Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
16. <strong>Engures</strong> Novada Ziņas<br />
<strong>Engures</strong> Novada Ziņas 17.<br />
PROJEKTI<br />
<strong>Engures</strong> novada dome, kā viens<br />
no sadarbības partneriem,<br />
piedalās Eiropas Savienības<br />
struktūrfondu 3.mērķa<br />
“Eiropas teritoriālā sadarbība”<br />
programmas projekts ESTLAT<br />
projekta realizācijā: “Piekrastes un<br />
jūras teritoriālā plānošana Pērnavas<br />
līcī Igaunijā un Latvijas piekrastes<br />
pašvaldībās”. Projekta ietvaros<br />
plānots stiprināt piekrasti no vēja un<br />
ūdens erozijas trijos <strong>Engures</strong> novada<br />
ciemos – Bigauņciemā, Lapmežciemā<br />
un Plieņciemā, veicot kārklu pinumus<br />
un kārklu stādījumus. Minētie darbi<br />
notiek sadarbībā un konsultējoties<br />
ar dabas ekspertiem, „Natura 2000<br />
teritoriju nacionālā aizsardzības un<br />
apsaimniekošanas programmas”<br />
ietvaros un Natura 2000 teritorijās.<br />
Projektā gūtie rezultāti tiks<br />
izmantoti valsts piejūras teritoriju<br />
apsaimniekošanas vadlīniju izstrādei.<br />
No 1. maija līdz 15. jūnijam tiek veikti<br />
kārklu stādījumi Bigauņciema teritorijā.<br />
Šogad tiks daļēji veikts projektā<br />
paredzamais apjoms Lapmežciema<br />
pagastā – tiks veidoti kārklu stādījumi<br />
aptuveni 260 metru garumā un 0,7 m<br />
platumā. Rudenī tiks izvērtēti rezultāti<br />
– jauno stādījumu iesakņošanās - un<br />
nākamā gada pavasarī plānots turpināt<br />
un pabeigt projektā paredzamo<br />
apjomu. Stādi tiek sagatavoti no tuvumā<br />
esošajiem pāraugušajiem kārkliem, tos<br />
samazinot un atstājot 0,6 m augstumā, jo<br />
esošie vecie kārkli ir tik pārauguši, ka jau<br />
sen vairs neveic savu sākotnējo funkciju<br />
- krasta un kāpas aizsardzību no jūras<br />
EKSKURSIJAS<br />
Par tradīciju kļuvuši <strong>Engures</strong><br />
bibliotēkas organizētie<br />
braucieni uz ikgadējiem<br />
Grāmatu svētkiem rudenī<br />
un ekskursija uz tuvākajiem mūspuses<br />
muzejiem pavasarī.<br />
Šogad, ne pārāk karstā jūnija dienā,<br />
devāmies izzināt Džūkstes pasaku<br />
muzeju, Durbes pili un nolēmām arī<br />
paviesoties Zaigas Melnes keramikas<br />
darbnīcā, lai paši savām acīm redzētu<br />
un varbūt pat pamēģinātu, kā no<br />
māla var izveidot kaut ko skaistu.<br />
Vispirms šoferītis Guntis mūs<br />
aizvizināja uz Džūksti, lai daudzi<br />
no mums pirmo reizi skatītu vietu,<br />
kur dzīvojis un darbojies skolotājs,<br />
rakstnieks, pasaku un teiku krājējs<br />
UzSākTA PiekRASTeS STiPRiNāŠANA<br />
Stiprināšanas darbus veic ar kārklu stādījumiem<br />
un vēja erozijas. Tātad, projekta rezultātā<br />
būs dubults ieguvums, jo šajā posmā tiks<br />
gan izveidota jauna kārklu stādījumu<br />
rinda, gan arī atjaunoti vecie stādījumi.<br />
„Natura 2000 teritoriju nacionālā<br />
aizsardzības un apsaimniekošanas<br />
programmas” eksperte, LU Bioloģijas<br />
fakultātes docente Brigita Laime<br />
komentē šo situāciju: „Sākot darbus<br />
Bigauņciemā 2013. gada maijā, stādu<br />
materiāls tika iegūts, apzāģējot veco<br />
kārklu krūmus meža tuvumā. Rezultātā<br />
iegūts gan stādāmais materiāls, gan<br />
veikts darbs veco stādījumu atjaunošanā.<br />
Paredzams, ka apzāģētie kārkli dzīs<br />
atvases, veidosies jauni stumbri, kuri<br />
jau pie zemes lapos un tādā veidā radīs<br />
spēcīgāku dabisko barjeru. Vienlaicīgi<br />
atsedzas vecās priedes un pieaug<br />
piekrastes ainaviskums. Paredzams,<br />
ka iesakņosies arī daļa no iestādītajiem<br />
kārkliem. Tie varētu radīt ne tikai<br />
un pētnieks Anss Lerhis-Puškaitis,<br />
kurš dēvēts arī par Pasaku tēvu.<br />
Muzejs atrodas bijušajā Lancenieku<br />
skolas ēkā, kurā mūs, jau ārdurvīs<br />
stāvot, sagaidīja smaidīgā muzeja<br />
saimniece Daiga, un ekskursija<br />
varēja sākties.<br />
Šoreiz tā tāda vienkārša muzeja<br />
izstaigāšana, jo bija jāatbild uz dažādiem<br />
gides uzdotajiem āķīgajiem jautājumiem,<br />
noskatījāmies multiplikācijas filmu<br />
par Kurbadu, un, izstaigājuši muzeja<br />
ekspozīciju ēkas otrajā stāvā, atkal<br />
iejutāmies skatītāju un aktieru lomās,<br />
jo nu mums bija jādarbojas pašiem.<br />
Drosmīgākie apņēmās lomās parādīt<br />
leļļu teātra izrādi. Viņiem sanāca tik labi,<br />
ka jaunizceptie aktieri saņēma pārējo<br />
patvērumu augiem un dzīvniekiem, bet<br />
arī aizvēju atpūtniekiem.”<br />
Plieņciemā šogad no 1. jūlija līdz 1.<br />
augustam tiks izveidots kārklu pinuma<br />
žogs 300 m garumā un 0,5 m augstumā,<br />
kas aizsargās un stiprinās Balto kāpu.<br />
Projekta otro aktivitāti - kārklu<br />
stādījumus - plānots realizēt 2014.<br />
gada pavasarī, izvērtējot Lapmežciema<br />
pagasta pieredzi - stādījumus<br />
Bigauņciemā.<br />
izziNOŠA ekSkURSijA<br />
Vaiva Ostrovska,<br />
Lapamežciema pagasta<br />
pārvaldes<br />
Projektu vadītāja<br />
Velgas Melnes keramikas darbnīcā<br />
Durbes pilī<br />
→<br />
→<br />
Šogad jūnijā aprit apaļi 20 gadi<br />
kopš SIA Liedags dibināšanas.<br />
Ja pasaules mērogā tas ir<br />
neievērojams vecums, tad<br />
Latvijā uzņēmumus, kas izturējuši šos<br />
pārmaiņu laikus, droši varētu saukt par<br />
veterāniem.<br />
MAZLIET NO VĒSTURES<br />
Faktiski SIA Liedags tika dibināts<br />
jau 1993.gada 14.maijā, bet par tā<br />
dzimšanas dienu uzskatām reģistrācijas<br />
brīdi Uzņēmumu reģistrā – 1993.<br />
gada 3.jūnijā. Ražošanu uzņēmums<br />
uzsāka Lapmežciema preservu cehā, ko<br />
dibinātāji par pajām atdalīja no zvejnieku<br />
paju sabiedrības „Selga”.<br />
Šajās telpās iepriekš atradās valsts<br />
uzņēmums „Latvijas zivju rūpniecības<br />
inženieru centrs Liedags”, no kura arī ir<br />
pārņemts skaistais nosaukums „Liedags”.<br />
SIA Liedags stūri droši turēja Skaidrīte<br />
Apsīte, kura vadīja uzņēmumu vairāk<br />
nekā 18 gadu.<br />
Jau no paša sākuma uzņēmuma<br />
darbības virziens bija zivju preservu<br />
ražošana, kas turpinās arī šobrīd. Šo gadu<br />
laikā ir ražoti produkti gan no zušiem,<br />
gan lašiem, kalmāriem, garnelēm,<br />
skumbrijām, jūras kāpostiem u.c. Tomēr<br />
pamatā visos laikos izejvielas ir bijušas<br />
reņģes, brētliņas un siļķes.<br />
Var tikai apbrīnot uzņēmuma<br />
ilggadējās tehnoloģes Aijas Duntavas<br />
izdomu un zināšanas jaunu produktu<br />
radīšanā. Esam apkopojuši iepriekš<br />
ražoto produktu fotogrāfijas un etiķetes,<br />
kuras skatot siekalas saskrien mutē – siļķu<br />
filejas gabaliņi saldā garšvielu marinādē,<br />
LieDAgAM 20!<br />
vētrainos aplausus.<br />
Tālāk ceļš mūs veda uz daudz lielāku un iespaidīgāku<br />
pili jeb muižu, kas uzskatāma par vienu no Kurzemes<br />
klasicisma arhitektūras pērlēm. Durbes pils ir vienīgā no<br />
agrākajām Latvijas muižu kungu mājām, kur atjaunots<br />
19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma interjers un<br />
radīts priekšstats par vācbaltu kultūru. Pils uzbūvēta jau<br />
1671.gadā un vairākkārt pārbūvēta. Pašreizējo izskatu<br />
pils ieguvusi pēc arhitekta J. G. Ā. Berlica projektētajām<br />
pārbūvēm. Gides vadīti izstaigājām plašās pils telpas,<br />
uzzinot daudz interesanta par tajās redzamajiem interjera<br />
priekšmetiem un to īpašniekiem. Nokāpām pat ēkas<br />
pagrabstāvā, kur vecas metāla vītņu kāpnes noved virtuvē.<br />
Bijušā pārtikas pacēlāja vietā tagad ierīkots moderns ēdienu<br />
lifts. Plašā plīts ar siltumkrāsni vairākos līmeņos nākusi no<br />
Benjamiņu nama Rīgā. Interesants ir apmēram 100 gadu<br />
senais aukstumskapis no koka, atgādinot, ka laikmetīgā<br />
tehnoloģija vispirms parādījās kungu mājās. Ekskursija<br />
noslēdzās pils otrā stāva izstāžu zālēs, apskatot tur izliktās<br />
dažādās kultūrvēstures izstādes par muižu tēmām.<br />
SIA Liedags kolektīvs pelnītā atpūtā Rundāles pilī<br />
kūpināts zutis vakuumā, reņģu liemeņi<br />
dārzeņu mērcē, kūpināta laša šķēlītes eļļā<br />
un vēl un vēl....<br />
ŠODIEN<br />
Uzņēmuma mītne ir Lapmežciemā,<br />
bet ražotne atrodas Ķemeros. Izmantojot<br />
Eiropas Zivsaimniecības fondu atbalstu,<br />
plānojam atkal pārcelties uz „dzimteni”<br />
– Lapmežciemu. Uzņēmuma kolektīvs<br />
strādās tā, lai plāni piepildītos un <strong>Engures</strong><br />
<strong>novads</strong> varētu lepoties ar vēl vienu<br />
ražotni, darbavietām un sakārtotu vidi.<br />
Atzīmējot 20 gadu jubileju, rīkojam<br />
akcijas tirdzniecības vietās; sadarbībā ar<br />
žurnālu „Ieva” notiek recepšu konkurss,<br />
kurā aicinām piedalīties arī visus <strong>Engures</strong><br />
UZŅĒMUMS<br />
Ziņu lasītājus; uzņēmuma kolektīvs devās<br />
ekskursijā uz Rundāles pili un sarīkoja<br />
nelielu svinēšanu brīvdabā Jelgavā. Īpaši<br />
pateicāmies uzņēmuma darbiniekiem,<br />
kuri strādā SIA Liedags kopš dibināšanas<br />
– Rutai Piķei, Gitai Strupei, Andrim<br />
Lediņam, Gaidim Zuļķim, Dacei Kadiķei,<br />
izsniedzot atzinības rakstus.<br />
Paldies mūsu pircējiem, jo, pateicoties<br />
Jums, uzņēmums pastāv un pastāvēs!<br />
Vēlu visiem SIA Liedags darbiniekiem<br />
saticību ģimenē, izturību ikdienā un<br />
dzīvesprieku darbā!<br />
Gints Kellers,<br />
SIA Liedags valdes<br />
priekšsēdētājs<br />
Savukārt pilnīgi citu akcentu mūsu ekskursijai deva<br />
viesošanās pie daudziem engurniekiem pazīstamas<br />
mākslinieces, kura strādā arī <strong>Engures</strong> mūzikas un mākslas<br />
skolā, keramiķes Velgas Melnes viņas darbnīcā turpat<br />
Durbes pils saimniecības ēkā. Iepazināmies ar māla trauku<br />
tapšanu. Jāpiebilst, ka māls vislabprātāk atsaucās tieši<br />
Velgas rokām, pavisam mazā brītiņā topot par skaistu vāzi.<br />
Arī mēs paši varējām padarboties ar mālu, protams, tikai<br />
tie, kuri nebaidījās nosmērēt rokas. Uzzinājām daudzus<br />
knifiņus gan māla trauku darināšanā, gan glazēšanā, gan<br />
apdedzināšanas procesā. Tepat varējām iegādāties arī kādu<br />
jauku, oriģinālu suvenīru.<br />
Guvuši daudz jaunu iespaidu, devāmies mājup. Par to, ka<br />
šādi izglītojoši braucieni vajadzīgi, pārliecinājos, dzirdot<br />
ārā kāpēju uzdoto jautājumu „Bet kur mēs brauksim<br />
nākamreiz?”<br />
Indra Gīle,<br />
<strong>Engures</strong> bibliotēkas vadītāja
Change language