A_Dahs.pdf - EVF - Latvijas UniversitÄte
A_Dahs.pdf - EVF - Latvijas UniversitÄte
A_Dahs.pdf - EVF - Latvijas UniversitÄte
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Latvijas</strong> Universitāte<br />
Ekonomikas un vadības fakultāte<br />
Sekcija „Ekonometrija un kvantitatīvās analīzes metodes<br />
vadības lēmumu pieņemšanai ekonomikā”<br />
ES STRUKTŪRFONDU IETEKMES UZ LATVIJAS<br />
MAKROEKONOMISKIEM RĀDĪTĀJIEM<br />
EKONOMETRISKĀ MODELĒŠANA<br />
2011. gada 3. februārī<br />
Vadības zinību bakalaura studiju programmas<br />
Vides un uzņēmējdarbības vadības<br />
studiju virziena 4. kursa students<br />
Aleksandrs <strong>Dahs</strong>
PĒTĪJUMA MĒRĶIS<br />
“Aplūkot QUEST III R&D modeļa<br />
izmantošanas praktiskās iespējas<br />
ES fondu potenciālās ietekmes<br />
modelēšanai.”
INSTRUMENTĀRIJA IZVĒLE<br />
Partial Equilibrium<br />
General equilibrium<br />
Computable general<br />
equilibrium<br />
Applied general<br />
equilibrium<br />
Dynamic stochastic general equilibrium<br />
Real business cycle<br />
New-Keynesian<br />
Quest III<br />
Quest III R&D
PĒTĪJUMA IEROBEŽOJUMI<br />
‣Nepietiekamas prasmes un pieredze darbā<br />
ar DSGE modelēšanas datorprogrammām<br />
‣Maza attiecīgas tematikas literatūras un<br />
materiālu pieejamība (īpaši latviešu val.)<br />
‣<strong>Latvijas</strong> apstākļiem piemērotu modeļa<br />
parametru trūkums
ES FONDU POLITIKAS GALVENĀS TENDENCES [1/3]<br />
15<br />
7000<br />
10<br />
6000<br />
GDP growth<br />
Latvija %<br />
5<br />
5000<br />
%<br />
0<br />
-5<br />
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009<br />
4000<br />
3000<br />
mil. Lats<br />
GDP growth<br />
European Union<br />
(27 countries) %<br />
-10<br />
2000<br />
-15<br />
-20<br />
1000<br />
0<br />
Government<br />
spendings LV<br />
(mil. Lats)<br />
<strong>Latvijas</strong> IKP pieaugums (2000. g. salīdzināmās cenās)<br />
un valdības izdevumi<br />
Avots: EUROSTAT dati – autora apkopojums
ES FONDU POLITIKAS GALVENĀS TENDENCES [2/3]<br />
Vairāki 2004. – 2006. gada plānošanas perioda ES<br />
fondu darbības programmu mērķi (inovatīvās darbības<br />
veicināšana, darba ražīguma celšana) netika pilnībā<br />
sasniegti.<br />
Inovatīvās darbības produkcijas daļa<br />
kopējā apgrozījumā (%)<br />
Darba ražīguma pieaugums attiecībā pret<br />
iepriekšējo periodu (%)<br />
16<br />
14<br />
12<br />
10<br />
8<br />
6<br />
4<br />
2<br />
0<br />
ES (27) Igaunija Latvija Lietuva<br />
2004<br />
2006<br />
10.0<br />
8.0<br />
6.0<br />
4.0<br />
2.0<br />
0.0<br />
-2.0<br />
-4.0<br />
-6.0<br />
-8.0<br />
2004 2005 2006 2007 2008 2009<br />
Latvia<br />
Poland<br />
European Union<br />
(27 countries)<br />
Avots: EUROSTAT dati – autora apkopojums
ES FONDU POLITIKAS GALVENĀS TENDENCES [3/3]<br />
2007. – 2013. gada plānošanas periodā lielāka<br />
nekā iepriekš uzmanība tiek pievērsta cilvēkkapitāla<br />
attīstībai un vides aizsardzībai.<br />
Pieejamais finansējums pa nozarēm 2007. – 2013. gadu plānošanas periodā<br />
Nozare Finansējums LVL Finansējums EUR<br />
%<br />
1 Transports/Infrastruktūra 957 477 128 1 362 367 215 30%<br />
2 Vide 545 528 682 776 217 384 17%<br />
3 Uzņēmējdarbība un inovācijas 347 650 239 494 661 724 11%<br />
4 Izglītība 312 078 259 444 047 357 10%<br />
5 Nodarbinātība un sociālā iekļaušana 204 433 669 290 882 904 6%<br />
Šādi mērķi tika izvirzīti saskaņā ar uz Lisabonas<br />
stratēģijas balstītiem ES ieteikumiem.<br />
Avots: ESfond.lv
QUEST III R&D STRUKTŪRA [1/2]<br />
QUEST III R&D modeļa aprakstītā ekonomika
QUEST III R&D STRUKTŪRA [2/2]<br />
Autora izstrāde<br />
QUEST III R&D modeļa elementu mijiedarbība
MODEĻA IEEJAS INFORMĀCIJA [1/3]<br />
QUEST tipa modeļos un to elementos ir viegli iekļaut<br />
struktūrieguldījumus jaunu zināmo parametru vai<br />
kompleksu eksogēno parametru sastāvdaļu formā.<br />
Piemērs no QUEST III R&D:<br />
Modelī tiek pieņemts, ka investīcijas infrastruktūrā<br />
(I tG<br />
) ir proporcionālas gala izlaidei (Y t<br />
)<br />
kur ε t<br />
IG<br />
– ES fondu līdzekļi, kas krasi ietekmē valsts<br />
investīciju daļu (IGS t<br />
).
MODEĻA IEEJAS INFORMĀCIJA [2/3]<br />
ES fondu darbības programmās ietverto līdzekļu<br />
lielāko daļu QUEST III R&D modelī ir lietderīgi<br />
sadalīt divās pamata instrumentu grupās –<br />
valdības investīcijās (īstermiņa, ilgtermiņa)<br />
un<br />
valdības izdevumos<br />
Pārējie ES fondu līdzekļi modelī tiek ievietoti kā:<br />
ražotāju pastāvīgo izmaksu samazinājumi un<br />
mācību gadu palielināšanās iedzīvotāju dzīvēs.
Varga J., Veld J., „A Model-based Analysis of the Impact of Cohesion Policy Expenditure”, Esfondi.lv<br />
MODEĻA IEEJAS INFORMĀCIJA [3/3]<br />
Nozare Daļa % Ietekmētais parametrs modelī<br />
1. TRANSP./INFRASTR., 30%<br />
2. VIDE 17%<br />
3. PILSĒTVIDE 6%<br />
4. VESELĪBA 5%<br />
5. ENERĢĒTIKA 4%<br />
Valdības investīciju (ε t<br />
IG<br />
) palielinājums vai<br />
Valdības izdevumu (G t ) palielinājums<br />
(atkarībā no valsts politikas)<br />
6. UZŅĒMĒJDARBĪBA 8% Samazina gala produktu ražotāju<br />
7. TŪRISMS 0.5% pastāvīgās izmaksas (FC Y )<br />
8. ZINĀTNE 6% Samazina R&D produktu lietotāju<br />
9. INOVĀCIJAS 3%<br />
pastāvīgās izmaksas (FC A )<br />
10. IZGLĪTĪBA 10%<br />
11. NODARBINĀTĪBA 6%<br />
12. KULTŪRA 1%<br />
13.<br />
ATBALSTS FONDU<br />
VADĪBAI<br />
14.<br />
ADMIN. KAPACITĀTES<br />
STIPRINĀŠANA<br />
1%<br />
2,5%<br />
Kopā 100%<br />
Galvenās ES fondu ietekmes sfēras un apjoms<br />
Palielina mācību gadu skaitu (Λ ts ) un<br />
valdības izdevumus (G t )<br />
Īslaicīgs valdības patēriņa (G t )<br />
palielinājums
MODELĒŠANAS REZULTĀTU ANALĪZE [1/3]<br />
1. PIEMĒRS. SABIEDRISKAIS KAPITĀLS UN RAŽĪGUMS<br />
Galējā patēriņa preču ražošanas un<br />
sabiedriska kapitāla sakarība QUEST III R&D<br />
modelī tiek aprakstīta šādi:<br />
Modelī ir pieņemts, ka investīcijas sabiedriskajā kapitālā<br />
(K tG ) palielina visu faktoru ražīgumu ar eksponenti α G .
MODELĒŠANAS REZULTĀTU ANALĪZE [2/3]<br />
1. PIEMĒRS. SABIEDRISKAIS KAPITĀLS UN RAŽĪGUMS (TURP.)<br />
QUEST III R&D modelis parāda, ka<br />
struktūrieguldījumu politikas panākumi Latvijā, kā arī<br />
citās valstīs, ir ievērojami atkarīgi no sabiedriskā un<br />
privātā kapitāla ražīguma līmeņa.<br />
6<br />
5<br />
4<br />
IKP dinamikas scenāriji, pie dažādiem pieņēmumiem par α G<br />
vērību<br />
Parametru<br />
līdzsvarošanās<br />
%<br />
3<br />
2<br />
1<br />
0<br />
ES fondi (% no IKP) IKP pieaugums (alphaG =0.1)<br />
IKP pieaugums (alphaG =0.15) IKP pieaugums (alphaG =0.5)
Nodarb. dinamika %<br />
IKP dinamika %*<br />
MODELĒŠANAS REZULTĀTU ANALĪZE [1/3]<br />
2. PIEMĒRS. SALĪDZINOŠĀS ANALĪZES IESPĒJAS<br />
1.4<br />
1.2<br />
1<br />
1.8<br />
1.6<br />
1.4<br />
0.8<br />
0.6<br />
0.4<br />
0.2<br />
0<br />
-0.2<br />
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2015<br />
IKP EE (alphaG =0.1) IKP LV (alphaG =0.05) IKP LT (alphaG =0.05)<br />
EE nodarb. LV nodarb. LT nodarb.<br />
1.2<br />
1<br />
0.8<br />
0.6<br />
0.4<br />
0.2<br />
0<br />
*Nepieciešamu statistisko datu trūkuma dēļ,<br />
rādītāju dinamika tiek modelēta 2004.-2006.<br />
gada ES fondu plānošanas perioda<br />
finansējuma ietvaros.<br />
Korelācijas koef. starp IKP un<br />
nodarbinātības dinamiku<br />
Igaunija -0.345261551<br />
Latvija 0.636288151<br />
Lietuva 0.93244725
IMPULSU (ŠOKU) REAKCIJU ANALĪZE<br />
Ilgtspējīgas ekonomikas attīstības nolūkos ir<br />
izdevīgāk izmantot valdības ilgtermiņa investīcijas, kā<br />
prioritāro struktūrpolitikas instrumentu.<br />
IKP reakcija un valdības<br />
izdevumu palielinājumu<br />
IKP reakcija uz ilgtermiņa valsts<br />
investīciju palielinājumu<br />
Autora MATLAB (impulse response analisys) simulācijas ar ticamības intervāliem,<br />
kļūda= 0,05
RISKI UN NACIONĀLĀ SPECIFIKA<br />
Pielāgojot vai veidojot DSGE modeļus<br />
jebkurai atsevišķai valstij, ieskaitot Latviju, ir<br />
jāņem vērā tās nacionālo specifiku - riskus un<br />
unikālus apstākļus.<br />
Patēriņa tendences<br />
Dabas apstākļi<br />
Izglītība<br />
Kultūra<br />
Reliģija<br />
Ekonomikas vēsturiskā specializācija<br />
Politika<br />
“Ēnu” ekonomika
PROBLĒMAS UN PRIEKŠLIKUMI TO RISINĀŠANAI [1/2]<br />
1. problēma. ES fondu vadības uzraudzības un<br />
sadarbības iestādes nespēj organizēt fondu<br />
līdzekļu sadali pietiekami efektīvi, kā rezultātā<br />
netiek sasniegti attiecīgo darbības programmu<br />
vidēja un ilga termiņa mērķi.<br />
Risinājums. ES fondu vadības uzraudzības un<br />
sadarbības iestādēm, turpmāk balstīt lēmumus<br />
par līdzekļu piešķiršanu un sadales struktūru<br />
uz specializēto analītisko pētījumu rezultātiem.
PROBLĒMAS UN PRIEKŠLIKUMI TO RISINĀŠANAI [2/2]<br />
2. problēma. <strong>Latvijas</strong> apstākļiem piemērotā un<br />
uzdevumam atbilstošā analītiska instrumentārija<br />
trūkums.<br />
Risinājums. Citur Eiropā veiksmīgi izmantojamu<br />
DSGE tipa QUEST III modeļa un tā modifikāciju<br />
adoptācija <strong>Latvijas</strong> apstākļiem. Šo uzdevumu var<br />
uzņemties LR Ekonomikas ministrijas ES fondu<br />
ieviešanas departaments.
AVOTI UN<br />
LITERATŪRA<br />
1. Roeger W., Varga J., Veld J. „Structural Reforms in the EU: A simulationbased<br />
analysis using the QUEST model with endogenous growth” .<br />
Brussels : DG ECFIN, 2008.<br />
2. Varga J., Veld J. "A Model-based Assessment of the Impact of EU Structural<br />
Funds on the New Member States". Brussels : DG ECFIN, 2009.<br />
3. Jones C. I. „Source of U.S. economic growth in a world of ideas”. American<br />
Economic Review. 2002.. gada, Sēj. 92(1), lpp. 220.-239. Berkley<br />
4. Varga J., Veld J. "A Model-based Analisis of the Impact of Cohesion Policy<br />
Expenditure: Simulations with the QUEST III endogenous R&D model".<br />
Brussels : DG ECFIN, 2009.<br />
5. Bottazzi L., Peri G. „The International Dynamics of R&D and Innovation”.<br />
Milano : Universita Bocconi, 2005.
„Ekonometrija un kvantitatīvās analīzes metodes vadības lēmumu pieņemšanai ekonomikā”<br />
03.02.2011.<br />
aleksandrs@instrap.lv<br />
+ 371 26 488 725<br />
PALDIES PAR UZMANĪBU.
Change language