<br />
darbību un no Rīgas, kā arī citām Latvijas<br />
pilsētām, ienākt Jelgavā. Mēs šobrīd cenšamies<br />
biznesu pārcelt uz citām valstīm. Pieļauju,<br />
ka biznesu Latvijā un Jelgavā vispār likvidēsim,<br />
ja ārzemēs mums sekmēsies. Šobrīd<br />
darījumu centrs nes tikai zaudējumus, ar ienākumiem<br />
no citām vietām pagaidām vēl<br />
spējam izdzīvot. Jautājums ir tikai, cik ilgi.»<br />
SIA Atmodas centrs valdes loceklis gan<br />
nevēlas atklāt, kurās valstīs šobrīd uzņēmējdarbību<br />
attīstīt izdodas labāk. Taču V. Gorbatjuks<br />
ir pārliecināts, ka krīze valstī turpināsies<br />
vēl piecus gadus un tas ir pārāk ilgs laiks, lai<br />
censtos noturēt zaudējumus nesošu biznesu.<br />
Cena kritusies<br />
pat četras reizes<br />
Pilsētas pasāžas direktore Inita Bendzule-Kristalte<br />
uzsver, ka Jelgavā nekad nav<br />
bijis viegli atrast nomniekus biroju telpām<br />
un šobrīd situācija mainījusies tikai uz slikto<br />
pusi. Pasāžas attīstītāja – SIA Marno J – interneta<br />
mājaslapā publicētā informācija liecina,<br />
ka biroju telpas pasāžā tiek iznomātas <strong>par</strong><br />
7 līdz 10 eiro <strong>par</strong> kvadrātmetru, plus pievienotās<br />
vērtības nodoklis. Tiesa, centra direktore<br />
uzsver, ka norādītā cena ir ne<strong>par</strong>eiza un<br />
novecojusi – šobrīd kvadrātmetrs biroja Pilsētas<br />
pasāžā maksā trīs eiro. Ņemot vērā, ka<br />
savulaik biroju telpas tika iznomātas pat <strong>par</strong><br />
12 eiro kvadrātmetrā, nomas maksas kritums<br />
ir ļoti būtisks.<br />
Inita Bendzule-Kristalte arī neslēpj, ka savulaik<br />
biroju telpām pasāžā bija <strong>par</strong>edzēti trīs<br />
stāvi, tagad tām atvēlēts vairs tikai viens. «Arī<br />
tas pats iznomāts tikai <strong>par</strong> kādiem 20 procentiem,<br />
bet pārējie 80 procenti stāv tukši. Piesaistīt<br />
jaunus nomniekus ir ļoti sarežģīti. Situācija,<br />
kas valda Latvijā un Jelgavā ir nevis<br />
smaga, bet dramatiska, un prognozēt, kas<br />
notiks tālāk, vienkārši nav iespējams. Tie, kas<br />
tomēr kaut kādas prognozes izsaka, vai nu zīlē<br />
vai vienkārši melo,» pārliecināta ir centra direktore.<br />
Viņa gan nepieļauj iespēju, ka pasāža<br />
<strong>var</strong>ētu slēgt biroja telpu segmentu: «Tukšās<br />
telpas mums rada nevis zaudējumus, bet neiegūtus<br />
ienākumus. Tas nav tik traģiski kā uzņēmumiem,<br />
kas strādā tikai šajā nozarē. Ja tagad<br />
kāds Jelgavā nolemtu celt jaunu biroju centru,<br />
raudzītos uz viņu ar divējādām sajūtām. Proti,<br />
ja celtniecībā tiek ieguldīti privātie līdzekļi,<br />
tas <strong>var</strong> būt labs lēmums apstākļos, kad būvniecības<br />
izmaksas ir salīdzinoši zemas un<br />
perspektīvā bizness <strong>var</strong>ētu pelnīt. Taču, ja tam<br />
būtu <strong>par</strong>edzēts izmantot kredīta līdzekļus – es<br />
šādu lēmumu nespētu izskaidrot.»<br />
izīrētājiem – slikti,<br />
īrniekiem – labi<br />
Apkopojot visu biroju telpu iznomātāju<br />
sacīto, jāsecina, ka lielākoties prasītas<br />
tiek nelielas telpas, ja tagad kāds meklē vietu<br />
birojam. Kopumā pilsētā biroju telpu piedāvājums<br />
pašlaik ir pietiekošs, problēmas ir<br />
vien ar pieprasījumu. Ja biroju telpu izīrētājiem<br />
šis laiks nav viegls, īrniekiem apstākļi ir<br />
tik labi kā nekad – telpas ir pieejamas plašā<br />
klāstā, ar labu servisu, turklāt – <strong>par</strong> pazeminātu<br />
cenu.<br />
Novados<br />
līvbērzē būvēs sporta<br />
halli un rekonstruēs<br />
kultūras namu<br />
Jelgavas rajona līvbērzes pagasta pašvaldība<br />
šogad iecerējusi uzbūvēt līvbērzes<br />
vidusskolas sporta halli pusotra miljona<br />
latu apjomā, rekonstruēt pagasta kultūras<br />
namu, kā arī savest kārtībā tautas lietišķās<br />
mākslas studijas telpas, informē līvbērzes<br />
pagasta padomes priekšsēdētāja<br />
ilze vītola.<br />
Jānis stundiņš, Leta<br />
līvbērzes vidusskolas sporta halles būvniecībai<br />
šogad atvēlēta valsts investīciju<br />
mērķdotācija 150 000 latu apmērā, bet atlikušajam<br />
finansējumam pagasta pašvaldība<br />
plāno ņemt aizņēmumu valsts kasē, jo komercbanku<br />
kredītu likmes pārsniedz šajā gadījumā<br />
pašvaldībai pieļaujamo likmi.<br />
Sporta halles celtniecību līvbērzes<br />
pagasts plāno uzsākt šogad un pieļauj, ka<br />
būvniecību <strong>var</strong>ētu īstenot 10 mēnešu laikā.<br />
drīzumā līvbērzes pašvaldība izsludinās<br />
konkursus, īstenojot projektu Līvbērzes<br />
pagasta kultūras nama rekonstrukcija ēkas<br />
kvalitātes uzlabošanai. ar Zemkopības ministrijas<br />
lauku atbalsta dienestu <strong>par</strong>akstītā projekta<br />
mērķis ir veikt kultūras nama Līvbērze rekonstrukcijas<br />
darbus, nodrošināt tā energoefektivitāti<br />
un elektroapgādi.<br />
kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir<br />
90 863 lati, tai skaitā – attiecināmais projekta finansējums<br />
77 403 latu apmērā, ieskaitot eiropas<br />
lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumu<br />
43 539 latu apmērā, un nepieciešamie<br />
valsts budžeta līdzekļi 14 513 latu apmērā.<br />
projektā <strong>par</strong>edzēts nostiprināt kultūras<br />
nama nojumi un pārbūvēt ieejas kāpnes, papildus<br />
nodrošinot vides pieejamību ci<strong>lv</strong>ēkiem<br />
ar īpašām vajadzībām. priekštelpas uzlabošanai<br />
<strong>par</strong>edzēts nomainīt gan durvju bloku, gan<br />
vitrīnas. ēkai tiks nomainīti logi un veikti elektroinstalācijas<br />
rekonstrukcijas darbi.<br />
kultūras nama rekonstrukciju pagasts<br />
plānojis īstenot aptuveni četru mēnešu laikā.<br />
Ja gūs nepieciešamo finansējumu, kurā daļu<br />
izdevumu <strong>par</strong>edzēts segt arī izmantojot aizņēmumu<br />
no valsts kases, rekonstrukciju, iespējams,<br />
pabeigšot vēl šogad, skaidroja ilze<br />
vītola.<br />
latvijas-lietuvas pārrobežu sadarbības<br />
programmas 2007.-2013. gadam atbalstītā<br />
projekta Amatniecības pārrobežu sadarbības<br />
tīkls kā Latvijas-Lietuvas pierobežas pievilcības<br />
veicinātājs budžetā <strong>par</strong>edzēts atbalsts piecpadsmit<br />
Zemgales pašvaldībām, tostarp –<br />
līvbērzes pagastam.<br />
īstenojot šo programmu, līvbērzes pašvaldība<br />
plāno savest kārtībā tautas lietišķās<br />
mākslas studijas telpas.<br />
Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67) 7
Intervija<br />
Jelgavai ir visas iespējas<br />
<strong>kļūt</strong> <strong>par</strong> drošu pilsētu<br />
Bezdarbs, visticamāk, sasniegs 20 procentu robežu – arī Jelgavā. tas būtiski palielina<br />
risku, ka noziedzības vilnis palielināsies. taču, pārskatot policijas darbu un aktīvi<br />
iesaistot iedzīvotājus, vispārējo drošību <strong>var</strong> ievērojami uzlabot. <strong>par</strong> to pārliecināts ir<br />
ilggadējs Jelgavas kriminālpolicijas priekšnieks, šobrīd starptautiskās lidostas Rīga<br />
drošības de<strong>par</strong>tamenta direktors un deputāta kandidāts pašvaldības vēlēšanām Jelgavā<br />
Sau<strong>lv</strong>edis Šalājevs (lpp/lC).<br />
zane auziņa<br />
Foto: Mikus Medzinis<br />
– Daudzus gadus esat strādājis<br />
policijā, tātad tiešā veidā<br />
bijis viens no tiem, kas atbildīgs<br />
<strong>par</strong> drošību, un esat viens<br />
no tiem, kas saņēmis kritiku<br />
<strong>par</strong> tās trūkumu. Tagad ejat<br />
politikā un domājat, ka <strong>var</strong>ēsiet<br />
situāciju mainīt būtiskāk<br />
nekā strādājot policijā?<br />
– Jelgavas policijā nostrādāju<br />
17 gadus, bet bija pienācis<br />
laiks pārmaiņām. Tomēr<br />
drošība Jelgavā man vienmēr<br />
bijusi s<strong>var</strong>īga. Tā ir pilsēta,<br />
kurā esmu mācījies un strādājis,<br />
kur joprojām dzīvoju un<br />
vēlos dzīvot arī turpmāk. Te<br />
dzīvo mani bērni un protams,<br />
man ir s<strong>var</strong>īgi, lai nebūtu jāuztraucas<br />
<strong>par</strong> to, cik droši viņi<br />
no skolas tiek līdz mājām, līdz<br />
treniņam... Visus darba gadus<br />
policijā esmu strādājis atbildīgi.<br />
Taču uzskatu, ka policijas<br />
darbā, tāpat kā jebkurā citā, iestājas<br />
zināma rutīna, turklāt ir<br />
lietas, ko, esot iekšā, neredzi tik<br />
labi, kā ar skatu no malas.<br />
Viens no iemesliem, kādēļ<br />
pieņēmu lēmumu iet politikā,<br />
bija fakts, ka visiem vienmēr<br />
patīk kritizēt, bet nekad nav<br />
konkrētu ierosinājumu, ko<br />
darīt, lai situāciju mainītu. Turpretim Jelgavā<br />
daudziem patīk uzsvērt, ka šobrīd Valsts un<br />
pašvaldības policija labi sadarbojas, taču<br />
esmu pārliecināts, ka sadarbība <strong>var</strong> būt<br />
labāka. Tagad, pusotru gadu esot malā, man<br />
ir skaidri definēta vīzija, kuru īstenojot, vispārējā<br />
drošība būtiski uzlabotos.<br />
– Piemēram?<br />
– Beidzot jāizstrādā pilsētas riska karte.<br />
sau<strong>lv</strong>edis Šalājevs: «Policija ir tā institūcija, kurai jābūt redzamai<br />
un jābūt tajās vietās, kur risks ir visaugstākais.»<br />
Mums ir zināmi rajoni, kuros ir naktsklubi,<br />
spēļu zāles un līdzīgas iestādes, kas pulcē<br />
plašu publiku un ir paaugstinātas riska zonas.<br />
Ir nojaušams, kādos diennakts laikos, kādos<br />
gadalaikos vienā vai otrā pilsētas daļā palielinās<br />
kriminalitātes riski. Taču precīzi nodefinēts<br />
tas nav, kaut tieši, pamatojoties uz šāda<br />
pētījuma rezultātiem, būtu iespējams prasmīgāk<br />
organizēt patrulēšanu, būtu iespējams<br />
noteikt, kur policijas klātbūtne<br />
ir vairāk vajadzīga.<br />
Būtiskākais ieguvums būtu<br />
tas, ka policija ar savu klātbūtni<br />
šādās vietās novērstu noziegumu,<br />
nevis cīnītos ar sekām, kā<br />
tas vienmēr bijis. Tieši nozieguma<br />
izdarīšanas nepieļaušana ir<br />
pamata uzdevums, kas jāpanāk.<br />
Tādēļ vienmēr esmu atbalstījis<br />
un iestājies <strong>par</strong> organizāciju<br />
Vecāki Jelgavai. Viņi ar savu<br />
nakts staigāšanu pilnā mērā<br />
pildīja izvirzīto nakts traucētāju<br />
uzdevumu, viņi ar savu klātbūtni<br />
vienkārši neļāva notikt likumpārkāpumiem,<br />
pat ja tādi<br />
brieda. Policija ir tā institūcija,<br />
kurai jābūt redzamai un jābūt<br />
tajās vietās, kur risks ir visaugstākais,<br />
tad arī tas noziedzības<br />
līmenis kritīsies.<br />
– Vai tas nozīmē, ka būtu<br />
jāpalielina patrulējošo policistu<br />
skaits un finansējums<br />
degvielai? Tagadējos apstākļos,<br />
kad runā tikai <strong>par</strong> štata<br />
vietu samazināšanu un līdzekļu<br />
apcirpšanu, tas, piedodiet,<br />
izklausās nereāli.<br />
– Es neuzskatu, ka viss atkarīgs<br />
no štata vietu palielināšanas.<br />
Manuprāt, vispirms nepieciešams<br />
veikt Jelgavā esošo<br />
struktūru darba auditu, analizēt<br />
to funkcijas, pārskatīt darba<br />
organizācijas kvalitāti. Jau tagad redzamas<br />
lietas, kur policiju funkcijas nelietderīgi dublējas<br />
– tā vispār Latvijā ir pieņemta prakse, ka<br />
ir vairāki dienesti, kas veic vienu un to pašu,<br />
īsti nesaprotot, kur viņu funkcijas sākas, bet<br />
kur beidzas. Būtiski ir arī uzlabot sadarbību<br />
ar apsardzes firmām, mudināt ci<strong>lv</strong>ēkus<br />
signalizāciju tomēr uzstādīt un, cik zinu,<br />
tagad tāda apsardze maksā ļoti maz – nesa-<br />
8 Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67)
līdzināmi mazāk nekā zaudējumu novēršana<br />
pēc nozieguma. Turklāt mēs taču dzīvojam<br />
21. gadsimtā, kas sniedz fantastiskas iespējas<br />
gādāt <strong>par</strong> uzdevumu izpildi, ci<strong>lv</strong>ēku resursus<br />
tajā iesaistot minimāli. Arī strādājot lidostā,<br />
redzu, kādas inteliģentās tehnoloģijas ir pieejamas,<br />
redzu, cik efektīvas tās ir, un zinu, ka<br />
to izmaksas nav tik augstas, kā ierasts domāt.<br />
Kāpēc policijā tās joprojām netiek izmantotas?<br />
Nezinu, taču tas vairāk saistāms ar nevēlēšanos<br />
vai nezināšanu, ne finansēm.<br />
Jelgavas gadījumā jāatzīst, ka labs darbs<br />
izdarīts, krustojumos un pie atsevišķiem objektiem<br />
uzstādot videonovērošanas kameras.<br />
Taču ieguvums, ko tās šobrīd sniedz, ir apšaubāms.<br />
Joprojām neviens precīzi nav atbildējis,<br />
vai tās kameras vispār strādā – šādi jautājumi<br />
pašvaldībai ir uzdoti, bet – atbildes joprojām<br />
nav un man nebūtu liels pārsteigums, ja izrādītos,<br />
ka pa 70 vai 80 tūkstošiem latu uzstādītās<br />
kameras būtu tikai butaforija. Taču, ja<br />
arī tās strādā, es nesaprotu, kādēļ to ieraksti<br />
nonāk pašvaldībā, nevis policijā, kurai vajadzētu<br />
reaģēt, ja kas notiek.<br />
Saskaņā ar šobrīd manā rīcībā esošo informāciju,<br />
ja, piemēram, kādā krustojumā<br />
notiek avārija, Ceļu policija raksta oficiālu<br />
vēstuli Jelgavas domei, kurā lūdz izmeklēšanas<br />
interesēs izsniegt konkrēto ierakstu…<br />
Tas ir absurds! Kāpēc ne<strong>var</strong>ēja jau no paša<br />
sākuma gādāt, lai serveris, kur ienāk videoieraksti,<br />
ir policijai pieejams? Policija taču ir<br />
tā, kas izmeklē noziegumus, kura <strong>var</strong> adekvāti<br />
reaģēt uz noziegumu, nevis dome!<br />
– Vai drošības jomā redzat vēl kādas<br />
nepilnības?<br />
– Ir nepieciešams mainīt iecirkņu inspektoru<br />
darbu – tas sakāms gan <strong>par</strong> Valsts<br />
policiju, gan pašvaldības policiju. Lai arī kā<br />
mēs smīkņātu <strong>par</strong> padomju gadiem, taču tā<br />
ir taisnība, ka tolaik iecirkņa inspektors bija<br />
saikne starp iedzīvotājiem un miliciju. Tas<br />
bija ci<strong>lv</strong>ēks, kas pazina savu iecirkni, zināja<br />
tajā dzīvojošos ci<strong>lv</strong>ēkus un bija pirmais, pie<br />
kura <strong>var</strong>ēja vērsties, ja kas notika. Ja ne<strong>var</strong>ēja<br />
konkrētajā brīdī palīdzēt, viņš lieliski pārzināja<br />
sistēmu un zināja, kā rīkoties.<br />
Tagad man radies iespaids, ka iecirkņa<br />
inspektors sēž kabinetā ieracies papīros, savu<br />
iecirkni pārzina vāji, bet, cik iedzīvotāju no šī<br />
iecirkņa sejā pazīst viņu – vispār ir jautājums.<br />
Labi, es sava iecirkņa inspektoru pazīstu un<br />
arī viņš mani – taču tas lielā mērā saistīts ar<br />
faktu, ka pats esmu daudzus gadus strādājis<br />
policijā un tos ci<strong>lv</strong>ēkus vienkārši pazīstu,<br />
tāpat kā viņi mani. Vai viņu pazīst vēl kāds<br />
manā iecirknī – nezinu. Protams, <strong>var</strong> šeit arī<br />
runāt <strong>par</strong> to, ka toreiz milicim bija lielāka<br />
iekšēja motivācija, bija darba patriotisms,<br />
kā tagadējiem policistiem visu problēmu un<br />
krīzes dēļ ļoti trūkst.<br />
Uzskatu, ka <strong>par</strong> policistu <strong>var</strong> strādāt tikai<br />
ci<strong>lv</strong>ēks, kuram šis darbs ir s<strong>var</strong>īgs un patīk. Ja<br />
darbs izvēlēts šādu motīvu dēļ, tad, sistēmu<br />
sakārtojot, arī šo emocionālo plakni <strong>var</strong><br />
mainīt. Uzskatu, ka policistiem ir jāmaina arī<br />
domāšana. Tas nav normāli, ka pašvaldības<br />
policists sajūt gandrīz vai kaifu no tā, ka pieķēris<br />
privātmājas īpašnieku, kas nav izkāris<br />
karogu, un tūdaļ velk ārā protokola veidlapu,<br />
lai izrakstītu sodu! Nu, neticu es, ka ci<strong>lv</strong>ēki<br />
apzināti ļaunprātīgi neizkar karogu! Kāpēc<br />
policists ne<strong>var</strong> tikai aizrādīt un panākt, lai<br />
pārkāpums tiek novērsts? Nav taču policijas<br />
uzdevums iekasēt maksimāli lielākus sodus –<br />
ga<strong>lv</strong>enais ir panākt,<br />
lai pārkāpuma nav!<br />
– Vārdos izklausās<br />
labi, bet ir grūti<br />
iedomāties, ka, esot<br />
ārpus policijas,<br />
to <strong>var</strong>ētu panākt.<br />
Ja arī kļūsiet <strong>par</strong><br />
domes deputātu,<br />
jums taču nebūs<br />
tiesību jaukties policijas darbā, mainīt tās<br />
struktūru, darba stilu?<br />
– Protams, jaukties Valsts policijas darbā<br />
mums nebūs tiesību, bet izteikt ierosinājumus<br />
– gan. Cik zinu, līdz šim policijas vadība<br />
ir labi sadarbojusies ar pilsētas domi un nav<br />
iemeslu, lai tā nenotiktu arī turpmāk. Vēl jo<br />
vairāk, ja ieteikumi vērsti uz drošības vairošanu,<br />
darba kvalitātes uzlabošanu. Ir taču saprotams,<br />
ka arī pati policija redz – ne viss tās<br />
sistēmā ir kārtībā. Kaut, protams, fakts ir arī<br />
tas, ka, strādājot tādās telpās, kā to dara Jelgavas<br />
policijas darbinieki, cerēt uz lielu darba<br />
patriotismu ir sarežģīti. Un arī te pilsēta<br />
<strong>var</strong>ētu līdzdarboties, lai policistu darba apstākļi<br />
uzlabojas. Bet uzsveru, ka s<strong>var</strong>īgākais ir<br />
strādāt nevis ar sekām, bet ar noziegumu novēršanu<br />
un to vissekmīgāk iespējams panākt<br />
ar sabiedrības iesaistīšanos.<br />
– Kā, jūsuprāt, <strong>var</strong> iesaistīt sabiedrību<br />
noziegumu novēršanā?<br />
– Vispirms redzu lietas, kas darāmas, lai<br />
novērstu jauniešu nokļūšanu uz noziedzīga<br />
ceļa. Esmu redzējis ne viena vien ļoti laba<br />
projekta realizāciju dažādās Zviedrijas pilsētās,<br />
kur ar elementāriem līdzekļiem tiek<br />
gādāts, lai jauniešiem nerastos vajadzība iesaistīties<br />
pretlikumīgās darbībās. Proti, ir<br />
zināms, ka jaunieši lielākoties likumpārkāpumus<br />
izdara tāpēc, ka nokļuvuši ne<strong>par</strong>eizā sabiedrībā,<br />
bijuši garlaicības mākti un pakļāvušies<br />
ne<strong>par</strong>eizai ietekmei. Zviedrijā lieliski pret<br />
to cīnās, radot jauniešiem speciālus centrus,<br />
kur viņi saturīgi un kvalitatīvi <strong>var</strong> pavadīt<br />
savu brīvo laiku. Tās ir mājas, kur ir istaba<br />
ar galda spēlēm, datoru istaba, kur jauniešiem<br />
ir pieeja noteiktai kategorijai interneta<br />
mājaslapu vai attīstošas spēles, ir istabas, kur<br />
pedagogu klātbūtnē jaunieši <strong>var</strong> nodarboties<br />
ar mākslu – māla veidošanu, gleznošanu vai<br />
citu, ir elementāras TV un atpūtas istabas...<br />
Jaunietis te ir nodarbināts, un tas ir s<strong>var</strong>īgākais.<br />
Turklāt vecāki jebkurā brīdī <strong>var</strong> pārlie-<br />
Sabiedrība gan<br />
Jelgavā, gan valstī<br />
kopumā ir ļoti<br />
vienaldzīga.<br />
cināties, ka bērns tiešām šeit atrodas. Nedomāju,<br />
ka šāda centra izveide maksātu pārāk<br />
daudz, turklāt ir lieliski piemēri, kas <strong>par</strong>āda –<br />
ci<strong>lv</strong>ēki drošības vai citu ne mazāk s<strong>var</strong>īgu<br />
mērķu dēļ ir gatavi ziedot.<br />
Jelgavā spilgts piemērs ir jaunais Post<br />
Club, kur bija sarīkota arī akcija – ieeja pret<br />
ziedojumu griķu maisiņa formā, kas tika novirzīts<br />
trūkumcietējiem... Es neticu, ka šādi<br />
pat nebūtu iespējams savākt nepieciešamo finansējumu<br />
jauniešu centra izveidei Jelgavā,<br />
tāpat kā neticu, ka<br />
nav iespējams pārskatīt,<br />
cik prasmīgi<br />
un lietderīgi šobrīd<br />
tiek iztērēti budžeta<br />
līdzekļi jaunatnes izklaidei<br />
un izglītībai.<br />
Nepiedodami piemirsts<br />
ir arī sports,<br />
kas visos laikos bijis<br />
ļoti labs līdzeklis jauniešu noslodzei.<br />
– Vai ir arī ierosinājumi sabiedrības iesaistīšanai<br />
noziedzības mazināšanā?<br />
– Mūsu sabiedrība – ne tikai Jelgavā, bet<br />
visā valstī, ir ļoti vienaldzīga. Situācija nav tik<br />
bēdīga kā deviņdesmito gadu sākumā, kad<br />
vispār nevienu nekas neinteresēja, taču vienaldzība<br />
joprojām ir augsta.<br />
Labi ja mēs zinām kādu no saviem kaimiņiem,<br />
dzīvojot privātmājā, bet daudzdzīvokļu<br />
namā tādu vispār nezinām. Taču pasaulē,<br />
arī tepat Latvijas kaimiņvalstīs, ir lieliski<br />
piemēri, kur, īstenojot tā saucamo kaimiņu<br />
uzraudzīšanu jeb Neighbour watch pasākumus,<br />
ci<strong>lv</strong>ēki jūtas drošāk. Lai ieviestu šādu<br />
lietu vienā mikrorajonā, vajadzīga ci<strong>lv</strong>ēku<br />
aktivitāte un arī pašvaldības skaidrojošais<br />
darbs. Taču, ja ci<strong>lv</strong>ēks sapratīs, ka viņš būs<br />
tik lielā drošībā, cik kaimiņš, situācija mainīsies.<br />
Nu nav taču grūti piezvanīt policijai,<br />
ja pamani – tava kaimiņa īpašumā mēģina<br />
ie<strong>kļūt</strong> vai darbojas aizdomīga persona. Policija,<br />
kurai uz šādiem izsaukumiem obligāti<br />
jāreaģē, personu pārbaudīs un, iespējams, noziegums<br />
būs novērsts. Ja persona būs piederīga<br />
kaimiņam, nekas ļauns nenotiks, kaimiņš<br />
vien zinās, ka jums rūp viņa drošība un tas<br />
ir labs pamats, lai cerētu, ka citā reizē kaimiņam<br />
rūpēs arī jūsu drošība. Turklāt reiz šāda<br />
atsaucīga kaimiņa dēļ pieķerts zaglis, konkrētajā<br />
mājā vairs nemēģinās ie<strong>kļūt</strong>.<br />
Pašvaldībai jāstrādā, lai iedzīvotāji novērtētu<br />
to drošību, ko <strong>var</strong> sniegt viens otram. Tas<br />
ir skaidrojošais darbs, vēlāk nesīs ieguvumu<br />
visiem. Jau tagad pašvaldības rīcībā ir plašas<br />
iespējas ietekmēt pilsētas iedzīvotāju domu,<br />
tos informēt, taču ir s<strong>var</strong>īgi panākt, lai pašvaldība<br />
ziņotu, ka ir aizbērusi nevis kādu bedri<br />
konkrētā ielā, bet laikus pavēstītu, kur tā bedre<br />
atrodas un ka ci<strong>lv</strong>ēkiem ir jāuzmanās. Nu nav<br />
taču s<strong>var</strong>īgi mums visu laiku sevi slavēt, bet<br />
<strong>par</strong> sliktajām lietām klusēt, s<strong>var</strong>īgi ir gādāt, lai<br />
sliktās lietas neizvēršas vēl daudz ļaunākās.<br />
Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67) 9
Aktuālitāte<br />
protestē pret Jelgavas<br />
bedrainajām ielām<br />
ar saukļiem Ielas jātaisa vienmēr, nevis pirms vēlēšanām, Pietiek solīt, jāsāk darīt, Mēs<br />
maksājam divreiz – vienreiz ceļa nodokli, otrreiz mašīnas remontu, Latvijas ceļi – nasing<br />
spešal 6. maijā autovadītāji pauda neapmierinātību ar ielu stāvokli pilsētā, rīkojot akciju<br />
Jelgavnieki pret bedrēm.<br />
egils grendziņš un Raimonds grīnfogels<br />
rīkoja akciju Jelgavnieki pret bedrēm, lai<br />
protestētu pret Jelgavas domes vadības<br />
bezdarbību pilsētas ielu seguma<br />
uzturēšanā.<br />
roLands Bartaševics<br />
Foto: Mikus Medzinis<br />
Akcijas organizators Raimonds Grīnfogels aicināja<br />
autovadītājus protestēt pret līdzšinējo Jelgavas<br />
domes vadības bezdarbību pilsētas ielu<br />
seguma uzturēšanā, mudinot aizpildīt aptaujas<br />
anketu, kura vēlāk kopā ar iedzīvotāju protesta<br />
vēstuli, adresētu Jelgavas domes priekšsēdētājam,<br />
tika iesniegta domes Informācijas centrā.<br />
Vairāki akcijas dalībnieki atzina: «Kaut<br />
kas jau ir jādara lietas labā, <strong>var</strong>būt šādas<br />
akcijas vajadzētu rīkot biežāk, iespējams,<br />
tad arī iznākums būtu cits, jo, atceroties iepriekšējo<br />
gadu pieredzi, nekas jau nav mainījies<br />
– pilsētas vadību šādi pasākumi neinteresē.»<br />
Turklāt vairāki autovadītāji uzsvēra,<br />
ka Jelgavā ielas un ceļi patiešām ir ļoti<br />
bēdīgā stāvoklī, salīdzinot ar, piemēram,<br />
Bausku, Dobeli un Tukumu, kur <strong>par</strong> autosatiksmes<br />
dalībniekiem tiek domāts vairāk.<br />
«Ar četriem riteņiem vēl <strong>var</strong> izbraukt pa<br />
Protesta akcijas<br />
Jelgavnieki<br />
pret bedrēm<br />
dalībnieki savas<br />
automašīnas<br />
bija izrotājuši<br />
ar dažādiem<br />
saukļiem.<br />
bedrēm, bet <strong>var</strong> nonākt slimnīcā, ja tiek sabojāts<br />
kāds no motocikla riteņiem,» stāstīja<br />
motocikla vadītājs Ainis.<br />
Akcijas dalībnieks autovadītājs Roberts:<br />
«Piedalos šajā akcijā otro gadu. Nezinu, vai<br />
tagad būtiski kas mainīsies, bet domāju, ka<br />
pārmaiņas ar laiku tomēr nāks.»<br />
Akcijas Jelgavnieki pret bedrēm dalīb-<br />
nieki ar ieslēgtiem skaņas signāliem devās<br />
vienotā braucienā no Statoil degvielas uzpildes<br />
stacijas Rīgas ielā pa Lielo ielu garām<br />
Jelgavas domes ēkai. Pēc pagrieziena uz<br />
Pasta ielu autovadītāji izklīda.<br />
Domes pārstāvji pie protestētājiem neiznāca,<br />
bija manāmi vien daži ziņkārīgie pie<br />
ēkas logiem.<br />
10 Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67)
Jelgavas politiķi <strong>par</strong><br />
pilsētas ielu sakārtošanu<br />
visas pašvaldību vēlēšanās Jelgavā kandidējošās <strong>par</strong>tijas savās programmās<br />
akcentējušas ielu un ceļu problēmu pilsētā. Šoreiz uzklausījām trīs <strong>par</strong>tiju pārstāvjus.<br />
Jānis stundiņš, Leta<br />
Foto: Mikus Medzinis<br />
latvijas sociāldemokrātiskā<br />
strādnieku <strong>par</strong>tija<br />
Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku<br />
<strong>par</strong>tijas (LSDSP) Jelgavas organizācijas priekšsēdētāja<br />
vietnieks un deputāta kandidāts pašvaldību<br />
vēlēšanās I<strong>var</strong>s Jakovels pauda, ka pašvaldības<br />
agrākajā politikā pilsētas ielu stāvoklis<br />
nebija prioritāte, tāpēc, risinot jautājumu <strong>par</strong><br />
pilsētas ielu stāvokli, LSDSP mainīs Jelgavas<br />
domes prioritātes.<br />
«Tas ir absurds, ja Jelgavas dome<br />
2009. gada budžetā vairāk līdzekļu ir <strong>par</strong>edzējusi<br />
pašslavinošā laikraksta Jelgavas Vēstnesis<br />
izdošanai nekā bedrīšu remontdarbiem.<br />
Līgumos ar ceļu būvniekiem nepieciešams <strong>par</strong>edzēt<br />
bedrīšu frēzēšanu un šuvju apstrādi ar<br />
bitumu, kā arī polimēra bitumena izmantošanu<br />
asfalta sastāvā, kas palīdz saturēt asfaltu un<br />
kavē tā iziršanu. Remonts veicams gada karstākajā<br />
laikā, kas uzlabo ceļa darbu kvalitāti,»<br />
skaidroja I. Jakovels.<br />
Viņaprāt, alternatīvs risinājuma <strong>var</strong>iants ir<br />
Jelgavas ielu un ceļu tīkla kompleksas apsaimniekošanas<br />
sistēmas izveide. Šajā gadījumā<br />
notiek vienošanās ar apsaimniekotāju <strong>par</strong> gala<br />
rezultātu – sakopts pilsētas ielu un ceļu tīkls<br />
vairāku gadu periodā. Nolīgtais uzņēmums<br />
izvēlas ieguldīt vairāk līdzekļu apsaimniekošanas<br />
sākumposmā un pilnībā mainīt segumu<br />
vai arī katru gadu veikt bedrīšu remontus.<br />
Tēvzemei un Brīvībai/lnnK<br />
Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK<br />
(TB/LNNK) valdes un domes loceklis, Jelgavas<br />
domes deputāts un deputāta kandidāts<br />
pašvaldību vēlēšanās Jurijs Strods pauda, ka<br />
TB/LNNK un <strong>par</strong>tijas Visu Latvijai! deputātu<br />
kandidāti nevēlas solīt neizpildāmo, lai arī vēlētāja<br />
ausij tīkamo – īsā termiņā sakārtot ielu<br />
segumu Jelgavā.<br />
«Mēs savu programmu veidojām, izejot<br />
no realitātes – saruks finanšu apjoms domei<br />
(pat vairāk nekā saka finanšu eksperti, jo pēc<br />
jūnija būs vēl dramatiskāk jāmazina izdevumi,<br />
protams, ga<strong>lv</strong>enokārt apcērpot investīciju<br />
programmas). Tādēļ mūsu uzs<strong>var</strong>s tiek likts uz<br />
labas pārvaldības principu ieviešanu Jelgavā, lai<br />
jau esošo resursu iet<strong>var</strong>os godīgas konkurences<br />
Bedrainā aspazijas iela Jelgavā.<br />
apstākļos spētu daudz vairāk paveikt, vienlaikus<br />
liekot darbu darītājiem apdrošināt savu darbu<br />
kvalitāti – lai bedru lāpīšana nenotiek uz jelgavnieku<br />
rēķina. No domes budžeta <strong>var</strong>ēs uzturēt<br />
kārtībā ielas, bet attīstību vajadzēs balstīt uz aktīvāku<br />
līdzekļu piesaisti (struktūrfondi, valsts<br />
investīcijas) – tas ir izdarāms,» komentēja<br />
J. Strods.<br />
TB/LNNK līderis aicina atcerēties, ka<br />
pirms zemnieku (ZZS) ienākšanas Jelgavā ap<br />
2000. gadu [kad pilsētu vadīja TB/LNNK – red.]<br />
pilsētas centrā vairākām ielām notika vienlaidus<br />
seguma atjaunošana – tagad pat daudzi neatceras,<br />
kurās ielās, bet tajās daudzus gadus nav<br />
vajadzējis bedrītes lāpīt un tērēt naudu.<br />
«Mēs izstrādāsim vidēja termiņa attīstības<br />
programmu un to plānveidīgi realizēsim,<br />
tādējādi apejot Jelgavas problēmu – būvdarbus<br />
realizēt lietainajā rudenī (konkursi, tos<br />
apstrīdot, ievelkas, cieš kvalitāte, bet nauda<br />
aizplūst), jo neizskatās, ka darbus vadība līdz<br />
šim plānojusi vairāk nekā vienam gadam.<br />
Veicot iepriekšminēto, būs iespējams racionālāk<br />
izlietot resursus un <strong>var</strong>ēs izstrādāt un<br />
sākt ieviest neasfaltēto ielu sakārtošanai PPP<br />
(publiskās privātās <strong>par</strong>tnerības) principus.<br />
Plānojam iesaistīt savējos – Latvijas –<br />
zinātniekus un augstskolu pasniedzējus, lai<br />
ar struktūrfondu līdzekļu atbalstu izstrādātu<br />
Jelgavas apstākļiem (mitra, zema, pur-<br />
vaina vieta, daudzviet plūstošas smiltis,<br />
augsts gruntsūdens) optimālus ielu projektēšanas<br />
un būvniecības noteikumus,» pauda<br />
J. Strods.<br />
Saskaņas centrs<br />
Tautas saskaņas <strong>par</strong>tijas (TSP) pārstāvis, Jelgavas<br />
domes deputāts un Saskaņas centra (SC)<br />
saraksta deputāta kandidāts pašvaldību vēlēšanās<br />
Sergejs Ņevoļskis aicina izvērtēt finansējumu<br />
un tā prioritātes.<br />
«Pats ga<strong>lv</strong>enais, – jāsaprot, kas notiek ar<br />
budžetu. Tagad mēs esam ļoti tālu no tādas<br />
prioritātes. Katrai <strong>var</strong>as koalīcijai ir savas<br />
prioritātes. Šobrīd tā, piemēram, ir izglītība,<br />
lai gan bērnudārzu jautājums klibo ar abām<br />
kājām. Es neesmu apmierināts ar Zemgales<br />
Info uzturēšanu un finansēšanu – tādā veidā,<br />
kā tas ir tagad. Arī daudziem citiem projektiem<br />
<strong>var</strong>ētu būt citādi dalīta uzmanība. Tie,<br />
protams, ir s<strong>var</strong>īgi, bet tomēr ceļu jautājums<br />
pilsētā ir traģisks. Līdz ar to ir priekšlikums, –<br />
ja nākamā koalīcija, kurā mēs noteikti būsim,<br />
koalīcijas līgumā ierakstīs ceļu un ielu sakārtošanas<br />
jautājumu <strong>par</strong> ga<strong>lv</strong>eno prioritāti, mēs<br />
noteikti to atbalstīsim un mērķtiecīgi strādāsim<br />
nākamos četrus gadus, lai būtiski uzlabotu<br />
situāciju. Aizdomas ir <strong>par</strong> to, lai citas <strong>par</strong>tijas<br />
7. jūnijā neaizmirstu <strong>par</strong> solīto,» pauda<br />
S. Ņevoļskis.<br />
Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67) 11
Aktualitāte<br />
Jelgavnieki negatīvi<br />
noskaņoti pret eS<br />
aptauja liecina, ka lielākā daļa jelgavnieku nav sagaidījuši cerēto pēc latvijas iestāšanās<br />
eiropas Savienībā.<br />
Kā jūs vērtējat latvijas<br />
dalību eiropas savienībā?<br />
Jurģis,<br />
nBs sauszemes spēku<br />
1. kājinieku bataljona<br />
karavīrs<br />
kopumā pozitīvi, jo<br />
dalība eiropas Savienībā<br />
dod labumu gan valstij,<br />
gan katram ci<strong>lv</strong>ēkam<br />
atsevišķi. tas zināmākais noteikti būtu eS fondi<br />
zemniekiem, tiesa, nekas cits īsti prātā gan<br />
uzreiz nenāk.<br />
guntis,<br />
pensionārs un bijušais<br />
robežsargs<br />
nu, bambino! Skaisti!<br />
vienā Savienībā jau<br />
bijām – tagad esam<br />
atkal. Savas savienības<br />
jau mums nav, tāpēc<br />
jāstājas svešās. nav jau ar nekāds brīnums –<br />
vienmēr esam bijuši atkarīgi, visu mūžu malti<br />
starp diviem dzirnakmeņiem.<br />
Kas<strong>par</strong>s,<br />
bijušais<br />
cukurfabrikas apsargs<br />
grūti spriest. protams,<br />
tās ietekmi attiecībā uz<br />
sevi jūtu ļoti tieši – agrāk<br />
strādāju cukurfabrikas<br />
apsardzē. tagad stāšos<br />
bezdarbniekos. ikdienā nav pat īsti laika domāt,<br />
vai esam eiropas vai padomju Savienībā –<br />
jāstrādā tāpat kā iepriekš un pat vēl vairāk,<br />
sadzīve tāda pati..<br />
inga,<br />
sekretāre<br />
nekā! manuprāt, tur<br />
nebija jāstājas. labuma<br />
neredzu nekāda – esam<br />
tikai lielākos <strong>par</strong>ādos. Jā,<br />
tiekam pie aizdevumiem,<br />
taču tā nauda tāpat<br />
tiek izmantota vairāk politiskām vajadzībām,<br />
nevis iedzīvotāju dzīves uzlabošanai.<br />
Kā jūs vērtējat latvijas dalību eiropas savienībā?<br />
negatīvi<br />
Pozitīvi<br />
Man vienalga<br />
iLze Lukstiņa<br />
Foto: Mikus Medzinis<br />
Kāpēc tā, skaidro mūsu eksperti, kas pretēji aptaujas<br />
dalībniekiem, Eiropas Savienībā saskata<br />
lieliskas attīstības iespējas gan Latvijai, gan tās<br />
iedzīvotājiem.<br />
Latvijas Lauksaimniecības universitātes<br />
Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ābele<br />
šo skepsi skaidro ar to, ka «iestājoties Eiropas<br />
Savienībā, ci<strong>lv</strong>ēki cerēja, ka tā būs piena upe ar<br />
ķīseļa krastiem. Daudzi domāja, ka nu būs labi,<br />
nu visu uz paplātes noliks priekšā un lūgsies,<br />
lai ņem. Aktīvie ci<strong>lv</strong>ēki, kuri negaida, ka kāds<br />
cits izdarīs viņu vietā, pārs<strong>var</strong>ā <strong>par</strong> iestāšanos<br />
Eiropas Savienībā ir priecīgi, jo tā paver<br />
plašas iespējas saņemt atbalstu dažādu mērķu<br />
īstenošanai.<br />
Otra lieta, kas pašlaik vairo nepatiku pret<br />
ES, ir tas, ka ci<strong>lv</strong>ēki ļoti bieži Latvijas likstās<br />
vaino Eiropas Savienību. Tā tas nav. Problēmās<br />
vainojams ir mūsu pašu ierēdņu a<strong>par</strong>āts, kas<br />
ES ieteikumus pārvērš <strong>par</strong> likumiem. Patiesībā<br />
Latvija nav demokrātiska valsts, jo tā atrodas<br />
zem ierēdniecības a<strong>par</strong>āta diktatūras. Atceramies,<br />
kā sākumā trūkstoša pusmetra dēļ ne<strong>var</strong>ēja<br />
atvērt bērnudārzu, zemnieki ne <strong>par</strong> ko nedrīkstēja<br />
paši tirgot pienu. Tikai tagad, apstākļu<br />
spiestiem, ierēdņiem jākļūst elastīgākiem. Es<br />
uzskatu – ja Latvijā likvidētu pusi ierēdniecības,<br />
bet atlikusī puse tiešām nodarbotos ar Latvijas<br />
interešu aizstāvību, mums Eiropas Savienībā<br />
būtu lieliskas attīstības iespējas. Diemžēl<br />
pašlaik valdība vairāk domā <strong>par</strong> savām interesēm,<br />
nevis ražošanas attīstību».<br />
AS AMO Plant ES struktūrfondu projektu<br />
vadītājs Armands Krūze uzskata, ka<br />
«Eiropas Savienība Latvijai piedāvājusi ievērojami<br />
vairāk nekā esam spējuši un pratuši<br />
paņemt. Visur pasaulē ir s<strong>var</strong>īgi, lai būtu<br />
skaidrs un pamatots personīgais viedoklis un<br />
lai būtu skaidri mērķi, kurus vēlas sasniegt. AS<br />
aptauja portālā Jelgavnieki.<strong>lv</strong> no 27. aprīļa līdz 4. maijam<br />
12 Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67)<br />
76<br />
134<br />
261<br />
AMO Plant ES struktūrfondu apgūšanā strādā<br />
ļoti nopietni, un ar savu darbu esam pat panākuši<br />
loģiskas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos.<br />
Kopumā lielākā problēma ar Eiropas<br />
Savienības fondiem ir tā, ka ci<strong>lv</strong>ēkiem ir visai<br />
vāja sajēga <strong>par</strong> to, kur un kā tos izmantot, savukārt<br />
valsts diezgan nemākulīgi nodrošina to<br />
pieejamību».<br />
Jelgavas rajona Europe Direct informācijas<br />
centra vadītāja Vita Kindereviča skaidro,<br />
ka pārs<strong>var</strong>ā negatīvo attieksmi pret Eiropas Savienību<br />
izraisa tieši informācijas un izpratnes<br />
trūkums. «Arī mūsu informācijas centrā iedzīvotāju<br />
interese diemžēl ir visai maza, un tā informācija,<br />
kas ci<strong>lv</strong>ēkiem tiek dota, viņus neuzrunā.<br />
Iespējams, tādēļ, ka šī informācija patiesi<br />
nav nepieciešama ikdienas dzīvē, un pašlaik<br />
ci<strong>lv</strong>ēkiem ir <strong>par</strong> daudz problēmu, lai papildus<br />
interesētos <strong>par</strong> ES, lai gan tādā veidā ļoti bieži<br />
netiek izmantotas lieliskas iespējas. Taču ci<strong>lv</strong>ēkus<br />
neinteresē iespējas, kur viņi uzreiz neredz<br />
labumu sev.<br />
Visbiežāk pret ES attieksme ir vai nu negatīva<br />
vai ci<strong>lv</strong>ēkiem viedokļa nav vispār. Visbiežāk<br />
negatīvi izturas tieši cittautieši, bezdarbnieki un<br />
ci<strong>lv</strong>ēki ar zemu izglītības līmeni. Domāju, tas ir<br />
tāpēc, ka viņiem vienkārši nav pieejama informācija,<br />
jo tā netiek drukāta krievu valodā, kura<br />
nav ES oficiālā valoda. Tāpēc cenšamies nevis<br />
gaidīt, kad informācijai pakaļ nāks paši, bet dodamies,<br />
piemēram, uz skolām, lai stāstītu.<br />
Diemžēl iedzīvotājiem ir tendence pamanīt<br />
tikai negatīvo, tajā pašā laikā visas pozitīvās<br />
lietas vairāk tiek pasniegtas kā Latvijas, nevis<br />
ES sasniegums. Politiķiem, protams, ir izdevīgi<br />
savu neprofesionalitāti Latvijas interešu aizstāvībā<br />
novelt uz ļaunās ES pleciem, bet kopīgi<br />
paveikto pasludināt <strong>par</strong> savu veikumu. Tas arī<br />
veicina to, ka lēto un ērto ceļošanu, atbalsta<br />
maksājumus vai salabotus ceļus ci<strong>lv</strong>ēki nesaista<br />
ar ES, bet ievēro tikai cukurfabrikas slēgšanu,»<br />
uzskata V. Kindereviča.
Foto: mikuS medZiniS<br />
Jelgavas ielās <strong>par</strong>ādījušās <strong>par</strong>tiju mobilās<br />
priekšvēlēšanu reklāmas<br />
latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku <strong>par</strong>tijas mobilā reklāma bija manāma arī<br />
protesta akcijā Jelgavnieki pret bedrēm.<br />
Partijas lPP/lC mikroautobuss, ar kuru deputātu kandidāti dodas uz tikšanos ar<br />
Jelgavas iedzīvotājiem.<br />
lPP/lC Jelgavas reģionālā nodaļa<br />
aicina uz pasākumiem<br />
Jelgavas mēra amata kandidāts dainis<br />
liepiņš tiksies ar iedzīvotājiem<br />
11. maijā no plkst. 17 līdz 19 lpp/lC<br />
birojā, Skolotāju ielā 3-27, Jelgavā,<br />
12. maijā plkst. 19 kultūras nama kafejnīcā<br />
2. stāvā,<br />
13. maijā plkst. 19 kafejnīcā Pie mednie-<br />
ka, vecpilsētas ielā 19.<br />
13. maijā plkst. 17 Jelgavas domes deputātu<br />
kandidātu māra narvila un armanda<br />
krūzes tikšanās ar iedzīvotājiem raF mikrorajonā<br />
tirdzniecības centrā Pērnava.<br />
tālrunis 28396388 vai 63025655, e-pasts<br />
<strong>jelgava</strong>lpplc@inbox.<strong>lv</strong>.<br />
Vēlēšanas<br />
vēlētājus ar nākotnes<br />
redzējumu iepazīstina<br />
lPP/lC<br />
ar lPP/lC Jelgavas reģionālās nodaļas pieteiktajiem<br />
deputātu kandidātiem pašvaldību<br />
vēlēšanām un izvirzītajiem mērķiem 2. maijā<br />
vēlētājus iepazīstināja <strong>par</strong>tijas politiķi.<br />
iLze Lukstiņa<br />
«tukšo runu laiki ir beigušies. mums ir<br />
vairāk nekā pusotra gada laikā nopietnā komandas<br />
darbā tapis plāns,» sacīja Jelgavas mēra<br />
amata kandidāts dainis liepiņš.<br />
Jelgavā viesojās arī 9. Saeimas deputāti –<br />
lpp/lC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs andris<br />
Bērziņš un <strong>par</strong>tijas deputātu kandidāti eiro<strong>par</strong>lamenta<br />
vēlēšanām i<strong>var</strong>s godmanis un ainars<br />
Baštiks.<br />
lpp/lC līdzpriekšsēdētājs i<strong>var</strong>s godmanis<br />
uzsvēra, ka lpp/lC vieno ci<strong>lv</strong>ēkus, kuri neizvairās<br />
no atbildības. «mērķis ir skaidrs – sasniegt<br />
tādu dzīves līmeni, kāds ir valstīm, kurām nevajadzēja<br />
piedzīvot tādus karus un okupācijas,<br />
kādām cauri gājusi latvija. S<strong>var</strong>īgākais politiķa<br />
uzdevums ir risināt problēmas tā, lai šo mērķi<br />
pēc iespējas ātrāk sasniegtu. Jā, esam saņēmuši<br />
arī kritiku – gan pelnītu, gan nepelnītu. taču jāatceras<br />
– nozīme ir tikai tam, kas paliek pēc padarīta<br />
darba,» sacīja i. godmanis.<br />
a. Bērziņš uzsvēra, ka šajās vēlēšanās<br />
<strong>par</strong>tija spēj piedāvāt ļoti spēcīgas komandas,<br />
kas īpaši s<strong>var</strong>īgi tāpēc, ka nākamos divus gadus<br />
vajadzēs saimniekot ļoti apdomīgi. a. Baštiks<br />
runāja <strong>par</strong> <strong>par</strong>tijas izvirzītajiem mērķiem darbībai<br />
eiro<strong>par</strong>lamentā.<br />
ar Jelgavas un ozolnieku novadu deputātu<br />
kandidātu sarakstiem iepazīstināja <strong>par</strong>tijas<br />
līderes novados aija tračuma un rasma<br />
Skruļa. Jelgavas deputātu kandidāti ar daini<br />
liepiņu priekšgalā <strong>par</strong> ga<strong>lv</strong>eno mērķi izvirzījuši<br />
ieviest jaunu domāšanu pašvaldības pārvaldē,<br />
to demokratizējot.<br />
«mūsu ga<strong>lv</strong>enās rūpes būs <strong>par</strong> ģimenēm,<br />
vides un sociālo drošību, kā arī infrastruktūras<br />
attīstību. nevēlamies lēmumus pieņemt pirtīs<br />
vai medību klubos, bet gan pēc rūpīgām diskusijām<br />
pie apaļā galda. pašlaik Jelgavā trūkst<br />
saimnieka attieksmes, mums ir priekšlikumi gan<br />
sabiedrisko pakalpojumu tarifu samazināšanai<br />
un ielu sakārtošanai, gan tādām piezemētām<br />
lietām kā sabiedrisko tualešu izvietošana pilsētas<br />
centrā,» skaidroja d. liepiņš.<br />
ar muzikāliem priekšnesumiem lpp/lC Jelgavas<br />
reģionālās nodaļas konferencē uzstājās<br />
deputātu kandidātu dziedošās atvases ketija<br />
agarska un elīza liepiņa, kā arī elīza Cukere.<br />
pēc oficiālajām uzrunām interesenti izmantoja<br />
iespēju uzdot politiķiem jautājumus un<br />
saņemt skaidrojumus <strong>par</strong> iedzīvotājiem nozīmīgiem<br />
jautājumiem, kā arī sīkāk iepazīties ar <strong>par</strong>tijas<br />
uzstādītajiem mērķiem un uzdevumiem.<br />
Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67) 13
Komentāri<br />
namu apsaimniekošanas<br />
problēmas Jelgavā<br />
s e r g e J s ņ e v o ļ s k i s ,<br />
JeLgavas doMes deputāts (poLitisko<br />
<strong>par</strong>tiJu apvienīBa SaSkaņaS centrS)<br />
Jelgavā gandrīz 80 procentu daudzdzīvokļu<br />
dzīvojamo māju apsaimnieko SIA Jelgavas<br />
nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP).<br />
Gribu uzsvērt, ja uzņēmums kontrolē<br />
60% tirgus daļas – tas ir monopols. JNĪP<br />
100% kapitāldaļu turētāja ir Jelgavas dome,<br />
tas nozīmē, ka faktiski apsaimniekošanas<br />
funkcijas pilsētā veic pašvaldība. Taču likuma<br />
Par pašvaldībām 15. pantā šis pienākums pašvaldībai<br />
nav deleģēts. Viss jau arī būtu labi,<br />
ja vien mājokļu uzturēšana tiktu veikta profesionāli,<br />
kvalitatīvi un atbildīgi, bet diemžēl<br />
Jelgavā šis jautājums ir ļoti sāpīgs.<br />
Reorganizējot padomju laiku namu pārvaldes,<br />
JNĪP no tām mantojusi ne tikai kvalificētu<br />
personālu, materiāli tehnisko bāzi<br />
un milzīgo pieredzi, bet arī padomju laiku<br />
attieksmi pret klientu, kas, protams, ne<strong>var</strong><br />
eksistēt tirgus ekonomikas apstākļos. Apsaimniekotājam<br />
un klientiem jābūt <strong>par</strong>tneriem,<br />
nevis kalpiem un saimniekam, kā tas<br />
ir tagad – proti, JNĪP ir saimnieks un dzīvokļu<br />
īpašnieki ir kalpi.<br />
Pusotru gadu jelgavniece Oksana Bulankina<br />
lūdza domi izbūvēt invalīda pandusu<br />
savam dēlam, kas slimo ar cerebrālo trieku.<br />
Pusgadu šo jautājumu risināja domē, pēc tam<br />
projekts tika uzticēts JNĪP, kas veselu gadu<br />
projektēja un būvēja šo sarežģīto inženierbūvi.<br />
Un tikai pēc tam, kad ar šo problēmu biju<br />
vērsies portālā <strong>Jelgavniekiem</strong>.<strong>lv</strong>, viena mēneša<br />
laikā panduss tika izbūvēts.<br />
Māju vecākie nāk pie manis ar lūgumiem<br />
palīdzēt, jo viņi ne<strong>var</strong> komunicēt gan<br />
ar JNĪP lielo priekšnieku, kuram šajā pilsētā<br />
atļauts gandrīz viss, ko viņš vien vēlas, gan ar<br />
viņa padotajiem. Vai tas ir normāli? Komunikācija<br />
ar klientiem ir viens no s<strong>var</strong>īgākajiem<br />
elementiem apsaimniekošanas biznesā.<br />
Diemžēl JNĪP administrācijai vārds «komunikācija»<br />
ir svešs.<br />
Pēdējās JNĪP aktivitātes energotaupīšanas<br />
jomā liecina, ka uzņēmumā pilnīgi nesaprot,<br />
ko piedāvā saviem klientiem, vai tieši otrādi,<br />
dara to apzināti. Piemēram, dzīvojamā māja<br />
Pērnavas ielā 21 saņēma renovācijas piedāvājumu<br />
<strong>par</strong> 132 Ls/m 2 jeb 352 000 latu visam<br />
namam. Turklāt dzīvokļu īpašniekiem pilsētas<br />
apsaimniekotājs negarantē neko, TIKAI<br />
prognozē iespējamo siltumenerģijas ietaupījumu<br />
no 20 līdz 60%.<br />
Jelgavas jaunieši ir politiski neaktīvi<br />
igors sidorišins,<br />
BiedrīBas JelgavaS reģiona<br />
attīStībaS Sabiedrība vaLdes<br />
priekšsēdētāJs, Lpp/Lc deputāta<br />
kandidāts pašvaLdīBu vēLēšanās<br />
Latvijas Republikas pilsoņa pienākums ir<br />
piedalīties valsts un savas pilsētas sabiedriskajā<br />
dzīvē, iesaistīties diskusijās, paust savu<br />
atbalstu vai otrādi – neapmierinātību, kā arī<br />
piedalīties vēlēšanās, tomēr ne visa sabiedrības<br />
daļa to izprot. Tuvojoties pašvaldību un<br />
Eiro<strong>par</strong>lamenta vēlēšanām, viena iedzīvotāju<br />
daļa uzskata, ka nepiedalīšanās vēlēšanās<br />
ir savas nostājas paušana. Pastāv arī politiski<br />
neaktīva sabiedrības daļa – jaunieši.<br />
Esmu atklājis un pamanījis to, ka lielākā<br />
daļa Jelgavas jauniešu nemaz nezina vēlēšanu<br />
noteikumus un kārtību, viņiem nav zināšanu<br />
<strong>par</strong> vietējās pārvaldes uzbūvi – kā tiek ievēlēti<br />
domes deputāti, kā ievēl priekšsēdētāju utt.<br />
Pirmo reizi personīgi ar pārvaldi esmu<br />
sastapies vidusskolā, kur piedalījos Jelgavas<br />
1. ģimnāzijas skolēnu padomes darbā. Tika<br />
organizētas skolu padomes vēlēšanas, kur ievēlēja<br />
skolēnu prezidentu, kurš vēlāk sadalīja<br />
amatus un pienākumus pārējiem padomes<br />
locekļiem. Tomēr šī pieredze man nedeva<br />
<strong>par</strong>eizu priekšstatu <strong>par</strong> pašvaldību vēlēšanām,<br />
kas mūsu pilsētā notiek ik pēc četriem<br />
gadiem. Skolas padomes vēlēšanas <strong>var</strong>ētu<br />
notikt līdzīgi pilsētas pašvaldību vēlēšanām,<br />
kas dotu precīzāku priekšstatu, kā tiek ievēlēta<br />
pilsētas pārvalde, deputāti, kādā veidā<br />
tiek izvirzīts jauns domes priekšsēdētājs un<br />
kādām spējām un īpašībām jāatbilst mēra<br />
amata kandidātam. Tas <strong>var</strong>ētu būt viens no<br />
veidiem, kā sagatavot jauniešus pilsoniskai<br />
dzīvei un <strong>var</strong>ētu iepazīstināt viņus ar vēlēšanu<br />
kārtību un pilsētas pārvaldes formu.<br />
Skolās tiek pasniegts mācību priekšmets<br />
– politika, kur arī tiek paskaidrotas<br />
valsts un pilsētas pārvaldes formas, uzbūves<br />
modeļi, arī vēlēšanu kārtība. Taču jaunie-<br />
Maksimālais ietaupījums, ko <strong>var</strong> sasniegt<br />
veicot renovāciju, ir tikai 40%, labākajos projektos<br />
– 45%. Šos skaitļus, pamatotus un pārbaudītus,<br />
deklarē Būvniecības un mājokļu<br />
valsts aģentūra (BEMA). Šī institūcija arī<br />
realizē valsts mājokļu renovācijas programmu<br />
un piešķir finasējumu līdz 50%, bet ne vairāk<br />
<strong>par</strong> 35 Ls/m 2 . Tātad, investējot 132 Ls/m 2 ,<br />
neviens mājas iedzīvotājiem neko negarantē.<br />
Šīs shēmas ieguvēji būs JNĪP un celtnieki,<br />
kuri veiks celtniecības darbus, un banka,<br />
kura kreditēs šo renovāciju. Dzīvokļu īpašnieki<br />
kārtējo reizi paliks muļķu lomā. Paskaidrošu<br />
kāpēc. Renovācija ir izdevīga tikai tad, ja<br />
izmaksas nepārsniedz 25% no mājas atjaunošanas<br />
vērtības, pašlaik tās ir 400 eiro/m 2 .<br />
132 lati ir 200 eiro, līdz ar to siltināšanas izmaksas,<br />
ko piedāvā JNĪP, jau sasniedz 50%<br />
no mājas atjaunošanas vērtības. Tas nozīmē,<br />
ka šis projekts ir ekonomiski neizdevīgs iedzīvotājiem<br />
un investētā nauda nekad neatmaksāsies.<br />
Secinājums ir tāds, ka iedzīvotājiem ir<br />
izdevīgāk neņemt kredītu uz 15 gadiem un<br />
maksāt <strong>par</strong> siltumu tāpat, kā tas bija līdz šim.<br />
Tagad ir skaidrs, ka JNĪP nav ne darbības<br />
koncepcijas, ne speciālistu, kuri grib un prot<br />
apsaimniekot dzīvojamo fondu. Cerams, ka<br />
pēc 6. jūnija šī situācija mainīsies kardināli.<br />
ši atzīst, ka trūkst praktiskās pieredzes, kas<br />
dotu pilnvērtīgu saprašanu <strong>par</strong> pašvaldības<br />
ievēlēšanu un pārvaldes principiem.<br />
Esmu pārliecināts, ka situāciju <strong>var</strong> mainīt,<br />
uzlabojot likumdošanu – izglītības likumā<br />
jābūt nosacījumam, ka skolēnu pašpārvaldes<br />
ir jāievēl obligāti un jāveido līdzīgs ievēlēšanas<br />
un pārvaldes modelis, kāds tas ir pilsētā.<br />
Stimulējot skolēnus veidot demokrātiskas<br />
pašpārvaldes, tas dod iespēju iegūt pieredzi<br />
<strong>par</strong> <strong>par</strong>eizu valsts un pilsētas pārvaldi.<br />
Uzskatu, ka daudzi neizmanto iespējas<br />
iesaistīties politikā, tas Latvijā būtu vēl vairāk<br />
jāpopularizē un jāskaidro, cik tas ir s<strong>var</strong>īgi –<br />
izteikt savu viedokli un ietekmēt lēmumu<br />
pieņemšanu. Tas nenozīmē, ka jāmeklē iespējas<br />
strādāt attiecīgā lēmējinstitūcijā vai<br />
kandidēt vēlēšanās. Katram ir iespēja izvērtēt<br />
un izlemt, vai iestāties kādā <strong>par</strong>tijā vai<br />
vienkārši piedalīties vēlēšanās un balsot.<br />
Aicinu jauniešus būt politiski aktīviem<br />
un atbalstīt Jelgavas attīstību.<br />
14 Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67)
<strong>par</strong> Stādu <strong>par</strong>ādi<br />
un Stādu dienām<br />
guntis vītoLiņš, stādu audzētavas<br />
dimzaS vadītāJs un stādu audzētāJu<br />
BiedrīBas vaLdes LocekLis<br />
Bija visas iespējas Stādu dienas<br />
noorganizēt labi<br />
Pēc tam, kad maija brīvdienās notika gan<br />
Stādu <strong>par</strong>āde Jaunmoku pilī, gan Stādu dienas<br />
Jelgavā, manī krājās pārdomas gan <strong>par</strong> abiem<br />
šiem pasākumiem, gan politiskajām norisēm<br />
Jelgavā un tās apkārtnē. Šeit vēlos paust tikai<br />
un vienīgi savu personīgo viedokli.<br />
Sākot ar Stādu dienām, <strong>var</strong>u droši teikt –<br />
šis pasākums bija nekontrolēts, nepārdomāts<br />
un noorganizēts zem jebkādas kritikas. Ja Jelgavas<br />
Stādu dienu rīkotāji sevi uzskata <strong>par</strong> Stādu<br />
<strong>par</strong>ādes tradīciju turpinātājiem, tas ir jādara<br />
ar godu. Stādu audzētāju biedrība uzskata, ka<br />
šāda veida pasākums Jelgavai tiešām ir vajadzīgs<br />
neatkarīgi no tā, kas to rīko, bet – tam jānotiek<br />
kvalitatīvi.<br />
Mani aizskāra Stādu dienu rīkotāju plašsaziņas<br />
līdzekļos paustais viedoklis, ka savam<br />
pasākumam esam apzināti izvēlējušies to pašu<br />
datumu, kad Jelgavā notiek Stādu dienas. Šeit<br />
<strong>var</strong>u droši atbildēt – jau tad, kad ziņojām, ka<br />
pametam Jelgavu, tas tika darīts ar plakātu<br />
palīdzību. Un šajos plakātos bija norādīta gan<br />
vieta, gan laiks, kad notiks Stādu <strong>par</strong>āde.<br />
lai Stādu dienas būtu izdevušās,<br />
to rīkošanu vajadzēja nodot latvijas<br />
lauksaimniecības universitātes pārziņā.<br />
Jelgavā rīkotajās Stādu dienās ne uzņēmumiem, ne augiem nebija pielikti<br />
nosaukumi.<br />
Runājot <strong>par</strong> Stādu dienu sortimentu –<br />
lai gan nekur tas, protams, netika norādīts,<br />
Jelgavā ar devīzi Audzēts Latvijā tika tirgoti<br />
stādi no Polijas, Holandes, Dānijas un pat Beļģijas.<br />
Tā kā esmu speciālists, to uzreiz redzu,<br />
jo potējumu vietu pārklājumi ar speciālajiem<br />
vaskiem, ko lieto poļi, ir kā pirkstu nospiedums.<br />
Tāpat arī augststumbra ogu krūmi<br />
Latvijā <strong>par</strong>tijās netiek veidoti. Uzsverot, ka<br />
pasākumā tiek tirgoti Latvijā audzēti stādi,<br />
organizētāji apzināti ir mānījuši pircējus.<br />
Vēl jāpiemin, ka Jelgavā ne uzņēmumiem,<br />
ne augiem nebija pielikti nosaukumi<br />
– vienīgi tiem, kuri paši to bija izdarījuši.<br />
Es saprotu, ka šis pasākums nebija izstāde,<br />
bet elementāra iedzīvotāju informēšana <strong>par</strong><br />
to, kādi augi viņiem tiek piedāvāti, ir vajadzīga.<br />
Pasākuma laikā tika tirgota cukurvate,<br />
armijas zābaki un alus – tāda tradīciju turpināšana<br />
man ir sāpīga.<br />
Šī pasākuma organizētājiem bija visas<br />
iespējas laba pasākuma veidošanai – pļava<br />
pretī pilij, viss pils <strong>par</strong>ks, Pasta sala. Mums<br />
tas viss tika liegts. Bet rīkotāji šo iespēju neizmantoja.<br />
Lai šis pasākums tiešām būtu<br />
labs, to vajadzētu nodot Latvijas Lauksaimniecības<br />
universitātes pārziņā, lai vismaz pie<br />
organizēšanas un kontroles lietām strādātu<br />
speciālisti.<br />
Vienlaikus ārkārtīgi slikti izskatījās tie<br />
nelaimīgie saldētie cāļi – tas ir apvainojoši<br />
gan estētiskam pasākumam, gan Rastrelli<br />
projektētai pilij, gan universitātei. Diemžēl<br />
Foto: mikuS medZiniS<br />
šīs Stādu dienas šādā izpildījumā ir aizvainojušas<br />
ne vienu vien universitātes pasniedzēju.<br />
Tik lielu apmeklētāju pieplūdumu<br />
Jaunmokās neplānojām<br />
Runājot <strong>par</strong> Stādu <strong>par</strong>ādi Jaunmokās –<br />
neviens īsti neticēja, ka tur kas labs iznāks.<br />
Sāksim ar pašu kļūdām – tik lielu dalībnieku<br />
un apmeklētāju pieplūdumu nebijām <strong>par</strong>edzējuši.<br />
Tika sagatavotas stāvvietas vairāk<br />
nekā 1000 automašīnām, bet tās aizpildījās<br />
15 minūšu laikā, un problēmas bija. Diemžēl<br />
izrādījās, ka arī ar Jaunmoku pils teritoriju<br />
īsti nepietika, tomēr stādu audzētāji uzskata,<br />
ka kopumā Stādu <strong>par</strong>āde 2009 ir izdevusies.<br />
Krīze laikam ir ļoti liela, jo apmeklētāju skaits<br />
ievērojami pārsniedza gaidīto.<br />
Jau tagad ir skaidrs, ka arī nākamgad<br />
Stādu <strong>par</strong>āde notiks 2. maijā. Vēl nav skaidrs,<br />
vai pasākums būs vienas vai divu dienu<br />
garumā un kur tas notiks – tas pašlaik ir apspriešanas<br />
stadijā. Jaunmokās ci<strong>lv</strong>ēki brauca<br />
skatīties, atpūsties un mācīties, un tikai pēc<br />
tam – pirkt. Arī Stādu <strong>par</strong>ādei izpildījuma<br />
ziņā vēl ir, kur augt, bet izglītojošo pusi saglabāsim<br />
un attīstīsim.<br />
Gribētos, lai arī Jelgava kļūst <strong>par</strong> dārza<br />
mīļotāju saietu vietu, nevis tikai gadatirgu.<br />
Stādu <strong>par</strong>āde noteikti nav vienīgais šāda<br />
veida pasākums, un jo vairāk šādu pasākumu,<br />
jo labāk gan pircējiem, gan stādu audzētājiem.<br />
Bet ar vienu noteikumu – šiem pasākumiem<br />
jābūt kvalitatīviem.<br />
Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67) 15
Mūsējie<br />
Jelgavas zelta puiši<br />
talantīgākie latvijā<br />
Starp vairāk nekā pusotru tūkstoti konkurentu jelgavnieki kārlis, reinis, e<strong>lv</strong>is un pēteris<br />
izturēja nopietnus pārbaudījumus un pierādīja – viņi ir talantīgākie!<br />
Jelgavnieki Pēteris Žīle, e<strong>lv</strong>is lintiņš, Reinis ašmanis un Kārlis Krūmiņš jeb grupa Drums Clinic uz<strong>var</strong>ēja televīzijas šovā Latvijas<br />
Zelta talanti 2009.<br />
zane auziņa<br />
Foto: Mikus Medzinis<br />
Tāpēc pelnīti iegūta popularitāte, ko nodrošina<br />
televīzija, neskaitāmas uzslavas un aicinājumi<br />
koncertēt, kā arī – piecus tūkstošus<br />
latu liela naudas prēmija. Mēs ar viņiem lepojamies<br />
un aicinām uz sarunu, lai noskaidrotu,<br />
kā četriem jauniem puišiem izdevās<br />
<strong>kļūt</strong> <strong>par</strong> šāgada Latvijas Zelta talantiem.<br />
Dramatiskākie notikumi, kas četrus<br />
puišus – 12 gadus veco Kārlis Krūmiņu,<br />
11 gadu veco Reini Ašmani, 13 gadus veco<br />
E<strong>lv</strong>i Lintiņu un 15 gadus veco Pēteri Žīli –<br />
pacēla talantu konkursa virsotnē risinājās<br />
pirms nedēļas – 4. maija vakarā, kad puiši<br />
visiem pierādīja, ka ir patiešām talantīgi muzikanti.<br />
Taču sākās viss pirms pāris mēne-<br />
šiem, turklāt pa kluso un bez stingras pārliecības<br />
<strong>par</strong> panākumu iespējamību.<br />
Konkursam piesakās pa kluso<br />
«Sēdējām mēs kādu dienu ar Reini<br />
mūzikas skolā, kaut ko spriedām <strong>par</strong> dzīvi<br />
un domājām, ka vajadzētu ko interesantu<br />
pasākt. Tā sarunājoties, atcerējāmies, ka<br />
sākas pieteikšanās Zelta talantiem. Nevienam,<br />
izņemot Reiņa tēti, neko neteicām un –<br />
gājām pieteikties konkursam,» stāsta Kārlis.<br />
Bet Reinis piebilst, ka uz konkursa atlasi<br />
Jelgavā bija pieteikušies krietni vairāk nekā<br />
četri simti ci<strong>lv</strong>ēku: «Mūsu kārtas numurs<br />
bija 391, bet aiz mums bija vēl vismaz<br />
50 ci<strong>lv</strong>ēki. Tētis, ieraugot to rindu, novēlēja<br />
mums izdošanos, bet atzina, ka pašam darba<br />
pāri ga<strong>lv</strong>ai un viņš no pasākuma izstājas –<br />
mums pašiem jātiek galā. Bet mēs <strong>par</strong> to<br />
īpaši nesatraucāmies. Saņēmām savu kārtas<br />
numuru un gājām trenēties – nosēdēt visas<br />
tās stundās būtu nereāli.»<br />
Atlasē žūrija atzina, ka puiši ir interesanti,<br />
bet tajā pat laikā jautāja, vai Kārlis bez<br />
dziedāšanas vēl <strong>var</strong>ētu arī spēlēt bungas. «It<br />
kā jau viņš mūzikas skolā iet un māk visu ko,<br />
bet bungu spēlēšana nav viņa profils. Taču<br />
teicām, ka, iekļūstot televīzijas tiešraidē, mēs<br />
<strong>var</strong>am pārsteigt ar daudzskaitlīgu bungu spēlēšanu<br />
un ne tikai to. Tūlīt arī pasākumā iesaistījām<br />
manu bungu pasniedzēju Gundaru<br />
Lintiņu un arī E<strong>lv</strong>i un Pēteri. Daži no mums<br />
viens otru pazīst jau gadiem, ar citiem esam<br />
iepazinušies burtiski pirms dažiem mēnešiem,<br />
bet – viss notika un mums sanāca, kaut<br />
viegli nebija,» stāsta pļāpīgais Reinis.<br />
16 Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67)
ga<strong>lv</strong>enais talants –<br />
pār<strong>var</strong>ēt slinkumu<br />
Jautāti, vai patiešām jūtas talantīgākie no<br />
visiem konkursa dalībniekiem un kas bijis<br />
grūtākais, puiši mazliet samulst un, skatoties<br />
viens uz otru, domā – ko teikt. «Mēs jau<br />
ne<strong>var</strong>am teikt, ka esam netalantīgi!» pārliecinoši<br />
teic Reinis. Tam pilnā mērā piekrīt<br />
arī Pēteris un Kārlis, bet E<strong>lv</strong>is pārliecinoši<br />
rezumē: «Mēs esam talantīgi, bet lielākais<br />
talants tomēr ir pār<strong>var</strong>ēt slinkumu. Man, piemēram,<br />
tagad ir tas<br />
sarežģītais vecums...<br />
Pubertāte un tādā<br />
garā. Iet uz mūzikas<br />
skolu negribas, bet<br />
jāiet. Ja to izdodas<br />
pār<strong>var</strong>ēt, ir baigais<br />
prieks <strong>par</strong> to, ka<br />
mūzikas spēlēšana mums sanāk. Un tagad vēl<br />
esam tikuši pie labas naudas. Nu, vispār, vēl<br />
tikuši neesam, paies kāds laiks un arī nodokļus<br />
tur atvilks, bet tāpat, tā ba<strong>lv</strong>a ir forša.»<br />
Arī pārējie puiši piekrīt, ka cīņa ar slinkumu<br />
ir viens no grūtākajiem uzdevumiem<br />
ceļā uz panākumiem, bet, kad tie ir sasniegti,<br />
gribas trenēties vēl un vēl, lai koncertos –<br />
tagad saņemti vairāki aicinājumi uzstāties –<br />
viss būtu pa skaisto. Starp citu, dienu pēc<br />
lielā notikuma – uz<strong>var</strong>as izcīnīšanas –, puiši<br />
neslēpj, ka jau ir arī izdomāts, kā ba<strong>lv</strong>u izlietos.<br />
Tā noteikti tiks sadalīta vienādās daļās<br />
un katrs savu daļu <strong>var</strong>ēs tērēt pēc sirds patikšanas<br />
– tiks pirkti instrumenti, šis tas, ko<br />
pašam gribas... Katrā ziņā tā tiks izmantota<br />
lietderīgi.<br />
Bet no konkursā piedzīvotā, sāpīgākais<br />
moments visiem bijusi izcīnītā 4. vieta<br />
atlasē – uz pusfinālu <strong>var</strong>ēja tikt tikai pirmās<br />
trīs vietas, un palikt pirmajiem aiz strīpas<br />
bijis ļoti sāpīgi. Taču, kārtīgi sevi reklamējot<br />
un aicinot portālā draugiem.<strong>lv</strong> balsot katram,<br />
kuram viņu liktenis nav vienaldzīgs, pusfinālā<br />
tikšana tika nodrošināta un tur jau izcīnīta<br />
pirmā vieta.<br />
ir mums Prāta vētra,<br />
kuras piemēram<br />
<strong>var</strong>am sekot.<br />
Puiši jau kaļ<br />
jaunus plānus<br />
Reinis, E<strong>lv</strong>is un Kārlis apņēmušies arī<br />
turpmāk spēlēt un trenēties kopā, lai dienās<br />
<strong>kļūt</strong>u slaveni mākslinieki. «Ir mums Prāta<br />
vētra, kuras piemēram <strong>var</strong>am sekot. Tas noteikti<br />
nebūs viegli, bet mums izdosies. Sākumā<br />
noteikti spēlēsim dažādu mūziķu komponēto<br />
mūziku, bet vēlāk arī paši savu – man jau tagad<br />
viena dziesma pa pusei ir uzrakstīta un es, piemēram,<br />
neredzu, kāpēc, lai mums tas neizdotos,»<br />
stāsta Kārlis.<br />
Pārējie puiši paskaidro,<br />
ka Pēteris, kuram<br />
šogad jābeidz Spīdolas<br />
ģimnāzijā 9. klase<br />
un mūzikas skola,<br />
viņiem vienmēr<br />
paliks draugs un<br />
īpašais viesis, ko koncertos aicinās uzstāties.<br />
Pēteris arī atzīstas, ka pēdējās dažas nedēļas,<br />
kad kopā ar pārējiem grupas biedriem bija jāmēģina,<br />
katru dienu pat pa trijām un četrām<br />
stundām, lai pagūtu sagatavoties, nav bijis<br />
viegli – kā nekā <strong>par</strong>alēli jāgatavojas arī eksāmeniem<br />
skolās. Taču šobrīd viņš ar paveikto ir apmierināts<br />
un kolēģiem no grupas vēl izdošanos.<br />
To vēlam arī mēs.<br />
Jaunieši, izmantojot iespēju, ka tikuši pie<br />
vārda presē, steidz pateikt paldies saviem uzticīgākajiem<br />
atbalstītājiem un uzmundrinātājiem<br />
– sitaminstrumentu pasniedzējam Gundaram<br />
Lintiņam, Jelgavas mūzikas skolai, kas<br />
atļāva tās telpās mēģināt un gatavoties konkursam,<br />
Jelgavas 4. vidusskolas direktoram<br />
Agrim Celmam, Rīgas 6. vidusskolas pūtēju<br />
orķestra diriģentam Haraldam Bārzdiņam,<br />
Rīgas Tehniskās universitātes Studentu Pūtēju<br />
orķestra diriģentam Mārim Martinsonam, kā<br />
arī šuvējai Dzintrai Balodei, kas ļoti īsā laikā<br />
palīdzēja puišiem uz lielā fināla skatuves<br />
iznākt vienādos jaunos tērpos. «Protams, ļoti<br />
liels paldies mūsu vecākiem, un visiem atbalstītājiem,<br />
kas balsoja <strong>par</strong> mums!» piebilst<br />
zelta četrotne.<br />
viedoklis<br />
lai tagadējais<br />
pacēlums nepazūd<br />
gundars lintiņš, Jelgavas mūzikas<br />
skolas pedagogs<br />
tas, ka puikas paši uz savu ga<strong>lv</strong>u pieteicās<br />
konkursam, man bija lielākais pārsteigums.<br />
taču pārsteidza arī viņu apņēmība –<br />
puiši <strong>var</strong>ēja dienā trenēties pat četras, piecas<br />
un vairāk stundas – man pašam tik daudz pacietības<br />
nebija. turklāt katru nedēļu viņi spēja<br />
sagatavot labu priekšnesumu – ir jāsaprot,<br />
ka vienam nospēlēt bungas ir daudz vieglāk<br />
nekā četriem saglabāt vienotu ritmu. es<br />
lepojos ar viņiem un <strong>var</strong>u vien izteikt cerības,<br />
lai tagadējais pacēlums nepazūd, tāpat kā<br />
nepazūd centība, tad viss izdosies.<br />
Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67) 17
Akcija<br />
reālā Jelgava<br />
Žurnāls Jelgavnieki.<strong>lv</strong> turpina akciju Reālā Jelgava – tās gaitā publicēsim fotoattēlus,<br />
kuros kādreizējā Zemgales pērle redzama savā pašreizējā veidolā.<br />
Šoreiz rādām, kāds izskatās stāvlaukums pie veikala Husq<strong>var</strong>na dobeles šosejas<br />
sākumā un dzīvojamo namu iekšpagalmi mikrorajonā starp dobeles šoseju, dambja<br />
un asteru ielām.<br />
soliņa atliekas.<br />
Kādreiz te bija bērnu spēļu vieta.<br />
vasarā izskatās jauki, taču rudenī<br />
un pavasarī taciņa ir neizbrienama.<br />
Kāpēc gan to nenobruģēt, ja jau paši<br />
iedzīvotāji to izveidojuši.<br />
Pa šādiem gājēju celiņiem jaunās māmiņas ar bērnu ratiņiem pabraukt, protams, ne<strong>var</strong>, arī iešana pa tiem draud ar traumām.<br />
18 Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67)
Tikai pēc Jelgavnieki.<strong>lv</strong> iejaukšanās<br />
aizved atkritumus<br />
Pagājušajā nedēļā vairāki jelgavnieki zvanīja uz redakciju un<br />
sūdzējās, ka pilsētā netiek savākti un izvesti atkritumi.<br />
Rīgas ielas posmā no loka maģistrāles līdz Ozolniekiem bija<br />
pārpildītas atkritumu urnas un neizvesti plastmasas maisi ar<br />
atkritumiem, bet Pastā ielā 52 gandrīz nedēļu netika izvesti<br />
atkritumi.<br />
Foto: mikuS medZiniS<br />
Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67) 19
Novados<br />
kā rit dzīve Svētē<br />
turpinot rakstu sēriju <strong>par</strong> lielākajām apdzīvotajām vietām Jelgavas rajonā, šoreiz<br />
viesojāmies Svētes pagastā un vaicājām svēteniekiem, ar ko viņi apmierināti, ar ko ne, ar<br />
kādām problēmām sastopas ikdienā, ko gribētu mainīt vai uzlabot.<br />
iLze Lukstiņa<br />
Foto: Mikus Medzinis<br />
lielākā problēma ir<br />
ūdenssaimniecības sistēmas<br />
Sandra<br />
Viniarska,<br />
Svētes pagasta<br />
padomes<br />
priekšsēdētāja<br />
Pati gan Svētē esmu ienācēja no Kurzemes,<br />
bet liekas, ka tās svaigās asinis un redzējums<br />
nāk tikai <strong>par</strong> labu, jo paši reizēm neredz tās<br />
lietas, kas ir pierastas, bet <strong>var</strong>ētu notikt labāk.<br />
Lai gan nu jau arī pati pagastu vadu tik ilgi, ka<br />
<strong>var</strong>ētu būt iesīkstējusi.<br />
Pašlaik lielākais prieks ir <strong>par</strong> to, ka mēneša<br />
laikā mums apstiprināti veseli četri projekti –<br />
Jēkabnieku kultūras nama rekonstrukcijai un<br />
autobusu galapunkta izbūvei, kā arī ietves un<br />
veloceliņa izbūves turpināšanai līdz pat Jelgavas<br />
robežai un keramikas darbnīcas izveidei.<br />
Diemžēl mūs māc bažas <strong>par</strong> to, vai paspēsim<br />
projektus īstenot, jo jāņem kredīti, bet novads<br />
to <strong>var</strong> arī neizdarīt.<br />
Līdz ar novada izveidi tomēr būs ļoti lielas<br />
izmaiņas. Ci<strong>lv</strong>ēkiem nez kāpēc liekas, ka viss<br />
paliks pa vecam, bet tā nebūs. Pakalpojumu<br />
centriem jābūt neaizskaramiem, līdz ar to ci<strong>lv</strong>ēkiem<br />
šīs pārmaiņas nevajadzētu asi izjust,<br />
taču visgrūtākā būs lēmēj<strong>var</strong>as pārstrukturizācija.<br />
Pašlaik jādomā stratēģiski pilnīgi<br />
citādi, un jaunā pārvaldes shēma būtu jāveido<br />
no nulles, bet pagastos pašlaik visi ir zināmā<br />
rutīnā. Novads būs milzīgs, un viegli nebūs.<br />
Kultūras dzīve ir tā, kurai naudu atrast ir visgrūtāk,<br />
tāpēc šajā ziņā cerības lieku uz biedrībām.<br />
Mums ir Tautas izglītības un attīstības<br />
centrs –AGAPE, kas <strong>var</strong> dabūt cauri tādus projektus,<br />
ka mute paliek vaļā. Arī jauniešu biedrība<br />
Pumpuri ir sagādājuši, piemēram, trenažieru<br />
zāli mūsu skolai. Tagad pašvaldībai naudas<br />
diemžēl nebūs, toties biedrības <strong>var</strong> daudz ko<br />
paveikt. Tā esam tikuši arī pie teju vai labākās<br />
apskaņošanas sistēmas rajonā, ko jau gluži profesionāli<br />
izmanto mūsu vokālā studija. Neilgi<br />
darbojas arī teātra studija, sievas apglezno zīdu.<br />
Mūsu lepnums ir deju kolektīvi – tagad sanāks<br />
skats uz svētes pamatskolu.<br />
tā, ka Brūklenājs būs vienīgais senioru deju kolektīvs<br />
novadā.<br />
Toties mūsu rūpju bērns ir Atpūtas ciems.<br />
Tur ir 580 dārziņi, kuros daudzos jau ir mājas,<br />
bet ūdenssaimniecības sistēmas – nav. Elektrība<br />
tur jau mēnesi ir atslēgta <strong>par</strong>āda dēļ, turklāt<br />
arī elektrolīnijas ir vecas un darbojas ar lieliem<br />
zudumiem. Pastāvīgie iedzīvotāji pakāpeniski<br />
pāriet uz individuālajiem pieslēgumiem, bet<br />
problēma ir.<br />
Svētei esam izstrādājuši ūdenssaimniecības<br />
sistēmas tehnisko projektu, bet pašlaik to<br />
ne<strong>var</strong>am pacelt. Cerams, ka novads to nenoliks<br />
dziļā atvilknē. Patiesībā jau vieta mums ir<br />
lieliska – esam ārpus pilsētas, bet kursē pilsētas<br />
autobusi. No septembra arī bērnus uz skolu<br />
izvadās sabiedriskais transports, jo savu autobusu<br />
uzturēt mums iznāk ārkārtīgi nesaimnieciski.<br />
Svētes pamatskola ir mūsu lepnums, jo<br />
tai īstā laikā paspējām uzcelt piebūvi un sporta<br />
halli, kas tagad diez vai būtu iespējams, turklāt<br />
tā vienlaikus kalpo arī <strong>par</strong> kultūras namu. Par<br />
vidusskolas izveidi nedomājam, jo pašiem<br />
bērniem tās mazās klasītes nemaz nepatīk,<br />
turklāt mums ir lieliskas iespējas izbraukāt uz<br />
Jelgavas skolām, kuru materiālā bāze neizbēgami<br />
ir spēcīgāka. Toties visu Jelgavas novadu<br />
izvelk mūsu Jelgavas rajona neklātienes vidusskola.<br />
Īstenojot principu Nauda seko skolēnam<br />
tā novadam nodrošinās pietiekamu likmju<br />
skaitu, lai <strong>var</strong>ētu izvairīties no draudošās milzīgās<br />
pedagogu atlaišanas. Taču tajā pašā laikā<br />
nopietni jādomā <strong>par</strong> izglītības kvalitāti.<br />
Tagad arvien biežāk bez darba paliek abi<br />
darbaspējīgie vecāki, un bērni vairs ne<strong>var</strong> atļauties<br />
pusdienas. Tā ir jauna un liela problēma.<br />
Pagastā iesniegumi brīvpusdienu saņemšanai<br />
ir ļoti daudz – <strong>par</strong> laimi pagaidām mūsu<br />
sociālais budžets tās spēj nodrošināt.<br />
atpūtā ļoti noderētu<br />
kultūras nams<br />
Anita<br />
Bengere,<br />
Svētes<br />
pamatskolas<br />
pirmsskolas<br />
skolotāja<br />
Pati dzīvoju Atpūtā, un strādāt atpakaļ uz<br />
Svēti atnācu pirms vairākiem gadiem – tad,<br />
kad tika izveidotas piecus un sešus gadus veco<br />
bērnu grupiņas. Lai gan dzīvoju Atpūtā, esmu<br />
no tiem, kurus elektrības <strong>par</strong>ādi neskar, līdz<br />
ar to ar sadzīvi un infrastruktūru esmu gana<br />
apmierināta. Jāteic, ka līdz šim viss gāja uz<br />
priekšu, Svētes pagasts attīstījās, zinājām, ka<br />
tiek meklēti risinājumi. Kā būs tagad – nezinu.<br />
Nupat tika apstiprināts arī mūsu projekts<br />
<strong>par</strong> veloceliņa izbūvi.<br />
20 Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67)
Savulaik bija iecere arī <strong>par</strong> bērnudārza<br />
izveidi, bijām jau veikuši iestrādnes, kad vecāki<br />
<strong>var</strong>ēja uz noteiktu laiku savas atvases pie mums<br />
atstāt – tāds kā auklīšu dienests. Taču tur būtu<br />
nopietni jāpadomā <strong>par</strong> darba laikiem, ēdināšanu,<br />
lai vecāki tajā laikā tiešām tiek strādāt.<br />
Nākotnē ļoti derētu arī atsevišķs kultūras nams,<br />
kur visi pašdarbnieki būtu zem sava jumta, jo<br />
skola reizēm ir <strong>par</strong> šauru.<br />
Lai gan liela daļa svētenieku brauc strādāt<br />
citur, nedomāju, ka esam guļamvagons, jo<br />
mums ir tiešām laba satiksme. Pat no tālāk esošajiem<br />
Jēkabniekiem ci<strong>lv</strong>ēki tiek, kur vēlas.<br />
Jauniešiem Jēkabniekos<br />
nav kur palikt<br />
Jautrīte Joze,<br />
Jēkabnieku<br />
bibliotēkas<br />
vadītāja<br />
Esmu dzimusi un augusi Jēkabniekos. Man<br />
šķiet, ka šī vieta ir īpaša, šeit ir neatkārtojama<br />
aura, turklāt esmu tipisks lauku ci<strong>lv</strong>ēks, un šo<br />
vietu pret pilsētu nekad nemainītu. Jūtu arī<br />
pagasta atbalstu, jo bez tā nekas nenotiek.<br />
Jēkabnieku bibliotēkā ga<strong>lv</strong>enokārt pulcējas<br />
bērni, kuri šeit arī savā ziņā izaug. Esam<br />
aktīvi – nesen bijām Tērvetē, kur svinējām Valpurģu<br />
nakti, vēl gribam aizbraukt uz jūru. Arī<br />
talkā mūsu aktīvie jaunieši savācās kuplā skaitā.<br />
Tāpat dodamies izbraucienos ar velosipēdiem.<br />
Laikam ir tā, ka to atbildību, kuru skolotāji<br />
ir iebaidīti neuzņemties, es paņemu uz sevi,<br />
un bērni saprot – ja slikti uzvedīsies, nākamreiz<br />
vairs nebrauks. Es darbojos ar bērniem, cik<br />
spēju, bet derētu te vēl kāds uzņēmīgs vīrs, kas<br />
<strong>var</strong>ētu vadīt sporta dzīvi.<br />
Mūsu jaunatnei Jēkabniekos nav, kur palikt,<br />
tāpēc ļoti noderētu kultūras nams, uz ko arī ļoti<br />
ceram. Pašlaik tā jauniešu enerģija paliek neizmantota,<br />
bet domāju, ka arī šeit noteikti veidotos<br />
pašdarbnieku kolektīvi, ja būs tāda iespēja.<br />
Iedzīvotāji vēlas arī sporta un trenažieru zāli,<br />
māmiņas gribētu bēbīšu skolu. Lai gan pašlaik<br />
demogrāfiskā situācija mums ir smaga, domāju,<br />
ka šīs iespējas to <strong>var</strong>ētu uzlabot. Mums trakums<br />
ir tāds, ka šeit ir krietns puišu pārs<strong>var</strong>s, tāpēc<br />
vajadzētu arī balles, lai viņi satiek arī kādas meitenes<br />
un dabū saskarsmi ar citiem jauniešiem,<br />
jo vispār mums jaunieši ir strādīgi un labi. Šeit<br />
būtu arī ļoti laba vieta vasaras nometnēm, un<br />
tam kultūras nama ēka būtu ļoti piemērota.<br />
Esmu ievērojusi, ka pēdējā laikā ci<strong>lv</strong>ēki<br />
vairāk nāk uz bibliotēku, jo ne<strong>var</strong> vairs atļauties<br />
avīzes, arī tāpēc, lai izmantotu internetu, jo ar<br />
to mūsu ciemā ir liela problēma. Tas, kas trūkst,<br />
ir vēl viens autobuss vēlāk vakarā, jo turp – uz<br />
svētes pamatskolas mīlas stūrītis, kur skolēniem ļoti patīk čalot starpbrīžos.<br />
Jelgavu vai Svēti – ci<strong>lv</strong>ēki tiek, bet atpakaļ jānāk<br />
kājām. Arī no vakarskolas puikas septiņus kilometrus<br />
nāk kājām. Taču kopumā mums nav<br />
gan, <strong>par</strong> ko sūdzēties, vien pašiem jābūt gribošākiem<br />
un uzņēmīgākiem.<br />
svētē ir plašas iespējas<br />
nodarboties ar sportu<br />
Dainis Ruško,<br />
Svētes sporta<br />
halles vadītājs<br />
Svēte ir lieliska izvēles iespēja tiem, kuri<br />
vēlas sportot. Sanāk gandrīz, ka visi ceļi ved uz<br />
vai caur Svēti, tāpat arī gājēju un veloceliņš ir<br />
mūsu pluss. Kopš esam tikuši pie savas sporta<br />
halles, arī puikas ir kļuvuši aktīvi, palīdz organizēšanā.<br />
Ja agrāk mūsējie sportā bija bailīgāki,<br />
pieticīgāki, tagad, biežāk redzot nopietnāku<br />
sportu un komandas, viņi vairs nebaidās<br />
un droši arī paši darbojas. Dzīvību ienes<br />
arī sporta svētki. Tāpat vairāki mani kursa<br />
biedri no dažādām Latvijas vietām ir teikuši,<br />
ka labprāt Svētē organizētu sporta nometnes,<br />
ja vien mums būtu vieta, kur apmesties. Pārējais<br />
mums ir – sporta zāle, trenažieri, sporta<br />
laukums, peldvieta. Trūkst guļvietu. Arī āra<br />
sporta laukumu derētu atjaunot, jo iekārtas<br />
tur stipri novecojušas, otru tādu vajadzētu arī<br />
Jēkabniekos.<br />
Varam lepoties, ka pie mums nesen notika<br />
Latvijas čempionāts sieviešu volejbolā, viesojās<br />
arī basketbola komanda Barons/LMT – tas bija<br />
interesanti bērniem. Zāle mums ir liela, bet vēl<br />
noderētu izbīdāmās tribīnes, <strong>par</strong> kurām rakstījām<br />
projektu, bet pagaidām atbalstu neguvām.<br />
Mums ir florbola ekipējums un tenisa galds, <strong>par</strong><br />
ko jāpateicas jauniešu biedrībai Pumpuri. Tāpat<br />
ir vietējais ci<strong>lv</strong>ēks, kurš gatavs arī bez maksas<br />
trenēt bērnus tenisā. Zāle ir noslogota, jo<br />
vakaros, kad skolēni ir mājās, savām sporta aktivitātēm<br />
to izmanto arī dažādas firmas. Pašlaik<br />
gaidām arī sacensību pieplūdumu, jo arvien<br />
vairāk sacensības sāk rīkot mūsu sporta zālē.<br />
Pietrūkst labas atpūtas<br />
vietas un peldvietas<br />
Rita Ramane,<br />
Svētes iedzīvotāja<br />
Uzskatu, ka Svēte ir lieliska dzīvesvieta, jo<br />
tā nav tālu no Jelgavas, līdz ar to problēmu izbraukāt<br />
uz Latvijas Lauksaimniecības universitāti,<br />
kur studēju, nav nekādu. Pēdējais autobuss<br />
no Jelgavas uz Svēti izbrauc ap pusvienpadsmitiem<br />
– tas ir pat labāk nekā dažviet Jelgavā. Kaut<br />
gan lielāko daļu laika tagad pavadu Jelgavā,<br />
Svētē ir ļoti labas sporta iespējas, notiek daudz<br />
kultūras pasākumu, sporta svētki. Liels pluss<br />
izklaidei mums ir Rullīša trase, kuru uzskatām<br />
<strong>par</strong> savējo.<br />
Pēdējos gados izveidoti arī gājēju celiņi un<br />
centrs apgaismots tā, ka tas patiešām izskatās<br />
pēc centra, taču autoceļi gan ir vienkārši šausmīgi.<br />
Tas, ko pati izjūtu – mums nav centralizētās<br />
ūdensapgādes. Dzīvoju netālu no karjera,<br />
un gan mums, gan kaimiņiem žūst akas, kuras<br />
jau tā ir diezgan dziļas, tā ka kopīgais ūdensvads<br />
ļoti pietrūkst. Vēl pietrūkst labas atpūtas<br />
vietas un peldvietas, un derētu arī lielāks<br />
veikals.<br />
Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67) 21
Basketbols<br />
Zemgale/BJSS izcīna bronzu<br />
no 1. līdz 3. maijam rīgā, sporta namā Daugava, notika Swedbank Jaunatnes basketbola<br />
līgas a jeb vecākās grupas izslēgšanas spēles. Zemgalieši izcīnīja 3. vietu.<br />
Jānis tiLtiņš<br />
Foto: pētera Lagzdiņa arhīvs<br />
Pirmais aplis<br />
ar plus zīmi<br />
Sezonas sākums Zemgale/BJSS A grupas<br />
komandai, kurā spēlē 1990. un 1991. gadā dzimušie<br />
zēni, izvērtās veiksmīgs. Pirmajos četros<br />
mačos tika izcīnītas četras uz<strong>var</strong>as, tajā skaitā,<br />
tika pārspēti vieni no sīvākajiem konkurentiem<br />
<strong>par</strong> medaļām – Kandavas basketbolisti (90:87).<br />
Sezonas pirmā puse tika noslēgta ar pozitīvu<br />
bilanci – astoņas uz<strong>var</strong>as un četri zaudējumi.<br />
Lai gan Jelgavas komanda pamatīgi zaudēja<br />
turnīra pastarītei Valmiera/Rūjiena/Strenči komandai<br />
ar 58:81, tomēr sezonas iesākums vērtējams<br />
pozitīvi.<br />
Jelgavnieku pozīcijas<br />
sāk ļodzīties<br />
Otrais aplis jaunajiem zemgaliešiem<br />
iesākās pagalam neveiksmīgs. Vispirms tika<br />
piedzīvots zaudējums potenciāli vājākajai<br />
Liepājai ar 71:74, kam sekoja zaudējums VEF<br />
vienībai ar 80:88. Sezonas noslēgumā Pētera<br />
Lagzdiņa vadītā komanda spēja revanšēties<br />
Valmiera/Rūjiena/Strenči (94:72) komandai<br />
<strong>par</strong> zaudējumu pirmajā aplī. Taču atkārtoti<br />
tika zaudēts Ventspilij, Ķeizarmežam un<br />
Rīga/1188, noslēdzot sezonu ar 14 uz<strong>var</strong>ām<br />
un desmit zaudējumiem (kopvērtējumā –<br />
5. vieta).<br />
sJBl a grupas regulārā<br />
čempionāta noslēguma tabula<br />
BS Rīga/1188 23-1<br />
BJBS Ķeizarmežs 18-6<br />
BS Ogre 16-6<br />
kandavas BJSS 15-9<br />
BK Zemgale/BJSS 14-10<br />
Cēsu pSS 12 – 12<br />
a. kraukļa veF BS 12 – 12<br />
BJSS Rīdzene/Barons 12 – 12<br />
Valmiera/Rūjiena/Strenči 11 – 13<br />
ventspils S<strong>par</strong>s 11 – 13<br />
liepājas BS 10 – 14<br />
BJSC Daugavas Sn 1 – 23<br />
gulbenes BJSS 1 – 23<br />
sJBl lR finālsacensības<br />
BJBS Ķeizarmežs<br />
BS Rīga/1188<br />
Zemgale/BJSS<br />
Pirmajā rindā no kreisās – viesturs Šulcs, Jānis Brūveris, artūrs ausējs un Ka<strong>lv</strong>is<br />
Krūmiņš. Otrajā rindā no kreisās – Kas<strong>par</strong>s Plinka, Kas<strong>par</strong>s vērnieks, Roberts Jaksis,<br />
treneris Pēteris lagzdiņš, Jānis Bērziņš, Česlavs Mateikovičs un armands seņkāns.<br />
Zemgalieši notic<br />
saviem spēkiem<br />
«Gribējām tik pie medaļām,» apņēmīgi<br />
un lakoniski nosaka Artūrs Ausējs. «Jau ar<br />
pirmajām spēlēm noskaņojāmies ļoti kaujinieciski<br />
un katrā mačā spējām noticēt saviem<br />
spēkiem, arī vēlme iegūt medaļas mūs vēl<br />
vairāk dzina uz priekšu. Finālsacensībās mūsu<br />
komanda ļoti labi darbojās gan uzbrukumā,<br />
gan aizsardzībā.»<br />
Zemgale/BJSS individuālās<br />
statistikas līderi<br />
Rezultatīvākais spēlētājs –<br />
ka<strong>lv</strong>is krūmiņš, vidēji 23,4 punkti.<br />
labākais cīnītājs <strong>par</strong><br />
atlecošajām bumbām –<br />
armands Seņkāns, vidēji 9,3 punkti.<br />
labākais piespēlētājs –<br />
ka<strong>lv</strong>is krūmiņš, vidēji 4,6 punkti.<br />
labākais bumbu pārtvērējs –<br />
artūrs ausējs, vidēji 2,3 punkti.<br />
labākais bloķētājs –<br />
artūrs ausējs, vidēji 0,4 punkti.<br />
Precīzākais divpunktu<br />
metienu izpildītājs –<br />
kas<strong>par</strong>s vērnieks, 65%.<br />
Precīzākais tālmetienu<br />
izpildītājs – kas<strong>par</strong>s plinka, 40%<br />
Precīzākais soda metienu<br />
izpildītājs – artūrs ausējs, 82%.<br />
Pirmajā finālsacensību<br />
dienā jaunie<br />
zemgalieši stājās<br />
pretim Rīga/1188 komandai,<br />
taču piedzīvoja<br />
sagrāvi ar<br />
79:100, Ķeizarmežs<br />
izrēķinājās ar Ogri –<br />
70:33. Lielajā finālā<br />
uz<strong>var</strong>ēja un <strong>par</strong> Latvijas<br />
čempioniem<br />
tika kronēti Gunta<br />
Endzeļa vadītie Ķeizarmežabasketbolisti.<br />
Cīņā <strong>par</strong> bronzu<br />
Jelgavas komanda<br />
pārliecinoši apspēlēja<br />
ogrēniešus ar<br />
91:76 un nodrošināja<br />
sev tik ļoti kāroto<br />
cēlmetālu.<br />
«Redzēju, ka<br />
visi komandas biedri katru spēli aizvadīja ar<br />
milzīgu degsmi un pārliecību. Mēs bijām pelnījuši<br />
medaļas,» atzīst Kas<strong>par</strong>s Vērnieks.<br />
Arī komandas ga<strong>lv</strong>enais treneris Pēteris<br />
Lagzdiņš sezonu uzskata <strong>par</strong> izdevušos:<br />
«Sezonas laikā gan zaudējām vairākus mačus,<br />
taču daļa no tiem tika zaudēti sīvā cīņā mača<br />
pagarinājumā. Izslēgšanas spēlēs kompensējām<br />
regulārajā čempionātā izcīnīto 5. vietu un<br />
spējām iegūt bronzas medaļas.»<br />
Finālsacensību zvaigžņu pieciniekā tika iebalsots<br />
Zemgale/BJSS saspēles vadītājs Ka<strong>lv</strong>is<br />
Krūmiņš. Pieciniekā iekļuva arī Ģirts Celms<br />
(Kandava), Jānis Antrops (Ogre), Oto Ošenieks<br />
(Rīga/1188) un Harijs Rubenis (Ķeizarmežs).<br />
Toni nosaka spēlētāji<br />
ar lBl pieredzi<br />
Ka<strong>lv</strong>is Krūmiņš, kurš sezonas laikā spēlēja<br />
arī LBL 2. divīzijas kluba Zemgale/Juniors un<br />
LBL 1. divīzijas kluba Zemgale rindās, bija viens<br />
no spilgtākajiem spēlētājiem visā Jaunatnes<br />
basketbola līgas čempionātā. 182 centimetrus<br />
garais saspēles vadītājs savā komandā ir līderis<br />
septiņās statistikas kategorijās, savukārt starp<br />
līgas labākajiem punktu guvējiem viņš ierindojās<br />
3. vietā ar vidēji 23,4 gūtajiem punktiem.<br />
Labākais cīņā <strong>par</strong> atlecošajām bumbām<br />
kļuva universālais divus metrus garais<br />
Armands Seņkāns.<br />
Trešais rezultatīvākais spēlētājs bija Artūrs<br />
Ausējs.<br />
22 Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67)
Jelgavnieku uz<strong>var</strong>as<br />
un zaudējumi<br />
Pauerliftings<br />
Pauerliftinga kluba Apolons<br />
pārstāvis divdesmitkārtējais<br />
Latvijas čempions Aleksandrs<br />
Smelovs ar rezultātu 200 kg + 165 kg (Latvijas<br />
rekords) + 200 = 565 kg kļuva <strong>par</strong> valsts čempionu,<br />
uzstādot jaunu Latvijas rekordu s<strong>var</strong>u<br />
stieņa spiešanā guļus. Šis ir jau simtais Latvijas<br />
rekords, ko uzstāda 62 gadus vecais sportists.<br />
Triāls<br />
Liepājā Latvijas čempionāta<br />
pirmajā posmā A grupā<br />
nepārspēts palika Agarska triāla<br />
kluba pārstāvis jelgavnieks Kas<strong>par</strong>s Vērnieks,<br />
kurš visos trīs apļos uzrādīja labāko rezultātu<br />
un nopelnīja 87 soda punktus. Trešajā vietā<br />
jelgavnieks Artūrs Grīnfelds, bet 4. vietā palika<br />
viņa brālis Andris. Piekto un sesto vietu izcīnīja<br />
Agarska triāla kluba braucēji no Saldus Jānis un<br />
Edgars Šalti. C grupā mūsu kluba braucējiem<br />
Andim Vītoliņam ceturtā un Aivim Beļakovam<br />
piektā vieta. D grupā Voldemārs Politers –<br />
otrais, Didzis Grundulis – ceturtais.<br />
Latvijas klubu kausa izcīņā astoto gadu pēc<br />
kārtas triumfēja Jelgavas Agarska triāla klubs.<br />
Kartings<br />
Kandavas kartodromā<br />
notika Latvijas čempionāta<br />
pirmais posms, kā arī<br />
Baltijas kausa pirmais posms. Micro klasē otro<br />
vietu ieguva jelgavniece Veronika Golovceva.<br />
Rotax Max klasē sacensībās 2. vietu izcīnīja<br />
Kristaps Gasarovičs, bet Rotax Max DD2<br />
klasē uz goda pjedestāla kāpa divi jelgavnieki.<br />
Jānis Gasarovičs izcīnīja otro vietu, bet Oskars<br />
Saltums – trešo vietu. Rotax Max Masters klasē<br />
otrā vieta jelgavniekam Gvido Stalidzānam.<br />
Komandu vērtējumā jelgavnieku brāļu<br />
Gasaroviču un Mārtiņa Seska komanda Auto<br />
sporta centrs ieguva 2. vietu.<br />
Sports<br />
sporta afiša<br />
no 11. līdz 17. maijam<br />
14. maijā plkst. 16 Kalnciemā (dišupi) –<br />
orientēšanās kluba Alnis 6. kārtas sacensības.<br />
14. maijā plkst. 16 llU peldbaseinā<br />
– Jelgavas atklātais čempionāts, latvijas<br />
kausa izcīņas posms un a. kresa kausa izcīņa<br />
tauriņstilā.<br />
15. maijā plkst. 16 llU peldbaseinā<br />
– Jelgavas atklātais čempionāts, latvijas<br />
kausa izcīņas posms un a. kresa kausa izcīņa<br />
tauriņstilā.<br />
16. maijā plkst. 11 Jelgavas sporta<br />
hallē – latvijas Jaunatnes olimpiādes priekšsacīkstes<br />
basketbolā.<br />
17. maijā plkst. 11 Jelgavas sporta<br />
hallē – latvijas Jaunatnes olimpiādes priekšsacīkstes<br />
basketbolā.<br />
17. maijā plkst. 19 Ozolnieku stadionā<br />
– latvijas 1. līgas čempionāts futbolā.<br />
FK Jelgava – Fk Tukums 2000 TSS.<br />
17. maijā 11. novembra krastmalā,<br />
Rīgā – Nordea rīgas maratons.<br />
Plkst. 9.30 – starts minimaratona distancei,<br />
plkst. 9.50 – starts maratona, pusmaratona<br />
un stafetes distancēm.<br />
Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67) 23
Mājdzīvnieki<br />
dresūra maina gan suni,<br />
gan saimnieku<br />
dresūra – no franču valodas cēlies vārds, ar ko<br />
apzīmē dzīvnieku apmācīšanu. apmācības laikā<br />
suņiem izstrādājas nosacījuma refleksi un tie<br />
apgūst sarežģītas iemaņas, kas nepieciešamas, lai<br />
suns būtu paklausīgs.<br />
gaļina stuBaiLova<br />
Foto: ginta roMuļa arhīvs<br />
Portāla Petnet.<strong>lv</strong> speciālisti informē, ka suņu<br />
apmācība balstās uz akadēmiķa Ivana Pavlova<br />
refleksu teoriju, kas vēsta, ka suņa uzvedību<br />
diktē nosacījuma un beznosacījuma refleksi,<br />
un dresūra ir process, kuras laikā uz beznosacījuma<br />
refleksu bāzes tiek izstrādāti nosacījuma<br />
refleksi.<br />
atkarīgs no šķirnes<br />
Lai šie refleksi nenotrulinātos, Latvijas<br />
dzīvnieku audzētāju biedrības Mitau dibinātāja<br />
un instruktore Ina Aņisimova atklāj<br />
dažas nianses, kā ietekmēt ci<strong>lv</strong>ēka draugu uzvedību<br />
pēc dresūras.<br />
«Tas, kā mainās suņa uzvedība pēc dresūras,<br />
atkarīgs no šķirnes, jo daži visu labi<br />
iegaumē un kļūst paklausīgi, savukārt citiem<br />
ik pa laikam jāatgādina apgūtās komandas,»<br />
stāsta I. Aņisimova. Piemēram, vācu aitu<br />
sugas suņi visas komandas iegaumē diezgan<br />
ātri, jo ir atvērti jaunajam, taču vienreiz<br />
vai divreiz mēnesī pēc intensīvas apmācības<br />
viņiem labāk atgādināt apgūtās komandas,<br />
apmeklējot treniņus. Rotveileri iemācīto<br />
iegaumē uz visu mūžu.<br />
«Jebkuras šķirnes pārstāvis pēc treniņiem<br />
kļūs paklausīgs, ja jutīs, ka saimnieks ir līderis,<br />
tāpēc ļoti s<strong>var</strong>īgi, lai nodarbībās ar suni piedalītos<br />
viens ci<strong>lv</strong>ēks, jo katram no mums ir savas<br />
darba metodes un dažādas nianses, kuras <strong>var</strong><br />
atšķirties pat ģimenes locekļiem. Bet sunim<br />
s<strong>var</strong>īgi ir saprast, kurš ir saimnieks<br />
un kura komandām jāklausa,»<br />
iesaka I. Aņisimova.<br />
Kinoloģe stāsta, ka pēc dresūras<br />
lielie suņi sāk cienīt augumā mazākos<br />
un tikšanās reizē neizrāda agresīvu nostāju,<br />
arī mazākie neklūp virsū lielajiem. «Tāpat<br />
suņi vairs neiesaistās kautiņos, jo viņi ir iemācīti<br />
mierīgi paiet garām pat tiem sugas<br />
brāļiem, kas sāk riet,» tā I. Aņisimova.<br />
Pēdējā laikā jelgavnieki kūtrāk apmāca<br />
savus draugus, taču agrāk apmācīti tika gan<br />
mazie, gan lielie, gan šķirnes, gan bezšķirnes<br />
suņi. «Protams, pēc apmācībām mainās arī<br />
paši saimnieki. Pirmkārt, viņi iemācās saprast<br />
sava suņa vajadzības. Otrkārt, un, manuprāt,<br />
ga<strong>lv</strong>enokārt, viņi iemācās sakopt pēc saviem<br />
draugiem. Tiem, kas apmeklējuši suņu skolu,<br />
vienmēr līdzi būs maisiņš, lai savāktu suņa<br />
radītos nesmukumus,» <strong>par</strong> saimnieku apmācības<br />
plusiem stāsta I. Aņisimova.<br />
Franču buldoga Zū saimnieks Gints<br />
Romulis piekrīt, ka Zū pēc apmācības noteikti<br />
kļuvis paklausīgāks. «Sākām apmeklēt<br />
treniņus, lai suns saprastu, kas ir viņa saimnieks,<br />
ka nedrīkst atņemt no citiem ēdamo, ka<br />
jāiet blakus saimniekam. Tagad viņš ir gudrs!<br />
Ikviens saimnieks, kura suns izpilda kaut<br />
vienu no komandām, uzskata, ka viņa dzīvnieciņš<br />
ir vislabākais,» smaidot saka G. Romulis.<br />
ar pacietību un mieru<br />
Ja apmācība tiek veikta patstāvīgi, Petnet.<br />
<strong>lv</strong> speciālisti dod dažus padomus, kas <strong>var</strong>ētu<br />
aicinām piedalīties<br />
fotokonkursā Mans<br />
eksotiskais mīlulis<br />
aprīļa rubrikā Mājdzīvnieki izsludinājām<br />
fotokonkursu Mans eksotiskais<br />
mīlulis. konkurss joprojām turpinās. Fotogrāfijas<br />
sūtiet līdz 31. maijam pa e-pastu:<br />
reklama@jelgavnieki.<strong>lv</strong>.<br />
pirmo trīs vietu ieguvēji saņems dāvanu<br />
kartes no Dino Zoocentra.<br />
gints Romulis uzskata, ka katram saimniekam savs<br />
suns pēc apmācības ir vislabākais un visgudrākais.<br />
arī franču buldogs Zū.<br />
ietekmēt dresūras iznākumu un suņa uzvedību<br />
pēc tās.<br />
Kinologi iesaka nenodarboties ar suņa<br />
apmācību, ja saimniekam ir slikts garastāvoklis,<br />
jo suns jutīs nervozitāti, un tas ietekmēs<br />
uzvedību un apmācības procesu.<br />
Lai cik ļoti gribētos kucēnam palīdzēt<br />
kādu komandu izpildīt, piepalīdzot ar rokām<br />
vai pavelkot pavadu, no tā vajadzētu atturēties.<br />
Ja spēka lietošana reizēm attaisnojas,<br />
mācot pieaugušu suni, tad mācot kucēnu<br />
jebkurā gadījumā jāatturas no spēka metožu<br />
lietošanas, kas izraisa vienīgi suņa spītību un<br />
nomāktību.<br />
Jāizvēlas arī piemērots apba<strong>lv</strong>ojums –<br />
kārums. Ga<strong>lv</strong>enais apmācības nosacījums ir,<br />
lai kucēns redzētu apba<strong>lv</strong>ojumu, kuru viņš<br />
<strong>var</strong> iegūt, ja izpildīs komandu. Ja gardums<br />
rada paaugstinātu satraukumu, mācību<br />
process <strong>var</strong> tik bremzēts un būs grūti panākt<br />
vēlamo rezultātu. Gadījumā, ja interese<br />
vispār zudusi, kucēnam vienkārši nav motivācijas.<br />
Piedāvātajam gardumam jābūt pietiekami<br />
pievilcīgam no suņa viedokļa, lai<br />
piesaistītu visu viņa uzmanību saimniekam<br />
bez lieka satraukuma, kas kucēna uzmanību<br />
tikai <strong>var</strong> novirzīt.<br />
Mācību stundām jābūt īsām, bet efektīvām.<br />
Nodarbībām nevajadzētu būt garākām<br />
<strong>par</strong> piecām līdz desmit minūtēm. Visefektīvākais<br />
būs režīms, kad apmācību veiks vairākas<br />
reizes dienā.<br />
Komandas jādod jautrā, mundrā balsī.<br />
Apmācot nedrīkst runāt monotoni, bez emocijām<br />
vai ļoti klusi. Suns uz tādu balsi nereaģēs.<br />
Balsij un uzvedībai jābūt tādai, lai tā<br />
suņuku interesētu vairāk nekā viss cits apkārt<br />
esošais. Visbiežāk sastopamā kļūda, apmācot<br />
suni, ir dotās komandas vairākkārtēja atkārtošana,<br />
to virknējot garā, kucēnam nesaprotamā<br />
vārdā.<br />
Protams, ga<strong>lv</strong>enais veiksmīgai apmācībai<br />
ir pacietība un savstarpējā sapratne.<br />
24 Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67)
Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67) 25
Sabiedrība<br />
Ceļā ar īkšķa palīdzību<br />
Beidzot kļuvis īsti pavasarīgs! gan saulīte silda, gan pirmās puķes sākušas ziedēt! tā vien<br />
gribas sakravāt somu un aizbraukt tuvāk pie dabas. tomēr, aplūkojot biļešu cenas, bieži<br />
gadās pārdomāt un brauciena vietā izvēlēties gājienu uz tuvējo <strong>par</strong>ku. tiem, kas jūtas<br />
pietiekami drosmīgi, šāda izvēle ir lieka – atliek vien sakravāt somu un doties ceļā ar<br />
īkšķa palīdzību. atkal ir sākusies stopētāju sezona.<br />
Madara Lezdiņa<br />
Foto: Mārtiņa arhīvs<br />
Stopētajam nav konkrētu pazīmju – ekstrēmo<br />
pārvietošanās veidu atzīst gan puiši, gan<br />
meitenes. Turklāt stopētājiem nav vecuma ierobežojumu.<br />
Vienīgā pazīme, kas atšķir stopētāju<br />
no vienkārša gājēja, ir izstiepts īkšķis.<br />
Stopēšana ir unikāls un visā pasaulē labi pazīstams<br />
veids, lai no<strong>kļūt</strong>u kārotajā galamērķī.<br />
Paši stopētāji atzīst, ka tas ir dzīvesveids un<br />
ar vēlmi ietaupīt naudu biļetei vien nepietiek.<br />
Jābūt gatavam paļauties uz šoferi <strong>par</strong> spīti<br />
sekām – kā labām, tā sliktām.<br />
studentiem patīk<br />
stopošanas sacensības<br />
Ne velti Jelgavu sauc <strong>par</strong> Zemgales sirdi –<br />
no pilsētas <strong>var</strong> itin viegli no<strong>kļūt</strong> jebkurā citā<br />
Latvijas malā. Turklāt Jelgava ir studentu<br />
pilsēta – liela daļa stopētāju ir tieši viņu vidū.<br />
Arī Mārtiņš, kurš studē Latvijas Lauksaimniecības<br />
universitātē jau trešo gadu, sevi pieskaita<br />
stopētāju pulciņam. Viņš dzīvo Rīgā<br />
un tā ir viņa galamērķis. «Man patīk stopēt,<br />
it sevišķi, ja laiks ir labs. Protams, vēlme<br />
stopēt mēdz pazust, ja plecos ir smaga soma<br />
un laukā līst, tādēļ nereti izvēlos braukt ar<br />
vilcienu,» skaidro Mārtiņš. Viņš atzīst, ka<br />
nelabprāt stopē viens pats. «Tas vairs nav<br />
tik jautri, turklāt divatā <strong>var</strong> labāk uzturēt<br />
omulīgu gaisotni mašīnā – ja tev negribās<br />
runāt, tavs biedrs <strong>var</strong> izklaidēt šoferi.»<br />
Mārtiņš stāsta, ka kojās iegūtie draugi ir no<br />
dažādām Latvijas malām. Pavasaros, kad<br />
sesija vēl nav sākusies, viņi mēdzot braukt<br />
ciemos viens pie otra. «Tad nu aktīvākie apvienojas<br />
bariņos un stopē ciemos,» viņš piebilst.<br />
Lai padarītu stopēšanu vēl interesantāku,<br />
notiekot sacensības, kurš pāris nokļūs<br />
galamērķī pirmais. Pāri regulāri apmainās ar<br />
informāciju, lai uzturētu azartu un rūpētos<br />
<strong>par</strong> drošību.<br />
Nekad ne<strong>var</strong> zināt, cik daudz laika<br />
prasīs stopēšana – tas atkarīgs gan no atrašanās<br />
vietas, gan no laika apstākļiem un,<br />
protams, no tā, cik lielu uzticību izraisa<br />
pats stopētājs. Tomēr nav iespējams nodrošināt<br />
pilnīgi ideālus apstākļus, lai stopētu.<br />
Lielu lomu nospēlē veiksme. Parasti visvairāk<br />
laika prasa izkļūšana no pilsētas centra.<br />
Jo lielāka pilsēta, jo ilgāk jāiet.<br />
Ga<strong>lv</strong>enais ir no<strong>kļūt</strong> uz lielceļa,<br />
kas ved uz vēlamo galamērķi.<br />
«Kad es stopēju uz Rīgu,<br />
<strong>par</strong>asti aizbraucu uz Ozolniekiem.<br />
Ja man ir daudz laika,<br />
mēdzu iet ar kājām. Parasti<br />
gan tas beidzas ar stopēšanu<br />
pilsētas centrā,» smaidot piebilst<br />
Mārtiņš.<br />
stopošana līdz<br />
Bauskai prasa<br />
piecas stundas<br />
Visbiežāk jelgavnieki<br />
izvēlas stopēt uz Bausku,<br />
Dobeli vai Rīgu. Tieši maršruts<br />
Jelgava-Bauska izmācīja<br />
jelgavnieku Raiti vairs nestopēt.<br />
«Parasti es nestopēju<br />
īpaši bieži, bet reiz, kad<br />
ceļs uz Bausku man prasīja<br />
piecas stundas, sapratu, ka<br />
ērtāk tomēr braukt ar autobusu.»<br />
Par spīti ilglaicīgai nīkšanai<br />
uz ceļa, atrodas ci<strong>lv</strong>ēki,<br />
kuriem tas nav šķērslis. Divas<br />
skolnieces no Jelgavas – Ilze<br />
un Līga –, devās uz Tērvetes<br />
dabas <strong>par</strong>ku, nenojaušot,<br />
ka ceļš mājup prasīs vairāk<br />
nekā trīs stundas. «Tur vienkārši<br />
nebija automašīnu. Ceļš tukšs, pabrauc<br />
garām pa kādam braucējam, bet viņiem <strong>par</strong><br />
tevi ne silts, ne auksts,» paskaidro Ilze. Tā<br />
kā laukā meties tumšs, abas neesot jutušās<br />
īpaši omulīgi. «Par laimi, beigās tomēr nostopējām<br />
un iet ar kājām līdz Jelgavai nevajadzēja,»<br />
pasmaida Ilze. Jautātas, vai vieglāk<br />
nebūtu paziņot vecākiem, lai tie atbrauc<br />
pakaļ, meitenes attrauc, ka vecāki neesot zinājuši<br />
<strong>par</strong> viņu aktivitātēm.<br />
latvijā stopē<br />
33 procenti bērnu<br />
Tomēr tā ir visai ierasta lieta, ka vecāki<br />
neko nenojauš <strong>par</strong> savu bērnu gaitām un<br />
viņi <strong>var</strong> brīvi stopēt. Lēmumu <strong>par</strong> stopēšanu,<br />
skolēns pieņem pats. Tādēļ skolās norisinās<br />
dažādas akcijas, kurās skaidro stopēšanas<br />
bīstamību – piemēram, akcija Stopēt bīstami,<br />
Mārtiņš, kurš studē latvijas lauksaimniecības<br />
universitātē, sevi pieskaita stopētāju pulciņam.<br />
viņš dzīvo Rīgā un tā ir viņa galamērķis.<br />
kura notika Drošības dienas iet<strong>var</strong>os. Akcijas<br />
laikā skolēni un viņu vecāki <strong>var</strong>ēja uzzināt<br />
<strong>par</strong> riskiem un bīstamām situācijām, ko rada<br />
stopēšana. Tāpat akcijas laikā tika veikts pētījums,<br />
lai noskaidrotu, cik daudz stopētāju<br />
ir skolēnu vidū. Izrādījās, ka Latvijā stopē<br />
33 procenti bērnu, un lielākā daļa jauno stopētāju<br />
ir vecumā no 14 līdz 16 gadiem. Pētījuma<br />
rezultāti norādīja, ka visbiežāk stopē<br />
Vidzemē, bet otro vietu ieņem Zemgale.<br />
Parasti bērni stopē, lai ātrāk no<strong>kļūt</strong>u mājās –<br />
arī Jelgavā novērota šāda situācija. Ne<br />
vienmēr skolēnam ir vēlme gaidīt autobusu,<br />
kurš dažkārt kursē tikai pāris reizes dienā.<br />
Tomēr, lielākoties, skolēni izvēlas stopēt<br />
divatā, tādējādi samazinot stopēšanas bīstamību.<br />
Dažādi padomi, ko vajadzētu ievērot<br />
skolēnam, ja viņš nolēmis stopēt, atrodami<br />
mājaslapā www.sargi-sevi.<strong>lv</strong>.<br />
26 Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67)
Muzeju naktī 2009 ceļot<br />
aicina arī Jelgavas muzeji<br />
16. maijā jau piekto reizi visā latvijā notiks starptautiskā akcija muzeju nakts, un šā gada<br />
tēma ir Ceļojums.<br />
Līga greiškane<br />
Jelgavniekus ceļot laikā un telpā aicinās Ģederta<br />
Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs<br />
un Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas<br />
filiāle, bet Valgundes pagastā senlaicīgas atrakcijas<br />
notiks Ziemassvētku kauju muzejā.<br />
Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas<br />
muzejs <strong>par</strong> savu Muzeju nakts 2009 moto izvēlējies<br />
vārdus Visa dzīve man viens ceļojums.<br />
Muzeja direktores vietniece darbā ar sabiedrību<br />
Marija Kaupere stāsta, ka Muzeju nakts sāksies<br />
pulksten 18, vienlaicīgi ar izstādes Mans vērtīgākais<br />
suvenīrs atklāšanu. Tādēļ visu nedēļu,<br />
no 11. līdz 16. maijam, jelgavnieki tiek aicināti<br />
nest savus ceļojumu suvenīrus uz Ģ. Eliasa Jelgavas<br />
Vēstures un mākslas muzeju, neatkarīgi<br />
no to vērtības naudas izteiksmē, lieluma, krāsas<br />
vai formas. «Nav nozīmes, vai tas ir atvests no<br />
tālām zemēm, vai iegūts tepat Latvijā,» saka<br />
M. Kaupere. Īpaši tiekot gaidīti netradiconālie<br />
ceļojumu suvenīri, lai gan netikšot smādēti arī<br />
tipiskākie – krūzītes un nacionālajos tautastērpos<br />
ģērbtas lellītes.<br />
Sākot no pulksten 18.30, ikviens ceļotājs<br />
<strong>var</strong>ēs dalīties savā pieredzē <strong>par</strong> dažādiem inte-<br />
Mūzikas skolas<br />
audzēkņi sveic<br />
māmiņas<br />
roLands Bartaševics<br />
ar jauku koncertu Muzicējošās ģimenes<br />
8. maija vakarā Mātes dienas priekšvakarā<br />
Jelgavas mūzikas vidusskolā tika<br />
sveiktas māmiņas.<br />
«Šāds pasākums mums notiek ceturto<br />
gadu, dažreiz ga<strong>lv</strong>eno lomu uzņemas skolas<br />
pedagogi, kuri uzstājas kopā ar savām<br />
atvasēm, citreiz atkal bērni pieaicinājuši<br />
palīgos vecākus,» stāsta Jelgavas mūzikas<br />
vidusskolas direktora vietniece mācību<br />
darbā ināra puķīte.<br />
«Šoreiz mēģinājām noorganizēt, lai<br />
kopā muzicē brāļi un māsas vai brālēni un<br />
māsīcas, protams, uzstāties pieteicās arī<br />
daži vecāki,» teic ināra puķīte.<br />
resantiem un smieklīgiem atgadījumiem, piedaloties<br />
konkursā Lielākais kuriozs ceļā.<br />
No pulksten 20 līdz 21 notiks konkurss Interesantākais<br />
suvenīrs vai piemiņas lieta. Apmeklētāji<br />
<strong>var</strong>ēs balsot <strong>par</strong> jelgavnieku atnestajiem<br />
suvenīriem un noteikt pašu interesantāko<br />
ceļojuma trofeju. Bet pulksten<br />
21.30 notiks konkurss Arī to <strong>var</strong> ēst... Tajā dalībnieku<br />
uzdevums būs prezentēt kādu no ceļojuma<br />
atvestu recepti. Pēc tam, no pulksten 23 līdz<br />
24 atkārtoti notiks konkurss Mans lielākais<br />
kuriozs ceļā. Par muzikālo fonu pasākumu laikā<br />
rūpēsies Jelgavas mūzikas skolas audzēkņi un<br />
viņu pedagogi.<br />
16. maija vakarā durvis būs atvērtas arī Latvijas<br />
Dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas filiālē. No<br />
pulksten 20 līdz 24 tur būs aplūkojama izstāde<br />
Plakātu cīņa. «Izstādē būs skatāmi vairāki<br />
desmiti plakāti no pagājušā gadsmita astoņdesmitajiem<br />
gadiem, kas Latvijās vēsturē iegājis<br />
kā Trešās Atmodas laiks,» saka Toms Altbergs,<br />
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja vecākais<br />
izstāžu oganizators. Viņš piebilst, ka apmeklētāji<br />
<strong>var</strong>ēs aplūkot ne tikai ar dzelzceļa tematiku<br />
saistītos plaktātus. «Daļa izstādes plakātu ir<br />
no jelgavnieka Ērika Indriksona personīgās ko-<br />
Izklaide<br />
lekcijas, bet pārējie no muzeja arhīviem,» saka<br />
T. Altbergs.<br />
Tie, kuri sestdienā gribēs izrauties no pilsētas<br />
burzmas, <strong>var</strong> doties uz Jelgavas rajona Valgundes<br />
pagastu, jo arī tur Muzeju nakts atrakcijas<br />
notiks pilnā s<strong>par</strong>ā. Ziemassvētku kauju<br />
muzejā, Mangaļu mājās, apmeklētāji, sākot no<br />
pulkten 18, strēlnieku pavadībā <strong>var</strong>ēs apskatīt<br />
muzeju un senās ierakumu vietas. Plānota arī<br />
Kurzemes cietokšņa muzeja prezentācija. Tāpat<br />
ikvienam pasākuma apmeklētājam būs iespēja<br />
aplūkot seno ieroču kolekciju, kā arī retro automobiļus<br />
no Rīgas Motormuzeja.<br />
Paralēli tam, pulksten 18, <strong>par</strong>edzēta Tērvetes<br />
tautas teātra Trīne izrāde. Tās pamattēma –<br />
karš starp vīrieti un sievieti. Bet sākot no pulksten<br />
19 būs apskatāma virtuālā fotoizstāde Karavīru<br />
vēstules no frontes. Šajā laikā <strong>par</strong>edzēta<br />
arī Strēlnieku kausa izcīņa, pilnmēness rituāls<br />
karavīra pieburšanai, kā arī izlūkgājieni uz vācu<br />
stēlnieku pozīcijām.<br />
No pulksten 20 vārds tiks dots blūmīzeristam,<br />
19. divīzijas leģionāram, Artūram Lukaševicam,<br />
savukārt, pusnaktī plānots Nacionālo<br />
bruņoto spēku koncerts, kas veltīts Latvijas<br />
armijas 90. gadadienai.<br />
Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67) 27
Privāti<br />
dzīvnieks viltīgāks<br />
<strong>par</strong> mednieku<br />
latvijas lauksaimniecības universitātes meža fakultātes 4. kursa students andris Svārups<br />
uzsver, ka medībās ga<strong>lv</strong>enais ir gūt pozitīvas emocijas, atrodoties pie dabas.<br />
gaļina stuBaiLova<br />
Foto: andra svārupa arhīvs<br />
ar dzīvnieku jāsacenšas viltībā<br />
«Medības ir mans vaļasprieks, kopš brīža,<br />
kad vien sevi atceros. Mans tēvs ir mednieks,<br />
bērnībā viņš mani ņēma līdzi pavasara sloku<br />
medībās un uz pīļu medībām, tad man bija<br />
kādi četri vai pieci gadi. Tos tad arī <strong>var</strong>ētu<br />
nosaukt <strong>par</strong> pirmajiem soļiem medību jomā.<br />
Jo vairāk tajās piedalījos, jo vairāk tās iepatikās.<br />
Līdzko man palika 18 gadu, devos uz<br />
virsmežniecību kārtot medību eksāmenu un<br />
vēlāk uz Valsts policiju, lai iegūtu ieroču lietošanas<br />
atļauju. Pēc visu formalitāšu nokārtošanas<br />
kļuvu <strong>par</strong> pilnvērtīgu mednieku,» <strong>par</strong><br />
saviem pirmajiem soļiem trofeju gūšanā stāsta<br />
Andris, atceroties arī kādu kuriozu bērnības<br />
gadījumu: «Kad man bija kādi desmit gadi,<br />
tēvs trenējās šaujot mērķī, tā teikt, piešāva<br />
ieroci un, protams, ka to visu vēroju arī es un<br />
visu laiku dīcu, lai tak iedod man arī vienreiz<br />
ar lodi izšaut mērķī. Lūdzos, kamēr izlūdzos.<br />
Pielādēju ieroci, notupos, uzliku uz balsta un<br />
izšāvu... Pēc šāviena no atsitiena biju augšpēdus.<br />
Vecmamma, ieraugot mani guļam zemē,<br />
bija nodomājusi: «Nu, re, deva tik mazam ar<br />
tik spēcīgu ieroci šaut, tagad bisi vairs rokās<br />
neņems». Bet es piecēlos, nopurinājos un<br />
teicu: tēti iedod vēlreiz pamēģināt!»<br />
Andris stāsta, ka katrs medību veids ir<br />
ar kaut kādu savu knifiņu, kas pievelk: vai<br />
tās būtu medības uz gaidi, kurās <strong>var</strong> mierīgi<br />
pasēdēt, pavērot dabu vai vienkārši pārdomāt<br />
savu dzīvi, vai medības uz pieiešanu, kurās jāsacenšas<br />
viltībā un izveicībā ar dzīvnieku, ko<br />
vēlies nomedīt. «Ja man jāstāsta, kādas medības<br />
man patīk visvairāk, laikam tās ir dzinējmedības,<br />
kur sanāk kopā domubiedru grupiņa, un,<br />
vienkārši atpūšoties, pavada dienu. Ja šiem ci<strong>lv</strong>ēkiem<br />
ir uzsmaidījusi medību dieviete Diāna,<br />
vakars noslēdzas pie kopīgi pagatavotām<br />
akniņām, pārspriežot dienas spilgtākos momentus,»<br />
stāsta jaunais mednieks.<br />
nomedīs arī staltbriedi,<br />
rubeni un vilku<br />
Andris uzsver, ka katra medībās iegūta<br />
trofeja ir jāgodā un jāizrāda tai pienācīga cieņa,<br />
to rūpīgi sagatavojot un novietojot piemērotā<br />
vietā. «Pēc izmēriem un masas mana lielākā<br />
andris svārups ar nomedīto lūsi.<br />
trofeja ir aļņu buļļa ragi, kuriem pietrūkst tikai<br />
nedaudz, lai pēc CIC – Starptautiskās Medību<br />
un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas<br />
– trofeju vērtēšanas sistēmas iegūtu bronzu.<br />
Bet sirdij un dvēselei tuvāka ir iegūtā medņu<br />
gaiļa trofeja. No Latvijā medījamajiem dzīvniekiem<br />
man ir iedomāts vēlamo trofeju lielais astoņnieks:<br />
aļņu bullis, staltbriežu bullis, stirnu<br />
āzis, mežakuilis, vilks, lūsis, medņu un rubeņu<br />
gailis. Līdz šim vēl neesmu nomedījis nevienu<br />
staltbriežu bulli, rubeņu gaili un vilku, bet vēl<br />
jau laika pietiekami,» cerību pilns ir jauneklis.<br />
Kaislīgu mednieku – tēva un dēla – mājās<br />
ir plašs un diezgan daudzveidīgs trofeju klāsts,<br />
trūkst tikai rubeņu gaiļa un vilka no lielā astoņnieka,<br />
kuri vēl joprojām izrādās nedaudz viltīgāki<br />
<strong>par</strong> abiem Svārupiem. «Pie sienas piestiprināti<br />
arī meža kuiļa ilkņi, kuri 2005. gadā bija<br />
vieni no lielākajām meža kuiļa ilkņu trofejām<br />
Eiropā, ir arī sudraba un bronzas vērtību sasnieguši<br />
staltbriežu ragi, kā arī bronzas vērtību sasnieguši<br />
aļņu ragi un vairāki izbāzeņi – medņu<br />
gailis, lūsis, sloka,» <strong>par</strong> kolekciju stāsta Andris.<br />
visgrūtāk ir atrast vietu<br />
medību trofejai<br />
Ar trofeju pirmapstrādi Andris ar tēvu nodarbojas<br />
paši, jo tas nav tik sarežģīts process,<br />
lai meklētu kādu speciālistu. Izņēmums ir izbā-<br />
zeņu gatavošana, kad nepieciešama taksodermista<br />
palīdzība. Trofeju izgatavošanas cenas<br />
ir visdažādākās, atkarībā no trofejas veida un<br />
lieluma. Tās svārstās no 20 latiem <strong>par</strong> stirnāža<br />
ragu pienācīgu sagatavošanu līdz pat 200 latu<br />
<strong>par</strong> medņu gaiļa izbāšanu. Mednieks smaidot<br />
atklāj, ka visgrūtākais ir atrast <strong>par</strong>eizo vietu pie<br />
sienas trofejas piestiprināšanai.<br />
Jautāts, kādām īpašībām jāpiemīt īstam<br />
medniekam, Andris atzīst, ka viņam ir jāmīl<br />
tas, ko dara, jāciena daba un tās dotās iespējas.<br />
«Pret medībām un medījamajiem dzīvniekiem<br />
ir jābūt lielai cieņai, jāievēro medību<br />
ētika un tradīcijas. Jādomā, kā saglabāt un palielināt<br />
medījamo dzīvnieku populāciju Latvijā.<br />
Uz medībām nedrīkst iet kā uz gaļas sagādes<br />
cehu tikai ar domu iegūt gaļu. Tādus ci<strong>lv</strong>ēkus<br />
es <strong>par</strong> medniekiem neuzskatu, tie mūsu aprindās<br />
tiek dēvēti <strong>par</strong> gaļiniekiem un personīgi<br />
manās acīs neiegūst ne kripatiņu cieņas, jo<br />
šādiem ci<strong>lv</strong>ēkiem, kam interesē tikai gaļa, nepiemīt<br />
gandrīz neviena no augstākminētajām<br />
īpašībām,» strikts ir Andris.<br />
Latvijas Lauksaimniecības universitātes<br />
Meža fakultātē 11. maijā tiks atklāta<br />
mednieku medību trofeju – ragu, ilkņu,<br />
ādu, ga<strong>lv</strong>askausu – izstāde, kas būs apskatāma<br />
līdz 18. maijam.<br />
28 Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67)
Foto: mikuS medZiniS un SantiS ZīBergS<br />
Fotohronika<br />
Jelgavas baltajos kreklos koncertēja grupa Tumsa, kuras solists Mārtiņš Freimanis priecēja ne vien ar dziesmām, bet arī centās<br />
iepazīties ar jelgavniecēm.<br />
llU sociālo zinātņu fakultātes dienās<br />
studenti piedalījās arī prezervatīvu<br />
stiepšanas sacensībās Izmēri cik garš!.<br />
Jelgavas amatu vidusskolas audzēknes priecājas <strong>par</strong> Francijā iegūto eiropas<br />
mobilitātes apliecību.<br />
Jelgavas kultūras namā <strong>var</strong> aplūkot fotogrāfa Harija liepiņa izstādi Jelgava. Pilsēta diennakts tumšajā laikā, uz kuras atklāšanu<br />
bija ieradušies arī galerijas Suņu taka īpašnieki ilmārs un ilona drīliņi. izstādē gan apskatāmas tikai 30 fotogrāfijas, bet<br />
māksliniekam ir padomā izdot arī grāmatu.<br />
Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67) 29
Afiša no 11. līdz 17. maijam<br />
Jelgavā<br />
PiRMdien, 11. MaiJā<br />
Plkst. 17 Jelgavas pils Sudraba zālē –<br />
Spāņu kultūras dienas koncerts.<br />
Piedalās LLU un Kultūras akadēmijas studenti,<br />
eksotisko deju kluba Alegria vadītāja<br />
I. Zariņa un flamenko dejotāji, Jelgavas<br />
mūzikas skolas un mākslas skolas audzēkņi.<br />
Ieeja bez maksas, vietu skaits ierobežots.<br />
Plkst. 18 Jelgavas baltajos kreklos –<br />
Jelgavas Valsts ģimnāzijas jauniešu organizācijas<br />
Minerva rīkots koncerts Pilna kabata<br />
tavu smieklu.<br />
Piedalās grupas Kombuļi, Hippies, Second<br />
File un citas.<br />
Biļešu cena Ls 3,50.<br />
TReŠdien, 13. MaiJā<br />
Plkst. 19 Ozolnieku tautas<br />
namā – Ozolnieku mūzikas skolas audzēkņu<br />
mācību gada noslēguma koncerts.<br />
Ieeja brīva.<br />
Jelgavas baltajos kreklos – grupa Tranzīts.<br />
Dj Bonis.<br />
CeTURTdien, 14. MaiJā<br />
Plkst. 19 kultūras namā Rota – Jelgavas<br />
Jaunā teātra studijas sezonas noslēgums<br />
ar etīdēm un runas gabaliem.<br />
Plkst. 19 Jelgavas kultūras namā<br />
pirmizrāde – Dejs Vasermans Ci<strong>lv</strong>ēks no<br />
Lamanša (krievu valodā).<br />
Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra un 5. vidusskolas<br />
teātra studijas Čaika izrāde.<br />
Režisors Arvīds Matisons, režisora asistents<br />
Andris Bolmanis.<br />
Biļešu cena Ls 3, 2 un 1,50.<br />
PieKTdien, 15. MaiJā<br />
Plkst. 19 Jelgavas kultūras namā<br />
pirmizrāde – Dejs Vasermans Ci<strong>lv</strong>ēks no<br />
Lamanša (krievu valodā).<br />
Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra un 5. vidusskolas<br />
teātra studijas Čaika izrāde.<br />
Režisors Arvīds Matisons, režisora asistents<br />
Andris Bolmanis.<br />
Biļešu cena Ls 3, 2 un 1,50.<br />
Jelgavas baltajos kreklos – grupa Apvedceļš.<br />
Dj Jax.<br />
sesTdien, 16. MaiJā<br />
Plkst. 16 pie pieminekļa latviešu strēlniekiem<br />
Svētē – latviešu strēlnieku atceres<br />
brīdis.<br />
Piedalās vīru koris Tēvzeme, Svētes pamatskolas<br />
bērnu ansamblis un Zemessardzes<br />
vīru koris.<br />
Robežsardzes kinologu un Zemessardzes<br />
ieroču <strong>par</strong>augdemonstrējumi.<br />
Plkst. 16 Jelgavas kultūras namā –<br />
bērnu un jauniešu centra Junda tautas deju<br />
kolektīvu Jundaliņi, Jundēns un Jundari<br />
9 gadu jubilejas koncerts Pupas zieda<br />
raibumā.<br />
Mākslinieciskā vadītāja Madlēna Bratkus,<br />
koncertmeistare Guna Vanaga.<br />
Biļešu cena Ls 2 un 1.<br />
Plkst. 18 Jelgavas kultūras namā –<br />
kluba Pīlādzītis sarīkojums.<br />
Jelgavas baltajos kreklos – astoņdesmito<br />
gadu disko ballīte. Dj Bonis.<br />
svēTdien, 17. MaiJā<br />
Plkst. 10.30 Jelgavas kultūras<br />
namā – sporta deju konkurss Jelgavas<br />
vasara. Aijas Rogas piemiņas kauss.<br />
Biļetes cena Ls 3,50 (biļetes nopērkamas<br />
tikai pasākuma dienā).<br />
iZsTādes<br />
Jelgavas kultūras namā – Haralda<br />
Smilgas fotogrāfiju izstāde Par prieku sev.<br />
Jelgavas kultūras namā – Harija<br />
Liepiņa fotogrāfiju izstāde Jelgava. Pilsēta<br />
diennakts tumšajā laikā.<br />
Līdz 15. maijam Jelgavas Zinātniskajā<br />
bibliotēkā – gleznotājas Birutas Delles<br />
gleznu izstāde.<br />
No 15. maija Jelgavas kultūras<br />
namā – Ulda Rogas vadītās zīmēšanas studijas<br />
audzēkņu darbu gada noslēguma izstāde.<br />
Līdz 17. maijam Jelgavas kultūras<br />
namā – I<strong>var</strong>a Klapera vadītās Tautas gleznošanas<br />
studijas dalībnieku darbu izstāde.<br />
Līdz 24. maijam Ģederta Eliasa Jelgavas<br />
Vēstures un mākslas muzejā – Jelgavas<br />
mākslinieku ikgadējā izstāde Pavasaris<br />
2009.<br />
Līdz maija beigām galerijā Suņa taka<br />
Dobeles ielā 68 – izstāde Plakāti.<br />
Līdz maija beigām AS Swedbank<br />
filiālē Pasta ielā 47 – Jelgavas Mākslas skolas<br />
audzēkņu darbu izstāde.<br />
Līdz maija beigām Jelgavas Mākslas<br />
skolas izstāžu zālē – izstāde Portrets latviešu<br />
glezniecībā.<br />
Skatāmi B. Baumanes, J. Baklāna,<br />
N. Brasliņa, J. Dobrāja, L. Eglītes, H. Henriksones,<br />
I. Iltneres,<br />
A. Kļaviņa, M. Tabakas, I. Zariņa, A. Mel-<br />
Apvedceļš.<br />
deres un E. Romānes darbi.<br />
Līdz 6. jūnijam Ozolnieku tautas Līvi.<br />
namā – Indara Grasberga fotogrāfiju izstāde<br />
Krāsa, forma un faktūra ap mums.<br />
RĪgā<br />
14. maijā plkst. 20 Arēnā Rīga – grupa<br />
Mašina vremeņi.<br />
Krievijas leģendārā rokgrupa Mašina<br />
vremeņi četrdesmit gadu jubileju atzīmē ar<br />
divas stundas garu koncertu, kurā skanēs<br />
četrdesmit klausītāju iemīļotākās dziesmas.<br />
Gatavojoties jubilejai, grupas oficiālajā<br />
mājaslapā www.mashina.ru tika izveidots aptuveni<br />
600 dziesmu saraksts, no kurām lielākais<br />
vairums daudzus gadus nebija skanējušas<br />
radio un uz skatuves. Pēc balsošanas<br />
rezultātiem jubilejas turnejai tika izvēlētas<br />
40 dziesmas – klausītāju sirdīm tuvākās.<br />
laTviJā<br />
16. maijā plkst. 19 Liepājas Olimpiskā<br />
centra Rožu zālē – Līvi svin.<br />
Koncertā Līvi svin pēc ilgāka pārtraukuma<br />
atkal kopā muzicēs Jānis<br />
Grodums, Ainars Virga un Guntars Mucenieks,<br />
piedāvājot klausītājiem populārās<br />
Līvu melodijas, kuras izdzīvojušas<br />
cauri dažādiem laikiem un valsts iekārtām.<br />
Koncertā piedalīsies arī grupas Linga un<br />
Dzelzs vilks, Rolands Ūdris (Ūdrītis), Guntars<br />
Račs, Aleksejs Balinskis (Alex) un Edgars<br />
Silacērps.<br />
Šogad trīs Liepājas rokmūziķi – Jānis<br />
Grodums, Ainars Virga un Guntars Mucenieks<br />
atzīmēs nozīmīgas dzīves jubilejas –<br />
50, 45 un 45 gadus. Visas trīs personības jau<br />
<strong>var</strong> uzskatīt <strong>par</strong> Liepājas rokmūzikas leģendām,<br />
jo savu mūziķa karjeru uzsākušas agrā<br />
jaunībā. Leģendārās grupas Līvi sastāvā viņi<br />
izdzīvojuši padomju laikus un uz skatuves<br />
piedzīvojuši arī Latvijas otro atdzimšanu. Līdz<br />
mūsu dienām savu aktualitāti nav zaudējuši<br />
A. Virgas un J. Groduma hiti Dzimtā valoda,<br />
Piedod man, Tikai tev un man, Mana vienīgā<br />
ziņģe, Dieva dēls un daudzi citi.<br />
informāciju <strong>par</strong> izklaides iespējām Jelgavā un Jelgavas rajonā sūtiet uz e-pastu nj@jelgavn ieki.<strong>lv</strong><br />
30 Jelgavnieki.<strong>lv</strong> • 2009. gada 11. maiJS • nr. 18 (67)
Change language