lejupielādēt

56 Boguslavs Dibass
teritorija nebija pârâk biezi apdzîvota. Vçsturnieks Heinrihs Strods (atsaucoties
uz Edgaru Dunsdorfu) min, ka ap 1700. gadu Latgalç dzîvoja ap 103 000 cilvçku. 26
Diemþçl ir grûti iegût precîzus datus par Ziemeïu kara demogrâfiskajâm sekâm
Inflantijas vojevodistes teritorijâ. Arhîva dokumentos fragmentâri saglabâjuðies
“dûmu nodokïa” tarifi no pirmskara perioda un no kara gadiem tomçr norâda uz
strauja iedzîvotâju skaita krituma tendenci vai vismaz ievçrojamâm pârmaiòâm
ðajâ sfçrâ. “Dûmu tarifs” Inflantijas vojevodistç 1690. gadâ atzîmçja 946 dûmus,
1707. gadâ – jau 291, 1710. gadâ (pçc mçra) – 148, 1714. gadâ – tikai
89,5 dûmus. 27 Nepiecieðams gan uzsvçrt, ka “dûmu tarifi” nav pilnîgi ticams
avots, jo tajos tîði sniegti mazâki skaitïi, lai panâktu zemes îpaðumu
apgrûtinâjuma samazinâjumu. Tâdçjâdi nevar runât par cilvçku skaita vairâk
nekâ desmitkârtîgu samazinâðanos Inflantijas vojevodistç, kâ norâda minçtie
skaitïi. Taèu to iezîmçtâ tendence, kas zinâmâ mçrâ liek apjaust parâdîbas
mçrogu, ir drausmîga. Iedzîvotâju skaita samazinâðanâs neizrietçja tikai no
paaugstinâtas mirstîbas, daïçji tâ varçja bût ârçjâs emigrâcijas un arî savdabîgâs
iekðçjâs emigrâcijas rezultâts. Latgales dabas apstâkïi ïâva sekmîgi slçpties no
daþâdiem kara radîtiem draudiem, vispirms no minçtajiem karavîriem –
laupîtâjiem. Pils tiesas grâmatâs rodamâs ziòas par 18. gs. otro dekâdi apliecina,
ka vienlîdz nozîmîgs bija gan reâlais iedzîvotâju skaita kritums, gan arî viòu
pârvietoðanâs pakâpe. Tajâs tieði minçts darbaroku asais trûkums laukos.
Atrodamas daudzas sûdzîbas par dzimtcilvçku nolaupîðanu, ziòojumi par
daþâdos veidos aizbçguðiem dzimtcilvçkiem (bieþi veseliem ciemiem) uz
kaimiòteritorijâm, ziòas par brîvo ïauþu nolaupîðanu un piespieðanu veikt klauðu
darbus, kâ arî ïoti daudzi ziòojumi par tirgoðanos ar dzimtcilvçkiem. Tâ tolaik
bija parasta parâdîba. Muiþnieki, kuriem bija vajadzîga nauda, pârdeva dzimtcilvçkus
citiem, kuriem trûka roku lauksaimniecîbas darbu veikðanai. 28
Visi minçtie fakti liecina, ka 18. gs. pirmâs desmitgades, kad risinâjâs Ziemeïu
karð, Latgalei nenoliedzami bija neparasti grûtas. Ðo konstatçjumu tomçr
mîkstina iepriekð pieminçtais viedoklis, ka uz kaimiòu apgabalu fona Inflantijas
vojevodiste izskatîjâs lîdzîga miera oâzei. Turklât praktiski visu Ziemeïu kara
laiku netika pârtraukta tirdzniecîbas plûsma pa Daugavu, kaut arî upe stiepâs
cauri savstarpçji naidîgu puðu robeþâm. To apliecina daudzie ieraksti Daugavpils
pils tiesas grâmatâs par muitas darbîbu Daugavpilî. 29 Pârtraukums iestâjâs tikai
1709./1710. gadâ, kad Rîgu aplenca krievi. 30 Bez ðaubâm, kâ minçts arî agrâkos
pçtîjumos, 31 tirdzniecîbâ bija vçrojams atslâbums, taèu noritçja gan tranzîta
tirdzniecîba (pat ar Iekðkrieviju), gan arî eksports (vispirmâm kârtâm – koksnes
izvedums) no Inflantijas vojevodistes. 32
Tomçr kara sekas bija tik nopietnas, ka radîja sava veida sociâlâs struktûras
krîzi, kas izpaudâs zemnieku nemieros. Apogeju tie, ðíiet, sasniedza vislielâkâ
haosa laikâ, proti, 1708. gadâ. Kad Viïakas stârastijâ tâ gada janvârî uz ziemas
apmeðanos ieradâs Þemaitijas stârasta jâtnieku eskadrons, turienes plebâns
Henrihs Hartmans piedraudçja “ar brîvu roku doðanu zemniekiem”. Rezultâtâ
zemnieki patieðâm noslepkavoja vienu jâtnieku. 33 Ja ðis ir atseviðís izprovocçts