Staiceles kalendārs - solis ceļā uz fotobiedrību Ausekļa ... - Auseklis

More documents

Recommendations

Info

Nodokļu maksātāja pārdomas par pūķi un referendumu Pirmdien kā īstena austrumnieku tauta varējām rīkot lielas svinības – pēc ķīniešu horoskopa sākās Melnā ūdens pūķa gads. Laimīgu jauno gadu! Atzīšos, ka horoskopu jautājumos neko daudz nesaprotu, vairāk to visu uztveru kā jauku spēli, kas uzlabo omu. Tālab pūķi, kas 12 zīmju ciklā ir vienīgais teiksmainais tēls starp dažādajiem lopiņiem, skaidroju kā nepārprotamu mājienu, ka šis gads būs krāšņa brīnumu pasaka. Turklāt es kā Čūska (precizēju – pēc horoskopa, nevis piemīlīgā rakstura) drakoniņu uzskatu par savu tuvu radinieku. Nevajag pūķi iztēloties kā deviņgalvu briesmekli, kas rij princeses un spļauj liesmas. Labāk atcerēties latviešu pasakas, kurās pūķi sargā māju un saimniekiem gādā mantību. Jauka radība. Tā katru rītu, nākot uz redakciju, priecājos par simpātiskajiem pūķīšiem, kuri rotā Limbažu 1. bērnudārza logus. Bērni kopā ar skolotājām viņiem pat košas šalles ap kakliem aptinuši. Dažiem drakoniem galvās cepurītes, vienam – rozā ausu sildītājs, citiem ķepās adīti dūraiņi, bet uz astes rakstaina zeķe. Taču lai nu paliek pasakas. Pat nevajag pētīt horoskopus, lai saprastu, ka necik rāma dzīve šogad Latvijā nav prognozējama. Jau pēc trim nedēļām gaidāms referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Manuprāt, uz šo jautājumu jācenšas paskatīties lietišķi, neļaujot sevi pārņemt pūķa dusmām. Parakstu vākšanas laikā gandrīz 200 000 Latvijas pilsoņu pateica, ka vēlas, lai krievu valoda šai valstī iegūtu oficiālu spēku. Tagad tiek jautāts mums, pārējiem, vai mēs to gribam. Ir tikai loģiski un arī pieklājīgi, ka 18. februārī dodos uz iecirkni un atbildu – nē, negribu. Un nevajag tagad ņemties ar matemātiskiem rēķiniem, ka – paldies, Dievam! - vispār nav iespējams savākt vajadzīgo balsu skaitu (vairāk nekā 771 000), lai Satversmē izdarītu šādus grozījumus. Tāpēc neesot pārāk lielas jēgas piedalīties. Ir jēga piedalīties, ja man nav vienalga, kas šajā valstī notiek, un es esmu gatava pateikt savu viedokli. Mums jautā, mēs atbildam. Tiesa, nevajadzētu aizmirst, ka tautas nobalsošana ir tikai par oficiālo divvalodību, nevis sūro likteni, dumjajiem politiķiem, netaisno Eiropas Savienību, jau apnikušo sniegu utt. Nevajag aulekšot pie urnas, lai ar savu par ieriebtu visai pasaulei un demonstrētu savu pikto garastāvokli. Tā ieriebsim tikai paši sev. Laila Paegle Ausekļa redakcija dāvanā saņēmusi 3 grāmatas par dambreti Redakcija saņēmusi sporta meistara 64 lauciņu dambretē Aivara Remeša sūtījumu - 3 brošētas grāmatiņas Partijas, fragmenti, cīņu epizodes uz melnbaltā galdiņa. Ikšķilietis A. Remesis ir dambretes treneris un vēlas dalīties savās zināšanās ar ikvienu spēlētāju. Ja kādai bibliotēkai vai interešu kopai ir interese par šo izdevumu, to var saņemt redakcijā. Šoziem snigt sāka vēlāk, pagaidām sniega ir mazāk nekā citugad – tā kalni Limbažos vēl neveidojas, arī ielas ir izbraucamas. Vismaz Auseklim īpaši neviens par to nav sūrojies. Galu galā cilvēki saprot, ka ziemā nevar paģērēt vasarīgus braukšanas apstākļus. Šonedēļ redakcijai gan piezvanīja 3 limbažnieki, kuri izteica neapmierinātību par vairāku pilsētas ielu kvalitāti. Izrādījās, ka tam tiešais cēlonis nav ziema. Romāns taujāja, kam pieder ceļš gar garāžām Krasta ielā. - Tur tik daudz cilvēku braukā uz garāžām, ir arī vairākas mājas, bet iela vienās bedrēs! Kuram tā jāsakārto? - viņš jautāja. Redakcijai piezvanīja arī Olgas kundze, kura, izlasījusi Auseklī rakstu par Limbažu novada ieceri kādreizējā dzelzceļa vietā būvēt apvedielu, gribēja paust savu viedokli. - Nesaprotu, kādēļ vispār grib būvēt šo apvedceļu, ja jau paši speciālisti atzīst, ka ielas pilsētā nav tik noslogotas. Limbažos ir tik daudz nesakārtotu ielu! Kaut vai Burtnieku, kur sabūvētas skaistas mājas, kur ir komunikācijas, pat apgaismojums un tātad - iespējas attīstīt pilsētu, bet iela reizumis ir gandrīz neizbraucama. Manuprāt, prātīgāk to pusmiljonu, ko pašvaldība gatava piestiķēt apvedielas būvei, labāk ieguldīt Burtnieku ielas sakārtošanā, - teica zvanītāja. Vēl kāds vīrietis vedināja paskatīties, kas notiek netālu no Avotu un Ganību ielas krustojuma. Pa ielu plūst ūdens (pie tam regulāri visu gadu), tagad tur veidojas ledus. Ar jautājumiem kabatā aicināju Limbažu pilsētas pārvaldes Saimnieciskās daļas vadītāju Leonu Gerķi apskatīt vietas, par kurām sūdzas pilsētnieki. Vispirms nonākam Avotu un Ganību ielas krustojumā. Izrādās, kāds neapmierinātais zvanījis arī uz pilsētas pārvaldi, un jau otrdien sākts rīkoties, lai situāciju labotu. Limbažu komunālservisa valdes priekšsēdētājs Ilmārs Brikmanis skaidro, ka uz ielas izplūstošais ūdens nav no pilsētas vada, bet gan no avotainā dūksnāja netālu no Ganību ielas malas. Izrādās, lietusūdens kanalizācijas caurule kārtējo reizi aizsērējusi, un ūdens atradis citu ceļu. Caurule tīrīta jau rudenī, arī šajās dienās tur bija ielaists t.s. kurmis un izmēģinātas vēl citas metodes. Ūdens jau gana raiti tecēja pa cauruļvadu, tas deva cerību, ka no dūksnainās vietas plūstošā straume vismaz kādu laiku nemeklēs vieglāko ceļu un nelauzīsies uz zemes virspusi. L. Gerķis pastāstīja, ka rudenī pārbūvēta arī sagruvusī aka, bet tagad Komunālservisa vīri konstatēja, ka paprāvai skatakai nav vāka – arī tas veicina noteksistēmas piesārņošanu. Pilsētai būs jāatver maciņš vāka izgatavošanai. I. Brikmanis sprieda, ka vēl derētu nomainīt caurules lietusūdens kanalizācijas trasē, bet tas maksātu tūkstošus, un Eiropas finansētā ūdens un kanalizācijas saimniecības sakārtošanas projektā, kas turpināsies, tas nav iespējams. Šobrīd atliek vien sekot, kad cauruļvads kārtējo reizi aizsērēs, un to tīrīt. Kāds 2012. gada 27. janvāris 2 Limbažu ielas sagandē ūdeņi Valsts policijas (VP) Limbažu iecirknis saņēmis Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) slēdzienu par Skultes pagasta Vidkūzmās esošo dzīvnieku turēšanas apstākļiem. Auseklis 27. decembra publikācijā Skultes pagastā aizdomas par suņu kanibālismu rakstīja par to, ka saimniecei vairākās telpās atrodas aptuveni 18 suņu un pērnā oktobra beigās viņa slēgtā telpā citu dzīvnieku vidū atradusi sakropļotus vispirms kaķa, pēc tam suņa līķus. Sieviete Pirms pāris dienām tā vēl izskatījās Avotu un Ganību ielas krustojumā tam sakars ar ielu? Tekošais ūdens starp ledus gabaliem izveido padziļas ūdens bedres. Automašīnām ar zemāku šasiju tādas izbraukt ir bīstami. Pilsētas pārvaldes Saimnieciskās daļas vadītājs stāsta, ka šoziem ielu tīrītāji tur ar t.s. risotāju jau divas reizes skrāpējuši nost ledu, to izdarīja arī trešdien. Bīstamu situāciju braucējiem ūdeņi veido arī uz Burtnieku un tai tuvīnajām ielām. Nogriežoties no Ciema uz Burtnieku ielu, saskatāma ceļa zīme, kas brīdina par bedrēm, un necik tālu – iepretī Mēness ielas 7. namam – redzams pamatīgs ledus un ūdens veidojums. L. Gerķis pievērš uzmanību, ka tas veidojas no ūdens, kas plūst no mājas puses. Līdzīgi strautiņi redzami arī Vēju, bet visvairāk Burtnieku ielā. - Droši vien tā bijis arī iepriekšējos gados, bet nav īsti pamanīts. Šoruden stipri lija – pāris dienās nolija mēneša norma, segums pievilkās ar slapjumu, un te kaut kas acīmredzot tek no mājām un iela tiek sagandēta vēl vairāk, - spriež l. Gerķis. Viņš min, ka tie varētu būt gruntsūdeņi. I. Brikmanis piekrīt. Acīmredzot namīpašnieki nav ierīkojuši drenāžu vai arī tā nestrādā, un ūdeņi no pagrabiem tiek sūknēti ielas virzienā. - Tas nav pieļaujams! - viņš uzskata. Izrādās, ka slīcēju glābšana ir viņu pašu rokās – namīpašniekiem jādomā, kur novadīt šos drenāžas ūdeņus. Vienīgā iespēja esot pašu dārzā, jo grāvju tai kvartālā tikpat kā nav, bet uz lietusūdens kolektora izbūvi nevar cerēt. Eiropas finansēta projektā 2. kārtā Limbažos gan savulaik izbūvēts 1,8 km garš lietusūdens kanalizācijas vads, bet šobrīd ES to vairs neatbalsta. Bez tam I. Brikmanis stāsta, ka Burtnieku ielas kvartālā tādu lietusūdens kanalizācijas vadu nemaz nevar izbūvēt, jo tur nav asfaltēts. Limbažu novada pašvaldības policijai uzdots apsekot mājas, kuru priekšā uz ielas veidojas urdziņas, lai noskaidrotu situāciju. uzskatīja, ka tās ir kāda ļaunprātīga rīcības sekas. Savukārt PVD Ziemeļpierīgas pārvaldes vadītājs Mareks Samohvalovs pastāsta, ka, atsaucoties uz VP Limbažu iecirkņa iesniegumu un apsekojot minēto saimniecību, konstatēti MK noteikumu par dzīvnieku labturību pārkāpumi. Labturības uzlabojumi kopš pēdējās PVD viesošanās reizes (pērn pavasarī) nav veikti. Tādējādi Vidkūzmu saimniecei piemērotas administratīvās sankcijas par MK noteiku- L. Gerķis atzīst, ka Burtnieku ir visu laiku problēmiela, tās seguma uzlabošanai kaut kas jādara: - Vismaz jāuzber kārtīgs materiāls. Ūdeņi pa nogāzi skalojoties arī vasarā, veidojas bedres un tur biežāk jāgreiderē. Iespēju darīt ko pamatīgāku par nelielajiem līdzekļiem, kas atvēlēti ielām no ceļu fonda līdzekļiem, viņš neredz. Līdzīga atbilde ir arī par Krasta ielu. Viņš atzīst, ka tā ir bedraina, lai gan šobrīd to tik ļoti nemana. Bet vairāk par to, ka pavasarī tur lāpīs bedrītes un pāris reižu noplanēs, savukārt ziemā šķūrēs sniegu, viņš nesola. - Šai ielai derētu jauns segums, bet naudas ir tik, cik ir, - viņš saka. Šogad Limbažu novadam no ceļu fonda līdzekļiem piešķirti nepilni 229 000 latu, t.i., par saviem 60 000 mazāk nekā pērn. Novada pašvaldības izpilddirektors Agris Blumers lēš, ka tas novada ceļiem un ielām ir tikai izdzīvošanas budžets. Neko kapitālāku izdarīt nevarēs. - Vajadzētu vismaz 300 000 latu, - viņš saka, norādot, ka arī no Eiropas fondiem piesaistīt līdzekļus ir problemātiski. - Šobrīd varam pretendēt uz līdzekļiem tikai tranzītielu izbūvei, tāpēc to arī darām. Un pat šai programmā piešķirtie līdzekļi ir tikai „bāreņu asaras”. Pilsētas ielu rekonstrukcijai, lauku ceļiem naudu no malas piesaistīt vismaz patlaban nav iespējams, - skaidro izpilddirektors. Labi, ka decembrī nesniga, tad nu ziemas dienests iztērēja vien pāris tūkstošu latu. Toties janvāris atnāca gan ar sniegu, gan prāvākiem mīnusiem, tāpēc šomēnes pretslīdes materiālu kaisa teju ik dienu. L. Gerķis stāsta, ka līdzekļi tiek tērēti pārdomāti. Darbi dienā tiek saskaņoti ar pilsētas pārvaldi, bet ja nakts stundās sasnidzis, apledojis, nekāda konsultēšanās nenotiek. SIA Limbažu ceļi speciālisti, kas veic ziemas dienesta darbus pilsētā, apsekojot situāciju un paši pieņemot lēmumu. Regīnas TAMANES teksts un foto Skultes pagastā PVD konstatē suņu labturības noteikumu pārkāpumus mu pārkāpšanu. Dienests līdz 1. maijam sievietei devis laiku ierīkot saviem suņiem voljērus un uzlabot to dzīves apstākļus. Ja tas netiks darīts, M. Samohvalovs pieļauj, ka tādā gadījumā varētu nonākt pat līdz dzīvnieku konfiskācijai. Pamatojoties uz PVD apsekojuma slēdzienu par saimniecību un dzīvniekiem, kriminālprocess netiek ierosināts. Līga LIEPIŅA
3 2012. gada 27. janvāris Ar prieku sekot pārmaiņām un izaicinājumiem Tieši 1. jūnijā, kad tradicionāli svinam bērnu svētkus, apritēs 3 gadi, kopš Salac grīvas pirmsskolas izglītības iestādi Vilnītis vada Baiba KOTĀNE. Savulaik Vilnītis bija lielākais bērnudārzs bijušajā Limbažu rajonā un tāds ir joprojām. Piedevām tam ir filiāles Korģenē un Svētciemā. Patlaban kopējais audzēkņu skaits ir 240, ar viņiem strādā gandrīz 30 pedagogu, kolektīvam vēl jāpieplusē skolotāju palīgi, atbalsta personāls, strādnieki. Liela ģimene, kurai piederīgi ir arī audzēkņu vecāki. Baiba atzīst, ka, uzņemoties dārziņa vadību, šis lielums drusku satraucis. Turklāt 2009. gada vasaras beigās, kad viņa vadītājas darbā bija aizvadījusi vien pāris mēnešu, Vilnītim pievienoja abas filiāles. - Tad gan biju pārbijusies, kā tikšu galā, - tagad smaidot atceras Baiba un piebilst, ka dzīvē tomēr viss notiek tā, kā tam jānotiek. - Nevienu brīdi nenožēloju, ka atgriezos dzimtajā pusē. Baiba ir dzimusi ainažniece, tur joprojām ir mīļās vecāku mājas un ģimenes skaisti iekoptais dārzs. - Tiklīdz pavasarī zeme atkūst, esmu dārzā ar lāpstu un ķerru. Vasaras ir mans gadalaiks. Laikam esmu zemes cilvēks, kaut ilgs laiks pavadīts Rīgā. Pēc Salacgrīvas vidusskolas absolvēšanas Baiba iestājās Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē. Pirmais bakalaura grāds iegūts kā latviešu valodas un literatūras skolotājai, otrais – pirmsskolas pedagoģijā. - Studiju laikā sāku strādāt bērnudārzā, un tas mani aizrāva. Arī maģistra darbs rakstīts saistībā ar pirmsskolas izglītību. Saskaitot visu studiju laiku kopā, sanāk apaļi 10 gadi, taču gandrīz visu šo laiku paralēli mācībām Baiba strādāja. - Rīgā strādāju gan valsts, gan privātajā bērnudārzā. Tā ir ļoti vērtīga pieredze un iespēja salīdzināt. Privātajā bērnudārzā vecākiem ir sajūta, ka viņi pērk pakalpojumu, tādēļ pedagogu vairāk ciena kā profesionāli – ja reiz par to maksā. - Taču būtībā nav nekādas atšķirības. Viss atkarīgs no cilvēka, kā viņš strādā, nevis kur. Par savu pašreizējo kolektīvu Baiba ir gatava teikt daudz labu vārdu. - Viens jau neko nevar paveikt, vajag apkārtējo atbalstu. Un man ir lieliski palīgi – Ligita, Valentīna, Valda, tāpat visas skolotājas, darbinieki. Liekam savas idejas kopā un darām. Esam komanda, kam ir kopīgs mērķis. Es skolotājām vairāk cenšos būt draugs, kam var uzticēties un visas problēmas izrunāt, nevis barga priekšniece, kurai bail iet klāt, - pajoko Baiba. - Svarīgi, lai šai komandai piederīgi justos arī Svētciema un Korģenes filiāļu pedagogi. Interesanta pieredze Baibai bija Sorosa fonda atbalstītā projekta vadīšana, lai Korģenes skolas ēka pārtaptu par daudzfunkcionālu centru. - Pirmoreiz vadīju kādu projektu, nebija viegli, taču ieguvu Salacgrīvas pirmsskolas izglītības iestādes Vilnītis vadītāja Baiba Kotāne kopā ar mazajām audzēknēm Anci un Emīliju fantastiskas zināšanas. Semināri un konferences, ko apmeklējām, patiešām bija līdzvērtīgi augstskolas studijām. Milzu ieguvums, kaut reizēm, kārtojot dokumentāciju, staigāju pavisam bāla. Taču tagad apzinos, ka esmu tikusi pie ļoti noderīgas zināšanu bagāžas, - secina Baiba. Un prieks, ka Korģenes skolas nams tiešām arvien vairāk atdzimst un kļūst par apkaimes centru. Bez bērnudārza grupiņas tur ir bibliotēka, medpunkts, frizētava. - Sākumā cilvēki raizējās, kas notiks, ja slēgs skolu, tagad redz, ka ēka dzīvo. Tā ir vieta, kur tikties. Šobrīd jādomā, kā arī Svētciemā bērnudārza mājā arvien vairāk pulcēt vietējos. Cilvēkiem vajag šādu vietu, tikšanos ar citiem, iedrošinājumu. Īpaši jau laukos, kas tomēr ir mūsu zemes saknes. Bez tā neiztikt. Baiba domīgi spriež, ka pat īsti nevar pateikt, kāpēc viņai tik tuvi lauki. Cilvēkiem šeit tomēr cits dvēseles dziļums. Varbūt to ietekmē daba. Kaut gan reizēm viņai vajadzīgs arī Rīgas straujais ritms. Tagad uz galvaspilsētu nākas braukāt ļoti bieži, jo tur dzīvo vīrs. - Normunds kādu laiku pastrādāja Salacgrīvas vidusskolā, patika, skolēni satiekoties joprojām taujā, kad viņš atgriezīsies, tomēr skola nebija viņa īstā vieta. Tagad jokojam, ka mums atkal ir randiņu tipa attiecības. Katrā dzīves pavērsienā jau var saskatīt arī gaišo pusi un ieguvumus. Uz Rīgu Baiba regulāri dodas arī, lai apmeklētu dažādus seminārus. Tikko abas ar vietnieci Ligitu Dambi beigušas mentoru nodarbības, tagad nedēļu nogalēs apmeklē profesionālās vadības kursus. - Šobrīd notiek tik daudz izglītojošu projektu, ko finansē Eiropas fondi. Šī iespēja jāizmanto. Cilvēkam taču visu laiku sevi jāuzpilda ar jaunām zināšanām. Īpaši tiem, kuri strādā izglītības jomā. Nevar lepni sēdēt uz vietas – redz, es pirms 20 gadiem pabeidzu augstskolu, visu zinu. Laiks rit strauji, pārmaiņas ir lielas, jātiek tām līdzi. Arī vīrs uzsver, ka viņa jomā – kokapstrādē – visu laiku ienāk jaunas tehnoloģijas, jāseko līdzi. Baiba lolo ideju par studijām doktorantūrā. - Pēc maģistrantūras pasniedzēji ļoti mudināja turpināt pētījumus par integrēto apmācību pirmsskolā. Sirds kaktiņā ir doma, ka vajadzētu papildināt arī zināšanas mūzikā. Tā ir mana sirdslieta. Baiba ir beigusi Salacgrīvas mūzikas skolu un savulaik, vēl būdama padsmitgadīgs meitēns, Ainažu kultūras namā bija koncertmeistare dejotājiem un dziedātājiem. Kultūras nams bija gluži kā otrās mājās. Arī tagad Baiba dzied Ainažu jauktajā korī Krasts. Dzirdot, ko visu Baiba pagūst, nudien pārņem apbrīna. Viņa smaida: - Jā, esmu aktīvs cilvēks. Katram varu tikai novēlēt iespēju tik daudz darīt, iegūt tādu pieredzi, īpaši jaunībā, kad netrūkst enerģijas. Baibai un visai Vilnīša komandai netrūkst arī ideju. Salacgrīvas attīstības plānā ierakstījuši daudz ko – sākot ar peldbaseinu līdz atsevišķām grupām bērniem ar īpaši smagiem attīstības traucējumiem. Savukārt filiāles jāveido kā mūžizglītības centri. - Šis darbs man ir pozitīvs izaicinājums, - apgalvo Baiba. Lailas PAEGLES teksts un foto Ugunsnelaime Salacgrīvas novada Viržos 18. janvārī no bojātas elektroinstalācijas izcēlās ugunsgrēks Salacgrīvas novada Viržu mājās. Dzīvojamā ēka sadega ar visu iedzīvi. Ar liesmām cīnījās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Salacgrīvas posteņa vīri un Ainažu brīvprātīgie ugunsdzēsēji. Pateicoties viņu operatīvajai rīcībai, no uguns tika paglābtas saimniecības ēkas un pirtiņa. Par spīti lielajai nelaimei saimniece Irēna Šulce nav zaudējusi optimismu. No nodegušās mājas iznesta Jotul krāsniņa, kas tagad silda pagaidu dzīvesvietu – pārvietojamo dzīvojamo vagoniņu. Novada Sociālā dienesta vadītāja Anita Holma stāsta: - Tikko uzzinājām par ugunsnelaimi, tūlīt skaidrojām, kā varam palīdzēt. Mājaslapā ievietojām aicinājumu palīdzēt, tad aizvedām uz «Viržiem» nepieciešamākās lietas – gāzes plīti, virtuves piederumus, katlus, pannas, apģērbu, tuvākajā laikā piešķirsim finansiālo pabalstu ārkārtas situācijām. Saimniece ir enerģiska un optimistiska, nesēž, rokas klēpī salikusi. Jau piektdien uz Viržiem no Lapiņu mājām atveda dzīvojamo vagoniņu. Tajā ilgāku laiku pēc ugunsgrēka 2006. gadā dzīvoja Ķepiņu ģimene. Tagad turp no pagaidu dzīvesvietas pirtiņā pārcelsies Irēna un viņas dzīvesdraugs Guntis. Vagoniņu nodegušās mājas iemītniekiem laipni atvēlēja SIA Kubs, bet pārvešanu uz Viržiem orga- nizēja novada domes izpilddirektors Jānis Cīrulis. Atsaucīgi un izpalīdzīgi bija Salacgrīvas novada uzņēmēji – SIA K-teh (Andris Kociņš) izlīdzēja ar celtni, SIA Baltic Forest (Ernests Kupčs) piešķīra dīzeļdegvielu, Salacgrīvas komunālie pakalpojumi sagatavoja vietu vagoniņa novietošanai, bet treileri sarunāja SIA Optimus A. Jau svētdien, piepalīdzot izpalīdzīgiem un atsaucīgiem draugiem, Viržos novāktas krāsmatas. Runājot par palīdzību un nākotni, saimniece ir pārliecināta, ka abi kopā ar Gunti cels jaunu dzīvojamo māju, un teic lielu paldies visiem, kas palīdzējuši. Ilga TIESNESE Laika prognoze Vidzemei 27. janvārī Mākoņains, brīžiem skaidrosies. Pārsvarā bez nokrišņiem. Ceļi būs slideni. Dienvidaustrumu vējš 3 - 8 m/s. Gaisa temperatūra naktī -14, -19°, dienā -9, -14°. 28. janvārī Mākoņains, dienā brīžiem skaidrosies. Bez nokrišņiem. Dienvidaustrumu vējš 3 - 8 m/s. Gaisa temperatūra naktī -15, -20°, dienā -10, -14°. 29. janvārī Daļēji mākoņains laiks. Bez nokrišņiem. Dienvidaustrumu, austrumu vējš 3 - 8 m/s. Gaisa temperatūra naktī -18, -23°, dienā -11, -14°. 30. janvārī Neliels mākoņu daudzums. Bez nokrišņiem. Dienvidaustrumu, austrumu vējš 2 - 7 m/s. Gaisa temperatūra naktī -19, -24°, dienā -11, -15°. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati Vai īstas ziemas atnākšana jūs priecē? Korģeniete Guna Grote-Majore: - Šajā laikā, kad saules un gaismas vēl pamaz, ir tik jauki, ja apkārt viss balts un tīrs. Reizēm snigšana ir tik liega un skaista kā dziesmā, lūgšanā. Arī bērni priecājas par sniegu, pikošanos, braukšanu ar ragaviņām, ir jau uzcelts pirmais sniega zilonis un susurs. Pati labprāt izbrauktu pa mežu ar slēpēm. Paldies kaimiņam, kurš ar savu traktoru izšķūrēja ceļu. Vidrižnieks Agris Steps: - Ziema un sniegs mani nemaz nepriecē, izņemot Ziemassvētkus un Jaungada nakti. Esmu siltummīlis. Man vajag sajust zemi; līdzko to klāj sniegs, mani pārņem depresīva noskaņa. Tomēr arī ziemai ir savs skaistums. Ja uznāk liels aukstums, nav vēja, tad ar baudu skatos, kā dūmi stāvus kāpj debesīs. Brišana pa dziļu sniegu arī pieder pie lietas. Un dumji skan, ja ziemā saka: - Tā mūs pārsteidza nesagatavotus! Limbažniece Oksana Kovaļuka: - Tā kā sniegs šoziem mūs iepriecināja tikai nesen, tas vēl nav paspējis apnikt un grūtības arī nesagādā. Piekrītu teicienam, ka nav neatbilstošu laikapstākļu, ir tikai neatbilstošs apģērbs. Saģērbjos siltāk, un viss ir kārtībā. Vispār vasara man patīk labāk, taču jauki, ka Latvijā ir visi četri gadalaiki. Kad tuvosies pavasaris, tad gan ziema būs dikti apnikusi un ātrāk gribēsies siltumu. Ilvas BIRZKOPES teksts un foto
Page 1: Paredzēts lasīšanai elektroniski
Page 5 and 6: 5 2012. gada 27. janvāris Pirmais
Page 7 and 8: 7 2012. gada 27. janvāris Svei ca
Page 9 and 10: 9 2012. gada 27. janvāris Anita I
Page 11 and 12: 11 2012. gada 27. janvāris SIA «

Staiceles kalendārs - solis ceļā uz fotobiedrību Ausekļa ... - Auseklis

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?