lejupielādēt
lejupielādēt
lejupielādēt
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
52<br />
Boguslavs Dibass<br />
novietojuma dçï) sakari to îpaði vienoja ar Lietuvu, Inflantijas vojevodiste formâli<br />
tomçr palika kopçjs abu tautu – Þeèpospoïitas locekïu îpaðums, kas starp citu<br />
izpaudâs principâ, ka seimiks izvçlçja par sûtòiem uz seimu divas personas kâ<br />
no Inflantijas, tâ arî no Lietuvas un Polijas.<br />
Lîdztekus pârvaldes uzbûves faktoram svarîgs elements Inflantijas kòazistes<br />
integrâcijas procesâ Þeèpospoïitâ (it îpaði 17. gs. beigâs) bija valsts valdnieku<br />
atbalstîtâ plaðâ mçroga rekatolizâcija te izveidotâs Livonijas–Kurzemes diecçzes<br />
ietvaros, izmantojot arî jezuîtu ordeòa darbîbu. Rekatolizâcija skâra ne tikai<br />
aristokrâtiskâs cilmes vâcu dzimtas (piemçram, Plâterus, kuri pârgâja katoïticîbâ<br />
17. gs. 90. gados), bet arî plaðas latvieðu zemnieku masas. Turklât katoïu baznîcas<br />
darbîbai bija bûtisks iespaids uz latvieðu tautîbas iedzîvotâju kultûru. Liecîba<br />
tam ir arî jezuîta Jana Karigera sastâdîtâ poïu–latvieðu vârdnîca. 4<br />
Iepriekð minçtie fakti ir vispârzinâmi vçsturniekiem, kas tuvâk interesçjas<br />
par Latgales (tâs apzîmçðanai saskaòâ ar poïu vçstures literatûras tradîcijâm<br />
lietots nosaukums – Poïu Inflantija) vçsturi – kaut vai pçc ðî novada vçstures<br />
enciklopçdiska rakstura izklâstiem, kuri pieder Gustava Manteifeïa spalvai. 5 Ðie<br />
darbi tomçr nedod pilnîgu atbildi uz jautâjumu par Latgales kâ izteikti specifiska<br />
vçsturiska reìiona veidoðanâs procesu bûtîbu, kâ arî par ðî novada vçsturiskâs<br />
identitâtes veidoðanos. Neapðaubâms ðíçrslis ðajos pçtîjumos ir ïoti trûcîgâ avotu<br />
bâze, kas ir izkliedçta daþâdos Latvijas, Polijas, Krievijas, Lietuvas, Baltkrievijas<br />
un citu valstu arhîvos un kura tçmas izpçtç ieinteresçtâm personâm ne vienmçr<br />
ir viegli izmantojama, kaut vai daþâdo valodu dçï. Par ðîm problçmâm vislabâko<br />
priekðstatu laikam dod latvieðu vçsturnieka Boïeslava Breþgo zinâtniskie pçtîjumi,<br />
kuriem raksturîgs gan jautâjumu izpçtes plaðums, gan kompetences mçrogs,<br />
kas nepiecieðams Latgales vçstures izzinâðanai. 6<br />
1995. gadâ Rîgâ Latvijas Valsts vçstures arhîvâ man bija izdevîba iepazîties<br />
ar Daugavpils pils tiesas grâmatu apkopojumu – ap 80 foliantiem, kas tapuði<br />
18. gs. (kopð 1701. gada). Ðo krâjumu un viòa likteni esmu jau raksturojis<br />
publikâcijâs gan poïu, gan latvieðu valodâ. 7 Neieslîgstot detaïâs, tomçr jâakcentç,<br />
ka ðim avotam ir bûtiska nozîme, pçtot Latgales vçstures laikposmu, kad tâ<br />
piederçja Polijas–Lietuvas Republikai. Daugavpils pils tiesas grâmatas ir<br />
visnozîmîgâkais muiþniecîbas tiesas (vienlaikus tâ bija arî civiltiesiski notariâlâ<br />
institûcija) darbîbas atspoguïojums Inflantijas vojevodistes teritorijâ.<br />
Mans raksts ir mçìinâjums restaurçt situâciju Poïu Inflantijâ Ziemeïu kara<br />
laikâ (1700–1721) caur to materiâlu prizmu, kuri ietverti ðajâs Daugavpils pils<br />
tiesas grâmatâs. Ðî temata izvçle neizriet tikai no gadîjuma rakstura sakritîbas,<br />
ka pils tiesas grâmatas ir saglabâjuðâs, sâkot ar 1701. gadu (kaut arî Inflantijas<br />
vojevodistes teritorijâ tâs acîmredzot bija ieviestas jau 1677. gadâ). Aplûkojamâ<br />
problçma ir interesanta vispirms tâdçï, ka Ziemeïu karð iezîmçja principiâla<br />
rakstura pârmaiòas visos pârçjos mûsdienu Latvijas reìionos. Vidzeme pârgâja<br />
no zviedru rokâm krievu, izteikti pieauga krievu ietekme Kurzemç. Vienlaicîgi<br />
karð plaðâkajâ nozîmç bija bûtisks faktors, kas veidoja Latgales vçsturi Jaunajos
Change language