Staiceles kalendārs - solis ceļā uz fotobiedrību Ausekļa ... - Auseklis
Staiceles kalendārs - solis ceļā uz fotobiedrību Ausekļa ... - Auseklis
Staiceles kalendārs - solis ceļā uz fotobiedrību Ausekļa ... - Auseklis
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Intu LUSI pērn klausījos seminārā<br />
Lauku konsultāciju birojā, kad viņa stāstīja<br />
par ES struktūrfondu projektiem. Izrādās,<br />
ka ļoti pieredzējusī projektu vadītāja, daudzu<br />
nevalstisko organizāciju dibinātāja,<br />
vairāku Rīgas mācību centru lektore jau<br />
10 gadu dzīvo šepat rokas stiepiena attālumā<br />
- Vidrižu pagasta Purmaļos. Rudenī,<br />
apmeklējot Sautlāčus, saimnieces rādīja<br />
neparastu krāsu salikuma keramikas traukus<br />
- tie viņu kaimiņienes Intas darbi. - Vai<br />
nav fantastiski? - priecājās Dzintra Gulbe<br />
ar meitu Kristīni un mudināja būt klāt, kad<br />
māksliniece ņems no krāsniņas svaigi ceptos.<br />
Tā atklājās vēl viena neklātienes paziņas<br />
interesantā prasme.<br />
- Neesmu māksliniece, arī ne podniece,<br />
drīzāk amatniece, turklāt 20 gadu nebiju<br />
mālam pat pieskārusies. Mana dzīve bija<br />
pārāk intensīva, neatlika laika. Šo prasmi<br />
laimējās apgūt Tautas augstskolā Rīgā<br />
pie augstas klases keramiķiem Pujāta un<br />
Detlava. 10 gadu strādāju «Daiļradē»,<br />
esmu Tautas daiļamata meistare, bet mana<br />
pirmā profesija bija vecmāte, - sarunbiedre<br />
turpina pārsteigt, ceļot no atdzisušās<br />
krāsns brīnumus, ko pati aplūko ar neslēptu<br />
interesi. Neierasti, ka nelielas formas<br />
darbi - bļodas, krūzītes, dārzeņu sautējamie<br />
podiņi, saldumu un mērču trauki - ir<br />
ar spilgtu krāsu salikuma glazūru. Melnais<br />
ar sarkano un tumšzilo, zilais ar zaļo un<br />
dzelteno, ir arī darbi ar balto glazūru u.c.<br />
Rotaļīgi rīkojoties ar traukiem, Inta atceras,<br />
kā pārdevēja brīnījusies, kur pircēja<br />
liks glazūras, ko citi nepērk. - Man patīk,<br />
ka trauki izskatās priecīgi, un es redzu,<br />
ka arī cilvēkiem patīk. Daudzi brīnās, ka<br />
manas karstvīna krūziņas un citas lietas ir<br />
smalkas un plānas, bet tās viegli ieguļas<br />
rokā un man šķiet mīļākas, - viņa klāsta.<br />
Ievēroju, ka Inta daudz smaida un arī sarunājas<br />
viegli, kā jokodamās. Sarunbiedre<br />
neslēpj, ka pagaidām eksperimentē, brāķus<br />
saplēš, jo atsvaidzina piemirsto un mācās<br />
no jauna. Māls iederas viņas bioloģiskajā<br />
saimniecībā. Vasarā aplokā biju manījusi<br />
ganāmies zirgus, tie pieder meitai Aijai,<br />
Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijas<br />
izpilddirektorei. Māte teic, ka visas trīs<br />
meitas ir izglītotas un <strong>uz</strong>ņēmīgas.<br />
Kad darbi apskatīti un fotosesija beigusies,<br />
Inta nolauž puķupodā augošu citronzāli<br />
un aplej tēju. Uz palodzes viņai ir<br />
2012. gada 27. janvāris 6<br />
Projektu māte kā mūžīgais dzinējs -<br />
darbīga un iedvesmas pārpilna<br />
garšvielu ziemas dārziņš, kurā vairāki retumi<br />
pārcēlušies no Jāņa Ulmja kolekcijas.<br />
Tās lietas viņai ir asinīs, jo arī sabiedriskās<br />
aktivitātes sākušās ar līdzdalību Vides<br />
aizsardzības klubā. - Esmu, kā tautā saka,<br />
„ar meijām galvā”, bet dzīve man devusi<br />
daudz iespēju. 90. gadu sākumā bija<br />
skaidrs - ja neiemācīšos angļu valodu un<br />
strādāt ar datoru, izkritīšu no sabiedriskās<br />
aprites. Es ļoti, ļoti daudz mācījos. Projektu<br />
rakstīšanu apguvu 2 gadu kursos pie<br />
lektoriem somiem un dāņiem. Mācījos arī<br />
ASV un Kanādā, tagad jau 20 gadu esmu<br />
lauku tūrisma nozares un ES projektu izstrādes<br />
vadības un īstenošanas konsultante.<br />
Agrāk dzīvoju Rīgā, bet konsultēju pa<br />
visu Latviju. Mana māte smēja - ieņemta<br />
Vidzemē, bet dzimusi Kurzemē, varbūt arī<br />
tādēļ biju visur gaidīta.<br />
Vaicāta par interesantākajiem projektiem,<br />
Inta teic, ka tie saistās ar nevalstiskajām<br />
organizācijām. Viņa dibinājusi vismaz<br />
6 - 7, tostarp kopā ar Asnāti Ziemeli un vēl<br />
Nīderlandē tūristiem<br />
jāstāsta, ka Latvijā var<br />
iebraukt bez vīzas<br />
Pagājušajā nedēļā atpūtas kompleksa<br />
Meža salas vadītāja Linda Bēce piedalījās<br />
starptautiskā tūrisma izstādē Nīderlandē.<br />
Izstāde ar nosaukumu Vakantenbeurs<br />
(Brīvdienu tirgus) notika Utrehtā. Uz to<br />
L. Bēce devās kopā ar citiem tūrisma nozares<br />
<strong>uz</strong>ņēmējiem, Latvijas Kempingu<br />
asociācijas pārstāvjiem.<br />
- Secināju, ka cilvēki, kuri dzīvo tālāk<br />
par Poliju, maz zina par Baltijas valstīm, -<br />
teica L. Bēce. - Viņiem bija pat jāstāsta, ka<br />
vīzas, pie mums braucot, nav vajadzīgas,<br />
jo esam Eiropas Savienībā, ka runājam<br />
arī angliski un vāciski, priecājamies par<br />
tūristiem un pie mums ir droši. Katrā ziņā<br />
drošāk nekā pašā Nīderlandē! Lielāko daļu<br />
Latvijas stenda apmeklētāju interesēja<br />
Baltijas valstis kopumā. - Tālo tirgu izstādēs<br />
jāreklamē vispirms Baltija un tikai tad<br />
katra valsts atsevišķi, - sprieda L. Bēce.<br />
Vajadzētu domāt par to, lai šādās izstādēs<br />
baltiešu stendi neatrastos katrs savā paviljona<br />
stūrī. Par atsevišķu reģionu kartēm<br />
interese bija tikai tiem, kuri jau zināja,<br />
kurp vēlas braukt un ko apskatīt. Tiem,<br />
Lektore un projektu konsultante Inta Luse pēc 20 gadu pārtraukuma atkal atsākusi darināt<br />
keramikas traukus. Tie viņai sagādā daudz prieka, tāpat kā jaunās idejas, ko viņa turpina<br />
iedzīvināt pašas dibinātajās biedrībās un citur<br />
kurus interesēja Vidzemes apceļošana, tika<br />
izdalīti arī Limbažu novada materiāli.<br />
- Ceram <strong>uz</strong> ceļotāju pieplūdumu nākamajā<br />
vasarā. Izstāžu rezultātus izvērtēt gan var<br />
tikai rudenī, - saka L. Bēce. Viņa spriež,<br />
ka dalība izstādē drīzāk ir brīvprātīgs<br />
darbs nozares labā, nevis sava <strong>uz</strong>ņēmuma<br />
reklamēšana. - Informācija par individuāliem<br />
viesu namiem nevienu neinteresē.<br />
Svarīgāk tūristiem ir, ko redzēt, tikai pēc<br />
tam - kur gulēt. Tūristi vēlas, lai viņiem<br />
piedāvā gatavus maršrutus, ļoti labi, ja<br />
vienā kartē iekļautas visas 3 Baltijas valstis.<br />
Uzskatu, ka labu darbu šajā ziņā veic<br />
asociācija «Lauku ceļotājs». Viņu izdotie<br />
materiāli, sevišķi Baltijas dabas brīvdienu<br />
un Militārā mantojuma kartes izstādē bija<br />
zelta vērtas.<br />
Izstādi 6 dienās apmeklēja gandrīz<br />
130 000 cilvēku. - Tā bija ārkārtīgi interesanta,<br />
ļoti liela, izvietota 9 hallēs, tāpēc<br />
vienā dienā to bija grūti izstaigāt. Vācijas,<br />
Austrijas stendos bija <strong>uz</strong>būvēti milzīgi<br />
krogi, kur sniedza ēdināšanas pakalpojumus,<br />
visu dienu spēlēja m<strong>uz</strong>ikanti, valdī-<br />
dažiem cilvēkiem Lauku ceļotāju. Traki<br />
gājis ar Latvijas Vēžu audzētāju asociācijas<br />
izveidošanu. Šī ideja tikusi apstrīdēta,<br />
teikts, ka vēži ierakstīti Sarkanajā grāmatā<br />
un to audzēšana ir utopiska. Bet pirmajiem<br />
8 zemniekiem izsniegtie sertifikāti Intai<br />
deva milzu gandarījumu, ka ideja aizgājusi<br />
tautā. Vairākus gadus Inta Kuldīgā vadīja<br />
Kurzemes NVO centru, tad pārvilināta <strong>uz</strong><br />
Vidzemi un ļoti pieķērusies pašas vadītajai<br />
biedrībai Vestienas aizsargājamo ainavu<br />
attīstības padome. Pērn tur beidzās pusmiljonu<br />
vērts projekts programmā Life. Tā<br />
laikā izveidotas 5 dabas takas, tapuši mācību<br />
materiāli, informatīvi stendi, zemju<br />
īpašniekiem mācīts iepazīt mežu un upīšu<br />
biotopus, lai viņi apzinās to vērtību un<br />
nenoplicina nacionālos dārgumus. Pērn ar<br />
Intas gādību biedrība saņēma finansējumu<br />
nelielam projektam Leader programmā,<br />
kas ļāvis iegādāties vieglo meža tehniku -<br />
t.s. dzelzs zirgu saudzējošai meža apsaimniekošanai.<br />
To iznomās mežu īpašniekiem,<br />
ja ārkārtīgi priecīga atmosfēra. Savukārt<br />
Āfrikas valstu hallēs varēja baudīt bungu<br />
mūziku. Darbojās arī tirdziņi, kur daudz<br />
ko varēja iegādāties, - stāsta Meža salu<br />
vadītāja.<br />
Asociācija izstādē piedalījās jau piekto<br />
gadu. Naktsmītņu īpašniekiem ir ļoti svarīgs<br />
Nīderlandes un Vācijas tirgus, jo šajās<br />
valstīs ļoti populāra ir ceļošana ar kemperiem.<br />
L. Bēce šogad pievienojās Latvijas<br />
lai, veicot izlases cirtes, nebojātu zemsedzi,<br />
kā pašreiz notiek ar lielo mežizstrādes<br />
tehniku. Inta <strong>uz</strong>sver, ka visur ar viņu kopā<br />
ir domubiedri, <strong>uz</strong>ņēmīgi cilvēki, kas zina,<br />
ko vēlas. Tagad viņa nopelnījusi atpūtu, tāpēc<br />
iegādājusies īpašumu Vidrižu pagastā,<br />
lai rikšošanas starplaikos absolūtā lauku<br />
mierā pašas iekoptā vidē atgūtu enerģiju.<br />
Lai gan... Ieraugot jaunas projektu iespējas,<br />
viņa iekrīt un bieži <strong>uz</strong>ņemas darīt ko<br />
neierastu.<br />
Intu bieži <strong>uz</strong>meklē, lai viņa pārskatītu<br />
sagatavotos projektus. Viņa māca šo prasmi<br />
interesentiem. Lielais kurss ilgst 3 mēnešus.<br />
Lektore <strong>uz</strong>sver, ka mācību minimums<br />
ir vismaz mēnesis, jo 10 dienās nevar apgūt<br />
projektu sagatavošanu. Jāsaprot, kā<br />
formulēt domu, izvirzīt pareizo mērķi, plānot<br />
aktivitātes, budžetu u.c., kā to pasniegt<br />
tādā valodā, kādā tiek gaidīts. Ja rakstīs,<br />
ka birojam vajag datoru un galdu, neviens<br />
naudu nedos, bet, ja apņemsies stiprināt savas<br />
organizācijas kapacitāti un norādīs <strong>uz</strong><br />
rezultātu, ideja aizies. Neierastie termini -<br />
inovatīvs, multiplikatīvs, problēmu koks,<br />
struktūrplāns, loģiskās plānošanas matrica<br />
u.c. - ir ārkārtīgi svarīgi. Sarunbiedre <strong>uz</strong>sver,<br />
ka jāprot sevi pasniegt ar pārliecību<br />
par idejas dzīvotspēju, tās vitālu nepieciešamību<br />
un tādēļ vajadzīgs finansējums.<br />
Intas lekcijās Nodarbinātības valsts<br />
aģentūrā nereti klausās finansisti, juristi,<br />
programmētāji, arī maģistranti, kurus viņa<br />
mudina nebaidīties lēkt aukstā ūdenī. - Vēlieties<br />
un dariet to, kas jums dod prieku!<br />
Daudzi laukos sēž un vaid, bet vajag rīkoties:<br />
parunāt ar kaimiņu, apvienot resursus,<br />
<strong>uz</strong>drošināties! Nu un kas, ja neizdodas<br />
ar pirmo reizi? Nākamajā - aizies! 90. gados<br />
viņai Rīgā bija sava kafejnīca. Diemžēl<br />
bizness tika zaudēts reketa dēļ. Vieta<br />
bija ļoti laba, un kādam to ievajadzējās.<br />
To Inta komentē šādi: - Ko man bija darīt?<br />
Raudāt? Nē, mēs, padomjlaika sievietes,<br />
esam stipras. 80% savā dzīvē izdarām tikai<br />
ar savu <strong>uz</strong>drīkstēšanos. Lai neieslīgtu<br />
pesimismā, viņa iesaka biežāk pacelt skatu<br />
<strong>uz</strong> sauli, tad vieglāk saprast, ka dzīvē var<br />
un vajag izdarīt pēc iespējas vairāk. Tagad<br />
viņa atkal iestājusies augstskolā, mācās<br />
<strong>uz</strong>ņēmējdarbību, lai turpinātu savās zināšanās<br />
dalīties ar līdzcilvēkiem.<br />
Gunitas OZOLIŅAS<br />
teksts un foto<br />
Atpūtas kompleksa Meža salas vadītāja Linda Bēce Latvijas kempingu asociācijas stendā<br />
pārstāvjiem, lai gūtu pieredzi un pienācīgi<br />
sagatavotos nākamā gada izstādei. Tajā dalība<br />
paredzēta pārrobežu projektā Izbaudi<br />
labāko Latvijā, Igaunijā un Krievijā, ko<br />
viņa vada. Projekta laikā plānots izveidot<br />
2 tūrisma maršrutus ar kartēm (ģimenēm<br />
ar bērniem un gardēžiem), kas tiks reklamēti<br />
izstādēs Baltijas valstīs, Nīderlandē,<br />
Vācijā un Krievijā.<br />
Linda TAURIŅA
Change language