You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze<br />
<strong>KONSERVS</strong><br />
Nr. 15 • Marts 2014<br />
SPECIĀLIZDEVUMS VIĻA PLŪDOŅA 140 GADU JUBILEJAI<br />
VARIMANTA<br />
PLŪDOŅA<br />
ATMIŅAS<br />
PLŪDOŅA DAIĻRADES<br />
BAISĀ PUSE<br />
DZEJNIEKA<br />
ĢIMENE<br />
Baltijas<br />
skolotāju<br />
seminārs<br />
1891<br />
MĀKSLAS ZINĀTNIECES<br />
CILTSKOKA PĒTNIEKA<br />
U.C. VIEDOKĻI<br />
Vilim<br />
Plūdonim<br />
140
ŠAJĀ NUMURĀ<br />
04 Sveiciens jubilejā<br />
V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas direktore<br />
05 Gudrais no mirkļiem mūžību kaļ<br />
Blogere Anna Kalna<br />
06 V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija<br />
Skolas ēkas, nosaukums un karogs<br />
07 Baltijas Skolotāju s eminārs<br />
Dzejnieka un skolotāja karjeras sākums<br />
08 Daiļrades baisā puse<br />
Psihodrāmas<br />
09 Mazu brīdi pirms...<br />
Jāņa Lūsēna mūzika<br />
10 Pret zelta pogu pie skrandām<br />
Piemineklis V. Plūdonim<br />
12 Dzejnieka ciltskoks<br />
Interesanti fakti<br />
2 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze <strong>KONSERVS</strong>
VILIS PLŪDONS<br />
Vilis Plūdonis — izcils latviešu dzejnieks. Literatūrzinātnieks, dzejas<br />
antoloģiju un literatūras hrestomātiju sakārtotājs, publicists, tulkotājs,<br />
dramaturgs, skolotājs. Šogad aprit 140 gadi, kopš dzejnieks sācis savu<br />
dzīves ritumu 1874. gada 9. martā.<br />
V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīzes “Konservs” radošā<br />
komanda piedāvā avīzes speciālizlaidumu, kas veltīts šai lielajai jubilejai.<br />
Paldies par atsaucību un palīdzību avīzes veidošanā<br />
V.Plūdoņa dēlam Varimantam Plūdonim,<br />
V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas direktorei Janai Jansonei<br />
V.Plūdoņa dzimtas pētniekam Zigurdam Beinertam,<br />
V.Plūdoņa memoriālā muzeja darbiniecei Signei Samsonei,<br />
Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja direktorei Baibai<br />
Šulcei,<br />
Vēstures nodaļas vadītajam Aigaram Urtānam,<br />
Bauskas Centrālās bibliotēkas bibliogrāfei Laimai Ozoliņai,<br />
teejtasite.wordpress. com autorei Annai Kalnai,<br />
mākslas zinātniecei Inai Līnai!<br />
AVĪZES RADOŠĀ KOMANDA<br />
Daiga Strupule-Buka<br />
skrile@inbox.lv<br />
Elvijs Stepens<br />
elvijsstepens@inbox.lv<br />
Madara Sustrupa<br />
madarasustrupa@inbox.lv<br />
Eva Turlute<br />
eva_turlute@inbox.lv<br />
Patrīcija Diāna Grīnberga<br />
Agnese Priediņa<br />
V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze <strong>KONSERVS</strong> • 3
V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēni un skolotāji 2013./2014. mācību gadā<br />
SVEICIENS MŪSU ĢIMNĀZIJAS<br />
VIĻA PLŪDOŅA 140. JUBILEJĀ!<br />
MĒS NEGRIBAM ŅEMT TO, KAS MŪSU, BET ŅEMT. (VILIS PLŪDONS)<br />
Mums katram gadā ir diena,<br />
ko gaidām. Tā ir mūsu<br />
dzimšanas diena. Mūsu<br />
ģimnāzijas Vilim Plūdonim<br />
arī šogad liela diena - 140 gadu. Mēs<br />
esam vienīgā skola Latvijā, kura nosaukta<br />
Viļa Plūdoņa vārdā. Skaisti, ka viņa vārds<br />
saistās ar Kuldīgu, ar mūsu skolu, svarīgi<br />
ir to saglabāt un nosargāt. Valstī Kuldīgas<br />
skolu vārds bieži saistās tieši ar Viļa<br />
Plūdoņa vārdu, viņa vārds ir pazīstams arī<br />
visā pasaulē. Viļa jaunākais dēls Varimants<br />
2000. gada rudenī viesojās Kuldīgā, kā arī<br />
mūsu skolā un bija ļoti gandarīts, ka viņa<br />
tēva vārds šeit tiek joprojām godāts un<br />
mīlēts.<br />
Kurš gan nav lasījis V. Plūdoņa „Zaķīša<br />
pirtiņu”. Tas naivums un dziļā doma<br />
caurstrāvo arī līdz mūsdienām, tas<br />
liek aizdomāties par mūsu dzīvi, par<br />
pārmaiņām, par globalizāciju.<br />
Vilis Plūdonis ir mācījies Kuldīgas Baltijas<br />
skolotāju seminārā. Šī skola atradās<br />
tagadējā Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma<br />
profesionālās vidusskolas ēkā. Kādreiz<br />
tur ir bijusi Kuldīgas ģimnāzija. Pirms 50<br />
gadiem mūsu skola ir pārcēlusies uz ēku<br />
Piltenes ielā. Vilis Plūdonis savā mūžā arī ir<br />
strādājis par labu skolotāju.<br />
Cik patiesi skan V.Plūdoņa vārdi:<br />
SILTI SUMINĀTA ESI<br />
MŪSU GARA GAISMAS PILS!<br />
TAVU VĀRDU DAUDZINOTI,<br />
SIRDS MUMS PATEICĪBĀ SILS.<br />
Sveiciens mūsu ģimnāzijas Viļa Plūdoņa<br />
140. dzimšanas dienā!<br />
JŪSU DIREKTORE<br />
JANA JANSONE<br />
4 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze <strong>KONSERVS</strong>
GUDRAIS NO MIRKĻIEM MŪŽĪBU KAĻ<br />
B<br />
rīdī, kad mani palūdza dalīties<br />
domās par Vili Plūdoni par<br />
godu viņa 140 gadu jubilejai,<br />
es nedaudz apmulsu.<br />
Šajā skrienošajā laikmetā, kad ik dienas<br />
mums gar ausīm un acīm ņirb simtiem<br />
jaunu domu, ideju un pāri galvai gāžas<br />
informācijas lavīna, reti ir tie brīži, kad tā<br />
patiesi aizdomājamies par savām saknēm.<br />
Šajā gadījumā tieši par literārajām saknēm,<br />
kuru saglabāšana mūsu mazās tautiņas<br />
lielās kultūras mantojumā tagad šķiet tik<br />
pat svarīga, (ja ne vēl svarīgāka) kā mūsu<br />
vecāku un vecvecāku laikos.<br />
Tā nu man nācās mierīgi<br />
pasēdēt un paprātot, kas ir tas, ko nemaz<br />
ne tik senās skolas stundas manā prātā<br />
iedēstījušas par Vili Plūdoni? Biogrāfiskus<br />
faktus? Nu jā, viņš dzimis 1874. gadā,<br />
divas reizes precējies un kļuvis par tēvu<br />
deviņiem bērniem, iztulkojis F. Nīčes filozofisko<br />
sacerējumu „Tā runāja Zaratustra”,<br />
sarakstījis neskaitāmus dzejoļus, kā arī<br />
saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni. Īstajā vārdā<br />
Vilis Lejnieks, autors ar laiku saaudzis ar<br />
savu krietni vien plūdenāko pseidonīmu un<br />
lasītāju atmiņā iespiedies kā Vilis Plūdons.<br />
Tomēr šādā biogrāfiskā<br />
pārskatā var palaist garām to skaistumu,<br />
kas smalki, gluži kā zirnekļa tīkls, ieausts<br />
Plūdoņa darbos. Dzejā, kas joprojām ir dzīva<br />
un elpojoša, lai gan mūsdienu skatījumā<br />
kādu var izbiedēt ar savu pagājības auru un<br />
romantiskumu. Tieši Vilim Plūdonim pieder<br />
vārdi: „Gudrais no mirkļiem mūžību kaļ’’. Un<br />
kā gan citādi? Plūdoņa daiļrade Latviskās<br />
kultūras un identitātes grāmatā savu vietu<br />
ieņem vēl šobaltdien, vēl reizi apstiprinot,<br />
ka patiesi laba māksla ir mūžīga vērtība, kas<br />
spēj izdzīvot cauri gadsimtiem.<br />
ANNA KALNA<br />
teejtasiite.wordpress.com<br />
*Anna Kalna ir Tējtasītes bloga autore, kas bloga apmeklētājiem pazīstama ar interneta vārdu Sofija Darka. Anna blogo<br />
par dažādām tēmām – pasākumiem, dizainu, foto, kino, literatūru, mūziku, virtuvi, modi un arī par tehnoloģijām. Pēc<br />
izglītības žurnāliste, pēc pārliecības radoša personība. Ar Annas blogu vari iepazīties šeit - teejtasiite.wordpress.com.<br />
V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze <strong>KONSERVS</strong> • 5
V. PLŪDOŅA<br />
KULDĪGAS ĢIMNĀZIJA<br />
SKOLAS ĒKAS, NOSAUKUMS UN KAROGS<br />
Ģ<br />
imnāzijas pedagogu<br />
konferencē 1938. gada 3.<br />
martā tika lemts par karoga<br />
veidošanu, tādēļ skola<br />
sevišķi plašu skanējumu guva gleznotāja<br />
Kārļa Grūbes darbības laikā, viņš ir<br />
V.Plūdoņa ģimnāzijas karoga autors. 1940.<br />
gada janvārī no dzīves aiziet dzejnieks<br />
V. Plūdonis. Kuldīgas Valsts ģimnāzija<br />
1940. gada 19. februārī raksta Skolu<br />
departamentam: „Ņemot vērā ka dzejnieks<br />
Vilis Plūdonis ir mācījies telpās, ko<br />
tagad aizņem Kuldīgas Valsts ģimnāzija,<br />
un šinīs telpās ir radušies viņa pirmie<br />
dzejoļi, laipni lūdzu pārdēvēt Kuldīgas<br />
Valsts ģimnāziju par V. Plūdoņa Valsts<br />
ģimnāziju. Līdz ar to lūdzu atļauju likt<br />
skolas karogā šādus V. Plūdoņa vārdus:<br />
„VIENĪBĀ MĒS DIŽU, DAIĻU<br />
MŪSU JAUNO VALSTI CELSIM.”””<br />
1940. gada 19.martā skola tiek pārdēvēta<br />
par Viļa Plūdoņa Valsts ģimnāziju.<br />
1997. gada augustā Kuldīgas pilsētas<br />
dome nolēma pārdēvēt skolu par Viļa<br />
Plūdoņa Kuldīgas ģimnāziju, kuru pēc tam<br />
apstiprina Latvijas izglītības un zinātnes<br />
ministrija.<br />
Bet skolas ēku vēsture aizsākas Kalna<br />
ielā 19, kur, uzsākot 1922.-1923. mācību<br />
gadu, skolai beidzot ir savs skolas nams.<br />
Savukārt 1924. gada 30. martā bijušā<br />
Baltijas skolotāju semināra ēku Liepājas<br />
ielā 31, kur mācījies arī Vilis Plūdons,<br />
iesvēta par Kuldīgas Valsts vidusskolas<br />
otro skolas namu. Te Kuldīgas ģimnāzija<br />
atradusies līdz pat 1964. gadam, kad tā tika<br />
pārvietota uz pašreizējām telpām Piltenes<br />
ielā 25. Īslaicīgi ģimnāzijas mācību korpuss<br />
atradies arī bijušās vācu ģimnāzijas ēkā<br />
Pētera ielā 5.<br />
Liepājas iela 31 Piltenes iela 25 Pētera iela 5<br />
Foto no V. Plūdoņa Kuldīgas 1. vidusskolas 75. gadu jubilejai veltītā izdevuma “Tērces”.<br />
MADARA SUSTRUPA<br />
6 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze <strong>KONSERVS</strong>
JAU 19 GADU VECUMĀ VILIS TIC,<br />
KA BŪS LIELS DZEJNIEKS<br />
PLŪDONS BALTIJAS<br />
SKOLOTĀJU SEMINĀRĀ<br />
Ar teicamām sekmēm 1891.gadā beidzis Bauskas pilsētas skolu, Plūdonis 1891. Gadā iestājas Baltijas skolotāju<br />
seminārā Kuldīgā. Baltijas skolotāju seminārā Plūdonis neatlaidīgi strādā, izkopdams dzejas meistarību. Viņš rūpīgi<br />
iedziļinās latviešu valodā, vāc retāk sastopamus vārdus, sinonīmus. Gribēdams paplašināt savu vārdu krājumu<br />
un dzejiskās izteiksmes iespējas, viņš mēģina darināt jaunus vārdus. 1895. gadā beidzis Baltijas skolu semināru.<br />
Mācījies Pilsmuižas pagastskolā,<br />
beidzis Bauskas pilsētas skolu, no 1891.<br />
līdz 1895. gadam mācījies Baltijas skolotāju<br />
seminārā Kuldīgā, kur mācību iestādes<br />
vadības uzmanību saistījis ar neiecietīgu<br />
attieksmi pret cariskās Krievijas režīmu.<br />
Seminārā Vilis Plūdonis intensīvi apguvis<br />
literatūras teoriju, no 1892. gada rakstījis<br />
daiļrades laboratorijas, dzejas tehnikas<br />
piezīmes. 1884. gadā dzejnieks izvēlējās<br />
pseidonīmu Plūdons, ko 1922. gadā<br />
pieņēma par uzvārdu.<br />
Maija Krekle grāmatā “Mīlestības<br />
skartie” stāsta: „Jau 19 gadu vecumā Vilis<br />
tic, ka būs liels dzejnieks. Kuldīgā, skolotāju<br />
seminārā mācīdamies, viņš savas sirds<br />
domas sūta mīļajam brālim Jānim. [..] Vilis<br />
jūtas kā nākamais ģēnijs un pravietis, viņš<br />
drošina arī jaunāko brāli nākt ģēniju pulkos<br />
(Jānis tiešām izmēģinās roku rakstniecībā,<br />
viņa pseidonīms būs Visvaldis). Viņš pats<br />
semināra laikā ir izdevis pirmo dzeju<br />
krājumu, īsti nogatavojušies jau tie dzejoļi<br />
vēl nav, bet, ja salīdzina ar citiem… Ak,<br />
jaunība, tavu drosmi un pārliecību! Dzīves<br />
mērķis skaidri nosprausts, klāt pašpaļāvība<br />
un dzīves spars!<br />
Naudas gan vienmēr pietrūkst,<br />
visu laiku jādzīvo parādos, ne mamma, ne<br />
lielie brāļi naudu nesūta, tikai Jancis palīdz<br />
no sava aptiekāra mācekļa mazumiņa. Un<br />
vēl ilgus gadus palīdzēs.<br />
Vilis nav bālais melanholiskais<br />
dzejnieks, viņš ir veselīgs lauku zēns ar<br />
prieka pilnu dzīves uztveri, kam ir savas<br />
„flammes”, draugi, izpriecas. Kad jautrie<br />
mācību gadi beidzas, viņš nonāk Vidzemē<br />
un kļūst par skolotāju Liezeres bērniem.”<br />
Mācoties Baltijas skolotāju<br />
semināra pēdējā kursā, Plūdons vēstulē<br />
Teodoram Zeilertam raksta par sevi: “Esmu<br />
Baltijas skolot[āju] semināra pēdējā kursa<br />
audzēknis. – No bērnu kājām manās<br />
miesās tek kāda poētiska jeb, populārāki<br />
runājot, rīmkalējiska ādere. Dzejas mākslu<br />
esmu spraudis sevim par mērķi, kura<br />
sasniegšanai gribu ziedot visu sava mūža<br />
gaitu, visas savas gara spējas. Mans vārds<br />
vēl nav atklāti pazīstams. [..]<br />
Dēļ (dzejoļu) krājuma<br />
apgādāšanas griezos vispirms pie<br />
Pūcīša, bet atbildes nekādas nesagaidīju.<br />
Projām braucot uz Kuldīgu, nogāju pie<br />
Stepermaņu Krustiņa, kas šimbrīžam<br />
Bauskā atvēris grāmatu veikalu. Pasniedzu<br />
viņam savu manuskriptu un lūdzu padomu,<br />
ko iesākt. Stepermanis apņēmās<br />
viņas pats apgādāt, jo viņas neesot tik<br />
mīkstulīgas kā citiem, laj es tam tik atstājot<br />
dzeju krājumu: viņš gribot to vēlreiz nopietni<br />
pārlasīt kopā ar savu sievu, kurai esot<br />
ļoti attīstīta dailes gauma. Patencināju par<br />
izpalīdzēšanu, ar gaviļu pilnu sirdi devos<br />
atpakaļ uz mājām. Es biju tas laimīgākais<br />
cilvēks!<br />
Nonācu Kuldīgā, gaidīju vienu<br />
mēnesi, gaidīju otru - no Stepermaņa ne<br />
vēsts. Norakstīju pāris vēstules. Beidzot<br />
saņēmu atbildi sekojoša satura. (Tā kā<br />
še nav nekāds „dāmusekrets”), tad citēju<br />
dažas vietas iz viņa vēstules.) „Jūsu dzejoļi<br />
izdevušies teicami, sevišķi atskaņas labas,<br />
lai gan tautiskā dzejā tas nav tautiskas…”””<br />
Gados, kas pavadīti skolotāju<br />
seminārā, nostiprinās dzejnieka un<br />
skolotāja raksturs, kas vēlāk noder, jo<br />
dzīves apstākļi palaikam likuši tam būt<br />
vienam. Dzīvei un radīšanai spēku rod<br />
sevī, savā ģimenē, darbā un dziļi izjūtamās<br />
saitēs ar dzimto pusi, tēvzemes dabu un<br />
tautas likteņiem.<br />
Rakstnieka laime vienmēr ir bijusi<br />
palikt uzticīgam jaunībā nospraustiem<br />
mērķiem – audzināt jaunatni skolā, bet<br />
tautu ar dzeju.<br />
PATRĪCIJA DIĀNA GRĪNBERGA, AGNESE PRIEDIŅA<br />
V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze <strong>KONSERVS</strong> • 7
Kadrs no filmas La nuit obscure<br />
DAIĻRADES<br />
B A I S Ā P U S E<br />
P<br />
ārsteidzošas un iespaidīgas<br />
ir V. Plūdoņa mazās<br />
poēmas, kuras dēvē par<br />
PSIHODRĀMĀM, - Baigi<br />
(1903) un Rēgi (1908).<br />
Izdzirdot no V. Plūdoņa literatūras<br />
cienītājiem par poēmām, kurās ir<br />
aprakstītas nakts vīzijas, redzējumi un<br />
halucinācijas, man, kā mistisku lietu un<br />
parādību cienītājai, radās interese kādu no<br />
tām sameklēt un izlasīt, kā arī iepazīstināt<br />
ar tām citus.<br />
Nebiju domājusi, ka V. Plūdonis varētu<br />
rakstīt arī kaut ko tādu kā šāda veida<br />
poēmas – psihodrāmas, kurās ir aprakstīta,<br />
piemēram, reāla nāves tuvošanās.<br />
Ievērojami ir arī tas, ka tieši šo poēmu dēļ<br />
latviešu literatūra pirmo reizi saskārās ar<br />
iedomām un murgainajiem tēliem, un ja<br />
iespējams runāt par dekadenci * latviešu<br />
literatūrā, tad V. Plūdonis šo poēmu dēļ<br />
uzskatāms arī par pašu dekadentiskāko<br />
no visiem. Lasot šīs psihodrāmas, tiešām<br />
radās baisas, arī neomulīgas, sajūtas, jo<br />
visi šie redzējumi, vīzijas un halucinācijas ir<br />
aprakstītas ļoti detalizēti un reāli. Izveidot<br />
šausmu filmu, kuras pamatā būtu kāda no<br />
šīm psihodrāmām, manuprāt, būtu diezgan<br />
reāli.<br />
*Dekadence – no franču dékadence ‘pagrimums’,<br />
aiziešana no sabiedriskajām<br />
problēmām, pievēršanās cilvēka iekšējai<br />
pasaulei un mākslai kā būtiskākajai pasaules<br />
daļai.<br />
EVA TURLUTE<br />
Fragments no<br />
V. Plūdoņa psihodrāmas Baigi<br />
Tumšs piepeši paliekas<br />
mēneša sirpis:<br />
To bailīgi - bēgoši debesi<br />
tin…<br />
Klau, vecajās sienās sāk<br />
krikšķinātķirpis, -<br />
Nē – norā aiz vārtiem<br />
kāds izkapti trin.<br />
Skan tumšiskarbs troksnis<br />
kā brāzoša krusa,<br />
Krīt šķindiens uz<br />
šķindiena pusnaktī<br />
klusā,<br />
Kad visi dus saldā un<br />
mierīgā dusā, -<br />
Vai spoks tur, vai cilvēks?<br />
– Ak, kas to lai zin!<br />
8 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze <strong>KONSERVS</strong>
Kristians Milzarājs, Mārcis Kalniņš,<br />
V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas 9.b klases skolēni<br />
Vilis Plūdons Tauriņš<br />
Bij vienreiz mazs, mazs nieciņš – Tā rokā viņu ķēra,<br />
Melnsarkans taurenīts, –<br />
Bet tas bij izmanīgs, –<br />
Kāds Antriņai bij prieciņš,<br />
Tak reiz to cieti tvēra,<br />
Kad tas bij ieraudzīts!<br />
Nu prieks bij divkārtīgs.<br />
Aši vaļā vāž roku –<br />
Vī! Kas tas par joku:<br />
Melns tārps uz rokas<br />
Pussaspaidīts lokās,<br />
Un pie pirkstiem zib zvīņas, –<br />
Tā skatās un brīnās . . .<br />
„Ko brīnies, bērns,” teic<br />
māmuliņa,<br />
„Tu pašu laimi skatīji:<br />
Tāpat ar pārvērtīsies viņa,<br />
Kad rokā to reiz satversi.”<br />
MAZU BRĪDI PIRMS. . .<br />
2010. gada augustā Plūdoņa dzeja ar mūziku atgriezās<br />
Lejenieku mājās, kur tika laists klajā komponista J.Lūsēna disks<br />
„Mazu brīdi pirms...”. Diskā iekļautā mūzika radīta pirms diviem<br />
gadiem,piedzīvojusi ap 30 koncertu dažādās Latvijas vietās,bet<br />
disks tapis tikai tagad. Diska producente Anda Zadovska stāsta,ka<br />
ierakstā V.Plūdoņa un K.Skalbes dzejai komponētās dziesmas ar<br />
mīlas vārdiem dzimtenei, mātei, ģimenei, bērniem un Dievam ir<br />
veltījums mīlestībai visplašākajā nozīmē.<br />
Komponists J.Lūsēns, runājotpar šo disku, vairākkārt<br />
uzsver vārdu „ pirmoreiz”. Ar V.Plūdoņa dzeju J.Lūsēns pirmoreiz<br />
nopietni pievērsies vokālajai mūzikai un atzīst, ka Plūdoņa valoda<br />
ir izcili muzikāla.Strādājot pie diska ierakstīšanas, viņš pirmoreiz<br />
muzicējis kopā ar dēlu kā basģitāristu un skaņu režisoru. Šis ir arī<br />
pirmais šāds projekts producentei Andai Zadovskai un tieši šai<br />
mūzikai radītam duetam-mecosoprānam Kristīnei Zadovskai un<br />
tenoram Ingum Pētersonam.<br />
Mūziķu koncerts „Lejeniekos” bija veltīts tieši diska<br />
klajā nākšanai. „Kur gan vēl skanēt Plūdonim, ja ne šajā vietā!?”<br />
tā J.Lūsēns. Avīzes „Konservs” radošā komanda aicina izbaudīt<br />
V.Plūdoņa dzejas un J.Lūsēna mūzikas skanējumu.<br />
Raksta tapšanā izmantots materiāls no laikraksta “Bauskas Dzīve”<br />
DAIGA STRUPULE-BUKA<br />
V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze <strong>KONSERVS</strong> • 9
PRET ZELTA POGU<br />
PIE SKRANDĀM<br />
Tēlnieks Āris Smildzers cenšas pārliecināt I. Līni, ka piemiņas zīmi lauku sētā var novietot tā, ka netiks izpostīta tās īpašā gaisotne.<br />
TAPS PIEMINEKLIS VILIM PLŪDONIM<br />
Š<br />
ogad tiek atzīmēta V. Plūdoņa 140. dzimšanas diena<br />
un 2014. gads Bauskas novadā ir pasludināts par<br />
V Plūdoņa gadu. Bauskas novada izsludinātā metu<br />
konkursā „Vilim Plūdonim veltīta tēlniecības objekta<br />
Saules dārzā un Saules dārza skvēra attīstības koncepcijas<br />
izstrāde” tika iesniegti desmit darbi. Metu konkursa mērķis bija,<br />
izmantojot radošu sacensību un iegūt iespējami oriģinālāko<br />
V.Plūdonim veltītu tēlniecības objektu.<br />
Metus vērtēja Bauskas domes priekšsēdētājs Raitis<br />
Ābelnieks, Būvvaldes vadītāja Dace Putna, biedrības „Bauskas<br />
vecpilsēta” vadītāja Ieva Bronko-Pastore, tēlnieks Pauls Jaunzems,<br />
Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis, tēlnieks Andris Vārpa.<br />
Visaugstāko novērtējumu ieguva mets ar devīzi „Uz sau-<br />
Mets «Atmodusies straume», ko veidojis Āris Smildzers.<br />
laino tāli”, autors Ģirts Burvis. 2. vieta tika piešķirta māksliniekam<br />
Ārim Smildzeram ar devīzi „Atmodusies straume”, bet trešā vieta<br />
metam ar devīzi „Un vārti vaļā veras”.<br />
IEBILST PRET ZELTA POGU<br />
Bauskas novada pašvaldība iecerējusi tēlnieka Āra<br />
Smildzera pieminekli V.Plūdonim „Atmodusies straume” uzstādīt<br />
dzejnieka mājās „Lejeniekos”, kam būtu organiski jāiekļaujas<br />
ainavā, nebojājot muzejmājas noskaņu un koptēlu. Arī Ā. Smildzers<br />
apliecināja, ka piemiņas zīmē paustais vēstījums par Plūdoni kā<br />
nacionālā gara iemiesotāju latviešu literatūrā varētu labi papildināt<br />
„Lejenieku” muzeja apmeklētājiem pausto vēstījumu.<br />
Ieceres šķietami izjauca mākslas zinātniece, vēsturniece,<br />
Plūdoņa muzeja „Lejenieki” jaunās koncepcijas autore Ina Līne.<br />
Avīzes „Konservs” radošā komanda ar zinātnieci sazinājās.<br />
I.Līne: „Lejenieki ir laimīgi izvairījušies no monumentālās<br />
propagandas formasdarbiem. Ar šausmām jādzird, ka šo jau tā<br />
papostīto, bet vēl saglābt iespējamo Zemgales lauku ainavu grib<br />
„izdaiļot” ar pieminekli. Ēkas „Lejeniekos” ir ļoti sliktā stāvoklī. Un<br />
jūs gribat pie šīm skrandām pielikt zelta pogu? „Lejenieki”paši par<br />
sevi ir piemineklis, kas jāsaglabā un jākopj.”<br />
Tēlnieks Ā. Smildzers redz šeit sava darba izvietošanas<br />
iespējas, nekaitējot kopējai noskaņai. Tā nebūs zelta poga, bet gan<br />
sakārtota vides daļa kopējā teritorijā.<br />
Jautājums par pieminekļa uzstādīšanu V. Plūdoņa mājās<br />
„Lejeniekos” paliek atklāts. Avīzes „Konservs” radošā komanda saka<br />
paldies vēsturniecei I.Līnei par ieinteresētību un atsaucību.<br />
DAIGA STRUPULE-BUKA<br />
10 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze <strong>KONSERVS</strong>
Vilis Plūdons<br />
Pērkoņtēva svētībiņa<br />
Kas rībēja, kas dimdēja<br />
Debess kalna klajumā?<br />
Pērkons brauca vēja zirgus,<br />
Uguns pīcku pliukšķinot.<br />
Zirgi skrēja, zirgi krāca,<br />
Rati gāja rībēdami,<br />
Rati gāja rībēdami,<br />
Pilni tīra sudrabiņa.<br />
Trenci, trenci, Pērkonīti,<br />
Savus vēja kumeliņus,<br />
Lai jūk tavi vara rati,<br />
Lai izbira sudrabiņš!<br />
Gan es viņu salasīšu<br />
Ar tētiņu tīrumā,<br />
Salasīšu, savedīšu<br />
Vecā rūķu klētiņā.<br />
Rihards Audze,<br />
V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas 8.b klases skolnieks<br />
V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze <strong>KONSERVS</strong> • 11
Marija Sokolovska un Jānis Visvaldis Lejenieks<br />
DZEJNIEKA CILTSKOKS<br />
Dzejnieka priekšteči nākuši no Plutu dzimtas, kas<br />
Bauskas apkaimē dzīvojuši jau no 16. gadsimta vidus.<br />
Viļa Plūdoņa dzimtas pētnieks Zigurds Beinerts avīzei<br />
“Konservs” stāstīja, ka zemniekiem te mazāk bija<br />
jūtami muižas spaidi, jo Pils muiža bijusi gan hercoga, gan valdības<br />
piederums, un tāpēc nav pieredzējusi privāto muižu smago likteni.<br />
Baušķenieku gars vienmēr bijis lepns un brīvs. Viņu zeme auglīga,<br />
mājas ienesīgas. Turības ziņā viņi stāv pāri citiem novada ļaudīm,<br />
bijuši jau no seniem laikiem darbīgi ļaudis. Savai zemei viņi bija<br />
“piesējušies” ar visām domām. Šo pārākumu baušķenieki arī<br />
apzinājušies un sievas ņēmuši tikai no pašu pagasta. Tādejādi liela<br />
daļa novada ļaužu ir savā starpā radinieki.<br />
Savukārt Plūdoņa mātes Annas Duklavas saknes<br />
meklējamas Duklavu dzimtas rakstos. 2013. gada vasarā Annas<br />
un viņas trīs māsu, kā arī četru brāļu Beinertu pēcnācēji bija<br />
pulcējušies salidojumā.<br />
Annas Duklavas un Jāņa Lejenieka ģimenē kopā bija 4<br />
dēli: Jānis Visvaldis Lejenieks, Kārlis Lejenieks, Augusts Lejenieks<br />
un Vilis Lejenieks. Izpētot Plūdoņa ciltskoku, atklājas, ka Viļa<br />
Plūdoņa brālis Jānis savu ģimeni veidojis ar kuldīdznieci Mariju<br />
Sokolovsku. Zigurds Beinerts minēja arī interesantu faktu par to,<br />
ka kādā fotogrāfijā, kurā redzams Vilis Plūdons ar pirmo sievu<br />
Otīliju Kuču, patiesībā nofotogrāfēts dzejnieka brālis Jānis ar<br />
savu sievu Mariju (foto kreisajā pusē).<br />
12 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze <strong>KONSERVS</strong>
Vilis Plūdons un Elfrīda Melbārde<br />
Tāpat maldinošs ir dažādos<br />
informācijas resursos atrodamais fakts par<br />
to, ka Vilim Plūdonim bijuši 7 vai 9 bērni,<br />
jo Plūdons ir 10 bērnu tēvs. Tālivaldis<br />
Lejnieks un Emīls Lejnieks ir dzejnieka dēli<br />
no laulības ar viņa pirmo sievu Otīliju Kuču,<br />
bet otrā sieva Elfrīda Melbārde dāvājusi<br />
Vilim 8 bērnus: Vaida (1913), Antra (1915),<br />
Ināra (1917), Vilmārs (1919), Druvenaldis<br />
(1921), dvīnes Dainuvīte un Ilizāna (nomira<br />
gada vecumā) (1923) un Varimants (1929).<br />
Varimants bijis tēva iemīļotais dēls, bet<br />
Antra - Plūdoņa mīļākā meita.<br />
Ar skolotāju Otīliju Kuču Vilis<br />
salaulājās 1903. gadā, bet drīz pēc tam<br />
izšķīrās. Ar Otīliju Plūdons kopā bija<br />
nelabprāt. Šķiršanās no Otīlijas Kučas bija<br />
vētraina un skandaloza, tai sekoja visa<br />
latviešu prese. Pēc tās sieva ar bērniem aizbrauca<br />
uz Krieviju, vēlāk nonāca Minskā, kur<br />
vēl joprojām dzīvo dzejnieka mazmazbērni.<br />
1904. gada Plūdons apprecējās ar<br />
Elfrīdu Melbārdi. Savu otro sievu viņš bija<br />
noskatījis jau kā skolnieci un apprecēja,<br />
tiklīdz viņa sasniedza pilngadību. Elfrīda<br />
Vilim patika, kopš viņa bija pavisam jauna.<br />
Maija Krekle grāmatā „Mīlestības skartie” par<br />
Vili un Elfrīdu raksta: „Galva pie galvas, plecs<br />
pie pleca, rokas saskaras, domas un jūtas<br />
saskan. Un vēl kāda jutekļus ielīksmojoša<br />
vīzija: pie klavierēm sēž viņa - cēlā, mīļotā,<br />
maigā un trauslā - baltā negližē, nē, gaišzilā<br />
princešu kleitā tērpta. Meitene paceļ galvu<br />
uz augšu – ak, daiļums! Jau Liezeres skolā<br />
Vilis, jauns skolotājs, dažkārt tīšām paņēma<br />
divpadsmitgadīgo Frīdiju aiz smakriņa, lai<br />
redzētu viņas dzirkstošās, laimīgās acis.”<br />
ELVIJS STEPENS<br />
V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze <strong>KONSERVS</strong> • 13
Vilim ar otro sievu Elfrīdu bija 8 bērni: Vaida (1913), Antra (1915), Ināra (1917), Vilmārs (1919),<br />
Druvenaldis (1921), dvīnes Dainuvīte un Ilizāna (nomira gada vecumā) (1923) un Varimants (1929).<br />
Fotoattēlā no kreisās pirmajā rindā sēž: Varimants, Vilis Plūdons un Viļa sieva Elfrīda;<br />
otrajā rindā: Druvenaldis, Antra, Vaida, Ansis Bērziņš (Luda Bērziņa dēls, Antras vīrs), Vilmārs, Ināra un Dainuvīte<br />
Zigurda Beinerta arhīva foto.<br />
14 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze <strong>KONSERVS</strong>
V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze <strong>KONSERVS</strong> • 15
VARIMANTA PLŪDOŅA<br />
ATMIŅAS PAR TĒVU<br />
A<br />
vīzes radošā komanda<br />
sazinājās ar Viļa Plūdoņa<br />
jaunāko dēlu Varimantu<br />
Plūdoni, kurš maijā svinēs<br />
savu 86. dzimšanas dienu. Lūdzām viņu<br />
dalīties savās atmiņās par tēvu.<br />
Sarakstē Varimants atzīst, ka ir<br />
liels prieks saņemt e-pastu ar ziņu, ka<br />
arī Kuldīgā tiek atzīmēta viņa tēva 140.<br />
dzimšanas diena, jo, kā jau zinām, to dara<br />
arī dzejnieka dzimtais Bauskas novads.<br />
Jautājot par viņa atmiņām<br />
laikraksta “Dienas” publikācijā “Tēva<br />
lutinātais un pērtais dēls’’ (22.09.2000.),<br />
Varimants atzīst, ka rakstā dažas lietas ir<br />
nedaudz pārspīlētas un dažas visā pilnībā<br />
nesaskan ar viņa teikto: „Virsraksts “Tēva<br />
lutinātais un pērtais dēls” ir pārspīlēts.<br />
Lutinātais ir pareizs, bet virsraksta otro<br />
daļu var pārprast, ka esmu ļoti bieži pērts,<br />
tā tas nav bijis. No tēva pērienu saņēmu<br />
trīs reizes, un divas no tām bija noteikti<br />
pelnītas.”<br />
Varimants turpina: “Var<br />
izprast, ka visu mūžu esmu bijis fabrīkas<br />
strādnieks, tā tas nav. Jā, strādāju fabrīkā<br />
dažus gadus, kamēr apguvu angļu valodu,<br />
tad apmekēju vakara skolas un uzstrādājos<br />
par uzņēmuma vadītāju.<br />
Es negādāju par tēva kopoto rakstu<br />
izdošanu, no tā visā pilnībā atturējos<br />
un nekādos lēmumos nepiedalījos, jo tas<br />
būtu interešu konflikts - tanī laikā biju<br />
DV Kanadā valdes priekšsēdis, izdošanu<br />
izkārtoja Daugavas Vanagu Kanadā valde<br />
bez manas līdzdalības.” [..]<br />
Savukārt citā vēstulē Varimants dalījās<br />
ar mums savās spilgtākajās atmiņās jau<br />
plašāk.<br />
“Lūdzu, atveriet pielikumu, pievienoju<br />
dažas rindiņas par manu tēvu, dzejnieku<br />
Vili Plūdoni. Atvainojos par otras<br />
lpp. beigām, kad mans dators “saniķojās”<br />
un atteicās rakstīt pareizās rindiņās, bet<br />
protams, tas ne maina saturu. Būtu jau<br />
daudz ko rakstīt, bet vienmēr pietrūkst<br />
laiks.<br />
Vienu lietu aizmirsu, kas bija<br />
ļoti svarīgs manam tēvam un līdz ar to<br />
arī mums, viņa bērniem. Tēvs uzsvēra un<br />
pastāvēja, ka ģimenes vārds rakstāms<br />
Plūdons, bez “i”. Par daudz laikrakstos u.c.<br />
parādās Plūdonis, tas ir galīgi nepareizi.”<br />
(turpinājums nākamajā lpp.)<br />
Tētis vienmēr man noprasīja,<br />
vai esmu nomazgājis rokas<br />
pirms ņemu grāmatas, jo<br />
grāmatām bija jābūt tīrām un<br />
bez „ēzeļausim” – uzlocītiem<br />
lapu stūriem.<br />
Varimants Plūdons<br />
16 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze <strong>KONSERVS</strong>
“Bērni bija Plūdoņa drošais balsts, sirds iepriecinājums un nākotnes cerība.<br />
Ģimenē viņš redzēja cilvēka dzīves jēgu.” (R. Ādmīdiņš)<br />
Kad tēvs mira, man bija nepilni 12 gadi,<br />
bet no atmiņas nav izdzēšami daudzi jauki<br />
brīži pavadīti ar tēvu, jeb kā mēs, bērni,<br />
viņu saucām – tēti. Tas bija tik sen, ka<br />
tagad man sāk jukt, ko es atceros pats un<br />
ko tiku dzirdējis no mammas, brāļiem vai<br />
māsām.<br />
Ziemas pavadījām Rīgas mājā 57<br />
Vienības gatvē, tur tēva darba istabā gar<br />
visām sienām bija lieli grāmatu skapji un<br />
telpas vidū, ar muguru pret muguru, tādi<br />
bija četri. Pie loga rakstāmgalds un virs<br />
durvīm liela tēva vecmāmiņas Senītes<br />
bilde. Mamma teica, ka tēvs, vakaros ejot<br />
ārā no darba istabas, vienmēr Senītei<br />
pametis ar roku. Tētis mudināja uz lasīšanu<br />
un bieži man pirka grāmatas un abonēja<br />
bērnu žurnālu „Jaunības Tekas”. Manām<br />
grāmatām vienā skapī bija ierādīti divi<br />
apakšējie plaukti, es varēju iet darba<br />
istabā un lasīt, bet, ja tēvs strādāja, man<br />
bija jāuzvedas klusu. Tētis vienmēr man<br />
noprasīja, vai esmu nomazgājis rokas<br />
pirms ņemu grāmatas, jo grāmatām<br />
bija jābūt tīrām un bez „ēzeļausim” –<br />
uzlocītiem lapu stūriem. Tie bija jauki<br />
bērnības brīži pavadīti kopā ar tēti viņa<br />
rakstāmistabā, tos vēl šodien ar siltu sirdi<br />
atceros.<br />
1939. gadā „Grāmatu Draugs”<br />
izdevniecībā iznāca tēva kopotie raksti<br />
– daiļdarbi, četros sējumus. Pirmās simts<br />
vai divi simti grāmatas, skaitu es neatceros,<br />
bija ar tēva parakstu tituļlapā. Lapas<br />
pirms salocīšanas un iesiešanas tika atvestas<br />
uz mūsu māju, tēvs tās savā darba<br />
istabā parakstīja, un mans pienākums<br />
bija ar tintes dzēšlapu katru parakstu<br />
nosusināt, biju vareni lepns, ka man tas<br />
tika uzticēts. 1988./89. gadā Daugavas<br />
Vanagi Kanadā izdeva tēva kopotos rakstus,<br />
tieši fotogrāfētus no orģinālā izdevuma,<br />
bet papildinātu ar vienu dzeju, kuru<br />
tēvs uzrakstīja pēc daiļdarbu izdošanas<br />
1939. gada vasarā, acīm redzot ar nojautu<br />
par nākotni:<br />
KAS ZIN?<br />
Vai atnākšu<br />
Vēl citu mīļu, gaišu vasaru<br />
Šai lauku vientulībā klusā, jaukā,<br />
Kur irbe irbi druvas malā saukā;<br />
Kur manas baltās bērnu dienas plauka;<br />
Kur laimīgs sapņoju<br />
Par to, ko dzīvē kādreiz panākšu,-<br />
Vai atnākšu?...<br />
Vai klausīšos<br />
Vēl sapņaindzidros vakaros,<br />
Kā sirmās vīksnas žogu malās žvīgo<br />
Kā purva strazds aiz upes skaļi līgo<br />
Un grieze dābolā vēlk dziesmu vienmuļīgo,<br />
Kas maigi iemidzina dusošos<br />
Un briedē rudzus zaļi vārpotos-<br />
Vai klausīšos?...<br />
Vai vērties būs man ļauts<br />
Vēl upes saulsirmā, kas mīļi pauž tik daudz,<br />
Un lankās rasainās, kur vakars miglu smeļas<br />
Un silā krēslainā, kur rīta saule ceļas,<br />
Un druvās piekalnē, kur vēja vilnīts veļas,<br />
Un tur, kur dus mans mīļais strauts,<br />
Kur bērns es klīdu, saldu sapņu skauts,<br />
Vai vērties būs man ļauts?...<br />
(turpinājums nākamajā lpp.)<br />
V. Plūdoņa vecmāmiņa Senīte V. Plūdons ar sievu un bērniem<br />
V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze <strong>KONSERVS</strong> • 17
Kad beidzās skola, vasaras mēnešus visa<br />
ģimenē pavadīja Lejeniekos. Pārcelšanās<br />
nebija viegla, jo tēvs ņēma līdz ļoti daudz<br />
grāmatas, tās rūpīgi tika sapakotas vairākās<br />
kastēs. Kā jau iepriekš minēju, grāmatas<br />
tēvs ļoti sargāja. Cietos vākos iesietām no<br />
avīzēm bija jāsaloka speciāli uzliekamie, lai<br />
grāmatu stūri netiktu sabojāti. Ar smago<br />
ormani grāmatu kastes un citas mantas<br />
aizveda uz Torņukalna preču staciju un<br />
ar vilcienu nogādāja Meitenē, tur viss<br />
tika pārlikts uz šaursliežu vilcienu Meitene<br />
– Bauska. Stacijā vilcienu sagaidīja divi<br />
pajūgi un visu aizveda uz Lejeniekiem.<br />
Rudenī, pirms sākās jauns skolas gads, šis<br />
process tika atkārtots otrā virzienā.<br />
Tēvs mīlēja dabu un daudz laiku<br />
pavadīja ārā, bieži Lejenieku augļu dārza<br />
galā zem lielā ozola, kas bija netālu no<br />
Anduļa liepas. Bieži staigāja pa ceļu no<br />
mājām uz strauta gravu, vai sēžot un lasot<br />
strauta gravā. Viņš mīlēja Jautro strautu un<br />
strauta gravu un iemācīja mums, bērniem,<br />
arī to mīlēt. Pat sava beidzamajā dzejā<br />
viņš saka: „Un tur, kur dus mans mīļais<br />
straut, Kur bērns es klīdu, saldu sapņu<br />
skauts”. Kad pēc 48 gadu trimdas pirmo<br />
reiz apciemoju Lejeniekus un aizstaigāju<br />
līdz Jautrā strauta gravai, mani sagaidīja<br />
milzīgi nepatīkams pārsteigums – nav<br />
vairs Jautrais strauts, kuru tēvs apdzejoja,<br />
nav vairs strauta grava, to šķērso apkārtnei<br />
nepiederīgs dambis. Viens mierinājums –<br />
labi, ka to neredz dzejnieks!<br />
Tēvs bieži, paņēmis salokamo<br />
krēsliņu, aizstaigāja līdz Lejenieku<br />
kapiem, tie bija tikai pāris simts metrus<br />
no mājām, un pie savu vecāku un brāļa<br />
kapa sēdēja, lasīja un droši vien kavējās<br />
bērnības atmiņās. Garš ir stāsts, kā radās<br />
Plūdoņa kapi, mēģināšu īsuma par to<br />
pastāstīt. Apkārtējām saimniecībām bija<br />
kopganības, kas gan lielāko tiesu bija<br />
skaists priežu mežs. Viss tika sadalīts, un<br />
tēvs no Lejenieku daļas atvēlēja mežu<br />
kapu paplašināšanai. Kad Vilis Plūdons<br />
saņēma Tēvzemes balvu, tad par to tika<br />
uzcelti skaisti kapu vārti ar zvana torni<br />
un visapkārt kapiem uzcelts jauns žogs.<br />
Lejenieku kapus pārsauca par Plūdoņa<br />
kapiem.<br />
Atceros, ka tēvs pasūtīja amatniekam<br />
jaunu laivu. Tā kā bijām liela<br />
ģimene, tad laivai bija divi pāri airu, pie<br />
katras sēdēja viens airētājs, tēvs laivas galā<br />
pie stūres. Laiva bija krāsota, ja pareizi<br />
atceros, balta, sarkana un zaļa, saucās<br />
„Kaija”. Dzejniekam patika zvejot, un parasti<br />
es tiku ņemts līdzi. Tēvs pats sēdēja pie<br />
airiem, velces šņore aptīta ap pogu, labi,<br />
ka nekad nepieķērās liela zivs.<br />
Ir vēl citas jaukas atmiņas par<br />
tēvu, ceru, ka vienu dienu piespiedīšos un<br />
tās plašāk uzrakstīšu.<br />
Ar cieņu<br />
Varimants Plūdons<br />
ELVIJS STEPENS<br />
18 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze <strong>KONSERVS</strong>
Plūdoņa kapi<br />
V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze <strong>KONSERVS</strong> • 19
Žaklīna Cabule, V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas 11. a 2 klases skolniece<br />
Vilis Plūdons<br />
Ziedoņdziesma<br />
Atvērušies ziedoņvārti.<br />
Ābeļziedi, balti, sārti,<br />
Dārzu dārzos pretī smaida,<br />
Zelta bites ciemā gaida.<br />
Zālē pieneņzvaigznes laistās,<br />
Gaisā mākoņsalas skaistas;<br />
Liekas: ziedoņtīksmi justu<br />
Un, uz vietas stāvot, kustu.<br />
Saule jaunās lapas glāsta<br />
Un ko mīļu viņām stāsta;<br />
Un tās klusi klausās viņu –<br />
Balto saules māmuliņu.<br />
Arī tu ar visu būti<br />
Ziedoņsaules glāstu jūti,<br />
Un tev dabā krāšņā, zaļā<br />
Dvēsele kā zieds plaukst vaļā.<br />
VILIM PLŪDONIM 140<br />
V. PLŪDOŅA KULDĪGAS ĢIMNĀZIJA<br />
www.vpg.kuldiga.lv
Change language