Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un ... - EUDO Citizenship

This document was reproduced from http://www.likumi.lv/doc.php?id=232793&from=off on
07/11/2012. Copyright belongs to VSIA "Latvijas Vēstnesis", and the document is freely available to
view online.
© VSIA "Latvijas Vēstnesis", 2005 - 2012
05.07.2011. MK noteikumi Nr.521 "Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtība" ("LV", 105 (4503),
08.07.2011.) [stājas spēkā 09.07.2011.]
Spēkā esošs
Ministru kabineta noteikumi Nr.521
Rīgā 2011.gada 5.jūlijā (prot. Nr.41 15.§)
Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Pilsonības likuma 17.panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka naturalizācijas iesnieguma (turpmāk – iesniegums) pieņemšanas un izskatīšanas
kārtību.
2. Iesniegumu pieņem un izskata Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes struktūrvienība – Naturalizācijas
pārvalde.
3. Persona, kura vēlas naturalizēties, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, ar Pilsonības un migrācijas
lietu pārvaldes teritoriālās nodaļas (turpmāk – nodaļa) starpniecību personīgi iesniedz Naturalizācijas pārvaldē
iesniegumu (1.pielikums) un šādus dokumentus:
3.1. apliecinājumu par legāla iztikas avota esību;
3.2. dokumentu par valsts nodevas samaksu vai dokumentu, pamatojoties uz kuru persona ir atbrīvota no
valsts nodevas samaksas;
3.3. fotogrāfiju (3 x 4 cm).
4. Ja persona ir Latvijas nepilsonis vai bezvalstnieks, tā, aizpildot iesniegumu, paraksta apliecinājumu, ka
nav citas valsts pilsonis (pavalstnieks).
5. Aizpildot iesniegumu, persona paraksta solījumu par uzticību Latvijas Republikai (turpmāk – solījums).
6. Ja persona vēlas, lai saskaņā ar Pilsonības likuma 14.panta otro daļu iesniegums tiktu izskatīts ārpus
vispārējās izskatīšanas secības, tā papildus šo noteikumu 3.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz
dokumentu, kas apliecina personas atbilstību Pilsonības likuma 14.panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem.
7. Ja persona, kura naturalizējas vai kura ir ieguvusi Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, lūdz uzņemt
pilsonībā savu nepilngadīgo bērnu līdz 15 gadu vecumam, viņa aizpilda arī iesniegumu par bērna naturalizāciju

(2.pielikums) un uzrāda bērna dzimšanas apliecību, ja nodaļa citādi nevar pārliecināties par bērna pārstāvības
tiesībām. Iesniegumu par bērna naturalizāciju paraksta abi vecāki vai persona uzrāda dokumentu, kas apliecina,
ka personai ir tiesības realizēt aizgādības tiesības pār bērnu bez otra vecāka. Nepilngadīgais bērns (vecumā no
14 līdz 15 gadiem) paraksta apliecinājumu, ka neiebilst pret uzņemšanu Latvijas pilsonībā.
8. Ja šo noteikumu 7.punktā minēto iesniegumu neaizpilda nodaļā, bērna vecāku parakstus apliecina
notariāli.
9. Ja Naturalizācijas pārvalde konstatē, ka personas nepilngadīgajam bērnam varētu būt izveidojusies
tiesiska saikne ar citu valsti (dzimis, dzīvojis, viens no vecākiem ir citas valsts pilsonis), persona iesniedz
dokumentu, kas apliecina, ka tās nepilngadīgais bērns nav citas valsts pilsonis, vai dokumentāru apliecinājumu,
ka šādu dokumentu nav iespējams iegūt.
10. Kad iesniegums un visi nepieciešamie dokumenti ir iesniegti un persona ir parakstījusi solījumu un
apliecinājumu, ka tā nav citas valsts pilsonis (pavalstnieks) (ja nepieciešams), personu nosūta uz latviešu
valodas prasmes pārbaudi un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un
Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi, ja saskaņā ar Pilsonības likumu personai jākārto minētās pārbaudes.
Personu nosūta tikai uz Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas
vēstures zināšanu pārbaudi, ja tā papildus šo noteikumu 3.punktā iesniegtajiem dokumentiem uzrāda vienu no
dokumentiem, kas minēti Ministru kabineta noteikumos par Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas
prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures
zināšanu pārbaudi un kas dod tiesības nekārtot latviešu valodas prasmes pārbaudi.
11. Ja nav iesniegti visi šo noteikumu 3. vai 9.punktā minētie dokumenti, iesniegumā vai pievienotajos
dokumentos sniegtā informācija neatbilst Pilsonības likumā noteiktajām prasībām, persona atsakās parakstīt
solījumu vai nav izpildījusi šo noteikumu 4., 7. vai 8.punktā minētos nosacījumus, Naturalizācijas pārvalde
pieņem lēmumu par atteikumu izdot attiecīgo administratīvo aktu. Persona šo atteikumu var apstrīdēt,
iesniedzot iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam.
12. Persona, kurai saskaņā ar Pilsonības likuma 21.panta otro daļu ir noteikta īpaša zināšanu pārbaudes
kārtība, papildus šo noteikumu 3.punktā minētajiem dokumentiem uzrāda I invaliditātes grupas apliecību (ja
tāda ir personas rīcībā) vai iesniedz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu
apliecinājumu (ja tāds ir personas rīcībā), uz kura pamata attiecīgajai personai ir piešķiramas tiesības uz
atvieglojumiem zināšanu pārbaudes kārtošanā vai atbrīvojums no pārbaudes.
13. Uzskatāms, ka persona saskaņā ar Pilsonības likuma 17.panta otro daļu ir iesniegusi visus
nepieciešamos dokumentus, ja tā ir:
13.1. nokārtojusi latviešu valodas prasmes pārbaudi vai ir uzrādījusi šo noteikumu 10. vai 12.punktā
minētos dokumentus;
13.2. nokārtojusi Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas
vēstures zināšanu pārbaudi vai uzrādījusi šo noteikumu 12.punktā minēto dokumentu;

13.3. iesniegusi šo noteikumu 16.punktā minēto dokumentu, ja tas ir nepieciešams.
14. Lai pārbaudītu personas sniegtās informācijas patiesumu un tās atbilstību Pilsonības likuma 11.pantā
minētajām prasībām, Naturalizācijas pārvalde pieprasa informāciju no šādām iestādēm:
14.1. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra;
14.2. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra;
14.3. valsts drošības iestādēm.
15. Naturalizācijas pārvalde nepieciešamo informāciju var pieprasīt arī no citām valsts pārvaldes iestādēm.
16. Ja persona nav tiesīga iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā Pilsonības likuma 9.panta pirmās
daļas vai 12.panta pirmās daļas 7.punktā minētā nosacījuma dēļ, attiecīgo personu uzaicina iesniegt
ekspatriācijas atļauju, ja to paredz attiecīgās valsts likumi, vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu
apliecinošu dokumentu.
17. Naturalizācijas pārvalde iesnieguma izskatīšanu aptur šādos gadījumos:
17.1. persona tiek saukta pie kriminālatbildības;
17.2. ir ierosināta pārbaudes lieta par personas sadarbību ar bijušās PSRS (LPSR) Valsts drošības komiteju
(turpmāk – drošības komiteja);
17.3. no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra ir saņemta atbilde, ka centra rīcībā ir informācija par to,
ka persona ir bijusi drošības komitejas vai kādas citas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai citu speciālo
dienestu darbinieks, informators, aģents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;
17.4. persona sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 16.punktā minētā uzaicinājuma saņemšanas bez
attaisnojoša iemesla neiesniedz pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošu dokumentu vai paziņojumu
par atteikšanos no iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības), vai ekspatriācijas atļauju, ja to paredz attiecīgās
valsts likumi.
18. Naturalizācijas pārvalde pieņem lēmumu par atteikumu izdot attiecīgo administratīvo aktu šādos
gadījumos:
18.1. pēc personas lūguma;
18.2. persona iesnieguma izskatīšanas laikā ir ieguvusi Latvijas pilsonību reģistrācijas kārtībā vai par
īpašiem nopelniem Latvijas labā;
18.3. ir pagājis gads, kopš apturēta iesnieguma izskatīšana šo noteikumu 17.3.apakšpunktā minētajā
gadījumā un persona nav griezusies prokuratūrā ar pieteikumu, kurā lūdz pārbaudīt faktu par sadarbību ar
drošības komiteju;

dēļ;
18.4. ir pagājis gads, kopš apturēta iesnieguma izskatīšana šo noteikumu 17.4.apakšpunktā minētā iemesla
18.5. persona neierodas uz Pilsonības likumā paredzēto latviešu valodas prasmes vai Latvijas Republikas
Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi un divu mēnešu laikā
neiesniedz dokumentus, kas apliecina, ka tā neieradās uz pārbaudi attaisnojoša iemesla dēļ;
18.6. persona trīs reizes nenokārto vai atsakās kārtot Pilsonības likumā paredzēto latviešu valodas prasmes
vai Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu
pārbaudi;
18.7. nepilngadīgais, kurš naturalizējas saskaņā ar Pilsonības likuma 15.pantu, ir sasniedzis 15 gadu
vecumu, pirms Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā.
19. Naturalizācijas pārvalde pieņem lēmumu par naturalizācijas atteikumu, ja:
19.1. persona sniegusi nepatiesas ziņas;
19.2. izskatot iesniegumu, atklājas, ka nav likumīga pamata naturalizācijai vai tas ir zudis;
19.3. persona, kārtojot Pilsonības likumā noteikto Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts
himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu vai latviešu valodas prasmes pārbaudi, ir pārkāpusi pārbaudes
noteikumus.
20. Ja persona atbilst visiem Pilsonības likuma 12.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem,
Naturalizācijas pārvalde sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par personas uzņemšanu Latvijas
pilsonībā naturalizācijas kārtībā un informē par to personu.
21. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumus Nr.34 "Naturalizācijas
iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 32./33.nr.; 2000, 435./437.nr.;
2001, 7., 99.nr.; 2003, 63., 161.nr.; 2004, 20.nr.; 2005, 135.nr.; 2006, 128.nr.; 2010, 38.nr.).
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs, tieslietu ministrs A.Štokenbergs
1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 5.jūlija noteikumiem Nr.521

Iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs, tieslietu ministrs A.Štokenbergs

2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 5.jūlija noteikumiem Nr.521

Iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs, tieslietu ministrs A.Štokenbergs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"