lejupielādēt
lejupielādēt
lejupielādēt
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
VÇSTURE<br />
LATGALE ZIEMEÏU KARA LAIKÂ<br />
DAUGAVPILS PILS TIESAS GRÂMATÂS *<br />
Boguslavs Dibass<br />
Mûsdienu Latviju veido trîs pamatnovadi, kuru atðíirîbas nosaka ne tikai un<br />
ne vispirmâm kârtâm to ìeogrâfiskais stâvoklis un dabas apstâkïi, bet arî<br />
vçsturiskâs attîstîbas specifika. 1 Tâdçï arî Latvijas novadi uzskatâmi par reìioniem<br />
to vçsturiskajâ izpratnç. Latgale ir novads, kas îpaði atðíiras no citiem reìioniem.<br />
Tâlab tâs vçstures pçtniecîba neapðaubâmi ir fascinçjoða nodarbe, kaut arî, òemot<br />
vçrâ avotu materiâla saglabâtîbas stâvokli un raksturu, neparasti grûta. Ðajâ<br />
rakstâ aplûkota daïa no vairâk nekâ divus gadsimtus ilgâ vçstures perioda, kad<br />
Latgale piederçja Polijas–Lietuvas valstij (1561–1772) un kurâ sâka iezîmçties<br />
Latgales vçsturiskâs attîstîbas atðíirîbas no citiem mûsdienu Latvijas reìioniem.<br />
Jâatzîst gan, ka vçsturnieks Manfrçds Helmans (Hellmann) jau pirms vairâkiem<br />
desmitiem gadu savos pçtîjumos Latgales savdabîbas avotus saskatîja vçl dziïâk –<br />
viduslaikos, 2 taèu nav ðaubu, ka izðíiroðâ loma ðajos procesos piekrita tieði manis<br />
minçtajam piederîbas periodam Þeèpospoïitai.<br />
Latgale bija vienîgâ senâs Livonijas valsts daïa Daugavas labajâ krastâ, kas<br />
tik ilgu laiku palika Þeèpospoïitas sastâvâ. Pârçjâs Pârdaugavas hercogistes zemes<br />
pçc tam, kad Gustavs Âdolfs 1621. gadâ ieguva Rîgu, uz Altmarkas<br />
pamiera (1629) pamata pârgâja zviedru valdîjumâ. Ðo stâvokli formâli nostiprinâja<br />
Olîvas miera lîgums 1660. gadâ. Lîguma sekas bija arî Latgales statusa<br />
noregulçðana Polijas–Lietuvas valsts ietvaros. Uz seima konstitûcijas pamata<br />
1677. gadâ 3 tika radîta Inflantijas vojevodiste, dçvçta arî par kòazisti. Tâs<br />
pârvaldes un tiesiskâ struktûra tika veidota lîdzîgi citâm Þeèpospoïitas zemçm –<br />
vispirmâm kârtâm Lietuvas lielkòazistes zemju vojevodistçm. Inflantijas<br />
vojevodistei, tâpat kâ citâm vojevodistçm, bija savs seimiks, pârvaldes struktûra,<br />
muiþniecîbas tiesas. Kaut arî uzbûves lîdzîba un pieaugoðie (kaut vai ìeogrâfiskâ<br />
* Raksta pamatâ ir 1999. gada 17. martâ Rîgâ zinâtniskajâ konferencç “Kurzeme–Vidzeme–Latgale:<br />
Reìions un identitâte Latvijas vçsturç” nolasîtais referâts.
52<br />
Boguslavs Dibass<br />
novietojuma dçï) sakari to îpaði vienoja ar Lietuvu, Inflantijas vojevodiste formâli<br />
tomçr palika kopçjs abu tautu – Þeèpospoïitas locekïu îpaðums, kas starp citu<br />
izpaudâs principâ, ka seimiks izvçlçja par sûtòiem uz seimu divas personas kâ<br />
no Inflantijas, tâ arî no Lietuvas un Polijas.<br />
Lîdztekus pârvaldes uzbûves faktoram svarîgs elements Inflantijas kòazistes<br />
integrâcijas procesâ Þeèpospoïitâ (it îpaði 17. gs. beigâs) bija valsts valdnieku<br />
atbalstîtâ plaðâ mçroga rekatolizâcija te izveidotâs Livonijas–Kurzemes diecçzes<br />
ietvaros, izmantojot arî jezuîtu ordeòa darbîbu. Rekatolizâcija skâra ne tikai<br />
aristokrâtiskâs cilmes vâcu dzimtas (piemçram, Plâterus, kuri pârgâja katoïticîbâ<br />
17. gs. 90. gados), bet arî plaðas latvieðu zemnieku masas. Turklât katoïu baznîcas<br />
darbîbai bija bûtisks iespaids uz latvieðu tautîbas iedzîvotâju kultûru. Liecîba<br />
tam ir arî jezuîta Jana Karigera sastâdîtâ poïu–latvieðu vârdnîca. 4<br />
Iepriekð minçtie fakti ir vispârzinâmi vçsturniekiem, kas tuvâk interesçjas<br />
par Latgales (tâs apzîmçðanai saskaòâ ar poïu vçstures literatûras tradîcijâm<br />
lietots nosaukums – Poïu Inflantija) vçsturi – kaut vai pçc ðî novada vçstures<br />
enciklopçdiska rakstura izklâstiem, kuri pieder Gustava Manteifeïa spalvai. 5 Ðie<br />
darbi tomçr nedod pilnîgu atbildi uz jautâjumu par Latgales kâ izteikti specifiska<br />
vçsturiska reìiona veidoðanâs procesu bûtîbu, kâ arî par ðî novada vçsturiskâs<br />
identitâtes veidoðanos. Neapðaubâms ðíçrslis ðajos pçtîjumos ir ïoti trûcîgâ avotu<br />
bâze, kas ir izkliedçta daþâdos Latvijas, Polijas, Krievijas, Lietuvas, Baltkrievijas<br />
un citu valstu arhîvos un kura tçmas izpçtç ieinteresçtâm personâm ne vienmçr<br />
ir viegli izmantojama, kaut vai daþâdo valodu dçï. Par ðîm problçmâm vislabâko<br />
priekðstatu laikam dod latvieðu vçsturnieka Boïeslava Breþgo zinâtniskie pçtîjumi,<br />
kuriem raksturîgs gan jautâjumu izpçtes plaðums, gan kompetences mçrogs,<br />
kas nepiecieðams Latgales vçstures izzinâðanai. 6<br />
1995. gadâ Rîgâ Latvijas Valsts vçstures arhîvâ man bija izdevîba iepazîties<br />
ar Daugavpils pils tiesas grâmatu apkopojumu – ap 80 foliantiem, kas tapuði<br />
18. gs. (kopð 1701. gada). Ðo krâjumu un viòa likteni esmu jau raksturojis<br />
publikâcijâs gan poïu, gan latvieðu valodâ. 7 Neieslîgstot detaïâs, tomçr jâakcentç,<br />
ka ðim avotam ir bûtiska nozîme, pçtot Latgales vçstures laikposmu, kad tâ<br />
piederçja Polijas–Lietuvas Republikai. Daugavpils pils tiesas grâmatas ir<br />
visnozîmîgâkais muiþniecîbas tiesas (vienlaikus tâ bija arî civiltiesiski notariâlâ<br />
institûcija) darbîbas atspoguïojums Inflantijas vojevodistes teritorijâ.<br />
Mans raksts ir mçìinâjums restaurçt situâciju Poïu Inflantijâ Ziemeïu kara<br />
laikâ (1700–1721) caur to materiâlu prizmu, kuri ietverti ðajâs Daugavpils pils<br />
tiesas grâmatâs. Ðî temata izvçle neizriet tikai no gadîjuma rakstura sakritîbas,<br />
ka pils tiesas grâmatas ir saglabâjuðâs, sâkot ar 1701. gadu (kaut arî Inflantijas<br />
vojevodistes teritorijâ tâs acîmredzot bija ieviestas jau 1677. gadâ). Aplûkojamâ<br />
problçma ir interesanta vispirms tâdçï, ka Ziemeïu karð iezîmçja principiâla<br />
rakstura pârmaiòas visos pârçjos mûsdienu Latvijas reìionos. Vidzeme pârgâja<br />
no zviedru rokâm krievu, izteikti pieauga krievu ietekme Kurzemç. Vienlaicîgi<br />
karð plaðâkajâ nozîmç bija bûtisks faktors, kas veidoja Latgales vçsturi Jaunajos
Latgale Ziemeïu kara laikâ Daugavpils pils tiesas grâmatâs<br />
laikos (te jâatceras arî karð ar Ivanu Bargo jeb krievu ekspansija 1655.–<br />
1667. gadâ). Turklât ðajâ teritorijâ, òemot vçrâ tâs pierobeþas novietojumu, kara<br />
ietekme bija seviðíi svarîga. 8 Iedziïinâðanâs 18. gs. sâkuma situâcijâ ïauj arî<br />
izsvçrt, cik stabili un efektîvi ðeit funkcionçja pavisam nesen ieviestâs pârvaldes<br />
institûcijas ne tikai kara, bet arî tâlaika Polijas–Lietuvas valsts asâs iekðçjâs<br />
krîzes apstâkïos.<br />
Viena raksta ietvaros, protams, ir grûti pilnîbâ iztirzât visas Latgales 18. gs.<br />
sâkuma vçstures problçmas. Turklât to pçc bûtîbas neatïauj arî lîdz ðim apzinâtais<br />
avotu materiâls. Ir iespçjams tikai uzrâdît atseviðíus novçrojumus, formulçt<br />
neapðaubâmi svarîgus jautâjumus, izvirzît daþas eventuâli pârliecinoðas<br />
hipotçzes, kuras tomçr prasa tâlâkus pçtîjumus. Tâpçc vispârçjâ aina acîmredzot<br />
jâbûvç visai piesardzîgi.<br />
Sâkot Inflantijas vojevodistes situâcijas analîzi Ziemeïu kara laikâ, ðíiet, var<br />
uzdot trîs jautâjumus un mçìinât uz tiem atbildçt:<br />
1) kâdâ pakâpç karadarbîba (attiecîbâ uz daþâdu konfliktâ iesaistîto puðu<br />
karaspçka klâtbûtni) tieði aizskâra ðo teritoriju;<br />
2) kâdas bija kara un karaspçka operâciju netieðâs sekas;<br />
3) kâdâ veidâ vietçjâ sabiedrîba (uz analizçto avotu pamata vispirmâm kârtâm<br />
muiþniecîba un tâs paðpârvaldes organizâcijas, bet ne tikai – arî citas sabiedrîbas<br />
grupas) reaìçja uz kara notikumiem un to sekâm, kâ arî vispârçjo krîzi valstî.<br />
Pçdçjais jautâjums bez ðaubâm ir vissvarîgâkais, aplûkojot Latgales reìionâlo<br />
îpatnîbu veidoðanos vçstures gaitâ. Tomçr arî atbildes uz diviem pirmajiem<br />
jautâjumiem sniedz pamatu nepiecieðamajam slçdzienam.<br />
Meklçjot atbildi uz pirmo jautâjumu, izpçtîtais avotu materiâls un literatûra<br />
par Ziemeïu kara tçmu ïauj konstatçt pârsteidzoðu un interesantu parâdîbu. Proti,<br />
Latgale, kas stratçìiski bija potenciâli tik nozîmîga, òemot vçrâ tâs novietojumu<br />
lîdzâs Daugavai – îpaði svarîgai satiksmes artçrijai, Ziemeïu kara laikâ nebija<br />
karadarbîbas lauks plaðâkâ mçrogâ, kaut arî karð sâkâs pavisam netâlu – zviedru<br />
Vidzemes teritorijâ ar sakðu karaspçka veikto Rîgas aplenkumu. 9 Ðîm norisçm<br />
Inflantijas vojevodiste labâkajâ gadîjumâ bija aizmugure, caur Daugavpili noritçja<br />
sakðu armijas apgâde no Lietuvas iekðienes, 1700./1701. gada ziemâ te bija<br />
nometinâtas arî daþas sakðu nodaïas. 10 Iespçjams, ka, pateicoties to klâtbûtnei,<br />
1700. un 1701. gada mijâ Daugavpils bija nolûkota kâ Polijas karaïa Augusta II<br />
un krievu cara Pçtera I tikðanâs vieta. 11 Ðî satikðanâs gan notika 1701. gada<br />
februârî Birþos, Lietuvâ. Karadarbîbas smagumpunkta pârcelðanâs uz Þeèpospoïitas<br />
iekðieni kïuva par iemeslu savdabîgai Latgales stratçìiskai marginalizâcijai. Lielais<br />
karð te ienâca tikai 1709. un 1710. gadâ, kad krievu armija aplenca Rîgu. Tomçr<br />
pat, virzoties uz Rîgu, krievu armija gâja caur Kurzemi, ne Latgali. 12 Sava nozîme<br />
krievu armijas virziena izvçlç no dienvidiem (no Poltavas) varçja bût arî Latgales<br />
dabas apstâkïiem. Meþi, purvi, upes, ezeri kavçja lielu armiju pârvietoðanos,<br />
tâdçjâdi padarot neiespçjamu arî lielâka mçroga karadarbîbu.<br />
Tas pavisam nenozîmç, ka Inflantijas vojevodiste bûtu brîva no jebkâdas<br />
karaspçka klâtbûtnes. Vienlaikus ar jau pieminçtajâm sakðu nodaïâm 1701.–<br />
53
54<br />
Boguslavs Dibass<br />
1703. gadâ te bija daudzas, kaut arî sîkas lietuvieðu armijas vienîbas, kas patrulçja<br />
gar zviedru robeþu. Tâdu funkciju, starp citu, pildîja Vojceha Hruðèicka 14 kazaku<br />
eskadrons un Mihala Ðukailo 14 eskadrons. Ïoti specifiska vienîba Lietuvas<br />
Lielkòazistes armijas sastâvâ, kas darbojâs Inflantijas vojevodistes teritorijâ<br />
1702. un 1703. gadâ, bija t.s. Inflantijas pulks. To organizçja un vadîja Fabjans<br />
Borhs, vçlâkais Ludzas stârasts un Lietuvas artilçrijas ìenerâlis. 15 Inflantijas<br />
pulks bija diezgan spçcîga karaspçka daïa, kas sastâvçja no vidçji bruòotu jâtnieku<br />
vienîbas un diviem dragûnu eskadroniem (pa 100 zirgiem katrâ). Borha vadîbâ<br />
atradâs arî Inflantijas teritorijâ saformçtais kâjnieku pulks, kas sastâvçja no<br />
500 kareivjiem. 16 Fabjana Borha komandçtâs vienîbas bija Lietuvas armijas<br />
sastâvdaïa un uz laiku pat izvietojâs Birþos, pildot cietokðòa garnizona<br />
funkcijas. 17 Tomçr, atrodoties Inflantijas zemçs, to pamatuzdevums bija<br />
vojevodistes teritorijas apsargâðana pret visiem, ne tikai no zviedru puses<br />
nâkoðajiem draudiem. 18<br />
Ja aplûko karaspçka klâtbûtni Inflantijas vojevodistes teritorijâ Ziemeïu kara<br />
laikâ, tad jâatzîst, ka bûtiskas izmaiòas radîja 1704. gadâ Narvâ noslçgtais<br />
Þeèpospoïitas un Krievijas sabiedroto lîgums. Tâ rezultâts bija cara karaspçka<br />
vienîbu ienâkðana Polijas–Lietuvas valsts teritorijâ. 19 No ðî momenta gandrîz<br />
lîdz pat 1710. gadam Daugavpils pils tiesas grâmatâs atrodamas daudzas liecîbas<br />
par spçcîgas krievu kavalçrijas nodaïas novietoðanu Inflantijas vojevodistes<br />
teritorijâ (tâs skaitliskais sastâvs parasti bija ap 1000 zirgu). 20 Sprieþot pçc ziòâm,<br />
ko satur Daugavpils pils tiesas grâmatas, ðíiet, ka lielâko laiku starp 1704. un<br />
1710. gadu Latgale atradâs krievu kontrolç. Tikai sporâdiski 1707.–1709. gadâ<br />
vairâkkârt ir izdevies dokumentos konstatçt klâtesoðâs lietuvieðu vienîbas, kuras<br />
nâca no prozviedriskâs Staòislava Leðèinska nometnes. 21<br />
Karaspçka klâtbûtne – vienalga, paðu vai ârvalstu – ðajâ laikmetâ reti nesa<br />
svçtîbu. Pat nelielu nodaïu pârvietoðanâs apgrûtinâja iedzîvotâjus ar izmitinâðanu,<br />
smags slogs bija rekvizîcijas. Tas viss izraisîja daudz negatîvu seku seviðíi tâdçï,<br />
ka krievu vienîbas (“kazaki un kalmiki”) izcçlâs ar seviðíu brutalitâti un<br />
nesaudzîbu. 22 Par to liecina daudzâs muiþniecîbas sûdzîbas, kas ierakstîtas<br />
Daugavpils pils tiesas grâmatâs. Tâs dod nepârprotamu priekðstatu par patiesîbâ<br />
kara netieði skartas provinces ikdienu. 23 Kaut arî Inflantijas vojevodiste uz<br />
kaimiòu – Lietuvas vojevodistes un apriòíu un Kurzemes – fona relatîvi likâs<br />
esam miera oâze, 24 tomçr arî ðajâ novadâ bija jûtamas daþâda veida netieðas,<br />
taèu visai smagas kara sekas.<br />
Karavîru izdarîtâs laupîðanas bija iemesls pieaugoðajam iedzîvotâju trûkumam,<br />
bieþi badam. Tas veicinâja mçra epidçmiju, kas 18. gs. pirmâs dekâdes beigâs<br />
piemeklçja Inflantiju, starp citu – lîdzîgi kâ daudzas citas zemes Eiropâ, 25 un tâs<br />
traìiskâs sekas. Iedzîvotâju skaita samazinâðanâs te bija îpaði jûtama, jo Latgales<br />
1. att. Mikolaja Franciska Oginska pavçle Hruðèicka eskadronam<br />
1703. gada februârî. LVVA, 712. f., 1. apr., 60. l., 14. lp.
56 Boguslavs Dibass<br />
teritorija nebija pârâk biezi apdzîvota. Vçsturnieks Heinrihs Strods (atsaucoties<br />
uz Edgaru Dunsdorfu) min, ka ap 1700. gadu Latgalç dzîvoja ap 103 000 cilvçku. 26<br />
Diemþçl ir grûti iegût precîzus datus par Ziemeïu kara demogrâfiskajâm sekâm<br />
Inflantijas vojevodistes teritorijâ. Arhîva dokumentos fragmentâri saglabâjuðies<br />
“dûmu nodokïa” tarifi no pirmskara perioda un no kara gadiem tomçr norâda uz<br />
strauja iedzîvotâju skaita krituma tendenci vai vismaz ievçrojamâm pârmaiòâm<br />
ðajâ sfçrâ. “Dûmu tarifs” Inflantijas vojevodistç 1690. gadâ atzîmçja 946 dûmus,<br />
1707. gadâ – jau 291, 1710. gadâ (pçc mçra) – 148, 1714. gadâ – tikai<br />
89,5 dûmus. 27 Nepiecieðams gan uzsvçrt, ka “dûmu tarifi” nav pilnîgi ticams<br />
avots, jo tajos tîði sniegti mazâki skaitïi, lai panâktu zemes îpaðumu<br />
apgrûtinâjuma samazinâjumu. Tâdçjâdi nevar runât par cilvçku skaita vairâk<br />
nekâ desmitkârtîgu samazinâðanos Inflantijas vojevodistç, kâ norâda minçtie<br />
skaitïi. Taèu to iezîmçtâ tendence, kas zinâmâ mçrâ liek apjaust parâdîbas<br />
mçrogu, ir drausmîga. Iedzîvotâju skaita samazinâðanâs neizrietçja tikai no<br />
paaugstinâtas mirstîbas, daïçji tâ varçja bût ârçjâs emigrâcijas un arî savdabîgâs<br />
iekðçjâs emigrâcijas rezultâts. Latgales dabas apstâkïi ïâva sekmîgi slçpties no<br />
daþâdiem kara radîtiem draudiem, vispirms no minçtajiem karavîriem –<br />
laupîtâjiem. Pils tiesas grâmatâs rodamâs ziòas par 18. gs. otro dekâdi apliecina,<br />
ka vienlîdz nozîmîgs bija gan reâlais iedzîvotâju skaita kritums, gan arî viòu<br />
pârvietoðanâs pakâpe. Tajâs tieði minçts darbaroku asais trûkums laukos.<br />
Atrodamas daudzas sûdzîbas par dzimtcilvçku nolaupîðanu, ziòojumi par<br />
daþâdos veidos aizbçguðiem dzimtcilvçkiem (bieþi veseliem ciemiem) uz<br />
kaimiòteritorijâm, ziòas par brîvo ïauþu nolaupîðanu un piespieðanu veikt klauðu<br />
darbus, kâ arî ïoti daudzi ziòojumi par tirgoðanos ar dzimtcilvçkiem. Tâ tolaik<br />
bija parasta parâdîba. Muiþnieki, kuriem bija vajadzîga nauda, pârdeva dzimtcilvçkus<br />
citiem, kuriem trûka roku lauksaimniecîbas darbu veikðanai. 28<br />
Visi minçtie fakti liecina, ka 18. gs. pirmâs desmitgades, kad risinâjâs Ziemeïu<br />
karð, Latgalei nenoliedzami bija neparasti grûtas. Ðo konstatçjumu tomçr<br />
mîkstina iepriekð pieminçtais viedoklis, ka uz kaimiòu apgabalu fona Inflantijas<br />
vojevodiste izskatîjâs lîdzîga miera oâzei. Turklât praktiski visu Ziemeïu kara<br />
laiku netika pârtraukta tirdzniecîbas plûsma pa Daugavu, kaut arî upe stiepâs<br />
cauri savstarpçji naidîgu puðu robeþâm. To apliecina daudzie ieraksti Daugavpils<br />
pils tiesas grâmatâs par muitas darbîbu Daugavpilî. 29 Pârtraukums iestâjâs tikai<br />
1709./1710. gadâ, kad Rîgu aplenca krievi. 30 Bez ðaubâm, kâ minçts arî agrâkos<br />
pçtîjumos, 31 tirdzniecîbâ bija vçrojams atslâbums, taèu noritçja gan tranzîta<br />
tirdzniecîba (pat ar Iekðkrieviju), gan arî eksports (vispirmâm kârtâm – koksnes<br />
izvedums) no Inflantijas vojevodistes. 32<br />
Tomçr kara sekas bija tik nopietnas, ka radîja sava veida sociâlâs struktûras<br />
krîzi, kas izpaudâs zemnieku nemieros. Apogeju tie, ðíiet, sasniedza vislielâkâ<br />
haosa laikâ, proti, 1708. gadâ. Kad Viïakas stârastijâ tâ gada janvârî uz ziemas<br />
apmeðanos ieradâs Þemaitijas stârasta jâtnieku eskadrons, turienes plebâns<br />
Henrihs Hartmans piedraudçja “ar brîvu roku doðanu zemniekiem”. Rezultâtâ<br />
zemnieki patieðâm noslepkavoja vienu jâtnieku. 33 Ja ðis ir atseviðís izprovocçts
Latgale Ziemeïu kara laikâ Daugavpils pils tiesas grâmatâs<br />
zemnieku naida piemçrs, tad 1708. gada rudenî Ludzas stârastijâ nonâca arî<br />
lîdz stihiskiem un daudz lielâka mçroga zemnieku nemieriem. To vadîbâ bija<br />
brâïi Aleksandrs un Jeþi Ðiðlo un kâds Kulaks. Notikumu attîstîba sâka apdraudçt<br />
situâciju visâ vojevodistç un izraisîja Inflantijas muiþniecîbas pretpasâkumus,<br />
kurus vadîja Daugavpils stârasts Jans Ludviks Plâters, kâ arî sacelðanâs dalîbnieku<br />
izsûtîðanu no Poïu Inflantijas. 34<br />
Atceroties minçtos faktus, iespçjams arî atbildçt uz treðo sâkumâ izvirzîto<br />
jautâjumu par vietçjâs sabiedrîbas reakciju uz kara sekâm. Acîmredzot karð<br />
visasâk skâra visplaðâkâs Latgales ïauþu masas, visvairâk – zemniekus. Tomçr<br />
precîzi apzinât kara seku ietekmi uz zemnieku kârtu un tâs analizçt ir îpaði<br />
grûti, paðreizçjâ izpçtes stadijâ gandrîz neiespçjami. Var tikai uzrâdît noteiktas<br />
vispârçjas parâdîbas un tendences, kâ iedzîvotâju skaita samazinâðanâs,<br />
emigrâcija, ïauþu apmeðanâs vietu iznîcinâðana, mçris. Tomçr tâs bija kara laikam<br />
ikdieniðías parâdîbas apgabalos, ko vairâk vai mazâk skâra karadarbîba, arî<br />
iedzîvotâju reakcija bija tipiska – bçgðana, sacelðanâs u.tml. Bez ðo parâdîbu<br />
kvantitatîvas izzinâðanas un salîdzinâjuma ar stâvokli citos reìionos nav iespçjams<br />
novçrtçt to apmçrus un apgalvot, piemçram, kâdâ pakâpç stâvokli Inflantijâ<br />
ietekmçja tas, ka ðo teritoriju faktiski neskâra plaðâka mçroga karadarbîba.<br />
Tajâ paðâ laikâ iespçjams relatîvi vairâk uzzinât par vietçjâs muiþniecîbas<br />
stâvokli un valsts struktûru funkcionçðanu krîzes apstâkïos. Tieði Latgales un<br />
tâs vçsturiskâs atðíirîbas veidoðanâs vçsturç ðî ir neapðaubâmi svarîga problçma,<br />
kurâ ir vçrts un derîgi iedziïinâties. Turklât nepiecieðams atcerçties, ka Inflantijas<br />
vojevodistes teritorijâ valsts institûcijas, kâdas tobrîd bija raksturîgas Polijas–<br />
Lietuvas Þeèpospoïitai, tika ieviestas tikai daþas desmitgades iepriekð. Tajâ paðâ<br />
laikâ vietçjâ muiþniecîba bija visai neviendabîga gan etniskâs izcelsmes, gan<br />
ticîbas, gan arî iepriekðçjos simt piecdesmit gados izdzîvotâs komplicçtâs un<br />
bieþi vien traìiskâs vçstures ziòâ. Turklât 18. gs. sâkumâ fonu situâcijas attîstîbai<br />
Inflantijas vojevodistç veidoja ne tikai kara notikumi, bet arî dziïâ krîze visâ<br />
Þeèpospoïitâ un asais iekðçjais konflikts Lietuvas lielkòazistç.<br />
Zviedru karaïa Kârïa XII darbîbas rezultâtâ Þeèpospoïitâ 1704. gadâ sâkâs<br />
iekðçjâ ðíelðanâs, un vçlçðanâs zviedru spiediena ietekmç par karali tika ievçlçts<br />
Staòislavs Leðèinskis. Tomçr karaïa Augusta II Stiprâ atteikðanâs no troòa<br />
1706. gadâ vçl nenozîmçja, ka Staòislavs Leðèinskis pârvalda visu valsti. Joprojâm<br />
saglabâjâs opozîcija, kas sadarbojâs ar Krieviju, – t.s. Sandomiras konfederâcijas<br />
formâ, tâdçjâdi padziïinot ðíelðanos. 35 Notikumi, ko ievadîja kauja pie Poltavas,<br />
izraisîja Staòislava Leðèinska kriðanu un Augusta II Stiprâ atgrieðanos Polijas<br />
tronî. Norises valsts politiskajâ centrâ acîmredzot ietekmçja provinces, arî<br />
Inflantiju. Vçl lielâks iespaids bija notikumiem Lietuvas lielkòazistç, proti, –<br />
asajam konfliktam starp 17. gs. beigâs Lietuvâ de facto valdoðo Sapehu dzimtu<br />
un pret viòiem vçrsto muiþniecîbas opozîciju. 1700. gadâ ðis konflikts pârauga<br />
bruòotâ sadursmç, kas noslçdzâs ar Sapehu zaudçjumu kaujâ pie Olkeòikiem.<br />
Ðim notikumam bija ïoti dziïas sekas, tas guva arî starptautisku rezonansi.<br />
Piemçram, Ziemeïu kara laikâs Sapehu dzimta atbalstîja zviedrus un viòu<br />
57
58 Boguslavs Dibass<br />
sabiedrotos Þeèpospoïitâ, tâdçï muiþniecîbas opozîcijas vadoòi, kurus arî jau agrâk<br />
bija atbalstîjis karalis Augusts II, sâka sadarbîbu ar Krieviju. Tâ bija tik cieða, ka<br />
apdraudçja Polijas–Lietuvas ûnijas pastâvçðanu. 36<br />
Visai grûti ir izsmeïoði atbildçt uz jautâjumu par Þeèpospoïitas krîzes un<br />
Lietuvas lielkòazistes iekðçjo notikumu tieðo ietekmi uz stâvokli Inflantijas<br />
vojevodistç, kâ arî raksturot politiskâs ðíelðanâs dziïumu ðajâ novadâ. Daugavpils<br />
pils tiesas grâmatâs rodamas atseviðías ziòas par daþu personu sadarbîbu ar<br />
zviedriem, kas, òemot vçrâ Latgales pierobeþas stâvokli un jau minçtos tirdznieciskos<br />
kontaktus ar Rîgu, nerada izbrînu. 37 Arî tâlaika Daugavpils stârasts Jans Ludviks<br />
Plâters vçstures literatûrâ tiek uzskatîts par Staòislava Leðèinska piekritçju. 38 Tomçr<br />
Inflantijas vojevodistes muiþniecîba 1701. gadâ izteikti atbalstîja lietuvieðu<br />
muiþniecîbu konfliktâ ar Sapehâm. 39 Ðî nostâja atspoguïojas arî jaunu institûciju<br />
ievieðanâ, vispirms jau izveidojot Inflantijas pulkveþa posteni, kas atbilda Lietuvas<br />
lielkòazistes ìenerâlpulkvedim. 40 Tomçr kopumâ ðíiet, ka Inflantijas teritorijâ ðajâ<br />
laikâ nenotika ðíelðanâs, kas atspoguïotu spçku sadalîjumu visas Þeèpospoïitas vai<br />
Lietuvas lielkòazistes mçrogâ. Iespçjams pat, ka valsts perifçrijâ esoðajâ Inflantijâ,<br />
kuru apdraudçja karð un valsts politiskâ krîze, bija vçrojama sava veida muiþniecîbas<br />
konsolidâcija. Inflantijas muiþniecîbas palikðanu pârsvarâ antizviedriskajâ,<br />
prokrieviskajâ nometnç nenoliedzami ietekmçja krievu karaspçka klâtbûtne jau no<br />
1704. gada. Turklât tas bûtu spçjis arî efektîvi apspiest eventuâlo pretdarbîbu.<br />
Tâ vai citâdi, kara laiks tomçr izraisîja notikumus, kuros muiþniecîbas valsts<br />
paðpârvaldes institûcijâm bija jârîkojas. Valsts politiskâ centra vâjinâðanâs radîja<br />
situâciju, kurâ vietçjâs struktûras nostiprinâjâs. Inflantijas perifçrisma process<br />
padziïinâjâs un arvien vairâk izpaudâs distancçðanâs no Varðavas un Viïòas. Tâtad<br />
jâaplûko jautâjums par to, vai Inflantijas teritorijâ 18. gs. sâkumâ “jaunradîtâs”<br />
muiþniecîbas institûcijas tika galâ ar ðo politisko apstâkïu radîto izaicinâjumu,<br />
vai arî tâs cieta neveiksmi (lîdzîgi situâcijai 17. gs. vidû, kad pçc krievu<br />
ekspansijas Inflantijas seimiks vçl ilgi turpinâja funkcionçt emigrâcijâ).<br />
Ðíiet, ka Ziemeïu kara laikâ Inflantijas teritorijâ ne reizi neiestâjâs valsts<br />
struktûras krahs. Daugavpils pils tiesas grâmatas liecina, ka pilnîgi normâli<br />
funkcionçja muiþniecîbas tiesu sistçmas pamatinstance – pils tiesa. Tajâ paða laikâ<br />
ðajâs grâmatâs rodams arî citu muiþniecîbas institûciju, pirmâm kârtâm seimika<br />
darbîbas atspoguïojums. Taisnîbu sakot, Daugavpils seimika kara laikâ pieòemtie<br />
lçmumi nav saglabâjuðies pilnîbâ. Tomçr var sacît, ka institûcija funkcionçja normâli<br />
un relatîvi aktîvi, vienlaikus izpildot savas “konstitucionâlâs” funkcijas (pirms<br />
seimiem notiekoðie seimiki, kuros izvçl sûtòus uz seimiem; relâcijas seimiki, t.i.,<br />
seimiki, kas apstiprina seima lçmumus, lai tie iegûtu likumîgu spçku novadâ).<br />
Daugavpils seimiks arî izrâdîja plaðâku aktivitâti, reizçm pat pârkâpjot likumâ<br />
noteiktâs pilnvaras, piemçram, karaïa izòçmuma tiesîbas sasaukt muiþniecîbu, jo<br />
politiskâ centra krîzes situâcijâ ðî likuma ievçroðana nozîmçtu vietçjâs muiþniecîbas<br />
paðpârvaldes paralîzi. Þeèpospoïitâ piemçroja arî “sçdes limitçðanas” institûciju<br />
jeb seimika pârcelðanu. To vçrojam arî Inflantijas vojevodistç, 41 kaut gan te notika<br />
seimiki, ko sasauca vietçjie ierçdòi, it îpaði Daugavpils stârasts, piemçram,<br />
1708. gadâ, kad notika zemnieku sacelðanâs Ludzas stârastijâ.
Latgale Ziemeïu kara laikâ Daugavpils pils tiesas grâmatâs<br />
Daugavpils seimika intereðu problemâtika, kuru iespçjams analizçt, izmantojot<br />
saglabâjuðos lçmumus, veidojâs atbilstoði stratçìiskajai un politiskajai situâcijai.<br />
1701.–1703. gadâ ðajos dokumentos vçl atrodamas liecîbas, ka apspriesti<br />
vispârçji jautâjumi par visu Þeèpospoïitu, karali, pat valsts ârpolitiku, 42 bet no<br />
1704. gada ðî problemâtika izzûd, jo krîzç nonâkusî valsts pârstâja bût par<br />
Inflantijas atskaites punktu. Seimiks un citas lokâlâs institûcijas nodarbojâs ar<br />
vojevodistes problçmâm, piemçrâm, minçto zemnieku sacelðanos, bet it îpaði ar<br />
ârvalstu karaspçka klâtbûtni. Ðajâ jautâjumâ vietçjam Inflantijas seimikam, tâpat<br />
kâ citos Þeèpospoïitas reìionos, vajadzçja nepastarpinâti vest sarunas ar ârvalstu<br />
komandieriem. 43 Ðâda seimika diplomâtiskâ darbîba, kâ apgalvojis izcils ðâ<br />
laikmeta pazinçjs profesors Juzefs A. Gerovskis no Krakovas, bija vispârçja ðî<br />
laika parâdîba. 44 Tâdçï domâjams, ka visas minçtâs parâdîbas, ko izraisîja îpaðâ<br />
politiskâ situâcija, nenozîmçja kaut kâda veida saiðu sarauðanu ar Polijas–Lietuvas<br />
valsti. Turklât iekðçjâs situâcijas nostabilizçðanâs pçc karaïa Augusta II<br />
atgrieðanâs tronî liecina par zibenîgu Inflantijas muiþniecîbas un tâs seimiku<br />
atkaliekïauðanos Þeèpospoïitas muiþnieciskâs valsts uzbûves sistçmâ. 45<br />
Tâtad kopumâ Ziemeïu kara laiks 18. gs. sâkumâ bija ïoti svarîgs posms Latgales<br />
vçsturiskajâ attîstîbâ. Ja nav ðaubu par bûtisko ietekmi, ko tâs vçsturç radîja<br />
piederîba Polijas–Lietuvas Republikai, tad arî pavisam nesen ieviesto pârvaldes<br />
institûciju veiksmîgi izturçtajai krîzes situâcijas pârbaudei vajadzçja stipri ietekmçt<br />
tâlâko Latgales pârvaldes integrâcijas procesu ar Polijas–Lietuvas valsti, tâs katolisko<br />
ticîbu un arî lokâlâs identitâtes veidoðanâs procesu. Tas skâra ne tikai Inflantijas<br />
muiþniecîbu. Par savdabîgu 17.–18. gs. mijâ izveidotâs kârtîbas dzîvotspçju liecina<br />
skaidri samanâmâ Inflantijas vojevodistes muiþniecîbas attieksme pret citâm<br />
vçsturiskajâm Livonijas teritorijâm – Kurzemi un zviedru (vçlâk krievu) Vidzemi<br />
(ðai tçmâ vçl nepiecieðami tâlâki pçtîjumi). Attiecîbâs ar Kurzemi domstarpîbas<br />
radîja reliìijas jautâjumi un katolicisma pozîcijas ðajâ protestantu zemç. Pat<br />
1705. gadâ, paðâ kara vidû un zviedru dominçðanas laikâ, Inflantijas muiþniecîba<br />
spçja pretoties protestantu skolas ierîkoðanai Jelgavâ. 46 Bet 1718. gadâ un pat<br />
1733. gadâ Inflantijas vojevodistes muiþniecîba centâs panâkt, lai Krievija agrâko<br />
Zviedru Vidzemi nodotu Þeèpospoïitai. 47 Tâtad jârezumç, ka ðajâ laikâ izpaudâs<br />
divas parâdîbas: Poïu Inflantijas (Latgales) teritorijâ veidojâs reìionâlâs identitâtes<br />
jûtas (vismaz muiþniecîbas aprindâs) un saglabâjâs arî plaðâka vispârçja “livoniskâs”<br />
piederîbas sajûta. Ziemeïu karð, ðíiet, nostiprinâja pirmo parâdîbu un nenovâjinâja<br />
arî otro, jo tâs izpausmes liecîbas atrodamas nâkamajâs desmitgadçs. 48 Ðîs tçzes<br />
versifikâcija tomçr ir turpmâko pçtîjumu jautâjums.<br />
ATSAUCES UN PIEZÎMES<br />
1 Vçsturiskâ reìiona jçdzienu iztirzâjis Jeþi Topoïskis. Sk.: Dzieje Wielkopolski / do roku 1793 / Pod. red.<br />
J. Topolskiego.– Poznañ, 1969. – T. 1. – S. 23–30; Regionen in der Frühen Neuzeit. Reichkreise im<br />
deutschen Raum, Provinzen in Frankreich, Regionen unter polnischer Oberhoheit: Ein Vergleich ihrer<br />
Strukturen, Funktionen und ihrer Bedeutung / Hrsg. von P. C. Hartmann // Zeitschrift für historische<br />
Forschung. – Berlin, 1994. – Beiheft 17.<br />
59
60<br />
2 Hellmann M. Das Lettenland im Mittelalter: Studien zur ostbaltischen Frühzeit und<br />
lettischen Stammesgeschichte, insbesondere Lettgallens. – Münster; Köln, 1954.<br />
3 Ordynacya Xięstwa Inflantskiego. Volumina Legum. Przedruk zbioru praw staraniem XX. Pijarów<br />
w Warszawie, od roku 1732 do roku 1782 wydanego. – Petersburg, 1860. –T. V. – S. 237.<br />
4 Par rekatolizācijas akciju sk.: Manteuffel G. Inflanty Polskie poprzedzone ogólnym rzutem oka<br />
na siedmiowiekową przeszłość całych Inflant. – Poznań, 1879. – S. 111, 112; Z dziejów kościoła<br />
w Inflantach i Kurlandyi (od XVI–ego do XX–go stulecia). – Warszawa, 1905. Par jezuītu<br />
darbību Latgales teritorijā sk.: Załęski S. Jezuici w Polsce. –T. IV, cz. III. – S. 1311–1324; Latvijas<br />
vēstures avoti jezuītu ordeņa arhīvos (Fontes historiae Latviae Societatis Jesu) / Sast. J. Klejntjenss.<br />
– R., 1940. – 1. sēj.; R., 1941. – 2. sēj. Par J. Karigera vārdnīcu sk.: Kolbuszewski S. F.<br />
Jana Karigera słownik polsko–łotewski na tle leksykografii b. Inflant Polskich. – Poznań, 1977.<br />
Par Latgales rekatolizācijas problēmu sk.: Strods H. Latvijas katoļu baznīcas vēsture: 1075–<br />
1995. – R., 1996. – 166.–184. lpp.<br />
5 Manteuffel G. Inflanty Polskie ..; vācu versijā sk.: Polnisch–Livland. – Riga, 1869.<br />
Salīdzinājumam sk.: Bardach J. Manteuffel–Szoege Gustaw (1832–1916) // Polski Słownik<br />
Biograficzny. – Krakow, 1974. – T. 19. – S. 338–340. G. Manteifeļa dzīvi un darbību pētījis arī<br />
H. Strods. Sk.: Strods H. Gustaw Manteuffel (Manteuffel–Szoege, 1832–1916). Życie i twórczość<br />
// Kultura polska na Łotwie (wersja polska). – Ryga, 1994. – S. 141–149.<br />
6 Detalizētu B. Brežgo biogrāfijas apskatu un pilnīgu viņa darbu (to skaitā nepublicēto)<br />
bibliogrāfiju sniedzis H. Strods. Sk.: Strods H. Życie i twórczość naukowa Bolesława Breżgo – historyka<br />
wschodniej Łotwy (Łatgalii– Inflant Polskich) (1887–1957) // Zapiski Historyczne. –1993. –<br />
T. 58. – Z. 2–3. – S. 27–46.<br />
7 Dybaś B. Księgi grodzkie dyneburskie w Łotewskim Państwowym Archiwum Historycznym<br />
w Rydzie // Zapiski Historyczne.–1996. – T. 61. – Z. 4. – S. 111–117; Daugavpils pils tiesas<br />
grāmatas Latvijas Valsts vēstures arhīvā Rīgā // Latvijas Arhīvi. – 1997. – Nr. 2. – 117., 118. lpp.<br />
Šī raksta poļu versijā ievietots arī pilnīgs visu grāmatu saraksts. Tās no 20. gs. 40. gadu beigām<br />
glabājas Rīgā Latvijas Valsts vēstures arhīvā (turpmāk – LVVA), 712. f., 1. apr., 20., 57.–130.,<br />
359.–361. l.<br />
8 Angermann N. Studien zur Livlandpolitik Ivan Groznyjs. – Marburg/Lahn, 1972. – S. 25–70.<br />
Par kara atstātajām sekām sk.: Васильев Ю. М. Эволюция города Даугавпилса (Динабурга)<br />
в ХVI–ХVIII веках // Arhitektūra un pilsētbūvniecība Latvijas PSR: Rakstu krāj. – R., 1971. –<br />
2. sēj. – 89.–121. lpp.<br />
9 Poļu vēstures literatūrā karadarbības gaitu Ziemeļu karā aplūkojis J. Vimers. Sk.: Wimmer J.<br />
Wojsko Rzeczypospolite w dobie wojny północnej (1700–1717). – Warszawa, 1956.<br />
10 Šīs liecības rodamas Daugavpils pils tiesas grāmatās. Sakšu karaspēka izvietošana, kuru<br />
komandēja pulkvedis Golcs (Goltz) un Reimers (Reymer), izsauca asus Inflantijas muižniecības<br />
protestus. Tā seimikā, ko Daugavpilī 1701. gada 26. februārī sasauca Daugavpils stārasts Jans<br />
Ludviks Plāters, sakšu ienākšanu Poļu Inflantijā atzina par pretrunīgu Inflantijas muižniecības<br />
privilēģijām un 1699. gada seima konstitūcijai. Sk.: LVVA, 712. f., 1. apr., 57. l., 17., 19. lp.<br />
Piezīmes par problēmām ar Daugavpils apkaimē izvietotās sakšu armijas apgādi sk.: turpat, 127.,<br />
129., 131., 133., 135. lp. (visi ieraksti veikti 1701. gada augustā).<br />
11 Koroluk W. D. Polska i Rosja a wojna północna. – Warszawa, 1954. – S. 195.<br />
12 Болдырев В. Г. Осада и взятие Риги русскими войсками в 1709–1710 гг. (Къ 200- летнему<br />
юбилею). – Рига, [1910]. – C. 64. Te publicētajā zīmējumā parādīti krievu karaspēka pārvietošanās<br />
ceļi pie Rīgas.<br />
13 Mikolaja Franciska Oginska pavēle Hruščicka eskadronam 1703. gada februārī. Sk.: LVVA,<br />
712. f., 1. apr., 60. l., 14. lp.<br />
Boguslavs Dibass<br />
14 Par Mihala Šukailo izlūku vienības darbību informē 1703. gada 3. septembrī Daugavpils pils<br />
tiesas grāmatās ierakstītais Rēzeknes stārasta Mikolaja Korfa protests pret šīs karaspēka vienības<br />
veiktajām laupīšanām. Sk.: turpat, 82. lp.<br />
15 Fabjans Borhs – viena no izcilākajām 18. gs. sākuma Poļu Inflantijas personībām – nav<br />
pietiekami izvērtēts vēstures literatūrā. Viņa īsu biogrāfiju sk.: Polski Słownik Biograficzny. –<br />
Kraków, 1936. – T. 2. – S. 311.<br />
16 Šo karaspēka daļu iesaukšanas apstākļi, kas nozīmēja pietiekami nozīmīgu mobilizāciju<br />
Inflantijas vojevodistes teritorijā, nav pilnīgi skaidri. Nenoliedzami, ka būtiska nozīme te bija<br />
kara situācijai, bet daļēji šis fakts acīmredzot jāsaista ar toreizējo politisko situāciju Lietuvas
lielkņazistē, kur muižniecības opozīcija cīnījās ar ietekmīgo magnātu Sapehu dzimtu. Šis jautājums<br />
nepārprotami prasa tālākus pētījumus. Ziņas par Borha kājinieku pulka veidošanos sk.: LVVA,<br />
712. f., 1. apr., 58. l., 99., 100. lp. Materiāli par Inflantijas pulka kājinieku un kavalērijas formēšanu<br />
atrodami arī Borhu dzimtas arhīvā. Sk.: turpat, 2598. f., 1. apr., 105.–108. l.<br />
17 Žemaitijas stārasta Gregora Oginska pavēle 1703. gada maijā Borha nodaļām par pārvietošanos<br />
uz Biržiem. Sk.: turpat, 712. f., 1. apr., 60. l., 47., 48. lp.<br />
18 Borha nodaļas sargāja Inflantijas kņazisti arī pret citām lietuviešu armijas vienībām, kas<br />
laupīja šajā teritorijā. Par to liecina asiņaina sadursme ar jau pieminēto Hruščicka vienību. Sk.:<br />
turpat, 46. lp. Tomēr arī Borha kareivji izdarīja laupīšanas. To apliecina pils tiesas grāmatās esošie<br />
Inflantijas koadjutora ksendza Teodora fon Līdinghauzena–Volfa, kā arī Rēzeknes stārasta Mikolaja<br />
Korfa protesti. Sk.: turpat, 44., 71. lp.<br />
19 Krievu nodaļas sāka ierasties Lietuvas lielkņazistes teritorijā vēl pirms formālās Narvas<br />
līguma noslēgšanas 1704. gada vēlā pavasarī. Par to Inflantijas muižniecību informēja Žemaitijas<br />
stārasta Gregora Oginska vēstule, kas rakstīta 1704. gada 30. maijā Biržos. Tajā rakstīts par<br />
nepieciešamību apgādāt cara armijas nodaļas. Sk.: turpat, 61. l., 83. lp. Inflantijas vojevodistes<br />
iedzīvotāju apgrūtinājumu uz šī pamata detalizēti noteica 1704. gada 5. jūnijā Daugavpilī izdotais<br />
Inflantijas kastelāna Vladislava Franciska Berka apkārtraksts. Sk.: turpat, 86. lp.<br />
20 Tāds krievu kavalērijas nodaļas Inflantijas vojevodistē skaitliskā sastāva lielums minēts<br />
1705. gada 30. janvāra Daugavpils seimika lēmumā (laudum). Sk.: turpat, 62. l., 29. lp.<br />
21 1707. gada augustā Daugavpils apkaimē atradās karaspēka nodaļas Kšištofa Staņislava<br />
Zavišas vadībā, kurš savā 1707. gada 20. augusta vēstulē pieprasīja kontribūciju, atsaucoties uz<br />
zviedru ģenerāļa Lēvenhaupta pavēli. Sk.: turpat, 63. l., 123. lp. 1708. gada maijā un 1709. gada<br />
februārī Inflantijas vojevodistes teritorijā karaspēka nodaļas atradās pēc Lietuvas lielhetmaņa Jana<br />
Kazimira Sapehas pavēles, kurš sadarbojās ar zviedriem. Sk.: turpat, 64. l., 13., 14., 157. lp.<br />
22 Kazaku un kalmiku laupīšanas īpaši pastiprinājās 1707. un 1708. gadā. Sk.: turpat, 63. l., 89.,<br />
97., 100., 120. lp.; 64. l., 130., 131., 139., 149. lp.<br />
23 Šeit, protams, nav iespējams uzskaitīt visas sūdzības, kas ievietotas Daugavpils pils tiesas<br />
grāmatās. Tomēr jāatzīmē, ka par laupīšanām izveidotā dokumentācija, pašas sūdzības un<br />
tām pievienotie nolaupīto priekšmetu saraksti ir lielisks avots, kas liecina par krievu kareivju<br />
“interesēm” un arī par Latgales muižniecības turību un materiālo kultūru, kā arī par dzīvesveidu<br />
pastāvīgas apdraudētības apstākļos, mēģinājumiem tai pretoties, piemēram, sagatavojot slēptuves<br />
grūti pieejamās vietās. Ziņas par tādu slēpni Pildas ezera salā sk.: turpat, 139. lpp.<br />
24 Vienā no ierakstiem pils tiesas grāmatā 1706.–1707. gadā atrodam informāciju, ka radiniekam,<br />
kurš dzīvo Inflantijas vojevodistē, novēlēts kustamais īpašums “vietas drošuma Inflantijā dēļ”.<br />
Sk.: turpat, 63. l., 90. lpp.<br />
25 Брежго Б. Очерки по истории крестьянских движений Латгалии: 1577–1907. – Рига, 1956. –<br />
C. 12.<br />
Latgale Ziemeļu kara laikā Daugavpils pils tiesas grāmatās<br />
26 Strods H. Skład etniczny ludności Łatgalii (b.Inflant Polskich) w latach 1772–1959 // Przegląd<br />
Zachodniopomorski. – 1989.– T. 4 (33). – Z. 3–4. – S. 166.<br />
27 1690. gada tarifu sk.: Brežgo B. Latgolas vēstures materiāli (Dokumentu publikācija. 1646–<br />
1835). – Daugavpils, 1944. – 3.–8. lp.; 1707. gada tarifu sk.: LVVA, 712. f., 1. apr., 63. l., 126.,<br />
127. lpp.; 1710. gada tarifu sk.: turpat, 65. l., 93., 94. lp.; 1714. gada tarifu sk.: turpat, 67. l.,<br />
46., 47. lp.<br />
28 Šeit grūti minēt visus faktus, kas attiecas uz šo tēmu. Piemēram, materiālus par tirdzniecību<br />
ar dzimtcilvēkiem 1714. un 1715. gadā sk.: turpat, 52.–54., 179. lp.; 68. l., 47., 57., 183. lp.<br />
Liecības par aizbēgušiem dzimtcilvēkiem sk.: turpat, 124., 175. (speciālas komisijas savāktie<br />
materiāli, kas parāda no karaļa muižām aizbēgušo zemnieku meklēšanu privātajās muižās),<br />
186. lp. Dokumentus par dzimtcilvēku un pat brīvo cilvēku nolaupīšanu un piespiešanu strādāt<br />
sk.: turpat, 88., 152., 197., 201. lp.<br />
29 Liecības par muitas darbību 1703. gadā sk.: turpat, 60. l., 32., 41., 63., 64., 86. lp.; 1704. gadā –<br />
sk.: turpat, 61. l., 19., 21., 24., 54. lp.; 1705. gadā – sk.: turpat, 62. l., 35., 108. lp.,: 1708. gadā<br />
un 1709. gada pirmajā pusē sk.: turpat, 64. l., 23., 24., 184., 186., 187., 200. lp. u.c.<br />
30 Par to rakstīts instrukcijā, ko 1710. gada 8. janvāra seimiks izsniedza Inflantijas vojevodistes s<br />
ūtņiem uz Varšavas Ģenerālo Padomi (kongresu, kas aizstāja seimu šajā vēsturiskajā situācijā).<br />
Sk.: turpat, 65. l., 5. lp.<br />
61
62<br />
Boguslavs Dibass<br />
31 Piemçram, sk.: Topolska M. B. Zwiàzki handlowe Biaùorusi wschodniej z Rygà w koñcu XVII i na<br />
poczàtku XVIII wieku // Roczniki Dziejów Spoùecznych i Gospodarczych. – 1968. – T.29. – S. 9–31.<br />
Tajâ autore plaði izmantojusi agrâkos vâcu un latvieðu vçsturnieku G. Holîna (Hollihn), B. Rama–<br />
Helmzinga (Ramm–Helmsing), G. Jenða, U. Handraka (Handrack), E. Dunsdorfa, V. Doroðenko<br />
pçtîjumus.<br />
32 1704. gada sâkuma dokumentos par Rçzeknes stârasta Mikolaja Korfa nelegâlo darbîbu, palîdzot<br />
(domâjams, par atbilstoðu samaksu) tirgotâjiem, kuri devâs no Rîgas un uz to, apiet muitu Daugavpilî,<br />
minçti tirgotâji un preces, kâdas viòi veda ðajâ laikâ pa Daugavu. Minçti tirgotâji no Rîgas un<br />
Pleskavas; no Rîgas pa Daugavu uz augðu vesta dzelzs, vadmala, siïíes, tçrauds, svins, stikls, vîns,<br />
saldumi, garðvielas mucâs, olîves, citroni, sçrs, bet no Krievijas uz Rietumiem (vispirmâm kârtâm uz<br />
Prûsiju) – zvçrâdas un juhtâdas. Sk.: LVVA, 712. f., 1. apr., 61. l., 19., 20. lpp.<br />
33 Turpat, 64. l., 127., 129. lpp.<br />
34 Ðie notikumi minçti Inflantijas vojevodistes 1709. gada 20. martâ Rçzeknç (ne Daugavpilî – varbût<br />
mçra dçï?) sanâkuðâ seimika lçmumâ. Sk.: LVVA, 712. f., 1. apr., 64. l., 113., 114. lpp. Jâpiezîmç, ka<br />
ðie notikumi nav minçti vçsturnieka B. Breþgo pçtîjumâ.<br />
35 Sk. poïu autoru darbus: Feldman J. Polska w dobie wielkiej wojny póùnocnej: 1704–1709. – Kraków,<br />
1925; Kamiñski A. Konfederacja sandomierska wobec Rosji w okresie poaltransztadzkim: 1706–<br />
1709. – Wrocùaw–Warszawa– Kraków, 1969.<br />
36 Par ðo problçmu ir plaða literatûra, kaut arî atseviðíi svarîgi jautâjumi nav sîkâk iztirzâti. Poïu<br />
historiogrâfijâ par konfliktu ar Lietuvu 17. un 18. gs. mijâ agrâk rakstîjis T. Seþputovskis<br />
(Sierzputowski), M. Handelsmans (Handelsman), K. Pivarskis (Piwarski), pçc Otrâ pasaules kara –<br />
T. Vasiïevskis (Wasiliewski), J. Staðevskis (Staszewski), A. Rahuba (Rachuba), B. Dibass (Dybaú).<br />
Lietuvâ patlaban plaðâk ar ðiem jautâjumiem nodarbojas jaunâs paaudzes vçsturnieks G. Sïesorjûns<br />
(Sliesoriunas).<br />
37 1701. gadâ viens no Daugavpils pievârtç izvietotajam sakðu karaspçkam paredzçtâs apgâdes<br />
izðíçrdçtâjiem draudçja saviem pretiniekiem ar zviedru karali un izkliedza viòu slavinoðus izsaucienus.<br />
Sk.: LVVA, 712. f., 1. apr., 57. l., 127. lpp. 1704. gada beigâs aizdomas par spiegoðanu un militâro<br />
sadarbîbu ar zviedriem krita uz Rçzeknes stârastu Mikolaju Korfu un viòa dçliem. Korfi uzturçja<br />
intensîvus tirdznieciskus kontaktus ar Rîgu, jo viòiem piederoðais Krustpils îpaðums atradâs svarîgâ<br />
tirdzniecîbas ceïu krustpunktâ, bez tam viòi bija saglabâjuði luterâòu ticîbu. Tomçr krievu veiktâ<br />
izmeklçðana atbrîvoja Korfus no izteiktajiem apvainojumiem. Sk.: turpat, 62., 21. lp.<br />
38 Plater A. Krótka historyczno–chronologiczna wiadomoúã o dawnym Dynaburgu i o Fortecy<br />
dynaburgskiej od roku 1667 o jej Garnizonie, Arsenale, tudzieý o Starostach dynaburgskich; z<br />
dodatkiem funduszu Alexandra Korwina Gàsiewskiego na koúcióù dynaburgski, Assygnat, Ordynansow<br />
i listow autentycznych Hetmana W. X. Lit. do Starostow dynaburgskich pisanych, oraz krótkiej<br />
informacji o Frejkompanji Platera // Rubon. Pismo poúwiæcone poýytecznej rozrywce. – Wilno, 1842. –<br />
T. I. – S. 38.<br />
39 Daugavpils seimika 1701. gada 26. februâra lçmums. Sk.: LVVA, 712. f., 1. apr., 57. l., 19., 20. lp.<br />
40 Lietuvas lielkòazistes ìenerâlpulkveþa amats tika ieviests, balstoties uz Grodòas seima 1698. gada<br />
21. decembra lçmumu. Par to tuvâk sk.: Dybaú B. W sprawie traktatu puzewickiego z 1698 roku i jego<br />
nastæpstw // Zapiski Historyczne. – 1988. – T.53. – Z. 3–4. – S. 92. Uz Olkeòiku seima 1700. gada<br />
novembra lçmuma pamata par Inflantijas pulkvedi kïuva jau pieminçtais Fabjans Borhs. Sk.: LVVA,<br />
2598. f., 1. apr., 105. l. Ðie amati kâdu laiku veidoja it kâ paralçlu administratîvu struktûru lîdz tam<br />
pastâvçjuðajai. Tam labs piemçrs ir situâcija 1702. gada jûlijâ, kad muiþnieku zemessardzi Daugavpilî<br />
sasauca vienlaikus Inflantijas stârasts Jans Ludviks Plâters un Inflantijas vojevodistes pulkvedis<br />
Fabjans Borhs. Sk.: turpat, 712. f., 1. apr., 58. l., 88., 89. lp.<br />
41 Seimiks, kurð sapulcçjâs Daugavpilî 1701. gada 19. aprîlî, apturçja (limitçja) savas sanâksmes lîdz<br />
tâ gada 12. jûnijam. Sk.: turpat, 57. l., 50. lp. Savukârt Daugavpils seimika 1705. gada 30. janvârî<br />
pieòemtais lçmums pârtrauca seimika darbu, pieðíirot tiesîbas sasaukt kârtçjâs sanâksmes Inflantijas<br />
kastelânam. Sk.: turpat, 62. l., 29. lp.<br />
42 Piemçram, 1703. gada 1. jûnijâ izsniegtâ instrukcija Inflantijas volevodistes sûtòiem uz seimu Ïubïinâ.<br />
Sk.: turpat, 60. l., 52.–54. lp.
Latgale Ziemeïu kara laikâ Daugavpils pils tiesas grâmatâs<br />
43 Ðîs norises atspoguïotas, piemçram, seimika 1704. gada 20. decembra lçmumâ. Sk.: turpat, 61. l.,<br />
161. lp.<br />
44 Gierowski J. A. Dyplomacja polska doby saskiej (1699–1763) // Historia Dyplomacji polskiej. –<br />
Warszawa, 1982. – T. II (1572–1795). – S. 417, 418.<br />
45 Piemçram, instrukcija, ko izdeva Daugavpils seimiks 1710. gada 8. janvârî Inflantijas vojevodistes<br />
sûtòiem uz Varðavas Ìenerâlo Padomi. Sk.: LVVA, 712. f., 1. apr., 65. l., 5. lp. Ðî instrukcija publicçta:<br />
Mienicki R. Diariusz Walnej Rady Warszawskiej z r. 1710. – Wilno, 1928. – S. 307–310.<br />
46 Inflantijas vojevodistes muiþniecîbas 1705. gada 6. jûnija lçmums. Sk.: LVVA, 712. f., 1. apr., 62. l.,<br />
138., 139. lp.<br />
47 Instrukcija sûtòiem uz seimu, to pieòçma seimiks Daugavpilî 1718. gada 20. septembrî. Sk.: turpat,<br />
70. l., 181. lp.. Instrukcija sûtòiem uz konvokâcijas seimu (to sasauc bezvaldnieka periodâ) 1733. gadâ.<br />
Sk.: turpat, 237. lp.<br />
48 Tam labâkais piemçrs ir 1750. gadâ Viïòâ publicçtâ Inflantijas kastelâna Jana Augusta Hilzena<br />
grâmata. Sk.: Hylzen J. A. Inflanty w dawnych swych, y wielorakich aý do wieku naszego dziejach y<br />
rewolucyach. – Wilno, 1750.<br />
No poïu valodas tulkojusi Rûta Kaminska<br />
LETTGALLEN IM GROßEN NORDISCHEN KRIEG<br />
NACH DEN BÜCHERN DES DÜNABURGER BURGGERICHTS<br />
Boguslaw Dybað<br />
Der vorliegende Beitrag bezieht sich auf die Geschichte Lettgallens in der Epoche,<br />
mit der die Ausbildung der historischen Eigenart Lettgallens im Vergleich mit anderen<br />
Regionen Lettlands verbunden ist. Es geht um die über 200 Jahre lange Zugehörigkeit<br />
dieses Gebietes zum polnisch-livländischen Staat (1651–1772). Nach dem Frieden<br />
von Oliva (1660) wurde später der Status Lettgallens im Rahmen der polnischlitauischen<br />
Adelsrepublik geregelt. Gemäß des Reichstagsbeschlusses von 1677 wurde<br />
die sogenannte “Livländische Wojewodschaft” gegründet, deren Verfassung der<br />
Organisation anderer Gebiete der Adelsrepublik ähnlich war. Die livländische<br />
Wojewodschaft hatte einen eigenen Landtag, eigene Ämter und Adelsgerichte.<br />
Im Jahre 1995 wurde von dem Autor des vorliegenden Beitrags im Historischen<br />
Staatsarchiv Lettlands der Bestand der Bücher des Dünaburger Burggerichts (die<br />
“Grod-Bücher”) aus dem 18. Jahrhundert, d. h. fast 80 Folianten, wiederentdeckt.<br />
Diese Quelle – als Spiegel der Tätigkeit des wichtigsten Adelsgerichts in der<br />
livländischen Wojewodschaft – hat eine große Bedeutung für die Forschung zur<br />
Geschichte Lettgallens während seiner Zugehörigkeit zur Adelsrepublik Polen-<br />
Litauen.<br />
Im vorliegenden Beitrag wird die Situation Polnisch-Livlands während des<br />
Großen Nordischen Krieges dargestellt, und zwar anhand der in den Dünaburger<br />
Grod-Büchern vorhandenen Materialien. Bei dem Versuch, die Lage der<br />
livländischen Wojewodschaft zu Beginn des 18. Jahrhunderts darzustellen, wirft<br />
der Autor drei Fragen auf, und zwar: 1) In welchem Ausmaß haben die<br />
Kriegshandlungen und die Anwesenheit des Militärs das Gebiet Lettgallen direkt<br />
berührt; 2) Welche waren die indirekten Folgen des Krieges und der Kriegshand-<br />
63
64<br />
lungen; 3) Wie reagierte die lokale Gesellschaft auf die Kriegshandlungen, ihre<br />
Folgen und auf die Krise im Staat.<br />
Aufgrund der Quellen und der Fachliteratur stellt der Autor fest, daß Lettgallen<br />
in der Zeit des Großen Nordischen Krieges – trotz seiner strategisch bedeutsamen<br />
Lage an der Düna – kein großer Kriegsschauplatz war. Im Winter 1700/1701 waren<br />
hier nur einige sächsische Truppen stationiert. 1701–1703 gab es hier zahlreiche,<br />
wenn auch kleine Einheiten der litauischen Armee. Wegen des Bündnisvertrages<br />
zwischen der Adelsrepublik Polen und Rußland war in Lettgallen 1704–1710 eine<br />
russische Reitereinheit von etwa 1000 Pferden stationiert. Der große Krieg kam<br />
hierher erst in den Jahren 1709/1710, als die russische Armee Riga belagerte.<br />
Die Tätigkeit der in Polnisch-Livland stationierten Militäreinheiten hatte eine<br />
Verarmung der Bevölkerung, Hunger, Seuchen, einen Rückgang der Einwohnerzahl<br />
und die Migration der Bevölkerung zur Folge.<br />
Die Eintragungen in den Dünaburger Grod-Büchern belegen, daß der<br />
Handelsverkehr auf der Düna während des Krieges zwar schwächer wurde, jedoch<br />
nicht zum Erliegen kam. Andererseits waren die Folgen des Krieges so<br />
schwerwiegend, daß man von einer Krise der sozialen Strukturen in Polnisch-<br />
Livland sprechen kann, die sich in Bauernunruhen manifestierte Im Januar 1708<br />
kam es zu Überfällen von Bauern auf Soldaten, und im Herbst desselben Jahres<br />
sogar zu einem regelrechten Bauernaufstand in der Starostei Ludsen (Ludza).<br />
Für die Situation in der livländischen Wojewodschaft spielten nicht nur die<br />
Kriegsereignisse sonder auch die innere Krise der ganzen Adelsrepublik – vor allem<br />
die scharfen Konflikte in Litauen – eine große Rolle. Aufgrund der Eintragungen<br />
in den Dünaburger Grod-Büchern kommt der Autor zur Schlußfolgerung, daß es in<br />
Polnisch-Livland in dieser Zeit zu keiner tiefen inneren Spaltung kam. Eher kann<br />
man von einem inneren Zusammenschluß der adeligen Gesellschaft gegenüber<br />
den Bedrohungen und der Krisissituation sprechen. Der Adel verblieb generell im<br />
antischwedischen und prorussischen Lager, wobei die Anwesenheit der russischen<br />
Truppen, die seit 1704 im Lande stationiert waren, eine besondere Rolle spielte.<br />
Obwohl die adeligen ständischen Institutionen in der Kriegszeit vor neue<br />
Herausforderungen gestellt waren, kann man keinesfalls von einem<br />
Zusammenbruch der Strukturen in diesem Bereich sprechen. Die Dünaburger<br />
Grod-Bücher belegen, daß das Dünaburger Grod-Gericht in den Jahren des<br />
Nordischen Krieges normal funktionierte. Entsprechend der politischen und der<br />
militärischen Lage gestalteten sich auch die Interessen des livländischen Landtags.<br />
Zusammenfassend kann man feststellen, daß die Epoche des Großen<br />
Nordischen Krieges am Anfang des 18. Jahrhunderts eine wichtige Zeit für die<br />
Geschichte Lettgallens darstellte. Die von den ständischen Institutionen während<br />
der Krisenzeit bestandene Probe stimulierte eine weitere Integration mit Polen-<br />
Litauen, die katholische Konfessionalisierung und die allmähliche Gestaltung<br />
eines regionalen Landesbewußtseins in Polnisch-Livland.<br />
Iesniegts 1999. gada 15. oktobrî<br />
Boguslavs Dibass
Change language