Šeit - Engures novads

Engures Novada Ziņas 1. 

Engures novada domes deputāti pēc pirmās sēdes devās iestādīt trīs ozolus pie domes ēkas. Simboliski vienu ozolu iestādīja 

Lapmežciema deputāti, otru – Engures, trešo – Smārdes deputāti, atgādinot par piederību un uzticību savam pagastam. 

Darbu sāk otrais sasaukums 

Aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās 

iedzīvotāji Engures novada domē 

ievēlēja 13 deputātus no Gundara Važas 

pārstāvētās Nacionālās apvienības 

“Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un 

Brīvībai/LNNK” un divus deputātus 

no “Centriskās partijas LATVIJAS 

ZEMNIEKU SAVIENĪBA”, bet no 

Reformu partijas Engures novada domē 

netika ievēlēts neviens. Pirmajā domes 

sēdē deputāti lēma, ka Engures novada 

domes priekšsēdētājs arī turpmāk būs 

Gundars Važa, tāpat deputāti balsoja, 

ka amatā jāpaliek priekšsēdētāja 

vietniekam Andrim Kalnozolam. Pēc 

pirmās otrā sasaukuma sēdes deputāti 

devās laukā pie domes ēkas, lai iestādītu 

trīs ozolus, kas simbolizē trīs novada 

pagastus. 

PAŠVALDĪBU VĒLĒŠANU MARATONS 

Vēlēšanās no iedzīvotājiem pārliecinoši 

visvairāk «+» atzīmes saņēma Gundars 

Važa. Līdzšinējais Engures novada Domes 

priekšsēdētājs no vēlētājiem izpelnījās 

1031 plusu. Domes priekšsēdētāja 

vietnieks Andris Kalnozols saņēma 650 

plusus, savukārt trešajā pozīcijā pēc 

plusu skaita ierindojās Imants Valers, 

kurš savulaik bija Smārdes pagasta 

priekšsēdētājs un Saeimas deputāts, - 337 

plusi. 

Turpinājums 6. lpp 

Lasiet vēl numurā: 

2. lpp Sveic sekmīgāko skolēnu vecākus 

3. lpp Stadiona ielas svētki Lapmežciemā 

7. lpp Namu īpašniekiem - saistošie 

noteikumi Nr.9! 

12. un13. lpp Zvejnieksvētku plāns 

16. lpp Kādēļ pie jūras stāda kārklus? 

17. lpp SIA “Liedags” jau 20! 

19. lpp Verpakovskis un Gorkšs uzspēlē 

futbolu Engurē 

20. lpp Zviedri mācās dzīves gudrību E.. 

23. lpp Gods un slava Mudītei Bērziņai! 

2013. gada 28. jūnijs 6(13)

2. Engures Novada Ziņas 


REPORTĀŽA SVeic ViSSekMĪgākO 

SkOLĒNU VecākUS 

Pirmdienas vakarā, 3. jūnijā, 

Šlokenbekas muižā Engures 

novada dome vienotā novada 

pasākumā kopā ar Engures 

novada skolu direktoriem sveica 

Engures vidusskolas, Lapmežciema 

pamatskolas, Milzkalnes 

sākumskolas, Smārdes pamatskolas 

un Engures Mūzikas un mākslas skolas 

vissekmīgāko audzēkņu vecākus un 

viņu atvases par labām sekmēm un 

veiksmīgu sadarbību ar skolu. 

“Apbalvoja to skolēnu vecākus, 

kuru atvases izcili mācās, kuriem ir 

augstākie vērtējumi liecībās un kuri 

ir piedalījušies ar labiem rezultātiem 

novada, starpnovadu, reģiona vai valsts 

olimpiādēs, ar panākumiem izstrādājuši 

Zinātniski pētnieciskos darbus,” 

paskaidroja Smārdes pamatskolas 

direktore Gunta Lāce. Viņa pauda 

cerību, ka iedibināto tradīciju izdosies 

turpināt, un katru gadu visi novada 

skolēni tiks sveikti kopā. 

Lai saņemtu diplomu, vidējai atzīmei 

skolēnam bija jābūt vismaz 8 ballēm un 

neviena atzīme uz liecības nedrīkstēja 

būt zemāka par 8 ballēm. 

Milzkalnes sākumskolā bija 

nosacījums, ka vidējai atzīmei ir 

jābūt vismaz 8,5 ballēm un uz liecības 

nav neviens vērtējums zemāks par 7 

ballēm. 

Savukārt no Engures Mūzikas 

un mākslas skolas tika apbalvoti tie 

MiLzkALNeS SākUMSkOLA 

Ella Tīna Streistermane 

Nikola Vēmane 

Agnese Pridāne 

Mārcis Gulbis 

Ernests Ošenieks 

Līva Legzdiņa 

Laura Garāne 

SMāRDeS PAMATSkOLA 

Māris Sprūdžs 

Tomass Krastiņš 

Mariamija Gudrā 

Elīna Beide 

Kitija Katkovska 

Agnese Zilicka 

Marta Fogele 

Anna Krūmiņa 

Lana Eglīte 

Paula Turka 

LAPMežcieMA 

PAMATSkOLA 

Luīze Elīna Skudra 

Alvīne Dārta Pabrika 

Luīze Patrīcija Rinkēviča 

Dana Tomele 

LAUReāTi: 

Anna Krūmiņa 

Hauke Namejs Pabriks 

Madara Tomele 

Sabīne Kristone 

Linda Šterna 

eNgUReS ViDUSSkOLA 

Nikola Tohva 

Katrīna Silva Mierkalne 

Reinis Lācis 

Katrīna Evelīna Šakina 

Anda Anmane 

Dārta Kamilla Kambala 

Klaudija Gadišķe 

Monta Štāla 

Vita Rozēna 

Evita Fogule 

Elizabete Liepa 

Kristaps Eniņš 

Žanete Anna Riekstiņa 

Oskars Dravnieks 

Agija Balode 

Helēna Skuja 

Mārtiņš Orste 

Sabīne Trapāne 

Toms Fišers – Blumbergs 

vecāki, kuru atvasēm bija gan augsti 

sasniegumi mācībās, gan godalgoti 

rezultāti dažādos konkursos. 

Viktorija Kroberga 

Samanta Leitāne 

Liene Franciska Danele 

Matīss Paules Eglītis 

Laura Ozoliņa 

Viktorija Znajemska 

Ričards Jurciņš 

Monta Liberte 

Anna Marija Vārpiņa 

eNgUReS MūzikAS UN 

MākSLAS SkOLA 

Zita Krišjānova 

Lote Freināte 

Lota Bihele 

Elīna Bērziņa 

Samanta Dumbure 

Anna Paula Semjonova 

Ēriks Balodis 

Estere Blumberga 

Nikola Tohva 

Dārta Kamilla Kambala 

Sabīne Kristone 

Helēna Skuja 

Anna Žanete Riekstiņa 

Kate Rūtiņa 

STADiONA ieLAS SVĒTkOS 

Lapmežciema pārvaldes vadītāja Dace Galandere un Engures novada domes 

priekšsēdētājs Gundars Važa atklāj rekonstruēto - noasfaltēto - Stadiona ielu 

Ir iedibināta jauna tradīcija 

aizvadīts nozīmīgs 

notikums Lapmežciema 

pagasta vēsturē – 

- ielu svētki. Pēc komunikāciju izbūves 

un asfalta uzliešanas, Stadiona iela bija 

pirmā, kurā notika šāds pasākums. 

Tas nebija parasts pasākums, bet 

tika veidota arī ielas vēsture, kuras 

„bārdiņa” augusi jau 55 gadu garumā. 

Jau gada sākumā notika ielas 

iedzīvotāju aptauja - katrs mājas 

saimnieks pastāstīja vai uzrakstīja 

savas mājas vēsturi, kura tiks 

papildināta un iekļauta Lapmežciema 

pagasta vēsturē. 

Bijām ļoti gandarīti, ka, atsaucoties 

uz mūsu savlaicīgo ielūgumu, uz 

svētkiem ieradās arī bijušais kolhoza 

„Selga” priekšsēdētāja vietnieks 

Jānis Kalnpurs, viņa kundze Hilda 

Kalnpure un meita Iveta. Jāņa ģimene 

bija pirmā, kurai radās iespēja sākt 

„Lapmežciema pagasta 

Stadiona ielas un Ķestera ceļa 

rekonstrukcija” realizēta ar 

Eiropas Lauksaimniecības 

fonda lauku attīstībai Lauku 

attīstības programmas „Lauku 

ekonomikas dažādošana un 

dzīves kvalitātes veicināšana 

vietējo attīstības stratēģiju 

īstenošanas teritorijā” 

atbalstu. 

dzīvot Stadiona ielā. 

Jānis Kalnpurs mūsu muzejam 

uzdāvināja interesantu metāla 

bareljefu par zvejniecības tēmu. 

Sestdien, 15. jūnijā, Stadiona ielas 

sākumā pie muzeja atskanēja Tukuma 

un Jūrmalas apvienotā pūtēju 

orķestra fanfaras diriģenta Māra 

Rozenberga vadībā, lai pulcinātu 

pagasta un ielas iedzīvotājus, kā arī 

viesus uz svētkiem. 

Uzrunas teica Engures novada 

priekšsēdētājs Gundars Važa un 

Lapmežciema pagasta pārvaldes 

vadītāja Dace Galandere. 

Vadības runās teikto par projekta 

realizāciju un turpmākajām iecerēm 

klātesošie iedzīvotāji uzņēma ar 

aplausiem. 

Pēc lentas pārgriešanas, kuras 

krāsa it kā simbolizēja cerības uz ielas 

apgaismojumu turpmākajos gados, 

svētku dalībnieki devās gājienā pa 

PROJEKTI 

Stadiona ielu, apstājoties pie mājām, 

lai pastāstītu par to saimniekiem. 

Atsaucoties uz atsevišķu māju 

saimnieču - Valijas Nelgas un Zaigas 

Birznieces - vēlēšanos, kuras dzīvo 

vēsturiskajās mājās, tika atskaņoti 

attiecīgi skaņdarbi. 

Tā, piemēram, apstājoties pie pirts, 

orķestris spēlēja dziesmu „Somu 

pirts”, bet pie pirmā feldšeru punkta 

- „...dakters dos....’’ 

Mūsu viesis Jānis Kalnpurs lūdza 

pie viņa bijušās mājas atskaņot 

dziesmu „Projām jāiet...”,- 1968. 

gadā viņam bija ļoti žēl aiziet strādāt 

uz Enguri par kolhoza „Padomju 

zvejnieks” valdes priekšsēdētāju, 

jo viņa ģimenei patika dzīvot 

Lapmežciemā. 

Paldies Gitai Galanderei par 

uzcienāšanu ar bērzu sulas vīnu un 

Lillijai Landorfai par saldo cienastu 

pie viņu mājām! Vēlamies pateikties 

Annai Radvilavičai, kura gaidīja 

pie savas mājas, orķestra diriģents 

ierosināja Annu sveikt ar dziesmu 

''Ķemermiestiņā ....par skaisto 

Anniņu”, tas bija mīļi un sirsnīgi. 

Izstaigājot ielu, svētku dalībnieki 

atgriezās pie muzeja, kur pūtēju 

orķestris sniedza nelielu koncertiņu. 

Pēc tam ielas iedzīvotāji pulcējās 

muzejā, atcerējās savas mājas un 

ielas veidošanos, baudīja garšīgos 

cienastus un izteica priekšlikums 

pagasta turpmākajai labiekārtošanai. 

Muzeja darbinieces izsaka 

pateicību visiem Stadiona ielas 

iedzīvotājiem par atsaucību svētku 

organizēšanā! 

Pateicamies arī pagasta 

iedzīvotājiem, kuri aktīvi piedalījās 

pasākumā! 

Muzeja darbinieces Mudīte 

Bērziņa un Anita Vanaga



SKOLAS 

Soli tuvāk saviem 

nākotnes sapņiem, 

iecerēm un arī neziņai 

14. jūnijā spēra 

trīspadsmit Lapmežciema 

pamatskolas devītās klases 

skolēni, nu jau skolas 

absolventi. Kristers Fišers, 

Sintija Godiņa, Sandris 

Hāzners, Linards Jefimovs, 

Daniels Karkašins, Andris 

Mančass, Artūrs Miezis, Valdis 

Orols, Alise Rukse, Ivo Seilis, 

Monta Monika Strautmane, 

Kristers Štāls un Elīna Zāģere. 

Lielākā daļa no viņiem savas 

turpmākās izglītības ceļu ir 

izvēlējušies. Pašu nopelnītā 

apliecība par pamatizglītību nu 

ir kā pamats turpmākai dzīves 

karjerai. Lai Jums vienmēr 

pietiek spēka, neatlaidības un 

spīta savus sapņus īstenot! 

Lapmežciema pamatskola 

Jaukajā un aulainajā 15.jūnija 

vakarā četrpadsmit Smārdes 

pamatskolas 9.klases skolēni 

saņēma apliecības par 

pamatizglītības iegūšanu. Mūsu 

devītie bija labi gan mācību darbā, gan 

sportā, gan labprāt piedalījās dažādos 

pasākumos. Smārdes pamatskolas 

LAPMežcieMā PAMATSkOLU 

ABSOLVĒ “VeLNA DUciS” 

SMāRDĒ 14 ABSOLVeNTi 

absolventu saimi papildināja Paula 

Turka, Lana Eglīte, Dāvis Krūmiņš, 

Māris Sprūdžs, Kristīne Daškeviča, 

Līga Elcere, Armands Jotčiks, Oskars 

Katkovskis, Reinis Lecītis, Artis 

Mucenieks, Nauris Piders, Viktorija 

Viola Pusbarniece, Raivis Račkovskis 

un Rūdolfs Šmits. Paldies par šo 

jauko bērnu izaudzināšanu sakām 

vecākiem un klases audzinātājām 

Marutai Tamašai un Ilonai Trencei. 

Visi absolventi plāno savu izglītību 

turpināt gan ģimnāzijās, gan 

koledžās, tehnikumos, gan citās 

mācību iestādēs. Lai viņiem veicas! 

Smārdes pamatskola 

eNgURĒ PAMATizgLĪTĪBU iegūST 28 SkOLĒNi 

Engures vidusskolā 15. jūnijā 

notika 9.klašu izlaidums. 

Šogad apliecību par 

pamatizglītības iegūšanu 

saņēma 28 skolēni: Simona Balode, 

Ketrina Apsīte, Ēriks Balodis, Inārs 

Belerts, Edgars Grīnbergs, Gvido 

MūzikAS UN MākSLAS SkOLU ABSOLVĒ 7 AUDzĒkņi 

Ar pēdējā maija sestdienā 

smaidīgām sejām, 

satrauktām sirdīm un 

daudz laba vēlējumiem 

apliecības par profesionālās ievirzes 

izglītību mūzikā un mākslā saņēma 

astoņi Engures Mūzikas un mākslas 

skolas audzēkņi. 

Kaut arī katru gadu šis skaistais 

notikums liek justies gandarītiem gan 

audzēkņiem, gan viņu skolotājiem, 

šis bija īpaši skaists izlaidums, jo 

apliecības saņēma audzēkņi, kuri ir 

bijuši daudzu konkursu laureāti un 

Engures vārdu nesuši tālu pasaulē: 

Dārta Kamilla Kambala – saņēmusi 

daudz godalgu gan klavierspēles 

konkursos, gan jaunrades konkursos 

kompozīcijā, gan muzicējot kopā 

ar kameransambli- jauno altisti 

Elīnu Konošonoku un vijolnieci 

Diānu Āboliņu; Zita Krišjānova, 

kura atvedusi diplomus Kokles 

spēlē gan no Maskavas, gan Sankt- 

Pēterburgas, gan Pleskavas, bet pēdējā 

maija dienā jau kā skolas absolvente 

izcīnīja laureāta diplomu par izcilu 

sniegumu Starptautiskajā jauno 

mūziķu konkursā Sigulda – 2013.; 

Simona Balode- aktīva vijoļspēles 

ansambļa dalībniece, kā arī pieci 

mākslas programmas audzēkņi: 

Anna Žanete Riekstiņa, Madara 

Birznieks, Arturs Jencis, Dāvis Dobelis, 

Elīza Paula Kraukle, Ivo Kāpa, Zita 

Krišjānova, Līga Krēgere, Oskars Leitāns, 

Dāvis Kundziņš, Ralfs Liepa, Vineta 

Soboļeva, Kristīne Mežzīle, Ričards 

Suškovs, Madara Mežzīle, Toms Kārlis 

Šmits, Anna Žanete Riekstiņa, Rūdolfs 

Mežzīle, Marta Janmere, Lūcija 

Jēkabsone un Estere Bušmane, kuru 

devums skolas laikā ir bijušas gan 

dažādās izstādes, Starptautiskie un 

Valsts konkursu panākumi, kā arī 

skaistie diplomdarbi, kuri nu jauno 

mākslinieču veidoti apskatāmi visu 

vasaru skolas kamerzālē. 

Un lai arī vēl priekšā krustceles, 

lai izdomātu uz kuru pusi doties, 

ar diploma saņemšanu mūzika un 

māksla jau nebeidzas! Tā viņos paliks 

Rorbahs, Jānis Rozenštams, Kristīne 

Silava, Gustavs Slūtiņš, Klaudija Kima 

Straumere, Lelde Upeniece, Laura 

Zēberga. Stiprinošus ceļa vārdus saviem 

audzēkņiem veltīja audzinātājas Ingrīda 

Elviņa un Maruta Fogule. 

Engures vidusskola 

uz mūžu, un kas zina, varbūt tieši 

mūzikas un mākslas zināšanas būs 

kā atspēriens jaunam pakāpienam, 

vai arī kā veldze un stipruma garants 

dzīves grūtākajos brīžos. Direktores 

vēlējums skolas absolventiem – atrast 

katram savu ceļu, būt atvērtiem un 

radošiem, jo arī kuģim, kuram ir 

mērķis, ceļavējš vienmēr būs labvēlīgs! 

Engures Mūzikas un 

mākslas skola



DOME 

Līdz ar to Engures novada 

domē ievēlēja jeb otro sasaukumu 

veidos: Gundars Važa, Andris 

Kalnozols, Atis Bērziņš, Oskars 

Kambala, Gunta Lāce, Imants Valers, 

Detalizēta informācija par vēlēšanu rezultātiem 

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” 

Derīgas Zīmes: 2159 Grozītas zīmes: 1775 Negrozītas zīmes: 384 

Nr. 

kandidējot 

Vārds, uzvārds 

Atzīmes 

“+” 

Svītrojumi 

Nav 

nekādu 

atzīmju 

Punkti 

(balsu 

skaits) 

Nr. 

sar. Deputāti 

1. Gundars Važa 1031 144 600 3046 1 Ievēlēts 

2. Andris Kalnozols 650 245 880 2564 2 Ievēlēts 

8. Atis Bērziņš 276 200 1299 2235 3 Ievēlēts 

5. Oskars Kambala 276 201 1298 2234 4 Ievēlēts 

7. Gunta Lāce 248 180 1347 2227 5 Ievēlēts 

4. Imants Valers 337 276 1162 2220 6 Ievēlēts 

6. Jānis Tomels 190 163 1422 2186 7 Ievēlēts 

14. Aija Rudovska 207 193 1375 2173 8 Ievēlēts 

16. Viesturs Ošnieks 170 179 1426 2150 9 Ievēlēts 

3. Gatis Buraks 183 200 1392 2142 10 Ievēlēts 

18. Normunds Šērs 239 262 1274 2136 11 Ievēlēts 

15. Ģirts Krūmiņš 157 186 1432 2130 12 Ievēlēts 

13. Jānis Reķis 160 205 1410 2114 13 Ievēlēts 

11. Kaspars Kārkliņš 144 199 1432 2104 14 

17. Māris Lipkins 173 228 1374 2104 15 

10. Mārcis Gulbis 124 182 1469 2101 16 

9. Gints Kellers 78 197 1500 2040 17 

12. Kaspars Gailis 61 213 1501 2007 18 

Nr. 

kandidējot 


Atzīmes 

“+” 

Svītrojumi 

Nav 

nekādu 

atzīmju 

Punkti 

(balsu 

skaits) 

Nr. 


2. Normunds Velps 157 27 151 544 1 Ievēlēts 

1. Edmunds Pētersons 177 55 103 536 2 Ievēlēts 

3. Olita Ulmane 130 48 157 496 3 

7. Dace Āboliņa 69 43 223 440 4 

6. Jānis Gūtmans 57 37 241 434 5 

8. Aldis Kristons 67 54 214 427 6 

9. Ineta Ņukša 64 56 215 422 7 

4. Rita Valeine 58 66 211 406 8 

5. Guntis Lukševics 33 48 254 399 9 

10. Ilze Ratniece 33 57 245 390 10 

Nr. 

kandidējot 

Turpinājums no 1. lpp 


Atzīmes 

“+” 

Jānis Tomels, Aija Rudovska, Viesturs 

Ošnieks, Gatis Buraks, Normunds 

Šērs, Ģirts Krūmiņš, Jānis Reķis 

(visi Nacionālā apvienība “Visu 

Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai/ 

LNNK”), Edmunds Pētersons un 

Normunds Velps (abi Centriskā 

partija LATVIJAS ZEMNIEKU 

SAVIENĪBA). 

“Centriskā partija LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA” 


“Reformu partija” 


Svītrojumi 

Nav 

nekādu 

atzīmju 

Punkti 

(balsu 

skaits) 

3. Ligita Balode 18 3 32 101 1 

5. Dagnija Petrovska 21 6 26 101 2 

1. Ilze Vanaga 21 7 25 100 3 

2. Aigars Behmanis 19 8 26 97 4 

7. Mārīte Pauga 12 8 33 90 5 

4. Signe Štolcere 6 7 40 85 6 

6. Silvija Vanaga 8 9 36 85 7 

Nr. 


Kā zināms, Engures novada domē 

ir 15 “deputātu krēsli”. Vēlēšanās 

kandidēja trīs partiju saraksti. 

Jāpiebilst, Engures novada vēlēšanu 

komisija izpelnījās atzinību no 

Latvijas mediju puses – vēlēšanu naktī 

Zemgales reģionā pirmie rezultātus 

saskaitīja Engures novads. Vēlēšanās 

nobalsoja 2717 iedzīvotāji jeb 43.18% 

no visiem balsstiesīgajiem novadā. 

PiRMā SĒDe 

Otrdien, 19. jūnijā plkst. 15:20, Engures 

novada vēlēšanu komisijas pavadībā, 

domes otrā sasaukuma pirmajā sēdē ar 

13 balsīm „par” un vienu balsi „pret” par 

domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja 

Gundaru Važu, kurš Engures novada domi 

vada kopš 2009.gada. Tāpat par Engures 

novada domes priekšsēdētāja vietnieku 

ievēlēja līdzšinējo amata izpildītāju Andri 

Kalnozolu, viņam saņemot 12 deputātu 

balsis „par”, vienu „pret”, bet viens - 

„atturējās”. Jāpiezīmē, viens deputāts uz 

domes sēdi nebija ieradies. 

Iebalsotas arī jaunās komitejas. 

Sociālo, izglītības un kultūras komiteju 

vadīs Normunds Velps, attīstības un 

komunālo jautājumu komiteju vadīs 

Oskars Kambala, finanšu komiteju 

vadīs Gundars Važa. 

1.Finanšu komiteja: 

Gundars Važa, Andris Kalnozols, 

Jānis Reķis, Oskars Kambala, Edmunds 

Pētersons, Gatis Buraks, Ģirts Krūmiņš. 

2.Sociālo, izglītības un kultūras 

jautājumu komiteja: 

Gunta Lāce, Normunds Velps, 

Normunds Šērs, Aija Rudovska, Atis 

Bērziņš, Jānis Tomels. 

3.Attīstības un komunālo jautājumu 

komiteja: 

Gatis Buraks, Imants Valers, Viesturs 

Ošnieks, Oskars Kambala, Ģirts 

Krūmiņš, Normunds Velps. 

SiMBOLiSki ieSTāDA OzOLUS 

Turpinot tradīciju, pēc sēdes deputāti 

atstāja telpas un devās laukā, lai pie 

Engures novada domes ēkas iestādītu 

trīs ozolu. Simboliski vienu ozolu 

iestādīja Lapmežciema deputāti, otru 

– Engures, trešo – Smārdes deputāti, 

atgādinot par piederību un uzticību 

savam pagastam. 2009. gadā, uzsākot 

pirmo sasaukumu, deputāti pie domes 

ēkas iestādīja trīs ābeles. 

Svinīgā ozolu stādīšana noslēdzās ar 

otrā sasaukuma kopbildes uzņemšanu. 

Plašāku fotogaleriju no domes sēdes 

iedzīvotāji var aplūkot pašvaldības 

mājaslapā www.enguresnovads.lv. 

Kristaps Zaļkalns 

SAISTOŠIE NOTEIKUMI NR.9 

ENGURES NOVADA SMāRDES PAGASTā 

2013. gada 23. aprīlis 

APSTIPRINĀTI 

ar Engures novada Domes 

2013.gada 23.aprīļa 

lēmumu (protokols Nr.4 p.33) 

Ielu un nekustamo īpašumu nosaukumu, ēku un būvju numuru vai nosaukumu plākšņu un karoga turētāju pie 

nekustamiem īpašumiem Engures novadā izvietošana un noformēšana 

Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 

21.panta pirmās daļas 16.punktu 

un 43.panta pirmās daļas 5.punktu 

I. Vispārīgie jautājumi 

1. Saistošie noteikumi (turpmāk - 

Noteikumi) nosaka kārtību, kādā 

Engures novada administratīvajā 

teritorijā (turpmāk – Engures novads) 

noformējamas un izvietojamas ielu 

un nekustamo īpašumu nosaukumu, 

vienģimeņu, divģimeņu mājas, rindu 

mājas, daudzdzīvokļu dzīvojamie 

nami, dārza mājas, administratīvās 

ēkas (turpmāk – ēkas) numuru vai 

nosaukumu plāksnes un dzīvokļu 

numuru plāksnes un karoga turētāji pie 

nekustamiem īpašumiem. 

2. Nekustamo īpašumu nosaukumu 

vai numerācijas plāksnes jāizvieto pie 

visiem nekustamajiem īpašumiem, uz 

kuriem atrodas ēkas (neatkarīgi no tā, 

vai ēkas ir nodotas ekspluatācijā vai 

nav). 

3. Noteikumu mērķis ir: 

3.1. veidot un uzturēt vienotu Engures 

novada vizuālo tēlu; 

3.2. izveidot un uzturēt ielu un 

nekustamo īpašumu nosaukumu, ēku 

numuru vai nosaukumu plāksnes un 

dzīvokļu numuru plāksnes Engures 

novadā, saskaņā ar Noteikumu 

pielikumos paredzēto noformējumu; 

3.3. nodrošināt nekustamā īpašuma 

atrašanās vietas noteikšanu Engures 

novadā. 

II. Ielu nosaukumu plāksnes (1. 

pielikums) 

4. Ielu nosaukumu plāksnes tiek 

izgatavotas, ievērojot šādus noteikumus: 

4.1. plāksnes izmērs: platums 600mm 

līdz 1100 mm, augstums 160 mm; 

4.2. plāksnes krāsa: 

4.2.1. Smārdes un Lapmežciema 

pagastā plāksnes pamatne – krāsu kods 

RAL 3004 purpurs; 

4.2.2. Engures pagastā plāksnes 

pamatne – krāsu kods RAL 5017 tumši 

zils; 

4.2.3. apmale un teksts – baltiem, 

gaismu atstarojošiem burtiem. 

4.3. materiāls un apdare: Cinkots 

skārds, finieris. 

4.4. burtu augstums līdz 80mm. 

1. Plāksnes izvietojamas ielu 

krustojumos, lai neatkarīgi 

no braukšanas virziena būtu 

iespējams izlasīt šķērsojamās ielas 

nosaukumu. Plāksnes izvietojamas 

ne zemāk kā 1,7 m augstumā no 

zemes un ne augstāk kā 2,5 m no 

zemes. 

2. Vietās, kur pret ielu vērstās ēkas 

siena vai žogs ir piemēroti ielu 

nosaukuma plāksnes uzstādīšanai, 

plāksnes piestiprināmas, iepriekš 

saskaņojot ar nekustamā īpašuma 

īpašnieku, ēkas sienai vai žogam 30 

cm attālumā no ēkas vai žoga stūra. 

3. Vietās, kur pret ielu vērstās ēkas 

siena vai žogs nav piemēroti ielu 

nosaukuma plāksnes uzstādīšanai, 

plāksnes piestiprināmas speciāli 

izgatavotiem stabiem, kas tiek 

izvietoti ceļu aizsargjoslā. 

4. Ielu nosaukumu plāksnes 

izvietojamas visās ielās Engures 

novada teritorijā. 

5. Ielu nosaukumu plāksnes 

izgatavo, izvieto un uztur Engures 

novada pašvaldība par budžeta 

līdzekļiem. 

III. Ēku numuru vai nosaukumu 

plāksnes 

10. Ēku numuru vai nosaukumu 

plāksnes (turpmāk – plāksne) tiek 

izgatavotas, ievērojot šādus noteikumus: 

10.1. Nekustamā īpašuma un ēkas 

nosaukuma plāksne (3.pielikums) 

10.1.1. plāksnes izmērs: platums 560 

mm līdz 1100mm, augstums 160 mm. 

Izmērs var tikt mainīts, saskaņojot 

ar Engures novada Būvvaldi, ja 

nosaukums ir garš un to nevar ietilpināt 

noteikto izmēru plāksnē; 

10.1.2. plāksnes krāsa: 

10.1.2.1. Lapmežciema pagastā 

plāksnes pamatne – krāsu kods RAL 

3004 purpurs; 

10.1.2.2. Engures un Smārdes pagastā 

plāksnes pamatne – krāsu kods RAL 

5017 tumši zils; 

10.1.2.3. apmale un teksts – baltiem, 

gaismu atstarojošiem burtiem. 

10.1.3.burtu augstums līdz 80mm; 

10.1.5. Uz nekustamā īpašuma 

un mājas nosaukuma plāksnes tiek 

rakstīts nekustamā īpašuma vai mājas 

nosaukums. 

6. Plāksne novietojama pie ēkas 

fasādes vai žoga ielas pusē tā, lai 

uzraksts uz tās būtu labi saskatāms. 

Uz ēkas fasādes plāksne izvietojama 

ne zemāk kā 2,0 m augstumā no 

zemes un ne augstāk kā 2,5 m no 

zemes, uz žoga ne zemāk kā 1,2 m 

augstumā no zemes. 

7. Vietās, kur ēkas fasāde vai 

žogs nav piemēroti (redzamību 

apgrūtina koki vai krūmi, ēka vai 

žogs atrodas tālāk par 15 m no 

braucamās daļas u.tml. gadījumi) 

plāksnes izvietošanai, plāksne 

piestiprināma šim nolūkam 

piemērotam stabam, kas izvietots 

nekustamā īpašuma robežās pie 

nobrauktuves no ielas vai no 

ceļa. Staba novietošana jāsaskaņo 

ar Engures novada Būvvaldi, ja 

plāksne izvietojama ārpus īpašuma 

robežām. 

13. Plāksnes un staba izgatavošanu 

un izvietošanu apmaksā nekustamā 

īpašuma īpašnieks. 

14. Papildus ir atļauts izvietot 

mākslinieciski noformētas māju 

nosaukumu zīmes. 

15. Aizliegts stiprināt plāksnes pie 

žoga kustīgajām daļām – vērtnēm. 

16. Par ēkas numura vai nosaukuma 

plāksnes izvietošanu atbilstoši 

noteikumiem ir atbildīgs attiecīgā 

nekustamā īpašuma īpašnieks vai 

tiesiskais valdītājs. 

17. Minētajām zīmēm jābūt



izvietotām uz zemes gabaliem, kur nav 

ēkas, bet ir izsniegta būvatļauja. 

18. Ēkām, kurām uz saistošo 

noteikumu spēkā stāšanos brīdi ir 

nosaukuma plāksne, bet tā neatbilst 

noteiktai krāsai vai izmēram, nomaiņa 

nav nepieciešama, plāksnes maiņa 

paredzēta rekonstruējot ēku vai citā 

gadījumā, kas saistīts ar nosaukuma 

maiņu, īpašnieka maiņu. 

V. Karoga turētāja izvietošana 

23. Latvijas valsts karogu jāizvieto, 

ievērojot Latvijas valsts karoga 

likuma, Ministru kabineta 27.04.2010. 

noteikumu Nr.405 “Latvijas valsts 

karoga likuma piemērošanas 

noteikumi” prasības un citus spēkā 

esošos normatīvos aktus. 

24. Jāievēro šādi karoga turētāja 

izvietošanas nosacījumi: 

24.1. Karoga turētāju izvieto pie ēkas 

fasādes daļas, kura ir vērsta pret ielu, tā, 

lai karogs atrastos ne zemāk par 2,5 m 

no zemes. 

24.2. Ja karogu izvieto uz ielas, 

laukumā vai pret kādas ēkas fasādi, to 

nostiprina mastā ne zemāk par 5 m no 

zemes. 

24.3. Aizliegts karoga turētāju izvietot 

pie ēkām, kurās tiek veikts kapitālais 

remonts, kuras ir avārijas stāvoklī 

vai kurām tiek remontēta fasāde, 

pie saimniecības ēkām, nesakoptās 

vietās, ražošanas objektos un citās 

nepiemērotās vietās un apstākļos. 

24. Par šo saistošo noteikumu prasību 

izpildi ir atbildīgs attiecīgā nekustamā 

īpašuma īpašnieks vai tiesiskais 

valdītājs. 

VI. Administratīvā atbildība par 

noteikumu neievērošanu 

25. Administratīvo protokolu 

par pārkāpumu ir tiesīgi sastādīt 

Engures novada pašvaldības policijas 

amatpersonas. 

26. Šī noteikuma neievērošanas 

gadījumā tiek piemērots brīdinājums vai 

naudas sods – no Ls 5,00 līdz Ls 25,00. 

27. Administratīvo protokolu izskata 

un lēmumu pieņem Engures novada 

domes administratīvā komisija. 

28. Administratīvais sods Noteikumu 

pārkāpēju neatbrīvo no Noteikumu 

pildīšanas un ar savu darbību nodarīto 

zaudējumu atlīdzināšanas saskaņā ar 

normatīvajiem aktiem. 

VII. Noslēguma jautājumi 

29. Noteikumi stājas spēkā nākamajā 

dienā pēc to pilna teksta publicēšanas 

Engures novada domes informatīvajā 

izdevumā “Engures Novada Ziņas”. 

Novada domes priekšsēdētājs 

G. Važa 

1.pielikums 

Engures novada domes 2013.gada 23.aprīļa 

saistošajiem noteikumiem Nr.9 

“Ielu un nekustamo īpašumu nosaukumu, ēku un būvju numuru vai 

nosaukumu plākšņu, dzīvokļu numuru plākšņu un karoga turētāju pie 

nekustamiem īpašumiem Engures novadā izvietošanas un noformēšanas saistošie 

noteikumi” 

Engures novada ielu nosaukumu norāžu zīmju plāksnes paraugs 

8. Zīmes plāksnes izmēri 

160 (augstums) X 560...1100 (garums) mm 

9. Krāsas 

Pamatne – krāsu kods RAL 3004 purpurs (Lapmežciema pagasts) 

Pamatne – krāsu kods RAL5017 tumši zils (Engures pagasts) 

Pamatne – krāsu kods RAL5017 tumši zils (Smārdes pagasts) 

Apmale, teksts, cipari – balta atstarojoša krāsa 

10. Fonts 

burtu augstums līdz 80mm 

Engures novada domes priekšsēdētājs 

G.Važa 

2.pielikums 




nosaukumu plākšņu, dzīvokļu numuru plākšņu un karoga turētāju pie 

nekustamiem īpašumiem Engures novadā izvietošanas un noformēšanas saistošie 

noteikumi” 

Engures novada ēkas numuru plāksnes paraugs 


160 (augstums) X 560-1100(platums) mm 

12. Krāsas 

Pamatne – krāsu kods RAL 3004 purpurs (Smārdes, Lapmežciema pagasts) 

Pamatne – krāsu kods RAL5017 tumši zils (Engures pagasts) 

Pamatne – krāsu kods RAL5017 tumši zils (Smārdes pagasts) 

Apmale, teksts, cipari – balta krāsa. 

13. Fonts 

Helvetica Condended Bold (horizontal scale 85%), Lielo burtu augstums 26mm, 

ciparu augstums 122mm 

Turpinājums 9.lpp 

Turpinājums no 8.lpp 

3.pielikums 



“Ielu un nekustamo īpašumu nosaukumu, ēku un 

būvju numuru vai nosaukumu plākšņu, dzīvokļu 

numuru plākšņu un karoga turētāju pie nekustamiem 

īpašumiem Engures novadā izvietošanas un 

noformēšanas saistošie noteikumi” 

Nekustamā īpašuma un ēkas nosaukuma plāksne 


160 (augstums) X 560-1100 (platums) mm 

15. Krāsas 

Pamatne – krāsu kods RAL 3004 purpurs (Smārdes, 

Lapmežciema pagasts) 

Pamatne – krāsu kods RAL5017 tumši zils (Smārdes 

un Engures pagasts) 

Apmale, teksts, cipari – balta krāsa 

16. Fonts 

Lielo burtu augstums līdz 80mm 

4.pielikums 



“Ielu un nekustamo īpašumu nosaukumu, ēku un būvju 

numuru vai nosaukumu plākšņu, dzīvokļu numuru plākšņu 

un karoga turētāju pie nekustamiem īpašumiem Engures 

novadā izvietošanas un noformēšanas saistošie noteikumi” 

Daudzdzīvokļu dzīvojamo namu dzīvokļu numuru 

plāksnes 


100 (augstums) X 200- 500(platums) mm 

18. Krāsas 

Pamatne – krāsu kods RAL 3004 purpurs (Lapmežciema 

pagasts) 

Pamatne – krāsu kods RAL5017 tumši zils (Smārdes 

pagasts, Engures pagasts) 

Apmale, teksts, cipari – balta atstarojoša krāsa 


G.Važa 

Paskaidrojuma raksts 

Engures novada 2013.gada 19.februāra saistošajiem noteikumiem Nr.9 


nosaukumu plākšņu un karoga turētāju pie nekustamiem īpašumiem 

Engures novadā izvietošanas un noformēšana” 

Paskaidrojuma raksta sadaļas Norādāmā informācija 

1. Projekta nepieciešamības pamatojums Pašreiz Engures novadā nav noteiktas prasības ielu un nekustamo 

īpašumu nosaukumu, ēku un būvju numuru vai nosaukumu 

plākšņu un karoga turētāju pie nekustamiem īpašumiem Engures 

novadā izvietošanai un noformēšanai. 

2. Īss projekta satura izklāsts Saistošie noteikumi norāda ielu un nekustamo īpašumu 

nosaukumu, ēku un būvju numuru vai nosaukumu plākšņu 

dizainu un izvietošanas kārtību, kā arī nosaka personas, kas ir 

tiesīgas kontrolēt noteikumu ievērošanu. Noteikumos noteikts 

maksimālais piemērojamais soda apmērs un termiņš norāžu, kas 

neatbilst noteikumiem, nomaiņai. 

3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz Plānotās izmaksas Ls 1000,0. 

pašvaldības budžetu 

4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz Nav attiecināms. 

uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā 

5. Informācija par administratīvajām procedūrām 

Administratīvās procedūras netiks ietekmētas. 

6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām Saistošie noteikumi izstrādāti, ņemot vērā novada iedzīvotāju 

interesi par prasībām ēku numerācijas un ielu nosaukumu norāžu 

dizainam, kā arī to izvietošanas kārtībai. 


G.Važa



DOMES SĒDE engures novada domes 25. jūnija sēdē: 

* Piešķīra sociālo palīdzību. 

* Ievēlēja Agnesi Ozolu par Engures 

novada Bāriņtiesas locekli. 

* Piešķīra naudas balvu Ls 50 apmērā 

par sasniegumiem sportā tenisistam 

Robertam Grīnvaldam. 

* Piešķīra finansējumu biedrībai 

„Tukuma jātnieku sporta klubs”. 

* Apstiprināja zemes ierīcības projektu 

„Indrāni”, Lapmežciems, Lapmežciema 

pag., Engures nov. 

* Apstiprināja Zemes ierīcības projektu 

„Strautmalas” un „Sīdziņas”, Ragaciems, 

Lapmežciema pag., Engures nov. 

* Apstiprināja Zemes ierīcības 

projekta izstrādāšanas nepieciešamību 

nekustamajam īpašumam „Lejas Ziediņi”, 

Plieņciems, Engures pag., Engures nov. 

* Piešķīra adresi Liepu iela 12, 

Lapmežciems, Lapmežciema pag., Engures 

nov. un apstiprināja zemes lietošanas 

mērķa maiņu. 

* Apstiprināja adreses un zemes lietošanas 

mērķa maiņu īpašumam „Krūmiņi”, 

Engure, Engures pag., Engures nov. 

* Piešķīra adresi īpašumam „Tiltiņi”, 

Smārdes pag., Engures nov. 

* Piešķīra adresi īpašumam „Plūmītes”, 


* Piešķīra adresi īpašumam „Česteri”, 


* Nolēma par adrešu precizēšanu Engures 

novadā. 

* Nolēma piešķirt nosaukumu pašvaldībai 

piekrītošajam zemes gabalam „Draudzības 

iela 1B” Smārdes pag., Engures nov. 

KULTŪRA 

Milzkalnes TN 

atkal pulcējās deju grupas 

„Alegorija” fani, lai svinētu 

9.jūnijā 

grupas 5 gadu dzimšanas 

dienu. Šo gadu laikā jau esam pieraduši, 

ka grupa mūs lutina ne tikai ar parastu 

koncerta atdejošanu, bet vienmēr 

piedāvā kādu jaunu deju uzvedumu, 

pie kam jāpiebilst, ka uzvedums top 

tikai pašu spēkiem, paši domā sižetu 

* Apstiprināja zemes ierīcības projekta 

izstrādāšanu nekustamajam īpašuma 

„Antaiņi” Smārdes pag., Engures novadā. 

* Apstiprināja saistošos noteikumus „Par 

koku ciršanu ārpus meža Engures novada 

pašvaldības administratīvajā teritorijā”. 

* Apstiprināja Engures novada domes 

2012.gada 21.augusta saistošo noteikumu 

Nr.13 “Engures novada teritorijas, 

namīpašumu uzturēšanas, saglabāšanas 

un sabiedriskās kārtības noteikumi” 

grozījumus. 

* Apstiprināja Engures novada domes 

25.09.2013. Saistošo noteikumu Nr.14 „Par 

maģistrālo ūdensvadu un kanalizācijas 

vadu un pievadu izbūvi Engures novadā 

pēc pakalpojuma ņēmēja (dzīvojamo 

ēku īpašnieku vai apsaimniekotāju) 

ierosinājuma” grozījumus. 

* Izslēdza zemes vienību „Niedrāji” ar 

kopējo platību 0.3109 ha no pašvaldības 

bilances. 

* Apstiprināja mājas Meldru ielā Nr.2 

pieslēgumu centralizētajiem ŪKT. 

* Pārreģistrēja no juridiskas personas SIA 

„Metenis” Reģ.Nr.59203003081, juridiskā 

adrese Airu iela 16 18, Ragaciems, 

Lapmežciema pag., Engures nov. uz 

juridisku personu SIA „Metenis un Co”” 

Reģ.Nr.40103664147, juridiskā adrese 

Airu iela 16, Ragaciems, Lapmežciema 

pag., Engures nov. zvejas rīkus 2013. 

gadam, un iedalīja zvejas rīku limitu: 3 

zivju tīkli, 2 luču murdi un 2 reņģu tīkli, 

1 reņģu stāvvads, noslēdzot rūpnieciskās 

tiesību nomas līgumu uz 5 gadiem. 

un galveno darbojošos personu tekstus, 

paši rūpējas par zāles un skatuves 

māksliniecisko ietērpu, paši meklē un 

sarunā īpašās tehniskās lietas, ja tas ir 

nepieciešams. Tāpēc arī nav jābrīnas, 

ka uz šo notikumu brauc ne tikai bērnu 

vecāki un vecvecāki, bet ierodas arī citi 

radi, draugi un skolasbiedri. 

Šī gada uzvedums bija stāsts par 

dejotāja likteni, par sirds un dvēseles 

pārdzīvojumiem, par grūto fizisko darbu, 

spēku izsīkumu, par šaubām sevī, par 

naidu un skaudību, un beidzot par iespēju 

sevi pierādīt. Uzvedumā galvenās lomas 

spēlēja Līva Helmane, Ginta Ozoliņa, 

Kristīne Pļaviņa, Aina Straupmane, 

Natālija Strogova. Dejoja visi “Alegorijas” 

dejotāji un show deju duets „Pop& Lock” 

no Kuldīgas. „Dzīvajā” spēlēja Latvijas 

rokgrupa „Amelia The Murderer”. 

* Anulēja ziņas par deklarēto dzīvesvietu. 

* Apstiprināja līdzekļu piešķiršanu 

Ezera, Ziedu un Pļavu ielu vienkāršotajai 

renovācijai. 

* Apstiprināja sadzīves atkritumu tarifu 

Engures novada teritorijā Ls 3,91 + PVN 

par kubikmetru. 

* Apstiprināja komunālo pakalpojumu 

sniegšanu Jūras ielā 23, Engurē, Engures 

nov. 

* Apstiprināja kredīta ņemšanu projekta 

„Ūdenssaimniecības pakalpojumu 

attīstība Engures novadā Engurē” 

realizācijai. 

* Apstiprināja lēmumu saistībā ar 

projekta realizāciju par komunālo 

pakalpojumu sniegšanu Engures pag. 

Engurē. 

Paziņojums iedzīvotājiem! 

Smārdes komunālā saimniecība aicina 

iedzīvotājus, kas dzīvo otrpus dzelzceļam, 

izmantot iespēju pieslēgt mājsaimniecības 

pie centrālās ūdens un kanalizācijas 

sistēmas, ar iesniegumu griežoties 

Smārdes KS. Pakalpojuma tarifi par 1 m 3 

ūdens ir 0.75 Ls (ar PVN), kanalizācija- 

1.11 Ls (ar PVN). Ņemot vērā, ka šobrīd 

praktiski visām mājsaimniecībām ir savas 

akas vai urbumi, jūs varat tos turpināt 

izmantot piemēram dārza laistīšanai, vai 

pieslēgt savu mājsaimniecību tikai ūdens 

vai kanalizācijas sistēmai. Tel.uzziņām: 

Māris Turks 29537224 

„ALegORijAS” 5 gADU jUBiLejA 

Uzveduma noslēgumā lieli paldies 

tika teikti un ziedu klēpji dāvāti kolektīva 

vadītājai Ilvai Jirgensonei un repetitorei 

Leldei Kauliņai. Savukārt Ilva savus paldies 

teica atbalstītājiem Engures novada domi, 

Milzkalnes TN, saimniecības preču 

veikalam “Veiksme” un, protams, saviem 

dejotājiem un viņu vecākiem, jo bez 

viņu entuziasma un sapratnes nevarētu 

pastāvēt kolektīvs tāds, kāds tas ir šobrīd. 

Ar šo vēl darba sezona „Alegorijai” nav 

beigusies. Nu ir laiks domāt par jau pavasarī 

aizsāktā deju projekta turpinājumu, kas 

jūnija beigās notiks Lietuvas pilsētā Kupišķos. 

Ceram, ka īstenosies ideja par deju nometnes 

organizēšanu. 

Arī no manas puses paldies visiem un 

labu vasaru dejotājiem, viņu vecākiem un 

skolotājiem vēlot- 

Ilze Vekšina 

ceļā Uz DzieSMU UN DejU SVĒTkieM 

Vēl tikai dažas dienas, kad atkal sāksies mūsu tautas lielākie 

apliecināšanās svētki- Vispārējie latviešu XXV Dziesmu un XV Deju 

svētki.Smārdes pagastu šajos svētkos pārstāvēs ļoti kupls dalībnieku 

skaits: vairāk nekā 70 dziedātāju un dejotāju no 4 kolektīviem. 

Pirmie 30.jūnijā uz svētkiem dosies abi Gitas Vanagas vadītie pagasta vokālie 

ansambļi senioru ‘’Tīne’’ un Smārdes ‘’Randevu’’, lai Rīgā Mazajā ģildē piedalītos 

vokālo ansambļu Dziesmusvētku finālskatē. Turēsim īkšķus! Smārdes vidējās paaudzes 

deju kolektīvs ‘’Jampadracis’’ Ivetas Čilipānes vadībā savus deju mēģinājumus kopā ar 

visiem Latvijas dejotājiem sāks 2.jūlijā Daugavas stadionā un nedēļas nogalē 5. un 6.jūlijā 

kopumā četrus koncertus dejos skatītājiem. Savukārt folkloras kopa ‘’Milzkalnieki’’ 

būs vienīgie no Anitas Apines vadītajiem kolektīviem, kas mūsu pagastu pārstāvēs 

folkloras dienā 6.jūlijā Vērmanes dārzā un citviet Rīgas centrā. Tanī pašā dienā, 6.jūlijā, 

arī ‘’Randevu’’ pieskandinās Vecrīgu, kur uz 6 skatuvēm dažādās Vecrīgas vietās, 

ansambļiem mijoties, notiks lielais vokālo ansambļu sadziedāšanās maratons, līdz šim 

nebijis pasākums! Ar to vēl ‘’Randevu’’ dziedāšana svētkos nebeigsies. Kolektīvam ir 

uzticētas 13 dziesmas, ar kurām ansamblis būs ‘’priekšdziedātāji’’ lielajā Mežaparka 

estrādē tautas sadziedāšanās un sadejošanās naktī pēc Noslēguma koncerta, 

provizoriski pēc pl.14. Visus mūsu pagasta kolektīvus un visus Engures novada 

kolektīvus vienkopus varēsiet redzēt un viņiem uzgavilēt 7.jūlijā pusdienas laikā, 

kad dosimies svētku gājienā Kurzemes kolonā (sākam iet ap pl.11.45 no Pulvertorņa 

virzienā uz Brīvības pieminekli un beidzam pie Dailes teātra). Vēlēsim visiem mūsu 

kolektīvu dalībniekiem spēku, izturību un labus laika apstākļus svētkos! Uz tikšanos ar 

skatītājiem- atbalstītājiem! 

Lielo svētku karoga pacelšanas pasākums notiks arī Smārdē 30.jūnijā pl.13.15. Arī 

šis pasākums svētku laikā tiek veidots pirmo reizi Latvijā. Laikā, kad Saule atrodas 

zenītā visās pašvaldībās, kurās ir svētku dalībnieki tiks uzvilkti mastos karogi, kas tad 

arī visu nedēļu plīvos dalībniekiem un svētkiem par godu! Karoga pacelšanas brīdis 

ir jāfotografē un bilde elektroniski jāsūta uz Rīgu, lai vakarā, tās apkopotas, varētu 

parādīt uz lielā ekrāna svētku atklāšanas pasākumā Dziesmusvētku parkā. 

Vēl viena aktivitāte, kurā varat piedalīties arī jūs katrs, akcija ‘’Uzgavilē savam 

mīļākajam kolektīvam!’’ ikviens interneta portālā www.uzgavile.lv var sagatavot un 

nosūtīt individuālu teksta, foto vai video sveicienu savam mīļotajam kolektīvam. Šie 

sveicieni uz lielajiem ekrāniem tiks rādīti svētku gājiena laikā. 

Joprojām nopērkamas biļetes uz vairākiem Dziesmu un deju svētku maksas 

pasākumiem: 

uz svētku noslēguma koncerta „Līgo!” papildu ģenerālmēģinājumu 6.jūlijā plkst.10.00, 

vērienīgo vokāli simfoniskās mūzikas koncertu Arēnā Rīga, kur latviešu un pasaules 

mūzikas pērles atskaņos Latvijas profesionālie un amatierkolektīvi (orķestri, kori, arī 

Tukuma ‘’Vanema’’), kā arī solisti. Tāpat iespējams iegādāties biļetes uz tautas mūzikas 

koncertu “Raksti”, kur piedalīsies gan tādas pieredzējušas mūzikas ieražu glabātājas kā 

Suitu sievas un Medņevas dziedātājas, gan tautas mūzikas kapelas no visiem Latvijas 

novadiem, postfolkloras grupas “Iļģi” un “Auļi”. Tāpat biļetes pieejamas uz krāšņo 

Tautas tērpu skati, pasākumiem Saieta namā, kokļu ansambļu koncertu Ķīpsalā, kurā 

piedalīsies arī Engures Mūzikas un mākslas skolas koklētāju ansamblis, un Dziesmu 

un deju svētku gājiena tribīnēm. http://www.bilesuparadize.lv/events/custompage/596 

Uz tikšanos svētkos, 

Ilze Vekšina 

PASāKUMI 

ENGURES PAGASTā 

13.07. Jūras svētki Engurē „Visi uz klāja!”. 

Mūsējie piedalās: 

1.-7. 07. Engures Jauniešu deju kolektīvs, 

Tautas lietišķās mākslas studija „Engure” 

un Engures Mūzikas un mākslas skoas 

Koklētāju ansamblis piedalās XXV 

Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju 

svētkos Rīgā. 

LAPMEžCIEMA PAGASTā 

29.06. pl.18 Eksotisko deju koncerts 

“Vasaras Mistērijas” plkst.18; 

30.06. pl. 13 Dziesmu un Deju svētku 

karoga svinīga pacelšana plkst.13 pie Tautas 

nama; 

13.07. Zvejnieksvētki Lapmežciemā sporta 

laukumā un vasaras estrādē pie Tautas 

nama; 

20.07. pl.18 Eksotiskās deju grupas 

“ALLEGRIA” koncerts- indiešu, čigānu u.c. 

dejas; 

27.07. pl.18. Flamenko deju koncerts. 

Mūsējie piedalās: 

29.06. Eiropiādes dalībnieku kopkoncerts 

un mēģinājums Madlienas estrādē, piedalās 

“Brīze”; 

02.07. pl.6 Deju kolektīva “Brīze” 

izbraukšana uz Dziesmu un Deju svētkiem 

Rīgā; 

16.07 -22.07 . Deju kolektīva 

“Brīze”piedalīšanās EIROPIĀDĒ Vācijā 

GOTHĀ. 

SMāRDES PAGASTā 

30.06. pl.13.15- Vispārējo latviešu XXV 

Dziesmu un XV Deju svētku Smārdes 

pagasta karoga pacelšana pie Pagastmājas 

Smārdē; 

12.07. pl.16.00- T.Reitera fonda jauno 

izpildītājmākslinieku konkursa laureātu 

koncerts Milzkalnes TN. 

Mūsējie piedalās 

Pagasta kolektīvi piedalīsies Vispārējos 

latviešu XXV Dziesmu un XV Deju svētkos: 

30.06 pagasta vokālie ansambļi ‘’Tīne’’ 

un ‘’Randevu’’ piedalās vokālo ansambļu 

svētku finālskatē Mazajā Ģildē Rīgā; 

2.07. vpdk ‘’Jampadracis’’ sāk mēģinājumus 

Daugavas stadionā Rīgā un piedalās Deju 

svētku koncertos (5., 6.jūl.); 

6.07. fk ‘’Milzkalnieki’’ piedalās koncertos 

Vērmanes dārzā un Kanālmalā; 

6.07. Smārdes sieviešu vokālais ansamblis 

‘’Randevu’’ piedalās ielu koncertos Vecrīgā; 

7.07. pagasta kolektīvi- svētku dalībnieki 

dodas lielajā svētku gājienā; 

7.07. Smārdes sieviešu vokālais ansamblis 

‘’Randevu’’ kā priekšdziedātājas 

piedalās tautas sadziedāšanās tūrē pēc 

svētku Noslēguma koncerta Mežaparkā.



Zvejnieksvētki Lapmežciemā 

2013.gada 13.jūlijā 

/Sporta laukumā pie Tautas nama/ 

09.30 

Pieteikšanās bērnu riteņbraukšanas 

sacensībām; 

10.00-14.00 

Lapmežciema muzeja izstāžu zālē apskatāma 

fotomākslinieka VALDA BRAUNA 

fotogrāfiju izstāde “Sāļie vēji” 

/Engures novada zvejnieki 20.gs.70.-tajos gados/; 

Lapmežciema Tautas nama mazajā zālē 

apskatāma gleznu izstāde “FLORA 

MAGICA”, mākslinieces KARINE PARO- 

JANC un ANITRA BĒRZIŅA; 

10.00 

Riteņbraukšana bērniem līdz 12 gadu 

vecumam; 

10.30 

Pieteikšanās volejbola, basketbola un virves 

vilkšanas sacensībām; 

No 11.00 

Darbosies “ANNELS” atrakcijas; 

11.00 

Sacensības Volejbolā un Basketbolā; 

13.30 

Sagaidīsim jūras valdnieku 

“NEPTŪNU” jūras krastā; 

14.30 

Svētku atklāšana sporta laukumā, 

piedalās Kauguru sporta kluba “Siena” 

dalībnieki; 

14.45 

Virves vilkšanas sacensības; 

16.00-17.45 

Dižkoncerts 

“ATKAL, ATKAL IR DEBESIS PUŠU” 

- kvartets “EOLIKA”, grupa “DĀMU POPS”, jaunā 

dziedātāja ANTRA STAFECKA, aktieri JĀNIS 

SILIŅŠ un RAIMONDA VAZDIKA, dziedātāja IEVA 

AKURĀTERE un OLGA RAJECKA, tautas deju ansambļa 

“LĪGO” bērnu studija Jāņa Purviņa vadībā u.c.; 

18.00 

“THE SPARKLING 5” 

pūšamo instrumentu kvintets: 

Jeļena Kovaļenko- Bebriša /alta saksofons/, 

Arnita Akmentiņa /tenora saksofons/, Baiba Tilhena 

/baritona saksofons/, Aivars Osītis /trompete/, 

Lauris Zvejnieks /trombons/; 

19.00 

Dejo tautisko deju kolektīvi 

“Aija”,“Dejotprieks”,“Stopiņš”, “Baloži”, 

“Veselava”,“Vija”; 

20.30 

Uzstājas latviešu indiroka grupa 

“ASTRO 'N' OUT”: 

Māra Upmane- Holšteina, 

Juris Kalniņš, Mārtiņš Elerts, 

Mārtiņš Miļevskis, Toms Poišs; 

21.15 

Eksotisko deju studijas 

“Mistērijas” un “MIRĀŽA”; 

22.00 

Balli spēlē leģendārā grupa 

“PĒRKONS” un atraktīvā 

šlāgergrupa “TUTTI-FRUTTI”; 

Skaņa - VILKS AUDIO 

Programmu vada Dailes teātra aktieris 

LAURIS DZELZĪTIS 

Organizē Engures novada Lapmežciema pagasta 

pārvalde, Tautas nams, Sporta kompleks; 

Informācija 63163401 

Apmeklētāju ievērībai: dzērienus stikla pudelēs 

pasākuma teritorijā ienest stingri aizliegts!



Engures pagasta 

JŪRAS SVĒTKU 

Pirmais „Jautrais 

Jūrnieku skrējiens” 

NOLIKUMS 

Skrējiena organizators: 

Engures kultūras nams. 

Skrējiena laiks un vieta: 

Engures Jūras svētki, 2013.gada 13.jūlijs. 

Skrējiena mērķis: 

Veicināt veselīgu un saturīgu Engures 

pagasta iedzīvotāju un viesu atpūtu 

ar jautru, radošu, elementāru dalību 

svētkos; 

attīstīt dalībnieku ideju oriģinalitāti un 

spēju radoši izpausties; 

Izveidot Engures Jūras svētku 

tradicionālu pasākumu, kur galvenais 

kritērijs ir jautrība un kopā būšana, 

nevis konkurence. 

Skrējiena dalībnieki: 

Visi interesenti – gan individuāli, gan 

komandas. Dalībnieku vecums un 

skaits komandā neierobežots. Skrējiena 

dalībnieki atbild par savu un skatītāju 

drošību skrējiena laikā. 

Skrējiena noteikumi: 

Skrējienā piedalās dalībnieki, ģērbti 

svrīpainā apģērbā (Jūrnieku stilā); 

skrējiena dalībnieki var izmantot dažāda 

veida atribūtus, kas paspilgtina vizuālo 

izskatu; 

skrējienā drīkst piedalīties dalībnieki, 

kuri veikuši reģistrāciju; 

skrējiena dalībnieki iegūs pirmā «Jautrā 

Jūrnieku skrējiena» dalībnieka goda 

nosaukumu un balvas par piedalīšanos. 

Jautrā Jūrnieku skrējiena programma: 

14.30 pulcēšanās un reģistrācija 

Auniņparka estrādē; 

15.00 Jautrais Jūrnieku skrējiens – 

Auniņparka estrāde – Saieta nams (pa 

Jūras ielu). 

Kontakti: Engures kultūras nams, 

Jūras iela 85, Engure, tālrunis 63180947, 

26148381(Vita) vai 29515512 (Baiba), 

e-pasts: 

baiba.dorne@enguresnovads.lv 

SVEICAM ENGURES 

PAGASTA ZVEJNIEKUS! 

Zvejnieciņš gudrs vīrs, 

Tas mācēja laivu griezt: 

Ar vējiņu, pret vējiņu, 

Pa viļņiem vizināt. 

(latv.t.dz.) 

Gaidāmajos Jūras svētkos sveicam Engures pagasta zevejniekus, 

kas reģistrēti Engures pagasta pārvaldē. 

Individuālos uzņēmumus: 

• IK Mazā Kaija – kolektīvam 

(Bērzciems) 

• IK Ilgvaru Španku un kolektīvu 

(Bērzciems) 

• IK Oskaru Celkartu un kolektīu 

(Bērzciems) 

• IK Ivars C kolektīvu (Bērzciems) 

• IK Maiguru Zīli un kolektīvu 

(Bērzciems) 

• IK Zigmundu C un kolektīvu 

(Bērzciems) 

• IK Arturu Ozoliņu un 

kolektīvu(Engure) 

• Aivaru Adamoviču (Bērzciems) 

• Arti Adamoviču (Bērzciems) 

• Gunāru Freibergu (Bērzciems) 

• Normundu Skudru (Bērzciems) 

• Maiguru Zīli (Bērzciems) 

• Albertu Španku (Bērzciems) 

• Albertu Frīdenbergu (Bērzciems) 

• Vilni Štālu (Abragciems) 

• Lidiju Štālu (Abragciems) 

• Gari Gorčakovu-Bargo 

(Abragciems) 

• Zoju Gorčakovu - 

Bargo(Abragciems) 

• Albertu Broku Bruču 

(Abragciems) 

• Dzintaru Venterzuti 

(Abragciems) 

• Dzidru Venterzuti (Abragciems) 

• Uldi Bilmaieru (Engure) 

• Gunti Kalēju (Engure) 

• Voldemāru Roni (Engure) 

• Arni Kraukli (Engure) 

• Valēriju Razdobrējevu (Engure) 

• Aldoni Raginski (Engure) 

Zvejniekus: 

• IK Oskars un Co kolektīvu 

(Engure) 

• IK Sniedzes kolektīvu 

(Engure) 

• ZS Lucītis kolektīvu 

(Engure) 

• IU Nemo Z kolektīvu 

(Engure) 

• SIA Branga kolektīvu 

(Ķesterciems) 

• IU Stubiņš kolektīvu 

(Klapkalnciems) 

• ZS Lielā Zivs kolektīvu 

• Hariju Priedi (Engure) 

• Ivaru Štālu (Engure) 

• Māri Štālu (Engure) 

• Pēteri Freimani (Ķesterciems) 

• Laimoni Zanderu (Ķesterciems) 

• Maigoni Lasmani (Ķesterciems) 

• Andri Kalnozolu (Ķesterciems) 

• Jāni Ūzi (Plieņciems) 

• Mārtiņu Krauliņu (Plieņciems) 

• Albertu Veršbilovski 

(Plieņciems) 

• Andri Rimšu (Apšuciems) 

• Juri Braunu (Apšuciems) 

• Gati Braunu (Apšuciems) 

• Ritu Braunu (Apšuciems) 

• Daci Granovsku (Apšuciems) 

• Frici Granovski (Apšuciems) 

• Armīnu Kalnbaļķīti (Apšuciems) 

• Valdemāru Tuņu (Apšuciems) 

• Edmundu Priedi (Klapkalnciems) 

• Jāni Meņģelsonu (Klapkalnciems) 

Lai jūra labvēlīga un veiksme darbā visiem, kam tuva jūra! 

Engures pagasta pārvalde un Engures kultūras nams 

VASARA, jūRA, SAULe UN VĒjŠ… 

Vasara atnākusi lieliem 

soļiem un bez pavasara… 

Un tepat pie durvīm 

jau pilnbrieds- Līgo un 

Jāņi. Kā saka engurnieki- vēl tikai 

„Zvejnieksvētki” un vasara cauri... 

Lai silto laiku izbaudītu no sirds un 

vasara tik ātri nebeigtos, kultūras namā 

domājam un strādājam pie dažādām 

vasaras izklaidēm saviem iedzīvotājiem. 

Līgo svētkos skatījāmies Engures 

vidusskolas skolēnu iestudēto Rūdolfa 

Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos” 

ar pirmo mūsu vidējās paaudzes deju 

kolektīva uzstāšanos. Lai kuplāk un 

svinīgāk visiem kopā! Kūrām Jāņuguni 

Auniņparkā tam paredzētajā vietā. Tā 

teikt- svinējām VASARU! 

Jā, Jūras svētki ir mūsu pagasta 

centrālais notikums vasarā, un to 

programmu esam centušās sagatavot tā, 

lai apmierinātas tiktu dažādu paaudžu 

intereses. Svētku norises programmu 

varat iepazīt šajā laikrakstā un www. 

draugiem.lv Engures kultūras nama 

lapā. Savus priekšnesumus atrādīs visi 

Engures kultūras namā 

darbojas zumbas dejas 

(dzīvespriecīgas dejas 

un fitnesa apvienojums 

Latīņamerikāņu mūzikas ritmos) un 

jogas interešu grupas, kuras vada Rima 

Mortuļeva. Šogad dalībniecēm radās 

interesanta ideja sezonas noslēgumam 

– sievišķīgs velobrauciens. 

3.jūnija vakarā sievietes, ģērbušās 

puķainās un krāšņās kleitās ar 

izgreznotiem velosipēdiem, pulcējās 

kultūras nama mākslinieciskie kolektīvi 

un ar zvejas laivu solījās ierasties arī 

pats Neptūns. Un nu jau biežs viesis 

pie mums ir amatieru čempionāta mini 

futbola „Mītavas kauss” posms. Šogad 

vairāk izklaižu ir arī bērniem. Mūsu 

svētki reizē ar futbola fanu klaigām- 

dzirdami arī tiešajā radio SWH ēterā. 

10.augustā ieplānoti ikgadējie 

Engures svētki. Šogad, izvēloties 

datumu, ņēmām vērā citus augustā 

notiekošajos pasākumus, lai ar sporta un 

kultūras aktivitātēm neaizēnotu citus 

notikumus. Apbalvošanas koncertā 

savus priekšnesumus sniegs Latvijā 

aktīvi muzicējošie engurnieki, kā arī 

ieplānots grupas „Credo” koncerts. Par 

balvām, kā parasti, rūpēsies aktīvie 

sponsori, engurnieki, kuriem tuvs ir 

sports, kultūra un dzimtais ciems. Un, 

protams, naktī zaļumballe. 

31.augustā plānojam piedalīties 

Baltijā un Skandināvijā tik populārajā 

Senās uguns naktī ar savu ugunskuru 

jūras krastā, ar dziesmām un vienotu 

kopā būšanu, baudot vēl pēdējās siltās 

pie Engures kultūras nama, lai 

visas kopā dotos velobraucienā uz 

Abragciema kempingu. Galapunktā 

velobrauciena dalībnieces sagaidīja 

neliels pārsteigums – mēs, kultūras 

nama darbinieces, bijām sagatavojušas 

dažus pārbaudījumus, kurus izpildot, 

dāmas guva pozitīvas emocijas. Kad 

pārbaudījumi bija izpildīti, kempinga 

darbiniece izveda mūs nelielā ekskursijā 

pa kempinga teritoriju, iepazīstinot ar 

tā darbību. Prieks, ka ir tik skaistas un 

KULTŪRA 

vasaras naktis. Katru gadu augusta 

pēdējās sestdienā apkārt Baltijas jūrai 

sapulcējas daudzi tūkstoši cilvēku, lai 

svinētu šo mirkli un atminētos savu 

senču kurtās ugunis. 

Papildus pasākumiem mēs dodamies 

arī uz Dziesmu svētkiem! Jauniešu deju 

kolektīvs ir godam nopelnījis vietu 

dejot starp labākajiem kolektīviem 

XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un 

XV Deju svētkos Rīgā. Mums jārūpējas 

par viņu labsajūtu un sadzīvi nedēļas 

garumā no 1.līdz 7.jūlijam. 28.jūnijā 

pl.20.00 piedalīsimies arī Dziesmu 

svētku ieskaņu koncertā Tukumā. 

30.jūnijā pie Engures kultūras nama 

būs svinīgā Dziesmu svētku karoga 

pacelšana un mūsu jauniešu deju 

kolektīva un Engures mūzikas un 

mākslas skolas koklētāju ansambļa 

pavadīšana uz Dziesmu svētkiem. 

Gaidīsim savus atbalstītājus! 

Paralēli izklaidēm pie mums kultūras 

namā sparīgi rit arī saimnieciskie darbi. 


SezONAS NOSLĒgUMā – SieViŠķĪgS VeLOBRAUcieNS 

sakoptas vietas, kur baudīt jūru, sauli 

un dabu! Pasākumam skaistu punktu 

pielika garšīga kūka un jautra foto 

sesija. 

Kārtējā sezona ir noslēgusies 

uz pozitīvas nots. Gaidām jaunas 

dalībnieces arī nākamajā sezonā! Lai 

silta un aktīva vasara! 

Vita Multiņa, 

Engures kultūras nama 

Mākslinieciskās daļas 

vadītāja



PROJEKTI 

Engures novada dome, kā viens 

no sadarbības partneriem, 

piedalās Eiropas Savienības 

struktūrfondu 3.mērķa 

“Eiropas teritoriālā sadarbība” 

programmas projekts ESTLAT 

projekta realizācijā: “Piekrastes un 

jūras teritoriālā plānošana Pērnavas 

līcī Igaunijā un Latvijas piekrastes 

pašvaldībās”. Projekta ietvaros 

plānots stiprināt piekrasti no vēja un 

ūdens erozijas trijos Engures novada 

ciemos – Bigauņciemā, Lapmežciemā 

un Plieņciemā, veicot kārklu pinumus 

un kārklu stādījumus. Minētie darbi 

notiek sadarbībā un konsultējoties 

ar dabas ekspertiem, „Natura 2000 

teritoriju nacionālā aizsardzības un 

apsaimniekošanas programmas” 

ietvaros un Natura 2000 teritorijās. 

Projektā gūtie rezultāti tiks 

izmantoti valsts piejūras teritoriju 

apsaimniekošanas vadlīniju izstrādei. 

No 1. maija līdz 15. jūnijam tiek veikti 

kārklu stādījumi Bigauņciema teritorijā. 

Šogad tiks daļēji veikts projektā 

paredzamais apjoms Lapmežciema 

pagastā – tiks veidoti kārklu stādījumi 

aptuveni 260 metru garumā un 0,7 m 

platumā. Rudenī tiks izvērtēti rezultāti 

– jauno stādījumu iesakņošanās - un 

nākamā gada pavasarī plānots turpināt 

un pabeigt projektā paredzamo 

apjomu. Stādi tiek sagatavoti no tuvumā 

esošajiem pāraugušajiem kārkliem, tos 

samazinot un atstājot 0,6 m augstumā, jo 

esošie vecie kārkli ir tik pārauguši, ka jau 

sen vairs neveic savu sākotnējo funkciju 

- krasta un kāpas aizsardzību no jūras 

EKSKURSIJAS 

Par tradīciju kļuvuši Engures 

bibliotēkas organizētie 

braucieni uz ikgadējiem 

Grāmatu svētkiem rudenī 

un ekskursija uz tuvākajiem mūspuses 

muzejiem pavasarī. 

Šogad, ne pārāk karstā jūnija dienā, 

devāmies izzināt Džūkstes pasaku 

muzeju, Durbes pili un nolēmām arī 

paviesoties Zaigas Melnes keramikas 

darbnīcā, lai paši savām acīm redzētu 

un varbūt pat pamēģinātu, kā no 

māla var izveidot kaut ko skaistu. 

Vispirms šoferītis Guntis mūs 

aizvizināja uz Džūksti, lai daudzi 

no mums pirmo reizi skatītu vietu, 

kur dzīvojis un darbojies skolotājs, 

rakstnieks, pasaku un teiku krājējs 

UzSākTA PiekRASTeS STiPRiNāŠANA 

Stiprināšanas darbus veic ar kārklu stādījumiem 

un vēja erozijas. Tātad, projekta rezultātā 

būs dubults ieguvums, jo šajā posmā tiks 

gan izveidota jauna kārklu stādījumu 

rinda, gan arī atjaunoti vecie stādījumi. 

„Natura 2000 teritoriju nacionālā 

aizsardzības un apsaimniekošanas 

programmas” eksperte, LU Bioloģijas 

fakultātes docente Brigita Laime 

komentē šo situāciju: „Sākot darbus 

Bigauņciemā 2013. gada maijā, stādu 

materiāls tika iegūts, apzāģējot veco 

kārklu krūmus meža tuvumā. Rezultātā 

iegūts gan stādāmais materiāls, gan 

veikts darbs veco stādījumu atjaunošanā. 

Paredzams, ka apzāģētie kārkli dzīs 

atvases, veidosies jauni stumbri, kuri 

jau pie zemes lapos un tādā veidā radīs 

spēcīgāku dabisko barjeru. Vienlaicīgi 

atsedzas vecās priedes un pieaug 

piekrastes ainaviskums. Paredzams, 

ka iesakņosies arī daļa no iestādītajiem 

kārkliem. Tie varētu radīt ne tikai 

un pētnieks Anss Lerhis-Puškaitis, 

kurš dēvēts arī par Pasaku tēvu. 

Muzejs atrodas bijušajā Lancenieku 

skolas ēkā, kurā mūs, jau ārdurvīs 

stāvot, sagaidīja smaidīgā muzeja 

saimniece Daiga, un ekskursija 

varēja sākties. 

Šoreiz tā tāda vienkārša muzeja 

izstaigāšana, jo bija jāatbild uz dažādiem 

gides uzdotajiem āķīgajiem jautājumiem, 

noskatījāmies multiplikācijas filmu 

par Kurbadu, un, izstaigājuši muzeja 

ekspozīciju ēkas otrajā stāvā, atkal 

iejutāmies skatītāju un aktieru lomās, 

jo nu mums bija jādarbojas pašiem. 

Drosmīgākie apņēmās lomās parādīt 

leļļu teātra izrādi. Viņiem sanāca tik labi, 

ka jaunizceptie aktieri saņēma pārējo 

patvērumu augiem un dzīvniekiem, bet 

arī aizvēju atpūtniekiem.” 

Plieņciemā šogad no 1. jūlija līdz 1. 

augustam tiks izveidots kārklu pinuma 

žogs 300 m garumā un 0,5 m augstumā, 

kas aizsargās un stiprinās Balto kāpu. 

Projekta otro aktivitāti - kārklu 

stādījumus - plānots realizēt 2014. 

gada pavasarī, izvērtējot Lapmežciema 

pagasta pieredzi - stādījumus 

Bigauņciemā. 

izziNOŠA ekSkURSijA 

Vaiva Ostrovska, 

Lapamežciema pagasta 

pārvaldes 

Projektu vadītāja 

Velgas Melnes keramikas darbnīcā 

Durbes pilī 

→ 

→ 

Šogad jūnijā aprit apaļi 20 gadi 

kopš SIA Liedags dibināšanas. 

Ja pasaules mērogā tas ir 

neievērojams vecums, tad 

Latvijā uzņēmumus, kas izturējuši šos 

pārmaiņu laikus, droši varētu saukt par 

veterāniem. 

MAZLIET NO VĒSTURES 

Faktiski SIA Liedags tika dibināts 

jau 1993.gada 14.maijā, bet par tā 

dzimšanas dienu uzskatām reģistrācijas 

brīdi Uzņēmumu reģistrā – 1993. 

gada 3.jūnijā. Ražošanu uzņēmums 

uzsāka Lapmežciema preservu cehā, ko 

dibinātāji par pajām atdalīja no zvejnieku 

paju sabiedrības „Selga”. 

Šajās telpās iepriekš atradās valsts 

uzņēmums „Latvijas zivju rūpniecības 

inženieru centrs Liedags”, no kura arī ir 

pārņemts skaistais nosaukums „Liedags”. 

SIA Liedags stūri droši turēja Skaidrīte 

Apsīte, kura vadīja uzņēmumu vairāk 

nekā 18 gadu. 

Jau no paša sākuma uzņēmuma 

darbības virziens bija zivju preservu 

ražošana, kas turpinās arī šobrīd. Šo gadu 

laikā ir ražoti produkti gan no zušiem, 

gan lašiem, kalmāriem, garnelēm, 

skumbrijām, jūras kāpostiem u.c. Tomēr 

pamatā visos laikos izejvielas ir bijušas 

reņģes, brētliņas un siļķes. 

Var tikai apbrīnot uzņēmuma 

ilggadējās tehnoloģes Aijas Duntavas 

izdomu un zināšanas jaunu produktu 

radīšanā. Esam apkopojuši iepriekš 

ražoto produktu fotogrāfijas un etiķetes, 

kuras skatot siekalas saskrien mutē – siļķu 

filejas gabaliņi saldā garšvielu marinādē, 

LieDAgAM 20! 

vētrainos aplausus. 

Tālāk ceļš mūs veda uz daudz lielāku un iespaidīgāku 

pili jeb muižu, kas uzskatāma par vienu no Kurzemes 

klasicisma arhitektūras pērlēm. Durbes pils ir vienīgā no 

agrākajām Latvijas muižu kungu mājām, kur atjaunots 

19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma interjers un 

radīts priekšstats par vācbaltu kultūru. Pils uzbūvēta jau 

1671.gadā un vairākkārt pārbūvēta. Pašreizējo izskatu 

pils ieguvusi pēc arhitekta J. G. Ā. Berlica projektētajām 

pārbūvēm. Gides vadīti izstaigājām plašās pils telpas, 

uzzinot daudz interesanta par tajās redzamajiem interjera 

priekšmetiem un to īpašniekiem. Nokāpām pat ēkas 

pagrabstāvā, kur vecas metāla vītņu kāpnes noved virtuvē. 

Bijušā pārtikas pacēlāja vietā tagad ierīkots moderns ēdienu 

lifts. Plašā plīts ar siltumkrāsni vairākos līmeņos nākusi no 

Benjamiņu nama Rīgā. Interesants ir apmēram 100 gadu 

senais aukstumskapis no koka, atgādinot, ka laikmetīgā 

tehnoloģija vispirms parādījās kungu mājās. Ekskursija 

noslēdzās pils otrā stāva izstāžu zālēs, apskatot tur izliktās 

dažādās kultūrvēstures izstādes par muižu tēmām. 

SIA Liedags kolektīvs pelnītā atpūtā Rundāles pilī 

kūpināts zutis vakuumā, reņģu liemeņi 

dārzeņu mērcē, kūpināta laša šķēlītes eļļā 

un vēl un vēl.... 

ŠODIEN 

Uzņēmuma mītne ir Lapmežciemā, 

bet ražotne atrodas Ķemeros. Izmantojot 

Eiropas Zivsaimniecības fondu atbalstu, 

plānojam atkal pārcelties uz „dzimteni” 

– Lapmežciemu. Uzņēmuma kolektīvs 

strādās tā, lai plāni piepildītos un Engures 

novads varētu lepoties ar vēl vienu 

ražotni, darbavietām un sakārtotu vidi. 

Atzīmējot 20 gadu jubileju, rīkojam 

akcijas tirdzniecības vietās; sadarbībā ar 

žurnālu „Ieva” notiek recepšu konkurss, 

kurā aicinām piedalīties arī visus Engures 

UZŅĒMUMS 

Ziņu lasītājus; uzņēmuma kolektīvs devās 

ekskursijā uz Rundāles pili un sarīkoja 

nelielu svinēšanu brīvdabā Jelgavā. Īpaši 

pateicāmies uzņēmuma darbiniekiem, 

kuri strādā SIA Liedags kopš dibināšanas 

– Rutai Piķei, Gitai Strupei, Andrim 

Lediņam, Gaidim Zuļķim, Dacei Kadiķei, 

izsniedzot atzinības rakstus. 

Paldies mūsu pircējiem, jo, pateicoties 

Jums, uzņēmums pastāv un pastāvēs! 

Vēlu visiem SIA Liedags darbiniekiem 

saticību ģimenē, izturību ikdienā un 

dzīvesprieku darbā! 

Gints Kellers, 

SIA Liedags valdes 

priekšsēdētājs 

Savukārt pilnīgi citu akcentu mūsu ekskursijai deva 

viesošanās pie daudziem engurniekiem pazīstamas 

mākslinieces, kura strādā arī Engures mūzikas un mākslas 

skolā, keramiķes Velgas Melnes viņas darbnīcā turpat 

Durbes pils saimniecības ēkā. Iepazināmies ar māla trauku 

tapšanu. Jāpiebilst, ka māls vislabprātāk atsaucās tieši 

Velgas rokām, pavisam mazā brītiņā topot par skaistu vāzi. 

Arī mēs paši varējām padarboties ar mālu, protams, tikai 

tie, kuri nebaidījās nosmērēt rokas. Uzzinājām daudzus 

knifiņus gan māla trauku darināšanā, gan glazēšanā, gan 

apdedzināšanas procesā. Tepat varējām iegādāties arī kādu 

jauku, oriģinālu suvenīru. 

Guvuši daudz jaunu iespaidu, devāmies mājup. Par to, ka 

šādi izglītojoši braucieni vajadzīgi, pārliecinājos, dzirdot 

ārā kāpēju uzdoto jautājumu „Bet kur mēs brauksim 

nākamreiz?” 

Indra Gīle, 

Engures bibliotēkas vadītāja




Iegādājāmies jaunu ekrānu, pabeidzām ventilācijas 

ierīkošanu lielajā zālē, procesā ir darbs pie skaņu aparatūras 

iegādes. Pie kultūras nama sadarbībā ar ainavu arhitektu 

iesākts darbs pie skvēra veidošanas, kuru plānots pabeigt 

nākamajā vasarā. Š.g. 30.maija Mākslas dienās jau tika 

izvietoti un apgleznoti topošā skvēra pirmie elementi- četri 

Saulainā 13.jūnija rītā 

Engures pagasta seniori, 

gides Annas Remeses vadīti, 

devās ekskursijā uz Jēkabpili 

un Līvāniem. 

Turp braucot iepazinām mazāk 

zināmo likteņupes Daugavas kreiso 

krastu. Izbraucām cauri Jaunjelgavai, 

bet diemžēl ielu remonta dēļ 

nevarējām apskatīties skaisto, par 

Eiropas projektu naudu izveidoto, 2 

km garo promenādi Daugavas krastā. 

Devāmies uz Staburaga pagastu, 

apskatījām atjaunoto Staburaga Saieta 

namu, sakopto Vīgantes parku ar 

„Staburaga bērniem” Janču un Marču, 

appludinātā Staburaga piemiņas 

vietu – skulpturālo veidojumu „Dieva 

auss”, rakstnieku pārim V. Kaijakam 

un M.Svīrei selekcionāra J.Vasarieša 

SPORTS 

Satikt „Prāta vētras” mūziķi 

Kasparu Rogu pie mums, 

Engurē, ir kļuvis par pavisam 

ierastu lietu - viņš jau vairākus 

gadus ir engurnieks. Tieši Kaspara 

ideja ir minifutbola turnīra „Mītava 

Open 2013” Zemgales posma norise 

vasarās Engurē. Mēs parunājām par 

futbolu, par „Mītava Open 2013” un 

vienkārši par Enguri. 

Saki, Kaspar, kā un kāpēc radās 

ideja par futbola turnīru? 

- Radās pirms 5 gadiem- 2009. 

gadā. „Prāta vētrai” ir tikai viens 

sporta veids, kuru piekopj visi tās 

dalībnieki – tas ir futbols. Ir sporta 

veidi, ar kuriem nodarbojas katrs 

individuāli, taču futbols ir vienojošais 

faktors. Futbols kā spēle un sporta 

veids ir tik demokrātisks, ka tam 

nevajag speciālu inventāru, principā 

nevajag neko. Vajag tikai bumbu, 

kuru dažkārt var aizlienēt vai uztaisīt 

no kaut vai plastmasas pudeles. Vēl 

vajag vārtus, kur savukārt lieti noder 

kedas vai krēsli. To visu mēs tik labi 

zinām, jo, atrodoties pārbraucienos 

vai tūrēs, itin bieži tieši tā arī 

eNgUReS SeNiORi ekSkURSijā 

dāvināto dienliliju stādījumus un 

Latvijas prezidentu iestādīto ozoliņu 

audzi. Turpinājām ceļu uz Jēkabpili, 

apmeklējām seno Svētā Nikolaja 

Brīnumdarītāja vīriešu klostera 

dievnamu, kurā atrodas brīnumdarošās 

Jakobštates Dievmātes atjaunotā ikona. 

Tālāk ceļs veda pāri Daugavai 

uz Krustpils pili. Muzeja gide 

iepazīstināja ar interesanto pils 

vēsturi. 19.gs. sākumā pils piederēja 

Nikolausam X fon Korfam - Kurzemes 

muižniecības maršalam, bet 19.gs. 

2.pusē - Nikolausam XII. 1921.gadā 

pili nodeva Latvijas Aizsardzības 

ministrijas vajadzībām. Pēc II pasaules 

kara līdz 1993.g. pilī atradās padomju 

armijas daļas un noliktavas. Kopš 

1996.g. pili apsaimnieko Jēkabpils 

Vēstures muzejs. 

akmeņi, kas vērsti pret katru debespusi. Taps laukums, taps 

taciņas ar soliņiem un citiem skaistiem elementiem. 

Lai mums un Jums izdodas! 

Novēlot skaistu vasaru 

un brīnišķīgu ceļu uz sakoptu Enguri, 

Engures kultūras nama vadītāja 

Baiba Dorne 

Līvānos apmeklējām Latgales 

mākslas un amatniecības centru, 

iepazināmies ar ekspoziciju 

„Amatnieki Latgalē” un Līvānu stikla 

muzeju. 

Un tad mazs relaksācijas mirklis – ar 

prāmi turp un atpakaļ pāri Daugavai. 

Atceļā devāmies pa Daugavas labo 

krastu, piestājām pie „Liepkalnu” 

maizes ceptuves, priecājāmies par 

tās skaisto apkārtni un iegādājāmies 

ciemakukuli mājiniekiem. 

Paldies pašvaldībai par finansiālo 

atbalstu transportam un šoferim 

Mārim Zaļumam par labo 

komunikāciju un atsaucību. 

Māra Švāģere 

PAR „MĪTAVA OPeN 2013”, eNgURi… 

darām – pielāgojam dažādas lietas 

šai spēlei. Arī starp koncertiem 

un mēģinājumos, kamēr jāgaida 

aparatūras sagatavošana un pārējie 

darbi, spēlējot futbolu, mēs pavadām 

brīvo laiku. Un tā tas ir jau vismaz 

desmit gadus, kopš „Prāta vētras” 

pirmsākumiem. Loģiski, ka kaut kādā 

brīdī, šādi te braukājot, un īpaši tad, 

kad mums bija lielās tūres te, Latvijā, 

radās ideja- kāpēc gan neuztaisīt 

čempionātu tieši amatieriem pa visu 

Latviju? Bet tieši amatieriem, jo ir 

pirmās līgas, ir profesionālā virslīga 

un tā tālāk- kas tik nav futbolā! 

Taču viss ir domāts cilvēkiem, kas 

ar to nodarbojas nopietni, trenējas 

un ir profesionāļi. Mēs gribējām, 

lai šis būtu tāds turnīrs, kas domāts 

tādiem sētas puikām, pie kādiem 

mēs piedēvējam arī sevi. Nu un tā tas 

radās! Spēle notiek pa pus laukumu, jo 

arī sētā nekad nevar savākt tik daudz 

cilvēku, lai varētu spēlēt pa lielo 

laukumu 11 pret 11. Mums prieks, ka 

čempionāts pa šiem gadiem iekarojis 

tādu atsaucību, un es domāju, ka šis 

gads nebūs izņēmums! 

Kāpēc izvēlējies par mājvietu tieši 

Enguri? 

- Engure tāpēc, ka nu jau šīs ir 

arī manas mājas. Mums ir kolosāls 

stadions, kuru uz „Mītavu” un citiem 

svētkiem jo sevišķi sakopj, turklāt 

stadions atbilst visiem Mītavas 

turnīra kritērijiem. Nav ne mazākā 

iemesla, lai viens no turnīra posmiem 

nenotiktu šeit - kas var būt labāks, 

kā nospēlēt futbolu un pēc tam aiziet 

jūrā nopeldēties? Arī pagājušā gada 

apmeklētības rādītājs – 23 komandas 

– mūs pilnībā apmierina. Posms bija 

pilns. 

Vēl šeit, Engurē, ir osta, un man 

patīk arī burāšana. Trīs sezonas man 

nav sanācis ar to reāli nodarboties, 

bet ir skaidrs, ka es pie tā noteikti 

atgriezīšos. Osta nozīmē to, ka no 

šejienes var startēt ar jahtām, tās 

var šeit parkot. Un, cik es zinu, 

tad nākotnes plānā ir būvēt jahtu 

piestātni, kas mani ļoti iepriecina. 

Man arī ļoti patīk, ka tagad ir 

atjaunotas burāšanas nodarbības 

bērniem un jauniešiem Ģirta vadībā, 

jo savulaik, kad es tikko ienācu Engurē, 

man likās, ka tas vienkārši nav pareizi, 

ka šādā vietā cilvēki nenodarbojas 

ar burāšanu. Šeit tam ir pilnīgi visi 

apstākļi! Pabraucot tālāk, kaut vai 

līdz Bērzciemam, vairs ar jahtu 

nevar piebraukt. Mums te ir ideāli, 

infrastruktūra faktiski ir gatava, tā 

tikai nedaudz jāuzlabo, kas arī tikšot 

darīts, – un par to man liels prieks. 

Sauksim Enguri par pilsētciematu vai 

lielpilsētu (smejas) - viss ir kārtībā. Es 

Seši mazi futbolisti- mūsu 

Engures 2004./2005. gadā 

dzimušie puikas - kopā ar 

savām mammām nu jau ilgāku 

laiku katru dienu brauc uz Tukumu, 

lai futbola klubā „Tukums” trenētos 

savu iemīļoto spēli. Spēlējot dažādos 

turnīros, izbraukāta puse Latvijas un 

sakrātas ne mazums spožas medaļas. 

Kaspars Kronbergs, Gustavs Dornis, 

Markuss Ķīsis, Ernests Gūtmanis, 

Krišs Liepiņš un Kristians Riekstiņš 

kopā ar saviem komandas biedriem, 

tukumniekiem, 22. jūnijā, pirmsjāņu 

dienā, Engures stadionā trenējās kopā 

ar diviem Latvijas izlases futbolistiem- 

Kasparu Gorkšu un Māri Verpakovski. 

Pēc treniņa abi futbolisti kopā ar puikām 

spēlēja futbolu ar Engures jauniešiem. 

Sadarbībā ar sporta entuziastiem 

mums veiksmīgi izdevās noorganizēt šo 

pasākumu un saņemt atbildes no abiem 

futbolistiem uz dažiem jautājumiem. 

Kā Jūs sākāt spēlēt futbolu – vai tā 

bija pašu izvēle vai vecāku? 

Māris: Mans tētis spēlēja futbolu 

Liepājas komandā, un tā sanāca, ka 

vienmēr gribēju iet līdzi uz treniņiem 

un spēlēm. Tā viss notika pats par 

sevi, automātiski. Principā es neko citu 

neredzēju, kā futbolu. 

Kaspars: Arī mani ievirzīja tieši tēvs. 

Viņš gan pats nespēlēja, bet bija futbola 

fanātiķis. Bez pārlieka uzbāzīguma 

virzīja mani un ieaudzināja mīlestību 

pret futbolu. Man vienmēr apkārt viss 

bija par futbolu, skatījāmies avīzes un 

žurnālus par futbolu, bet nekad viņš 

neteica, ka man jābūt futbolistam. 

Vai Jūs izjūtat, ka mazie futbolisti 

Jūs uztver kā savas autoritātes un 

apbrīno? 

Kaspars: Jā, ir arī nākuši klāt un 

teikuši labus vārdus. Tas ir saprotams, 

jo, kad mēs bijām mazi, mums arī bija 

savi elki un paraugi, uz ko tiekties, uz 

ko skatīties… Un tas ir ļoti labi, ja ar 

šiem cilvēkiem, savām autoritātēm, vari 

redzu - šī vieta attīstās. Man šķiet - arī 

ar vadību viss ir kārtībā. Ir jākomunicē 

ar Engures vadītājiem, jo viņi ir tik ļoti 

pieejami. Jūs nevienu mēru nevarat 

tik vienkārši apmeklēt kā Kalnozola 

kungu. Ja Jums ir kādi jautājumi, 

vienkārši zvaniet un izsakiet. Es esmu 

vairāk nekā priecīgs, ka šeit ir tieši tā, 

nevis, kā piemēram, lielās pilsētās, 

kur jāstāv garās rindās pie vadības uz 

pieņemšanu, cerībā, ka pēc pusotra 

FUTBOLA DieNA eNgURĒ 

Kopā ar Latvijas futbola zvaigznēm Kasparu Gorkšu (centrā) un Māri Verpakovski (pa labi) 

tikties klātienē! 

Vai tāpēc Jūs atbalstījāt šī treniņa 

ideju, ka atceraties, kā pašiem bija 

bērnībā? 

Māris: Tieši tā! 

Kāda saikne Jums ir ar Enguri? 

Māris: Mēs braucām ciemos pie 

Kaspara Rogas, tad iepazināmies arī 

ar Ediju Zanderu, kurš mums vienmēr 

sola zivis (smejas). Ļoti patīk Engures 

jūra un miers. Patīk vietējie cilvēki. Šeit 

varam atvilkt elpu sava atvaļinājuma 

laikā. 

Kaspars: Jā, mums ir izveidojusies 

tāda draugu grupa; kopā vienmēr 

braucam un izbaudām Engures 

jaukumus! 

Sporta entuziastu domu lidojumos 

mums radās ideja, ka sadarbībā ar 

Jums šādu Engures futbola dienu 

varētu sarīkot katru vasaru… 

Kaspars: Ja ir veids, kā mēs varam 

vairāk pievērst bērnus futbolam un 

motivēt, tad kāpēc gan nē? Mēs noteikti 

to atbalstītu. Mums ar Māri futbols 

gada tiksiet klāt, lai pateiktu, ka Jūsu 

ielā ir izdegusi spuldze… 

Nedaudz vienīgi man sāp ostas 

liktenis un moli, kurus vajadzētu 

sakopt. Drīz osta būs tā piedzīta pilna 

ar smiltīm, ka ne kuģi, ne jahtas ar 

lielāku iegrimi netiks iekšā. Par to man 

tiešām sāp sirds… 

Ar Kasparu Rogu 

sarunājās Baiba Dorne 

ir ļoti daudz devis, un šādā veidā mēs 

varam dot arī atpakaļ. 

Māris: Pēc treniņa ar mazajiem 

puikām kopā ar Engures futbolistiem 

spēlējām pret Engures jauniešiem, kas 

cīnījās uz goda - bija, ko skriet (smejas); 

uzslavas pelnījis arī Edijs par spēles 

organizēšanu. Tāpēc lieciet mūsu „JĀ!”, 

jo noteikti varam vēl kādu dienu veltīt 

futbolam Engurē! 

Kaspars: Šodienas spēle jauniešiem 

bija papildus motivācija un stimuls, arī 

skatītāju bija daudz… 

Par nākotnes plāniem - cik ilgi 

plānojat spēlēt futbolu? 

Māris: Tas ir ļoti individuāli, un to 

lielā mērā ietekmē arī gūtās traumas. 

Gribēšana var būt, bet var gadīties, ka 

vairs nebūs piedāvājuma. Tas atkarīgs 

no pašiem… 

Sakot paldies par atbalstu 

mūsu futbolistiem, 

ar Kasparu Gorkšu un 

Māri Verpakovski 

sarunājās Baiba Dorne



zVieDRU UN kAzAhU STUDeNTi SMeļAS 

DzĪVeS gUDRĪBAS eNgUReS NOVADā 

Latvijā no 27- 29. maijam 

viesojās zviedru studenti, 

kas studē lauksaimniecību 

akadēmiķu vidū slavenajā 

Upsalas Universitātē (netālu no 

Stokholmas). Par vienu no savām 

pieturvietām 28. datumā viņi bija 

izvēlējušies Engures novadu, jo šeit 

var iepazīties ar dzīvi jūras piekrastē. 

Vispirms zviedri Smārdes pamatskolā 

tika iepazīstināti ar prezentāciju 

par Engures novadu - novada īso 

vēsturi, ģeogrāfiju, simboliem, 

svētkiem, tradīcijām, infrastruktūru, 

uzņēmējdarbību un lauksaimniecību, 

kā arī ar vietējās dzīves specifiku. 

Prezentācijas noslēgumā lūdzām 

zviedriem uzrakstīt trīs lietas, ar ko 

viņiem asociējas Latvija. Visbiežāk 

sastopamā atbildes bija „jaukā Rīga”, 

„skaistā daba”, „krīze” (daži jaunieši 

minēja, ka krīzes pamatā ir zviedru 

bankas), kā arī atsevišķās atbildēs 

izskanēja atslēgvārdi „hokejs” un 

„padomju savienība”. 

Tālāk jaunieši devās uz Ķesterciema 

pusi. „Mūrnieku” mājās zviedrus 

iepazīstināja ar zvejniecību kā dzīves 

veidu piejūrā, demonstrējot zivju 

kūpināšanu gan videomateriālā ar 

etnogrāfiskām detaļām, gan reāli 

dzīvē. Viesi tika cienāti ar dažādām 

kūpinātām zivīm. 

Tika ieturēta pusdienu maltīte arī 

Engures zivju degustāciju kafejnīcā 

„Būda”. Zviedru jaunieši bija pārsteigti, 

cik daudzveidīgi var pagatavot zivis, 

smejoties piesaucot: „Fish, fish and fish” 

(angļu val. – zivis, zivis, zivis!). Tik 

daudz zivju vēl nebija baudīts! 

Pēc tam jaunieši viesojās Ragaciemā, 

zvejnieku mājās „Mauriņi”. Arī 

šeit jaunieši ieguva pārsteidzošu 

informāciju par zivsaimniecību kā 

Elvīra Forstrēma atklāj zivju 

kūpināšanas specif ku Ķesterciemā 

ģimenes uzņēmumu, tostarp zivju 

ieguvi un iepirkšanu, pārstrādi un 

tirdzniecību. SIA „Mauriņi-S” ir 

saņēmuši respektablo lauksaimniecības 

balvu „Sējējs”. 

Z v i e d r u 

delegācijas 

vadītājs Tomass 

Norbijs (kurš, 

starp citu, ikdienā 

darbojas arī 

valdē Zviedrijas 

l e ģ e n d ā r a j ā 

florbola klubā 

„Storvreta”) 

atzina, ka 

„Mauriņi” un 

„ M ū r n i e k i ” 

ir unikālas 

tūrisma vietas, 

un tās noteikti 

ir jāpiedāvā 

ārzemju tūristiem. 

Tā kā sporta veidi ar BMX velosipēdiem un 

skrituļdēliem ir samērā riskanti un bīstami, 

jāatceras, ka tiem, kuru bērni apmeklē rampas 

stadionā, vajadzētu nodrošināt viņus ar aizsardzības 

aprīkojumu – aizsargķiveri, elkoņu un ceļgalu sargiem. 

Aizsargi pasargās jūsu bērnus no traumām, kuras ekstrēmo 

sporta veidu piekritējiem ir diezgan viltīgas - piemēram, 

izmežģīta locītava. Vēl var lietot plaukstu aizsargus, kuru 

apakšpusē ir cieta plastmasa, kas pasargā delnu, bet virspusē - 

speciāls materiāls, kurā noslaucīt sviedrus. Šādā ietērpā pasargāta 

no izmežģīšanas ir arī plaukstas locītava, jo cimds ir piegulošs 

un stingrs. Elkoņiem domātais aizsargs ir no polsterējuma un 

JAUNIEŠI 

Interesanti, zviedru studentes Emma 

Vogela un Elvīra Forstrēma pēc studijām 

Zviedrijā plāno apgūt spāņu valodu, 

lai dotos uz Dienvidameriku palīdzēt 

sociāli vājākām valstīt. Līdzīga ideja 

bija arī vienīgajam puisim delegācijā 

Danielam Bareiram. Kopumā jaunieši 

bija pārsteigti par dzīvesveidu piejūrā, 

paužot apbrīnu, ka mūsdienās vēl tiek 

piekopts šāds dzīvesstils, un latvieši 

prot ar to lepoties. 

Jāatzīmē, 18. jūnijā Engures 

novadu un Engures novada Domi 

apmeklēja arī liela studentu grupa no 

Kazahstānas. Kazahu studenti kopā ar 

mācību spēkiem smēlēs pieredzi zemes 

ierīkošanas jautājumos. Engures novada 

Domes priekšsēdētāja Gundara Važas 

un zemes ierīkošanas speciālistes Evijas 

Liepiņas vadībā viesi ar prezentācijas 

palīdzību tika iepazīstināti arī kopējo 

situāciju Engures novadā, ikdienas 

darba niansēm, attīstības perspektīvām 

un virkni citiem viesus interesējušiem 

jautājumiem. 

Kristaps Zaļkalns 

Zemes ierīkošanas speciāliste Evija Liepiņa (ar karti) 

stāsta par profesijas specifku studentiem no Kazahstānas 

iNFORMācijA VecākieM UN BĒRNieM PAR SkeiTPARkU eNgURĒ! 

kritienus amortizē, padarot krietni mīkstākus un nesāpīgākus. 

Galvenā, protams, ir aizsargķivere, jo galvas traumas ir vienas 

no bīstamākajām. Par personas drošību, kura nav sasniegusi 

18 gadu vecumu, atbild šīs personas vecāki. Tāpēc, lūdzu, 

vecāki, skaidrojiet saviem bērniem par drošību un kārtību 

skeitparka teritorijā, lai tā netiktu piemētāta ar papīriem un 

tukšām pudelēm, un skeitparkā tiktu būtu kārtība. Atkritumu 

konteiners ir novietots turpat pie skrituļošanas konstrukcijām, 

un par kārtību ir jārūpējas pašiem apmeklētājiem. 

Atcerieties! Jo saudzīgāk izturēsieties pret skeitparku un tā 

apkārtni, jo ilgāk tas jums kalpos. 

Jolanta Kraukle 

SAISTOŠIE NOTEIKUMI NR.5 

2013.gada 19.februārī APSTIPRINĀTI 

ar Engures novada Domes 

2013. gada 19.februāra sēdes 

lēmumu (prot. Nr.2 p.3) 

Grozījumi saistošajos noteikumos Nr.13 „Engures novada teritorijas, namīpašumu uzturēšanas, saglabāšanas un 

sabiedriskās kārtības noteikumi” 

Izdoti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 4., 5. Un 6.punktu 

Izdarīt Engures novada domes saistošajos noteikumos Nr.13 „Engures novada teritorijas, namīpašumu uzturēšanas, 

saglabāšanas un sabiedriskās kārtības noteikumi” (turpmāk – saistošie noteikumi) šādus grozījumus: 

1. Papildināt saistošos noteikumus ar 76. 1 punktu un 76 .1 1., 76 .1 2.apakšpunktiem, izsakot šādā redakcijā: “76. 1 Par 

uzbraukšanu ar mehānisko transportlīdzekli uz ledus pašvaldības teritorijā esošās publiskās ūdenstilpēs”. 

76. 1 1. Par uzbraukšanu ar mehānisko transportlīdzekli uz ledus pašvaldības teritorijā esošās publiskās ūdenstilpēs, izņemot 

gadījumus, kad nepieciešams sniegt palīdzību vai apsaimniekot ūdenstilpi, kā arī publiska pasākuma ietvaros, ja tas saskaņots 

ar Engures novada domi vai attiecīgo pagasta pārvaldi un pasākuma organizators uzņemas atbildību par pasākuma norises 

drošību – uzliek naudas sodu fiziskām personām no Ls 50 līdz Ls 150, juridiskām personām no Ls 200 līdz Ls 300. 

76. 1 2. par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas – uzliek naudas 

sodu fiziskām personām no Ls 100 līdz Ls 200, juridiskām personām no Ls 250 līdz Ls 400.” 

Domes priekšsēdētājs 

G.Važa 

Grgozījumu saistošajos noteikumos Nr. 13 „Engures novada teritorijas, namīpašumu uzturēšanas, saglabāšanas un 

sabiedriskās kārtības noteikumi” paskaidrojuma raksts 

Paskaidrojuma 

raksta sadaļas 

1. Projekta 

nepieciešamības 

pamatojums 

2. Īss projekta satura 

izklāsts 

3. Informācija 

par plānoto 

projekta ietekmi uz 

pašvaldības budžetu 

4. Informācija par 

plānoto projekta 

ietekmi uz 

uzņēmējdarbības 

vidi pašvaldības 

teritorijā 


administratīvajām 

procedūrām 


konsultācijām ar 

privātpersonām 

Norādāmā informācija 

Katru gadu līdz ar ledus parādīšanos uz ūdenstilpēm tiek aktualizēts jautājums un diskusijas sabiedrībā 

par mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanos uz ledus. 

Pašreiz īstenotie preventīvie un izglītojošie pasākumi (informatīvās kampaņas) nesasniedz savu mērķi, jo 

nav adekvāta sankciju mehānisma par šādu pārgalvīgu rīcību. Respektīvi, kamēr nav noteikts aizliegums 

atrasties uz uzbraukt ar mehānisko transportlīdzekli uz ledus, personu nevar saukt pie atbildības, kas 

zināmā mērā pārkāpējus disciplinētu. 

Papildināt saistošos noteikumus ar 76. 1 punktu un 76. 11., 76. 12.apakšpunktiem, izsakot šādā redakcijā: 

“76. 1 Par uzbraukšanu ar mehānisko transportlīdzekli uz ledus pašvaldības teritorijā esošās publiskās 

ūdenstilpēs”. 

76. 1 1. Par uzbraukšanu ar mehānisko transportlīdzekli uz ledus pašvaldības teritorijā esošās publiskās 

ūdenstilpēs, izņemot gadījumus, kad nepieciešams sniegt palīdzību vai apsaimniekot ūdenstilpi, kā arī 

publiska pasākuma ietvaros, ja tas saskaņots ar Engures novada domi vai attiecīgo pagasta pārvaldi un 

pasākuma organizators uzņemas atbildību par pasākuma norises drošību – uzliek naudas sodu fiziskām 

personām no Ls 50 līdz Ls 150, juridiskām personām no Ls 200 līdz Ls 300. 

76. 12. par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda 

piemērošanas – uzliek naudas sodu fiziskām personām no Ls 100 līdz Ls 200, juridiskām personām no Ls 

250 līdz Ls 400.” 

Nav iespējams prognozēt ietekmi uz budžeta, jo nevar paredzēt cik liels skaits personu tiks sauktas pie 

atbildības un kādi administratīvie soda apmēri tiks piemēroti. 

Nav nepieciešamība veidot jaunas institūcijas, darba vietas, paplašināt esošo institūciju kompetenci, lai 

nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi. 

Nav attiecināmi. 

Personas jautājumos par saistošo noteikumu piemērošanu var vērsties Engures novada Pašvaldības 

policijā. 

Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43.1pantu saistošo noteikumu projekts ar paskaidrojuma rakstu 3 

dienas pirms domes sēdes tiek publicēts domes mājaslapā, kā arī būs pieejams pagastu pārvaldēs. 

Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 45.pantu, saistošie noteikumi tiks publicēti vietējā laikrakstā un 

pašvaldības mājaslapā www.enguresnovads.lv.



PAVASARA ATSkAņAS: kROkODiLi UN ciTA ekSOTikA! 

Pēc ieilgušās ziemas strauji 

atlidoja vasara, un nu jau 

pat Līgo svētki aiz muguras! 

Taču mēs, pensionāru klubiņš 

„Selga”, nevaram nepieminēt aizvadīto 

ekskursiju. Iztēlojieties: vienlaikus 

zied ievas, plūmes, ābeles. Un jābrauc 

ekskursijā pirms ceriņu neprāta! Šoreiz 

apciemojām Ziemeļkurzemi, ar domu 

„kamēr to vēl nav noslīcinājuši biežie 

pērkona lieti”. 

Pirmā mūsu pieturas vieta – Valdemārpils 

ar Elku liepu. Diemžēl laika trūkuma dēļ 

nolemjam neapmeklēt ne Meža muzeju, ne 

novadpētniecības muzeju, kur noteikti ir 

daudz interesantu materiālu par novadnieku 

Krišjāni Valdemāru. 

Tad uz mirkli piestājam pie Ārlavas 

GADA CILVĒKS 

Anita Ermane ir 

saņēmusi Engures 

novada goda rakstu 

par godprātīgu 

attieksmi pret veicamo darbu, 

savu novadu un sabiedrību. 

Dodos noskaidrot, kas tad 

“lācītim vēderā” jeb iepazīt 

tuvāk laipno un sirsnīgo dakteri 

Ermani, kura šeit, Smārdē, 

strādā jau 21 gadu. Kā Anita 

saka: „Darbs laikam ir dzīves 

lielākā jēga.” 

BĒRNĪBAS SAPNiS 

Ģimenes ārste Anita Ermane 

jau kopš bērnības vēlējusies kļūt par 

ārsti. Viņa stāsta: „No mazām dienām 

spēlējos ar lellēm un špricēm. Mani 

vienmēr ir interesējusi medicīna, 

cita profesija nav bijusi prātā.” Ārste 

gan atzīst, ka ģimenes ārstiem slodze 

ir ļoti liela, bet, tā kā tas ir viņas 

aicinājums, tad savu darbu viņa dara 

ar lielāko prieku. 

ViLiNA LAUkU DzĪVe 

Anita ir pametusi darbu Jūrmalā, jo 

ģimenes ārstiem provincēs ir plašāks 

darba lauks. Ārste saka: „Varētu teikt, 

ka savā ziņā šeit ir pat dienas stacionārs. 

Lai nebūtu jāguļ slimnīcā, cilvēki nāk 

pie manis sistēmas pilināt, kā arī saņem 

zāļu devu un tad var doties mājās. 

Smārdē darbs ir interesantāks, bet, 

manuprāt, grūtāks nekā citur.” Viņa 

piebilst, ka ir ārsts uz visām 24 stundām: 

„Telefonu ārā nekad neslēdzu, bet, ja 

kādreiz ir kādas darīšanas, tad diemžēl 

nevaru atbildēt. Es neatsaku cilvēkiem, 

baznīcas , kas ir viena no senākajām baznīcām 

(1383.g.) Ziemeļkurzemē. Pašreizējā baznīca 

celta 1862./63.g. Patīkami sakopta. 

Bet nu uz Dundagu! Pirms tās ieraugām 

Valpenes piramīdu, ko no akmens krāvuma 

pēc Imanta Ziedoņa ieteikuma (Valpenes 

muižā kādu laiku dzīvojis Krišjānis Barons) 

1990.g. veidojis tēlnieks Vilnis Titāns. 

Uz daudziem akmeņiem bijušo māju 

nosaukumi. Starp citu, vai Ragaciema 

jaunieši ir atraduši pludmalē kārklu ielokā 

„dižkoku atbrīvošanas grupas” emblēmu, ko 

akmenī iekalis V. Titāns? 

Pēc tam iegriežamies bijušajā Kubalu 

(Kubeles) skolā. Tā ir viena no vecākajām 

guļbaļķu ēkām Kurzemē, ir saglabājies 

pat manteļskurstenis. Tagad šeit ir Ernesta 

Dinsberģa muzejs, jo rakstnieks 40 gadus 

DAkTeRĪT! dažam speciālistam poliklīnikā,” 

saka Anita un piebilst: „Tā ir 

ģimenes ārsta misija.” 

ikDieNA 

„No rīta līdz vakaram esmu 

darbā, visu laiku sanāk ar 

cilvēkiem kontaktēties, katru 

dienu ir no 20 – 30 pacientiem,” 

stāsta ģimenes ārste. Brīvo laiku 

Anita pavada kopā ar ģimeni un 

pie dabas sportojot. „Mums ir 

brīnišķīga apkārtne - Milzkalne 

un jūra, ezers, upe, un ir visas 

iespējas, lai aktīvi atpūstos. Pašai 

patīk sportot un ģimenē to dara 

Ārste Ermane palīdzējusi daudzām ģimenēm Smārdē 

ja kādreiz palīdzība nepieciešama 

vakarā vai brīvdienās. Man patīk visu 

darīt pēc savas sirdsapziņas, vienalga 

liels vai mazs darbiņš - tā, lai pašam 

pēc tam ir gandarījums par padarīto. Ja 

dara, tad dara, ja nedara, tad nedara.” 

PROFeSijU NeATDALA 

Brīvo laiku ārste pavada, lasot ārzemju 

literatūru un papildinot zināšanas, kas 

nepieciešamas profesijai. „Darba lauks 

ir tik plašs, ka bez papildus mācībām 

nav iespējams, vienmēr jāpaplašina 

redzesloks, vienīgi laika tam ir par 

maz. Ārsta darba laiks nebeidzas ar 8 

darbadienas stundām; tas ir žēl, ka mēs 

esam pārslogoti ar papīriem, dažreiz ar 

saimnieciskām lietām, un arī prakse ir 

jāuztur. Automobilim ir jābūt kartībā, 

kā arī telpām, lai visa aparatūra atbilstu 

sertifikātiem.” Ārstiem ir jāpilnveido 

savas zināšanas, braucot uz dažādiem 

kursiem, kā arī regulāri jāpagarina savi 

sertifikāti. „Darbs ir daudz lielāks nekā 

te strādājis par skolotāju. Kādu laiku še ir 

mācījies arī Krišjānis Barons. Hm...izrādās , 

ka vecajā drukā mēs itin veikli lasām, bet ar 

to rakstīšanu gan ir, kā ir, jo zosu spalva ir par 

resnu un... 

Līdz plkst. 13. mums noteikti jānokļūst 

Pāces vilnas apstrādes fabrikā, te var vislētāk 

nopirkt ietonēto dziju, jo ziemā mūsējām 

rokdarbniecēm ieplānots daudz darāmā! 

Bet nu gan visu vērību visvecākajai 

Ziemeļkurzemes pilij – Dundagai, kas celta 

13. gs., bet 15.gs. pārveidota par cietoksni. 

Vairākkārt cietusi. Patlaban notiek 

pagalma, pagrabu pārbūve, jo pils cieš no 

Pāces ūdeņiem. Burvīgā pils jaunkundze 

izteiksmīgi izstāsta leģendu par Zaļo 

jumpravu. Pils velvju zālē apskatām Latvijas 


visi. Cik iespējams, aicinu arī 

pacientus paskriet, ar velosipēdu 

pabraukt, vai ziemā paslēpot, mums 

visiem trūkst fiziskās aktivitātes. 

Man ar ģimeni patīk braukt uz 

kalniem, diemžēl tas ir diezgan dārgi, 

bet reizi pāris gados izraujamies.” 

Anita Ermane 

Ģimenes ārsts, Engures novada 

pašvaldības apbalvojuma laureāte 

Dzimus: 1963. gada 17.oktobrī 

Ģimene: dēls, meita, vīrs 

Izglītība: augstākā 

Hobijs: aktīvā atpūta 

Grāmatas: medicīniskās un 

daiļliteratūra 

Mīļākā filma: Grejas anatomija 

Spilgtākās emocijas: ceļojot... 

Vita Jansone, 

Engures novada Domes 

sabiedrisko attiecību 

nodaļas praktikante 

MUzejA DVĒSeLe DARBINIEKS 

Lapmežciema muzeja vadītāja Mudīte 

Bērziņa 19.maijā nosvinēja patiesi 

skaistu 80 gadu jubileju. Mudīti 

var apbrīnot par dzirksteļojošo 

enerģiju, kas neiztrūkstoši kūsā arī 

mūsu sarunas laikā muzeja otrajā 

stāvā. Intervija notika trīs nedēļas 

pēc Mudītes dzimšanas dienas – 

kad emocijas jau pierimušas un 

varam ar vēsu prātu paskatīties uz 

dzīvespriecīgās jubilāres karjeru 

Lapmežciema pusē. 

Jūsu 80. dzimšanas diena iekrita 

tieši muzeju naktī 

- tas allaž ir liels 

Lapmežciema 

muzeja pasākums, kura 

galvenā organizatore esat 

jūs, Mudīt! Kā jūs jutāties 

šajā īpašajā dienā? 

- Pārsteigta! Pārsteigta, 

par to, kā viss notika. 

Es nebiju gaidījusi tādus 

priekšsēdētāja Gundara 

Važas vārdus: viņš uzrunu 

sāka ar manis apsveikšanu! 

Līdz ar to šī muzeju nakts 

man izvērtās nu tāda… 

kā dzimšanas diena! Nekad nebiju 

piedzīvojusi tik skaistu sveikšanu! Un 

tādā lielā pasākumā! 

Man visu mūžu ir laimējies, ka 

dzimšanas diena iekrīt pasākumos – 

agrāk pionieru gada diena bija 19. maijs… 

Tad jau, ja dzimšanas diena ir dienā, 

kad „iet vaļā” jūsu rīkots pasākums, tie 

jums ir dubulti svētki? 

- Tā varētu teikt. 

Jūs Lapmežciemā esat ienācēja – 

studiju biedres Ilgas Bušas pamudināta, 

šeit apmetāties uz dzīvi „tikai” pirms 50 

gadiem… 

- Viens no argumentiem, kādēļ 

pārcēlos uz Lapmežciema pusi, bija 

vīram piedāvātais darbs - viņš strādāja 

uz kuģiem par mehāniķi. Kad studēju 

Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, ar Ilgu 

gulējām blakus gultās, un viņa stāstīja 

par Lapmežciemu. Tolaik (1963. gadā – 

K.Z.) strādāju Drabešu internātskolā par 

pionieru pulciņa vadītāju, un no Ilgas 

uzzināju, ka Lapmežciemā vajag pionieru 

vadītāju. Nebiju domājusi, ka pārcelšos, 

bet bez minētā iegrozījās vēl citi apstākļi. 

Un tā nu viss sanāca. 

Vai Jūs esat no Vidzemes? 

- Es esmu Rīgā dzimusi, bet Valmierā 

– uzaugusi. 

Jūs varat lepoties ar pedagoga stāžu 

61 gada garumā, skolā beidzāt strādāt 

2002. gadā, kad pasniedzāt ģeogrāfju. 

Kādas ir spilgtākās atziņas? 

- Pedagoga darbs man visu mūžu 

paticis. Sākot no trīs gadu vecuma, 

kad sāku spēlēties ar lellēm. Skola man 

ir sirdslieta, taču pienāk gadi, kad tu 

saproti: kaut kas ir jāmaina… Sāp sirds 

par dažām lietām, kas notiek izglītības 

sistēmā kopumā. 

Mēdz teikt, ka visas lielās lietas sākas 

mazām lietām. Jūs darbs muzejā faktiski 

aizsākās Lapmežciema pamatskolas 

novadpētniecības pulciņā… 

Mudīte Bērziņa 80. jubilejā. Muzeju naktī! 

- Nu, jā… Faktiski novadpētniecības 

pulciņš gluži man nebija, toreiz kā skolas 

direktore sāku tur apkopot skolas vēsturi, 

gatavojoties pasākumam. Bija doma 

veidot skolas muzeju, taču toreizējais 

pagasta priekšsēdētājs Edmunds 

Pētersons ierosināja veidot pagasta 

muzeju. Viss sākās ar skolas un tautas 

nama materiāliem. Pirmo gadu sēdēju 

klubā kases telpiņā, sāku braukt pa 

arhīviem un meklēt materiālus. Janvārī 

muzejam būs jau 15 gadu jubileja. 

Vai tiesa, ka Jūs varat lepoties ar 12 

mazbērniem un trīs mazmazbērniem? 

- Jā. Kad sabraucam visi kopā, tad ir 

interesanti. Tikai šeit viņu vairs nav 

tik daudz – dzīvo Zviedrijā, Anglijā, 

Karību salās… Audzināšanas ziņā ar 

mazbērniem esmu maz nodarbojusies. 

Audzinot savus bērnus, es iztiku bez 

auklēm, ieaudzinot viņos patstāvību. 

Šogad Zvejnieku svētkiem un Muzeju 

nakts svētkiem klāt nākuši arī tikko 

noasfaltētās Stadiona ielas svētki. Ko 

iedzīvotāji var sagaidīt šajā pasākumā? 

(Intervija notika 11.jūnijā.) 

- Tie galvenokārt ir svētki Stadiona ielas 

iedzīvotājiem, atzīmējot ielas, lai arī īso, 

bet tomēr, - vēsturi; pirmā ēka stadiona 

ielā tika uzbūvēta 1959. gadā. Sākumā 

svinīgi nosoļosim ielu orķestra pavadībā. 

Tad sekos iepazīšanās ar vēsturīti – esmu 

savākusi materiālus no ielas iedzīvotājiem, 

kā tā ir veidojusies. Pa pastu tika izsūtīta 

anketa, notika intervijas, cilvēki nāca uz 

muzeju un dalījās atmiņās. Kad es šeit 

atnācu dzīvot 1963.gadā, ielas kreisajā 

pusē bija tikai pļavas un tīrumi. Pa 

šiem gadiem iela ir sakuplojusi – mājas 

saceltas, un iela ir pieaugusi. Mums jau 

pasen ar ielas iedzīvotājiem bija doma, ka 

vajadzētu kādu kopīgu pasākumu, tā kā šī 

ir viena no pirmajām ielām Lapmežciemā 

un šeit dzīvoja kādreizējais kolhoza 

priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kalnpurs. 

Kurš jūsu rīkoties pasākums ir palicis 

atmiņā kā visskaistākais? 

- Man ir gandarījums tad, ja visi 

pasākumi izdodas. Pasākumu ir daudz, 

tādēļ ir grūti atšķirt, kurš būtu tas 

labākais, par muzeju nakti nerunājot – tā 

mums tāda sirdslieta. 

Kāds ir trakākais kuriozs, kas 

piedzīvots darba gaitās? 

- Kuriozs bija 2010.gada muzeju nakts, 

kurā nogāza pērkona lietus. Pulksten 19 

bija paredzēts Riču koncerts, cilvēki pilns 

parks, un tieši, kā jāsāk koncerts, tā sāk 

mazgāt kā ar spaiņiem. Mūziķi nevarēja 

spēlēt, un pārcēlām pasākumu uz sporta 

namu – Normunds Velps mūs ielaida 

zālē. Cilvēki sēdēja gan tribīnēs, gan uz 

zāles grīdas. 

Kādas svaigas vēsmas vērojamas 

kopējā Latvijas muzeju vidē? 

Latvijā ir 110 valsts un pašvaldību 

muzeji, kā arī vēl vairāk nekā 100 privāto 

muzeju. Un šobrīd dažnedažādi privātie 

muzeji aug kā sēnes! Tas ir labi, ka cilvēki 

veido savus muzejus, jo citādi vēsture 

aiziet bojā. 

Internetā uzdūros viedoklim, ka 

strādāt muzejā – tas ir ekskluzīvi. Vai 

piekrītat? 

- Interesanti! Bet ļoti, ļoti žēl, ka 

cilvēki domā: muzejā nekas nav jādara. 

Tas darbs, kas muzejā ir jāveic, - tas 

ir milzīgs. Un, ja jūs zinātu, kādas 

prasības uzstāda Kultūras ministrija, 

īpaši „papīru” jautājumos… Krājuma 

glabātājai Anitai Vanagai, mūsu darba 

rūķim, ir visgrandiozākais darbs – kad 

norit akreditēšanas process, ir tik daudz 

prasību par katru lapiņu, uzrakstiņu, 

materiālu, ka tas nav vienkārši izstāstāms. 

Tāpat pētnieciskā darba speciāliste 

Dzirda Legzdiņa meklē par cilvēkiem 

katru sīkumu, lai izveidotu ģimeņu 

apkopojumus. Tas viss prasa ārkārtīgi 

lielu darbu, ko neviens neredz, un tas 

gan sāp. 

Kristaps Zaļkalns

24. 

SVEICAM! 

Lai viss, kas tavās ilgās tīts, 

Drīz nāk kā sapnis piepildīts! 

Veselību stipru,gaitu allaž ņipru, 

Tūkstoš labu domu, brīnišķīgu omu! 

SIRSNĪGI SVEICAM VISUS 

JŪNIJA DZIMŠANAS 

DIENU JUBILĀRUS, 

ĪPAŠI DZĪVES LIELAJĀS JUBILEJĀS! 

95 gadu jubilejā 

Metu Rozenbergu 


Raisu Maslovsku, Rasmu Nākmani, 

Broņislavu Pētersoni, Ilmāru 

Pētersonu 


Jāni Andersonu, Liliju Ermansoni, 

Antoņinu Lučko, Jāni Požarski 


Laumu Liepiņu, Mildu Puškinu, Teodoru 

Rudzrogu, Dzidru Stepi, Jāni Šakinu. 


Birutu Ābeli, Valentīnu Carevu, Jāni 

Čiksti, Arnoldu Šneideru, Vilhelmīni 

Zāģeri 

Sekojiet Engures novada jaunumiem 

internetā, tagad arī mikroblogā Twitter. 

Twitter.com/Enguresnovads 

Engures novada mājaslapa: www.enguresnovads.lv. 

Engures novada pašvaldības izdevums ENGURES NOVADA ZIŅAS 

Iznāk reizi mēnesī 

Redaktors: Kristaps Zaļkalns 

Redakcijas adrese: “Pagastmāja”, Smārde, Smārdes pag., 

Engures novads, LV–3129, Latvija 

Tālrunis: 63192109, 20219888 

E–pasta adrese: kristaps.zalkalns@enguresnovads.lv 

Maketētājs: Kristaps Zaļkalns 

Iespiests: SIA “Tipogrāfija Universums A” 

Tirāža: 3352 eksemplāri 

Engures novada domes interneta mājaslapa www.enguresnovads.lv 

Dziedi māmiņ “Aijā žūžu”, 

Visu mūžu Tavs es būšu! 

Lāča bērns, kam ogas lasīs, 

Lāča bērns, kas medu prasīs! 

Engures Novada Ziņas 

Engures novada dzimtsarakstu nodaļā 

reģistrēti jaundzimušie: 

Tomass Andrecs 

Edmunds Grosens 

Anna Stallīte 

Engures novada dome sveic jaundzimušos un 

vecākus ar bērniņa nākšanu pasaulē! 


ievērojamāko medaļnieku darbu pastāvīgo izstādi, kas ir vienīgā šāda 

veida medaļu izstāde Baltijā. Jā, un pēc tam mēs pēkšņi atrodamies 

„krokodilu ligzdā”, kas iekārtota par godu bijušajam dundadzniekam 

Arvīdam Blumbergam, bet ārā, netālu no pils, ir Oļega Skaraiņa 2 

tonnas smagais akmeņu krokodils, ko Dundagai dāvinājis Latvijas 

goda konsuls Čikāgā Norberts Klaucēns. 

No Dundagas ceļš mūs ved uz Miķeļbāku, kas ir visaugstākā 

Baltijā ( 62 m). Celta 1884.g., tagadējā – 1952.g. Tikai prieks pāragrs 

– tajā neiekļūstam. Labi vēl, ka varēja pieiet pie dižjūras, jo visur 

privātīpašums. Tālāk uz Irbenes radioastronomijas centru. Pamestas 

milzīgas vairākstāvu ēkas. Īsta spoku pilsētiņa. Pats apskates objekts 

iespaidīgs. Astotais lielākais pasaulē, vislielākais Ziemeļeiropā. 

„Zvaigznīte” kalpoja NATO valstu radio un telefonu sarunu 

noklausīšanai. Pārveidots 1994.g. 32 metru platā 600 tonnu smagā 

antena novēro vistālākos Visuma nostūrus. Otrs radioteleskops (16 

m diametrā) novēro 1. Latvijas satelītu. Kāds jauneklīgs darbinieks 

mums nedaudz pastāsta par šī objekta darbību, ieved dežūrtelpā, ir ar 

mieru vest mūs „pāri koku galiem”. Daļa mūsējo laipno piedāvājumu 

pieņemti, bet jūru tomēr neesot ieraudzījuši. 

Un tad uz Ugāli, kur kārtīgi izremontētā „Silmaču” mājā kopš 2009. 

g. darbojas ģenerāļa J. Kureļa grupas leitnanta R. Rubeņa bataljona 

muzejs. Tur stādā cilvēks ar sirdsdegsmi. Vēlāk viņš mūs aizved arī 

uz zemnīcu mežā. Tā, nu esam jaunmodīgajā Usmas baznīcā. Tas 

ir brīnums, kas jāredz katram! Talants un uzdrīkstēšanās. Skaistais 

Usmas ezers. Glītās mājas ar ziedošām ābelēm un ceriņiem. Sapnis! 

Visbeidzot klāt MINIZOO Desu ciema „Lejniekos” īpatnējas vistas, 

gaiļi, pīles, zosis, fazāni, pāvs, poniji, vācu aitas, kas iztālēm atgādina 

siena čupiņu... Pati saimniece īsta kurzemniece ar paskarbu balsi 

dundžinu mēlē un bezgala dāsnu sirdi. Laiks mūs pasaudzēja. 

Lietus nelija, karsti arī nebija, gaiss bija tik spirdzinošs. 

Varbūt jūs arī sasparosieties ? 

Lapmežciema pagasta pensionāru pulciņš „Selga” 

Engures novadā miruši: 

Jānis Lācis 

Ainārs Pētersons 

Aleksandrs Strupis 

Engures novada dome izsaka visdziļāko 

līdzjūtību aizgājēju tuviniekiem.

Šeit - Engures novads

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?