Pastāsts par neredzamo čeku.

Pievērsiet uzmanību, tas pirmais ziņojums datēts jau ar 1984. gadu, kad es vēl biju
Rakstnieku savienības jauno literātu apvienības biedrs. Pār Latviju tad vēl valdīja bailes un
klusējošais vairākums. Nekādas pretpadomju aktivitātes, izņemot mani, neviens īsti
neorganizēja.
Ja ar to tam Sausnītim nepietika, tad nu gan visam pielikt punktu vajadzēja sekojošam
dokumentam:
Reģ. Nr.A/P-276
24.1 l.I999.g.
Uz Nr.P-260
17.1L1999.g.
Arvīdam Ulmes kungam personas kods 130547-13050
SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā ir ziņas, ka Jūs esat bijis
reģistrēts LPSR Valsts drošības komitejas informācijas analīzes daļā kā:
1) nacionālistiskas organizācijas vai grupas, kura veic antisociālistisku un
antikonstitucionālu darbību PSRS teritorijā, dalībnieks;
2) persona, par kuru ir nozīmīgi operatīvie materiāli,
3) persona, par kuru fakti un pazīmes liecina, ka tā veic nacionālistisku (latviešu)
darbību.
SAB TSDC rīcībā esošajā bij. LPSR VDK elektroniskajā datu bāzē par Jums
atrodas šādi z^umv.DS-301654, 311779, 311539.
Pielikumā: iepriekš minētie ziņojumi uz 1 lapas.
SAB TSDC vadītājsLZALITE
Šis dokuments faktiski ir spriedums! Te tiesa būtu tīri formāla. Jo par mani jau bija
nozīmīgi operatīvie materiāli, fakti un pazīmes... Es jau režīmam biju norakstīts. Es varēju
pazust jebkurā brīdī, jebkurā vietā. Es to zināju, ar to rēķinājos un tam gatavojos...
Un tas man deva drosmi, kamēr vēl ir laiks, izdarīt to, ko citi tik ļoti baidījās. Tas ir tā,
kad kādam bija jāpieliek roka pie kailajiem augstsprieguma vadiem, lai pārbaudītu vai tur ir
strāva. To darīt, neskatoties uz to, ka pēdējos 50 gadus tur šī “strāva” nosita ikvienu, kas tai
pieskārās var tikai muļķītis. Es biju muļķītis. Un es biju tam gatavs.
Bet tādam pavērsienam, ka pilnīgi oficiāli es neatkarīgajā, brīvajā Latvijā ik pa brīdim
pa visiem masu informācijas līdzekļiem gadu desmitiem tikšu uzsaukts kā čekas aģents, tas
gan man nekādos murgos nerādījās! Pie tam, kā izrādās es pats esmu šajā sadarbībā
atdzinies...