rÄ«gas rajona teritorijas plÄnojums - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions

Rīgas rajona padome 

RĪGAS RAJONA TERITORIJAS 

PLĀNOJUMS 

(no 2008. līdz 2020. gadam) 

6. DAĻA 

Civilā aizsardzība 

Paaugstināta riska un bīstamie objekti 

10. sējums 

Apstiprināts ar Rīgas rajona padomes 

2008. gada 22. aprīļa sēdes lēmumu 

(sēdes protokols Nr. 4, 4.§). 

Rajona padomes priekšsēdētājs: 

/T. Puķītis/ 

Rīga, 2008

SATURS 

Priekšvārds 4 

Tekstā lietoto terminu un saīsinājumu skaidrojumi 5 

Plānojuma sadaļu kopsavilkums 10 

Ievads 12 

1. Vispārīgie jautājumi 

1.1. "Rīgas rajona plānojuma līdz 2003.gadam" izpildes apskats 14 

1.2. Rīgas rajona teritorijā notikušo avāriju (1999.-2007.) * apskats, ugunsgrēku 

statistikas dati 15 

2. Rīgas rajona civilās aizsardzības sistēma, tās pilnveidošanas vadlīnijas 

2.1. Saistošo normatīvo aktu prasību apskats 18 

2.2. Rīgas rajona CA sistēmas atbilstības novērtējums 21 

2.3. Rajona CA sistēmas pilnveidošanas vadlīnijas 24 

2.4. Jauno normatīvo prasību un koncepciju izpildes (ieviešanas, īstenošanas) apskats 25 

3. Paaugstināta riska un bīstamie objekti (darbības) 

3.1. Rīgas rajonā un tā saskares administratīvajās teritorijās esošie īpaši svarīgie, 

paaugstināta riska un bīstamie objekti, to īss raksturojums 33 

3.2. Rūpniecisko avāriju, citu apdraudējumu ietekmes teritorijas 41 

4. Ieteikumi teritorijas izmantošanas noteikumiem 

4.1. Normatīvās prasības riska teritorijām 42 

4.2. Aizsargjoslas, to noteikšana un pielietošana 43 

4.3. Prasības paaugstināta riska un bīstamo objektu, to apkārtnes plānošanai un objektu 

norādīšanai teritoriju plānojumos 48 

4.4. Rūpniecisko u.c. avāriju apdraudētās (riska) teritorijas, aizliegumi un ierobežojumi 

to izmantošanā 48 

4.5. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas (teritorijas) 50 

Pielikumi: 

1."Rīgas rajona CA sistēmas pilnveidošanas programma līdz 2019.gadam" 58 

2. Kartogrāfiskie (shematiskie) materiāli: 

2.1.Paaugstināta riska objekti, to apdraudētās teritorijas, aizliegumu zonas 63 

2.2.Olaines novada paaugstināta riska objekti 64 

2.3.Plūdu/palu apdraudētās teritorijas Rīgas rajonā 65 

2.4.AS "Latvenergo" filiāles Daugavas Hidroelektrostacijas Rīgas HES avārijas riska 

novērtējuma kopsavilkums 66 

3.Saistošo normatīvo aktu un informatīvo avotu saraksts (uz 01.10.2007.) 70 

* 2007.gada 9 mēneši.

Atbilstoši Rīgas rajona padomes 2007.gada 3.jūlija lēmumā Nr.11 (protokols Nr.6) "Par 

"Rīgas rajona teritorijas plānojuma līdz 2019.gadam" – 1.redakcijas pilnveidošanu" noteiktajam 

šajās papildinātajās un precizētajās teritorijas plānojuma sadaļās izdarīti grozījumi u.c., ievērojot 

jaunās prasības un izmantojot attiecīgos izejas datus, kas noteikti ar: 

− laika periodā no 2006.gada 1.marta līdz 2007.gada 1.oktobrim izsludinātajiem LR 

likumiem, MK noteikumiem un to grozījumiem, citiem normatīvajiem aktiem un 

informatīvajiem avotiem, kuru pilns saraksts ir iekļauts pielikumā Nr.3; 

− atzinumiem par "Rīgas rajona teritorijas plānojums līdz 2019.gadam" – 1.redakcijā, 

kas saņemti no: 

• LR VidM "Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras", Nr.1-7/165- 

18.04.2007.; 

• LR VidM Vides pārraudzības valsts biroja, Nr.7-01/991-16.04.2007.; 

• VUGD Rīgas rajona brigādes, Nr.22/14-175-18.05.2007.; 

− pieprasīto un saņemto papildinformāciju, kuru piestādīja attiecīgās valsts institūcijas 

un komercsabiedrības: 

• VPVB 

• VUGD Rīgas 

rajona brigāde 

• LR IeM 

• VidM Valsts 

vides dienests 

• Valsts Dzelzceļa 

Tehniskā 

inspekcija 

− par ārpusobjekta CA plānu sastādīšanu un jauniem 

paaugstināta riska objektiem rajonā, Nr.6-01/2389- 

05.10.2007.; 

− par ugunsgrēku un glābšanas darbu statistiku Rīgas 

rajonā 2006.-2007. gadā, Nr.22/14-15.01.2007. un 

Nr.22/12-344-21.09.2007., par paaugstināta riska 

objektu drošības pārskatu, rūpniecisko avāriju 

novēršanas programmu, CA plānu izstrādes un to 

pārskatīšanas gaitu, šo objektu ugunsdrošības 

uzraudzības pārbaudēm; 

− par jaunu ugunsdzēsības depo būvniecību Rīgas rajonā, 

Nr.1-38/1166-16.03.2007.; 

− par rajonā 2006.-2007.gadā notikušajām avārijām ar 

bīstamo vielu noplūdi, Nr.2-01/1356-20.09.2007.; 

− par bīstamo kravu dzelzceļa pārvadājumiem Rīgas 

rajona teritorijā un Olaines stacijā 2006.-2007.gadā, 

izveidotajām dzelzceļa avāriju likvidēšanas grupām un 

norīkotajiem bīstamo kravu pārvadājumu drošības 

konsultantiem, Nr.1-9/1-832 – 28.09.2007.; 

• Rīgas rajona 

padome 

− laikā līdz 2007.gada 1.oktobrim izstrādātajiem un 

apstiprinātajiem iekšējiem normatīvajiem aktiem 

(nolikumi, rīkojumi u.c.), kas reglamentē rajona CA 

sistēmas organizatoriskos, vadības u.c. risinājumus, 

t.sk. Rīgas rajona Civilās aizsardzības komisijas (CAK) 

izveidošanas un darbības kārtību.

PRIEKŠVĀRDS 

Atbilstoši "Nacionālās drošības koncepcijā" (02.02.2005.) un "Nacionālās drošības likumā" 

(14.12.2000.) * norādītajam Latvijas, attiecīgi arī Rīgas rajona, iedzīvotāju drošība sasniedzama 

nodrošinot stabilu iekšpolitisko, sociālo un ekonomisko vidi, apzinot un izvērtējot iespējamos 

apdraudējumus, pilnveidojot krīzes vadības, avārijgatavības un civilās aizsardzības sistēmas. 

Pašlaik nepastāv tieši militārie draudi ne Latvijai, ne Baltijas valstīm kopumā. Iekļaujoties 

Eiropas Savienībā un NATO, Latvija ir ieguvusi drošības garantijas, ko sniedz dalība ES un 

Ziemeļatlantijas alianses kolektīvās aizsardzības sistēmā. 

Nacionālās drošības jomā par kritiskām tiek atzītas infrastruktūras, piemēram, enerģētika, 

kuru iznīcināšana vai to darbības (funkciju) pārtraukšana (būtiska samazināšana), rada draudus 

sabiedrības drošībai, tās atsevišķu indivīdu veselībai, dzīvībai, labklājībai, t.sk. ierastajam dzīves 

kvalitātes standartam, kā arī apdraud efektīvu sabiedrības un valsts (pašvaldību) pārvaldi. 

Kā prioritātes nacionālās drošības risinājumos tiek atzītas: 

– energoapgādes diversifikācija un rezervju veidošana; 

– līdzsvarotas reģionālās attīstības veicināšana; 

– tranzīta pakalpojumu jomas turpmākai attīstībai nepieciešamās infrastruktūras un tās 

drošības veidošana; 

– kritisko infrastruktūru integrēto aizsardzības sistēmu izveidošana un ieviešana, lai 

nodrošinātu tautsaimniecības objektu nepārtrauktu un drošu darbu; 

– paaugstināta riska un bīstamo objektu (industriālo darbību) avāriju, ** dabas un 

sociālo katastrofu veidu, to raksturlielumu un potenciālo seku apzināšana, 

novērtējums, avāriju (katastrofu) riska samazināšanas (novēršanas) plānošana un 

īstenošana; 

– avārijgatavības, krīzes vadības (pārvaldīšanas) un civilās aizsardzības sistēmu 

pilnveidošana visos līmeņos (riska objekti – pašvaldības – valsts atbildīgās 

institūcijas un dienesti). 

Kā būtiski, ar Rīgas rajona iedzīvotāju, tautsaimniecības uzņēmumu un vides drošību un 

aizsardzību saistītie, uzdevumi un to risinājumi ir: 

– īpaši svarīgo, paaugstināta riska un bīstamo objektu iespējamo apdraudējumu 

apzināšana, potenciālo avāriju riska samazināšana (novēršana), t.sk. to bīstamo 

(kaitīgo) faktoru radīto efektu samazināšana; 

– uzņēmumu avārijvienību, attiecīgo valsts un tautsaimniecības nozaru 

struktūrveidojumu un operatīvo dienestu pastāvīgas gatavības reaģēšanai 

nodrošināšana; 

– rajona un vietējo pašvaldību krīzes vadības, visu līmeņu CA struktūru vadītāju un 

personāla gatavība darbībām izsludinātu Ārkārtējās situācijas, Izņēmuma stāvokļa, 

cita apdraudējuma gadījumā. 

Viens no racionālākajiem un izplatītākajiem iedzīvotāju, vides, īpašuma aizsardzības 

risinājumiem tehnogēno katastrofu potenciālo seku samazināšanai ir drošu attālumu no riska 

avotiem noteikšana un to ievērošana. Reaģēšanas plānošana, nepieciešamo resursu (spēku un 

līdzekļu) avārijas pārvaldīšanai un tās seku likvidēšanai izveidošana un uzturēšana gatavībā, 

iespējami apdraudēto uzņēmumu darbinieku un iedzīvotāju savlaicīga informēšana un apziņošana 

(brīdināšana), nepieciešamo glābšanas un vides atjaunošanas darbu veikšana ietilpst riska objektu 

vadītāju (atbildīgo personu), valsts operatīvo dienestu (VUGD, NMP, KMC, policija, nozaru 

avārijvienību (dienestu)) kompetencē. Visu līmeņu pašvaldības notikušas rūpnieciskās avārijas, cita 

veida negadījumu situācijās pamatā pilda atbalsta funkcijas. 

* pilns izmantoto normatīvo aktu saraksts, to pieņemšanas un pēdējo grozījumu datumi, citi informatīvie avoti ir norādīti 

pielikumā Nr.3. Turpmāk tekstā norādes uz attiecīgo normatīvo aktu ir dotas ar skaitli kvadrātiekavās. 

** arī īpaši svarīgo un bīstamo objektu (uzņēmumu), kas norādīti turpinājumā. 

4

TEKSTĀ LIETOTO SAĪSINĀJUMU (ABREVIATŪRU, AKRONĪMU) UN TERMINU 

SKAIDROJUMI * 

ADR 

− Starpvalstu nolīgums par bīstamo kravu autopārvadājumiem; 

AES 

− atomelektrostacija (enerģētiskā); 

atliktās piegādes − preces un materiāli, kuru nepieciešamība tiek iepriekš plānota un par kuru piegādi 

tiek noslēgti attiecīgi līgumi, bet kuri reāli tiek saņemti vienīgi valsts apdraudējuma 

gadījumā; 

ĀRS 

− ātrās reaģēšanas spēki – ar [1.3.] noteiktie avārijas un glābšanas dienesta sastāvā 

esošie: VUGD, NMP, KMC, policija, pastāvīgās gatavības avārijbrigādes u.c.; 

ĀS ** 

− ārkārtējā situācija – īpašs tiesisks režīms, ko izsludina Ministru kabinets vai 

pašvaldības vadītājs; 

ĀS pārvaldīšana – koordinēta rīcība un resursu izmantošana, lai mazinātu ārkārtējo situāciju 

iespējamās sekas, organizētu un īstenotu reaģēšanas un seku likvidēšanas īstermiņa 

neatliekamos pasākumus. 

ĀS draudi – apstākļu kopums, kas liecina par bīstamības paaugstināšanos un tās realizēšanās 

iespēju tuvākajā laikā. 

BA 

− bīstamie atkritumi; 

bīstamība – apstākļu kopums, kas var izraisīt avārijas, katastrofas u.c., to radīto seku apjoms un 

smagums. Apzīmē arī ar terminu “kvalitatīvais risks”; 

– bīstamības apzināšana – iespējamās avārijas, katastrofas u.c. norises un seku 

identificēšanas process; 

– bīstamības avoti – apzinātie (prognozētie) ārkārtējo situāciju cēloņi vai sekas 

(piesārņojums, saindējums, ugunsgrēks, sprādziens u.c.). 

bīstamais objekts – šeit, uzņēmums (industriālās darbības), kurā esošo bīstamo vielu daudzums, citi 

bīstamības avoti neatbilst (ir zemāki) par paaugstinātā riska objektos noteiktajiem 

kvalificējošiem daudzumiem. 

BV 

− bīstamās vielas, šeit ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas rada rūpniecisko 

avāriju risku to noplūdes, ugunsgrēka, eksplozijas gadījumā; 

CA 

− civilā aizsardzība – organizatorisku, inženiertehnisku, ekonomisku, finansiālu, 

sociālu, izglītojošu un zinātnisku pasākumu kopums, kuru īsteno, lai nodrošinātu 

reaģēšanu katastrofu gadījumos vai pastāvot katastrofas draudiem, kā arī atbalstītu 

valsts aizsardzības sistēmas vajadzības, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš; 

CAK 

− pašvaldības Civilās aizsardzības komisija, šeit – Rīgas rajona CAK; 

CNuN 

− celtniecības normas un noteikumi; 

CSA 

− cietie (nešķirotie) sadzīves atkritumi; 

dabas katastrofa – vētras, viesuļi (virpuļvētras), zemestrīces, lietusgāzes, plūdi, krusa, stiprs sals, 

sniega vētras, apledojums, sniega sanesumi un ledus sastrēgumi, liels karstums, 

sausums, mežu un kūdras purvu ugunsgrēki, zibensiedarbības primārie un 

sekundārie faktori u.c., kas izraisa lielu kaitējumu personai, īpašumam, videi [6.4.]. 

domino efekts – secīgu notikumu virkne, kas izraisa ĀS. Mūsdienu tehnoloģijām raksturīgo 

bīstamību (pamatā bīstamo vielu un energoresursu) iesaistīšanās mehānisms 

avārijā. 

DP 

− drošības pārskats, izstrādā paaugstināta riska objekti (uzņēmumi u.c.) atbilstoši MK- 

532 prasībām; 

dekontaminācija − šeit – dezaktivācija, sanācija; 

DES 

− dīzeļelektrostacija, pārvietojamā, arī dīzeļģenerātors; 

dz/b 

− dzelzsbetons (-a); 

dz/c 

− dzelzceļš (-a); 

* saīsinājumu skaidrojumi atbilst attiecīgajos normatīvajos aktos norādītajam. 

** pēc [2.15.], atkarībā no katastrofas mēroga, ja ir nepieciešama fizisko un juridisko personu tiesību un brīvības 

ierobežošana, izsludina ārkārtējo situāciju. Valsts iekārtu apdraudošu iekšējo nemieru vai ārēju draudu gadījumā 

izsludina izņēmuma stāvokli. Ja valstij pieteikts karš vai izdarīts militārs iebrukums – izsludina karastāvokli. 

Izsludinātas ĀS, izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa gadījumos var tikt izsludināta mobilizācija. 

5

ED 

ET 

GDV 

IAL 

IVN VB 

izņēmuma 

stāvoklis 

īpaši svarīgi 

objekti 

katastrofa 

katastrofu 

pārvaldīšana 

katastrofu veidi 

un mērogi 

KMC 

− elektrodrošība; 

− elektrotīkli; 

− glābšanas darbu vadītājs pēc [3.1.] norādītā, iepriekš – ugunsgrēka dzēšanas 

vadītājs (UDzV); 

− individuālie aizsardzības līdzekļi; 

− Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs, no 01.01.2005. - VPVB; 

– valsts varas un pārvaldes institūciju, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un 

organizāciju darbības īpašs tiesisks režīms, kas pieļauj noteiktajā kārtībā ierobežot 

fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu 

pienākumus. Izņēmuma stāvokli var izsludināt Ministru kabinets, ja valsti apdraud 

ārējais ienaidnieks vai valstī (tās daļā) izcēlušies (draud izcelties) iekšējie nemieri, 

kas apdraud pastāvošo valsts iekārtu [1.13.]. 

– šeit komercsabiedrības (uzņēmumi), iestādes, kuru darbības neparedzēta negaidīta 

pārtraukšana sakarā ar notikušo avāriju (katastrofu, ugunsgrēku, sprādzienu), rada 

būtiskus traucējumus tautsaimniecības objektu funkcionēšanā, komunālo uzņēmumu 

(ūdensapgāde, siltumapgāde, kanalizācija un attīrīšanas iekārtas) darbībā, 

transporta pārvadājumos, kultūrvēsturisku vērtību neatgriezeniskus zaudējumus u.c. 

Rīgas rajonā pie šādiem objektiem pamatā attiecināmi enerģētiskā kompleksa 

struktūrvienības, arhīvi. Atsevišķi īpaši svarīgie objekti vienlaicīgi var tikt klasificēti 

arī kā paaugstināta riska vai bīstamie objekti. 

− negadījums, kas apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, izraisa cilvēku upurus, nodara 

materiālos zaudējumus vai kaitējumu videi un pārsniedz skartās sabiedrības spēju 

novērst sekas ar attiecīgajā teritorijā esošo reaģēšanā iesaistīto operatīvo dienestu 

resursiem; 

− preventīvo, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu 

veikšana katastrofu gadījumos un pastāvot katastrofas draudiem. Katastrofu 

pārvaldīšanu īsteno valsts iestādes, pašvaldības, komersanti un iedzīvotāji. 

Preventīvie pasākumi – pasākumi, lai novērstu katastrofas iespēju (risku), gatavības 

pasākumi – pasākumi, kurus veic, lai sagatavotos rīcībai iespējamo katastrofu 

gadījumos, reaģēšanas pasākumi – pasākumi, lai ierobežotu vai likvidētu postošos 

apstākļus un to izraisītās sekas, novērstu vai mazinātu iespējamo kaitējumu 

cilvēkiem, īpašumam un videi. Seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi – 

pasākumi, lai saglabātu vai minimālā līmenī atjaunotu sabiedrības dzīves 

nodrošināšanas pamatfunkcijas, kas saistītas ar iedzīvotāju izdzīvošanu; 

− izšķir: dabas katastrofas (piemēram, vētras, viesuļi, zemestrīces, lietusgāzes, plūdi, 

krusa, stiprs sals, sniega sanesumi, apledojums, ledus sastrēgumi, liels karstums, 

mežu un kūdras purvu ugunsgrēki), cilvēku izraisītas katastrofas: tehnogēnās 

(piemēram, ražošanas avārijas ar ķīmisko, radioaktīvo vai bioloģiski aktīvo vielu 

noplūdi, ugunsgrēki ēkās, tautsaimniecības objektos, sprādzieni, transporta 

avārijas, dambju pārrāvumi, komunālo un enerģētisko tīklu bojājumi, ēku un būvju 

sagruvumi), sabiedriskās nekārtības, terora akti, bruņoti konflikti, epidēmijas, 

epizootijas, epifitotijas. 

Atbilstoši katastrofas raksturam, radīto postījumu apjomam un reaģēšanas resursu 

iespējām izšķir: vietēja mēroga katastrofas – postījumu apjoms nepārsniedz vienas 

pašvaldības administratīvās teritorijas robežas, skartās pašvaldības rīcībā esošie 

resursi ir pietiekami katastrofas pārvaldīšanai, reģionāla mēroga katastrofas – 

radīto postījumu apjoms pārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas 

robežas, skarto pašvaldību un valsts resursi ir pietiekami katastrofas pārvaldīšanai, 

valsts mēroga katastrofas – katastrofas radīto postījumu apjoms aptver visu valsts 

teritoriju vai nozīmīgu tās daļu un valstī esošie resursi nav pietiekami katastrofas 

pārvaldīšanai. Ja katastrofas mēroga dēļ ir nepieciešama juridisko un fizisko 

personu tiesību un brīvību ierobežošana, var tikt izsludināta ārkārtējā situācija 

(ĀS). ĀS var izsludināt mobilizāciju glābšanas darbu nodrošināšanai un 

medicīniskās palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem, kā arī katastrofas seku 

likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai; 

− Katastrofu medicīnas centrs; 

6

KVP 

− Krīzes vadības padome, vada Ministru prezidents; 

ĶV un ĶP − ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti; 

LBN 

− Latvijas būvnormatīvs; 

LDz 

− VAS "Latvijas Dzelzceļš", tās attiecīgās struktūrvienības; 

MK-532 − MK noteikumi Nr.532-19.07.2005. "Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska 

novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem"; 

mobilizācija – mērķtiecīgi plānoti un sagatavoti valsts militārie un CA pasākumi valsts 

apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, 

materiālos un finanšu resursus [1.14.]; 

mobilizācijas 

pieprasījums 

– dokuments, kurā izteikta prasība pēc mobilizācijas, izvirzīts mobilizācijas uzdevums, 

pienākums un kurš izsaka NBS un valsts CA sistēmas vajadzības pēc mobilizācijas 

resursiem valsts apdraudējuma gadījumā [1.14.]; 

monitorings – procesa vai citu parametru nepārtraukta pārraudzība, instrumentāla kontrole; 

Neatliekamā 

medicīniskā 

palīdzība(NMP) 

– palīdzība cietušajiem un saslimušajiem dzīvībai un veselībai kritiskā stāvoklī, ko 

sniedz šādiem gadījumiem īpaši sagatavotas (apmācītas ekipētas) personas ar 

atbilstošu kvalifikāciju medicīnā, kurām saskaņā ar šo kvalifikāciju ir juridiska 

negadījums 

(nelaimes 

gadījums) 

nevēlams 

notikums 

atbildība par savu darbību vai bezdarbību un tās sekām; 

– notikums, kura rezultātā tiek nodarīts kaitējums (radīti zaudējumi); 

– negatīvas pārmaiņas objekta ekspluatācijas gaitā, piemēram, tehnoloģiska vai 

mehāniska rakstura bojājumi, neapzināta vai apzināti nepareiza ekspluatācija, kā 

arī citas novirzes no tehnoloģiska procesa režīma vai ārējie faktori; 

noplūde – bīstamo vielu noplūde no tehnoloģiskām u.c. iekārtām, tilpnēm, kas turpmāk 

nepakļaujas esošo drošības sistēmu iedarbībai; 

notikums – parādība, kuras sekas ir nevēlamas: 

– pamatnotikums – negadījuma galvenā parādība, kura iniciē sekas (negadījumu); 

– ierosinošais notikums – pirmais solis notikumu virknē, kas izraisa negadījumu; 

objekts – šeit, konkrēts uzņēmums, iestāde vai organizācija; 

operatīvie 

dienesti 

paaugstinātas 

bīstamības 

objekts 

paaugstināta 

– šeit, reaģēšanas pasākumos iesaistāmo operatīvo dienestu – VUGD, policijas, ĀMP 

(NMP, KMC), avārijtehnisko u.c. dienestu spēki un materiāltehniskie līdzekļi 

(resursi); 

– uzņēmums (tā struktūrvienība) uz kuru attiecas MK noteikumu Nr.626-18.09.2007. 

prasības; 

– uzņēmums (ražotne, tās struktūrvienība vai objekts), uz kuru attiecas MK noteikumu 

Nr.532-19.07.2005. prasības; 

riska objekts 

pirmā palīdzība – palīdzība cietušajiem, kuru dzīvībai un veselībai kritiskos stāvokļos sniedz personas, 

kurām ir kvalifikācija medicīnā vai tās nav, savu zināšanu un konkrēto iespēju 

robežās, neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma; 

preventīvie 

pasākumi 

risks * 

akceptējamais 

riska līmenis 

– pasākumi, kas tiek veikti, lai novērstu vai mazinātu katastrofu (ĀS) rašanās iespēju, 

ierobežotu vai samazinātu nenovēršamu katastrofu sekas. 

– cilvēka darbības vai dabas procesu izraisīta nevēlama notikuma realizācijas 

varbūtība noteiktā laika periodā un šī notikuma radīto seku iespējamo apjomu 

apvienojums. Vienkāršoti – bīstamības realizācijas varbūtība. 

– pieļaujamais augstākais riska līmenis ar kādu var tikt apdraudēts atsevišķs indivīds 

vai noteikta sabiedrības daļa. Nosaka atsevišķi individuālajam un sociālajam 

riskam; 

individuālais 

sociālais - 

– varbūtība gadā, ka neaizsargāts cilvēks, atrodoties noteiktā vietā attiecībā pret riska 

avotu, nepārdzīvos tā kaitīgo ietekmi; pieļaujamais līmenis 10 -6 , kas sastāda 1% no 

cilvēka dabīgās nāves iespējamības vecumā no 10-14 gadiem (10 -4 gadā); 

divdimensionāls lielums, kas rāda sakarību starp bojā gājušo cilvēku skaitu riska avota 

* arī – komplekss jēdziens, kas aptver nelaimes gadījuma atgadīšanās varbūtību un šī notikuma izraisīto nevēlamo seku 

potenciālo apjomu. 

7

kvalitatīvais 

kvantitatīvais 

vispārinātais 

kaitīgās ietekmes rezultātā un varbūtību, ka šis skaitlis tiks pārsniegts. Pieļaujamais 

(max) – “n” nāves gadījumu skaits ar varbūtību 1/1000 n 2 (pieņemts Holandē), 

piemēram, 10 nāves gadījumi ar varbūtību 10 -5 gadā (tiek attiecināts uz strādājošiem); 

– 

– bīstamības avota vērtējums pēc t.s. relatīvās skalas, g.k., bīstamo parametru 

izteiksmēm 

– skaitliski izteikts risks vai tā komponentes; 

– vidējā letālā iznākuma varbūtība visā riska zonā; 

riska avots 

analīze 

faktori 

parametri 

samazināšanas 

operatīvie 

pasākumi 

samazināšanas 

preventīvie 

pasākumi 

vadība 

novērtējums 

zonas 

prioritizēšana 

– tehnisks objekts, sociāla vai dabas parādība, kas pie noteiktiem nosacījumiem var 

novest pie negadījuma (nelaimes gadījuma); 

– analītisks instruments, ar kura palīdzību var veikt specifisku riska jautājumu (riska 

līmeņa, riska cēlonības, riska vadības efektivitātes u.c.) izpēti; 

– kvalitatīvi izteikti risku iespaidojošie raksturotāji (kritēriji); 

– skaitliski izteikti risku iespaidojošie raksturotāji, kurus var pielietot riska modeļu 

matemātiskajās izteiksmē; 

– mērķtiecīgs darbību komplekss negadījuma seku lokalizēšanai un samazināšanai; 

– mērķtiecīgs piesardzības darbību komplekss, kas vērsts uz nevēlamā notikuma 

atgadīšanās varbūtības un iespējamo seku apjoma samazināšanu pirms negadījuma; 

– tehnisku, organizatorisku, tiesisku un politisku pasākumu komplekss nevēlamā 

notikuma atgadīšanās varbūtības un iespējamo seku apjoma samazināšanai; 

– relatīvā skalā (kvalitatīvais) vai skaitliski (kvantitatīvais) izteikts risks; 

– teritorija, kuru var iespaidot negadījuma nevēlamās izpausmes; 

– riska komponentu ranžēšana pēc to aktualitātes; 

RVP – šeit, Lielrīgas reģionālā vides pārvalde; 

sadarbības līgumi – dažādu līmeņu (vertikālie un horizontālie) organizāciju u.c. savstarpējie līgumi par 

tehnikas, inventāra, telpu u.c. resursu piegādi katastrofas (ĀS) pārvaldīšanai ar 

sekojošu sniegtā pakalpojuma, nomas, īres, izpildītā darba u.c. apmaksu; 

SB robežkoncentrācijas, 

(SBRK) 

– degošas gāzes, tvaiku vai putekļu koncentrācija oksidējošā vidē, pie kuras 

iedarbojoties aizdedzināšanas avotam visā maisījuma apjomā vai tā daļā notiek 

eksplozīva liesmu izplatīšanās; 

sekas – kvalitatīvi vai kvantitatīvi izteikts negadījuma rezultāts; 

seku likvidēšanas 

neatliekamie 

pasākumi 

– pasākumi, lai saglabātu vai minimālā līmenī atjaunotu sabiedrības dzīves 

uzturēšanas sistēmu pamatfunkcijas; 

tehnogēnas – tehnogēnas katastrofas izraisa cilvēka saimnieciskā darbība; 

katastrofas 

ugunsdrošība – atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz ugunsgrēku 

novēršanu, sekmīgu dzēšanu un to seku mazināšanu; 

ugunsdrošības 

noteikumi 

ugunsdrošības 

uzraudzība 

– nosacījumu komplekss, kas reglamentē būvnormatīvu un citu normatīvo aktu 

ugunsdrošības prasību izpildes kārtību būvniecībā, objektu ekspluatācijā, kā arī 

sadzīvē; šeit, “Ugunsdrošības noteikumi” apst. ar LR MK noteikumiem Nr.82- 

17.02.2004. un Būvnormatīvs LBN 201-96 “Ugunsdrošības normas”, apst. ar LR 

MK noteikumiem Nr. 318 -30.10.95., arī – Latvijas būvnormatīvs LBN 208-00 

"Publiskas ēkas un būves"; 

– valsts uzraudzības iestādes funkcija – valsts un attiecīgo resoru normatīvajos aktos 

noteikto ugunsdrošības prasību un nosacījumu izpildes un ievērošanas kontrole; 

8

ugunsdzēsība – organizēta darbība, kuru veic lai likvidētu ugunsgrēku, glābtu fiziskās personas un 

materiālās vērtības, kā arī aizsargātu vidi ugunsgrēka dzēšanas laikā; 

UUGD – ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kuru atbilstoši objekta 

specifikai izveido komercsabiedrība (iestāde, organizācija), ja tas atbilstoši 

normatīvajiem aktiem atzīts par sprādzienbīstamu, ugunsbīstamu vai īpaši svarīgu; 

VDI, reģionālā 

VDI 

– LR Labklājības ministrijas sastāvā esošā Valsts darba inspekcija, tās sastāvā esošās 

reģionālās VDI, šeit Rīgas reģionālā VDI; 

vēja virziens – šeit, parasti 2–10 m augstumā izteikts vēja virziens (azimuts) grādos, piem., 

R=270°; 

VUGD, VUGD 

CSP, OVP 

– Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Centrālais sakaru punkts, Operatīvās 

vadības pārvalde. 

VUGD RRB – VUGD Rīgas rajona brigāde. 

Citu Rīgas rajona teritorijas plānojuma sadaļu tekstā lietoto saīsinājumu (akronīmu/abreviatūru) skaidrojumi: 

AGUS 

AiM 

ARCC 

DUS 

IeM 

NBS 

OVP 

PVD 

RAPLM 

RDC 

SVA 

SZIC 

VidM 

VMR 

VPVB 

VSS 

VVD 

– automobiļu gāzes uzpildes stacija; 

– LR Aizsardzības ministrija; 

– Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs; 

– degvielas uzpildes stacija; 

– LR Iekšlietu ministrija; 

– Nacionālie Bruņotie spēki; 

– VUGD Operatīvās vadības pārvalde; 

– Pārtikas un veterinārais dienests; 

– Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija; 

– Radiācijas drošības centrs; 

– Sabiedrības veselības aģentūra; 

– Saindēšanās un zāļu informācijas centrs; 

– Vides ministrija; 

– Valsts materiālās rezerves; 

– Vides pārraudzības valsts birojs (bij. IVN VB); 

– Valsts sekretāru sanāksme (-es); 

– Valsts vides dienests. 

Piezīmes: 

– citu šeit neiekļauto specifisko terminu un saīsinājumu skaidrojumi ir doti plānojuma sadaļu 

tekstā; 

– terminu, saīsinājumu u.c. skaidrojumi ir doti plašākā apjomā par plānojuma sadaļu tekstā 

pielietotajiem. 

9

PLĀNOJUMA SADAĻU 

KOPSAVILKUMS 

"Rīgas rajona teritorijas plānojuma līdz 2020.gadam" 6. daļas sadaļas: 

– Rīgas rajona civilās aizsardzības sistēma, tās pilnveidošanas vadlīnijas; 

– Paaugstināta riska un bīstamie objekti (darbības); 

– Teritorijas izmantošanas noteikumi 

ir sagatavotas atbilstoši LR likuma "Teritorijas plānošanas likums" (22.05.2002.) prasībām. 

Plānojuma sadaļās ir dotas norādes par: 

– Rīgas rajonā notikušajām avārijām, saistītām ar bīstamo vielu noplūdēm, un 

ugunsgrēku statistiku 2005.-2007. (9 mēneši) gadā; 

– 2005.gada 8.-9.janvāra vētras (orkāna ar vēja ātrumu brāzmās līdz 42 m/s) radītās 

pārbaudes rajona CA sistēmas gatavībai, tautsaimniecības objektu normālas 

funkcionēšanas iespējām, svarīgu uzņēmumu energoapgādes alternatīvajam 

nodrošinājumam u.c. dabas katastrofas apdraudējuma apstākļos rezultātiem; 

– rajonā apzināto īpaši svarīgo, paaugstināta riska un bīstamo objektu (industriālo 

darbību) avāriju bīstamo (kaitīgo) faktoru iespējamās izplatības attālumiem, to riska 

novērtējuma datiem, tā vadības plānošanu un īstenošanu; 

– bīstamo un aizsargājamo objektu aizsargjoslām (≥ 100 m), tajās noteiktajiem 

aprobežojumiem u.c. prasībām, kas ir saistošas pašvaldībām, objektu īpašniekiem 

(tiesiskajiem valdītājiem), aizsargjoslu zemes lietotājiem; 

– Rīgas rajona, tā vietējo pašvaldību un objektu CA plānošanas, organizatoriskiem un 

vadības risinājumiem, to atbilstību normatīvajām prasībām; 

– pamatvirzieniem rajona un vietējo pašvaldību, tautsaimniecības objektu un nozaru 

gatavības darbībām dažādos apdraudējumos paaugstināšanai un pilnveidošanai; 

– rajona un vietējo pašvaldību potenciāli apdraudēto un/vai ietekmēto teritoriju riska 

novērtējuma datiem, ieteicamajiem aizliegumiem, ierobežojumiem un nosacījumiem 

šo teritoriju izmantošanā. 

Plānojuma sadaļās iekļautās informācijas tiesiskais pamatojums, ieteiktie risinājumi CA 

sistēmas pilnveidošanai, plānošanas organizatoriskie, vadības, materiāltehniskās apgādes, 

mobilizācijas, iedzīvotāju apziņošanas un brīdināšanas pasākumi ir norādīti, pamatojoties uz: 

– LR likumiem, MK noteikumiem, rīkojumiem, apstiprinātām koncepcijām, attiecīgo 

kompetento un pilnvaroto institūciju dienesta informāciju, MK iesniegtajiem 

likumprojektiem, kuru saraksts ir norādīts plānojuma pielikumā Nr.3; 

– saistībā ar rajona plānojuma izstrādi no valsts un pašvaldību attiecīgajām institūcijām un 

dienestiem, komercsabiedrībām pieprasīto un saņemto informāciju; 

– "Rīgas rajona CA pasākumu plāna", VUGD Rīgas rajona un Rīgas rajona padomes CA 

sistēmas darba plāniem 2007. un iepriekšējiem gadiem, to izpildes rezultātiem; 

– apkopojot rūpniecisko u.c. avāriju riska novērtējuma rezultātus, ko rada rajona teritorijā 

esošie paaugstināta riska, īpaši svarīgie un paaugstinātas bīstamības objekti, to 

plānošanas dokumentāciju avāriju (katastrofu) riska samazināšanai, uzņēmumu u.c. 

avārijgatavības atbilstības normatīvajām prasībām pārbaužu rezultātus. 

Plānojuma sadaļu turpmākā izmantojamība paredzēta: 

– pēc to izvērtēšanas kompetentās valsts un pašvaldību institūcijās (dienestos), attiecīgo 

precizējumu, papildinājumu un grozījumu iestrādes – kā materiāls iekļaušanai "Rīgas 

rajona teritorijas plānojuma līdz 2020.gadam" galīgās redakcijas sastāvā; 

– kā informatīvi – reglamentējošs dokuments rajona, vietējo pašvaldību, paaugstināta 

riska, īpaši svarīgu un bīstamo objektu CA plānošanai; 

– kā informatīvs materiāls Rīgas rajona vietējo pašvaldību teritoriju plānotajiem (arī 

būvvaldēm, arhitektiem, citiem interesentiem); 

10

– kā informatīvs palīglīdzeklis sagatavojot Rīgas rajona CAK vadības apspriedes, 

informatīvi – metodiskos seminārus ar Rīgas rajona Civilās aizsardzības komisijas 

(CAK) amatpersonām, novadu pašvaldības un uzņēmumu (iestāžu) vadītājiem un CA 

speciālistiem (darbiniekiem). 

Plānojuma sadaļas klasificēto vai ierobežotas pieejamības informācijas nesatur un ir brīvi 

pieejamas jebkuram interesentam. 

11

IEVADS 

Šī "Rīgas rajona teritorijas plānojuma līdz 2020.gadam" norādīto sadaļu izstrādē ir izmantoti: 

– līdz 2007.gada 1.oktobrim izsludinātie normatīvie un normatīvtehniskie akti, to 

grozījumi; 

– Rīgas rajona un tā saskares administratīvajās teritorijās esošo īpaši svarīgo, 

paaugstināta riska un bīstamo objektu (darbību) veikto avāriju riska novērtējuma dati 

pēc DP un RANP esošās informācijas; 

– minēto objektu, vietējo pašvaldību un Rīgas rajona CA plāni (arī Avārijgatavības, 

Rīcības un Darbības plāni); 

– attiecīgo institūciju piestādītie dati par bīstamo kravu veidiem, to pārvadājumu 

apjomiem, cauruļvadu transporta objektiem, notikušajiem ugunsgrēkiem, avārijām 

u.c. rajonā; 

Saīsināti norādītajās plānojuma sadaļās ir apskatītas arī prioritātes un vadlīnijas: 

– Rīgas rajona krīzes vadības un CA sistēmas pilnveidošanai; 

– reaģēšanas struktūru (objektu avārijvienību, pašvaldību formējumu, valsts operatīvo 

dienestu) avārijgatavības paaugstināšanai; 

– mobilizācijas plānošanas un organizatorisko pasākumu jomās. 

Šī "Rīgas rajona teritorijas plānojuma līdz 2020.gadam" norādīto sadaļu izstrādē ir 

ievērotas ar LR likumu "Par valsts noslēpumu" (17.10.1996.) un tam pakārtotajiem 

normatīviem aktiem noteiktās prasības: 

– ja publiski pieejamas informācijas, objektu un projektu izstrādāšanai un 

darbības nodrošināšanai nepieciešams izmantot par valsts noslēpumu atzīto 

informāciju (objektus) – to sagatavo vispārēju statistisko datu veidā vai citā 

netiešā formā; 

– aizliegta slepenās informācijas paplašināšana un attiecināšana uz 

informāciju (objektiem), kas ir bijusi un/vai ir publiski pieejama un 

izmantojama; 

– aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību 

informācijai par stihiskām nelaimēm, dabas vai citām katastrofām un to 

sekām, par vides stāvokli. 

Pamatojums: LR likuma "Par valsts noslēpumu" 4.panta trešā daļa un 5.panta pirmā un otrā daļas. 

Atbilstoši augstāk norādītajam plānojuma sadaļu izstrādē ir izmantota publiski pieejamā 

informācija. Klasificēto, konfidenciāla rakstura, kā arī cita veida ierobežotas pieejamības 

informāciju plānojuma sadaļas nesatur. 

Plānojuma sadaļu izstrādē ir ievērots ar "Teritorijas plānošanas likumu" (22.05.2002.) un tam 

pakārtotajiem normatīviem aktiem noteiktais: 

– ievērot teritorijas plānojuma ilgtspējības, interešu saskaņotības, daudzveidības, 

detalizācijas, nepārtrauktības, pēctecības un atklātības principus; 

– radīt priekšnoteikumus vides kvalitātes saglabāšanai, teritorijas racionālai 

izmantošanai, rūpniecisko un vides risku novēršanai (samazināšanai). 

Pēc MK 2005.gada 11.oktobra noteikumu Nr.770 "Rajona pašvaldības teritorijas plānošanas 

noteikumi" prasībām plānojuma sadaļās ir: 

– norādītas aizsargjoslas (aizsardzības zonas), kuras ir platākas par 100 metriem; 

– norādītas prasības riska uzņēmumiem (objektiem) un riska teritorijām, t.sk. 

saskares administratīvajās teritorijās; 

– norādīta informācija par atļauto un aizliegto teritorijas izmantošanu. 

12

Ievērots, ka atbilstoši MK 2004.gada 19.oktobra noteikumu Nr.883 "Vietējās pašvaldības 

teritorijas plānošanas noteikumi" prasībām, vietējo pašvaldību (pilsētu, novadu, pagastu) teritorijas 

plānojumos norāda, par pamatojumu izmantojot rajona teritorijas plānojumu: 

– valsts aizsardzības teritorijas un objektus, CA objektus; 

– riska teritorijas un objektus; 

– polderus un hidrotehniskās būves, to radītās riska teritorijas; 

– būvniecībai nelabvēlīgās (aizliegtās) teritorijas, kā arī teritorijas, kurām nepieciešama 

īpaša inženiertehniskā aizsardzība; 

– plūdu riska teritorijas; 

– objektus, to teritorijas, kuru izvietojumam, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, noteiktas 

īpašas prasības, vai kuriem nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums (IVN); 

– rūpnieciskās ražošanas teritorijas, kas rada paaugstinātu piesārņojumu vai cita veida 

traucējumus cilvēkiem, videi; 

– aizsargjoslas; 

– prasības degvielas (gāzes) uzpildes stacijām un citiem riska (bīstamiem) objektiem 

(darbībām). 

Līdz ar iepriekš norādīto plānojuma sadaļu izstrādē ir izmantota no vairākām valsts 

institūcijām, komercsabiedrībām u.c. (ir norādītas pielikuma Nr.3 sadaļā 4, punktos 4.4.-4.11.) 

saņemtā informācija par paaugstināta riska u.c. objektu avāriju iespējamām ietekmes zonām, 

bīstamo vielu pārvadājumu apjomiem, citām industriāla rakstura darbībām, kuras pie noteiktu 

nelabvēlīgu apstākļu summas var radīt apdraudējumu Rīgas rajona iedzīvotājiem, tautsaimniecībai, 

videi, kā arī par nosacījumiem, aprobežojumiem un aizliegumiem, kas iespējami potenciālo avāriju 

un katastrofu seku novēršanai un to samazināšanai. 

Atzīmējams, ka uz 2008.gada 1. janvāri, atbilstoši MK 2007. gada 4.septembra noteikumos 

Nr.596 „Noteikumi par vietējo pašvaldību teritoriālo iedalījumu” norādītajam, izveidojamas 

(pārveidojamas) 15 Rīgas rajona novadu pašvaldības: Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, 

Garkalnes, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas 

un Stopiņu novads. 

Piezīme – turpmāk plānojuma sadaļu tekstā ir lietoti novadu pašvaldību jaunie nosaukumi. 

13

1. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI 

1.1. "Rīgas rajona plānojuma līdz 2003.gadam" izpildes apskats 

Izvērtējot paveikto atbilstoši "Rīgas rajona plānojumā līdz 2003.gadam" * 14.sadaļā "Civilā 

aizsardzība" un 1.pielikumā "Rīgas rajona attīstības plāna svarīgāko pasākumu kopsavilkums" 

norādītajam, atzīmējams: 

– ir izstrādāts, saskaņots un noteiktajā kārtībā apstiprināts "Rīgas rajona civilās 

aizsardzības pasākumu plāns", 23.01.2004., aktualizēts uz 11.06.2006. Jaunā redakcijā 

atbilstoši [2.37.] prasībām Rīgas rajona civilās aizsardzības plānu paredzēts izstrādāt līdz 

01.07.2008. Esošā CA pasākumu plāna izstrādē tika ievērotas 1997.gadā sagatavotās 

Rīgas rajona koncepcijas par rajona CA sistēmas darbību un attīstību, avāriju risku 

samazināšanu, citiem ar drošības jautājumiem saistīto normatīvo aktu prasību izpildes 

vadlīnijas un nostādnes; 

– tika apzināti rajonā esošie īpaši svarīgie, paaugstināta riska un bīstamie objekti 

(industriālās darbības). Vairumam apzināto objektu ir veikts avāriju riska novērtējums, 

izstrādāti ar normatīvo aktu prasībām noteiktie Drošības pārskati, Rūpniecisko avāriju 

novēršanas programmas, Rīcības plāni, Avārijgatavības... un Civilās aizsardzības plāni; 

– civilās aizsardzības plānošana notiek rajona, vietējo pašvaldību, īpaši svarīgo, 

paaugstināta riska un bīstamo objektu līmeņos, par pamatojumu izmantojot Rīgas rajona 

padomes un VUGD Rīgas rajona brigādes izstrādātos „Metodiskos ieteikumus 

(norādījumus)… CA plānu izstrādei novadiem, pilsētām, pagastiem” (25.07.2005.) un 

„Metodiskos ieteikumus CA plānu izstrādei Rīgas rajona objektiem – uzņēmumiem, 

iestādēm” (20.07.2004.); 

– Rīgas rajona padomē, katrā vietējā līmeņa pašvaldībā, arī lielākajos uzņēmumos, īpaši, 

ja tie attiecināti pie paaugstinātā riska, īpaši svarīgiem un bīstamiem objektiem, ir 

izveidotas CA sistēmas vadības struktūras; 

– Rīgas rajona padome un VUGD Rīgas rajona brigāde katru gadu: 

• ne retāk kā reizi gadā organizē Rīgas rajona ĀSOK *** (CAK) sasaukšanu, 

pienākumu (funkciju) sadalījuma precizēšanu, komisijas locekļu informēšanu 

par operatīvo situāciju rajonā, citām aktualitātēm, jaunajām normatīvajām 

prasībām u.tml.; 

• ne retāk kā divas reizes gadā organizē vietējo pašvaldību ĀSOK priekšsēdētāju 

un CA darbinieku informatīvi – metodiskos seminārus; 

• veic īpaši svarīgo, paaugstināta riska un bīstamo objektu pārbaudes 

(inspekcijas); 

• sagatavo un vada riska (bīstamo) objektu avārijmācības; 

• organizē un vada paaugstināta riska objektu Ārpusobjekta CA plānu izstrādi. 

Kā neizpildīti plānotie pasākumi atzīstami: 

1. Nav uzbūvētas (rekonstruētas) jaunās ugunsdzēsības daļas (depo): 

– Ropažu novadā (jaunā būvniecība) – šifrs 1406, termiņš – 2006.gads, finansējums 

– valsts budžets; 

– Mālpils pagastā (jaunā būvniecība) - šifrs 1409, termiņš – 2003.gads, finansējums 

– valsts un pašvaldības budžeti; 

– Salaspilī (rekonstrukcija – paplašināšana) - šifrs 1408, termiņš – 2006.gads, 

finansējums – valsts un pašvaldības budžeti; 

* ar papildinājumiem, grozījumiem – 27.11.2001., spēkā līdz jaunā plānojuma pieņemšanai. 

** arī īpaši svarīgo un bīstamo objektu CA plānu izstrādi. 

14

– Sējas novadā (jaunā būvniecība) - šifrs 1410, termiņš – 2005.gads, finansējums – 

valsts un pašvaldības budžeti. 

1.2. Rīgas rajona teritorijā notikušo avāriju (1999.-2007.) apskats, ugunsgrēku statistikas 

dati 

Pēc VidM VVD datiem (Nr.2-64/53-13.01.2006. un Nr.2-01/1356-20.09.2007.) Rīgas rajona 

teritorijā laika periodā no 01.01.1999. līdz 01.09.2007. notikušas avārijas, * kas saistītas ar bīstamo 

vielu (BV) noplūdēm un vides piesārņojumu: 

1.tabula 

N Avārijas 

Noplūdes 

Avārijas vieta Avārijas apstākļi Bīstamā viela 

N datums 

apjoms 

1 2 3 4 5 6 

1. 12.07.1999. Salaspils lauku Konstatēta mežā izgāzta autokrava ar mazuts ~ 3.0 t 

teritorija (l/t) ** tumšajiem naftas produktiem 

2. 29.12.1999. Salaspils l/t, Autocisternas piekabes (~ 10 m 3 ) 

formalīns ~ 7.0 m 3 

"Mūrnieki" 

atāķēšanās un apgāšanās uz Rīgas HES 

apvedceļa. Piesārņotas privātmāju zeme, 

akas 

3. 05.05.2000. Salaspils l/t Ar naftas produktiem piesārņota ceļa naftas produkti ~ 0.2 t 

piebrauktuve 

4. 13.03.2001. Salaspils l/t Naftas produkta noplūde no autocisternas 

ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) 

rezultātā 

dīzeļdegviela 4.7 t 

5. 09.04.2001. Salas pagasts, 

Spuņciems 

6. 09.02.2002. Saulkrasti, Baltijas 

iela 1 

7. 12.07.2002. Skultes osta, SIA 

"Flegmonts" 

8. 26.01.2002. Ādažu pagasts, 

autoceļš A1 un DUS 

"Viada" teritorija 

9. 06.07.2004. Saulkalne, SIA 

"Mazuts NG" 

Naftas produkta noplūde pamestas 

(bezsaimnieka) katlumājas cauruļvada 

plīsuma rezultātā 

No stacionāras tvertnes (~ 12 m no 

strauta, kas pēc ~ 400 m ietek jūras līcī) 

noplūdušais naftas produkts nonācis jūrā 

Kuģa bunkurēšanas gaitā notikusi 

degvielas noplūde ostas akvatorijā, 

plankums ~ 60 m 2 

Ceļu satiksmes negadījumā (a/mašīnu 

sadursme) notika autocisternas satura 

noplūde 

Sakarā ar rezervuāra dehermetizāciju 

notikusi noplūde no rezervuāra, produkta 

peļķe 80 m 2 ×0.1 m 

10. 07.11.2005. Zvejniekciems Vietējās notekūdeņu attīrīšanas ietaisēs 

nokļuvuši nezināmas izcelsmes naftas 

produkti 

11. 24.01.2006. Rīgas rajona 

apvedceļš Jūrmala - 

Ķekava 

12. 03.07.2007. Olaines mežniecības 

31.kvartāla 

13. 05.07.2007. Ikšķiles mežs ceļa 

posms (dz/c 

pārbrauktuve – Rīga 

– Daugavpils šosejas 

viadukts) 

mazuts 

krāšņu 

kurināmais 

transformatoru 

eļļa 

mazuts 

naftas produkti 

naftas produkti 

~ 1.0 t 

~ 0.5 t 

~ 0.15 t 

~ 1.0 t 

~ 8.0 t 

~ 0.25 t 

Apgāzās autocisterna ar naftas produktu dīzeļdegviela ~ 0.20 t 

Meža bojājumi ~ 6.9 ha platībā 

Degvielas noplūde no a/mašīnas 

degvielas bākas 

mineralizētie 

pazemes ūdeņi 

dīzeļdegviela 

nav datu 

~ 0.05 t 

Piezīmes: nav norādīti ar BV noplūdi vai to uziešanu saistīti mazāka mēroga incidenti, kopskaitā 6 

gadījumi, no kuriem lielākie: notikusi hlora (Cl 2 ) noplūde no avarējuša balona 

* šeit - incidenti, negadījumi, kuriem nav rūpnieciskās avārijas līmenis. 

** Salaspils pilsētai ar lauku teritoriju Salaspils novada statuss tika noteikts 2004.gadā. 

15

(24.01.2000. – Vangažos, 21.07.2000. – Babītes pag. Dzilnciemā), amonjaka (~ 40 l) 

noplūde no balona pamestā fermā. 

Kā izriet no tabulā norādītā pārskata periodā (~ 9 gadu laikā) reģistrēti 19 notikumi 

(negadījumi, avārijas), kas saistīti ar vides piesārņojumu. Par nopietnām avārijām uzskatāmi 

negadījumi: 

– formalīna (~ 7.0 m 3 ) noplūde, kas turpinājumā bija saistīta ar darbietilpīgiem vides 

sanācijas un atjaunošanas darbiem Salaspils l/t privātmāju teritorijā; 

– dīzeļdegvielas (4.7 t) noplūde Salaspils l/t ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) rezultātā, 

tika būtiski traucēta ceļu satiksme. Ievērojot laika apstākļus (ziema), sanācijas darbu 

apjoms bija relatīvi neliels; 

– mazuta (~ 8.0 t) noplūde no bojāta rezervuāra komercuzņēmuma teritorijā; 

– Olaines mežniecības 31.kvartāla meža bojājums mineralizēta pazemes ūdens iedarbības 

rezultātā. 

Pēc notikušo negadījumu (avāriju, incidentu) izvērtējuma rezultātiem tie klasificējami: 

• notikuma vieta – no 19 notikumiem pieci (31 %) ir notikuši Salaspils novadā 

(bij. Salaspils pilsēta ar l/t); 

• noplūdes avots 

(objekts) 

– vairums negadījumu (avāriju) ir saistīti ar autopārvadājumiem 

– seši CSNg (32 %). Atzīmējami arī incidenti ar noplūdēm no 

gāzu baloniem un bezsaimnieka iekārtām; 

• noplūdes produkts – vairumā gadījumu (~ 58 %) noplūdes bija saistītas ar naftas 

produktu nokļūšanu vidē. Par bīstamākiem, ar smagām sekām 

un sarežģītiem sanācijas un vides atjaunošanas pasākumiem, 

atzīstami negadījumi ar formalīna (~ 7.0 t – 29.12.1999.), 

dīzeļdegvielas (~ 4.7 t – 13.03.2001.) un mazuta (~ 8.0 t – 

06.07.2004.) noplūdēm. 

Ievērojot bīstamo kravu pārvadājumu rajona teritorijā ar dzelzceļa transportu un 

autotransportu intensitāti, reģistrēto negadījumu, kas saistīti ar bīstamo vielu nokļūšanu vidē, skaits 

ir atzīstams par nelielu. 

Atbilstoši VUGD RRB 2005.-2007.gada * Rīgas rajona pašvaldībā notikušo ugunsgrēku un to 

radīto seku uzskaites datiem: 

Rīgas rajonā 2005.-2007.gadā notikušo ugunsgrēku apskats 

N 

Gads 

Rādītāji 

N 

2005. 2006. 2007. 

1. Kopējais ugunsgrēku skaits 543 1286 320 

2. Kūlas degšanas gadījumi 210 510 232 

3. Ugunsgrēku radītie zaudējumi (Ls) 192328 958530 213020 

4. Ugunsgrēkos bojāgājušo skaits 12 21 9 

5. Ugunsgrēkos cietušo skaits 10 15 9 

6. Ugunsgrēkos bojāgājušo bērnu skaits nav 1 nav 

7. Ugunsgrēkos cietušo VUGD darbinieku nav 3 1 

skaits 

1.1.tabula 

Piezīmes 

Pēc notikušo ugunsgrēku skaita 2006.gadā atzīmējami: 

− Salaspils novads – 166, Olaines pilsēta un pagasts – 195, Stopiņi – 121; 

− Ķekava – 98, Siguldas novads – 75, Mārupe – 70, Baldone – 69, Babīte – 55. 

* 2007.gada pirmais pusgads. 

16

2007.gada 9 mēnešos notikušo ugunsgrēku skaits Rīgas rajona vietējo pašvaldību teritorijās 

esošajos objektos: Salaspils novadā – 44, Olaines pilsētā – 32, Stopiņu novadā – 31, Olaines 

pagastā – 30, Ķekavā – 28. 

2005.-2007. (1.pusgads) gadā Rīgas rajonā notikušie ugunsgrēki (2149) raksturojami pēc: 

– ugunsgrēka vieta – ugunsgrēki pamatā izcēlušies dzīvojamajā sektorā: 

privātmājās – 334, dzīvokļos – 39, saimniecības ēkās – 284 

gadījumi. Joprojām augsts ugunsgrēku skaits ir 

tautsaimniecības uzņēmumos – 215, 148 ugunsgrēki bija 

saistīti ar transportlīdzekļu degšanu; 

– ugunsgrēka cēloņi – joprojām par ugunsgrēka izcelšanās pamatiemesliem tiek 

atzīti: neuzmanīga rīcība ar uguni un smēķēšana – 1141 

gadījumos, bojātas apkures ierīces (pamatā krāsnis) – 218 

gadījumi, bojātas vai neatbilstošas elektroierīces, 

īssavienojumi – 204 gadījumos. 

Pēc 2005.-2007.gadā notikušo ugunsgrēku skaita, to izcelšanās vietu, cēloņu u.c. izvērtējuma 

datiem atzīmējamas tendences: 

– veikto organizatorisko, administratīvo pasākumu un izskaidrošanas darba rezultātā 

panākts, ka būtiski samazinājies kūlas ugunsgrēku skaits; 

– būtiski pieauguši ugunsgrēku radītie materiālie zaudējumi. 

Pie citām negatīvām tendencēm ugunsgrēku seku bilancē attiecināmi augstais bojāgājušo 

skaits (42 cilvēki) un apstāklis, ka aizvien ir augsts ugunsgrēku skaits dzīvojamā sektorā. 

Atzīmējama arī nesakārtotā normatīvā bāze elektrodrošības un tās uzraudzības jomā, sakarā ar ko 

par ugunsgrēka cēloņiem vairāk nekā 200 gadījumos minētas neatbilstošas elektroietaises 

(elektroierīces) vai to nepareiza ekspluatācija. 

Pārskata periodā (1997.-2007.gadi) Rīgas rajonā ir pārtraukuši savu darbību, atteikušies no 

bīstamo vielu (BV) izmantošanas ražošanā, pārejot uz mazāk bīstamām (amonjaka vietā freona 

saldēšanas – aukstuma iekārtas), vai būtiski samazinot pielietojamo BV daudzumu: 

– AS "Carnikava" zivju pārstrādes uzņēmums * – pārgājis uz freona saldēšanas – aukstuma 

iekārtām. Amonjaks (~ 2.2 t) ir izvests; ** 

– AS "Latfood" uzņēmums – amonjaks (~ 2.7 t) ir izvests; 

– SIA "Silar International" zivju pārstrādes uzņēmums – darbību ir pārtraucis, amonjaks 

(~ 1.8 t) izvests; 

– a/s "Ādaži" kartupeļu glabāšanas komplekss "Lauki" – darbību ir pārtraucis, amonjaks 

(~ 3.6 t) izvests; 

– SIA "Bobsleja un kamaniņu trase "Sigulda"" – saldēšanas iekārtu kompleksā esošā 

amonjaka daudzums no ~ 60 t (pēc projekta) samazināts līdz 40 t; 

– SIA "Vita" (Rīgas iela 6, Olaine) – darbība pārtraukta, sālsskābe (~ 60 m 3 ) izvesta; 

– SIA "Nitra" (Rūpnīcu iela 3, Olaine) – uzņēmums iekļāvies SIA "Biolars" sastāvā; 

– SIA "Bet un Co" (Gaujas iela 26, Vangaži) – darbību pārtraucis, uzglabājamie gāzu 

baloni (~ 250 gab. – tukšie un "avārijas" baloni, t.sk. ar amonjaku, hloru u.c.) ir izvesti; 

– SIA "RAPA" struktūrvienība "Reaktors" (bij. Salaspils kodolreaktors) – atrodas 

demontāžas procesā, augstas aktivitātes radioaktīvās vielas no objekta ir evakuētas. 

* norādīti uzņēmumu nosaukumi, kad tajos tika veikts avāriju riska novērtējums. 

** visi minētie uzņēmumi amonjaku ir nodevuši specializētai licencētai organizācijai – SIA "Agro – Kamarde" (Ogrē). 

17

2. RĪGAS RAJONA CIVILĀS AIZSARDZĪBAS SISTĒMA, 

TĀS PILNVEIDOŠANAS VADLĪNIJAS 

2.1. Saistošo normatīvo aktu prasību apskats 

Ar "Nacionālās drošības likumu" (14.12.2000., ar grozīj. līdz 29.03.2007.) noteikts, ka 

pašvaldību kompetencē ietilpst: 

– sabiedriskās kārtības nodrošināšana pašvaldības teritorijā; 

– nodoto valsts pārvaldes funkciju izpilde; 

– ĀS pārvarēšanas (CA pasākumu u.c.) plānos noteikto pasākumu izpilde; 

– palīdzība valsts drošības iestādēm un NBS nacionālās drošības pasākumu veikšanā. 

Ar LR likumiem "Par pašvaldībām" (19.05.1994., ar grozīj. līdz 17.02.2005., 15.pantu) * un 

"Civilās aizsardzības likumu" (05.10.2006.) noteikts – pašvaldību uzdevums ir piedalīties CA 

pasākumu nodrošināšanā. 

Valsts CA sistēmas organizācijas pamatā ir administratīvi - teritoriālais princips, tās 

teritoriālās pamatvienības ir republikas pilsētas un rajoni. Atbilstoši attiecīgajos tiesībaktos 

noteiktajam: 

Pašvaldība ir tiesīga: 

– saņemt uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju no VUGD un visām attiecīgajām 

administratīvajā teritorijā esošajām organizācijām, iestādēm, komersantiem; 

– pieprasīt un saņemt no VUGD maksimāli iespējamu un kvalitatīvu palīdzību 

preventīvo, glābšanas un izraisīto seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai. 

Pašvaldības pienākums ir: 

– sniegt nepieciešamo informāciju VUGD. Konkrētas ĀS (tās draudu) gadījumā sniegt 

operatīvo informāciju attiecīgajā administratīvajā teritorijā (savā un, ja nepieciešams – 

saskares administratīvajās teritorijās) izvietotajiem komersantiem, iestādēm, 

organizācijām un iedzīvotājiem; 

– piedalīties CA preventīvajos, glābšanas un izraisīto seku likvidēšanas pasākumos 

attiecīgajā administratīvajā teritorijā; 

– veicināt teritoriālo ātrās reaģēšanas spēku (šeit VUGD, NMP (ĀMP), pašvaldības CA 

struktūrveidojumu u.tml.) gatavību; 

– nodrošināt nepieciešamos darba un sadzīves apstākļus konkrētas ĀS (tās draudu) 

gadījumā palīgā pieaicinātajiem citu administratīvo teritoriju, valsts un citu valstu 

glābšanas dienestu spēkiem (personālam); 

- kopā ar VUGD struktūrvienībām izstrādāt CA pasākumu, kā arī avāriju un glābšanas 

darbu teritoriālos plānus, izstrādāt CA papilduzdevumus attiecīgajā administratīvajā teritorijā 

izvietotajiem komersantiem, organizācijām, iestādēm, kontrolēt to izpildi. 

Īpašos režīmus uz laiku, kas nepieciešams ĀS normalizēšanai, pēc VUGD struktūrvienības 

priekšnieka ierosinājuma nosaka domes (padomes) priekšsēdētājs attiecīgās pašvaldības teritorijā 

(22.pants). 

Ar "Valsts Civilās aizsardzības plānu" (apst. ar MK 15.08.2007. rīkojumu Nr.519) pašvaldību, 

kā vadošo institūciju, funkcijas valsts apdraudējuma gadījumā ir noteiktas: 

– plūdu gadījumā; 

– dabas katastrofu gadījumos; 

* pievēršama vērība likuma "Par pašvaldībām" 15.pantā norādītajam pirmās daļas 18.punkta – "piedalīties civilās 

aizsardzības pasākumu nodrošināšanā", skaidrojumam, ka 18.punktā noteiktās funkcijas pilda rajonu pilsētu, novadu un 

pagastu, kā arī rajonu pašvaldības. 

18

– avāriju siltumtīklos, ūdensapgādes un kanalizācijas gadījumos. 

Citu apdraudējumu (ārkārtējo situāciju) gadījumos pašvaldības pilda atbalsta funkcijas 

attiecīgajām ministrijām (to institūcijām, dienestiem) apdraudējumu prevencijā, to pārvarēšanā 

(pārvaldīšanā) un seku likvidēšanā. 

2006.-2007.gadā līdz ar jaunā LR likuma "Civilās aizsardzības likums" (05.10.2006.) 

pieņemšanu tika pieņemti vairāki tam pakārtotie MK noteikumi [2.8., 2.30., 2.31., 2.37., 2.52., 

2.66., 2.67.], kā arī tiesībaktu projektu statusā MK ir izskatīti vai tuvākajā tiks izskatīti VVS 

izsludinātie MK noteikumu projekti [5.3.], ar kuriem noteikts: 

• Civilās aizsardzības − pašvaldības padomes (domes) priekšsēdētājs ir atbildīgs par: 

likums [1.3.], 9.pants • pašvaldības CAK izveidošanu un tās vadību. CAK darbojas 

atbilstoši nolikumam. VUGD Rīgas rajona brigādes (RRB) 

priekšnieks ir rajona CAK vadītāja vietnieks; 

Piezīme: ir izstrādāts "Rīgas rajona CAK nolikums", rīkojums par 

CAK sastāvu, tās locekļu funkcionālie pienākumi, citi 

nepieciešamie dokumenti, kas apstiprināti ar Rīgas rajona 

padomes lēmumiem [4.12., 4.13.]. 

• piedalīšanos CA preventīvajos pasākumos; 

• atbalsta sniegšanu operatīvajiem un avārijas dienestiem 

reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu 

veikšanā; 

• rajona iedzīvotāju evakuāciju no apdraudētajām vietām, 

evakuēto uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu, sociālo 

aprūpi, medicīniskās palīdzības sniegšanu; 

• darba un sadzīves apstākļu nodrošināšanu katastrofu, to seku 

likvidēšanā iesaistīto citu pašvaldību, valsts un citu valstu 

glābšanas dienestu personālam; 

• CAK locekļu apmācību organizēšanu; 

• priekšlikumu par Valsts materiālo rezervju (VMR) veidošanas, 

uzturēšanas un uzglabāšanas kārtību sniegšanu; 

• informācijas par pašvaldības rīcībā esošajiem resursiem 

katastrofu pārvaldīšanai sniegšanu (pēc VUGD pieprasījuma); 

• piedalīšanos CA mācībās. 

Pašvaldības vadītājs ir tiesīgs saņemt informāciju no pašvaldības administratīvajā teritorijā 

esošajām iestādēm un komersantiem, pēc nepieciešamības izstrādāt tām papilduzdevumus CA jomā. 

16.pants − Resursu iesaistīšana katastrofu pārvaldīšanā un seku likvidēšanā: 

1) operatīvos, avārijas dienestus un mobilizējamos CA formējumus – iesaista 

VUGD OVC saskaņā ar valsts vai pašvaldības CA plānu; 

2) VMR – tiek iesaistītas atbilstoši attiecīgos normatīvos aktos noteiktajam; 

3) pašvaldības resursus – iesaista pašvaldības vadītājs. 

20.pants − pašvaldību vadītāju apmācību organizē VUGD, CA speciālistu apmācību veic 

akreditētas izglītības iestādēs; 

21.pants − iedzīvotāju izglītošanu veic..., pašvaldības. 

Pašvaldības sadarbojas ar NBS katastrofu pārvaldīšanā saskaņā ar CA plāniem un līgumiem 

(12.pants). 

CA pasākumus, apzinot iespējamos apdraudējumus, paredz: 2) pašvaldības CA plānā 

(13.pants). ... pašvaldības kontrolē to padotībā esošo institūciju CA plānu izstrādi un precizēšanu, 

kā arī plānos paredzēto pasākumu izpildi. CA sistēmas gatavības pārbaudes nodrošināšanai... 

pašvaldības organizē CA mācības (23.pants). 

19

MK noteikumi Nr.423- 

26.06.2007. "Pašvaldības, 

komersanta un iestādes 

civilās aizsardzības plāna 

struktūra, tā izstrādes un 

apstiprināšanas kārtība" 


08.05.2007. "Pašvaldības 

civilās aizsardzības 

komisijas 

paraugnolikums" 


07.08.2007. "Civilās 

trauksmes un 

apziņošanas sistēmas 

izveidošanas, 

izmantošanas un 

finansēšanas kārtība" 


28.08.2007. "Noteikumi 

par iedzīvotāju 

nodrošināšanu ar pārtiku 

valsts apdraudējuma 

gadījumā" 

− noteikta rajona CA plānā iekļaujamā informācija, kā arī: 

• pašvaldības CA plānu izstrādā VUGD teritoriālā 

struktūrvienība sadarbībā ar pašvaldību. Plānu apstiprina 

pašvaldības vadītājs. Pašvaldības CA plānu izstrādā 3 

eksemplāros, viens eksemplārs atrodas VUGD RRB, viens – 

Rīgas rajona padomē, viens VUGD CA pārvaldē; 

• CA plānu precizē katru gadu, ņemot vērā pašvaldībā notikušās 

pārmaiņas, grozījumus normatīvajos aktos, citus faktorus, kas 

var ietekmē plānoto CA pasākumu izpildi; 

• pašvaldību CA plānus izstrādā līdz 2008.gada 1.jūlijam, 

komersantu un objektu – līdz 2007.gada 31.decembrim; 

− ar MK noteikumu prasībām paredzētie Rīgas rajona CAK 

organizatoriskie un vadības dokumenti ir izstrādāti un apstiprināti 

noteiktajā kārtībā; 

− Rīgas rajonā civilās trauksmes sistēmas iekārtu (elektrosirēnu) 

uzstādīšana tiek plānota no ~ 2008.gada. Rūpniecisko avāriju 

riska objekti, citi bīstamie un īpaši svarīgie objekti veido objekta 

trauksmes un apziņošanas sistēmas. Pašvaldības institūcijām 

sistēmas darbības nodrošināšanā ir noteikti šādi pienākumi: 

• uzturēt to rīcībā esošos un sistēmā iesaistītos elektronisko 

sakaru tīklus un to galaiekārtas tehniskā kārtībā; 

• atbilstoši CA un mobilizācijas plāniem izveidot un uzturēt 

pašvaldības teritorijā dzīvojošo mobilizējamo personu, valsts 

institūciju un iedzīvotāju apziņošanas shēmas. Nodrošināt 

apziņošanas pasākumos iesaistītā personāla apmācību valsts 

organizētajos kursos. Apdraudējuma, ĀS, izņēmuma stāvokļa 

vai mobilizācijas izsludināšanas gadījumā apziņot noteiktās 

mobilizējamās personas, valsts institūciju darbiniekus, 

iedzīvotājus. Ja tiek iedarbināta sistēma, pašvaldību 

institūcijas darbojas atbilstoši valsts (arī pašvaldību) CA 

plānos noteiktajiem uzdevumiem. Lēmumu par sistēmas 

aktivizēšanu pieņem: 

− valstī vai vairāku rajonu teritorijā – VUGD priekšnieks 

vai amatpersona, kas viņu aizvieto; 

− rajona teritorijā – VUGD teritoriālās struktūrvienības 

vadītājs (komandieris) vai amatpersona, kas viņu 

aizvieto; 

− 

− iedzīvotāju apgādes ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā 

nodrošina ZM, RAPLM un pašvaldības. Pārtikas izsniegšanu 

organizē rajona pašvaldība, kontrolē CAK. Valsts apdraudējuma 

gadījumā pašvaldības izstrādā: 

− kārtību, kādā pārtika tiks izsniegta, informē iedzīvotājus 

par šo kārtību un izsniegšanas punktiem (IP); 

− apstiprina IP vadītājus un IP nepieciešamo darbinieku 

skaitu, organizē pārtikas uzskaiti; 

− ja nepieciešams – organizē transportu pārtikas piegādei. 

20


10.07.2007. "Terorisma 

draudu līmeņa 

izsludināšanas kārtība" 


18.09.2007. "Noteikumi 

par paaugstinātas 

bīstamības objektu 

noteikšanas kritērijiem 

un šo objektu īpašnieku 

(valdītāju, 

apsaimniekotāju) 

pienākumiem riska 

samazināšanas pasākumu 

nodrošināšanai” 


11.09.2007. "Minimālās 

prasības civilās 

aizsardzības kursa 

saturam un nodarbināto 

civilās aizsardzības 

apmācības saturam" 

Latvijas Administratīvo 

pārkāpumu kodekss 

(grozījums 21.06.2007.) 

ZM, RAPLM un pašvaldība plāno un koordinē atliktās 

piegādes. Pašvaldību darbību uzrauga RAPLM; 

− pamatojoties uz Drošības policijas priekšnieka ieteikuma, 

iekšlietu ministrs pieņem lēmumu par attiecīgā terorisma draudu 

līmeņa izsludināšanu visā valsts teritorijā, apdraudētajā reģionā, 

tautsaimniecības sektorā vai objektā. Valsts pārvaldes augstākās 

amatpersonas apziņo atbildīgās institūcijas noteiktajā kārtībā. 

Drošības policija nekavējoties informē nacionālajai drošībai 

svarīgu valsts objektu atbildīgās amatpersonas. Iekšlietu 

ministrija sagatavo un izplata pa plašsaziņas līdzekļiem preses 

relīzi par terorisma draudu līmeņa izsludināšanu un pasākumiem, 

kurus ieteicams veikt iedzīvotājiem, lai novērstu terorisma 

draudus vai mazinātu to iespējamās sekas; 

− norādīti paaugstinātas bīstamības objektu noteikšanas kritēriji to 

iedalījumam bīstamības grupās pēc kaitējuma iespējamā apjoma – 

valsts, reģionālās un vietējās nozīmes. Kaitējuma iespējamo 

apjomu norāda objektu RANP, DP un CA plānos, ņemot vērā: 

− BV kvalificējošos daudzumus un kritērijus; 

− HES hidrotehnisko būvju drošuma klases; 

− radioaktivitātes pieļaujamos limitus; 

− bioloģisko aģentu riska grupas; 

− elektromagnētisko lauku iekārtu jaudas; 

− gāzes darba spiedienu gāzes apgādes sistēmās; 

− dz/ceļa stacijas ar koncentrētiem bīstamo kravu manevru 

darbiem. 

Noteiktas prasības objektu CA plānošanai, avārijgatavībai, 

citiem preventīvajiem pasākumiem rūpnieciskās drošības un 

vides aizsardzības jomās; 

− noteiktas minimālās prasības CA kursa saturam studējošajiem un 

vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamajiem, kā 

arī nodarbināto apmācībām. CA kursa apjomu personām, kuras 

nodarbinātas pie komersanta, vai iestāžu darbiniekiem nosaka 

komercsabiedrības vadītājs, individuālais komersants vai iestādes 

vadītājs; 

− 179.2.pants. Civilās aizsardzības prasību pārkāpšana. Par 

normatīvajos aktos noteikto CA prasību pārkāpšanu – izsaka 

brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz 

tūkstoš latiem. 

Par CA prasībām noteiktās atbilstības nenodrošināšanu VUGD 

noteiktajā termiņā – uzliek naudas sodu juridiskajām personām 

līdz divtūkstoš latiem. 

2.2. Rīgas rajona CA sistēmas atbilstības novērtējums 

Uz 01.10.2007. Rīgas rajonā ir izveidota un pastāvīgi funkcionē rajona CA sistēma, kuras 

organizatoriskā struktūra ir norādīta shēmā Nr.1. CA sistēmas izveidošanā un tās darbībā ikdienā un 

krīzes (apdraudējumu) situācijās tiek ievērotas prasības, kas noteiktas ar: 

– "Nacionālās drošības likumu", "Civilās aizsardzības likumu", ar tiem saistītiem citiem 

LR likumiem un tiem pakārtotajiem normatīviem aktiem; 

– "Rīgas rajona CA pasākumu plānu", 23.01.2004., aktualizēts uz 11.06.2006.; 

21

– Rīgas rajona vietējo pašvaldību (pilsētu, novadu, pagastu) "CA pasākumu, avāriju un 

glābšanas darbu plāniem", kuru izstrāde ir veikta atbilstoši "Metodisko 

ieteikumu…"prasībām; 

– paaugstinātā riska un bīstamo objektu CA pasākumu plāniem, * kuru izstrādes kārtība, 

saturs u.c. ir noteikti ar [2.13., 2.37., 2.67.]. 

Visi minētie CA plāni ir izskatīti un saskaņoti attiecīgajās VUGD struktūrvienībās, Rīgas 

rajona un vietējās pašvaldībās, to struktūrās un citās (nozaru ministriju, komercsabiedrību u.tml.) 

institūcijās. 

Visu līmeņu (rajona, vietējo pašvaldību un objektu) CA plāni tiek precizēti (aktualizēti) ne 

retāk kā reizi gadā, to atbilstību normatīvajām prasībām izvērtē: 

– Rīgas rajona CA pasākumu – ikgadējo izvērtējumu veic VUGD Galv. CA 

plāns 

pārvalde, ** arī Rīgas rajona ĀSOK(CAK); 

– vietējo pašvaldību CA plāni *** – izvērtē VUGD Rīgas rajona brigāde un Rīgas 

rajona padome (tās ĀSOK (CAK) un galv. CA 

speciālists); 

– paaugstināta riska objektu CA 

plāni 

– paaugstinātas bīstamības 

objektu CA plāni 

– izvērtē VUGD Rīgas rajona brigāde un VUGD UD 

uzraudzības pārvalde, kā arī rajona un vietējā 

pašvaldība (to vadītāji un CA darbinieki); 

– izvērtē VUGD Rīgas rajona brigāde, tās vietējo 

struktūrvienību vadītāji, kā arī rajona un vietējās 

pašvaldības vadītāji un CA darbinieki; 

– īpaši svarīgo objektu CA plāni – izvērtē VUGD CA pārvalde un Rīgas rajona 

brigāde, tās vietējo struktūrvienību vadība, rajona 

un vietējo pašvaldību vadītāji, CA darbinieki un 

attiecīgās ministrijas (nozares) - pēc uzņēmuma 

darbības profila, vadība. 

Pašvaldību CA sistēmu gatavība un atbilstība normatīvajām prasībām tiek izvērtēta pēc: 

– CA plānojošo dokumentu kvalitātes; 

– visu veidu un līmeņu CA mācību (treniņu) rezultātiem; 

– plānoto un ārpuskārtas inspekciju rezultātiem; 

– veikto darbību notikušas avārijas u.c. pārvaldīšanai un tās seku ierobežošanai 

(likvidēšanai) efektivitātes un pareizības analīzes rezultātiem. 

Paaugstināta riska objektiem periodiskās kompleksās inspekcijas **** atbilstoši [2.13.] 

prasībām tiek veiktas: 

– objekti, kas izstrādā Drošības pārskatus – reizi gadā; 

– objekti, kas izstrādā Rūpniecisko avāriju novēršanas programmu – reizi 3 gados. 

Paaugstinātas bīstamības objekti, kas atbilst [2.66.] norādītajiem kritērijiem, izstrādā CA 

plānus, iekļaujot tajos avāriju riska novērtējuma rezultātus un riska samazināšanas pasākumu 

plānus. 

* turpmāk – CA plāni. Līdz 01.08.2005., atbilstoši MK noteikumu Nr.259-19.06.2001. prasībām paaugstināta riska 

uzņēmumi izstrādāja "Avārijgatavības, civilās aizsardzības un glābšanas darbu plānus" (AGP). 

** no 01.01.2006. – VUGD CA pārvalde. 

*** atbilstoši [2.37.] prasībām turpmāk bīstamo u.c. objektu, iestāžu, organizāciju CA plāni saskaņojami ar VUGD 

teritoriālo struktūrvienību. 

**** organizē un vada Valsts vides dienests (VVD), piedalās: RPV, Valsts darba inspekcijas, Valsts ugunsdrošības 

uzraudzības (VUU), Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB), vietējās VUGD struktūrvienības un pašvaldību pārstāvji, 

pēc nepieciešamības piesaistot citu valsts institūciju pārstāvjus un ekspertus. 

22

Kontroles, pārraudzības u.c. institūcijas 

• Ministrijas, to institūcijas 

• Inspekcijas, dienesti, aģentūras 

(LRVP, VVD, SVA, VUU, RDC, 

PVA, LVĢMA, VPVB u.c.), to 

reģionālās struktūras 

• Nacionālie bruņotie spēki (NBS) 

• Zemessardze 

Rīgas rajona CA sistēmas organizatoriskās struktūras 

SHĒMA 

Ministru prezidents 

Rīgas rajona padome 

CAK 

Informācijas analīzes dienests 

LR IeM 

VUGD 

CSP, OVP 

VUGD Rīgas raj. brigāde 

UGD, UGP 

Shēma Nr.1. 

Krīzes vadības 

padome 

Sekretariāts 

• Nevalstiskās organizācijas (NVO) 

• Masu mediji 

Pagastu padomes 

(pārvaldes) 

Novadu, pilsētu, pilsētu ar l/t domes 

• Specializētās līgumorganizācijas 

Specializētie avārijas darbu un 

glābšanas dienesti, struktūras 

• Ā(N)MP dienests 

• KMC 

• Valsts Meža dienests 

• Pašvaldību MUV, policija u.c. 

• Aviācijas un jūras glābšanas 

dienesti (ARCC) 

• Valsts policija 

• Nozaru avārijtehniskie dienesti 

Mobilizējamie pašvaldību 

(komercsabiedrību) CA 

formējumi 

Izglītības 

iestādes 

Radiācijas objekti 

Objektu CA formējumi 

Ārstniecības un 

sociālās aprūpes 

iestādes 

Paaugstinātas bīstamības 

objekti 


Nestrādājošie 

iedzīvotāji 

Paaugstināta riska objekti 


Pārējās organizācijas, 

iestādes, uzņēmumi 

Īpaši svarīgie objekti 


Piezīmes: 

– līdz ar jaunā "Civilās aizsardzības likuma" stāšanos spēkā Rīgas rajona CA sistēmas pārvaldība pilnā apjomā – rajona 

padomes un tās CAK funkcijas; 

– mobilizējamo CA formējumu izveidošana paredzēta līdz ar "Mobilizācijas likumā" noteikto, tam pārkārtoto normatīvo aktu 

pieņemšanu, ar tiem reglamentēto mobilizācijas plānošanas u.c. pasākumu izpildes uzsākšanu. 

23

Visiem paaugstināta riska objektiem reizi 3 gados ir paredzētas civilās aizsardzības vai 

avārijmācības, pēc kuru rezultātiem tiek izdarīti attiecīgie grozījumi plānojošā u.c. dokumentācijā. 

Izvērtējot Rīgas rajona kopējās CA sistēmas atbilstību normatīvajām prasībām, tās gatavību 

reāla apdraudējuma gadījumā pārvaldīt situāciju, jāatzīst, ka ir būtiski trūkumi šīs sistēmas gatavībai 

visos tās posmos un līmeņos. 

Turpinājumā ir norādīti tikai svarīgākie no apzinātajiem trūkumiem: 

– nepilnīga reālajai situācijai un iespējamiem apdraudējumiem tiesiskā un normatīvā 

bāze, no tās izrietošie trūkumi organizatoriskajos, plānošanas, vadības, 

materiāltehniskā u.c. CA pasākumu nodrošinājumu veidu risinājumos, īpaši personāla 

apmācības un materiāltehniskās apgādes jomās; 

– nepietiekoša un nekvalitatīva informatīvā bāze (speciālā literatūra, normatīvtehniskie 

un reglamentējošie dokumenti u.tml.), vienotas terminoloģijas un unificētu normu un 

prasību trūkums; 

– nepietiekoša un zemas kvalitātes apmācība avārijgatavības un CA jomās; 

– formālisms un vienotu kritēriju trūkums visu līmeņu CA struktūru atbilstības 

izvērtējumos; 

– nepietiekošs finansējums un no tā izrietošais zemais CA sistēmas inženiertehniskais un 

materiāltehniskais nodrošinājums; 

– visu līmeņu CA sistēmu amatpersonu, atbildīgo speciālistu, formējumu (vienību 

u.tml.) personāla, arī iedzīvotāju zemā motivācija piedalīties CA sistēmas ikdienas 

darbā, bez kura nav iespējama nepieciešamā avārijgatavības līmeņa un CA sistēmas 

atbilstības nodrošināšana. 

Atzīstot, ka Rīgas rajonā ir veikts relatīvi liels darbs CA sistēmas izveidošanā un tās 

uzturēšanā, secinājums – rajona, vietējo pašvaldību, īpaši svarīgo, paaugstināta riska un bīstamo 

objektu avārijgatavības un CA sistēmu atbilstība ir nepietiekoša operatīvai un efektīvai apzināto 

potenciālo apdraudējumu prevencijai, pārvaldīšanai un seku likvidēšanai. 

2.3. Rīgas rajona CA sistēmas pilnveidošanas vadlīnijas 

Ar mērķi paaugstināt Rīgas rajonā visu līmeņu CA sistēmu gatavību, t.sk. īpaši svarīgo, 

paaugstināta riska un bīstamo objektu personāla avārijgatavību, par lietderīgiem uzskatāmi: 

– sadarbības risinājumi, to pilnveidošana. Sadarbība CA sistēmas izpratnē ir tiesiska 

vienošanās starp riska (bīstamā) uzņēmuma, vietējās pašvaldības vadību un 

specializētajām sadarbības līgumorganizācijām par katastrofās (avārijās u.c. 

apdraudējumos) sniedzamu pakalpojumu, izpildāmu darbu (tehnikas, transportlīdzekļu 

piegāde, ēdināšana, izmitināšana u.tml.) ar sekojošu sniegtā pakalpojuma vai izpildītā 

darba samaksu. Sadarbības līgumi var būt divpusēji vai trīspusēji. Uz 01.10.2007. 

VUGD Rīgas rajona brigāde ir sagatavojusi un noslēgusi 27 Sadarbības līgumus, t.sk. 15 

no tiem ir trīspusēji ar rajona un/vai vietējo pašvaldību līdzdalību; 

– vadības mācības. Līdzšinējā prakse rajonā CA mācību jomā aprobežojās ar CA vai 

avārijmācībām īpaši svarīgu un paaugstināta riska objektu līmenī, atsevišķos mācību 

etapos minimāli piesaistot vietējās pašvaldības. Plānojamas rajona līmeņa CA vadības 

mācības, tajās iesaistot rajona CAK, vietējo pašvaldību pārstāvjus, īpaši svarīgo un 

paaugstināta riska un bīstamo objektu CA vadību u.tml. ar kopēju mācību ieceri, mācību 

sagatavošanas un norises vienotu vadību; 

– visu līmeņu CA sistēmas vadītāju, atbildīgo amatpersonu un CA speciālistu (darbinieku) 

profesionālā apmācība pašlaik ir neatbilstoša. Lietderīgi, pēc analoģijas ar darba 

aizsardzības jomu, izvirzīt atbilstošas prasības pašvaldību, īpaši svarīgo, paaugstināta 

riska un bīstamo objektu CA vadītāju un CA darbinieku (speciālistu) * profesionālai 

* arī pašvaldību u.c. mobilizācijas darbinieku. 

24

kompetencei un organizēt viņu apmācību. * Rīgas rajona un tā vietējo pašvaldību vadības 

iniciatīvas varētu izpausties kā ierosinājumi (priekšlikumi) VUGD un Latvijas 

Pašvaldību Savienības (LPS) vadībai; 

– precizēt (papildināt) un uzturēt gatavībā Rīgas jūras līča piekrastē esošo pašvaldību, šeit 

Saulkrastu un Carnikavas novadu, izveidotās reaģēšanas vienības darbībām piekrastes 

piesārņojuma ar bīstamām vielām, pamatā naftas produktiem, gadījumā. 

Citi rajona, tā vietējo pašvaldību, paaugstināta riska, īpaši svarīgo un bīstamo objektu CA 

plānošanas, avāriju prevencijas, pārvaldīšanas un seku likvidēšanas, rūpniecisko avāriju riska 

novērtēšanas un tā samazināšanas risinājumi un avārijgatavības pilnveidošanas vadlīnijas ir 

norādītas attiecīgo plānojuma sadaļu tekstā, to apkopojums ir dots pielikumā Nr.1. 

2.4. Jauno normatīvo prasību un koncepciju izpildes (ieviešanas, īstenošanas) apskats 

– trauksmes, apziņošanas un informēšanas sistēmas 

Ar MK 2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.530 "Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas 

izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtība" noteikts, ka trauksmes un apziņošanas sistēmas 

uzdevums CA un mobilizācijas plānoto pasākumu (sistēmu) ietvaros ir brīdināt un informēt 

iedzīvotājus katastrofas (tās draudu), kā arī izsludinātas ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai 

mobilizācijas gadījumā. 

Sistēmā ietilpst: 

– republikas pilsētās, rajonu centros, citās apdzīvotās vietās izvietotās trauksmes sirēnas 

ar centralizēto (distances) vai lokālo vadību, kas atrodas VUGD pārziņā; 

Piezīme: Rīgas rajonā šīs sistēmas elektrosirēnas paredzēts uzstādīt sākot ar 

~ 2008.gadu. 

Atbilstoši [3.5.] norādītajam 2008.gadā paredzēts uzstādīt trauksmes sirēnas ar centralizēto 

vadību: Baldonē, Baložos, Olainē, Salaspilī, Saulkrastos, Siguldā un Vangažos, kopā – 7 trauksmes 

sirēnas. 

– mobilie trauksmes sirēnu centri (operatīvo dienestu (VUGD, policija, KMC, NBS u.c.) 

autotransports ar akustiskās trauksmes sirēnām un skaļruņu iekārtām informācijas 

izziņošanai); 

– NBS un IeM padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu, citu institūciju, pašvaldību un 

komercsabiedrību fiksētās un mobilās sakaru, trauksmes un apziņošanas iekārtas 

(sistēmas); 

– valsts un komercsabiedrību plašsaziņas līdzekļi, publiskie fiksēto un mobilo sakaru 

operatori. 

Minēto struktūru (iestāžu, komercsabiedrību u.c.) resursi sistēmā tiek iesaistīti uz noslēgto 

līgumu ar VUGD vai starpresoru vienošanās pamata pēc attiecīgajos CA plānos paredzētā. Valsts 

institūcijas un pašvaldības, pēc nepieciešamības arī citas juridiskās (fiziskās) personas, nodod 

VUGD bezatlīdzības lietošanā trauksmes sirēnu (to bloku) uzstādīšanai viņu rīcībā (valdījumā, 

īpašumā) esošo ēku (būvju) daļu. Rūpniecisko avāriju riska, citu bīstamo un īpaši svarīgo objektu 

darbinieku un apdraudēto iedzīvotāju apziņošanai izveido vietējās (lokālās) apziņošanas sistēmas. 

Valsts institūciju un pašvaldību pienākumos civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas 

darbības nodrošināšanai ir iekļauts: 

– uzturēt to pārziņā (rīcībā) esošos apziņošanas un sakaru līdzekļus tehniskā kārtībā; 

– atbilstoši attiecīgajiem CA un mobilizācijas plāniem izveidot un uzturēt pašvaldības 

teritorijā dzīvojošo mobilizējamo personu, valsts institūciju darbinieku un 

iedzīvotāju apziņošanas shēmas, pēc kurām konkrētā apdraudējuma vai izsludinātas 

ārkārtējās situācijas (izņēmuma stāvokļa, mobilizācijas) gadījumā nodrošināt 

paredzēto (plānoto) apziņošanu; 

* varētu būt kā profesionālās pilnveides izglītība atsevišķa mācību priekšmeta "Civilā aizsardzība" veidā vai 

mobilizācijas darbinieku apmācības programmas sastāvā. 

25

– nodrošināt apziņošanas pasākumos iesaistītā personāla apmācību valsts institūciju 

organizētajos kursos. 

– CA sistēmas tiesiskie un organizatoriskie risinājumi 

Ar "CA sistēmas koncepciju" (apstiprināta ar MK 05.05.2005. rīkojumu Nr.289) paredzētie 

precizējumi, grozījumi un papildinājumi CA sistēmas normatīvās bāzes sakārtošanai ir: 

2.tabula 

N 

N 

Esošie normatīvie akti Pārskatāmie jautājumi Rrisinājumi 

1 2 3 4 

1. Civilās aizsardzības likums 

(05.10.2006.) 

Riska grupas objekti 

MK noteikumi Nr.532-19.07.2005. un 

Nr.626-18.09.2007. [2.13., 2.67.] 


(05.10.2006.), Nacionālās 

drošības likums (14.12.2000.), 

Ugunsdrošības un 

ugunsdzēsības likums 

(24.10.2002.), Mobilizācijas 

likums (30.05.2002.) 

Fizisko (juridisko) personu, viņu 

īpašumā (valdījumā) esošo 

materiāltehnisko resursu (īpašuma) 

iesaistīšana katastrofas novēršanā, 

pārvaldīšanā un seku likvidēšanā 

Nav tiesiskā regulējuma, kā katastrofas, 

cita apdraudējuma gadījumā (izņemot 

ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas 

darbos) * iesaistāmas juridiskās un fiziskās 

personas, to īpašums, kā kompensējami 

viņu izdevumi un zaudējumi, t.sk. kā 

veicama darba samaksa 


(05.10.2006.) 

CA aizsargbūves (patvertnes, 

paslēptuves u.c.) 

4. Civilās aizsardzības likums Atbildība par CA normatīvo 

prasību pārkāpumiem 

5. Civilās aizsardzības likums Ārkārtējās situācijas – kā īpaša 

tiesiskā režīma, attiecīgā 

pašvaldībā, reģionā, valstī 

izsludināšanas un atcelšanas 

kārtības 

6. Civilās aizsardzības likums Valsts materiālās rezerves, t.sk. 

enerģētiskie (degviela u.c.) resursi, 

iedzīvotāju apgāde ar pārtiku, 

medicīniskiem materiāliem 

7. Civilās aizsardzības likums CA sistēmas amatpersonu, 

atbildīgo speciālistu, formējumu 

personāla, iedzīvotāju apmācība, 

īpaši – visu veidu izglītības iestāžu 

skolēnu, studentu u.c. apmācība 

Nav risinājumu – kādos gadījumos 

paredzama iedzīvotāju izvietošana CA 

aizsargbūvēs, esošo patvertņu uzskaites, 

uzturēšanas, izmantošanas, patvertņu 

fonda izveidošanas u.c. tiesiskais 

regulējums 

Juridisko personu administratīvā atbildība 

ir noteikta ar Latvijas Administratīvo 

pārkāpumu kodeksa [1.29.] 179.2.pantu ** 

Nav detalizēta apraksta par ĀS 

izsludināšanas mehānismu, īpaša režīma 

prasību ievērošanas (uzturēšanas) 

kontroli, paredzētajām sankcijām pret 

režīma pārkāpējiem, situācijas tiesisko 

(līgumattiecību u.c.) statusu, radīto 

zaudējumu kompensācijām (vai 

norakstīšanu), atlaidēm un 

aprobežojumiem, ĀS atcelšanas 

mehānismu u.c. 

Nodrošinājumu kārtība ir noteikta ar MK 

noteikumiem Nr.106-12.03.2002. [2.4.], 

Nr.461-28.06.2005. [2.25.], Nr.585- 

28.08.2007. [2.31.] 

Apmācības kārtība ir noteikta ar MK 

noteikumiem Nr.612-11.09.2007. [2.66.], 

Nr.303-15.05.2007. [ 2.8.]. Visu līmeņu 

CA speciālistu apmācība paredzēta 160 

stundu programmas apjomā 

* kompensāciju kārtība ir norādīta MK noteikumos: 118-14.02.2006. "Kārtība, kādā valsts un pašvaldību institūcijas 

iesaistās mežu ugunsgrēku ierobežošanā" un Nr.563-14.10.2003. "Kārtība, kādā atlīdzināmi fizisko un juridisko personu 

izdevumi un zaudējumi, kas radušies iesaistot ugunsgrēku dzēšanā vai glābšanas darbos šo personu resursus". 

** arī – atbildība par izvairīšanos no mobilizācijas, noteikto pieprasījumu nepildīšana, neziņošana par avārijām, darbības 

ar BV, pārkāpjot noteikumus par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanu un samazināšanu u.c., kas norādīta 

Krimināllikuma (17.06.1998., ar grozījumiem līdz 21.06.2007.) un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 

(07.12.1984., ar grozījumiem līdz 21.06.2007.) attiecīgajos pantos. 

26

2.tabulas turpinājums 

1 2 3 4 

8. Civilās aizsardzības likums CA vienības (formējumi), izņemot 

mobilizējamos pašvaldību 

(komercsabiedrību) CA 

formējumus 

Nav noteiktas to unificētās (vienveidīgās 

visā valstī) organizatoriskās struktūras, 

materiāltehniskās apgādes normas, 

apmācību programmas, veselības 

(dzīvības) apdrošināšanas u.c. jautājumi, 

šo formējumu iesaistīšanas kārtības 

dažāda veida darbos u.tml. 

Uz minētās "CA sistēmas koncepcijas pamata": 

– izdarīti grozījumi valsts CA sistēmas vadības struktūrās: 

• izveidojot Krīzes vadības padomi (grozījumi Nacionālās drošības likumā 

01.12.2005.); 

• izveidojot Krīzes vadības padomes sekretariātu, kuru vada VUGD priekšnieks; 

• pieņemot jaunu "Civilās aizsardzības likumu" un virkni tam pakārtoto normatīvo 

aktu. 

– ugunsdrošības un ugunsdzēsības pilnveidošana 

Atbilstoši ar MK 05.01.2005. rīkojumu Nr.10 "Par Plānu vienotas valsts ugunsapsardzības un 

glābšanas sistēmas izveidošanai laikposmā no 2005.gada līdz 2011.gadam" apstiprinātajiem 

pasākumiem noteikts, ka LR IeM ir atbildīgā institūcija minētā plāna īstenošanā un piešķirto valsts 

budžeta līdzekļu ietvaros tā nodrošina: 

– Valsts meža dienesta (VMD) materiāltehnisko resursu, štata vienību un finansējuma 

pārņemšanu * līdz 2012.gadam meža ugunsapsardzības nodrošināšanai; ** 

– veic nepieciešamās strukturālās un funkcionālās izmaiņas VUGD, lai nodrošinātu mežu 

ugunsdrošības uzraudzību un ugunsgrēku ierobežošanu; 

– Valsts investīciju programmas pieteikuma par esošo VUGD depo ēku renovāciju, jaunu 

VUGD ugunsdzēsības depo būvniecību, to komplektēšanas ar štatiem, ugunsdzēsības 

automobiļiem un tehnisko aprīkojumu sagatavošanu un iesniegšanu IeM Finanšu un 

plānu departamentā (izpildīts 20.12.2005.), t.sk. paredzot Rīgas rajonā: 

• jaunu ugunsdzēsības depo būvniecība, to komplektēšana ar darbiniekiem, 

automobiļiem un tehniku atbilstoši LR IeM skaidrojumam [4.14.] paredzēta: 

VUGD Rīgas rajona brigādes: 

– Ķekavā, Ropažos, Ādažos un Garkalnē – 2008.-2009.gadā; 

– Piņķos, Carnikavā, Ulbrokā un Mālpilī – 2010.-2011.gadā. 

Sakarā ar koncepcijas realizēšanai nepieciešamajiem ievērojamiem finanšu līdzekļiem un 

kamēr nav noteikti konkrēti finansēšanas avoti – nav iespējams precīzi noteikt depo projektēšanas, 

būvniecības un tehnikas (aprīkojuma, personāla) komplektēšanas precīzus termiņus. 

– ugunsdrošības normatīvo prasību precizējumi 

Saistībā ar notikušo ugunsgrēku daudzstāvu dzīvojamā ēkā (2006.gada 5.-6.janvārī, 

M.Ķempes ielā, Rīgā) LR Ekonomikas ministrija ir izvērtējusi ugunsdrošības prasības esošajos 

būvnormatīvos, kas reglamentē dzīvojamo namu būvniecību un to drošu ekspluatāciju. Atzīts, ka 

daudzstāvu dzīvojamo namu ugunsdrošības un ugunsdzēsības problēmas ir saistītas pamatā ar pašu 

iedzīvotāju patvaļīgām darbībām – evakuācijas ceļu un izeju aizbūvēšana, bloķēšana un demontāža, 

elementāru ugunsdrošības prasību ignorēšana. Norādīts, ka nepieciešams noteikt atbildīgo 

* ~ 150 štata vienības, 186 novērošanas torņi u.c. 

** ar 02.06.2005. grozījumiem likumā "Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums" (24.12.2004.) noteikts, ka VUGD 

pārņem noteiktās funkcijas no VMD Rīgas rajonā līdz 31.12.2008. 

27

institūciju un izstrādāt vienotas obligātās prasības ēku, būvju un teritoriju tehniskai uzturēšanai, 

īpaši – cilvēku veselībai un drošībai bīstamos gadījumos: ugunsgrēks, plūdi, vētras, zemestrīces, 

ķīmiskais piesārņojums, energoresursu piegādes pārtraukumos. 

– preventīvie un reaģēšanas pasākumi plūdu gadījumā 

Laikā no 1998.gada līdz 2005.gadam Eiropa pārcietusi vairāk nekā 100 lielus plūdus, tostarp 

katastrofālus plūdus Donavā un Elbā (2002.gada vasarā). Eiropā no 1998.gada plūdos dzīvību ir 

zaudējuši virs 700 cilvēku, tika evakuēti no pastāvīgajām dzīvesvietām vairāk par 500000 

iedzīvotājiem, ekonomiskie zaudējumi vērtējami ar vismaz 25 miljardiem eiro. 

Prognozējams, ka plūdu izcelšanās risks turpmākajās desmitgadēs aizvien pieaugs un radīs 

arvien lielākus zaudējumus tautsaimniecībai, iedzīvotāju veselībai un dzīvībai, viņu īpašumam. 

Noteicošie faktori, kuri ietekmē sagaidāmos riskus ir: 

• klimata izmaiņas (globālās sasilšanas rezultātā), nokrišņu daudzuma palielināšanās 

un jūras līmeņa celšanās; 

• plūdu ūdeņu savaldīšanas iespēju samazināšanās sakarā ar upju sistēmu baseinu 

nepareizu apsaimniekošanu un izveidotajām inženiertehniskajām būvēm upju 

palienās; 

• attīstīta ražošana, pieaugošais uzņēmumu, cita veida industriālo darbību un relatīvi 

lielais iedzīvotāju skaits plūdu apdraudētajās teritorijās. 

Reaģējot uz 2002.gada plūdiem, Eiropas Komisija (EK) pieņēma ziņojumu par plūdu riska 

pārvaldību, kas juridiski saistoša dokumenta statusā tiek ieviests Eiropas Savienības dalībvalstīs, 

paredzot: 

– kvalitatīvu plūdu riska novērtēšanu; 

– veicamo pasākumu koordinēšanu, t.sk. starpvalstu līmenī; 

– sabiedrības pienācīgu informēšanu. 

Process paredzēts trijos posmos: 

1) dalībvalstis veic plūdu riska orientējošu (tuvinātu) novērtējumu savās teritorijās esošo 

upju baseinos un piekrastes zonās, sastādot plūdu riska kartes; 

2) riska zonām tiek izstrādāti plūdu pārvaldības plāni, iekļaujot tajos: 

– pasākumus plūdu izcelšanās iespēju un to varbūtējo seku samazināšanai 

(minimizācijai), paredzot kā dominējošos: ierobežojot dzīvojamo un 

sabiedrisko ēku, ražošanas uzņēmumu, citu būvju būvniecību apdraudētajās 

teritorijās, atjaunojot aplūstošās palienas un mitrājus, paaugstinot gatavību 

rīcībai plūdu gadījumā, piemēram, informējot par nepieciešamo rīcību 

iedzīvotājus, apdraudēto objektu vadību un darbiniekus, pilnveidojot 

nepieciešamās palīdzības sniegšanas un glābšanas darbu iespējas; 

3) ja upes baseinā ir vairākas valstis, paredzēts, ka attiecīgajām dalībvalstīm savi plāni 

jāsaskaņo, lai nepieļautu problēmu "pārvietošanos" starp valstīm. 

Paredzēts iesaistīt šajā plānošanā (plūdu riska pārvaldības plānu izstrādāšanā) un tās 

pilnveidošanā visas ieinteresētās puses, t.sk. Baltijas reģiona valstis, par šiem plāniem un plūdu 

riska novērtējuma rezultātiem (plūdu kartēm) informējot sabiedrību. 

Īpaši svarīgi šie risinājumi ir pašvaldībām, kuru plūdu apdraudētajās teritorijas atrodas 

uzņēmumi (noliktavas) ar lieliem bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu krājumiem, kuru 

noplūdes gadījumā var rasties katastrofālas vai ļoti smagas ekoloģiskās sekas. 

28

– mobilizācijas plānošanas, organizatoriskie u.c. jautājumi 

Ar MK 13.09.2005. noteikumiem Nr.696 "Noteikumi par mobilizācijai nepieciešamajām 

institucionālajām struktūrām un materiālo un finanšu resursu plānošanu un izmantošanu" ir 

reglamentēti: 

– pašvaldību kompetence, uzdevumi un pienākumi CA formējumu un tautsaimniecības 

nozaru mobilizācijas plānošanā, sagatavošanā un īstenošanā, piešķirto finanšu u.c. 

resursu izmantošanas kārtība; 

– pašvaldības pienākumi izveidot mobilizācijas struktūrvienību, norīkot mobilizācijas 

darbinieku vai uzdot šo pienākumu pildīšanu esošam darbiniekam. 

Ar MK 20.09.2005. noteikumiem Nr.714 "Noteikumi par mobilizācijas plāniem" ir noteikti: 

– mobilizācijas plānošanas pamatuzdevumi pašvaldībām, attiecīgo plānu u.c. 

dokumentu paraugi; 

– pašvaldību kompetence CA formējumu mobilizācijas plānošanā un īstenošanā; 

– komercsabiedrību mobilizējamo CA formējumu mobilizācijas kārtība un attiecīgie 

plāna dokumenti. 

MK 08.11.2005. noteikumos Nr.837 "Noteikumi par mobilizācijas gatavības pārbaudēm un 

mobilizācijas mācībām" iekļautas prasības: 

– pašvaldības iestāžu amatpersonu zināšanu un spēju darbībai izsludinātas 

mobilizācijas gadījumā pārbaudes kārtībai; 

– pašvaldības mobilizējamo CA formējumu mobilizācijas gatavības izvērtēšanai; 

– mobilizācijas gatavības pārbaudēm un mobilizācijas mācību dokumentācijai. 

MK 20.12.2005. noteikumos Nr.966 "Noteikumi par mobilizējamo civilās aizsardzības 

formējumu veidošanas kārtību un finansēšanu" dotas norādes un kārtības par: 

– mobilizējamo CA formējumu veidiem, to uzdevumiem, materiāltehnisko 

nodrošinājumu (paraugnormas), šo formējumu mācību organizāciju, formējumu 

izveidošanas un attīstības finansēšanas un mobilizācijas risinājumiem. 

Norādīts, ka rajona pašvaldības CA formējumi tiek veidoti atbilstoši IeM mobilizācijas 

pieprasījumam. Formējuma komplektēšanu veic tā organizētājs sadarbībā ar Militārā dienesta 

iesaukšanas centru. Mobilizējamo CA formējumu komandieru apmācība paredzēta reizi 2 gados. 

– bīstamo kravu autopārvadājumi 

Uz 01.10.2007. bīstamo kravu autopārvadājumu kārtību un drošību valstī, t.sk. Rīgas rajonā, 

reglamentē: 

– "Autopārvadājumu likums", 12.09.1995., ar grozīj. līdz 14.06.2007.; 

– MK 06.09.2005. noteikumi Nr.674 "Bīstamo kravu pārvadājumu noteikumi", ar 

grozīj.Nr.152-27.02.2007., kas nosaka ADR * prasību piemērojamību 

starptautiskajos un Latvijas iekšzemes bīstamo kravu pārvadājumos ar 

autotransportu. 

Apzinoties, ka Latvijā lielākais avāriju (katastrofu), kas saistītas ar bīstamo vielu noplūdēm 

vidē un nopietnu apdraudējumu iedzīvotājiem, skaits attiecināms tieši uz bīstamo kravu 

pārvadājumiem ar autotransportu un pašreizējā situācijā nav nodrošināta pietiekoša kontrole pār šo 

pārvadājumu atbilstību normatīvajām prasībām un drošību, t.sk. notikušajos ceļu satiksmes 

negadījumos, ir pieņemti MK noteikumi Nr.517-24.07.2007. „Autopārvadājumu kontroles kārtība”, 

kas nosaka pašvaldības un pārvadātāju kontroles dienestu, Valsts robežsardzes, muitas iestāžu, 

autotransporta inspekcijas kompetenci un veicamo pārbaužu kārtības. 

Pašlaik bīstamo kravu pārvadājumu atbilstību noteiktajām prasībām un, attiecīgi šo pārvadājumu 

drošības uzraudzību * ir tiesīgi veikt Autotransporta inspekcija – Satiksmes ministrijas pārraudzībā 

* "Eiropas valstu nolīgums par bīstamo kravu pārvadājumiem ar autotransportu" – ĀM dienesta informācija 

Nr.41/1037-5465, publicēts "LV" Nr.140 (3298) – 05.09.2005. 

* papildus Ceļu policijas veicamajai uzraudzībai. 

29

esoša tiešās pārvaldes valsts iestāde, kuras Nolikumā (apst. ar MK 20.09.2005. noteikumiem 

Nr.716) ir norādīts, ka inspekcijai citu uzdevumu (funkciju) skaitā ir arī uzdota kontrole pār bīstamo 

kravu pārvadājumu ar autotransportu noteikumu ievērošanu. 

Bīstamo kravu dzelzceļa pārvadājumu drošības risinājumi ir noteikti ar: 

– "Dzelzceļa pārvadājumu likumu", 21.12.2000., ar grozīj. līdz 14.06.2007.; 

– MK noteikumiem: 

• Nr.226-29.04.2003. "Noteikumi par bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu", 

ar grozīj. Nr.436-27.04.2004., Nr.187-15.03.2005. un Nr.425-26.06.2007.; 

• Nr.377-22.04.2004. "Noteikumi par lejamkravu pārvadāšanu cisternās un 

bunkura pusvagonos". 

Uzraudzība un kontrole pār bīstamo kravu pārvadājumiem paredzētā autotransporta un dz/ceļa 

transporta, to vadītāju atbilstību normatīvajām prasībām, kravas operācijām u.c. ir uzdota kravas 

nosūtītāju – saņēmēju uzņēmumu (iestāžu, organizāciju u.c.) pārvadājumu drošības konsultantiem 

(padomniekiem), kuru darbības sfēras, piemēram, tiesības un atbildība, prasības profesionālajai 

kompetencei ir norādītas MK 2006. gada 21.februāra noteikumos Nr.156 "Noteikumi par drošības 

konsultantu (padomnieku) norīkošanu, to profesionālo kvalifikāciju un darbību bīstamo kravu 

pārvadājumu jomā”. 

Rīgas rajona padomes un VUGD Rīgas rajona brigādes rīcībā datu par bīstamo kravu 

pārvadājumiem ar autotransportu pa rajona autoceļiem – nav. Paredzams, ka tuvināti dati par 

pārvadājamo bīstamo kravu veidiem, to daudzumiem, intensitāti (apjomiem) un periodiskumu tiks 

saņemti ~ 2008.gadā. 

– bīstamo kravu dz/ceļa pārvadājumi 

Pēc VAS "Latvijas Dzelzceļš" Kravu pārvadājumu pārvaldes Rīgas ekspluatācijas iecirkņa 

piestādītās informācijas (Nr.35 KC-3/9-19.01.2006.) un Valsts Dzelzceļa Tehniskās inspekcijas 

datiem (Nr.1-9/1-832 – 28.09.2007.) Rīgas rajonā bīstamās kravas tiek piegādātas ar dz/ceļa 

cisternvagoniem 4 dz/ceļa stacijās: Ropažos, Olainē, Sauriešos un Vangažos. 

Lielākā bīstamo kravu aprite pēc to apjomiem un specifikācijas notiek Olaines stacijā,SIA 

„Olaines ķīmiskās rūpnīcas „Biolars”” un SIA „Lukoil Baltija-R” naftas bāzes vajadzībām, savukārt 

Ropažu stacija ir specializējusies propāna – butāna (sašķidrinātās naftas gāzes) transportējamo 

spiedientvertņu pieņemšanā un nosūtīšanā patērētājiem, ko veic SIA „ Latvijas propāna gāze”", 

attiecīgi Vangažu stacijā notiek gaišo naftas produktu pieņemšana un nosūtīšana uz SIA "Vexoil" 

naftas bāzi, Sauriešu stacijā notiek SIA „Vollers-Rīga” un SIA „Sprādziens” paredzēto dzelzceļa 

kravu operācijas. 2005/2006gadā Rīgas rajonā tika piegādātas, izkrautas – iekrautas un nosūtītas 

sekojošas bīstamās kravas: ** 

3.tabula 

N Dz/ceļa 

Iekrauts 

Izkrauts 

Bīstamās kravas nosaukums 

N stacija 

vagoni t vagoni t 

1 2 3 4 5 6 7 

1. Ropaži Sašķidrinātā naftas gāze – SNG (propāna - - 116/103 3368/2277 *** 

– butāna maisījums) 

2. Vangaži Gaišie naftas produkti: 

– dīzeļdegviela 6 342 925/866 49950/46751 

- benzīni - - 132/ - 6996/ - 

3. Olaine Naftas un ķīmiskie produkti: 

– benzīni - - 1296 75168 

– dīzeļdegvielas 20 1160 1955 113390 

– gāzeļļas, mazuts, naftas, krāšņu 

1 58 141 8166 

kurināmais 

– izopropilspirts, butilspirts, vaitspirts - - 15 825 

* * izmantota arī [4.11.] norādītā informācija. 

*** skaitītājā norādīti 2005. gada, saucējā – 2006. gada dati. 

30

– reaktīvo dzinēju degvielas - - 5 290 

– benzols, toluols, stirols 1 55 10 560 

– lakas, krāsas 1 50 - - 

– alkīdsveķi 5 275 - - 

– sikatīvs 2 110 - - 

– butanols 5 275 - - 

– etilēnglikols - - 5 275 

– etilacetāts, butilacetāts - - 7 485 

– acetons - - 3 165 

– formalīns - - 3 200 

– acetona ciānhidrīds - - 7 350 

– hlors - - 12/125 600/6252 

– amonjaka sulfāts - - 5 300 

4. Saurieši Bikforda aukla, sprāgstvielas (B tipa) - - 8 361,2 

Kokvilna, gumijas atlikumi (pulverizēti) - - - 17545 

No rūpniecisko avāriju (dz/ceļa katastrofu) riska viedokļa par bīstamākajām kravām 

atzīstamas: 

– dz/ceļa cisternas ar hloru Olaines stacijā, to brīvstāves un manevrēšanas laikā; 

– dz/ceļa cisternas ar acetona ciānhidrīdu Olaines stacijā, to brīvstāves un 

manevrēšanas laikā; 

– dz/ceļa cisternas ar benzīnu Olaines stacijā, to brīvstāves un manevrēšanas laikā; 

– dz/ceļa cisternas ar sašķidrināto naftas gāzi Ropažu stacijā, to brīvstāves un 


– dz/ceļa cisternas ar benzīnu Vangažu stacijā, to brīvstāves un manevrēšanas laikā; 

– dz/ceļa cisternas ar sašķidrināto naftas gāzi Olaines stacijā, to brīvstāves un 


- dz/c vagoni ar sprāgstvielām un Bikforda auklu Sauriešu stacijā. 

– 

– mežu ugunsgrēku dzēšana (ierobežošana) 

Atbilstoši MK 14.02.2006. noteikumu Nr.118 "Kārtība, kādā valsts un pašvaldību institūcijas 

iesaistās mežu ugunsgrēku dzēšanā" prasībām paredzēti attiecīgi grozījumi (papildinājumi) Rīgas 

rajona CA pasākumu plānā [4.2.], vai attiecīgo starpresoru vienošanās (sadarbības) līgumu starp 

Rīgas rajona padomi (vietējo pašvaldību domēm, padomēm) un VMD (šeit, Rīgas virsmežniecību) 

sagatavošana par pašvaldību institūciju iesaistīšanu mežu ugunsgrēku dzēšanā (ierobežošanā). 

Minēto institūciju iesaistīšana notiek pēc VMD attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītāja 

(viņa pilnvarotās amatpersonas) mutiska pieprasījuma. Pašvaldības institūcijas vadītājs (viņa 

pilnvarotā amatpersona) 1 stundas laikā pēc VMD pieprasījuma saņemšanas informē attiecīgo 

VMD struktūrvienību par pieņemto lēmumu iesaistīties darbos, izdalāmajiem resursiem pēc plāna 

(līguma), saskaņo to ierašanās vietu, laiku un pušu atbildīgās amatpersonas darbu norises vietās. 

VMD darbu izpildes vietās nodrošina: 

– darbu organizāciju un to vadību; 

– darba vietu un piebraucamo ceļu (maršrutu) apzīmēšanu ar informatīvām u.c. zīmēm; 

– darbos iesaistāmā personāla apgādi ar attiecīgiem IAL, darba aprīkojumu, inventāru, 

iekārtām, sakaru līdzekļiem, dzēšanas materiāliem u.c.; 

– iepazīstina personālu ar drošiem darba paņēmieniem, personīgās drošības prasībām 

(veic mērķa instruktāžas darba drošībā); 

– norāda tuvākās ūdens ņemšanas vietas; 

– organizē personāla ēdināšanu (ja darbu ilgums ≥ 6 stundām nepārtraukti), dzeramo 

ūdeni darbu vietās. 

Mežu ugunsgrēku ierobežošanā iesaistītais personāls un institūciju vadība: 

– pilda mežu ugunsgrēku ierobežošanas darbu vadītāja norādījumus; 

31

– atbilstoši kompetencei ierobežo iedzīvotāju iebraukšanu un uzturēšanos 

paaugstinātas ugunsbīstamības mežu iecirkņos. 

VMD atlīdzina iesaistītajām institūcijām izdevumus par degvielu, transportlīdzekļu un 

tehnikas amortizāciju (≤ 20 % no degvielas izmaksām). VMD neatlīdzina peļņu, kas netika iegūta 

sakarā ar attiecīgās personas resursu iesaistīšanu darbos, izdevumus meža īpašniekam vai ētiskajam 

valdītājam. Institūciju darbiniekiem tiek saglabāta viņu vidējā darba samaksa. Institūciju personāla 

darba ilgums meža dzēšanā (ugunsgrēka ierobežošanā) nedrīkst pārsniegt 8 stundas diennaktī, 40 

stundas nedēļā. Speciālā valsts civildienesta ierēdņu un VMD darbinieku darba ilgums tiek noteikts 

ar šo dienestu iekšējiem reglamentiem. Šeit norādītās prasības nav attiecināmas uz NBS. 

– valsts materiālās rezerves 

Ar MK 12.01.2006. rīkojumu Nr.19 atbalstītā koncepcija "Par valsts materiālo rezervju 

veidošanu, uzglabāšanu un izmantošanu" paredz principiāli jaunu modeli darbībām ar valsts 

materiālajām rezervēm, turpmāk – VMR, t.sk. pašvaldībām jaunajos likumos par Valsts 

materiālajām rezervēm ir noteikti: 

– pašvaldību kompetence darbībās ar VMR resursiem; 

– pašvaldību līdzdalība (sadarbībā ar attiecīgajām ministrijām) atbilstoši Civilās 

aizsardzības plāniem nepieciešamo priekšlikumu sagatavošanā par apdraudējumu 

situācijās (katastrofu u.c. gadījumos) izpildāmo uzdevumu veikšanai 

iesaistāmajiem resursiem no VMR, nosakot materiālo rezervju nomenklatūru, 

uzkrājamo resursu daudzumu, to veidošanai paredzēto finansējumu, iespējamos 

atbildīgos glabātājus; 

– esošo rezervju apzināšana (precizēšana), to izmantošanas kārtību aktualizēšanu 

u.tml., pašvaldībām sagatavojot un iesniedzot attiecīgos priekšlikumus IeM 

(VUGD). 

Paredzēts, ka VUGD sagatavo nepieciešamos rīkojumus (to projektus) par VMR izmantošanu 

pašvaldībās, organizē (kopā ar VA "Materiālās rezerves") to iegādi, ievērojot noteiktās normatīvās 

prasības par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām. 

- neatliekamā medicīniskā palīdzība (NMP) 

No 2007. gada 1. jūlija Rīgas pilsētai un Rīgas rajonam ir vienots NMP dispečerdienests. 

NMP brigāžu izsaukumus Rīgas rajonā pieņem Rīgas ĀMP stacija. Rajona teritorijā NMP brigādes 

ir dislocētas Saulkrastu un Siguldas slimnīcās, kā arī Vangažos. 

32

3. PAAUGSTINĀTA RISKA UN BĪSTAMIE OBJEKTI (DARBĪBAS) 

3.1. Rīgas rajonā un tā saskares administratīvajās teritorijās esošie īpaši svarīgie, 

paaugstināta riska un paaugstinātas bīstamības objekti, to īss raksturojums 

Pie īpaši svarīgiem * valsts nozīmes objektiem, kas atrodas Rīgas rajona teritorijā, attiecināmi 

pēc [2.18., 2.36.] norādītā: 

– starptautiskā lidosta "Rīga" 

Vērtējot pēc 2006.gada saimnieciskās darbības rādītājiem, lidosta „Rīga”bija lielākā Baltijas 

valstīs pēc apkalpoto pasažieru skaita, kravu pārvadājumu apjoma un lidmašīnu reisu skaita ziņā. 

(2005.g. gandrīz 2,5 miljoni, bet 2007.g. sagaidāms līdz 3,2 miljoni apkalpoto pasažieru). 

Lidosta atrodas Mārupes pagastā, kas intensīvi apbūvēts. Līdz ar lidojumu skaita pieaugumu 

paaugstinās gaisa kuģu avāriju (katastrofu) risks, t.sk. ar katastrofālām vai smagām sekām, kuras 

attiecināmas pie medicīniskām katastrofām (> 5 cietušiem ar smagiem veselības traucējumiem 

dzīvībai kritiskā stāvoklī). Detalizēts riska izvērtējums ir iekļauts lidostas "Rīga" CA plānā. 

– AS "Latvenergo" filiāles "Daugavas Hidroelektrostacijas" Rīgas HES 

Atbilstoši objekta "CA pasākumu plānā" (27.06.2005.) norādītajam no Rīgas rajona 

iedzīvotāju un apdraudēto teritoriju vietējo pašvaldību vadības viedokļa par bīstamākajiem avāriju 

scenārijiem Rīgas HES uzskatāmi: 

– Rīgas HES aizsprosta pārrāvums (krasta dambis Sausās Daugavas rajonā); 

– sakarā ar Pļaviņu HES pārrāvumu izraisītais Rīgas HES aizsprosta pārlijums, skat. 

pielikumu Nr.2.4.; 

– viena no apskatīto avāriju scenārija radītais pārtraukums tautsaimniecības un iedzīvotāju 

apgādē ar elektroenerģiju (enerģētiskā krīze), ar to saistītie materiāltehniskie u.c. 

zaudējumi. 

– AS "Latvenergo" filiāles Rīgas Termoelektrostacijas Rīgas TEC-2 

Pēc RTEC-2 CA plānā esošā avāriju riska novērtējuma datiem par objekta darbības 

pārtraukšanas iespējamiem iemesliem atzīstami: 

– liela avārija katlu – turbīnu cehā, kuras rezultātā tiek pārtraukta siltuma ražošana (īpaši 

aukstajā gadalaikā) Rīgas pilsētas vajadzībām; 

– būtiskas avārijas siltumapgādes kolektorā un/vai galveno cauruļvadu trasēs. 

– AS "Latvenergo" filiāles Centrālie elektriskie tīkli (CET) 

Rīgas rajona teritorijā esošo CET (Stopiņu pagasts, "Līči", tel. 67727359) gaisvadu u.c. 

elektropārvades līniju avāriju gadījumā paredzami elektroapgādes pārtraukumi (traucējumi), kā 

rezultātā prognozējams praktiski visu rajona teritorijā esošo uzņēmumu, iestāžu u.c., kuros nav 

alternatīvo elektrobarošanas avotu, darbības pārtraukums, radot enerģētisko krīzi ar no tā 

izrietošajām sekām. 

– kultūrvēsturiskie objekti 

Ar zināmām atrunām pie īpaši svarīgiem valsts nozīmes objektiem attiecināmi arī: 

– Siguldas zonālais valsts arhīvs, kurā glabājas ~ 320000 glabājamo arhīva vienību; 

* īpaši svarīgu objektu uzskaitījums dots ar pieņēmumiem un izvērtējumu pēc tajos notikušas avārijas (katastrofas) 

maksimāli iespējamajām sliktākajām sekām. 

33

– īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis - Turaidas muzejrezervāts, kura arhīva 

fondos glabājamo vienību skaits ir ~ 73000. 

– radiācijas bīstamie objekti 

Pie valsts nozīmes īpaši svarīgiem objektiem attiecināma arī VA "BAPA" struktūrvienība – 

Radioaktīvo atkritumu glabātava "Radons", kas atrodas Baldones novada teritorijā un kurā tiek 

uzglabāti zemas un vidējās aktivitātes radioaktīvie atkritumi (~ 400 TBq). 

Bijušajā Salaspils kodolreaktorā (KR) pašlaik notiek tā likvidēšanas, demontāžas un 

dekontaminācijas (dezaktivācijas) darbi, augstas aktivitātes radioaktīvie produkti no tā ir izvesti. 

Atbilstoši [5.9.] norādītajam 2001.gadā pieņemtajiem papildinājumiem Rīgas rajona teritorijas 

plānojumā, Salaspils KR ir iekļauts teritorijā, kas paredzēta uzņēmumiem ar īpašām prasībām to 

izvietojumam vai ar nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, paredzot KR demontāžu un nenorādot teritorijas 

turpmāko izmantošanu. 2002.gadā apstiprinātajā Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju (l/t) attīstības 

plānā (ģenerālajā plānā) Salaspils KR un tam pieguļošā teritorija ir iekļauta jauktas apbūves 

teritorijas funkcionālajā zonā bez noteiktiem lietošanas aprobežojumiem. 

Ievērojot, ka Salaspils KR teritorijā atsevišķos augsnes paraugos γ-spektru analīzē novērojama 

tehnisko radionuklīdu klātbūtne, lai noņemtu KR teritoriju no valsts uzraudzības, ir nepieciešama 

grunts sanācija. Izņemtā grunts būtu jāglabā radioaktīvo atkritumu (r/a) glabātavā "Radons" 

~ 50÷60 gadus, neveicot sanāciju – minēto teritoriju iespējams noņemt no valsts uzraudzības pēc 

~ 50 gadiem un šāds risinājums pašlaik ir ieteicamāks nekā liela apjoma grunts sanācija un tās 

ilgstoša uzglabāšana. 

Pēc Atzinuma Nr.5 [5.9.] 5.punktā – Obligātie nosacījumi…, Salaspils novada teritorijas 

plānošanā jāievēro: 

– noteiktajā kārtībā izdarāmi attiecīgie grozījumi (precizējumi) Rīgas rajona teritorijas 

plānojumā un Salaspils pilsētas ar l/t (novada) attīstības plānā (ģenerālajā plānā), 

nosakot Salaspils KR teritoriju (~ 3.4 ha) kā teritoriju, kurai noteiktas īpašas prasības; 

– realizējot projektu jānodrošina vides radiācijas monitorings, t.sk. tā programmā 

nosakot pieļaujamās potenciālā jonizējošā starojuma dozas iedzīvotājiem, paredzot KR 

teritorijas virszemes noteces ūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas, gruntsūdens 

novērošanu, fona un piesārņojuma raksturojuma noteikšanu veģetācijas periodā 1.5 km 

rādiusā ap Salaspils KR tā demontāžas darbu laikā; 

– par monitoringa rezultātiem regulāri informējami: Salaspils novada dome, Rīgas 

rajona padome, Radiācijas drošības centrs (RDC). 

Atbilstoši IVN VB lēmumam – rekomendēt saglabāt valsts uzraudzību Salaspils KR 

teritorijā, veicot Rīgas rajona teritorijas plānojuma un Salaspils novada attīstības plāna 

(ģenerālā plāna) grozīšanu un nosakot īpašas prasības Salaspils KR teritorijas izmantošanai 

valsts uzraudzības laikā. 

Atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) Atzinumam Nr.7 (09.12.2005.) [5.8.] par 

divu jaunu radioaktīvo atkritumu (r/a) tvertņu un slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas 

izbūvi r/a glabātavā "Radons" (Baldones pilsētas ar l/t teritorijā) ietekmes uz vidi novērtējuma 

noslēguma ziņojumā norādītajam: 

– Rīgas rajona plānojumā r/a glabātava "Radons" ir noteikta kā paaugstināta riska 

objekts ar nelabvēlīgu ietekmi uz vidi; 

– Baldones pilsētas ar l/t izstrādātajā teritorijas plānojumā (1.redakcija) nekādi 

aprobežojumi r/a glabātavai "Radons" un tai pieguļojošajām teritorijām – nav 

noteikti. 

Atzinuma Nr.7 secinājumu daļā norādīts, ka: 

– tiks pilnveidots objekta monitoringa režīms un ilgtermiņa projekta realizācija veicinās 

glabātavas drošības uzlabošanu; 

34

– glabātavas "Radons" ietverošās teritorijas nogāzēs nav pieļaujama esošās veģetācijas slāņa 

bojāšana, lai neizraisītu nogāžu erozijas procesus; 

– drošības apsvērumu dēļ visi mežsaimnieciskie darbi vismaz 100 m rādiusā ap r/a 

glabātavu "Radons" saskaņojami atbildīgajās institūcijās; 

– teritorijas plānojumos vismaz 100 m ap r/a glabātavas "Radons" B zonas teritoriju 

jāsaglabā kā dabas pamatnes teritorija, jo apkārtnes mežaudzes kalpo kā vizuālā 

aizsargbarjera un novērš erozijas iespējamību; 

– monitoringa pilnveidošanai izveidot noslēgtu monitoringa novērojumu aku joslu ~ 100 m 

attālumā no objekta robežas; 

– monitoringa aku joslā nebūtu pieļaujama būvniecība un brīva pieeja novērošanas akām; 

– teritorijā ārpus monitoringa aku joslas iedzīvotāju informēšana par r/a glabātavu "Radons" 

un tās darbību. 

Atzinumā (6.punkts) iekļautie obligātie nosacījumi un turpmākajā projektēšanā veicamie 

pasākumi ir: 

– VA "BAPA" sadarbībā ar Baldones pilsētas ar l/t domi teritorijas plānojumā r/a 

glabātava "Radons" teritoriju jānosaka kā r/a glabātavas teritoriju un vismaz 100 m ap 

to jāsaglabā dabas pamatne; 

– sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām jārisina lidojumu ierobežošana virs objekta, šeit 

– atbilstoši [2.46.] 9.punktā norādītajam, VA "BAPA" un Baldones pilsētas ar l/t – 

ierosinātājs, sagatavo iesniegumu (ierosinājumu) Civilās aviācijas aģentūrai par gaisa 

telpas struktūras mainīšanu un gaisa kuģu lidojumu virs r/a glabātavas "Radons" 

ierobežošanu vai pārtraukšanu; 

– realizējot projektu nodrošināma norādītās monitoringa programmas pilnveidošana; 

– no potenciālo avāriju seku viedokļa VA "BAPA" sadarbībā ar vietējo pašvaldību 

jāizvērtē ierobežojumu nepieciešamību jaunas apbūves veidošanā objekta tiešā 

apkārtnē. 

35

Rīgas rajonā esošo paaugstināta riska objektu APSKATS 

Avārijas bīstamo efektu izplatības attālumi 

BV 

Noteiktās 

N Objekta nosaukums Bīstamās vielas 

Atrodas iekārtā, 

toksiskie 

daudzums, t 

siltumstarojums 

eksplozijas virsspiediens 

aizsargjoslas 

N un adrese 

(BV) 

efekti 

(m 3 tilpnē 

) 

4 kW/m 2 8 kW/m 2 platums, m 

10 kPa 50 kPa IDLH 

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 

1. SIA "A un C" 

AGUS, Melnsila ielā 

2, Zvejniekciems, 

Saulkrastu novads 

2. SIA "Olaines 

ķīmiskā rūpnīca 

"BIOLARS"", 

Rūpnīcu ielā 3, 

Olainē, Olaines 

novads 

3. AS "Latvijas Gāze" 

ekspluatācijas 

iecirknis "Inčukalna 

pazemes gāzes 

krātuve", p/n 

Ragana, Krimuldas 

novads 

4. SIA "Lukoil Baltija 

R", Olaines naftas 

bāze, Rīgas – 

Jelgavas šosejas 

16.km, Olaines 

novads 

5. „Latvijas propāna 

gāze” SIA auto gāzes 

uzpildes stacija 

„Garkalne”, Zaļā iela 

17, Garkalnes 

novads 

6. AS "Olainfarm", 

Rūpnīcu ielā 4, 

Olainē, Olaines 

novads 

sašķidr. naftas 

gāze (propāns – 

butāns) 

porofors-57 

acetonciānhidrīds, 

hlors (Cl 2 ) u.c. 

dabasgāze zem 

spiediena līdz ~ 

100 bar, 

metanols, 

degviela, 

minerāleļļas 

sašķidr. naftas 

gāze, 

gaišie NP 

(benzīns u.c.) 

sašķidrinātā 

naftas gāze 

slāpekļskābe, 

amonjaks, 

sālsskābe, 

ūdeņradis u.c. 

50 m 3 Horizontālais 

rezervuārs 

(spiedientv.) 

40 t Virszemes 

63 m 3 rezervuāri 

~ 50 m 3 

~ 4.5 miljr. 

nm 3 

Kompresoru 

cehs 

Gāzes 

~ 100 m 3 savākšanas 

~ 50 m 3 

~ 75 m 3 

HTR 100 

(kopā 

~ 220 t) 

VTR 3000 

(kopā 

~ 36000 t) 

punkts 

Krātuves darba 

urbumi (~ 80) 

Ar grunti 

apbērtas 

spiedientvert. 

Dz/c cisternas 

VTR 3000 

54 m 3 Spiedieniekārtas 

50 m 3 Dz/c cisterna 

~ 50 m 3 Virszemes 

~ 2.0 t rezervuāri, 

~ 54 t spiedientvertnes 

~ 7.5 m 3 

4.tabula 

Ieteicamā 

aizliegumu, 

aprobežojumu 

zona, m 

430 m 220 m ~ 650 m ~ 500 m nav aktuāli 50 m 500 m rādiusā 

515 m 

- 

~ 400 m 

~ 400 m 

~ 250 m 

< 480 m 

< 480 m 

130 m 

~ 463 m 

~ 470 m 

- 

- 

- 

~ 100 m 

266 m 

- 

~ 250 m 

~ 250 m 

~ 200 m 

~ 245 m 

~ 245 m 

90 m 

~ 235 m 

~ 235 m 

- 

- 

- 

~ 60 m 

≤ 15 km 

- 

~ 680 m 

~ 590 m 

~ (250) m 

~ 680 m 

~ 590 m 

~ (250 m) 

~ 580 m 

~ 620 m 

- 

- 

- 

~ 250 m 

~ 800 m 

- 

~ 800 m 

~ 800 m 

~ 100 m 

≤ 610 m 

≤ 508 m 

~ (180 m) 

~ 530 m 

~ 565 m 

- 

- 

- 

~ 60 m 

- 

~ 2000 m 

2700 m 

nav aktuāli 

nav aktuāli 

nav aktuāli 

nav aktuāli 

nav aktuāli 

~ (150 m) 

nav aktuāli 

nav aktuāli 

~ 482 m 

~ 1900 m 

~ 1900 m 

- 

100 m Ierobežojumi: 

500-800 m 

< 800 m 

≤ 3000 m 

zonās 

Aizliegumi: 

≤ 500 m zonā 

≤ 600 m 800 m 

≤ 600 m 

≤ 600 m 

≤ 600 m 

≤ 600 m 

800 m 

300 m 

600 m ap 

naftas bāzi 

600 m ap 

objektu 

100 m ≤ 2000 m, 

t.sk. ≤ 850 m 

- aizliegumi 

36


1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 

7. SIA "Sprādziens", 

Daugavas iela 8, 

Saurieši, Stopiņu 

novads 

sprāgstvielas, 

detonatori 

u.c. 

noliktavā ar 

apvaļņojumu, 

kura nav 

tikai R 

virzienā 

- - 1067 m (R 

virzienā) 

424 m nav aktuāli 100 m R virzienā – 

1100 m, 

pārējos 

≥ 500 m 

8. SIA „Vexoil” naftas 

bāze, „Meža miers”, 

Siguldas novads 

gaišie naftas 

produkti, 

(benzīns u.c.) 

1000 m 3 pazemes 

VTR 100 

60 m 3 dz/c cisterna 

60 m 

38 m 

80 m 

45 m 

110 m 

110 m 

70 m 

70 m 

~ 100 m 

~ 100 m 

100 m 

100 m 

100 m 

100 m 

Piezīme: detalizēts bīstamo objektu, skat. shēmu Nr.2, apskats ir dots Rīgas rajona CA pasākumu plānā. 

37

AVĀRIJAS 

VARBŪTĪBA 

Rīgas rajona īpaši svarīgu, paaugstināta riska un bīstamo objektu 

RISKA MATRICA* 

Shēma Nr.2 

Ļoti iespējams 

(biežāk kā 

reizi gadā) 

Iespējams 

(reizi 1-10 gados) 

Ticams 

(reizi 10-100 gados) 

• Degvielas uzpildes 

stacijas (48 DUS)** 

• SIA “Gauja AB”** 

• SIA“Mālpils 

piensaimnieks”** 

SIA „Vexoil „ NB** 

Autotransporta 

CSNg ar BV noplūdi 

Dz/c transporta avārijas ar BV 

noplūdi 

• Gāzes balonu uzpildes 

punkti (2 GUP) 

• Rīgas TEC-2** 

• Automobiļu gāzes 

uzpildes stacijas (17 

AGUS, t.sk. apvienotas ar 

DUS – 11)** 

• AS "Latvenergo" filiāle CET 

• Auto un dz/c transporta avārijas 

ar BV degšanu vai eksploziju 

• Maģistrālie dabasgāzes cauruļvadi 

• Dz/c stacijas Olaine un Ropaži 

• SIA “Massonyx Ltd”** 

• AS “Olainfarm” 

• “Lukoil Baltija R" Olaines naftas 

bāze** 

• VMTC “Sigulda”** 

• ZS “Stirnas”** 

• Putnu fabrika "Ķekava"** 

• SIA "A un C"** 

• SIA “Sprādziens”** 

Inčukalna PGK 

Starptautiskā lidosta “Rīga” 

SIA "Olaines ķīmiskā rūpnīca 

"Biolars""** 

Mazticams 

(reizi 100-1000 

gados) 

• Salaspils kodolreaktors 

• VA “BAPA” radioaktīvo 

atkritumu glabātava 

"Radons"** 

Ļoti mazticams 

(retāk kā reizi 1000 

gados) 

Daugavas HES kaskādes vai 

Rīgas HES** ūdenskrātuvju 

aizsprosta vai aizsargdambja 

pārrāvums 

Nenozīmīgas Būtiskas Nopietnas Ļoti nopietnas Katastrofālas SEKAS 

- matricas iezīmētās zonas uzņēmumiem u.c. veicams detalizēts avāriju riska novērtējums. Nav iekļauts uzņēmums – SIA „Vollers-Rīga”. 

* - pārskatīta un precizēta uz 01.10.2007. 

** - objekta detalizētā riska novērtējums, reaģēšanas pasākumu, objekta CA plāna izstrāde ir vai pašlaik tiek veikta. 

*** - izmaiņas objekta atrašanās vietai “…Riska matricā” veiktas uz detalizētā avāriju riska novērtējuma rezultātu pamata. 

38

MK 19.07.2005. noteikumos Nr.532 [2.12.] norādītajiem kritērijiem atbilst 8 Rīgas rajonā 

esošie tautsaimniecības uzņēmumi. To īss apskats ir apkopots 4.tabulā. 

Pie paaugstinātas bīstamības objektiem, kuros esošo BV kvalificējošie daudzumi atbilst 

[2.66.] norādītajiem, un kuros notikusi avārija var radīt nopietnus apdraudējumus rajona 

iedzīvotājiem, īpašumam un videi, attiecināmi: 

– uzņēmumi, kas savās tehnoloģijās izmanto toksiskas gāzes, pamatā amonjaku saldēšanas 

un aukstuma iekārtās. Apzināto objektu skaits – 5; 

– degvielas uzpildes stacijas (DUS) – 48; 

– automobiļu gāzes uzpildes stacijas (AGUS) – 17 (t.sk. 11 no tām ir ierīkotas esošo DUS 

teritorijās); 

– gāzes (propāns – butāns) uzpildes punkti (GUP) – 2; 

– dz/c stacijas, kurās notiek sašķidrināto gāzu īslaicīga uzglabāšana vai kravas operācijas, 

gaistošo NP cisternvagonu pieņemšana (Olaine, Ropaži, Vangaži) – 2; 

– dabasgāzes maģistrālie cauruļvadi – (norādīti 7.tabulā). 

Apzināto objektu avāriju riska novērtējums vairumā no tiem ir veikts pēc sliktāko avāriju 

scenārijiem (worst case), turpinājumā paredzēta arī t.s. reprezentatīvo avāriju (ar mazākām sekām, 

taču lielāku varbūtību) scenāriju izvērtēšana. 

Visu Rīgas rajona teritorijā esošo apzināto īpaši svarīgo, paaugstināta riska un bīstamo objektu 

kopsavilkums ir dots shēmā Nr.2. 

Pie apzinātiem bīstamiem objektiem, kas atrodas Rīgas rajona saskares administratīvajās 

teritorijās, un kuros notikušas avārijas bīstamie (kaitīgie) faktori var radīt ietekmi uz rajona 

iedzīvotājiem ir Rīgas piena kombināta aukstuma (saldēšanas) iekārtu aukstumaģents amonjaks 

(≤ 20 t) un Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas ūdens" Daugavas ūdens sagatavošanas stacijā 

esošais hlors (~ 5 t), kas tiek pielietots dzeramā ūdens sagatavošanai. Detalizēts minēto objektu 

avāriju riska novērtējums pagaidām nav veikts. 

– esošās objektu reaģēšanas struktūras 

Uz 01.10.2007. Rīgas rajona īpaši svarīgos, paaugstināta riska un paaugstinātas bīstamības 

objektos atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir izveidoti un tiek uzturēti gatavībā: 

– dzelzceļa avāriju likvidēšanas grupas: 

1. SIA "Vexoil" naftas bāze – darbībām Vangažu dz/c stacijā; 

2. SIA "VOLLERS – Rīga" – darbībām Sauriešu dz/c stacijā; 

3. SIA "Latvijas propāna gāze" – darbībām Ropažu dz/c stacijā; 

4. SIA "Lukoil – Baltija R" Olaines naftas bāze – darbībām Olaines dz/c stacijā; 

5. SIA "Olaines ķīmiskā rūpnīca "BIOLARS"" – darbībām Olaines dz/c stacijā. 

Visos minētajos objektos ir norīkoti atestēti pārvadājumu drošības konsultanti 

(padomnieki); 

– ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti (UUGD): 

1. Starptautiskā lidosta "Rīga" – 3 AC un spec. tehnika; 

2. SIA "Vexoil" – 2 AC-40; 

3. Rīgas TEC-2 – 2 AC-40; 

4. Inčukalna pazemes gāzes krātuve – 1 AC-40. 

Piezīmes: 

– nav norādīti formējumi (vienības, grupas, posmi u.c.), kas tiek izveidoti 

tautsaimniecības uzņēmumos atbilstoši Darba aizsardzības likuma (20.06.2001.) 

norādītajām prasībām; 

– valsts un pašvaldību ugunsdzēsības, glābšanas, avāriju – remontu u.c. reaģēšanas 

struktūrvienības ir norādītas "Rīgas rajona CA pasākumu plānā". 

39

Rīgas rajona īpaši svarīgo, paaugstinātas gatavības, daļēji arī paaugstinātas bīstamības objektu 

riska novērtējuma un tā vadības, avārijgatavības un CA plānošanas dokumentācijas izstrādes 

apskats ir dots 5.tabulā. 

N 

N 

Objekts 

Rīgas rajonā esošo īpaši svarīgo, paaugstināta riska 

un bīstamo objektu riska novērtējuma (vadības) un CA 

plānošanas dokumentu izstrādes uzskaitījums (uz 01.10.2007.), 

VUGD RRB u.c. veiktās ugunsdrošības uzraudzības pārbaudes 

Dokumentu apstiprināšanas datums 

DP RANP 

Ārpus - Riska 

CA 

objekta novērtējums 

plāns 

CAP 

- - 27.06. 

2005. 

Darbības 

(rīcības) 

plāni 

5.tabula 

UU 

pārbaud. 

1. AS "Latvenergo" Daugavas 

HES Rīgas HES 

- 2005. 2005. 

2. Starptautiskā lidosta "Rīga" - - 2001. - 2001. 2005. 

3. AS "Latvenergo" TES Rīgas - - 11.11. - 2002. 2004. 20.04. 

TEC-2 

2005. 

2006. 

4. SIA "Sprādziens" - 27.10. 23.10. 

2004. 2005. 28.12. 

2004. 2006. 

2005. 

5. AS "Olainfarm" Līdz 21.11. - 2004. 2003. 2004. 23.02. 

01.9.08. 2003. 

2007. 

6. SIA "Vexoil" (NB) - 02.08. 15.04. - 2004. 2005. 14.06. 

2007. 2005. 

2007. 

7. SIA "A un C" (AGUS) - 2005.ga 19.06. - 2005. 2005. 19.10. 

da jūnijs 2006. 

2006. 

8. SIA "Olaines ķīmiskās rūpnīca 27.09. - 12.12. 01.11. 2003. 2003. 05.10. 

"Biolars"" 

2007. 

2003. 2006. 

2006. 

9. AS "Latvijas Gāze" ekspl. 11.07. - 2003. 01.12. 2004. 2004. 15.11. 

iecirknis "Inčukalna pazemes 2006. 

2006. 

2006. 

gāzes krātuve" 

10. SIA "Lukoil Baltija R" 

Olaines naftas bāze 

11. SIA "Latvijas propāna gāze" 

sašķidrinātās gāzes uzpildes 

stacija (GGUS) 

03.07. 

2003. 

27.07. 

2004. 

- 03.03. 

2007. 

01.11. 

2006. 

- 2004. 08.01. 

2007. 

2003. 2004. 21.07. 

2006. 

2003. 2004. 20.04. 

2006. 

12. SIA "Bobsleja un kamaniņu - - 30.08. - 1998. 2002. 

trase "Sigulda"" 

2002. 

13. Putnu fabrika "Ķekava" - - 25.08. 2000. 2004. 

2000. 

14. ZS "Stirnas" - - - 2000. 

15. VA "BAPA" (r/a atkritumu - - 2003. - 2000. 2003. 

glabātava "Radons") 

16. AS "Latvenergo" CET - - 2002. - 2002. 2002. 

17. SIA "Gauja AB" - - - 2000. 

18. SIA "Mālpils Piensaimnieks" - - 2005. - 2005. 2005. 

19. Siguldas zonālais arhīvs - - - 

20. Kultūras piemineklis Turaidas 

muzejrezervāts 

- - - 

Piezīmes: a/s "BAO" Olaines bīstamo atkritumu dedzināšanas kompleksa statuss no bīstamības viedokļa (~ 50 m3 NP, 

bīstamie atkritumi: pesticīdi, minerāleļļas, filtri u.c.) pašlaik tiek izvērtēts; 

– norādīti objektu: Drošības pārskatu (DP), Rūpniecisko avāriju novēršanas programmu (RANP), 

Avārijgatavības, CA pasākumu un glābšanas darbu plānu (AGP) sākotnējās izstrādes, saskaņošanas 

(izvērtēšanas) un apstiprināšanas gadi; 

– no 08.08.2005. paaugstināta riska objekti AGP vietā izstrādā CA plānus; 

– dokumenti, kuru izstrāde objektam nav saistoša, attiecīgās ailes rindkopā ir atzīmēti ar "-". Tukšajās 

aiļu rindkopās – objektam attiecīgais dokuments ir jāizstrādā; 

– tabulā nav norādīti DUS un AGUS, kuriem ar VUGD rīkojumiem 2006.-2007.gadā ir pieprasīts 

izstrādāt CA plānus. 

40

3.2. Rūpniecisko avāriju, citu apdraudējumu ietekmes teritorijas 

Rīgas rajonā esošo paaugstināta riska objektu potenciālo avāriju bīstamo faktoru (BV tvaiku 

(gāzu) ar toksiskām (LC, IDLH) un/vai sprādzienbīstamam robežkoncentrācijām migrācija, 

ugunsgrēka dūmgāzes, siltumstarojums, liesma, eksplozijas virsspiediens un tā radītie sekundārie 

efekti, vides piesārņojums) iespējamās ietekmes distances atbilstoši [2.12.] prasībām sākotnēji tiek 

novērtētas (aprēķinātas) pēc sliktākajiem scenārijiem, kuru realizācijas varbūtība, sakarā ar zemu 

visu nelabvēlīgo avārijas un tās seku ietekmējošo nelabvēlīgo faktoru (noplūdes apjoms un raksturs, 

meteosituācija, aizdedzināšanas avota klātbūtne, citi) vienlaicīgu sakritību ir neliela. Izvērtējot 

sliktāko avāriju iespējamo ietekmi uz ārpusobjekta teritoriju operē ar jēdzienu "individuālais risks", 

kura pieņemamais līmenis vairumā ES valstu ir noteikts kā 10 -6 gadā. Pašlaik tā saucamais 

"teritoriju riska zonējums" tiek pieprasīts tikai no paaugstināta riska objektiem, kuros esošo BV 

daudzumi nosaka nepieciešamību izstrādāt Drošības pārskatu. 

Līdz ar vispāratzītu metodiku apgūšanu un atbilstoša programmnodrošinājuma pieejamību 

VUGD (citās valsts institūcijās) paredzēts pārskatīt (pārrēķināt) esošos teritoriju riska novērtējuma 

datus pēc [4.6.] norādītā ar mērķi samazināt nepieciešamo aizliegumu, ierobežojumu un nosacījumu 

teritorijas (attālumus) ap riska objektiem, tādējādi izbrīvējot zemes to brīvai lietošanai. Paredzēts, 

ka līdz ar minētā riska novērtējuma nodrošinājuma (programmas, metodikas) pieejamību, tiks veikts 

vai pārskatīts arī rajona teritoriju šķērsojošo maģistrālo gāzes cauruļvadu, BV dzelzceļa un 

autopārvadājumu, bīstamo objektu apdraudēto teritoriju riska novērtējums. 

Rīgas rajona un vietējās pašvaldības vadība ir tiesīga pieprasīt no paaugstināta riska, bīstamo 

objektu (darbību) īpašniekiem (tiesiskiem valdītājiem), šeit – atbildīgām personām, veikt 

nepieciešamos pasākumus objekta bīstamības samazināšanai (tehniskie, tehnoloģiskie u.c. 

pasākumi, t.sk. izmaiņas apritē – uzglabāšanā esošo BV specifikācijā, to daudzumos) vai aizliegt 

objekta darbības paplašināšanu u.tml., taču tam ir nepieciešams pietiekoši detalizēts un motivēts 

pamatojums, tā kā pašreizējie riska novērtējuma rezultāti objektiem u.c. var tikt apstrīdēti. 

Rīgas HES iespējamās avārijas (pēc to sliktākajiem scenārijiem), skat. pielikumu Nr.2.4., 

radīto plūdu apdraudētās teritorijas ir iespaidīgas - aizliegumiem, ierobežojumiem un nosacījumiem 

to izmantošanā jābūt pietiekoši motivētiem. 

Līdzīga situācija teritorijas izmantošanas plānošanā ir saistīta arī ar citiem rajonā esošajiem 

riska objektiem: Inčukalna PGK, dabasgāzes maģistrālie cauruļvadi, bīstamo kravu pārvadājumu 

avāriju apdraudētās zonās. 

41

4. TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI 

4.1. Normatīvās prasības riska teritorijām 

Visu līmeņu teritoriju plānojumos paredz riska samazināšanas pasākumus, kā arī plāno drošus 

attālumus [2.12.]: 

– starp objektiem; * 

– starp objektu un dzīvojamo (sabiedrisko) ēku apbūves teritorijām, kurās atrodas vai 

teritorijas plānojumā paredzēts izvietot, attiecīgi dzīvojamās vai sabiedriskās ēkas, kā 

arī starp objektu un teritorijām ar intensīvu cilvēku kustību; 

– starp objektu un citām būvēm vai citiem objektiem, kas var veicināt rūpnieciskās 

avārijas vai domino efekta rašanos vai padarīt smagākas rūpnieciskās avārijas sekas; 

– starp objektu un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem un vides un 

dabas resursu aizsardzības aizsargjoslām; 

– citos gadījumos, ja saistībā ar objekta bīstamību un tā izvietojumu, nepieciešams 

noteikt ierobežojumus teritoriju izmantošanā. 

Plānojot drošus attālumus un citus riska samazināšanas pasākumus, ņem vērā: 

– iespējamās rūpnieciskās avārijas raksturojumu, t.sk. tās iespējamību un seku aptuveno 

apjomu; 

– teritoriju, kurā nepieciešams veikt pasākumus aizsardzībai pret rūpnieciskajām avārijām; 

– nepieciešamību teritorijā, kuru var ietekmēt rūpnieciskā avārija vai domino efekts, 

izveidot aizsargjoslu vai noteikt citus teritorijas izmantošanas ierobežojumus, kas 

samazina rūpnieciskās avārijas risku cilvēkam un videi, ja šo risku ir iespējams novērst, 

veicot citus riska samazināšanas pasākumus. 

Lai samazinātu rūpnieciskās avārijas risku cilvēkam un videi, visu līmeņu teritoriju 

plānojumos vai esošo objektu tuvumā nosaka ierobežojumus teritoriju izmantošanā attiecībā uz: 

• dzīvojamo ēku apbūves teritoriju plānošanu vai paplašināšanu vai esošās apbūves 

blīvuma palielināšanu; 

• mācību, veselības aprūpes, sabiedrisko u.c. iestāžu (uzņēmumu) ar intensīvu cilvēku 

kustību teritoriju plānošanu; 

• lidostu, ostu, šķirotavu, autoceļu, dzelzceļu vai ūdensceļu plānošanu; 

• bīstamo vielu transporta vai pārkraušanas intensitātes palielināšanu, jaunu bīstamo 

kravu pārvadājumu maršrutu, to intensitātes palielināšanas plānošanu; 

• bīstamo vielu transportēšanas cauruļvadu iekārtu, t.sk. sūkņu staciju, plānošanu; 

• citu objektu plānošanu vai citādu teritoriju izmantošanu, vai to izmantošanas 

plānošanu, ja tās dēļ var palielināties rūpnieciskās avārijas vai domino efekta 

iespējamība vai kļūt smagākas to sekas. 

Paaugstināta riska objekta atbildīgā persona, ievērojot noteiktos aprobežojumus, paredz sava 

objekta (uzņēmuma) teritorijas plānošanas pasākumus, kas nodrošina iespējas novērst vai samazināt 

avārijas iespējamību vai ietekmi uz cilvēku vai vidi: 

– projektējot objektu, plānojot tā izvietojumu, kā arī plānojot pārmaiņas objektā; 

– izstrādājot, precizējot vai papildinot rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai 

drošības pārskatu; 

– ja esošā objekta apkārtnē atrodas blīvi apdzīvotas vai citādi intensīvi izmantotas 

teritorijas un nav iespējams noteikt teritorijas izmantošanas ierobežojumus, kas 

nodrošinātu iespēju samazināt avāriju ietekmi uz cilvēku vai vidi, vai noteiktie 

teritorijas izmantošanas ierobežojumi ir nepietiekami un avārija var apdraudēt cilvēku 

* šeit pamatā domino efektu novēršanai starp paaugstināta riska un bīstamiem, pēc situācijas izvērtējuma – arī īpaši 

svarīgiem objektiem, bīstamo kravu pārvadājumu maršrutiem, bīstamo vielu maģistrāliem cauruļvadiem. 

42

dzīvību ārpus objekta, uzņēmuma (ražotnes) atbildīgā persona veic tādus tehniskos 

pasākumus, kas nodrošina avāriju novēršanu, to iespējamības un/vai ietekmes uz 

cilvēka dzīvību (veselību) vai vidi samazināšanu. 

Visu veidu teritoriju plānojumu sabiedriskās apspriešanas organizētāji uzaicina attiecīgos 

speciālistus, kas nodrošina skaidrojumu par rūpniecisko avāriju risku izraisošiem objektiem. 

Atbildīgās personas nodrošina šo speciālistu piedalīšanos sabiedriskajās apspriešanās un viņu 

skaidrojumus par attiecīgā objekta iespējami izraisīto rūpnieciskās avārijas risku. 

Pēc VPVB piestādītās informācijas par Rīgas rajonā esošajiem paaugstināta riska objektiem 

(ražotnēm) – Nr.1-10/90-10.01.2006. un Nr.6-01/2389-05.10.2007., izriet, ka rajona teritorijā 

darbojas astoņi šādi objekti: 

1) AS "Latvijas Gāze" ekspluatācijas iecirknis "Inčukalna pazemes gāzes krātuve"; 

2) SIA "Lukoil Baltija R" Olaines naftas bāze, Olaines pagastā; 

3) SIA "Olaines ķīmiskā rūpnīca "BIOLARS""; 

4) SIA "A un C" automobiļu gāzes uzpildes stacija (AGUS) Zvejniekciemā; 

5) SIA "Latvijas propāna gāze" sašķidrinātās gāzes uzpildes stacija( GGUS); 

6) AS "Olainfarm" farmaceitiskā rūpnīca Olainē; 

7) SIA "Sprādziens" sprāgstvielu noliktava Sauriešos; 

8) SIA "Vexoil" naftas bāze. 

Visu minēto paaugstināta riska objektu raksturlielumu īss kopsavilkums ir dots 4.tabulā. 

Šiem objektiem noteiktie ierobežojumi (nosacījumi) un aizliegumi, to attālumi no (ap) 

paaugstināta riska objektu ir apkopoti pēc VPVB rekomendācijām 7.tabulā, kurā iekļautās prasības 

(ieteikumi) piemērojami, sagatavojot attiecīgos apbūves noteikumus un veicot vietējo pašvaldību 

plānojumus (arī detālplānojumus) šo ražotņu avāriju iespējami apdraudētajām teritorijām. 

Pēc "Rīgas rajona teritorijas plānojuma līdz 2019.gadam" pieņemšanas (apstiprināšanas) 

7.tabulā norādītie drošie attālumi, tajos noteiktie ierobežojumi (vai nosacījumi) un aizliegumi 

ievērojami visās Rīgas rajona vietējās pašvaldībās, to būvvaldēs. 

4.2. Aizsargjoslas, to noteikšana un pielietošana 

Atbilstoši "Aizsargjoslu likumā" (05.02.1997., ar grozījumiem līdz 13.10.2006.) norādītajam: 

– aizsargjoslas – noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida 

(dabiskus vai mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās 

iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt 

vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes; 

– Baltijas jūras 

un Rīgas jūra 

līča piekrastes 

aizsargjosla 

– virszemes 

ūdensobjektu 

aizsargjoslas 

– ekspluatācijas 

aizsargjoslas 

– drošības 

aizsargjoslas 

– izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, 

saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu 

attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes 

dabas resursus…, citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju 

saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu 

izmantošanu; 

– nosaka ūdenstilpnēm, ūdenstecēm un mākslīgiem 

ūdensobjektiem, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi 

uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, 

ierobežotu saimniecisko darbību appludināmajās zonās, kā arī 

saglabātu apvidum raksturīgu ainavu; 

– tiek noteiktas gar transporta līnijām, elektronisko sakaru tīkliem, 

citu komunikāciju līnijām un objektiem, lai nodrošinātu to 

efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas; 

– to galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību 

paaugstināta riska un bīstamo objektu ekspluatācijas laikā, 

iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā 

esošo objektu drošību. 

43

Rīgas rajona teritorijā esošo objektu aizsargjoslu 

(platumā > 100 m) APSKATS 

6.tabula 

N 

Aizsargjoslas platums Rīgas rajonā esošie objekti, kuriem 

Aizsargjoslas veids 

Aizsargājamie objekti 

N 

(m) 

nosakāmas attiecīgās aizsargjoslas 

Piezīmes 

1 2 3 4 5 6 

1. Vides un dabas resursu 

aizsargjoslas 

≥ 300 m 

Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas: 

– krasta kāpu aizsargjosla sauszemes 

virzienā 

– izņemot, ja: 

• pilsētai ir apstiprināts teritorijas 

plānojums, iekļaujot tajā īpaši 

aizsargājamos biotopus 

• ciemu robežas ir apstiprinātas, noteiktas 

vietējās pašvaldības teritorijas 

plānojumā, obligāti iekļaujot tajā īpaši 

aizsargājamos biotopus 

≥ 150 m 

≥ 150 m 

2. Virszemes ūdensobjektu Lauku apvidos minimālie aizsargjoslu platumi: 

aizsargjoslas – Daugavai ≥ 500 m katrā krastā 

– Gaujai ≥ 500 m katrā krastā 

– Lielupei ≥ 300 m katrā krastā 

– pārējām upēm > 100 km garām ≥ 300 m katrā krastā 

– 25-100 km garām ūdenstecēm ≥ 100 m katrā krastā 

– ūdenstilpnēm, kuru platība > 1000 ha ≥ 500 m katrā krastā 

– 100-1000 ha lielām ūdenstilpnēm ≥ 300 m katrā krastā 

– 25-100 ha lielām ūdenstilpnēm ≥ 100 m katrā krastā 

– ūdenstilpnei (ūdenstecei) ar izteiktu 

periodiski applūstošu palieni 

Aizsargjoslas ar purviem: 

– meža augšanas apstākļu tipos uz slapjām 

kūdras augsnēm 

Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras 

pieminekļiem 

ne mazāk kā visas 

palienes platumā līdz 

ūdens līmenim, neatkarīgi 

no noteiktā minimālā 

aizsargjoslas platuma 

> 100 m josla 

≥ 500 m (lauku apvidos) 

≥ 100 m (pilsētās) 

Carnikavas novada un Saulkrastu l.t. 

Rīgas jūras līča piekrastes teritorijas 

Rīgas rajona vietējās pašvaldības, kuru 

teritorijās ir minētās ūdensteces un 

ūdenstilpes 

Prasības attiecināmas uz rajona 

vietējām pašvaldībām, kuru teritorijās 

norādītie aizsargājamie objekti atrodas 

Prasības aizsargjoslu izveidošanai, tajās nosakāmie vispārīgie u.c. aprobežojumi ir norādīti "Aizsargjoslu likuma" (05.02.1997.) VI nodaļā (33.-59.panti). Prasības aizsargjoslu 

uzturēšanai, to stāvokļa kontrolei, aizsargjoslu ierīkošanai un apzīmēšanai dabā, kā arī atbildība par šī likuma pārkāpšanu ir norādīti likuma VII nodaļā (panti 61.-65.). Ar pārejas 

noteikumiem ir norādītas "Metodikas…", kas piemērojamas līdz 2006.gada 1.jūlijam, ciktāl tās nav pretrunā ar "Aizsargjoslu likuma" prasībām. 

44


1 2 3 4 5 6 

3. Ekspluatācijas 

aizsargjoslas 

Lauku apvidos aizsargjoslu platums gar 

autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir: 

– valsts galv. autoceļi 

– valsts 1.šķiras autoceļi 100 m 

Dz/c aizsargjoslas maksimālais platums 

stratēģiskās (valsts) un reģionālās nozīmes dz/c 

infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem: 

• pilsētās, ciemos 

• lauku apvidos 

50 m uz katru pusi no 

malējās sliedes 

100 m uz katru pusi no 

malējās sliedes 

Prasības attiecināmas uz vietējām 

pašvaldībām, kuru teritorijas šķērso 

norādītie autoceļi, * t.sk.: 

– autoceļš A1 (Rīga – Ainaži) 

– autoceļš A2 (Rīga – Veclaicene) 

– autoceļš A3 (Inčukalns – Valmiera) 

– autoceļš A4 (apvedceļš Baltezers – 

Saulkalne) 

– autoceļš A5 (apvedceļš Salaspils – 

Babīte) 

– autoceļš A6 (Rīga – Daugavpils) 

– autoceļš A7 (Rīga – Bauska) 

autoceļš A8 (Rīga – Jelgava) 

– autoceļš A9 (Rīga – Liepāja) 

– autoceļš A10 (Rīga – Ventspils) 

Prasības attiecināmas uz vietējām 

pašvaldībām, kuru teritorijas šķērso 

dz/ceļa līnijas: 

– Indra – Rīga 

– Meitene – Lugaži 

– Rīga – Tukums 

– Rīga – Skulte 

Prasības ir saistošas: 

Krimuldas, Salaspils, 

Ķekavas, Babītes, 

Mārupes, Siguldas , 

Garkalnes, Ropažu, 

Stopiņu, Olaines, 

Baldones, Ādažu, 

Carnikavas un 

Saulkrastu vietējām 

pašvaldībām 


Salaspils, Olaines, 

Mārupes, Garkalnes, , 

Siguldas, Babītes, 

Carnikavas, Stopiņu un 

Saulkrastu vietējām 


4. Drošības 

aizsargjoslas 

Ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko 

novērojumu stacijām (posteņiem) 

Ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas 

produktu (NNP), bīstamo ķīmisko vielu un 

produktu (BV) cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, 

pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem: 

– ap NNP un BV pārsūknēšanas (iepildīšanas) 

stacijām, rezervuāru parkiem, estakādēm, 

piestātnēm un muliņiem, uzsildīšanas 

punktiem, noliktavām, krātuvēm pārstrādes un 

pārkraušanas uzņēmumiem (skaitot no objekta 

būvēm, ēkām, kurās atrodas NNP un/vai BV) 

≤ 200 m no novērojumu 

laukuma ārējās robežas 

100 m 

Prasības attiecināmas uz: 

– AS "Latvenergo" filiāles TES Rīgas 

TEC-2 

– SIA "Energosakari" naftas bāzei (VCR 

75×6, 25×6, 20×3, 10×4) – Salaspils 

novads, Acone 

– SIA "AIVA-S.A." naftas bāzi (VCR 

75×1, 60×3, 30×6), Olainē, Rīgas ielā 

21 

– AS "Olaines Kūdra" NP bāzi 

– Starptaut. lidostas "Rīga" termināli 

Nosaka LVĢMA 


Olaines, Mārupes un 

Salaspils vietējām 


* autoceļi: A-1 (E-67) (Grenctāle – Rīga – Ainaži), A-2 (E-77) (Meitene – Jelgava – Rīga – Sigulda – Veclaineve) un A-10 (E22) (Ventspils – Rīga – Jēkabpils – Rēzekne – Terehova) ir Eiropas ceļu 

maršrutu posmi. 

45


1 2 3 4 5 6 

– ap ogļūdeņražu ieguves vietām, NNP, BV līdz 500 m Tiek noteikts paaugstināta riska objektiem: Metodikas projektu 

cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes 

– SIA "Lukoil Baltija R" Olaines NB izstrādā EM pēc 

(pārkraušanas) uzņēmumiem drošības 

aizsargjoslas maksimālais platums 

– SIA "Vexoil" NB 

saskaņošanas ar 

VUGD un VidM. 

Aizsargjoslas ap aizsargaizsprostiem (augšpus un 

lejpus) ir vienāds ar ūdensteces platumu lejpus 

aizsprosta, ja tas ir < 200 m, tās maksimālais 

platums – 200 m 

Aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem 

Ap meteoroloģiskajām radiolokācijas iekārtām 

Ap jūras piekrastes hidrometriskajiem 

(hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem 

Gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām, kuras zem 

ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus 

Ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes (SOG) 

noliktavām, krātuvēm, uzpildes stacijām 

≤ 200 m 

1.5 reizes lielāks 

par tā maksimālo 

augstumu (1.5 H) 

300 m no antenas 

masta centra 

150 m rādiusā no 

iekārtas centra 

100 m attālumā uz 

katru pusi no 

kabeļu līnijas ass 

100 m attālumā uz 

katru pusi no 

gāzesvada ass 

Rīgas HES aizsargaizsprostiem aizsargjoslu 

platumu nosaka atbilstoši "Metodikai…" 

Maks. aizsargjoslas platums ≤ 600 m 

SIA "Massonyx Ltd" sašķidrinātās gāzes 


Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas 

poligoniem un atkritumu izgāztuvēm 

100 m Vietējās pašvaldības, kuru teritorijā minētie 

objekti atrodas 

Ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku 

100 m - 

izcelsmes blakusproduktu lieljaudas 

sadedzināšanas uzņēmumiem (> 50 kg/h) 

Ap atklātām notekūdeņu apstrādes tilpnēm ar 

100 m - 

slēgtu dūņu apstrādi (uzglabāšanu) 

Atklāta notekūdeņu apstrāde un atklāti dūņu lauki - 

Aizsargjoslas ap gāzes vadiem (PN > 1.6 MPa), 

gāzes regulēšanas un mērīšanas stacijām, 

dabasgāzes kompresoru stacijām un savākšanas 

punktiem, gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes 

stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes (SOG) 

gāzes balonu noliktavām, tirdzniecības punktiem, 

automobiļu uzpildes stacijām (AGUS) veido: 

Aizsargjoslas ap Valsts aizsardzības objektiem 

(MK noteikumu Nr.508-27.06.2006. prasības) 

Salaspils un Ķekavas 

vietējām pašvaldībām 

Mārupes pagasts 

Garkalnes novads 

200m Metodikas projektu 

izstrādā EM pēc 

saskaņošanas ar 

VUGD un VidM 

> 25 m „Ādažu nac. mācību centrs” – 25 m, Siguldā 

(Miera ielā 15) -25m, Olaines novadā : 

„Rīti”-300m, „Andrejbaudas”- 200m 

Ādažu, Siguldas un 

Olaines vietējās 

pašvaldības 

46


1 2 3 4 5 6 

– ap gāzesvadiem, GRS, GMS: 

Inčukalna PGK – Rīga 

Krimuldas, Garkalnes, 

• uz katru pusi no gāzesvada ass vai 

objekta ārsienām, norobežojošām 

konstrukcijām, ar gāzesvada diametru: 

Ropažu, Stopiņu un 

Siguldas pašvaldību 

teritorijas 

– līdz 300 m 

100 m attālumā 

– 300-600 m 


– 600-800 mm 


Maģistrālie dabasgāzes cauruļvadi: 

– Rīga – Viļņa 

– Rīga – Paņevēža 

- Rīga – Daugavpils 

– Korneti – Inčukalna PGK 

Šķērso Olaines, Ķekavas, 

Stopiņu, Salaspils un 

Baldones pašvaldību 

teritorijas, Salaspils, 

Siguldas un Krimuldas 

pašvaldību teritorijas 

– ap dabasgāzes kompresoru stacijām 500 m attālumā Inčukalna PGK 

– ap dabasgāzes savākšanas punktiem un 

gāzes krātuvju urbumiem 

300 m attālumā Inčukalna PGK 

– ap SNG noliktavām, krātuvēm un uzpildes 100 m attālumā SIA "Latvijas propāna gāze" SNG 

stacijām (GGUS) 


Aizsargjoslas gar dz/ceļiem, pa kuriem pārvadā 25÷100 m atkarībā 

NNP un/vai BV apjomos, kas pārsniedz 10 no esošā un plānotā 

cisternas (vagonus) katrā dz/ceļa sastāvā apbūves blīvuma, 

reljefa u.c. 

faktoriem 

Krimuldas pagasta 

teritorija 

Garkalnes novada teritorija 

Olaines, Ropažu un 

Siguldas pašvaldības 

teritorijas, Vangažu un 

Ropažu dz/ceļa stacijas un 

sliežu ceļi 

Piezīme: - aizsargjoslu noteikšanai dabā piemērojamas metodikas, kas noteiktas ar Ministru kabineta noteikumiem: autoceļiem -Nr.162- 

10.04.2001., elektriskajiem tīkliem – Nr.415-20.10.1998., aizsprostiem – Nr.131-20.02.2007., ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem – Nr.833- 

10.10.2006., ūdens ņemšanas vietām – N4.43-20.01.2004., dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamās ķīmiskās vielas un 

produktus – Nr.599-18.07.2006., gar telekomunikāciju tīklu līnijām – Nr.465-19.08.2003., enerģētikas infrastruktūras objektiem – Nr.982-05.12.2006. 

47

Augstāk minētajās aizsargjoslās noteiktie aprobežojumi ir uzskaitīti "Aizsargjoslu likuma" VI 

nodaļā (panti 33.-58. 5 ). Prasības aizsargjoslu noteikšanas metodikām, * aprobežojumu ierakstīšanai 

zemesgrāmatā ir norādītas šī likuma 59. un 60.pantā. Aizsargjoslu uzturēšanas, apzīmēšanas dabā 

un kontroles kārtības ir noteiktas 61.-64.pantos. 

6.tabulā ir norādītas aizsargjoslas Rīgas rajonā esošajiem objektiem platumā virs 100 m, t.sk. 

abpus dz/ceļa u.c. ceļiem, cauruļvadu asīm, objektiem, kuros notikusi avārija u.tml. var radīt 

apdraudējumus videi un cilvēkiem, un kas ir norādāmas Rīgas rajona un vietējo pašvaldību 

teritorijas plānojumu kartogrāfiskajos materiālos. 

4.3. Prasības paaugstinātā riska objektu un to apkārtnes plānošanai un objektu 

norādīšanai teritoriju plānojumos 

Atbilstoši MK 19.07.2005. noteikumu Nr.532 "Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska 

novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem" VII nodaļas prasībām paaugstināta riska 

objekti norādāmi teritoriju plānojumos. 

Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) sniedz informāciju attiecīgajām pašvaldībām par 

objektiem, uz kuriem attiecināmas augstākminēto MK noteikumu prasības, un teritorijām, kuras var 

ietekmēt šajos objektos iespējamās rūpnieciskās avārijas vai to izraisītais domino efekts, kā arī 

iesakot drošus attālumus starp objektu un dzīvojamo ēku apbūves teritorijām, sniedzot informāciju 

par citiem riska samazināšanas pasākumiem, kas ieteikti pēc izvērtēšanas vai paredzēti šo objektu 

drošības pārskatā vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmā. 

4.4. Rūpniecisko avāriju apdraudētās (riska) teritorijas, aizliegumi un ierobežojumi to 

izmantošanā 

– Rīgas rajona teritorijas plānojuma sastāvā 

Atbilstoši MK 19.07.2005. noteikumu Nr.532 "Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska 

novērtēšanu un riska samazināšanas pasākumi" prasībām un Vides pārraudzības valsts biroja 

(VPVB) piestādītajai informācijai (Nr.1-10-/90-10.01.2006.) pie Rīgas rajonā esošajiem 

paaugstināta riska objektiem ir attiecināti 8 uzņēmumi (ražotnes): 

– SIA "A un C" (Zvejniekciemā, Saulkrastu novadā): 

– SIA "Olaines ķīmiskā rūpnīca "Biolars"" (Olaines novadā); 

– AS "Latvijas Gāze" ekspl. iecirknis "Inčukalna pazemes gāzes krātuve" (Krimuldas novadā); 

– SIA "Lukoil Baltija R" Olaines naftas bāze (Olaines pagastā); 

– SIA "Sprādziens" (Saurieši, Stopiņu novadā); 

– SIA "Vexoil" (Siguldas novadā); 

– AS "Olainfarm" (Olaines novadā); 

– SIA "Latvijas propāna gāze" sašķidrinātās gāzes uzpildes stacija (Garkalnes novadā). 

Minēto objektu avāriju riska novērtējums ir veikts 2002.-2007.gados, izvērtēts VPVB 

izveidotajā Riska novērtējuma komisijā, sistemātiski minētajos objektos tiek turpināts riska 

novērtējums, plānoto pasākumu tā samazināšanai izpildes efektivitātes un esošās uzņēmuma 

drošības sistēmas atbilstības normatīvajām prasībām pašizvērtējums. Ar periodiskumu reizi 1÷3 

gados minētajos objektos tiek veiktas Valsts vides dienesta (VVD) rīkotās kompleksās inspekcijas 

ar VPVB, VUU, LRVP, VDI, pašvaldību pārstāvju līdzdalību. 

Minēto objektu iespējamo avāriju bīstamo faktoru potenciāli apdraudētās teritorijas, VPVB 

ieteikumi par nepieciešamo aizliegumu, ierobežojumu un nosacījumu ievērošanu, plānojot šo 

* ar "Aizsargjoslu likumu" ir noteikts, ka Metodiskos norādījumus aizsargjoslu noteikšanai dažādiem objektiem jāizstrādā EM, 

saskaņojot tos ar VUGD, SM, citām atbildīgajām institūcijām un līdz 2006.gada 1.jūlijam tos jāiesniedz MK attiecīgo MK noteikumu 

pieņemšanai. Līdz šim termiņam pielietojamas esošās metodikas, ciktāl tās nav pretrunā ar "Aizsargjoslu likumu" tā pēdējā redakcijā 

(konsolidētajā variantā). 

48

teritoriju izmantošanu apbūvei (apmeklētībai u.c.) ir apkopoti 7.tabulā un kartogrāfiskajos 

materiālos. 

Pēc nepieciešamības katrā konkrētā gadījumā vietējo pašvaldību teritorijas plānotāji, citi 

interesenti ir tiesīgi saņemt papildinformāciju par riska novērtējuma datiem, aizliegumiem u.c. 

izmantojamajās teritorijās. VPVB paredz piestādīt rajona un vietējām pašvaldībām informāciju par 

jauniem paaugstināta avāriju riska objektiem. 

VPVB iesaka visu līmeņu teritoriju plānojumos norādīt: 

– paaugstināta riska objektu apkārtnes teritorijas izmantošanas aizliegumi, ierobežojumi 

un nosacījumi var tikt mainīti sakarā ar paredzamajām jaunajām ES prasībām: 

• saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 16.decembra Direktīvas 

2003/105/EK 7.punkta b) apakšpunktu Eiropas Komisijai līdz 31.12.2006. jāizstrādā 

pamatnostādnes tehnisko datu par riska faktoriem un apdraudējumu scenāriju 

pielietošanu teritoriju (zemes izmantošanas) plānošanā; 

• pārstrādājot (papildinot) rūpniecisko avāriju novēršanas plānojošo dokumentāciju, 

katram paaugstināta riska objektam jāizvērtē sakarība starp objekta tehnoloģisko 

iekārtu (procesu) un iespējamo nevēlamo avārijas seku apjomu. Pēc minēto 

dokumentu atkārtotā izvērtējuma VPVB apbūves un/vai zemes lietošanas 

ierobežojumi attiecīgajam objektam, tā apkārtnes teritorijai var tikt noteikti stingrāki; 

• ja objekts pēc paša iniciatīvas vai vietējās pašvaldības pieprasījuma veic riska 

samazināšanai būtiskus pasākumus, sākotnēji noteiktie aizliegumi (ierobežojumi) var 

tikt samazināti vai atcelti; 

• ieteicams visu veidu teritoriju plānojumos noteikt un/vai precizēt paaugstināta riska 

(arī īpaši svarīgu un bīstamību) objektu aizsargjoslas pēc "Aizsargjoslu likuma" 

prasībām un attiecīgiem "Metodiskiem norādījumiem…" 

• pašvaldību vadītāji un teritorijas plānotāji var pieaicināt VPVB pārstāvjus un 

paaugstināta riska objektu atbildīgās personas (viņu pilnvarotas amatpersonas) 

teritoriju plānojuma sabiedriskajā apspriešanā. 

– vietējo pašvaldību teritoriju (arī detalplānojumu) sastāvā 

Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā pēc [2.2.] noteiktā norāda: * 

– teritorijas pašreizējo un plānoto (atļauto) izmantošanu; 

– teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus; 

– teritorijas apdzīvojuma struktūras attīstību, 

īpaši pievēršot vērību no pašvaldības iedzīvotāju, tautsaimniecības objektu un vides 

drošības viedokļa aktuālajiem: 

• valsts aizsardzības teritorijām un objektiem; 

• civilās aizsardzības objektiem; 

• riska teritorijām un objektiem; 

• hidrotehniskajām būvēm un polderiem, to iespējami apdraudētajām un 

aizsargājamām teritorijām; 

• būvniecībai nelabvēlīgajām teritorijām, t.sk. teritorijām, kurām nepieciešama īpaša 

inženiertehniskā aizsardzība; 

• objektu teritorijām, kuru izvietojumam ir noteiktas īpašas prasības vai kuriem 

nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums (IVN); 

• rūpnieciskajām ražošanas teritorijām, kas rada paaugstinātu vides piesārņojumu, 

troksni, cita veida traucējumus (nelabvēlīgu ietekmi), kas kaitīgi cilvēkam un videi; 

• plūdu (palu) riska apdraudētajām teritorijām, t.sk. Rīgas HES notikušās avārijas 

potenciālās ietekmes teritorijām; 

• pazemes ūdeņu aizsardzības teritorijām; 

* apkopotas tikai prasības, kas ir aktuālas no drošības viedokļa. 

49

• aizsargjoslām (aizsardzības zonām) atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas 

plānojumā noteiktajām prasībām. 

Vietējās pašvaldības ir tiesīgas pieprasīt nosacījumus sava teritorijas plānojuma izstrādei un 

atzinumus (šeit – drošības jautājumos) no: 

– Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes (RVP); 

– VUGD, tā Rīgas rajona brigādes; 

– Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB); 

– AS "Latvijas Gāze"; 

– AS "Latvenergo", ja nepieciešams – arī no citām valsts un pašvaldību institūcijām, 

komercsabiedrībām; 

– Rīgas rajona padomes, tās Plānošanas un attīstības pārvaldes. 

Izstrādājot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu (aktuālos gadījumos – arī 

detālplānojumu) plānotāji (vietējā pašvaldība ir tiesīga pieprasīt no apzinātajiem paaugstināta riska 

un bīstamiem objektiem esošos avāriju riska novērtējumus, šeit – no attiecīgā objekta īpašnieka, 

tiesiskā valdītāja vai Rīgas rajona padomes), paaugstināta riska objektiem – no VPVB. 

Gadījumos, ja esošajam objektam šāds avāriju riska novērtējums nav veikts (vai tas ir veikts 

nekorekti), plānotāji ir tiesīgi nepieciešamos datus pieprasīt no Rīgas rajona padomes, kas atbilstoši 

[1.3.] noteiktajam kopā ar VUGD var dot attiecīgo uzdevumu objekta vadībai. 

Vietējās pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos drošības jomās 

norādāmi: 

– informācija par atļauto un aizliegto teritorijas izmantošanu; 

– prasības attālumiem starp objektiem, būvēm, inženiertehniskajām u.c. komunikācijām; 

– prasības jaunas satiksmes infrastruktūrai, esošās infrastruktūras reorganizācijai, t.sk. pēc 

attiecīgās situācijas sākotnējā izvērtējuma pieprasot avāriju riska novērtējumu, uz tā 

pamata nosakot attiecīgos ierobežojumus u.c. bīstamo kravu transportēšanai un 

uzglabāšanai, bīstamo vielu cauruļvadu transportam un īpaši – bīstamo kravu 

autopārvadājumiem; 

– prasības DUS un AGUS projektēšanai un būvniecībai (to radītā avāriju riska 

novērtējuma nepieciešamība); 

– prasības citiem īpaši svarīgiem, paaugstināta riska un paaugstinātas bīstamības 

objektiem to projektēšanas stadijā; 

– aizsargjoslas (precizējot tās pēc jaunajām prasībām un pieņemtajiem MK noteikumiem- 

"Metodiskiem norādījumiem…"); 

– papildus nosacījumi un ierobežojumi teritoriju izmantošanā, ja rajona teritorijas 

plānojumā tie ir nepietiekoši detalizēti risināti. 

Detālplānojuma sastāvā paaugstināta riska, bīstamo objektu (industriālo darbību) apdraudētās 

teritorijas, papildnosacījumi un ierobežojumi norādāmi, ja vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā 

nav pietiekošas to detalizācijas. 

4.5. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas (teritorijas) 

Atbilstoši prasībām, kas noteiktas ar LR likuma "Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu 

apzināšanas un reģistrācijas kārtība" Rīgas rajonā ir apzinātas un reģistrētas 112 piesārņotas vietas, 

pamatā ar "vēsturisko" naftas produktu, lauksaimniecībā izmantojamo ķīmisko pesticīdu u.tml. 

atlikumiem, smagajiem metāliem. Ādažu pagastā, Garkalnē, Vangažos ir vietas, kurās piesārņojumu 

veido militārā munīcija. No LVĢMA pieprasītā un saņemtā informācija par piesārņotajām vietām 

(Nr.4-6/1565-19.12.2005.) ir iekļauta "Rīgas rajona teritorijas plānojums līdz 2019.gadam" sadaļā 

"Vides aizsardzība". 

50

N 

N 

Paaugstināta riska objekts, 

tā adrese 

Bīstamās vielas, to 

maksimālie daudzumi 

Rīgas rajona teritorijā esošajiem paaugstināta riska objektiem 

nosakāmie aizliegumi, ierobežojumi un nosacījumi * 

Avārijas bīstamie 

faktori, to maks. 

izplatības attālumi 

Nepieciešamie (ieteicamie) aizliegumi, ierobežojumi, nosacījumi 

7.tabula 

Tiesiskais 

pamatojums 

1 2 3 4 5 6 

1. SIA "A un C", 

Melnsila iela 2, 

Sašķidrinātā naftas 

gāze (SNG), 

SBRK ≤ 500 m, 

siltumstarojums 

Ieteicamā aizliegumu un ierobežojumu zona – vismaz 500 m rādiusā, nosakot 

tajā aizliegumus vai stingrus ierobežojumus: 

MK noteikumu 

Nr.532: 

Zvejniekciems, 

HTR 50 

(4 kW/m 2 ) ≤ 430 m – intensīvai (blīvai) dzīvojamo ēku apbūvei – 58.1. a/punkts 

Saulkrastu l/t 

– sociālās aprūpes, veselības aizsardzības un aprūpes, izglītības iestāžu (objektu) – 58.2. a/punkts 

teritoriju plānošanai 

– sporta, tūrisma, rekreācijas un atpūtas mītņu, objektu un teritoriju plānošanai – 58.3. a/punkts 

– kultūras, sabiedrisko objektu, uzņēmumu un/vai teritoriju (ar lielu plānoto 

apmeklētību vai intensīvu cilvēku kustību (piem., koncertzāļu, tirdzniecības 

uzņēmumu, autostaciju, iestāžu) izvietošanai) 

– 58.2., 58.3., 

58.4., 58.7. 

a/punkts 

2. SIA "Olaines ķīmiskā 

rūpnīca "BIOLARS"", 

Rūpnīcu iela 3, Olaines 

novads 

Sālsskābe ~ 20 t, 

hlors (Cl2) ~ 20 t, 

acetonciānhīdrīds – 

50 t, formalīns – 20 t, 

citas bīstamās vielas, 

gatavā produkcija 

(~ 60 nosaukumi 

daudzumos 1÷60 t) ** 

Siltumstarojums 

(4 kW/m 2 ) – 

515 m, eksplozijas 

virsspiediens 1 kPa 

≤ 10000 m, 10 kPa 

≤ 800 m, IDLH 

(Cl 2 ) – 2700 m 

– ražošanas un citas komercdarbības objektu (ar lielu strādājošo skaitu) 

izvietošanai 

– jaunu sprādzien- un ugunsbīstamu objektu, ķīmisko vielu cauruļvadu un 

bīstamo kravu pārkraušanas staciju (šķirotavu) izvietošanai 

Noteikt ierobežojumus un/vai nosacījumus teritoriju izmantošanā attiecībā uz: 

– esošās dzīvojamās apbūves blīvuma būtisku palielināšanu, teritoriju plānojumā 

norādot pieļaujamo apbūves blīvumu 

– 58.4., 58.7. 

a/punkts 

– 58.4., 58.6., 

58.7. a/punkts 

– 58.1. a/punkts 

– kultūras un sabiedrisko objektu plānošanu, teritoriju plānojumā norādot – 58.3. a/punkts 

pieļaujamos izmantošanas veidus un/vai plānoto apmeklētību 

– jaunu bīstamo kravu pārvadājumu maršrutu plānošanu – 58.3. a/punkts 

– jaunu objektu būvniecības vai teritorijas izmantošanas plānošanu, ja tās – 58.7. a/punkts 

īstenošanas rezultātā var palielināties rūpnieciskās avārijas iespējamība vai kļūt 

smagākas šādas avārijas sekas 

Ieteicamā aizliegumu zona – vismaz 3000 m ap uzņēmumu "BIOLARS", 

nosakāmie aizliegumi: 

– bērnu aprūpes un izglītības iestāžu, objektu un teritoriju plānošanai – 58.2. a/punkts 

– sociālās aprūpes, veselības aizsardzības un aprūpes plānošanai – 58.2. a/punkts 

– sporta, tūrisma, rekreācijas un atpūtas atklātu teritoriju plānošanai – 58.3. a/punkts 

Norādāma nepieciešamība informēt sabiedrību (iedzīvotājus un komersantus) par 

hlora toksisko iedarbību, nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem tā noplūdes 

gadījumā (iedzīvotāju un komersantu evakuācija, uzturēšanās hermetizētās būvēs, 

to augšējos stāvos u.tml.)! 

* pēc Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) piestādītās informācijas Rīgas rajona plānojuma izstrādei Nr.1-10/90 (10.01.2006.). 

** 2005.gada dati pēc SIA "Olaines ķīmiskā rūpnīca "Biolars"" piestādītā saraksta (Nr.71-12.03.2006.). 

51


1 2 3 4 5 6 

Vismaz 800 m zonā ap objektu ieteicams noteikt aizliegumus un 

ierobežojumus: 

– sporta, tūrisma, rekreācijas, atpūtas mītņu un objektu plānošanai – 58.3. a/punkts 

– kultūras un sabiedrisko objektu, uzņēmumu un/vai teritoriju (ar lielu 

plānoto apmeklētību vai intensīvu cilvēku kustību) izvietošanai 

– ierobežojumus/nosacījumus esošās apbūves blīvuma palielināšanai, 

stingrus ierobežojumus jaunai/intensīvai dzīvojamo ēku apbūvei, teritoriju 

plānojumā norādot pieļaujamo apbūves blīvumu 

– stingrus ierobežojumus ražošanas u.c. komercdarbības objektu (ar lielu 

strādājošo skaitu) izvietošanai 

500÷800 m zonā ap objektu noteikt ierobežojumus un/vai nosacījumus 

attiecībā uz: 

– kultūras un sabiedrisko objektu plānošanu, teritoriju plānojumā norādot 


– jaunu sprādzien – ugunsbīstamu objektu, bīstamo vielu transportēšanas 

cauruļvadu, bīstamo kravu pārkraušanas staciju (šķirotavu) izvietošanu, to 

pārvadājumu jaunu maršrutu plānošanu, pārvadājumu (pārkraušanas) 

intensitātes būtiskai palielināšanu 

3. AS "Latvijas Gāze" – dabasgāze – gāzes kompresoru cehs Aizliegumi vai stingri ierobežojumi nosakāmi: 

ekspluatācijas 

(metāns) ~ 4.5 – gāzes savākšanas 

iecirknis "Inčukalna mljrd. nm 3 punkts 

pazemes gāzes – metanols – 100 m 3 – gāzes darba (kontroles 

krātuve", p/n Ragana, – smērvielas – 50 t u.c.) urbumi (~ 80 

Krimuldas novads 

urbumi) 

Dabasgāzes noplūdes 

kompresoru cehā vai 

gāzes savākšanas punktā 

radītās noplūdes 

bīstamās zonas (pa 

vējam): 

– sprādzienbīstamās 

koncentrācijas ~ 

800 m, virsspiediens 

10 kPa ~ 100 m 

rādiusā ap eksplozijas 

epicentru, t.i. ≤ 900 m 

– ap gāzes kompresoru cehu un gāzes savākšanas punktu – vismaz 300 m 

zonā, t.sk. aizliegumi: 

– intensīvai/blīvai dzīvojamo ēku apbūvei, bērnu aprūpes un izglītības 

iestāžu objektu un teritoriju plānošanai 

– sociālās aprūpes, veselības aizsardzības un aprūpes iestāžu, objektu un 


– sporta, tūrisma, rekreācijas un atpūtas mītņu, objektu un teritoriju 

plānošanai 

– kultūras un sabiedrisko objektu un/vai teritoriju (ar lielu apmeklētību vai 

intensīvu cilvēku kustību (koncentzāļu, tiesu, tirdzniecības uzņēmumu, 

autostaciju u.tml.) izvietošanai 

– ražošanas u.c. komercdarbības objektu (ar lielu strādājošo skaitu) 

izvietošanai 

– sprādzien – ugunsbīstamu objektu, bīstamo vielu transportēšanas 

cauruļvadu, bīstamo pārkraušanas (šķirošanas) objektu izvietošanai 

– 58.2., 58.3., 

58.4., 58.7. 

a/punkts 


– 58.4., 58.7. 

a/punkts 


– 58.4., 58.6., 

58.7 a/punkts 




– 58.2., 58.3., 

58.4., 58.7 

a/punkts 

– 58.4., 58.7. 

a/punkts 

– 58.4., 58.6., 

58.7 a/punkts 

52


1 2 3 4 5 6 

Nosakāmi ierobežojumi un/vai nosacījumi teritoriju izmantošanā attiecībā uz: 

– esošās dzīvojamās apbūves būtisku palielināšanu, teritoriju plānojumā – 58.1. a/punkts 


Dabasgāzes noplūde 

no urbuma: 

– degošas strūklas 

augstums ≤ 200 m 

– SB koncentrācijas 

(kavētā aizdegšanās) 

līdz 300 m 

– eksplozijas 

virsspiediens 10 kPa 

– līdz 50 m rādiusā 

no eksplozijas 

epicentra 

– kultūras un sabiedrisko objektu plānošanu, teritoriju plānojumā norādot 


– jaunu objektu būvniecības vai teritorijas izmantošanas plānošanu, ja tās 

īstenošanas rezultātā var palielināties rūpnieciskās avārijas iespējamība vai 

kļūt smagākas šādas avārijas sekas 

Rīgas rajona plānojumā norādāms, ka apbūves noteikumos nosakāmi 

ierobežojumi un/vai prasības objekta rekonstrukcijai vai paplašināšanai: 


rezultātā var palielināties rūpnieciskās avārijas iespējamība vai kļūt 

smagākas šādas avārijas sekas 




Vismaz 500 m zonā ap objektu nosakāmi aizliegumi: 

– dzīvojamo ēku apbūvei – 58.1. a/punkts 


cauruļvadu, bīstamo kravu pārkraušanas staciju (šķirotavu) izvietošanai 

– 58.4., 58.6.. 


Rajona plānojumā papildus norādāms: 

– SIA "Olaines ķīmiskās rūpnīca "BIOLARS"", kā paaugstināta riska 

objektam, nosakāmi ierobežojumi un nepieciešamās papildprasības tā 

rekonstrukcijas vai paplašināšanas gadījumā 

– ka objektam jāinformē sabiedrību (iedzīvotājus un sabiedrību par iespējamās 

avārijas sprādziena radītā virsspiediena triecienviļņa iespējamiem ēku 

bojājumiem un stiklojuma plīsumiem lielā attālumā (> 1000 m)) 

– veloceliņu un gājēju kustības ceļu plānojumam jābūt tādam, lai tie atvieglotu 

izkļūšanu no iespējami apdraudētām zonām 

– veicams rūpnīcas "BIOLARS" un AS "Olainfarm" ražotnes rūpniecisko 

avāriju savstarpējās iespējamās ietekmes ("domino efekta") izvērtējums, 

plānojami un īstenojami attiecīgie riska samazināšanas pasākumi šī "domino 

efekta" samazināšanai 

4. SIA "Lukoil Baltija – sašķidrinātā naftas SNG noplūdes Aizliegumi vai stingri ierobežojumi nosakāmi vismaz 600 m rādiusā ap naftas 

R" Olaines naftas 

bāze, Rīgas – Jelgavas 

šosejas 16.km, Olaines 

novads 

gāze (SNG) – 

HTR 100×8 

(apbērti 

rezervuāri) 

– benzīns (VTR 

3000) 

– SNG vagoncisternas 

(50 m 3 ) 

sprādzienbīstamās 

koncentrācijas: 

– no rezervuāra - 

≤ 610 m 

– no dz/c cisternas – 

508 m 

Siltumstarojums SNG: 

– 4 kW/m 2 – 482 m 

– 8 kW/m 2 – 245 m 

bāzi, t.sk.: 

• noteikt aizliegumus vai stingrus ierobežojumus: 

– intensīvai/blīvai dzīvojamo ēku apbūvei – 58.1. a/punkts 


– sociālās aprūpes, veselības aizsardzības un aprūpes iestāžu, objektu un – 58.2. a/punkts 



53


1 2 3 4 5 6 


benzīna degšanas 

gadījumā: 

– 4 kW/m 2 – 129 m 

– kultūras un sabiedrisko objektu, uzņēmumu un teritoriju (ar lielu plānoto 

apmeklētību vai intensīvu cilvēku kustību) izvietošanai 

– ražošanas, citas komercdarbības objektu (ar lielu strādājošo skaitu) 

izvietošanai 

– 58.2., 58.3., 

58.4., 58.7. 

a/punkts 

– 8 kW/m 2 – 90 m • noteikt ierobežojumus un/vai nosacījumus teritoriju izmantošanā 

attiecībā uz: 

– esošās dzīvojamās apbūves blīvuma palielināšanu, teritoriju plānojumā – 58.1. a/punkts 


– kultūras un sabiedrisko objektu plānošanu, teritoriju plānojumā norādot – 58.3. a/punkts 



cauruļvadu, bīstamo kravu pārkraušanas staciju (šķirotavu) plānošanu, 

bīstamo kravu pārvadājumu vai pārkraušanas intensitātes būtisku 

palielināšanu 




Rajona plānojumā norādāms, ka apbūves noteikumos jānosaka prasības 

naftas bāzes paplašināšanai vai jaudas palielināšanai 

5. "Latvijas propāna sašķidrinātā naftas Sprādzienbīstamo Aizliegumi vai stingri ierobežojumi nosakāmi zonā vismaz 600 m rādiusā ap 

gāze" SIA auto gāzes 


(AGUS) 

Zaļā iela 17, Garkalnes 

novads 

gāze 54 m 3 

spiedieniekārtās 

(HTR 60) un dz/c 

cisternas 

koncentrāciju 

izplatība: 

– no spiedieniekārtas – 

līdz 533 m 

– no dz/c cisternas – 

līdz 564 m 

Ugunsgrēka 

siltumstarojums: 

– 8 kW/m 2 – 235 m 

– 4 kW/m 2 – 463 m 

– 58.4., 58.6., 



objektu, t.sk.: 

– daudzstāvu dzīvojamo ēku apbūvei – 58.1. a/punkts 

– mācību, veselības aprūpes, sabiedrisko u.c. iestāžu, uzņēmumu ar lielu – 58.2., 58.4., 

plānoto apmeklētību, intensīvu cilvēku kustību, lielu nodarbināto skaitu 58.7. a/punkts 

izvietošanai 

– tūrisma pakalpojumu un mītņu apbūvei – 58.3. a/punkts 

– bīstamo vielu transportēšanas cauruļvadu, bīstamo kravu pārkraušanas – 58.4., 58.6., 

staciju (šķirotavu), sprādzien – ugunsbīstamu objektu izvietošanai 


Ierobežojumi teritoriju izmantošanā nosakāmi attiecībā uz: 

– esošās dzīvojamās apbūves būtisku palielināšanu, teritoriju plānojumā – 58.1. a/punkts 


– kultūrvides un atpūtas teritoriju plānošanu, teritoriju plānojumā norādot 

pieļaujamos teritoriju izmantošanas veidus un/vai plānoto apmeklētību 

– bīstamo kravu pārvadājumu vai to intensitātes palielināšanu, jaunu bīstamo 

kravu pārvadājumu maršrutu plānošanu 





– 58.3., 58.4. 

a/punkts 


54


1 2 3 4 5 6 

Rīgas rajona plānojumā norādāms, ka apbūves noteikumos sašķidrinātās 

gāzes uzpildes stacijas paplašināšanai un/vai jaudas palielināšanai 

nosakāmas īpašas prasības 

6. AS "Olainfarm", – amonjaks (NH 3 ) – amonjaka bīstamo Aizliegumi ap AS "Olainfarm", kas nosakāmi vismaz 2000 m zonā: 

Rūpnīcu iela 5, Olaines ~ 2.0 t 


novads 

– slāpekļskābe 

– sociālās aprūpes, veselības aizsardzības un aprūpes iestāžu, objektu un – 58.2. a/punkts 

– sālskābe 


– sporta, tūrisma, rekreācijas un atpūtas atklātu teritoriju plānošanai – 58.3. a/punkts 

Vismaz 850 m zonā ap a/s "Olainfarm" nosakāmie aizliegumi: 

– sporta, tūrisma, rekreācijas un atpūtas mītņu un objektu plānošanai – 58.3. a/punkts 

koncentrāciju 

(IDLH) iespējamā 

izplatība pa vējam – 

1900 m 

– slāpekļskābes tvaiku 

iespējamā izplatība ` 

482 m 

– sālsskābes tvaiku 

iespējamā izplatība 

– kultūras un sabiedrisko objektu, uzņēmumu un/vai teritoriju (ar lielu plānoto 

apmeklētību, intensīvu cilvēku kustību, lielu nodarbināto skaitu) izvietošanai 

~ 500 m Vismaz 850 m zonā ap AS "Olainfarm" nosakāmi ierobežojumi un/vai 

nosacījumi: 

– esošās apbūves būtiskai palielināšanai un stingri ierobežojumi – jaunai 

intensīvai dzīvojamo ēku apbūvei, teritoriju plānojumā norādot pieļaujamo 

apbūves blīvumu 

– ražošanas u.c. komercdarbības objektu (ar lielu nodarbināto skaitu) 

izvietošanai 

– kultūras un sabiedrisko objektu plānošanai, teritoriju plānojumā norādot 



cauruļvadu, bīstamo kravu pārkraušanas staciju (šķirotavu) izvietošanai, 

jaunu bīstamo kravu pārvadājumu maršrutu plānošanai vai to pārvadājumu 

(pārkraušanas) būtiskai palielināšanai 

– jaunu objektu būvniecības vai teritorijas izmantošanas plānošanai, ja tās 



Rīgas rajona plānojumā norādāmas prasības AS "Olainfarm": 

– informēt Olaines pilsētas iedzīvotājus un komersantus vismaz 2000 m 

rādiusā ap objektu par amonjaka toksisko iedarbību, kā arī nepieciešamajiem 

aizsardzības pasākumiem (evakuācija, uzturēšanās hermetizētās dzīvojamās/ 

darba telpās u.c.) 

– veloceliņu un gājēju kustības ceļu plānojumam jābūt tādam, lai atvieglotu 

izkļūšanu no iespējamās apdraudējumu zonas 

– apbūves noteikumos nosakāmi ierobežojumi un/vai prasības objekta 

paplašināšanai un/vai rekonstrukcijai 

– 58.2., 58.3., 

58.4., 58.7. 

a/punkts 


– 58.4., 58.7. 

a/punkts 


– 58.4., 58.6., 



55


1 2 3 4 5 6 

– kopā ar SIA "Olaines ķīmiskā rūpnīca "BIOLARS"" atbildīgo personu 

izvērtējamas iespējamā "domino efekta" radīto avāriju iespējamība un to 

sekas 

7. SIA "Sprādziens", sprādzienbīstamas Eksplozijas 

Nosakāmi aizliegumi vai stingri ierobežojumi SIA "Sprādziens" noliktavas R 

Daugavas iela 8, vielas un 

virsspiediens 10 kPa: 

Saurieši, Stopiņu aprīkojums R virzienā – 1067 m 

novads 

Z, A, D virzienos – 

virzienā – vismaz 1100 m, pārējos virzienos – vismaz 500 m zonās ap objektu: 

– jaunai dzīvojamo ēku apbūvei – 58.1. a/punkts 


424 m – sociālās aprūpes, veselības aizsardzības un aprūpes iestāžu, objektu un – 58.2. a/punkts 



– kultūras un sabiedrisko objektu, uzņēmumu un/vai teritoriju (ar lielu plānoto 

apmeklētību vai intensīvu cilvēku kustību) izvietošanai 

– 58.2., 58.3., 

58.4., 58.7. 

a/punkts 

– ražošanas un citas komercdarbības objektu (ar lielu nodarbināto skaitu) – 58.4., 58.7. 

izvietošanai 

a/punkts 

– jaunu sprādzien – ugunsbīstamu objektu, bīstamo vielu transportēšanas – 58.4., 58.6., 

cauruļvadu, bīstamo kravu pārkraušanas staciju (šķirotavu) izvietošanai 58.7. a/punkts 

Nosakāmi ierobežojumi un/vai nosacījumi teritoriju izmantošanā: 

– esošās dzīvojamās apbūves blīvuma būtiskai palielināšanai, norādot teritoriju – 58.1. a/punkts 

plānojumā pieļaujamo apbūves blīvumu 

– kultūras un sabiedrisko objektu plānošanai, teritoriju plānojumā norādot – 58.3. a/punkts 


– jaunu bīstamo kravu pārvadājumu maršrutu plānošanai – 58.3. a/punkts 

– jaunu objektu būvniecības vai teritoriju izmantošanas plānošanai, ja tās – 58.7. a/punkts 



Rīgas rajona plānojumā norādāms, ka apbūves noteikumos nosakāmi 

aizliegumi (vai ierobežojumi), nosacījumi un prasības SIA "Sprādziens" 

rekonstrukcijai un/vai paplašināšanai 

8. SIA "Vexoil" naftas benzīns, dīzeļdegviela 

Sprādzienbīstamu Nosakāmi aizliegumi 100 m zonā ap objektu: 

bāze, "Meža miers", 

pazemes 

– dzīvojamai apbūvei – 58.1. a/punkts 

Siguldas novads rezervuāros VTR 

1000×10, dz/ceļa 

un autocisternās 

(~ 50 m 3 ) 

– publiskās infrastruktūras plānošanai, t.sk. sporta, tūrisma, rekreācijas, atpūtas 

un kultūras objektu un/vai teritoriju izvietošanai, izglītības, veselības 

aizsardzības (aprūpes), bērnu un sociālās aprūpes iestāžu, objektu un 


– 58.2., 58.3., 

58.4., 58.7. 

a/punkts 

benzīna tvaiku 

izplatība: 

– noplūde no 

rezervuāra ~ 80 m 

– noplūde no cisternas 

~ 70 m (pa vējam) 


5 kWm 2 – 45 m 

(cisternas), ~ 80 m - 

– sprādzien – ugunsbīstamu objektu, bīstamo vielu transportēšanas cauruļvadu, 

bīstamo kravu pārkraušanas staciju (šķirotavu) izvietošanai 

– ražošanas u.c. komercsabiedrības objektu (ar lielu nodarbināto skaitu) 

izvietošanai 

– 58.4., 58.6., 


– 58.4., 58.7. 

a/punkts 

56


1 2 3 4 5 6 

9. VA "BAPA" 

radioaktīvo atkritumu 

glabātava "Radons", 

Baldones novads ~ 4 

km attālumā no 

Baldones pilsētas 

10. VA "BAPA" Salaspils 

kodolreaktors, Miera 

ielā 31, Salaspilī, 

Salaspils novads 

zemas un vidējas 

aktivitātes 

radioaktīvie 

atkritumi ar kopējo 

aktivitāti ~ 400 

TBq pazemes 

dz/betona tvertnēs 

(7 esošās un 2 

jaunbūvējamās ar 

kopējo tilpumu 

~ 2500 m 3 ) 

Kodolreaktora 

teritorijas un tās 

apkārtnes grunts 

piesārņojums ar 

tehniskiem 

radionuklīdiem 

(pazemes rezervuārs) Nosakāmi stingri ierobežojumi, nepieļaujot: 

– citu jaunu objektu būvniecības un teritorijas izmantošanas plānošanu 

– autostāvvietu, transporta un gājēju kustības ceļu izvietošanu, 

ja to īstenošanas rezultātā var palielināties rūpnieciskās avārijas iespējamība vai 

kļūt smagākas šādas avārijas sekas, kā izņēmums – ja tie ir būtiski SIA "Vexoil" 

naftas bāzes darbībai 

Iespējamais vides 

piesārņojums 

Teritorijas 50÷60 

gadus saglabājamas 

valsts uzraudzībā 

Nosakāmi ierobežojumi un/vai nosacījumi attiecībā uz: 

– apkārtnes teritorijas (meža) izmantošanu, kā arī sprādzienbīstamu un 

ugunsbīstamu darbu (darbību) veikšanu šajā teritorijā, nodrošinot 100 m 

zonu ap objektu ar īpašām brīdinājuma zīmēm 

– bīstamo kravu pārvadājumu vai pārkraušanas intensitātes būtisku 

palielināšanu, kā arī jaunu bīstamo kravu pārvadājumu maršrutu plānošanu 

Rīgas rajona plānojumā norādāms: 

– nosakāmi ierobežojumi un/vai prasības SIA "Vexoil" naftas bāzes 

rekonstrukcijai un/vai paplašināšanai 

– objekta atbildīgai personai nepieciešams informēt sabiedrību 

(iedzīvotājus un komersantus) par rūpnieciskās avārijas gadījumā 

iespējamu paaugstinātu pazemes ūdens piesārņojumu ar naftas 

produktiem 

Obligātie nosacījumi: 

– VA "BAPA" sadarbībā ar Baldones pilsētas ar l/t domi vietējā teritorijas 

plānojumā nosaka r/a glabātavas "Radons" teritoriju kā glabātavas teritoriju 

un vismaz 100 m ap to saglabā dabas pamatni; 

– sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām risina gaisa kuģu lidojumu virs 

glabātavas pārtraukšanu (ierobežošanu); 

– no potenciālo avāriju viedokļa VA "BAPA", sadarbībā ar vietējo pašvaldību 

izvērtē nepieciešamību jaunas blīvas apbūves veidošanai objekta tiešā 

apkārtnē 

Obligātie nosacījumi: 

– noteiktajā kārtībā izdarāmi grozījumi Rīgas rajona teritorijas plānojumā un 

Salaspils novada attīstības plānā (ģenerālajā plānā), nosakot Salaspils KR 

teritoriju (3.4 ha) kā teritoriju, kurai nosakāmas īpašas prasības; 

– nodrošināma vides monitoringa projekta izpilde, par tā rezultātiem regulāri 

informējot Salaspils novada domi un Rīgas rajona padomi 

– 58.4., 58.7. 

a/punkts 


– 58.3., 58.4. 

a/punkts 

[1.7., 2.6., 5.8.] 

[1.7., 5.9.] 

57

Rīgas rajona CA sistēmas pilnveidošanas programma līdz 2019.gadam 

Pielikums Nr.1. 

Šifrs 

Pasākumu kompleksu (mērķu), atsevišķu 

pasākumu (darbu, uzdevumu u.c.) 

nosaukums 

Izpildes 

termiņš 

Pasākuma galv. 

pasūtītāji, 

koordinatori 

Iespējamie pasākumu 

izpildītāji 

Izmaksu 

apmērs 

(tūkst. Ls) 

Iespējamie 

finansēšanas 

avoti 

Sagaidāmais 

(plānotais) rezultāts 

(efekts, efektivitāte) 

1 2 3 4 5 6 7 8 

Ārpusobjekta CA plānu izstrāde 

paaugstināta riska objektiem: 

VUGD un 

VPVB 

VUGD Rīgas raj. 

brigāde, piesaistot 

VUGD Rīgas rajona 

brigāde 

- Komercsabiedrību 

budžeti 

– SIA "Olaines ķīmiskā rūpnīca 

"Biolars"" 

noteiktajos 

termiņos 

SVA, KMC, VSI, 

vietējās 

– AS "Olainfarm" 

pašvaldības 

– Inčukalna PGK 

– citiem pēc VPVB Riska komisijas un 

VUGD atzinumiem 

Plūdu/palu apdraudēto teritoriju karšu un 

attiecīgo Rīcības plānu izstrāde 

Vietējo pašvaldību CA plānu izstrāde, to 

ikgadējā aktualizācija 

Rīgas rajona CA plāna pārstrādāšana 

atbilstoši MK noteikumu Nr.423- 

26.06.2007. prasībām, tā saskaņošana un 

apstiprināšana 

Bīstamo kravu pieņemšanas (izvešanas) 

dz/c staciju (Olaine, Ropaži, Saurieši, 

Vangaži) kopējo ar VUGD un vietējām 

pašvaldībām Rīcības plānu avāriju 

gadījumiem izstrāde un apgūšana 

Jaunu ugunsdzēsības depo būvniecība, to 

komplektēšana ar personālu, automobiļiem, 

tehniku 

Pēc Rīgas raj. 

CA sistēmas 

ikgadējiem 

darba plāniem 

Pēc ikgadējiem 

Rīgas rajona CA 

darba plāniem 

Līdz 01.07. 

2008. 

2008.gads 

2009.-2011. 

gads 

Vietējās 

pašvaldības, 

VUGD Rīgas raj., 

brigāde, Rīgas raj. 

padome 

Vietējo pašvaldību 

CA vadītāji, CA 

speciālisti, ĀSOK 

(CAK) 



padome 

VAS "Latvijas 

Dzelzceļš" Kravu 

pārvadājumu 

pārvalde 

LR IeM 

Specializētās 

līgumorganizācijas, 

pašvaldību CA 

speciālisti 

Pašvaldību CA 

speciālisti 


brigāde, konsultants – 

eksperts 

Kravu pārvadājumu 

pārvaldes Rīgas ekspl. 

iecirknis, VUGD Rīgas 

raj. brigāde, vietējās 

pašvaldības 

Līgumorganizācijas, 

VUGD, vietējās 

pašvaldības 

līgumcena 

Pašvaldību 

budžeti 

Avārijgatavības 

paaugstināšana, 

apdraudēto iedzīvotāju 

aizsardzības un 

drošības risinājumi 

Gatavības 

paaugstināšana 

apdraudētajās 

teritorijās 

- - Pašvaldību un Rīgas 

rajona CA sistēmu 

gatavības 

paaugstināšanās 

līgumcena 

Rīgas rajona 

padomes budžets 

CA sistēmas 

sakārtošana un 

uzturēšana atbilstoši 

normatīvajām 

prasībām 

- - Apdraudēto 

iedzīvotāju, īpašuma, 

vides aizsardzības 

risinājumu 

- Valsts un 

pašvaldību 

budžeti 

Normatīvo prasību 

izpilde, [2.29.] 

58

1 2 3 4 5 6 7 8 

Saulkrastu ugunsdzēsības daļas renovācija, 

papildināšana ar štata vienībām, tehniku 

2008. LR IeM Līgumorganizācijas, 

VUGD, viet. pašvaldīb. 

- Valsts 

budžets 


izpilde 

Mežu ugunsapsardzības un ugunsaizsardzības 

funkciju, resursu, štata vienību un finansējuma 

pārņemšana no Valsts mežu dienesta (VMD) 

Līdz 31.12.2008. LR IeM, VUGD, 

VMD 

VUGD, VMD, 

pašvaldības 

- Valsts Meža 

dienests 

Meža ugunsdrošības 


Pašvaldību institūciju iesaistīšanas kārtību u.c. 

mežu ugunsgrēka dzēšanā sakārtošana 

Vietējo pašvaldību CAK vadītāju un CA 

speciālistu informatīvi – metodiskie semināri 

Rīgas rajona CAK organizatoriskās u.c. 

apspriedes 

Rīgas rajona CA sistēmas (ar visu līmeņu 

riska u.c. objektu vadītāju līdzdalību) vadības 

mācības 

Mobilizācijas struktūrvienību vai atbrīvoto 

darbinieku štata vienību izveidošana, 

mobilizācijas plānošanas, apmācības u.c. 

darba uzsākšana, t.sk.: 

– pašvaldības mobilizējamo CA 

formējumu izveidošana 

– komercsabiedrību mobilizējamo CA 

formējumu izveidošana 

Pašvaldību līdzdalība valsts materiālo rezervju 

resursu izveidošanā, uzglabāšanā u.c. 

LR IeM, VMD 

un LPS 

saskaņotos 

termiņos 

2x gadā 

2x gadā 

Reizi 3 gados 

Termiņos pēc LR 

IeM noteiktā 

Pēc VUGD un 

VA „Materiālās 

rezerves” 

plāniem 

Rīgas raj. brigāde, 

Rīgas virsmežniecība, 

vietējās 

pašvaldības 



padome 



padome, visu 

līmeņu CA vadītāji 

VUGD, tā Rīgas 

raj. brigāde, Rīgas 

raj. CAK 

Visu līmeņu 

pašvaldību vadītāji 

Komercsabiedrību, 

iestāžu vadītāji 

LR IeM, 

ministrijas, 

nozares, LPS 

Pašvaldību institūcijas, 

VMD teritoriālās 

struktūras 

VUGD, Rīgas raj. 

padome, konsultanti – 

eksperti 

ĀSOK amatpersonas, 

speciālisti, VUGD 

darbinieki 

Vietējo pašvaldību, 

riska u.c. objektu 

atbildīgās personas 

Mobilizācijas u.c. 

darbinieki 

Pašvaldību vadītāji, CA 

speciālisti, mobilizācijas 

darbinieki, 

rezervju atbildīgie 

turētāji (glabātāji) 

- Rīgas rajona 

budžets 

Meža 

ugunsaizsardzības 


līgumcena - CA sistēmas 

pilnveidošana 

- Pašvaldību, 

objektu 

budžeti 

- Valsts, 

pašvaldību, 

komercsabiedrību 

budžeti 

- Valsts 

budžets 

CA sistēmas 

pilnveidošana 

CA sistēmas pilnveidošana, 

normatīvo prasību 

izpilde 

Nacionālās drošības 


- Nacionālās drošības 


59

1 2 3 4 5 6 7 8 

Rajona CAK, vietējo pašvaldību, objektu CA 

speciālistu apmācība profesionālās 

pilnveides izglītības iestādēs pēc akreditētām 

mācību programmām 

Pēc LR IeM 

plāniem 

LR IeM, VUGD CA 

pārvalde 

UCAK, citas 

izglītības iestādes 

līgumcena Vietējo pašvaldību, 

uzņēmumu līdzekļi 

CA speciālistu un 

amatpersonu 

kvalifikācijas 


Apziņošanas (brīdināšanas) sistēmu 

izveidošana (sakārtošana): 

– avāriju riska zonās 

– Rīgas HES iespējamā appludinājuma 

zonās 

– vietējās pašvaldībās 

Bīstamo kravu autopārvadājumu veidu, 

daudzumu, periodiskuma u.c. apzināšana, 

attiecīgo precizējumu CA plānos iestrāde, 

pārvadājumu atbilstības drošības prasībām 

uzraudzība vietējās pašvaldības teritorijā 

Siguldas zonālā arhīva CA plāna (Rīcības 

plāna) izstrāde, tā apgūšana 

Turaidas muzejrezervāta CA plāna izstrāde, 

tā apgūšana 

Teritorijas izmantošanas plānošanas 

risinājumi, t.sk.: 

– paaugstināta riska objektu avāriju 

iespējamās ietekmes zonu noteikto 

aizliegumu, ierobežojumu un 

nosacījumu ievērošana vietējo 

pašvaldību teritoriju plānojumos un 

detālplānojumos 

– jaunu bīstamo objektu (industriālo 

darbību) būvprojektu avāriju riska 

novērtējuma pieprasīšana arhitektūras 

– projektēšanas uzdevumos, tehniskos 

noteikumos, ietekmes uz vidi 

novērtējuma sastāvā 

– esošo riska un bīstamo objektu 

renovācijas un renovācijas projektos 

2008.-2010. 

2011.-2019. 

2008. 

Objekta atbildīgās 

personas 

Apdraudēto pašv. 

vadība 

Rīgas raj. padome 

2008.- 2019. Rīgas raj. padome, 

vietējās pašvaldības 

2008. Valsts arhīvu 

ģenerāldirekcija 

2008. Valsts arhīvu 

ģenerāldirekcija 

Rīgas raj. padome, 

vietējo pašvaldību 

Pastāvīgi būvvaldes, teritoriju 

plānotāji, arhitekti 

Pastāvīgi 

Pastāvīgi 



būvvaldes, teritoriju 




būvvaldes, teritoriju 


Līgumorganizācijas 

Līgumorganizācijas 

Līgumorganizācijas, 

pašvaldību vadība 

Pašvaldību CA 

speciālisti 

līgumcena 

līgumcena 

līgumcena 

Komercsabiedrību 

budžeti 

AS „Latvenergo” 

budžets 

Valsts un 

pašvaldību budžeti 

Nacionālās drošības 


normatīvo prasību 

izpilde 

- - Bīstamo kravu 

autopārvadājumu 

drošības 


Līgumoranizācija līgumcena Valsts budžets Arhīva fondu drošību 

Līgumoranizācija līgumcena Valsts (pašvaldību) 

budžets 

Specializētās līgumcena Riska objektu 

līgumorganizācijas 






Arhīva fondu drošību 


izpilde 

līgumcena Objektu īpašnieki Normatīvo prasību 

izpilde 

līgumcena 

Riska un bīstamo 

objektu atbildīgās 

personas 


izpilde 

60

1 2 3 4 5 6 7 8 

– paaugstināta riska un bīstamo objektu 

savārīju iespējamo apdraudējumu 

teritoriju precizēšana ar jaunām 

vispāratzītām metodēm un atbilstošu 

programmnodrošinājumu vietējo 

pašvaldību teritoriju plānojumu sastāvā 

(pēc individuālā riska teritoriju 

zonējuma) 

~ sākot ar 

2008.gadu 


vietējās pašvaldības, 

VPVB, VUGD 

Riska un bīstamo 

objektu (darbību) 

atbildīgās personas, 

specializētās 


līgumcena Objektu budžeti Normatīvo prasību 

izpilde, teritoriju 

lietderīgās izmantošanas 

paaugstināšanās sakarā ar 

aizliegumu u.c. zonu 

samazināšanos 

– rajona teritorijā esošo maģistrālo gāzes 

cauruļvadu riska novērtējums, tā 

samazināšanas plānošana 

Aizsargjoslu ap bīstamiem un 

aizsargājamiem objektiem: 

– precizēšana pēc jaunām Metodikām 

(MK noteikumu statusā) 

– precizēto aizsargjoslu iezīmēšana 

teritoriju plānojumos 

– noteikto (precizēto) aizsargjoslu 

apzīmēšana dabā, noteikto 

aprobežojumu ievērošanas uzraudzība 

Rīgas HES sūkņu stacijas „Spolītes” 

renovācija 

Rīgas HES ūdenskrātuves stāvkrastu 

stiprinājumi, atsevišķu vietu pie dzīvojamām 

mājām drošības paaugstināšana 

Līdz ar 

attiecīgo 

metodiku 

sagatavošanu 

Sākot no 

2008.gada 

Sākot no 

2008.gada 

Pēc 

aktualitātēm 


VUGD, vietējās 

pašvaldības, VPVB 


teritorijas plānotāji, 


objektu atbildīgās 

personas, attiecīgie 

resori (Zemes 

dienests u.c.) 

Zemes dienests, 


attiecīgo objektu 

īpašnieki (tiesiskie 

valdītāji) 

2008. AS „Latvenergo”, 

Salaspils novada 

dome 

2008.-2009. AS „Latvenergo”, 


pašvaldība 

AS „Latvijas Gāze”, 

specializētās 


līgumcena 

AS „Latvijas 

Gāze” 

Objektu īpašnieki - Valsts, pašvaldību 

un objektu budžeti 


izpilde, pašlaik aizņemto 

teritoriju (aizsargjoslas, 

aizliegumi u.tml.) 

atbrīvošana to racionālai 

izmantošanai 

Normatīvo prasību izpilde 

Teritoriju plānotāji - - Normatīvo prasību izpilde 

Aizsargājamo 

objektu īpašnieki, 

vietējās pašvaldības 


pašvaldība, Rīgas 

HES vadība, 

specializēta 

līgumorganizācija 



- Objektu budžeti Normatīvo prasību izpilde 

līgumcena AS „Latvenergo” Rīgas HES un ūdenskrātuves 

aizsargdambju 

drošības paaugstināšana 

līgumcena AS „Latvenergo” Rīgas HES un ūdenskrātuves 

krastu 

aizsargdambju drošības 


normatīvo prasību izpilde 

61

1 2 3 4 5 6 7 8 

Polderu sistēmu sakārtošana Babītes, 

Carnikavas un Ādažu novados, t.sk.: 

2008.-2010. Rīgas raj. padome, 

Lauku atbalsta 


līgurmoganizācijas 

līgumcena Rīgas rajona un 


– dambju tehniskā stāvokļa apsekošana, 

izvērtējums, uzbērumu atjaunošana 

dienests, vietējās 

pašvaldības 

budžeti, ES 

strukūtfondu 

– sūkņu staciju renovācija (vai remonts) 

līdzekļu 

– meliorācijas sistēmu atjaunošana pie 

Babītes ezera 

piesaistīšana 

– Varkaļu kanāla slūžu sakārtošana 

Paaugstināta riska objektu: AS „Olainfarm” 

un SIA „Olaines ķīmiskās rūpnīca „Biolars”” 

rūpnieciskās avārijas „domino efektu” 

izvērtējums 

Izglītības, veselības un sociālās aprūpes 

iestāžu CA plānu izstrādes organizēšana un 

vadība 

Bīstamo objektu (pēc 5.tabulā norādītā), t.sk. 

DUS un AUGS, CA plānu izstrādes 

organizēšana un vadība 

Trauksmes sirēnu uzstādīšana Rīgas rajona 

apdzīvotajās vietās: 

– Baloži 

– Salaspils 

– Vangaži 

– Baldone 

– Olaine 

– Sigulda 

– Saulkrasti 

2008. Abu objektu 


2008.-2009. VUGD Rīgas rajona 

brigāde 

2006.-2007. VUGD Rīgas rajona 

brigāde 

2008. 

Uzstādīta 

2007. 

VUGD CA pārvalde 

Konsultantu firma līgumcena Komercsabiedrību 

budžeti 

Minēto objektu CA 

vadītāji un CA 

darbinieki 

(speciālisti) 

Minēto objektu 

īpašnieki (tiesiskie 

valdītāji) 

Objektu, uz kuriem 

tiek uzstādītas 

sirēnas, īpašnieki 

(valdītāji), VUGD 

Rīgas rajona 

brigāde 


izpilde, applūstošo 

teritoriju izmantošanas 

iespēju paplašināšana 


- - Normatīvo prasību izpilde 

- - Normatīvo prasību izpilde 

valsts 

iepirkums 

Valsts budžets 


62

AS "Latvenergo" filiāles Daugavas Hidroelektrostacijas Rīgas HES 

avāriju riska novērtējuma rezultātu kopsavilkums 

Pielikums Nr.2.4. 

1. Appludinājuma pētījumu apraksts 

Trijām uz Daugavas uzbūvētajām hidroelektrostacijām tika veikta plūdu modelēšana 

hidrotehnisko būvju sagraušanas gadījumam "sunny day" scenārijam spēcīgu plūdu gadījumā. 

Pļaviņu HES sagraušana lielu plūdu gadījumā izraisītu arī lejpus esošo aizsprostu pārrāvumu un 

plašu teritoriju appludināšanu. "Sunny day" scenārija gadījumā Pļaviņu HES būvju sagraušana 

neizraisītu Rīgas HES būvju sagraušanu. Papildus avārijas pārgāznes izbūve Pļaviņu HES būtiski 

samazinātu aizsprosta pārrāvuma risku lielu plūdu gadījumā, jo Pļaviņu HES ir vislielākā pārgāznes 

kapacitātes nepietiekamība. 

Rīgas HES aizsprosta pārrāvums "sunny day" scenārija gadījumā izraisītu 11000 m 3 /s lielus 

plūdus, kas ir mazāki par IMP plūdiem (12800 m 3 /s). 

Plūdu viļņa matemātiskā modelēšana tika veikta, izmantojot MIKE 11, v.4.10 

programmnodrošinājumu. Šis datormodelis ir speciāli paredzēts aizsprosta pārrāvuma un plūdu 

matemātiskai modelēšanai upēs pie dažādiem nosacījumiem. Modelis tika izstrādāts Dānijas 

hidraulikas institūta (DHI), un tas paredzēts viendimensijas modelēšanas uzdevumu risināšanai 

upēs. Modelēšanas apgabals tika digitalizēts no topogrāfiskajām kartēm. Uz Latvenergo filiāles 

Rīgas HES datori ir uzinstalēta sistēmas programmnodrošinājuma pakete. Lai noteiktu applūstošās 

teritorijas pie modelētajiem ūdens līmeņiem, appludinājuma modelēšana tika veikta ar MIKE 11 

GIS v.2.1b (AV3.1) programmatūru. 

Ar aizsprosta pārrāvuma modeli MIKE 11 tika modelēta pārrāvuma veidošanās. Tika veikta 

jutīguma analīze dažādiem pārrāvumu scenārijiem. Aizsprosta pārrāvuma algoritmi tika salīdzināti 

ar zināmajiem aizsprostu sagrūšanas gadījumiem, un tie ar pietiekamu precizitāti atainoja reālo 

situāciju. 

Tika izmantoti starptautiskajai praksei atbilstoši pieņēmumi: 

• visos aizsprostos ir izmantojami n-1 aizvari (viens aizvarēs vienmēr nedarbojas); 

• turbīnas nedarbojas; 

• lejtecēs esošie aizsprosti tiek pārrauti, ūdens līmenim sasniedzot aizsprosta virsmas 

atzīmi; 

• pārrāvums notiek pamatgultnes aizsprosta daļā. 

Pēc Pļaviņu HES aizsprosta pārraušanas ūdens līmenis Jaunjelgavā sāks celties pēc 40-50 

minūtēm. Ogrē lejpus Ķeguma HES ūdens līmenis sāks celties mazāk nekā 3 stundas pēc 

pārrāvuma, bet Rīgā 5-6 stundas pēc Pļaviņu HES pārrāvuma. 

Maksimāli ūdens līmeņa celšanās ātrums Rīgas pilsētā ir aptuveni 1.5 cm/min. 

Pļaviņu HES pārrāvuma izraisītā plūdu viļņa pārvietošanās ātrums un maksimālais ūdens 

līmeņa pacelšanās ātrums pie IMP plūdiem (12600 m 3 /s). 

Plūdu viļņa 

nonākšanas laiks 

Maksimālais ūdens līmeņa 

pacelšanās ātrums 

Jaunjelgava 50 min 15 cm/min 

Ogre 160 min 2.3 cm/min 

Rīga 300 min 1.5 cm/min 

3.attēlā ir grafiski atainoti maksimālie vidējie caurteces ātrumi šķērsgriezumos plūsmas 

virzienā. Pēc tā var redzēt, ka vidējie ātrumi, kas sasniedz lielumu 4-5 m/s, ir iespējami atsevišķos 

upes šķērsprofilos un, ka Rīgai vidējie noteiktie ātrumi ir 3-4 m/s. Samērā lielai ātrumi ir sagaidāmi 

66

tiltu vietās, t.i. 4-5 m. Tas var izraisīt izskalošanu ap tilta balstiem, kas secīgi var izraisīt tiltu balstu 

noturības samazināšanos. 

Tika modelēts arī Pļaviņu HES būvju pārrāvums pie "sunny day" scenārija nosacījumiem (pie 

ūdenskrātuves līmeņa +72 m vjl.). Tajā brīdī, kad plūdu vilnis sasniedz Ķeguma un Rīgas HES 

aizsprostus, pārgāznes aizvari ir pilnībā atvērti. Šajā gadījumā Pļaviņu HES aizsprosta pārrāvums 

neizraisīs Rīgas HES pārrāvumu. Bez tam šajā gadījumā arī sekojošie plūdi būtu daudz mazāk 

postoši. 

Ķeguma HES būvju sagraušana "sunny day" scenārija rezultātā vienīgi palielinās maksimālo 

caurteci par 2000 m 3 /s. 

Tika pētīta arī Rīgas HES būvju sagraušana (skat. 2.attēlu) "sunny day" scenārija gadījumā 

(pie ūdenskrātuves līmeņa 17.8 m vjl.). Rīgas HES aizsprosta pārrāvuma rezultātā caurtece sasniegs 

aptuveni 11000 m 3 /s. Ūdens līmenis Rīgā pieaugs par aptuveni 1.5 metriem. Tādējādi sekojošie 

plūdi būs mazāki pie IMP līmeņa (12800 m 3 /s). 

2. Plūdu apdraudēto teritoriju kartes 

Appludinājuma kartes tika izstrādātas atbilstoši starptautiskajai pieredzei, un to mērķis ir 

sniegt nepieciešamo informāciju valsts un pašvaldību iestādēm un organizācijām, kas ir atbildīgas 

par plūdu apdraudēto teritoriju iedzīvotāju apziņošanu un evakuāciju. Kartē norādītās appludinātās 

teritorijas ir noteiktas, pamatojoties uz tādu notikumu analīzi, kuru norisināšanās iespējama 

ārkārtīgi reti un tikai pie nosacījuma, ka Rīgas HES aizsprosts tiek pārrauts. 

Tiek pieņemts, ka pārrāvums notiks Sausās Daugavas rajonā, kur krasta dambis ir 

visaugstākais. Dambja aptuvenais garums ir 14.5 km. Caurtece caur citām dambja pārrāvuma 

sekcijām būs mazāka. Applūstošās teritorijas pagaidām nav precīzi noteiktas, bet plūsmas ātrumi 

būs lieli tikai aizsprosta un dambju tiešā tuvumā. 

Plūdu kartē, kas dota 2.attēlā, ir norādīti maksimālā applūstošā teritorija plūdu vilnim 

pārplūstot pār Rīgas HES, ko izraisījis Pļaviņu HES pārrāvums aizsprosta izskalošanas rezultātā pie 

IMP 12600 m 3 /s un pie Pļaviņu HES ūdenskrātuves līmeņa +73.50 m vjl. (0.2 m virs augstākā 

uzstādījuma līmeņa). Rīgas HES ūdenskrātuves līmenis pārsniegs hidrotehnisko būvju augšējo 

atzīmi par aptuveni 0.3 m. Šis ir sliktākais iespējamais scenārijs, kad plūdu vilnis ietekmē arī 

Ķeguma HES. 

Plūdu vilnis, kurš izveidosies Pļaviņu HES aizsprosta pārrāvuma rezultātā, secīgi pārraus arī 

Ķeguma un Rīgas HES aizsprostus to pārpludināšanas rezultātā. Rīgas HES pārrāvuma rezultātā 

caurtece sasniegs 33000 m 3 /s. Tas izraisīs plūdus Rīgā (galvenokārt applūdīs teritorijas Daugavas 

labajā krastā un daļēji arī Vecrīgā). Ūdens līmenis Rīgā pacelsies par 4.5 m (skat. 4.attēlu). 

67

1.attēls: Appludinājuma karte lejpus Rīgas HES Pļaviņu HES aizsprosta pārrāvuma gadījumā 

(sliktākais iespējamais scenārijs) 

2.attēls: Appludināto teritoriju karte lejpus Rīgas HES aizsprosta pārrāvuma gadījumā 

(“sunny day” scenārijs) 

68

3.attēls. 

Maksimālie ātrumi (vidējie šķērsprofilu ātrumi) pēc Pļaviņu aizsprosta pārraušanas. 

4.attēls. 

Ūdens virsmas līmeņa profils lejpus Rīgas HES pēc Pļaviņu HES aizsprosta 

pārraušanas. 

69

Pielikums Nr.3. 

Izmantoto normatīvo aktu, reglamentējošo dokumentu 

un informatīvo avotu saraksts (uz 01.10. 2007.) 

1. LR likumi: 

1.1. Teritorijas plānošanas likums, 22.05.2002., ar grozīj. līdz 29.03.2007.; 

1.2. Nacionālās drošības likums, 14.12.2000., ar grozīj. līdz 29.03.2007.; 

1.3. Civilās aizsardzības likums, 05.10.2006.; 

1.4. Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums, 24.10.2002., ar grozīj. līdz 15.06.2006.; 

1.5. Par pašvaldībām, 19.05.1994., ar grozīj. līdz 17.02.2005.; 

1.6. Aizsargjoslu likums, 05.02.1997., ar grozīj. līdz 13.10.2006.; 

1.7. Par radiācijas drošību un kodoldrošību, 26.10.2000., ar grozīj. līdz 20.01.2005.; 

1.8. Enerģētikas likums, 03.09.1998., ar grozīj. līdz 26.05.2005.; 

1.9. Būvniecības likums, 10.08.1995., ar grozīj. līdz 25.05.2006.; 

1.10. Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu, 07.12.2000., ar grozīj. līdz 13.10.2005.; 

1.11. Ārstniecības likums, 12.07.1997., ar grozīj. līdz 27.09.2007.; 

1.12. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums, 01.04.1998., ar grozīj. līdz 30.06.2005.; 

1.13. Par izņēmuma stāvokli, 02.12.1992., ar grozīj. līdz 02.11.2006.; 

1.14. Mobilizācijas likums, 30.05.2002., ar grozīj. līdz 02.11.2006.; 

1.15. Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums, 16.06.2005.; 

1.16. Epidemioloģiskās drošības likums, 11.12.1997., ar grozīj. līdz 27.09.2007.; 

1.17. Par valsts noslēpumu, 17.10.1996., ar grozīj. līdz 10.04.2007.; 

1.18. Par ietekmes uz vidi novērtējumu, 14.10.1998., ar grozīj. līdz 07.06.2007.; 

1.19. Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, 02.03.1993., ar grozīj. līdz 20.05.2007.; 

1.20. Meža likums, 24.02.2000., ar grozīj. līdz 14.06.2007.; 

1.21. Dzelzceļa pārvadājumu likums, 21.12.2000., ar grozīj. līdz 14.06.2007.; 

1.22. Informācijas atklātības likums, 29.10.1998., ar grozīj. līdz 05.10.2006.; 

1.23. Autopārvadājumu likums, 12.09.1995., ar grozīj. līdz 14.06.2007.; 

1.24. Vides aizsardzības likums, 02.11.2006., ar grozīj. līdz 21.06.2007.; 

1.25. Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību, 24.09.1998., ar grozīj. līdz 03.11.2005.; 

1.26. Atkritumu apsaimniekošanas likums, 14.12.2000., ar grozīj. līdz 26.10.2006.; 

1.27. Par piesārņojumu, 15.03.2001., ar grozīj. līdz 27.09.2007.; 

1.28. Valsts materiālo rezervju likums, 21.06.2007.; 

1.29. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, 04.12.1984., ar grozīj. līdz 27.09.2007.; 

1.30. Krimināllikums, 17.06.1998., ar grozīj. līdz 21.06.2007.; 

1.31. Ūdens apsaimniekošanas likums, 12.09.2002., ar grozīj. līdz 31.05.2007.; 

1.32. Par atbilstības novērtēšanu, 08.09.1996., ar grozīj. līdz 01.04.2004.; 

1.33. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums, 31.10.2002., ar grozīj. līdz 10.05.2007.; 

1.34. Jūras kodekss, 29.05.2003., ar grozīj. līdz 22.03.2007.; 

1.35. Likums par ostām, 22.06.1994., ar grozīj. līdz 03.11.2005. 

2. MK noteikumi un rīkojumi 

2.1. Nr.770-11.10.05. "Rajona pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi", ar grozīj. Nr.41- 

09.01.2007.; 

2.2. Nr.883-19.10.04. "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi"; 

2.3. Nr.217-29.05.01. "Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējo situāciju 

izsludināšanu mežā", ar grozīj. Nr.295-03.07.2001., Nr.187-15.03.2005., Nr.965- 

20.12.2005. un Nr.647-08.08.2006.; 

2.4. Nr.106-12.03.02. "Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas 

enerģētiskās krīzes laikā", ar grozīj. Nr.321-25.04.2006.; 

2.5. Nr.93-25.02.03. "Aizsprostu un hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma, kontrolietaišu 

aizsardzības un aizsargjoslu noteikšanas metodika"; 

2.6. Nr.152-08.04.03. "Prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas 

gadījumā", ar grozīj. Nr.151-21.02.2006.; 

2.7. Nr.966-20.12.05. "Noteikumi par mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu veidošanas kārtību 

70

un finansējumu"; 

2.8. Nr.303-15.05.07. "Pašvaldības civilās aizsardzības komisijas paraugnolikums"; 

2.9. Nr.696-13.09.05. "Noteikumi par mobilizācijai nepieciešamajām institucionālajām struktūrām un 

materiālo un finanšu resursu plānošanu un izmantošanu"; 

2.10. Nr.714-20.04.05. "Noteikumi par mobilizācijas plāniem"; 

2.11. Nr.837-08.11.05. "Noteikumi par mobilizācijas gatavības pārbaudēm un mobilizācijas mācībām"; 

2.12. Nr.226-29.04.03. "Noteikumi par bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu", ar grozīj. Nr.436- 

27.04.2004. un Nr.425-26.06.2007.; 

2.13. Nr.532-19.07.05. "Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska 

samazināšanas pasākumiem"; 

2.14. Nr.384-28.08.01. "Bīstamo vielu uzglabāšanas rezervuāru tehniskās uzraudzības kārtība", ar grozīj 

Nr.284-26.04.2005.; 

2.15. Nr.519-15.08.07. (rīkojums) "Par Valsts civilās aizsardzības plāni"; 

2.16. Nr.483-20.11.01. "Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apzināšanas un reģistrēšanas kārtība"; 

2.17. Nr.674-06.09.05. "Bīstamo kravu pārvadājumu noteikumi", ar grozīj. Nr.152-27.02.2007.; 

2.18. Nr.352-06.08.02. "Nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu drošības pasākumu īstenošanas 

noteikumi",ar grozīj. Nr.58-04.02.2003., Nr.191-22.04.2003., Nr.479- 

26.08.2003., Nr.403-07.06.2005., Nr.359-02.05.2006. un Nr.69-23.01.2007.; 

2.19. Nr.164-23.04.02. "Prasības maģistrālajiem cauruļvadiem un maģistrālo cauruļvadu tehniskās 

uzraudzības kārtība", ar grozīj. Nr.1043-21.12.2004.; 

2.20. Nr.547-26.07.05. "Noteikumi par atliktajām piegādēm"; 

2.21. Nr.318-31.10.95. "Noteikumi par Būvnormatīvu LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas"", ar grozīj. 

Nr.104-24.02.2004.; 

2.22. Nr.128-15.05.05. "Kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības noteikumi"; 

2.23. Nr.541-27.06.06. "Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība"; 

2.24. Nr.127-19.03.02. "Epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība", ar grozīj. 

Nr.571-26.07.2005.; 

2.25. Nr.461-28.06.05. "Noteikumi par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu un 

pretepidēmijas pasākumiem, medikamentu nodrošinājuma sistēmas sagatavošanu 

un darbu valsts apdraudējuma gadījumā"; 

2.26. Nr.887-26.10.04. "Valsts noslēpuma objektu saraksts", ar grozīj. Nr.153-01.03.2005. un Nr.701- 

13.09.2005.; 

2.27. Nr.21-06.01.04. "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un 

ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi", ar grozīj. 

Nr.105-08.02.2005.; 

2.28. Nr.343-26.05.04. (rīkojums) "Par Vienotas valsts uguns apsardzības un glābšanas sistēmas 

izveidošanas koncepciju"; 

2.29. Nr.10-05.01.05. (rīkojums) "Par Plānu vienotas valsts uguns apsardzības un glābšanas sistēmas 

izveidošanai laikposmā no 2005. līdz 2011.gadam"; 

2.30. Nr.530-07.08.07. "Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un 

finansēšanas kārtība"; 

2.31. Nr.585-28.08.07. "Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku valsts apdraudējuma 

gadījumā"; 

2.32. Nr.384-07.11.00. "Noteikumi par bīstamajām iekārtām", ar grozīj. Nr.261-19.06.2001., Nr.266- 

26.06.2002., Nr.1058-24.02.2004. un Nr.549-14.08.2007.; 

2.33. Nr.38-01.02.00. "Noteikumi par Latvijas Būvnormatīvu LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli 

un būves"", ar grozīj. Nr.1035-21.12.2004. un Nr.549-14.08.2007.; 

2.34. Nr.318-31.10.95. "Noteikumi par Būvnormatīvu LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas"", ar grozīj. 

Nr.104-24.02.2004.; 

2.35. Nr.1069-28.12.04. "Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un 

lauku teritorijās"; 

2.36. Nr.674-03.08.04. "Noteikumi par sprādzienbīstamiem, ugunsbīstamiem un īpaši svarīgiem 

objektiem, kuros izveidojami ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas 

dienesti", ar grozīj. nr.468-13.03.2006.; 

2.37. Nr.423-26.06.07. "Pašvaldības, komersanta un iestādes civilās aizsardzības plāna struktūra, tā 

izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība"; 

2.38. Nr.674-02.12.03. "Noteikumi par cilvēku meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas 

71

gadījumā"; 

2.39. Nr.492-20.11.01. "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to 

organizētajos pasākumos", ar grozīj. Nr.685-09.12.2003.; 

2.40. Nr.949-13.12.05. "Noteikumi par bīstamo ķīmisko vielu sarakstu"; 

2.41. Nr.112-01.04.97. "Vispārīgie būvnoteikumi", ar grozīj. Nr.685-06.09.2005. un Nr.420- 

26.06.2007.; 

2.42. Nr.81-04.02.04. "Par Nacionālo vides politikas plānu 2004.-2008.gadam" 

2.43. Nr.281-24.04.07. "Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā 

novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un 

sanācijas pasākumu izmaksas"; 

2.44. Nr.118-14.02.06. "Kārtība, kādā valsts un pašvaldību institūcijas iesaistās mežu ugunsgrēku 

dzēšanā"; 

2.45. Nr.212-15.06.99. "Noteikumi par dabas liegumiem", ar grozīj. Nr.196-14.03.2006.; 

2.46. Nr.909-06.11.06. "Kārtība, kādā Nacionālie Bruņotie spēki piedalās avāriju, ugunsdzēsības un 

glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidāciju"; 

2.47. Nr.388-31.05.05. "Noteikumi par hidrometeoroloģijas dienestu darbību valsts apdraudējuma 

gadījumā"; 

2.48. Nr.299-13.04.04. "Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā", ar grozīj. Nr.825-05.10.2004. 

un Nr.560-01.08.2008.; 

2.49. Nr.129-15.02.05. "Ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecības 

kārtība"; 

2.50. Nr.190-31.03.04. (rīkojums) "Par Nacionālo gatavības plānu naftas piesārņojuma gadījumiem 

jūrā"; 

2.51. Nr.61-03.02.04. "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada 

ugunsgrēka dzēšanu un glābšanas darbus"; 

2.52. Nr.485-10.07.07. "Terorisma draudu līmeņa izsludināšanas kārtība"; 

2.53. Nr.257-21.07.98. "Medicīniski sanitāro pasākumu veikšanas kārtība bīstamu infekcijas slimību 

novēršanai", ar grozīj. Nr.463-19.08.2003.; 

2.54. Nr.330-26.09.00. "Vakcinācijas noteikumi", ar grozīj. Nr.738-23.12.2003., Nr.417-23.05.2006., 

Nr.957-21.11.2006. un Nr.376-05.06.2007.; 

2.55. Nr.563-14.10.03. "Kārtība, kādā atlīdzināmi fizisko un juridisko personu izdevumi un zaudējumi, 

kas radušies iesaistot ugunsgrēku dzēšanā vai glābšanas darbos šo personu 

resursus"; 

2.56. Nr.982-05.12.06. "Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika"; 

2.57. Nr.87-17.02.04. "Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi", ar grozīj. 

Nr.454-06.06.2006.; 

2.58. Nr.599-18.07.06. "Metodika drošības aizsargjoslu noteikšanai gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā 

naftu, naftas produktus, bīstamās ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus"; 

2.59. Nr.414-20.01.98. "Drošības aizsargjoslu ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un 

krātuvēm noteikšanas metodika"; 

2.60. Nr.43-20.01.04. "Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika"; 

2.61. Nr.234-18.06.02. "Noteikumi par transportējamām spiedieniekārtām", ar grozīj. Nr.537- 

23.09.2002., Nr.382-22.04.2004. un Nr.1055-28.12.2004.; 

2.62. Nr.682-22.08.06. "Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostas un ostas iekārtu 

aizsardzības funkciju sadalījums"; 

2.63. Nr.199-14.03.06. "Noteikumi par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti un kontroli ostās"; 

2.64. Nr.23-20.10.98. "Gāzes piegādes un lietošanas noteikumi", ar grozīj. Nr.177-30.04.2002. un 

Nr.255-12.04.2005.; 

2.65. Nr.582-02.08.06. "Mutes un nagu sērgas likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība", ar grozīj. 

Nr.353-02.05.2006.; 

2.66. Nr.626-18.09.07. "Noteikumi par paaugstinātas bīstamības objektu noteikšanas kritērijiem un šo 

objektu īpašnieku (valdītāju, apsaimniekotāju) pienākumiem riska samazināšanas 

pasākumu nodrošināšanai"; 

2.67. Nr.612-11.09.07. "Minimālās prasības civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās 

aizsardzības apmācības saturam. 

72

3. LR IeM un VUGD rīkojumi, pavēles u.c. 

3.1. VUGD Noteikumi Nr.3-12.07.2006. "Ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu veikšanas kārtība"; 

3.2. "Instrukcija gamma starojuma dozas jaudas un uzkrātās dozas mērījumu veikšanai", apst. ar VUGD 

pavēli Nr.429-30.07.2003.; 

3.3. "Instrukcija par valsts institūciju rīcības kārtību bioloģiskā terorisma aizdomu gadījumā – pasta 

sūtījumi", 19.10.2001., VUGD; 

3.4. VUGD informatīvā vēstule Nr.22/147-29.01.2003. "Par pretplūdu pasākumiem"; 

3.5. LR IeM rīkojums Nr.938-28.12.2001. "Par Instrukcijas par gāzmasku… izsniegšanas kārtību 

iedzīvotājiem apstiprināšanu"; 

4. Rīgas rajona padomes, tās struktūrvienību, citu institūciju reglamentējošie un informatīvie 

dokumenti 

4.1. "Rīgas rajona teritorijas plānojums līdz 2019.gadam", 1.redakcija, 2007.gada jūnijs; 

4.2. "Rīgas rajona CA pasākumu plāns", 11.06.2006. redakcijā ; 

4.3. "Darba uzdevums "Rīgas rajona teritorijas plānojuma līdz 2019.gadam izstrādei", Rīgas rajona 

padomes plānošanas un attīstības pārvalde", 12.10.2005.; 

4.4. "Informācija par Rīgas rajona piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām", Nr.4-6/565- 

19.12.2005., LVĢMA, ar precizējumiem uz 01.09.2007.; 

4.5. "Par ārpusobjekta avārijgatavības plānu sagatavošanu", Nr.6-01/653-19.11.2003., Ietekmes uz vidi 

novērtējuma valsts birojs; 

4.6. "Par Rīgas rajona plānojuma izstrādei nepieciešamo informāciju attiecībā uz paaugstināta riska 

objektiem", Nr.1-10/90-10.01.2006. un Nr.6-01/2389 – 05.10.2007., Vides pārraudzības valsts birojs; 

4.7. "Par ugunsgrēku statistiku", Nr.22/14-8-09.01.2006., Nr.22/14-27-15.01.2007. un Nr.22/14-344- 

21.09.2007., VUGD Rīgas rajona brigāde; 

4.8. "Par bīstamo kravu dzelzceļa pārvadājumiem Rīgas rajona teritorijā 2005.-2007.gadā", VAS 

"Latvijas Dzelzceļš" Kravu pārvadājumu pārvaldes Rīgas ekspluatācijas iecirknis, Nr.3.5.KC-3/9- 

19.01.01.2006., ar precizējumiem uz 01.09.2007.; 

4.9. "Par avārijas situācijām", Nr.2-04/53-13.01.2006. un Nr.2-01/1356-20.09.2007., LR Vides ministrijas 

Valsts vides dienests; 

4.10. "Par Rīgas rajona plānojuma izstrādei nepieciešamo informāciju", Nr.1-9/8-10 (24.01.2006.) un Nr.1- 

9/1-832 (28.09.2007.), Valsts Dzelzceļa Tehniskā inspekcija; 

4.11. "Rīgas rajona plānojums līdz 2003.gadam", pieņemts ar Rīgas rajona padomes 1997.gada 

23.septembra lēmumu Nr.72, ar grozīj. līdz 27.11.2001.; 

4.12. "Rīgas rajona Civilās aizsardzības komisijas Nolikums", apst. ar Rīgas rajona padomes lēmumu 

03.07.2007., protokols nr.6, & 53; 

4.13. "Par Rīgas rajona Civilās aizsardzības komisijas sastāvu", apst. ar Rīgas rajona padomes lēmumu 

03.07.2007., protokols Nr.6, & 54.; 

4.14. "Par jaunu ugunsdzēsības depo būvniecību Rīgas rajonā", Nr.1-38/1166-16.03.2007., LR IeM. 

5. Citi informatīvie materiāli, normatīvo aktu projekti 

5.1. ĀM dienesta informācija Nr.41/1037-5465 "Par Eiropas valstu nolīgumu par bīstamo kravu 

pārvadājumiem ar autotransportu" (ADR nolīgums) – public. "LV" Nr.140 (3298)-05.09.2005.; 

5.2. VM rīkojums Nr.74-22.04.2003. "Par ĀS pārvaldīšanas Valsts operatīvās komisijas nolikumu", "KMC 

reaģēšanas kārtība ĀS gadījumā" u.c.; 

5.3. Valsts sekretāru sanāksmēs (VSS) pieņemtie tiesībaktu(MK noteikumu ) projekti uz 01.10.2007.: 

− "Civilās aizsardzības aizsargbūvju klasifikācijas, uzskaites, izveidošanas, izmantošanas, 

uzturēšanas un finansēšanas kārtība", izsludināts 19.04.2007. (VSS-590); 

− "Civilās aizsardzības mācību veidi un to organizēšanas kārtība", izsludināts 01.03.2007. (VSS- 

351); 

− "Civilmilitārās sadarbības sistēmas attīstības pamatnostādņu projekts 2007.-2010.gadam", 

izsludināts 09.11.2006. (VSS-1571); 

− "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība"", izsludināts 

25.01.2007. (VSS-103). 

73

rÄ«gas rajona teritorijas plÄnojums - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

rÄ«gas rajona teritorijas plÄnojums - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions