rīgas rajona teritorijas plānojums - Rīgas Plānošanas Reģions

Rīgas rajona padomeRĪGAS RAJONA TERITORIJASPLĀNOJUMS(no 2008. līdz 2020. gadam)2. DAĻARajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējumsRīgas rajona padomes Saistošie noteikumi Nr. 2“Par Rīgas rajona teritorijas plānojuma 2008. – 2020. gadamgrafisko daļu un teritorijas izmantošanas noteikumiem”.Apstiprināts ar Rīgas rajona padomes2008. gada 22. aprīļa sēdes lēmumu(sēdes protokols Nr. 4, 4.§).Rajona padomes priekšsēdētājs:/T. Puķītis/Rīga, 2008

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.2.10. Teritorijas un objekti ar īpašu statusu.......................................................................... 332.10.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorija un objekti...................................................... 332.10.2.Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi............................................................... 352.10.3.Rīgas jūras līča piekraste........................................................................................ 372.10.4 Perspektīvās tūrisma un rekreācijas teritorijas....................................................... 382.10.5. Valsts aizsardzības objektu teritorijas................................................................... 392.10.6. Turpmākās izpētes teritorijas................................................................................ 392.11. Riska teritorijas un objekti............................................................................................. 402.11.1. Rūpniecisko avāriju riska teritorijas un objekti..................................................... 402.11.2. Ģeoloģiskā riska teritorijas.................................................................................... 422.11.3. Plūdu riska teritorijas............................................................................................. 432.11.4. Sprādzienbīstamās un ugunsgrēku riska teritorijas................................................ 442.12. Rekultivējamās teritorijas ..............................................................................................2.12.1. Vadlīnijas vietējām pašvaldībām ........................................................................44442.13. Aizsargjoslas .................................................................................................................... 452.13.1. Vides un dabas resursu aizsargjoslas..................................................................... 452.13.2. Ekspluatācijas aizsargjoslas................................................................................... 472.13.3. Sanitārās aizsargjoslas............................................................................................ 472.13.4. Drošības aizsargjoslas ........................................................................................... 472.14. Visās teritorijās aizliegtās izmantošanas........................................................................ 49Terminu skaidrojums...................................................................................................... 50Izmantotā literatūra......................................................................................................... 642. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums3

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.IEVADSRīgas rajona teritorijas plānojums līdz 2020. gadam ir izstrādāts saskaņā ar Rīgasrajona padomes 24.05.2005. lēmumu Nr.23 „Par Rīgas rajona teritorijas plānojuma izstrādesuzsākšanu” (protokols Nr.3), 28.06.2005., lēmumu Nr.48 „Par Rīgas rajona teritorijasplānojuma izstrādes vadītāja, darba uzdevuma un Koordinācijas grupas vadītājaapstiprināšanu” (protokols Nr.4), 27.09.2005.lēmumu, Nr.30 „Par precizētā darba uzdevuma„Rīgas rajona teritorijas plānojumam līdz 2020.gadam” apstiprināšanu” (protokols Nr.7):- ievērojot LR Ministru kabineta 11.10. 2005. Noteikumus Nr. 770 „Rajonapašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” un Rīgas plānošanas reģiona telpiskā(teritorijas) plānojuma perspektīvu, kurā noteikti reģiona telpas attīstīšanas virzieni unvadlīnijas;- ņemot vērā valsts institūciju sniegtos nosacījumus un sabiedriskās apspriešanas laikāsaņemtos priekšlikumus, ierosinājumus un papildinājumus.Rīgas rajona teritorijas plānojuma izstrādes vadītājs – I.Šteinbergs, Rīgas rajonapadomes izpilddirektors.Rīgas rajona teritorijas plānojuma 1.redakciju izstrādāja SIA „Reģionālie projekti”,saskaņā ar 12.12.2005.noslēgto līgumu.Rīgas rajona teritorijas plānojuma līdz 2020.gadam 1.redakcijas pilnveidošanu veicaRīgas rajona padomes Plānošanas un attīstības pārvaldes speciālisti: rajona teritorijasplānotāja I.Valdmane, ekonomiste I.Spridzāne, galv.speciāliste attīstības jautājumosV.Kivlāne, attīstības plānotāja, arhitekte Dz.Putniņa, ĢIS speciālists J.Skudra, galv.speciālistscivilās aizsardzības jautājumos J.Dudars, sabiedriskā transporta plānotāja un organizatoreL.Olante.Rīgas rajona plānojums detalizē reģiona plānojuma prasības un pamatnostādnes unnosaka izmantošanas prasības tām teritorijām, kuru ietekmes sfēra pārsniedz vienaspašvaldības robežas.Rajona teritorijas plānojumam ir šādas sastāvdaļas:1. daļa. Paskaidrojuma raksts, kas sastāv no četriem sējumiem „Rajona teritorijas esošāizmantošana” (1. sējums), „Rajona teritorijas attīstības perspektīva” (2. sējums),„Attēli” (3.sējums), un „Pielikumi” (4.sējums).2. daļa. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi ( 5. sējums).3. daļa. Grafiskā daļa – kartes (6.sējums).4. daļa. Pārskats par Rīgas rajona teritorijas plānojuma izstrādi” (7. un 8. sējums).5. daļa. Vides pārskats (9. sējums).6. daļa. Civilā aizsardzība. Paaugstināta riska un bīstamie objekti. (10.sējums)Teritorijas plānojuma 2.daļa. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi(5.sējums) kopā ar 3.daļu. Grafiskā daļa – kartes (6.sējums) ir apstiprināti kā saistošieplānojuma dokumenti, kas nosaka Rīgas rajona teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu (MKnoteikumu Nr.770 Rajona teritorijas plānošanas noteikumi 40.punkts). Saskaņā ar Teritorijasplānošanas likuma 6.panta (7) punktu, tie jāievēro izstrādājot vietējo pašvaldību teritorijuplānojumus.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums4

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.Rajona teritorijas izmantošanas noteikumos ir dotas vadlīnijas pašvaldību teritorijuplānojumiem, kā arī definēti galvenie plānošanas principi, atbilstoši Rīgas reģiona teritorijasplānojuma un Eiropas telpiskās plānošanas politikas pamatnostādnēm.Rajona teritorijas izmantošanas noteikumos ir definēts: prasības apdzīvojuma struktūras attīstībai, arī apdzīvojuma centru un transportainfrastruktūras attīstībai; prasības maģistrālajām inženiertehniskajām komunikācijām un inženiertehniskokomunikāciju tīklu attīstībai; prasības riska objektiem un teritorijām; aprobežojumi un citas prasības; norādījumi par teritoriju atļauto un aizliegto izmantošanu.Rajona plānojumā netiek noteikti konkrētu zemes gabalu izmantošanas veidi, mērķi unaprobežojumi, jo tas ir vietējo pašvaldību teritoriju plānojumu uzdevums.Rajona teritorijas izmantošanas noteikumu tekstā saistošā daļa ir izcelta ierāmējumā,atšķirībā no vadlīnijām un rekomendācijām, kam ir ieteikumu raksturs.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums5

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.1. NODAĻAVADLĪNIJAS ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAIRīgas rajona teritorijas plānojums nosaka galvenās vadlīnijas un principus.Kā galvenās prioritātes ir jāizvirza iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšana,mūsdienīgas transporta un vides infrastruktūras attīstība, līdzvērtīga lauku teritoriju attīstība,daudzveidīgas ekonomiskās attīstības veicināšana.Jāveido tāda telpiskās plānošanas politika, lai tiktu līdzsvaroti ekonomiskāsattīstības mērķi ar teritoriju ekoloģisko nestspēju.Jāsadarbojas ar Rīgas pilsētu kopīgas telpiskās attīstības politikas veidošanā.Jāsaglabā kultūrvēsturiskās un dabas vērtības, kā rajona identitātes simbols unekonomiskās attīstības pamats.Jāuzlabo rajona ārējā sasniedzamība, integrējoties kopējā transnacionālātransporta tīklā, jāpaaugstina mobilitāte un jāattīsta saites ar citiem rajoniem unreģioniem gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs.Jāveic vietējo pašvaldību attīstības programmu un teritorijas plānojumu izstrādeskoordinācija, ievērojot rajona teritorijas kopējos attīstības mērķus. Jāveido pievilcīga dzīves vide un jārada labvēlīgi priekšnoteikumiuzņēmējdarbībai.Jāuzlabo rajona iekšējā sasniedzamība, nodrošinot visā rajona teritorijālīdzvērtīgas satiksmes un komunikācijas iespējas, ērtu pieejamību visa veidapakalpojumiem, informācijas tīkliem, veselības aprūpei, kultūrai un izglītībai.1.1. Apdzīvojuma struktūraRīgas rajona apdzīvojuma struktūras attīstības priekšlikumi ir balstīti uz apbūvesmūsdienu attīstības tendencēm, ievērojot jau vēsturiski izveidojušos apdzīvojuma sistēmu.Apdzīvojuma struktūras attīstībā būtiska nozīme ir apdzīvoto vietu funkcionālajām saitēm untransportam.Atšķirībā no citiem Latvijas rajoniem, apdzīvoto vietu izvietojumam Rīgas rajonā irvairākas īpatnības, kas saglabāsies arī turpmāk. Viss Rīgas rajons atrodas Rīgas pilsētasaglomerācijas zonā. Nelielais attālums un ērtā satiksme veicina apstākli, ka ir pieejamigalvaspilsētas pakalpojumi, darba vietas un labas izglītības iespējas. Rīgas piepilsētas areālā irizveidojusies atšķirīga apdzīvojuma struktūra, jo Pierīgas urbānās attīstības teritorijas pašlaikveido arī Rīgas pilsētas morfoloģisko robežu – Mārupes, Valdlauču, Tīraines, Ulbrokasapbūve saaugusi ar Rīgas pilsētu un turpina pilsētas telpisko struktūru.Rajona plānojuma uzdevums ir ievērtēt arī šo faktoru, lai veidotu optimāluapdzīvojuma struktūras modeli, kas atbilstu rajona teritorijas attīstības interesēm.Rīgas rajona apdzīvojuma struktūru veido 7 pilsētas un vairāk kā 580 dažāda lielumaciemi, viensētu grupas un viensētas. Rajona teritorijas plānotās atļautās izmantošanas kartēir parādītas lielākās apdzīvotās vietas un galvenie vēlamie pilsētu apbūves attīstības virzieni.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums6

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.1.1.1. Vadlīnijas apdzīvojuma un urbāno teritoriju plānošanai(1) Jāattīsta līdzsvarota apdzīvojuma sistēma, lai jebkurā rajona apdzīvotajā vietā būtunodrošināta optimāla sasniedzamība un līdzvērtīga pieeja pakalpojumiem, ņemot vērākonkrētās apdzīvotās vietas iedzīvotāju skaitu, pieprasījumu, intereses un citusspecifiskus faktorus.(2) Rajona teritorijā jāveido daudzcentru (policentriska) apdzīvojuma struktūra arhierarhiski pakārtotiem apdzīvojuma centriem, kam noteikta sava loma un funkcija;(3) Jāveicina tradicionālās apdzīvojuma struktūras saglabāšana un attīstība – revitalizējot unhumanizējot esošās apdzīvotās vietas, izvairoties no nekvalitatīvu jaunu apdzīvoto vietuveidošanas un nekontrolētas izplešanās atvērtajā telpa;(4) Jaunā dzīvojamā apbūve pēc iespējas jākoncentrē esošo apdzīvoto vietu robežās,maksimāli izmantojot esošās apbūves teritorijas, inženiertīklus un transportainfrastruktūru, optimizējot apbūves blīvumu;(5) Jāuzlabo pilsētvides kvalitāte, nodrošinot pievilcīgu vidi gan iedzīvotājiem, ganinvestoriem, paredzot pietiekošas teritorijas rekreācijai un publiski pieejamai zaļai zonaiun ūdens tilpnēm.(6) Katras apdzīvotās vietas plānojumam jāveicina dzīves vides kvalitātes paaugstināšanās,līdzsvarojot iedzīvotāju intereses, ekonomiskās izaugsmes iespējas, dabas un kultūrvidesaizsardzības prasības.(7) Plānojot apdzīvoto vietu inženiertehnisko nodrošinājumu, jāmeklē inovatīvi un videidraudzīgi risinājumi un tehnoloģijas, lai taupītu energoresursus un samazinātu videspiesārņojumu.(8) Vietējo pašvaldību plānojumos jānosaka argumentētas ciemu (blīvi apdzīvoto vietu)robežas, neiekļaujot ciemu teritorijās nepamatoti lielus lauksaimniecības zemju, purvuun mežu masīvus;(9) Plānojot jaunas mājokļu teritorijas (arī ārpus esošajām apdzīvotām vietām), jānosakaprasības vides un ainavu aizsardzībai, jāparedz pievadceļi, nepieciešamāsinženierkomunikācijas, kā arī jānodrošina optimālas sasniedzamības iespējas arsabiedrisko transportu;(10) Plānojot jaunas apdzīvotās vietas, jāveido līdzsvars starp teritorijā izvietoto mājokļu,darba vietu un pieejamo pakalpojumu skaitu, paredzot teritorijas sabiedriska raksturaapbūvei, darījuma iestādēm, ražošanas attīstībai un tehniskai apbūvei, atbilstoši katrasapdzīvotās vietas specifikai.(11) Jāveic trokšņa samazināšanas un citu negatīvu faktoru novēršanas pasākumi esošajāsapbūves teritorijās un jāizvairās izvietot trokšņu zonās vai citās potenciāli smaku,putekļu piesārņojuma zonās jaunas dzīvojamās un sabiedriskās apbūves teritorijas.(12) Jāveic izpēte par optimālo pilsētas apbūves telpisko attīstību, un ciešā sadarbībāpiegulošo kaimiņu pašvaldībām jārezervē pilsētas attīstībai nepieciešamās teritorijas.(13) Pašvaldībām jāveic teritorijas plānojuma realizācijas monitorings, izvērtējot jaunudzīvojamās apbūves teritoriju veidošanas lietderību un jau uzsākto apbūves teritorijuapgūšanu; nosakot detālplānojumu realizācijas kārtību, termiņus un attīstītāja atbildību.(14) Jāparedz pasākumi, kas nepieļautu vairāku apdzīvoto vietu apbūves saplūšanu,neatstājot starp tām zaļās un rekreācijas teritorijas, jāizvairās no vienlaidus lineārāsapbūves joslu veidošanās gar valsts galvenajiem autoceļiem.(15) Nav atbalstāma tādu jaunu mājokļu ciematu veidošana ārpus apdzīvotajām vietām, kurnetiek nodrošināta vismaz minimālā nepieciešamā sociālā un inženiertehniskāinfrastruktūra.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums7

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.1.1.2. Apdzīvojuma centriRajona teritorijas plānojuma uzdevums ir nodrošināt priekšnoteikumus optimālaisociālo un sadzīves pakalpojumu pieejamībai visā rajona teritorijā – izglītības iespējas,medicīniskos pakalpojumus, sabiedriskā transporta nodrošinājumu, kvalitatīvas satiksmes unsakaru iespējas. Atkarībā no iedzīvotāju skaita, funkcijām, piedāvātajiem pakalpojumiem unno transportģeogrāfiskā novietojuma un atbilstoši Rīgas reģiona teritorijas plānojumam,rajona plānojumā ir noteikts vēlamais apdzīvojuma centru iedalījums vairākos līmeņos.Rīgas rajona teritorijas plānojumā noteikti šādi apdzīvojuma centri;Reģionāla līmeņa centrs – Siguldas pilsēta;Vietēja līmeņa apdzīvojuma centri:pilsētas: Salaspils, Olaine, Baldone, Vangaži, Saulkrasti, Baloži;ciemi - pašreizējie vietējo pašvaldību administratīvie centri: Mālpils, Ropaži,Ulbroka, Mārupe, Ādaži, Ķekava, Piņķi, Carnikava, Allaži, Inčukalns,Ragana, Daugmale, Garkalne, Spuņciems, Loja, Jaunolaine.citi lielākie lauku ciemi: Jaunmārupe, Babīte, Mucenieki, Pabaži, Inciems,More, Zaķumuiža, Saulkalne.Pārējie ciemi, mazās lauku apdzīvotās vietas, viensētas un viensētu grupas rajonaplānojumā netiek analizētas, jo tas ir vietējo pašvaldību teritorijas plānojuma uzdevums.Vietējos plānojumos ir jānosaka minimālais pakalpojumu klāsts, lai šo apdzīvoto vietuiedzīvotājiem būtu nodrošināta pieeja pamata izglītībai, pirmās nepieciešamībasmedicīniskajiem pakalpojumiem, iespējas saņemt vismaz minimālo ikdienas pakalpojumu unpreču klāstu, kā arī būtu nodrošinātas satiksmes iespējas līdz tuvākam lielākajam centram.Rajona plānojums atbalsta šo pārējo lauku apdzīvoto vietu attīstību un paredz, kanākotnē tiem būs vietējās ekonomiskās attīstības atbalsta centru loma. Piedāvājotdaudzveidīgāku pakalpojumu klāstu, šīs apdzīvotās vietas varēs darboties kā nozīmīgspartnerības posms starp pilsētām un laukiem. Taču katras konkrētās apdzīvotās vietaspotenciāla izvērtēšana un lomas noteikšana ir vietējās pašvaldības kompetence.1.1.3. Prasības apdzīvojuma centru līmeņiemRajona plānojums nosaka, ka nākotnē apdzīvojuma centros jānodrošina vismazminimālo pakalpojumu klāsts un labiekārtojums:(1) Vietējā līmeņa centros (ciemos) ir jābūt vismaz: Vietējās pašvaldības administratīviem pakalpojumiem, Bērnudārzam vai citai pirmsskolas izglītības iestādei, Pamatskolai, Bibliotēkai, Publiski pieejamam interneta punktam, Pirmās nepieciešamības pārtikas un/vai rūpniecības preču veikalam, Veselības aprūpes punktam, Centralizētai ūdensapgādei un notekūdeņu savākšanai, notekūdeņu attīrīšanasiekārtām, Publiski pieejamām rekreācijas teritorijām, Sabiedriskajam transportam ar pieturvietu,2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums8

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020. Pasta pakalpojumiem (vēlams), Aptiekai (vēlams), Ražošanas vai darījumu zonai.(2) Vietējā līmeņa centros (pilsētās) ir jābūt vismaz: Visam iepriekš minētajam, Vispārējai vidējai izglītības iestādei ar sporta zāli, Interešu izglītībai (vēlams), Primārās veselības aprūpes iestādei, Tirgum (vēlams), VUGD postenim un ugunsdzēsēju depo, Policijai, Finanšu pakalpojumiem (bankas filiālei vai bankomātam), Juridiskiem pakalpojumiem, Vismaz vienai naktsmītnei - viesnīcai, motelim, u. tml. Sabiedriskās ēdināšanas iestādei - kafejnīcai, bistro u. tml.. Kultūras (tautas) namam (vēlams), Centralizētai ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas sistēmai, Ielu apgaismojumam, lietus ūdeņu savākšanas sistēmai.(3) Atvērtās telpas apdzīvotajās vietās ar vairāk kā 20 mājsaimniecībām ir jānodrošina: pieeja sabiedriskajam transportam izglītības iestāžu un darba vietu sasniegšanai; ūdensapgādes un komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmas (centralizētas vaidecentralizētas); pietiekošas energoapgādes jaudas.Lai veicinātu apdzīvojuma centru ekonomisko izaugsmi, paaugstinātu iedzīvotājunodarbinātību, mazinātu svārtsmigrāciju, rajona plānojums uzsver nepieciešamību veidotdarba vietas, perspektīvē paredzot tur teritorijas arī ražošanas un pakalpojumu attīstībai.1.2. InfrastruktūraTeritorijas plānojums paredz, ka visā Rīgas rajonā veicināma augstas kvalitātes un labifunkcionējošas tehniskās infrastruktūras attīstība. Starptautiskās nozīmes autoceļiem undzelzceļiem ir jāatbilst starptautiskajiem standartiem un jānodrošina nepieciešamācaurlaidības spēja, vienlaikus garantējot satiksmes drošību. Augstas kvalitātes ceļu tīkls unkvalitatīvs sabiedriskais transports nodrošinās jebkuras rajona apdzīvotās vietassasniedzamību, veicinot arī attālāko lauku teritoriju attīstību. Rīgas rajona plānojumāparedzēts, ka jāpaaugstina komunikāciju informācijas pakalpojumu kvalitāte un jānodrošinato pieejamība visā rajona teritorijā.1.2.1. Vadlīnijas transporta infrastruktūras attīstībai(1) Maksimāli jāizmanto rajona ģeogrāfiskā novietojuma priekšrocības, attīstotstarptautiskos transporta koridorus - autoceļus, dzelzceļu un to apkalpes infrastruktūrasaskaņā ar ES Transeiropeiskā transporta vadlīnijām un atbilstoši Latvijas valstsstandartiem, paaugstinot ceļu segumu kvalitāti, tiltu nestspēju un neatbilstošo ceļaposmu caurlaides spēju.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums9

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.(2) Jāuzlabo rajona apdzīvojuma centru sasniedzamība, attīstot iekšējo ceļu tīklu, veidojotoptimālu sabiedriskā transporta organizāciju, kā arī nodrošinot kvalitatīvus sakarusvisā rajona teritorijā.(3) Jāveicina gaisa transporta attīstība, visos līmeņos jāsaskaņo starptautiskās lidostas„Rīga” attīstības koncepcija, ievērojot gan vietējo pašvaldību, gan nacionālāsintereses.(4) Jāveicina mazās aviācijas attīstība sportam tūrismam un biznesam, saglabājot mazoslidlaukus un veidojot jaunu infrastruktūru.(5) Jāstimulē transporta un loģistikas pakalpojumu attīstība, veidojot kombinētostransporta terminālus, kravu sadales un loģistikas centrus.(6) Jāveicina transporta apkalpes infrastruktūras tīkla izveidošana un attīstība garstarptautiskās, starpreģionālās un reģionālas nozīmes ceļiem.(7) Jāattīsta rajona un vietējas nozīmes ceļu tīkls, nodrošinot visu rajona apdzīvoto vietusasniedzamību un labu satiksmi ar lielākajiem centriem.(8) Jāsaskaņo transporta un komunikāciju attīstības plānošana ar telpiskās attīstības unzemes izmantošanas politiku.(9) Jāveic detalizēta transporta plūsmu plānošana un organizēšana, vietējo pašvaldībuteritorijas plānojumos paredzot un rezervējot pietiekošas teritorijas jauniemapvedceļiem, drošu krustojumu un satiksmes pārvadu izbūvei.(10) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos jāievērtē arī tie nozīmīgākie transportainfrastruktūras elementi un objekti, kas atrodas blakus teritorijās, bet būtiski ietekmēpašvaldības transporta infrastruktūru - valsts galvenie autoceļi, dzelzceļa stacijas,autoostas, kā arī perspektīvie transporta mezgli, satiksmes pārvadi, apkalpes centri unobjekti un tiem rezervētās teritorijas.(11) Vietējo pašvaldību plānojumos jāoptimizē vietējo autoceļu pieslēgumu skaits valstsgalvenajiem autoceļiem, piemērojot pieslēgumu pakāpenības principus.(12) Vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos jāparedz veloceliņu tīklu izveide, gājēju ielas,pastaigu un tūrisma takas, kā arī perspektīvā jānodrošina pietiekošas teritorijaskājāmgājējiem un veloceliņu tīklu izveidei. Tie integrējami kopējā transportastruktūrā.(13) Jauno apdzīvotu vietu plānošana jāveic vienlaikus ar transporta infrastruktūrasplānošanu, paredzot tām piekļūšanu pa ceļu, kuram ir vismaz pašvaldības ceļa statuss.(14) Vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos jāveicina dzelzceļa infrastruktūras unapkalpes objektu (staciju ēku, noliktavu, pievadceļu u.c. objektu) saglabāšana unattīstība.1.2.2. Sabiedriskā transporta attīstība(1) Jānodrošina rajona apdzīvoto vietu ārējā sasniedzamība un līdzvērtīga savstarpējā iekšējāsasniedzamība.(2) Jāizveido optimāla rajona sabiedriskā transporta sistēma, kas integrēta kopējā Rīgasreģiona sabiedriskā transporta tīklā, samazinot ceļā pavadāmo laiku un uzlabojot rajonasasniedzamību. Pierīgā jāveicina sabiedriskā transporta prioritāte pār individuālo.(3) Jāveicina dzelzceļa pasažieru satiksmes atjaunošana un attīstība, iekļaujot to vienotā,savstarpēji saskaņotā rajona un reģiona sabiedriskā transporta sistēmā.(4) Jāparedz pasākumi videi draudzīgu transporta veidu attīstībai, palielinot sabiedriskātransporta, dzelzceļa, ūdens un velotransporta, kā arī kājāmgājēju īpatsvaru.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums10

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.1.2.3. Inženiertehniskās (vides) infrastruktūras attīstība(1) Jāparedz visu apbūves teritoriju inženiertehniskās apgādes nodrošinājums, vietējoteritoriju plānojumos nosakot prasības komunikāciju aizsardzībai, drošai ekspluatācijai,atbilstoši normatīvo aktu prasībām.(2) Jāplāno pēc iespējas kompakta dažādu inženiertīklu koncentrēšana vienotos koridorosgar autoceļiem vai dzelzceļiem, lai racionāli izmantotu teritoriju.(3) Plānojot inženiertīklu izvietojumu un transporta infrastruktūru, jāizvēlas risinājumi arvismazāko risku gan videi, gan iedzīvotājiem.(4) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos jāprecizē rūpniecisko un tehnisko avāriju riskaobjektu izvietojums un to teritoriju robežas, nosakot arī ierobežojumus šajās teritorijās.(5) Ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai apdzīvotajās vietās jānodrošina netraucētaspiekļūšanas iespējas glābšanas darbu veikšanai, veidojot racionālu ielu un ceļu tīklu,paredzot ūdens ņemšanas vietas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.(6) Jānodrošina līdzvērtīga pieeja informācijas un telekomunikāciju pakalpojumiem visārajona teritorijā, ieskaitot pieeju Internetam, jāveido mūsdienu prasībām atbilstošasinformācijas sistēmas – telekomunikācijas un datu pārraides tīkli.(7) Jāuzlabo ūdens apgādes un atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, lai nodrošinātupatērētājiem kvalitatīvus infrastruktūras pakalpojumus un samazinātu videspiesārņojumu.(8) Plānojot siltumapgādes sistēmas, prioritāte dodama vietējo atjaunojamo energoresursuizmantošanai.1.3. Atvērtā telpa - dabas vide un lauku teritorijasTeritorijas plānojums paredz attīstīt un reizē aizsargāt atvērto telpu – kā ekonomiskiun sociāli dzīvotspējīgas lauku teritorijas ar daudzveidīgu, pievilcīgu vidi dzīvei, darbam unatpūtai un saglabātu unikālo dabas vidi. Lai nezaudētu esošās kvalitātes un rajona dabasresursi tiktu racionāli un ilgtspējīgi izmantoti, atvērtajā telpā rajona plānojums izdala vairākasfunkcionāli un telpiski nozīmīgas teritorijas jeb areālus, kas parādīti Rajona teritorijasplānotās atļautās izmantošanas kartē:• Rīgas piepilsētas areāls:- Pierīgas urbānās attīstības teritorijas;- Pierīgas urbānā dabas aizsardzības un rekreācijas teritorijas;• Piejūras vides aizsardzības un tūrisma teritorijas (josla);• Piejūras urbānās, rekreācijas un vides aizsardzības teritorijas;• Lauksaimniecības attīstības teritorijas;• Ražošanas attīstības un derīgo izrakteņu izstrādes teritorijas;• Loģistikas un tranzīta pakalpojumu zona;• Tūrisma attīstības teritorijas;• Dabas aizsardzības teritorijas;• Rīgas zaļā loka vides aizsardzības un rekreācijas teritorijas• Jaukta mozaīkveida zemes izmantošana.Šiem specifiskajiem attīstības areāliem (zonām) ir noteiktas to galvenās funkcijas, tačutas nenozīmē, ka tiek izslēgtas citas darbības. Katras konkrētās teritorijas atļautaisizmantošanas veids ir precizējams un nosakāms vietējo pašvaldību plānojumos. Konfliktu unpretrunu gadījumā, prioritāras būs šajos Noteikumos norādītās galvenās funkcijas, un citaspakārtotās darbības tās nedrīkstēs apdraudēt.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums11

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.Pārējās atvērtās telpas teritorijas rajona plānojumā netiek īpaši izdalītas un tajāsparedzēta jaukta, mozaīkveida zemes izmantošana ar daudzveidīgu saimniecisko darbību.Taču jebkurā teritorijā, neatkarīgi no to atrašanās kādā attīstības areālā (zonā), ir jāsabalansēvides aizsardzības un ekonomiskās intereses.1.3.1. Vadlīnijas atvērtai telpai - lauku teritorijām(1) Jāizstrādā kultūrainavu aizsardzības un attīstības plāni, teritoriju plānojumos nosakottās ainavas, kurām ir īpaša vēsturiskā, estētiskā un ekoloģiskā nozīme. Vietējopašvaldību plānojumos jāizvērtē kultūrainavas, paredzot to aizsardzību un radošuattīstību.(2) Jāaizsargā kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, maksimāli saglabājot neapbūvētāsun neskartās dabas teritorijas, veidojot zaļos koridorus starp apdzīvotajām vietām.(3) Jānodrošina vēsturiski, estētiski un ekoloģiski nozīmīgo kultūrainavu saglabāšana unuzturēšana, jāveic degradēto kultūrainavu atjaunošana un rekultivācija, jāuzstādaprasības būvprojektiem, lai tiktu veidota arhitektoniski augstvērtīga apbūve, un tikturespektētas esošās vērtības.(4) Maksimāli jāaizsargā un jāsaglabā Rīgas jūras līča piekraste kā nacionāla vērtība, kasizmantojama visas sabiedrības interesēs.(5) Teritorijas plānojumos jāparedz risinājumi, kas nodrošina publisku pieejamīburekreācijas resursiem - ūdeņiem, mežiem un ainavām. Tie ir uzskatāmi par nacionāluvērtību, kuru attīstīšanā un saglabāšanā ir ieinteresēta visa sabiedrība. Nav pieļaujamapubliskās teritorijas – upju un ezeru piekrastes joslas iežogošana, apbūve un videsdegradēšana.(6) Jāatbalsta ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstība, racionāli izmantojot vietējopašvaldību lauksaimniecības zemju resursus un jāveido dažādotas un produktīvaslauku teritorijas, atbalstot lauku teritoriju iekšējo attīstību;(7) Jāsaglabā vērtīgās lauksaimniecības teritorijas, paredzot tajās arī daudzveidīgusalternatīvus nodarbes veidus;(8) Jāatbalsta vērtīgo augšņu aizsardzības pasākumi, uzskatot tās par pamatu laukuattīstībai; jāveic pasākumi erozijas, augsnes piesārņojuma samazināšanai;(9) Jāatbalsta lauku viensētu saglabāšana un attīstība zemnieku, piemājas saimniecību vaipašnodarbināto statusā;(10) Jāizvairās no lauksaimniecības zemju un meža zemju transformēšanas citos zemesizmantošanas veidos bez pamatotas vajadzības, vienlaikus atbalstot neizmantotolauksaimniecības zemju resursu alternatīvu izmantošanu.(11) Jāsaglabā un jāattīsta esošās ražošanas teritorijas lauku apvidos, lai racionāli tiktuizmantoti esošie resursi un inženiertehniskā infrastruktūra;(12) Vietējo pašvaldību plānojumos jāparāda iespējamās riska teritorijas un jānosakaierobežojumi šajās teritorijās. Neparedzēt dzīvojamo apbūvi paaugstināta riskateritorijās, pirms nav veikti pasākumi šo risku novēršanai.(13) Jāizstrādā integrētas stratēģijas un rīcības plāni kultūras mantojuma aizsardzībai unsaglabāšanai un jāveicina tā aktīva iekļaušana ekonomiskajā attīstībā, jāatbalsta unjāstimulē ainavu, kultūras un dabas mantojuma izmantošana videi draudzīga tūrismaattīstībai.(14) Jāizstrādā integrētas stratēģijas ūdens resursu izmantošanai, tai skaitā upju un ezeruapsaimniekošanas plāni.(15) Jāizstrādā integrētas attīstības stratēģijas aizsargāmajām dabas teritorijām, jāveido unjānostiprina ekoloģiskais tīklojums un zaļie koridori starp atsevišķiem dabasobjektiem un aizsargājamajām teritorijām;2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums12

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.(16) Jāintegrē kopējās telpiskās attīstības stratēģijās tie lauku apvidi, kas robežojas arpilsētām, jāveido sadarbība un jāveicina sakari starp pilsētām un laukiem;(17) Jāizvirza īpašas prasības un nosacījumi Rīgas piepilsētas areālā, lai tiktu saglabātassabiedrībai pieejamas rekreācijas teritorijas, dabas un ainaviskās vērtības1.4. Vispārējas rekomendācijas vietējo pašvaldību plānojumiem(1) Atbilstoši rajona plānojuma kompetencei, rajona teritorijas plānojuma kartēs ir parādītavēlamā apdzīvojuma struktūra, transporta infrastruktūra, plānotās maģistrālāsinženierkomunikācijas un noteiktas tikai galvenās perspektīvās attīstības zonas, atstājotdetalizētu teritorijas zonējumu izstrādi katras vietējās pašvaldības kompetencē. Rajonaplānojumā netiek noteikti zemes izmantošanas veidi, nav parādītas un detalizētasatsevišķas apbūves teritorijas, rajona nozīmes lauksaimniecības zemes, mazdārziņuteritorijas un citas teritorijas. Tās visas ir nosakāmas vietējo pašvaldību plānojumos,atbilstoši šo plānojumu mēroga precizitātei.(2) Konkrētas plānotās atļautās teritoriju izmantošanas veidu robežas un objektu izvietojumsir jānosaka vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos, atbilstoši plānojuma mērogiem1:10000 vai 1:5000. Rīgas rajona plānojums rekomendē šādus galvenos teritorijuizmantošanas veidus:• Dabas teritorijas (ūdeņi, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, purvi, dabiskāspļavas u.c.);• Mežu teritorijas;• Lauksaimniecības teritorijas;• Vasarnīcu un mazdārziņu teritorijas;• Dzīvojamās apbūves teritorijas;• Sabiedrisko iestāžu (publisko objektu) teritorijas;• Darījuma iestāžu teritorijas;• Ražošanas teritorijas;• Tehniskās apbūves teritorijas;• Satiksmes infrastruktūras objektu un trašu teritorijas;• Tūrisma un rekreācijas teritorijas;• Turpmākās izpētes un plānošanas teritorijas.(3) Vietējo pašvaldību plānojumos pēc nepieciešamības katrā konkrētā gadījumā nosakāmiarī citi, specifiski un detalizētāki teritorijas izmantošanas veidi, tai skaitā arī jauktasizmantošanas veidi. Izstrādājot vietējo pašvaldību plānojumus un detālplānojumus,jāievēro vienotu apzīmējumu pielietošana.(4) Rajona plānojums rekomendē vietējo pašvaldību plānojumos sasaistīt plānojumā noteiktoizmantošanas veidu ar VZD izstrādātiem galvenajiem nekustamā īpašuma lietošanasmērķiem, izmantojot arī NILM kodus.(5) Vietējo pašvaldību plānojumos definējamas kopīgo interešu teritorijas ar kaimiņupašvaldībām, paredzot, ka detālplānojumu darba uzdevumos arhitektūras plānošanasuzdevumos tiek iekļauta prasība saņemt nosacījumus no kaimiņu pašvaldības. Rajonaplānojums rekomendē noteikt šādu zonu vismaz 500m no pašvaldības robežas.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums13

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.2. NODAĻAPRASĪBAS TERITORIJU IZMANTOŠANAIVisās teritorijās atļauts izmantot zemi, ēkas un būves saskaņā ar spēkā esošo vietējāspašvaldības teritorijas plānojumu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem,kas izstrādāts likumdošanā noteiktajā kārtībā un nav pretrunā ar rajona teritorijas plānojumavadlīnijām un pamatnostādnēm.2.1. Urbānās teritorijasRajona plānojumā ir noteiktas kompaktas urbānās (pilsētu un ciemu) teritorijas, kasietver visa veida apbūvi, tai skaitā dzīvojamo apbūvi un visus tās funkcionēšanainepieciešamos apkalpes un inženierinfrastruktūras objektus, dabas un apzaļumotās teritorijas.2.1.1. Pilsētu apbūves teritorijasPilsētu apbūves teritorijas ir noteiktas, lai veicinātu pilsētu attīstību, ietverot visas tāsfunkcionēšanai nepieciešamās teritorijas.2.1.1.1.Atļautā izmantošanaPilsētu apbūves teritorijas ir jāizmanto, nodrošinot priekšnoteikumus, lai tur varētu līdzsvarotiizvietot dzīvojamo apbūvi, ražošanas, apkalpes, transporta un tehniskās infrastruktūrasobjektus, kā arī sabiedrībai pieejamas dabas un apzaļumotās rekreācijas teritorijas.2.1.1.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem(1) Pilsētu apbūves teritoriju funkcionāls zonējums un detalizēta izmantošana nosakāmsvietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ar mēroga noteiktību vismaz M 1:5000.(2) Jāparedz transporta infrastruktūras attīstība;(3) Jāparedz pietiekošas teritorijas sabiedriska rakstura objektiem;(4) Jānodrošina inženierapgāde un visas nepieciešamās normatīvajos aktos noteiktāsinženierkomunikācijas;(5) Ielu, ceļu, auto stāvlaukumu izbūve jāveic atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiemparametriem, paredzot ielu apgaismojumu, lietus ūdeņu savākšanas sistēmas, u.c.labiekārtojumu;(6) Paredzot jaunas apbūves teritorijas, detālplānojumos, jāizstrādā ūdensapgādes unnotekūdeņu savākšanas risinājumi;(7) Jānodrošina pietiekošas sabiedrībai pieejamas zaļās un rekreācijas teritorijas;(8) Pilsētu teritorijās dzīvojamai apbūvei rekomendējamā jaunveidojamā zemes gabalaminimālā platība ir 1200 m 2 ;(9) Pilsētu teritorijās mežaparka apbūvei rekomendējamā jaunizveidojamā zemes gabalaminimālā platība ir 3000 m 2 ;(10) Tehniskās apbūves teritorijās, inženiertehnisko komunikāciju objektu uninženiertehniskās apgādes tīklu un būvju teritoriju minimālā zemes gabala platībajāpieņem atkarībā no konkrētā objekta specifikas.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums14

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.2.1.2. Ciemu apbūves teritorijasRajona plānojuma izpratnē ciems ir lauku apdzīvotā vieta ar koncentrētu apbūvi, arnoteiktu pastāvīgo iedzīvotāju skaitu un robežām.Rajona plānojums nosaka, ka ciemu apbūves teritorijas ir jāveido pēc iespējaskompaktas. Tur jāizvieto dzīvojamā apbūve, ražošanas vai darījumu, apkalpes, sociālās untehniskās infrastruktūras objekti, kā arī jānodrošina dabas un apzaļumotās teritorijasrekreācijai, jānodrošina ielu un ceļu tīkls ar atbilstošiem tehniskiem parametriem. Ciemuapbūves teritorijās ir jānodrošina pietiekošs pakalpojumu klāsts, moderno komunikācijutehnoloģiju pieejamība un iespējas uzņēmējdarbības attīstībai.Lēmumu par konkrētu apdzīvoto vietu ieskaitīšanu ciemu kategorijā pieņem katravietējā pašvaldība likumdošanā noteiktajā kārtībā. Lauku apdzīvoto vietu - ciemu robežas irjānosaka un jāprecizē vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos.2.1.2.1.Atļautā izmantošanaCiemu apbūves teritorijas ir jāizmanto galvenokārt dzīvojamās apbūves, ražošanas objektu,pakalpojumu, apkalpes un transporta infrastruktūras objektu būvniecībai.2.1.2.2. Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem(1) Izstrādājot vietējo pašvaldību teritoriju plānojumus, nepieciešams izvērtēt un izmantotjau esošās apdzīvojuma struktūras potenciālu, veikt tās detalizāciju, nosakotvarbūtējos pakalpojumu centrus.(2) Esošo ciemu teritorijās jaunveidojamā zemes gabala rekomendējamā minimālā platībadzīvojamai apbūvei ir 1200 m 2 .(3) Veidojot jaunas dzīvojamās apbūves teritorijas ārpus esošajām apdzīvotajām vietām,jaunveidojamā zemes gabala rekomendējamā minimālā platība dzīvojamai apbūvei ir2500 m 2 .(4) Ciemu teritorijās mežaparka apbūvei rekomendējamā jaunveidojamā zemes gabalaminimālā platība ir 3000 m 2 ;(5) Ciemu teritorijās lauku apbūves teritorijām rekomendējamā jaunveidojamā zemesgabala minimālā platība ir 5000 m 2 ;(6) Tehniskās apbūves teritorijās inženiertehnisko komunikāciju objektu,inženiertehniskās apgādes tīklu un būvju teritorijām minimālā jaunveidojamā zemesgabala platība jāpieņem atkarībā no konkrētā objekta specifikas;(7) Ciemu apbūves teritoriju attīstība un plānošana jāveic, ievērojot šādus nosacījumus:- Jānodrošina apbūves teritorijas ar visām normatīvajos aktos noteiktajāminženierkomunikācijām – energoapgādi, ūdensapgādes un komunālonotekūdeņu kanalizācijas sistēmas (centralizētas vai decentralizētas), lietusūdeņu savākšanu no ielām,- Jāparedz ielu tīkls ar normatīvajiem aktiem atbilstošiem parametriem,- Jāparedz teritorijas sabiedriskiem un apkalpes objektiem,- Jāparedz pietiekošas zaļās teritorijas.(8) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu ietvaros ir jāizstrādā ciemu teritorijuplānojumi detalizētākā mērogā, nosakot plānoto atļauto izmantošanu un izstrādājotdetalizētus apbūves noteikumus.(9) Vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos ir jānosaka ciemu robežas, neiekļaujotnepamatoti lielas mežu un lauksaimniecības zemju teritorijas.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums15

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.(10) Jaunā apbūve pēc iespējas ir koncentrējama jau esošo ciemu robežās.(11) Pašvaldību teritorijas plānojumos ir jānosaka katra ciema apbūves teritorija,funkcionālais zonējums un pakalpojumu struktūras attīstība.(12) Paredzot jaunas apbūves teritorijas, detālplānojumos jāizstrādā ūdensapgādes unnotekūdeņu savākšanas risinājumi.(13) Nav atbalstāma jaunu dzīvojamās apbūves teritoriju plānošana cieši gar transportakoridoriem un valsts nozīmes ceļiem.(14) Jaunās apbūves teritorijas nav izvietojamas trokšņu zonās vai citās potenciālāssmaku, putekļu piesārņojuma zonās. Esošajās teritorijās ir jāparedz trokšņasamazināšanas un citu negatīvo faktoru novēršanas pasākumi.(15) Veidojot jaunas apbūves teritorijas, ir jānosaka attīstītāja atbildība par infrastruktūru,detālplānojumu realizācijas termiņiem un secību.(16) Jaunajās dzīvojamās apbūves teritorijās ir jānosaka prasības rezervēt pietiekošasplatības sabiedriska rakstura objektiem, transporta infrastruktūrai uninženiertehniskajam nodrošinājumam.(17) Apbūves noteikumos jānosaka prasība, ka īstenojot detālplānojumu, vispirms irjāizbūvē un jānodod ekspluatācijā ielas un ceļi ar galvenajām inženierkomunikācijām,tai skaitā arī ugunsdzēsības ārējās ūdensapgādes tīkli, pirms tiek uzsākta ēkubūvniecība.2.1.3. Vasarnīcu un mazdārziņu apbūves teritorijasRajona plānojums paredz, ka saglabājamas esošās vasarnīcu un dārza mājiņu apbūvesteritorijas, lai saglabātu iedzīvotājiem iespēju vasaras periodā izmantot „otro mājokli” ganatpūtai, gan pašapgādei ar svaigiem dārzeņiem un augļiem.2.1.3.1.Atļautā izmantošana• Mazdārziņi, sakņu dārzi;• Sezonas rakstura ēkas un būves – dārza mājiņas, vasarnīcas;• Inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti.2.1.3.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem(1) Vasarnīcu un dārza mājiņu apbūve nav patvaļīgi un bez pamatojuma transformējamacitos zemes izmantošanas veidos.(2) Sezonas rakstura vasarnīcu un mazdārziņu apbūves transformēšana par pastāvīgudzīvojamo māju apbūvi ir veicama tikai pie nosacījumiem, ka šajās teritorijās tieknodrošinātas galvenās inženierkomunikācijas – energoapgāde, ūdensapgādes unkomunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmas (centralizētas vai decentralizētas), lietusūdeņu savākšanu no ielām, ievērotas visas sanitārās un ugunsdrošības normas, izbūvētsceļu tīkls ar normatīviem atbilstošiem parametriem.(3) Lai transformētu vasarnīcu un mazdārziņu apbūvi par pastāvīgas dzīvojamās apbūvesteritoriju, izstrādājams komplekss detālplānojums, aptverot vismaz apbūves kvartālu, vaicitādi funkcionāli saistītu teritoriju.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums16

2.2. Tehniskās apbūves teritorijasRīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.Lai nodrošinātu tehniskās infrastruktūras potenciāla saglabāšanu, izmantošanu,modernizēšanu vai paplašināšanu, Rīgas rajona plānojumā ir noteiktas tehniskās apbūvesteritorijas. Tās ir notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, izgāztuves, kapsētas, kritušo dzīvniekukapsētas, ūdens ņemšanas vietas, atdzelžošanas iekārtas, kā arī dažādas komunālās apbūves,transporta un tranzīta apkalpes objektu un noliktavu teritorijas.Uz visām Rīgas rajona pilsētām ir attiecināmas ES Direktīvas 91/271/EEC prasībaskomunālo notekūdeņu attīrīšanai. Līdz 2015. gadam ir jānodrošina otrējā un papildus ( noslāpekļa un fosfora) notekūdeņu attīrīšana. Valsts programmas “800+” ietvaros ir veikta šopilsētu un apdzīvoto vietu notekūdeņu savākšanas sistēmu un attīrīšanas iekārtu priekšizpēte.Tehniskajām būvēm, kas saistītas ar piesārņojošo vielu novadīšanu ūdenī jāatbilst22.01.2002. Latvijas Republikas Ministru kabineta Noteikumiem Nr. 34 “Noteikumi parpiesārņojošo vielu emisiju ūdenī”. Nav pieļaujama tādu objektu būvniecība, kas izraisanegatīvu ietekmi uz vidi un palielina piesārņojuma līmeni.2.2.1.Atļautā izmantošanaTehniskās infrastruktūras objekti un būves, kas nepieciešamas to funkciju nodrošināšanai.2.1.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem(1) Izstrādājot vietējo pašvaldību teritorijas plānojumus ir jāprecizē notekūdeņu attīrīšanasiekārtu, artēzisko aku, katlu māju, atkritumu izgāztuvju, mazo hidroelektrostaciju u.c.inženiertehnisko objektu atrašanās vietas.(2) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jānosaka tehnisko objektu aizsargjoslassaskaņā ar Aizsargjoslu likumu.(3) Pašvaldībām ir jānodrošina piesārņojuma avotu uzskaite atbilstoši Latvijas Republikaslikumam “Par piesārņojumu”.(4) Vietējo pašvaldību plānojumos ciemu teritorijās jārezervē teritorijas centralizētāmūdens ņemšanas vietām, notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un citiem perspektīvānepieciešamajiem inženiertehniskajiem objektiem.2.3. Transporta infrastruktūraRajona plānojums nosaka nacionālas un reģionālas nozīmes transporta infrastruktūrasobjektus. Teritorijas plānojumā tās definētas, kā transporta infrastruktūrai nepieciešamotrašu un objektu teritorijas. Rajona teritorijas plānotās atļautās izmantošanas kartē šieobjekti parādīti tikai kā elementi, atbilstoši rajona plānojuma mēroga noteiktībai. Vietējopašvaldību plānojumos satiksmes infrastruktūras objektu teritorijās tiek ieskaitītas arī ceļu undzelzceļu nodalījuma joslas.Rīgas rajona teritorijas plānojumā ir parādīti nozīmīgākie rajonā esošie un plānotietransporta infrastruktūras elementi un objekti: autoceļi, dzelzceļi, lidlauki, dzelzceļa stacijasun autoostas. Rajona plānojums paredz arī jaunu veloceliņu trašu veidošanu un savienošanuar Rīgas pilsētas veloceliņu tīklu un perspektīvajām EiroVelo trasēm. Lai tās precīzi iezīmētukartēs, vēl ir jāveic papildus izpēte.Rajona plānojumā parādīti arī izpētītās un vēl izpētes stadijā esošās perspektīvāstrases, transporta mezgli, satiksmes pārvadi un tiem rezervētās teritorijas. Ir iezīmētas arī2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums17

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.vairākas tālākā nākotnē nepieciešamās autoceļu un dzelzceļa trases. Rajona plānojumā tāsnoteiktas kā turpmākās izpētes teritorijas.2.3.1. AutoceļiAtbilstoši Rīgas plānošanas reģiona teritorijas plānojuma pamatnostādnēm, Rīgasrajona autoceļu tīklu veido starptautiskas nozīmes autoceļi (ātrsatiksmes ceļi) un toperspektīvās trases, valsts galvenie autoceļi, valsts 1.šķiras autoceļi, valsts 2.šķiras autoceļi unpašvaldību autoceļi. Tie parādīti Rajona teritorijas plānotās atļautās izmantošanas kartē.Lai nākotnē nodrošinātu ceļu drošu funkcionēšanu un apkalpi, rajona plānojumā garpašreizējiem valsts galvenajiem autoceļiem ir noteikta 100 m aizsargjosla no ceļa ass uz katrupusi. Vietējo pašvaldību plānojumos tiek rekomendēts paredzēt arī gar perspektīvajāmātrsatiksmes autoceļu trasēm 100 m aizsargjoslu no ceļa ass uz katru pusi.Autoceļu parametri ir jānosaka saskaņā ar likumu “Par autoceļiem” un “Valsts ceļuaizsardzības noteikumiem”, kā arī projektēšanas normatīviem. Aizsargjoslu parametri unaprobežojumi ir jānosaka saskaņā ar “Aizsargjoslu likumu” un ar 10.04.2001. LatvijasRepublikas Ministru kabineta Noteikumiem Nr. 162 “Autoceļu aizsargjoslu noteikšanasmetodika”.Rīgas rajona plānojumā autoceļi ir iedalīti atbilstoši likumā „Par autoceļiem” noteiktajamiedalījumam, ņemot vērā arī Rīgas plānošanas reģiona teritorijas plānojumā pieņemtoautoceļu iedalījumu pēc to funkcionālās nozīmes, kas uzrādīts iekavās.Valsts galvenie autoceļi (starptautiskas nozīmes autoceļi):Rajona teritorijas plānojums paredz pašreizējo valsts galveno autoceļu A1, A2, A3, A4, A5,A7, A8, A9 un A10 attīstību, rekonstruējot tos par starptautiskas nozīmes ātrsatiksmesautoceļiem, izbūvējot jaunus ceļu posmus, drošus pieslēgumus ar mazākas nozīmes ceļiem,apvedceļu ap Siguldas pilsētu un drošu savienojuma mezglu pieslēgumam Olaines pilsētai.Autoceļi A3, A6 nākotnē būs starpreģionālas /nacionālas nozīmes autoceļi.Valsts galvenie autoceļi (starpreģionālas nozīmes /nacionālas/ autoceļi):Autoceļi P89, P85, P32 – (perspektīvā starpreģionālas nozīmes autoceļi);Autoceļi P4, P3, P6, P7, P8, P9, P10 – (perspektīvā reģionālas nozīmes autoceļi).Valsts 1.šķiras autoceļi (reģionālās nozīmes ceļi)Autoceļi P3, P4, P6, P7, P8, P9, P10, P101.Valsts 2.šķiras autoceļi (rajona /nākotnē reģiona/ nozīmes autoceļi)Rajona plānojums paredz, ka nākotnē visi valsts 2.šķiras autoceļi, kā arī atsevišķi pašvaldībuautoceļi tiks attīstīti kā rajona nozīmes autoceļi ar uzlabotu melno ceļa segumu.Pašvaldību ceļi (vietējas nozīmes autoceļi)Pašvaldību autoceļi tiek parādīti vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos, kur tiem noteiktaaizsargjosla, kas atbilstoši kartes mērogam parādīta arī grafiski.Perspektīvās autoceļu trases un satiksmes pārvadiRajona plānojumā ir parādītas perspektīvās ātrsatiksmes autoceļu trases - gan tās, kurunovietne jau saskaņota, gan tās, kas iezīmētas tikai konceptuāli. Pamatā tiek saglabātasiepriekšējā plānojumā iezīmētās trases - Via Baltica perspektīvā trase ar jaunu Daugavasšķērsojumu, Piejūras maģistrāle, Baltezera rietumu apvedceļš ar pieslēgumu Brīvības ielas2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums18

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.dublierim, Latgales ātrsatiksmes autoceļš un tā ievada varianti Rīgā (Stopiņu novadā),Ķekavas apvedceļš, satiksmes pārvadi pār Lielupi uz Jūrmalu un pār Gātupi.Rajona plānojumā paredzēts, ka jāizbūvē apvedceļš ap Siguldu, kā arī jāizveido drošspieslēgums Olaines pilsētai ar divlīmeņu krustojumu pāri dzelzceļam. Tās visas ir nacionālasnozīmes satiksmes infrastruktūras teritorijas. Rajona plānojums rekomendē izveidot atsevišķupieslēgumu autoceļam A8 no reģionālās nozīmes rūpniecības zonas, lai ar to saistītais kravutransports nešķērsotu Olaines pilsētas dzīvojamās teritorijas.Rajona teritorijas plānojumā ir saglabāta Baložu pilsētas apvedceļa trase arkorekcijām, saite Ādaži – Vangaži un iezīmēts Ropažu apvedceļš. Tās ir noteiktas kāturpmākās izpētes teritorijas reģionālas nozīmes transporta infrastruktūras attīstībai, par kuruturpmākās saglabāšanas pamatojumu un lietderību ir jāvienojas un jāizlemj vietējāmpašvaldībām.Autoceļi ar īpašām ainaviskām kvalitātēmAtbilstoši Rīgas plānošanas reģiona teritorijas plānojuma nostādnēm, arī rajona teritorijasplānojumā tiek paredzēta atsevišķu, ainaviski izteiksmīgu autoceļu un to posmu veidošana parautoceļiem ar īpašām ainaviskām kvalitātēm, neatkarīgi no šo ceļu kategorijas. (Rīgasplānošanas reģiona teritorijas plānojumā tie nosaukti par ainavu ceļiem).Kā autoceļus ar īpašām ainaviskām kvalitātēm, rajona teritorijas plānojums iesakaveidot šādu autoceļu posmus,: P8 posmā no Peltēm līdz Mālpilij; P3 posmā no Mālpils līdz Garkalnei; P4 posmā no Zaķumuižas līdz Suntažiem; P10 posmā no Inčukalna līdz Ropažiem ; V79 Murjāņi - Sēja - Saulkrasti; V66 Sidgunda - Ropaži ; P 85 posmā no Rīgas HES pagrieziena līdz Daugmalei; P7 posmā Sigulda-Turaida –Ragana; P10 posmā Lielkangari – Tīnūži; V85 Jūdaži – More; V83 Sigulda- Nurmiži.2.3.1.1.Atļautā izmantošana(1) Transporta infrastruktūra - valsts un pašvaldību autoceļi, ielu, ceļi, laukumi un ar tiemsaistītās būves;(2) Auto stāvlaukumi;(3) Autoosta;(4) Inženiertehnisko komunikāciju objekti;(5) Inženiertehniskās apgādes tīkli un būves;(6) Degvielas uzpildes stacijas un ceļu apkalpes infrastruktūras objekti.(7) Zem rezervētajām autoceļu trasēm ir atļauta īstermiņa izmantošana:- lauksaimniecība – augkopība, sakņkopība, stādu audzētavas, mājlopupagaidu mītnes, šķūņi, noliktavas, savvaļas dzīvnieku dārzi u.c.;- tūrisms, sports un rekreācija – kempingi, skatu torņi, laivu piestātnes,kafejnīcas, moteļi, sporta laukumi, auto, moto, velotrases;- transporta infrastruktūra – vietējas nozīmes ceļi, degvielas uzpildesstacijas; auto stāvlaukumi; noliktavas, uzglabāšanas laukumi- mazdārziņi, sakņu dārzi;2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums19

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.2.3.1.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem(1) Vietējo pašvaldību plānojumos jāprecizē perspektīvo transporta koridoru un trašuvietas, izvēloties optimālāko risinājumu un vadoties no pētījumu rezultātiem, ja tādijau veikti.(2) Vietējo pašvaldību plānojumos jārezervē tās teritorijas, kurās rajona plānojums paredzsatiksmes infrastruktūras izbūvi un rekonstrukciju, t. sk. esošo autoceļu braucamojoslu paplašināšanu;(3) Izstrādājot detālplānojumus vai zemes ierīcības projektus, nav sadalāmas tās zemesgabala daļas, kas rezervētas perspektīvajām trasēm un transporta koridoriem.(4) Zem perspektīvajām trasēm un transporta koridoriem, kuru vietas vēl nav precizētasun saskaņotas ar valsts institūcijām, vietējo pašvaldību plānojumos jānosaka īstermiņaizmantošanas veidi, kas uzskaitīti iepriekšējā rindkopā. Šajās teritorijās var paredzēttikai īslaicīgas lietošanas būves ar termiņu līdz 5 gadiem.(5) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos jāizstrādā iekšējā transporta shēma un ceļutīkls, savlaicīgi paredzot iekšējos paralēlos ceļus, lai samazinātu pieslēgumu unkrustojumu skaitu ar valsts galvenajiem ceļiem un ātrgaitas maģistrālēm, piemērojotpieslēgumu pakāpenības principu.(6) Plānojot apbūves teritoriju paplašināšanu, prioritāri jāattīsta esošās apdzīvotā vietas arjau izveidotu transporta infrastruktūru, tās labiekārtojot un racionāli izmantojotteritoriju;(7) Apbūve plānojama tādā attālumā no ceļiem, kas neprasa papildus pasākumusaizsardzībai pret autotransporta radīto troksni, izplūdes gāzēm un citu negatīvoietekmi.(8) Vietējo pašvaldību izstrādātie velosipēdu maršruti jāintegrē kopējā tūrismainfrastruktūras un pakalpojumu tīklā, paredzot naktsmītņu, stāvlaukumu, velosipēdunomas un remonta pakalpojumu izvietojumu.2.3.2. DzelzceļiRajona teritorijas plānojumā ir parādīti dzelzceļi, to perspektīvās trases uninfrastruktūras objekti, lai nodrošinātu to drošu funkcionēšanu un apkalpi. Dzelzceļu attīstībaspamatā jābūt infrastruktūras un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.Dzelzceļš kā videi draudzīgāks un drošāks transporta veids, ir arī alternatīva autotransportam.Atjaunojot pasažieru satiksmi, tiks samazināts ceļā pavadāmais laiks un atslogoti autoceļi.Galvenais uzdevums ir dzelzceļa infrastruktūras modernizēšana un uzlabošana. Lai optimizētupasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu un tos saskaņotu ar autobusu maršrutiem, ir jāveidovienots sabiedriskā transporta tīkls.Dzelzceļa trašu aizsargjoslu parametrus un aprobežojumus nosaka “Aizsargjoslu likums” unMK Noteikumi Nr. 457 “Dzelzceļa aizsargjoslu noteikšanas metodika”. Rajona plānojumādzelzceļa trašu teritorijas parādītas tuvinātā mērogā.2.3.2.1.Atļautā izmantošana(1) Dzelzceļa infrastruktūra – sliežu ceļi, laukumi, dzelzceļa stacijas, pieturas un ar tiemsaistītās būves;(2) Transporta pakalpojumi un loģistika - noliktavas, pievedceļi;(3) Inženiertehnisko komunikāciju objekti;(4) Inženiertehniskās apgādes tīkli un būves.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums20

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.2.3.2.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem(1) Vietējo pašvaldību plānojumos jāprecizē dzelzceļa trases, esošie infrastruktūra objekti,jāoptimizē dzelzceļa pārbrauktuvju skaits;(2) Vietējo pašvaldību plānojumos jāparedz aizsardzības pasākumi starp dzelzceļu undzīvojamo apbūvi; jāparāda iespējamās gājēju plūsmas un virzieni(3) Vietējo pašvaldību plānojumos jāparāda dzelzceļa aizsargjoslas saskaņā ar “Aizsargjoslulikumu” un metodiku aizsargjoslu noteikšanai.2.3.3. Autoostas, dzelzceļa stacijas, lidlaukiPieaugot pasažieru plūsmai un veidojoties jaunām apdzīvotajām vietām, Pierīgā varrasties nepieciešamība pēc jaunām pasažieru dzelzceļa pieturām. Rajona plānojums paredzmazo lidlauku saglabāšanas un attīstības iespējas. Sevišķa uzmanība tiek pievērstastarptautiskās lidostas „Rīga” attīstībai, jo tā robežojas ar Babītes un Mārupes pašvaldībām,kā arī ar Rīgas pilsētu.Starptautiskā lidosta „Rīga”.Starptautiskie pasažieru un kravas gaisa pārvadājumi ir nacionālo interešu sfēra, tādēļir jāveido sadarbība starp Satiksmes ministriju, lidostas administrāciju, Rīgas reģiona padomiun Mārupes un Babītes pašvaldībām. Lai nodrošinātu lidostas attīstībai vislabvēlīgākosapstākļus, kas atbilstu gan nacionālajām, gan Rīgas pilsētas, gan vietējo pašvaldību interesēmir jāveic savstarpēji koordinēta lidostas un tās apkārtējās teritorijas attīstības plānošana.Rajona plānojumā ir ievērtētas Starptautiskās lidostas „Rīga” attīstības iespējas no diviemaspektiem – lai nodrošinātu lidostai alternatīvu piekļūšanu no loka apvedceļa un garantētuiespējas attīstīt pašu lidostu, izbūvēt otru skrejceļu, jaunus termināļus, savlaicīgi rezervējotteritoriju. Rajona plānojumā ir iezīmēta lidostas attīstībai nepieciešamā teritorija.2.3.3.1.Atļautā izmantošana(1) Sabiedriskā transporta infrastruktūra un ar tiem saistītās apkalpes funkcijas;(2) Inženiertehnisko komunikāciju objekti;(3) Inženiertehniskās apgādes tīkli un būves;(4) Transporta pakalpojumi un loģistika - noliktavas, pievedceļi.2.3.3.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem(1) Vietējo pašvaldību plānojumos ir jāveicina dzelzceļa pasažieru transporta attīstība,paredzot jaunu pieturu veidošanu kompaktas apbūves teritorijās ar potenciāli augstupasažieru skaitu, jāatbalsta „park &ride” sistēmas attīstība Pierīgā.(2) Lai nodrošinātu lidostas „ Rīga” funkcijas un mazinātu tās iespējamo negatīvo ietekmiuz apkārtnes apdzīvotām vietām un vidi, Mārupes pagasta un Babītes pagastaplānojumos ir jānosaka ierobežojumi dzīvojamās apbūves attīstībai lidostaipieguļošajās teritorijās.(3) Plānojot attīstību Rīgas lidostai piegulošajās teritorijās, ir jāievērtē potenciālā trokšņazona, jārezervē trase perspektīvajam pievedceļam.(4) Jāievērtē iespējas nodrošināt ērtus sabiedriskā transporta sakarus starp lidostu unRīgas centru, perspektīvā veidojot ātrgaitas sliežu transporta līniju starp lidostu unRīgas centru.(5) Vietējo pašvaldību plānojumos ieteicams plānot autoostu un dzelzceļa stacijusavietošanu vienotā transporta sistēmā.(6) Rajona plānojums rekomendē pēc iespējas saglabāt esošos mazos lidlaukus, veicinātto attīstību un integrēšanu kopīgā mazās aviācijas tīklā.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums21

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.Gāzes vadu trašu aizsargjoslu parametrus un aprobežojumus nosaka “Aizsargjoslu likumu” unMK Noteikumi Nr. 413 “Ekspluatācijas aizsargjoslu ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām unkrātuvēm noteikšanas metodika”. Aizsargjoslas tiek parādītas un precizētas vietējo pašvaldībuteritorijas plānojumos.2.4.3.1.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem(1) Vietējo pašvaldību plānojumos jārezervē teritorijas perspektīvo maģistrālo gāzes vaduizbūvei.(2) Vietējo pašvaldību plānojumos jāprecizē gāzes vadu izvietojums, kā arī jāparādaaizsargjoslas atbilstoši plānojuma mērogam.(3) Projektējot jauns ceļus un ielas, kā arī veicot to rekonstrukciju, jāparedz perspektīvogāzes vadu izvietojums, atbilstoši normatīvo aktu prasībām un nosakot prasībaskomunikāciju aizsardzībai, drošai ekspluatācijai,.2.4.4. Mazās hidroelektrostacijasRajonā pašlaik darbojas 6 mazās hidroelektrostacijas (HES), tās parādītas Rajona teritorijasplānotās atļautās izmantošanas kartē.Ņemot vērā, ka vairākums rajona upju saskaņā ar MK noteikumiem Nr.27 (08.02.2002.) iriekļautas to upju sarakstā, uz kurām aizliegta jaunu HES būvniecība, pašlaik Rīgas rajonājaunas mazās HES netiek plānotas.2.4.4.1.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem(1) Vietējo pašvaldību plānojumos jāparāda esošās mazās hidroelektrostacijas un toūdenskrātuves ar maksimālās applūdes robežām.(2) Vietējo pašvaldību plānojumos jānosaka applūšanas riska teritorijas HES dambjupārraušanas gadījumā.2.4.5. Maģistrālie ūdensvadiRajona teritorijā ir vairāki maģistrālie ūdensvadi, kas nodrošina dzeramā ūdens apgādi Rīgaspilsētai. Tie parādīti Rajona teritorijas plānotās atļautās izmantošanas kartē.2.4.5.1.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem(1) Vietējo pašvaldību plānojumos jāparāda maģistrālie ūdensvadi un to aizsargjoslas, kāarī jānosaka prasības un aprobežojumi aizsargjoslā.2.5. Ražošanas teritorijasSaskaņā ar MK noteikumu Nr.770 „Rajona pašvaldības teritorijas plānošanasnoteikumi” prasībām, Rajona plānojuma Rajona teritorijas plānotās atļautās izmantošanaskartē ir parādītas tās esošās ražošanas teritorijas ar platību virs 1ha, kas atrodas ārpusapdzīvotajām vietām.Rīgas rajona teritorijas plānojums paredz nākotnē attīstīt ražošanu, kas orientēta uzgala produktu ar augstu pievienotās vērtību. Rajona plānojumā ir iezīmētas galvenāsperspektīvās ražošanas attīstības teritorijas, kas būtu maksimāli koncentrētas, nodrošinātas arinženiertīkliem un transporta infrastruktūru, un kur ražošana nebūtu konfliktā ar dabasaizsardzības vai tūrisma attīstības mērķiem. Pārējās ražošanas teritorijas ir nosakāmas unprecizējamas vietējo pašvaldību plānojumos.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums23

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.2.5.1.Atļautā izmantošana(1) Plaša profila ražošanas uzņēmumi un ar to saistītās infrastruktūras ierīkošana;(2) Derīgo izrakteņu ieguve un pārstrāde;(3) Inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti;(4) Transporta infrastruktūraNetiek neizslēgti arī citi zemes izmantošanas veidi – lauksaimniecība, mežsaimniecība.2.5.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem(1) Ražošanas teritorijas un to robežas tiek precizētas un uzrādītas vietējo pašvaldībuplānojumos.(2) Pēc iespējas jāparedz jau esošo ražošanas zonu racionāla izmantošana – revitalizācija unattīstība.(3) Jāparedz buferzona starp ražošanas un dzīvojamās apbūves teritorijām.(4) Plānojot jaunas ražošanas teritorijas, transporta infrastruktūra jāplāno tā, lai netiktušķērsotas dzīvojamās apbūves teritorijas un apdzīvoto vietu centri.(5) Jānodrošina reģiona nozīmes rūpniecības teritoriju tieša sasaiste ar valsts nozīmesceļiem.2.6. Nacionālas un reģionālas nozīmes derīgo izrakteņu atradnes2.6.1. KarjeriNozīmīgākie nacionālas nozīmes ekspluatējamie derīgo izrakteņu ieguves karjeri Rajonateritorijas plānotās atļautās izmantošanas kartē ir parādīti kā ražošanas attīstības un derīgoizrakteņu izstrādes teritorijas.2.6.1.1.Atļautā izmantošana(1) Derīgo izrakteņu iegūšana;(2) Inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti;(3) Transporta infrastruktūras objekti.(4) Pēc rekultivācijas var veikt zemes transformāciju citos izmantošanas veidos.2.6.1.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem(1) Vietējo pašvaldību plānojumos jāparāda visi derīgo izrakteņu karjeri, nosakot topašreizējo statusu.(2) Izstrādātajiem un pamestajiem karjeriem jāizstrādā rekultivācijas projekti.(3) Plānojot jaunus derīgo izrakteņu ieguves karjerus, jāizstrādā transporta shēma, lainovērstu iespējamo negatīvo ietekmi uz apdzīvojumu.2.6.2. Derīgo izrakteņu atradnesRīgas rajona plānojumā 1.daļas 3.sējuma 3.attēlā ir uzrādītas izmantojamās un perspektīvāsderīgo izrakteņu atradnes, kam ir nacionāla nozīme.2.6.2.1.Atļautā izmantošanaDerīgo izrakteņu atradņu teritorijās prioritāte ir derīgo izrakteņu ieguve, ja tas navpretrunā ar dabas aizsardzības interesēm.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums24

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.Derīgo izrakteņu ieguvi drīkst uzsākt atbilstoši likumam “Par zemes dzīlēm” (1996. gada 21.maijā) un MK noteikumiem nr.448 „Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēmun to izmantošanas kārtību, valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību, kā arīzemes dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles kārtību”(21.06.2005.), MK noteikumiem nr.449 „Zemes dzīļu izmantošanas licenču un biežisastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas, kā arī ģeoloģiskās informācijasizmantošanas vispārīgā kārtība” (21.06.2005.). Pēc derīgo izrakteņu karjeru ekspluatācijasbeigām, tie ir jārekultivē.2.6.2.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem(1) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos jāprecizē visu derīgo izrakteņu atradņuteritorijas un jānosaka katras konkrētas teritorijas izmantošanas prasības.2.6.3. Pazemes ūdeņu resursiLai aizsargātu un saglabātu rajona dzeramā ūdens krājumus, Rīgas rajona plānojumāparādītas izpētītās pazemes ūdeņu atradnes Rīgas un visām rajona pilsētām.Kopumā pazemes ūdeņi Rīgas rajonā ir samērā labi aizsargāti no piesārņojumainfiltrācijas, tādēļ tajā nav jānodrošina bakterioloģiskā aizsargjosla. Lai novērstu ūdensgūtnēsun urbumos ūdens ķīmiskā piesārņojuma iespējas, Valsts investīciju programmas “800+”ietvaros ir veikta ūdensapgādes avotu izpēte, ekspluatācijai pieejamo krājumu izvērtēšana unūdensapgādes avotu tehniskā izpēte un aprēķināta ķīmiskā aizsargjosla Rīgas pilsētasūdensgūtnei, Olaines, Salaspils, Siguldas, Saulkrastu, Vangažu, Baldones, Baložu, un cituapdzīvoto vietu ūdensgūtnēm.2.6.3.1.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem(1) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos jāparāda centralizētās ūdensapgādesūdensgūtnes un artēziskie urbumi, kā arī jānosaka un jāparāda to aizsargjoslas.(2) Vietējo pašvaldību plānojumos ieteicams uzrādīt arī slēdzamos un tamponējamosurbumus.2.7. Lauksaimniecības teritorijasRajona plānojums nosaka, ka lauksaimnieciski izmantojamā zeme ir viens nogalvenajiem resursiem un priekšnosacījumiem lauksaimniecības attīstībai, tādēļ irnepieciešams saglabāt vērtīgākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, novēršot toaizaugšanu ar mežu, augsnes eroziju un degradāciju.Rajona plānojums nosaka, ka jāattīsta videi draudzīgas aktivitātes, zemes resursu racionālaizmantošana, lauku vides efektīva apsaimniekošana, lai nodrošinātu rajona zemes resursu,vides un arī kultūras ainavu aizsardzību un saglabāšanu.Rajona plānojumā ir īpaši izdalītas nacionālas nozīmes īpaši vērtīgās lauksaimniecībāizmantojamās zemes un reģiona nozīmes īpaši vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes.Rajona teritorijas plānotās atļautās izmantošanas kartē parādītas tikai nacionālas nozīmeslauksaimniecības zemes.2.7.1. Nacionālas nozīmes īpaši vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemesTās tiek noteiktas, lai saglabātu vērtīgākos lauksaimniecības zemju resursus saskaņā arMK “Noteikumos par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām” Nr.142 noteikto2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums25

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.zemju izmantošanu. Nacionālas nozīmes īpaši vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemesir zemes, kuru zemes kvalitātes novērtējums ir augstāks par 50 ballēm, un kas veidovienlaidus nogabalu, ne mazāku par 50 ha. Rajona plānojumā nacionālas nozīmes īpašivērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir parādītas grafiski.2.7.1.1.Atļautā izmantošana(1) Nacionālas nozīmes īpaši vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantojamaslauksaimnieciskās produkcijas ražošanai.(2) Nacionālas nozīmes īpaši vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemestransformēšana citos zemes lietošanas veidos ir atļauta likumdošanā noteiktajā kārtībā:- lauksaimniecības zinātnei un izglītībai nepieciešamo objektubūvniecībai;- lauksaimnieciskai darbībai nepieciešamo ēku būvniecībai;- nacionālas nozīmes satiksmes mezglu un transporta infrastruktūrasbūvniecībai;- inženiertehniskās apgādes tīklu un to objektu būvniecībai;- vides aizsardzībai nepieciešamo objektu būvniecībai.2.7.1.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem(1) Vietējo pašvaldību plānojumos jāprecizē nacionālas nozīmes īpaši vērtīgolauksaimniecībā izmantojamo zemju robežas, izvērtējot katras konkrētās situācijasatbilstību kritērijiem.(2) Šo zemju izmantošanu, sadalīšanu vai transformāciju citos zemes izmantošanas veidosreglamentē likumdošanas akti.2.7.2. Reģionālas nozīmes īpaši vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemesLai saglabātu tos vērtīgākos lauksaimniecības zemju resursus kas svarīgilauksaimniecības nozares attīstībai, bet neatbilst nacionālās nozīmes lauksaimniecisko zemjukritērijiem, rajona teritorijas plānojums nosaka kritērijus reģionālas nozīmes īpaši vērtīgāmlauksaimniecības zemēm; zemes kvalitātes novērtējumam jābūt virs 50 ballēm un vienlaidusnogabala platībai ne mazākai par 30 ha. Reģionālas nozīmes īpaši vērtīgām lauksaimniecībaszemēm nosakāmas vietējo pašvaldību plānojumos, un rajona plānojumā tās netiek grafiskiparādītas.2.7.2.1.Atļautā izmantošana(1)Reģionālas nozīmes īpaši vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantojamaslauksaimnieciskās produkcijas ražošanai.(2) Reģionālas nozīmes īpaši vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemestransformēšana citos zemes lietošanas veidos ir atļauta likumdošanā noteiktajā kārtībā:- lauksaimniecības zinātnei un izglītībai nepieciešamo objektubūvniecībai;- lauksaimnieciskai darbībai nepieciešamo ēku būvniecībai;- perspektīvo satiksmes mezglu un transporta infrastruktūras būvniecībai;- inženiertehniskās apgādes tīklu un to objektu būvniecībai;- vides aizsardzībai nepieciešamo objektu būvniecībai.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums26

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.2.7.2.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem(1) Rajona plānojums rekomendē noteikt, ka veidojot jaunus nekustamos īpašumus,reģionālas nozīmes īpaši vērtīgās lauksaimniecības zemes nav sadalāmas vienībās, kasmazākas par 20 ha.(2) Jāveicina lauksaimniecībā izmantojamās zemes konsolidācija.(3) Vietējo pašvaldību plānojumos jāizvērtē lauksaimniecībā izmantojamo zemju atbilstībukritērijiem reģionālas nozīmes īpaši vērtīgo zemju kritērijiem, nosakot to nogabalusatbilstoši reālai situācijai.(4) Jebkura veida lauksaimniecības zemes, kas ietilpst īpaši aizsargājamo dabas teritorijurobežās, atļautā izmantošana tiek noteikta saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanasaktiem.2.7.3. Polderu teritorijasRīgas rajonā ir liels skaits lauksaimniecības polderu, kas izvietoti galvenokārt Pierīgā.Tie tika izveidoti ar mērķi pasargāt no applūšanas lauksaimniecības zemes. Daudzos polderosatrodas arī blīvi apdzīvotās vietas – arī lielie lauku ciemi, piemēram, Carnikava, Ādaži,Spuņciems un citi. Atsevišķiem polderiem pašlaik ir nacionālas nozīmes lauksaimniecībaspolderu statuss - Spolītes polderim, Eimura - Mangaļu polderim, Laveru polderim, Ādažu-Centra polderim, Jāņupītes polderim, Spilves polderim, Bļodnieku polderim, Odiņu _Pavasaru polderim, Mazās Juglas polderim.Samazinoties lauksaimnieciskai darbībai, polderu funkcija ir radikāli mainījusies - jaagrāk to uzdevums bija pasargāt lauksaimniecības zemes no applūšanas, tad tagad tie pārsvarāaizsargā apdzīvotās vietas un dzīvojamās teritorijas no applūšanas.Ņemot vērā šīs jaunās funkcijas, ir jāveic polderu dambju rekonstrukcija, uzstādotpaaugstinātas drošības prasības to tehniskajiem parametriem un jānodrošina pilnvērtīgameliorācijas sistēmas funkcionēšana.Ņemot vērā apstākli, ka lauksaimnieciskā ražošana Pierīgā ir neatgriezeniskisamazinājusies, tai nav reāla valsts atbalsta, nav racionāli saglabāt nacionālas nozīmeslauksaimniecības polderu statusu tikai atsevišķu polderu teritorijām. Vairāki no pašreizējiemnacionālas nozīmes polderiem jau ir daļēji apbūvēti un ir pilnīgi zaudējuši savu nozīmi kālauksaimniecības polderi, taču to statuss uzliek ierobežojumus esošo apdzīvoto vietu attīstībai.Savukārt Odiņu - Pavasaru poldera lielākajā teritorijas daļā pastāv ierobežojumilauksaimnieciskai darbībai un noteikts aizliegums būvniecībai.Rajona plānojums ierosina pārskatīt šo polderu statusu, un ja pašvaldības to uzskatapar nepieciešamu, pārņemt polderus savā pārziņā, līdzīgā veidā kā Babītes pagasts ir pārņēmisTrenču, Dzilnupes un Babītes polderus.Tādējādi nākotnē daļa Rīgas rajonā polderu paliks valsts pārraudzībā, bet liela daļa, tai skaitānacionālas nozīmes polderu, varētu tikt nodota pašvaldībām, kas turpmāk būs atbildīgas paršo polderu normālu funkcionēšanu un tehnisko stāvokli.2.7.3.1.Atļautā izmantošana(1) Visa veida lauksaimnieciskā darbība, tai skaitā zemnieku sēta ar palīgēkām,(2) Tūrisms, rekreācija;(3) Dzīvojamā apbūve atļauta esošo apdzīvoto vietu - ciemu robežās;(4) Dabas aizsardzība;(5) Inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti;2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums27

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.2.7.3.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem(1) Apbūves noteikumos jāiekļauj prasības, kas nodrošina poldera kā vienota kompleksa,pilnvērtīgu un drošu funkcionēšanu, jāuztur visas meliorācijas sistēmas, jāveic toregulāra apsekošana, nepieļaujot bojāšanu vai degradēšanu.(2) Jāizstrādā drošības pasākumu komplekss un dambja pārraušanas gadījumā tas jārealizē.Apbūvēto teritoriju poldera sūkņu stacijām jānodrošina nepārtraukta elektroapgāde. Irjābūt pārvietojamai dīzeļelektrostacijai ar jaudu līdz 150kW elektroapgādesnodrošināšanai avārijas gadījumā.(3) Plānojot intensīvu apbūvi polderu teritorijās, vispirms veicama dambju un meliorācijassistēmu - sūkņu staciju, grāvju, caurteku, aizvaru tehniskā pārbaude, nepieciešamībasgadījumā veicot rekonstrukciju.(4) Jāievērtē apstāklis, ka polderu teritorijās pie intensīvas apbūves palielinās atsūknējamāūdens daudzums un jāveic esošās sūkņu stacijas nepieciešamās jaudas aprēķins,nepieciešamības gadījumā to palielinot.(5) Dzīvojamā apbūve plānojama tikai tajās teritorijās, kas piemērotas apbūvei, ņemot vērāgruntsūdens līmeni un grunts nestspēju. Apdzīvoto vietu apbūves teritorijās ar augstiemgruntsūdens līmeņiem ir jāparedz gruntsūdens līmeņa pazemināšana vai zemes virsaslīmeņa paaugstināšana virs applūduma riska atzīmes.(6) Apbūves noteikumos iekļaut prasību, ka jauno dzīvojamo apbūvi var realizēt tikai pēcpoldera dambju, sūkņu staciju, meliorācijas grāvju, caurteku rekonstrukcijas darbuveikšanas.(7) Meliorācijas sistēmu pārkārtošana vai rekonstrukcija jāveic atbilstoši LBN 224 – 05prasībām, ievērojot Aizsargjoslu likumā un 2003.gada 13.maija Ministru kabinetanoteikumu Nr.258 „Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslu ap meliorācijas būvēm unierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs”noteiktos nosacījumus;(8) Polderu aizsargdambju un sūkņu staciju uzturēšana un ekspluatācija jāveic saskaņā ar2004.gada 8.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.272 „Meliorācijas sistēmuekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi”, saņemot nosacījumus no Lielrīgas reģionālāslauksaimniecības pārvaldes.2.7.4. Lauksaimniecības zemes2.7.4.1.Atļautā izmantošana(1) Daudzfunkcionālā lauksaimnieciskā darbība – augkopība, lopkopība, augļkopība,dārzeņkopība un citas lauksaimniecības nozares;(2) Lauksaimniecības produkcijas pārstrāde un kokapstrāde;(3) Lauku viensētas, zemnieku vai piemājas saimniecības;(4) Lauku tūrisms un rekreācija;(5) Zivkopība, dīķsaimniecība;(6) Transporta infrastruktūras objekti.(7) Derīgo izrakteņu karjeri, ja to paredz vietējās pašvaldības teritorijas plānojums unapbūves noteikumi.Saskaņā ar vietējo pašvaldību teritoriju plānojumiem, mazvērtīgākās un neizmantotāslauksaimniecības zemes var apmežot vai transformēt citos zemes izmantošanas veidos.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums28

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.Lauksaimniecībā izmantojamo zemju transformācijas kārtību citos zemes lietošanas veidosveic likumdošanā noteiktajā kārtībā.2.7.4.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem(1) Vietējo teritoriju plānojumos jānorāda apmežojamās teritorijas, nosakot apmežošanaimazvērtīgās lauksaimniecības zemes, taču ir jāņem vērā to ainaviskā un ekoloģiskāvērtība.(2) Plānojot viensētu veidošanu un pastāvēšanu zemnieku vai piemājas saimniecību statusā,noteikt lauksaimniecības zemēm minimālā jaunveidojamā zemes gabala platību nemazāku par 1 ha (ieteicams 2 ha), bet Gaujas nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā -5 ha.(3) Rajona plānojums rekomendē noteikt Lauksaimniecības attīstības teritorijās minimālājaunveidojamā zemes gabala platību ne mazāku par 2 ha, bet Gaujas nacionālā parkaainavu aizsardzības zonā ne mazāku par 7 ha.(4) Lauksaimniecības zemju transformācija citos zemes izmantošanas veidos veicama tikaiatbilstoši vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem.(5) Veicināma jaunu bioloģiskās un ainavu daudzveidības elementu veidošana (kokupuduri, alejas, dīķi u.c.).(6) Pašvaldību plānojumos jāiestrādā prasības, lai tūrisma attīstības teritorijās, ainaviskipievilcīgās vietās un skatu punktos, gar ainavu ceļiem būtu iespējas izvietot dažādusskatu torņus un laukumus, informācijas stendus un citus tūrismam būtiskus objektus.(7) Vietējo pašvaldību plānojumos jāizvērtē eroziju bīstamības pakāpe un jānorāda erozijasriska teritorijas, nosakot ierobežojumus būvniecībai un citai darbībai.(8) Plānojot liela mēroga lopkopības kompleksu izbūvi, jāizvērtē to varbūtējā ietekme uztuvākajām apdzīvotajām vietām, tūrisma un rekreācijas objektiem, kā arī uz apkārtējovidi (ūdens, gaisa piesārņojums, smakas u.c.).2.8. Mežu teritorijasRajona teritorijas plānojumā grafiski netiek īpaši izdalītas atsevišķas mežu teritorijas.Tās attēlotas atbilstoši pamatkartes M 1:50000 datiem, tādēļ tās jāprecizē vietējo pašvaldībuplānojumos.Rīgas reģiona teritorijas plānojumā konceptuāli ir iezīmēta Rīgas zaļā loka videsaizsardzības un rekreācijas teritorija, kas aptver mežus, purvus un lauksaimniecības zemes,un izvirzīts nosacījums, neparedzēt tur meža zemju transformāciju dzīvojamai, darījumu unražošanas apbūvei.Rajona plānojums rekomendē vietējo pašvaldību plānojumos izvērtēt mežu teritorijasun diferencēt tās atkarībā no to funkcijām un specifiskām īpatnībām, nosakot saimnieciskosmežus, aizsargājamos, ainaviskos mežus, kā arī perspektīvās apmežojamās teritorijas. Mežazemes transformācija var tikt veikta tikai likumdošanas noteiktajā kārtībā. Privāto, juridiskopersonu, pašvaldības un valsts mežu izmantošana un apsaimniekošanas juridiskais pamats irmeža apsaimniekošanas plāns.2.8.1. Saimnieciskie mežiSaimniecisko mežu izmantošanas mērķis ir mežsaimniecība. Tās ir meža teritorijas,kuru izmantošana netiek ierobežota un tie jāapsaimnieko atbilstoši normatīvajiem aktiem.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums29

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.2.8.1.1.Atļautā izmantošana(1) Mežsaimniecība;(2) Būves teritorijas labiekārtojuma nodrošināšanai, ceļi, meliorācijas sistēmas u.c. objekti;(3) Ar tūrismu un rekreāciju saistītas ēkas un būves, skatu un novērošanas torņi,nepārsniedzot maksimālo apbūves blīvumu 5%;(4) Ar mežsaimniecisko darbību, medību saimniecību un medību tūrismu saistītas ēkas unbūves;(5) Savvaļas dzīvnieku audzēšanas dārzs;(6) Esošo ēku un būvju renovācija vai rekonstrukcija;(7) Inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti;(8) Kapsētu ierīkošana, pamatojot ar detālplānojumu, ja to paredz vietējās pašvaldībasteritorijas plānojums;(9) Derīgo izrakteņu iegūšana, veicot zemes transformāciju un izstrādājot detālplānojumu;(10)Transporta infrastruktūras objekti.2.8.1.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem(1) Vietējo pašvaldību plānojumos jāparāda īpaši aizsargājamie meža iecirkņi un,saskaņojot ar Valsts Meža dienestu, jānosaka to izmantošanas un apsaimniekošanasrežīms.(2) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ieteicams parādīt bioloģiski daudzveidīgosmežus un saskaņojot ar Valsts Meža dienestu, noteikt to izmantošanas unapsaimniekošanas režīmu.(3) Vietējo teritoriju plānojumos noteikt, ka minimālā nesadalāmā meža zemes platība ir2 ha. Sadalot mazākās vienībās, ir izstrādājams detālplānojums.(4) Mežsaimniecības zemēs nav veidojamas jaunas viensētas.2.8.2. Aizsargājamie mežiRīgas rajonā ir ievērojamas mežu teritorijas, kurās pastāv aizliegumi un ierobežojumimeža resursu saimnieciskai izmantošanai, lai saglabātu cilvēku darbības neskartās un mazpārveidotās teritorijas, kurās būtu nodrošināta netraucēta dabisko procesu attīstība unaizsargātas retās vai tipiskās ekosistēmas. Tie ir visi meži, kas atrodas Gaujas nacionālā parkadabas lieguma un dabas rezervāta zonā, Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonā, kā arīPiejūras dabas parka dabas lieguma zonā,Mežu zemju apsaimniekošana un izmantošana šajās teritorijās veicama likumdošanānoteiktajā kārtībā. Nav atļauta aizsargājamo mežu transformācija citos zemes izmantošanasveidos, kā arī kailciršu ierīkošana.2.8.2.1.Atļautā izmantošana(1) Būves teritorijas labiekārtojuma nodrošināšanai, ceļi, meliorācijas sistēmas u.c. objekti,saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;(2) Inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;2.8.2.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem(1) Vietējo pašvaldību plānojumos jāparāda aizsargājamie meži un to teritorijas, kā arīiedalījums funkcionālās zonās un to aizsardzības režīms, saskaņā ar katrai teritorijaiatbilstošo normatīvo aktu.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums30

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.(2) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ieteicams parādīt bioloģiski daudzveidīgosmežus, saskaņojot ar Valsts Meža dienestu, noteikt to izmantošanas un apsaimniekošanasrežīmu.(3) Nav atbalstāma zemes gabalu sadalīšana.2.8.3. Ainaviski vērtīgie mežiLai veicinātu rajonam gan tipisko, gan unikālo mežu ainavu saglabāšanu, raksturīgosbiotopus, sugas un ainavu, kā arī lai saglabātu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības sabiedrībasizglītošanai un atpūtai. Tos mežus, kas atrodas Gaujas nacionālā parka ainavu aizsardzībaszonā, Ķemeru nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā, Dabas parka “Piejūra” dabas parkazonā, Aizsargājamo ainavu apvidū Ādaži, dabas parka "Beberbeķi" dabas lieguma un dabasparka zonās, Rīgas rajona plānojums rekomendē noteikt kā ainaviski vērtīgos mežus.Teritorijas izmantošanas galvenais mērķis ir mežsaimniecība. Plānojot saimnieciskodarbību, ir jāņem vērā mežu nogabalu ainaviskā nozīme.2.8.3.1.Atļautā izmantošana(1) Mežsaimniecība;(2) Būves teritorijas labiekārtojuma nodrošināšanai, ceļi, meliorācijas sistēmas u.c. objekti;(3) Ar tūrismu un rekreāciju saistītas ēkas un būves, skatu un novērošanas torņi,nepārsniedzot maksimālo apbūves blīvumu 5%;(4) Ar mežsaimniecisko darbību, medību saimniecību un medību tūrismu saistītas ēkas unbūves;(5) Savvaļas dzīvnieku audzēšanas dārzs;(6) Esošo ēku un būvju renovācija vai rekonstrukcija;(7) Inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti;2.8.3.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem(1) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos un detālplānojumos ir izvērtējami unnosakāmi ainaviski vērtīgo mežu nogabali, kā arī jānosaka prasības to izmantošanai.(2) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ieteicams parādīt arī vietēja raksturaainaviski vērtīgos un bioloģiski daudzveidīgos mežus un to nogabalus, un saskaņojotar Valsts Meža dienestu, noteikt to izmantošanas un apsaimniekošanas kārtību.(3) Apbūves noteikumos ir jānosaka ierobežojumi zemes gabalu sadalīšanai, ja ar to tiekapdraudēta meža nogabalu ainaviskā kvalitāte.2.8.4. Perspektīvās apmežojamās teritorijasPerspektīvās mežu teritorijas ir izvērtējamas un nosakāmas, lai sekmētu aizaugušolauksaimniecības zemju un citās tautsaimniecības nozarēs neizmantojamo zemju apmežošanu.Teritorijas kopējais izmantošanas mērķis ir mežsaimniecība, atsevišķām teritorijām vietējopašvaldību plānojumos kā prioritārais mērķis var tikt noteikts arī dabas daudzveidībassaglabāšana vai arī citi mērķi.2.8.4.1. Atļautā izmantošanaRajona teritorijas plānojums neierobežo zemes izmantošanas veidus.2.8.4.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem(1) Vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos jānosaka perspektīvās apmežojamās teritorijas.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums31

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.(2) Neparedzēt ainaviski vērtīgo teritoriju apmežošanu, arī ap kultūrvēsturiskajiempieminekļiem, ja tiek aizsegti nozīmīgi skatu punkti un būtiski mainīts kultūrainavasraksturs.(3) Lai novērstu mežu ugunsgrēku risku, neparedzēt apmežot teritorijas tuvāk par 50 m pieblīvi apdzīvoto vietu robežām, kā arī tad, ja apmežošana būtiski pasliktina apstākļusblakus teritorijās.(4) Neparedzēt apmežot tās teritorijas, kas atrodas sprādzienbīstamu objektu un rūpnieciskaavāriju riska izņēmumu drošības joslās. Šis attālums jāprecizē vietējo pašvaldībuplānojumos atkarībā no katra uzņēmuma specifikas.2.9. Dabas teritorijas2.9.1. Virszemes ūdeņiRīgas rajona teritorijas attīstības mērķis ir ūdens resursu racionāla izmantošana.Rajona teritorijas plānojumā ir parādīti virszemes ūdeņi; jūras piekraste, ūdensteces (upes unstrauti), kas garākas par 10 km, un ūdenstilpes (ezeri, dīķi, mākslīgās ūdenskrātuves, dzirnavudīķi, kas lielāki par 1ha. Rajona plānojumā parādīti ezeri, kas saskaņā ar Civillikumu irnoteikti kā publiskie ezeri, kuros ir noteiktas valsts zvejas tiesības, kā arī uzrādīti to ūdenskvalitātes mērķi.Rīgas rajonā kā publiskās upes ir noteiktas Daugava, Gauja, Lielupe, Juglas kanālsstarp Juglas ezeru, Ķīšezeru un Lielo Baltezeru - visā garumā, Lielā Jugla un Mazā Jugla visārajona teritorijā.Publiskie ezeri ir Babītes ezers, Dūņezers, Dzirnezers, Garezers, Jūdažu ezers,Langstiņu ezers, Lielais Baltezers, Lielais Juglas ezers, Lilastes ezers, Mazais Baltezers,Pabažu ezers.Valsts zvejas tiesības noteiktas Daugavā, Gaujā, Lielupē, Gātē, Kadagas ezerā,Sudrabezerā, Sunīšu ezerā un Umma ezerā.2.9.1.1.Atļautā izmantošana Tūrisms, rekreācija; Energoapgāde; Zivsaimniecība, zvejniecība; Ūdens transports; Inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti; Transporta infrastruktūras objekti. Dabas aizsardzība.2.9.1.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem(1) Vietējo pašvaldību plānojumos atbilstoši plānojuma mērogam jāparāda visasūdensteces, kas garākas par 10 km, un visas ūdenstilpes (ezeri, dīķi, mākslīgāsūdenskrātuves, dzirnavu dīķi, kas lielāki par 1ha.(2) Vietējo pašvaldību plānojumos jānosaka visas aizsargjoslas, ievērojot “Aizsargjoslulikumu” un tās jāparāda grafiski, atbilstoši mēroga noteiktībai.(3) Peldvietas jāiekārto atbilstoši LR MK 11.08.1998. noteikumu Nr. 300 prasībām.(4) Vietējo teritoriju plānojumos jāparāda valsts virszemes ūdeņu monitoringa stacijas unposteņi, kās arī jānosaka to aizsargjoslas.(5) Vietējo pašvaldību plānojumos jāparedz optimāls atpūtas un rekreācijas teritorijuizvietojums, lai nodrošinātu iedzīvotāju piekļūšanu publiskajiem ūdeņiem.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums32

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.(6) Vietējo pašvaldību plānojumos jāparedz publiski pieejamas peldvietas un atpūtasvietas, kā arī ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības vajadzībām.(7) Izstrādājot detālplānojumus jāatstāj brīva piekrastes josla un jāveido tāds ceļu tīkls, lainodrošinātu līdzvērtīgas piekļūšanas iespējas ūdensmalai. Nav pieļaujama apbūvesveidošana cieši gar ūdensmalām.(8) Vietējo pašvaldību plānojumos jāparāda tie ezeri un upju posmi, kur atļautamotorizēto ūdens braucamrīku izmantošana, kā arī jānosaka to izmantošanas prasības.(9) Ir jānodrošina brīva piekļūšana publiskajiem un valstij piederošajiem ūdeņiem,paredzot ceļa servitūtu pilsētās un ciemos ik pēc 300 m vai diviem īpašumiem, laukuteritorijās - 1 km.(10) Pašvaldību teritoriju plānojumos jāiekļauj ūdeņu aizsardzības nosacījumi, jāveidosadarbība ar upju baseinu pārvaldēm.(11) Ar vietējo pašvaldību teritoriju plānojumu palīdzību jāregulē zemes izmantošana jūras,upju un ezeru piekrastēs, lai nepieļautu to piesārņošanu.2.9.2. Purvi un mitrājiRajona plānojums paredz, ka purvu un mitrāju izmantošanas mērķi ir saistīti ar dabasdaudzveidības saglabāšanu, kūdras ieguvi un citiem izmantošanas veidiem. Rajona plānojumsnenosaka purvu izmantošanas mērķus. Tos nosaka vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos.Konflikta gadījumā starp kūdras ieguvi un dabas daudzveidības saglabāšanu, kā prioritāte irdabas daudzveidības saglabāšana. Aprobežojumus aizsargjoslās ap purviem kā mitrzemēmnosaka Meža likums.2.9.2.1.Atļautā izmantošana Dabas aizsardzība; Lauksaimniecība; Inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti; Derīgo izrakteņu - kūdras ieguve un pārstrāde; Tūrisms un rekreācija; Ražošana;2.9.2.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem(1) Vietējo pašvaldību plānojumos, atbilstoši plānojuma mērogam, jāparāda purvi, kaslielāki par 10 ha.(2) Vietējo pašvaldību plānojumos jānosaka purvu aizsargjoslas, saskaņā ar“Aizsargjoslu likumu” un metodiku aizsargjoslu noteikšanai.2.10. Teritorijas ar īpašu statusu2.10.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijasDabas aizsardzība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir nozīmīgipriekšnoteikumi līdzsvarotai rajona teritorijas attīstībai. Rīgas rajona plānojumā ir izdalītas tāsteritorijas, kurām ir noteikts īpašs statuss. To saglabāšana un aizsardzība ir būtiski svarīgsfaktors līdzsvarotai un ilgtspējīgai attīstībai.Ņemot vērā šo teritoriju īpašo jūtīgumu, ir nepieciešams saglabāt līdzsvaru starpmoderno attīstību un vides aizsardzību. Tādēļ ir jāatbalsta videi draudzīgas saimniekošanasmetodes, uzsvaru liekot uz vietējo iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums33

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.Rajona teritorijas plānotās atļautās izmantošanas kartē ir parādītas visas nacionālasnozīmes aizsargājamās dabas teritorijas – 2 nacionālie parki, 3 dabas parki, 12 dabas liegumi,viens aizsargājamais ainavu apvidus, 33 dabas pieminekļi.Nacionālie parkiGaujas nacionālais parks (GNP) ir Natura 2000 teritorija. Gaujas nacionālā parkateritorijas aizsardzību un izmantošanu regulē Gaujas nacionālā parka likums, MK Nr. 352(07.08.2001.) „Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”,Gaujas nacionālā parka administrācijas nolikums Nr. 1047 (21.12.2004.) un Gaujas nacionālāparka dabas aizsardzības plāns 2004. – 2013.gadiem.Parka teritorijā ir izveidotas vairākas funkcionālas zonas - dabas rezervāta (stingrārežīma) zona, dabas lieguma zona, ainavu aizsardzības zona, kultūrvēsturiskā zona un neitrālāzona.Ķemeru nacionālais parks (ĶNP) arī ir Natura 2000 teritorija. Tā iedalītafunkcionālās zonās – dabas rezervāta zonā, dabas lieguma zonā, ainavu aizsardzības zonā unneitrālajā zonā. Rīgas rajona teritorijā ir visas zonas, izņemot rezervāta zonu. Ķemerunacionālā parka teritorijā atrodas arī neliela daļa no Krāču kalniem, kas ir valstsaizsargājamais ģeoloģijas piemineklis.Ķemeru nacionālā parka teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulē Ķemerunacionālā parka likums, MK Nr. 236 „Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības unizmantošanas noteikumi” ar 2006.gada grozījumiem. Ķemeru nacionālajam parkam irizstrādāts un apstiprināts Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plāns 2002. – 2010.gadiem. Ķemeru nacionālajā parkā un Gaujas nacionālajā parkā apsaimniekošanu un pārvaldiorganizē parku administrācijas, visās pārējās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pārvaldiorganizē vietējās pašvaldības.Dabas parkiPiejūras dabas parkā ir augstvērtīgi rekreācijas resursi un augsta antropogēnā slodze.Retāko biotopu kompleksu aizsardzībai parkā ir izveidoti 3 dabas liegumi - Vakarbuļļi,Daugavgrīva, Ummis. Ārpus liegumu teritorijām ir spēkā dabas parku vispārējie aizsardzībasun izmantošanas noteikumi. Teritorijas zonējums noteikts ar Individuālajiem aizsardzības unapsaimniekošanas noteikumiem (MK Noteikumi Nr.204 no 14.03.2006.) Piejūras dabas parkāizdalītas 6 funkcionālās zonas - stingrā režīma zona, dabas liegumu jeb regulējamā režīmazona, sezonas lieguma zona, ainavu aizsardzības (vispārīgā) zona, atpūtas zona un neitrālāzona.Dabas parks Doles sala ir Natura 2000 teritorija. Dabas parks izveidots, lai saglabātuDoles salas ainavu savdabību, dabas un kultūrvēsturiskās vērtības. Tur atrodas valstsaizsargājamais dabas piemineklis - Doles salas dolomītu atsegums. Dabas aizsardzības plānsvēl nav izstrādāts.Dabas parks Beberbeķi, Natura 2000 teritorija, izveidots bioloģiski vērtīgu priežuaudžu aizsardzībai. Dabas parks ir nozīmīga Rīgas pilsētas iedzīvotāju rekreācijas vieta.Dabas aizsardzības plāns parkam vēl nav izstrādāts.Dabas liegumiRīgas rajonā ir 12 dabas liegumi. Dabas aizsardzības plāns ir izstrādāts un apstiprinātsčetriem dabas liegumam „Babītes ezers”; „Mežmuižas avoti”; „Mazie Kangari”; „LielāBaltezera salas”.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums34

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.Aizsargājamo ainavu apvidiAizsargājamo ainavu apvidus Ādaži izveidots Ādažu novadā un Sējas novadā. Teritorijasizmantošanu tur regulē 22.07.2003. Ministru Kabineta Noteikumi Nr.415 "Īpaši aizsargājamodabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi".MikroliegumiRajona teritorijā izveidoti 19 mikroliegumi, no tiem 9 mikroliegumi izveidoti mežabiotopu aizsardzībai un viens - reti sastopamo augu aizsardzībai. Pa vienam mikroliegumamizveidoti zaļās vārnas un trīspirkstu dzeņa, divi - melnā stārķa, trīs - medņa, divi - mežabaloža ligzdošanas vietas aizsardzībai.Dabas pieminekļiRīgas rajonā ir 32 valsts aizsargājamie dabas pieminekļi, tai skaitā 8 dendroloģiskiestādījumi, 3 aizsargājamās alejas, 21 ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis.To starpā ir populāri tūrisma objekti - Velnala, Gūtmaņa ala, Doles muižas parks, NacionālaisBotāniskais dārzs. Bez tam Rīgas rajonā ir uzskaitīts 191 dižkoks.2.10.1.1.Atļautā izmantošana(1) Valsts nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijās zemes izmantošanu reglamentēnormatīvie akti.(2) Dabas pieminekļus drīkst izmantot atbilstoši LR tiesību aktos noteiktajām prasībām unierobežojumiem.2.10.1.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem(1) Vietējo pašvaldību plānojumos ir jāprecizē valsts nozīmes īpaši aizsargājamo dabasteritoriju robežas, kā arī to funkcionālais zonējums.(2) Teritoriju plānojumos ieteicams izdalīt arī vietējās nozīmes īpaši aizsargājamās dabasteritorijas un noteikt to apsaimniekošanas režīmu.(3) Vietējo pašvaldību plānojuma procesā ieteicams precizēt bioloģiski vērtīgo pļavuteritorijas.(4) Vietējo pašvaldību plānojumos, saskaņojot ar vides aizsardzības institūcijām, irjāprecizē dabas pieminekļu atrašanās vietas un robežas, aizsargjoslas unapsaimniekošanas režīmi.(5) Apbūves noteikumos jānosaka prasība zemes īpašniekiem slēgt līgumus ar pašvaldībupar dižkoku un citu izcilu dabas un ainavas elementu saglabāšanu.(6) Apbūves noteikumos jānosaka prasības ainaviski nozīmīgu skatu punktu saglabāšanai,nepieļaujot skatu koridoru aizsegšanu un aizbūvēšanu.(7) Ainaviski nozīmīgās vietās, izskatot būvniecības vai citas saimnieciskās darbībaspieteikumus, pašvaldībai ir tiesības pieprasīt izstrādāt detālplānojumu.2.10.2. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļiRīgas rajonā ir 159 valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi. Rajona teritorijasplānotās atļautās izmantošanas kartē un 1.daļas 3.sējuma 5.attēlā ir parādīti valstsaizsargājamie kultūras pieminekļi saskaņā ar to valsts aizsardzības numuru. Kultūrvēsturiskopieminekļu aizsardzību reglamentē likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”“Aizsargjoslu likums” un MK. Noteikumi Nr.474 (26.08.2003) Noteikumi par kultūraspieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām unvidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums35

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.2.10.2.1.Atļautā izmantošanaKultūras pieminekļus drīkst izmantot atbilstoši to statusam, kas noteikts LR tiesību aktos.2.10.2.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem(1) Vietējo pašvaldību plānojumos ir jāprecizē kultūras pieminekļu atrašanās vietas un toaizsardzības zonas (aizsargjoslas).(2) Vietējo pašvaldību plānojumos, saskaņojot ar Kultūras pieminekļu inspekciju, apvisiem valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem ir jānosaka aizsardzības zonas(aizsargjoslas) un apsaimniekošanas režīms.(3) Rajona plānojums rekomendē noteikt individuālas pieminekļu aizsardzības zonasĀdažu baznīcai, Krimuldas baznīcai ar mācītājmuižu un Kubeseles pilskalnu,Krimuldas muižai, Daugmales pilskalnam ar senkapiem un senpilsētu, Mālpilsbaznīcai ar blakus esošo kapsētu, un Ropažu viduslaiku pilsdrupām ar blakus esošoRopažu draudzes māju (mācītājmāju).(4) Vietējo pašvaldību plānojumos ir jānosaka tie nozīmīgākie kultūras pieminekļi, kamnākotnē būtu piešķirams valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statuss. Pašvaldībuplānojumos ir jānosaka kultūrvēsturiski nozīmīgas vietas vai objekti, kuri nav ietvertiapstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā vai to papildināšanasprojektā. Ir jāveic šādu objektu saglabāšanas un aizsardzības uzraudzība, nosakot toizmantošanas veidu, aizsardzības zonas un citus pasākumus.(5) Rajona plānojums rekomendē iekļaut Valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļusarakstā Krimuldas muižas apbūvi Siguldā, Ropažu draudzes māju (mācītājmāju) pieRopažu viduslaiku pilsdrupām, vienu no vecākajiem ūdenstorņiem – Sējas muižasūdenstorni, Baltezera sūkņu stacijas mašīnzāli un tiltu pār Gauju, kas kļuvis parSiguldas atpazīstamības simbolu.(6) Ir jāatbalsta un jāveicina tāda saimnieciskā darbība, kas nepasliktina kultūrvēsturiskoainavu kvalitāti un saglabā tradicionālās ainavas tūrismam perspektīvās vietās un arījaunu, kvalitatīvu ainavu veidošana. Ir jāveicina kultūras pieminekļu pieejamībasabiedrībai un jāatbalsta pozitīva iniciatīva kultūrvēsturisku vērtību saglabāšanā.(7) Ir jāveicina vēsturiskās apbūves mēroga un rakstura saglabāšanu pilsētu vēsturiskajoscentros, stimulējot ar nodokļu sistēmu vēsturisko centru apbūves, it sevišķi kokamantojuma apbūves saglabāšanu. Rajona plānojums rekomendē izstrādāt īpašusapbūves noteikumus Baldones, Siguldas un Saulkrastu pilsētu vēsturiskiem centriem.(8) Veicot būvniecību ainaviski augstvērtīgās teritorijās, kā arī teritorijās ar augstukultūrvēsturisku objektu koncentrāciju, rajona plānojums rekomendē būvniecībasieceres izvērtēšanai organizēt konkursus vai veikt būvniecības ieceres sabiedriskoapspriešanu.(9) Rajona plānojums rekomendē izstrādāt kompleksus detālplānojumus ar detalizētiemapbūves noteikumiem vēsturisko muižu teritorijās, it sevišķi Krimuldas muižai,Mercendarbes muižai, Baltai pilij, Inčukalna medību pilij, Buku muižai, Sējas muižai,Ulbrokas muižai, Allažu muižas parkam un Nurmižu muižai.(10) Rajona plānojums rekomendē nesadalīt kultūras pieminekļus un to teritorijas starpvairākiem īpašniekiem, kā arī veicināt sadalīto īpašumu konsolidāciju un nodošanutādu īpašnieku un apsaimniekotāju valdījumā, kas nodrošinātu kultūras pieminekļuaizsardzību un attīstību atbilstoši LR likumdošanas prasībām.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums36

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.2.10.3. Rīgas jūras līča piekrasteRīgas rajona teritorija piekļaujas Rīgas jūras līcim un piekraste ir uzskatāma parnozīmīgu nacionālu vērtību. Šī teritorija pēc savas telpiskās struktūras, vides un dabasapstākļiem ir atšķirīga no pārējām teritorijām, tādēļ rajona plānojumā tā tiek apskatītaatsevišķi. Piekraste ir nacionālo interešu teritorija, kurā vienlīdz svarīgi ir divi mērķi: dabas unkultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un aizsardzība un attīstības veicināšana. Šajāteritorijā prioritāte ir piekrastes ilgtspējīga attīstība. Saskaņā ar Rīgas reģiona plānojumu,piekraste ir nodalīta divās atšķirīgās telpās jeb joslās:- Piekrastes urbānā, rekreācijas un vides aizsardzības josla;- Piekrastes tūrisma, vides aizsardzības un rekreācijas josla.Piekrastes urbānā, rekreācijas un vides aizsardzības joslaPiejūras urbānā, rekreācijas un vides aizsardzības josla stiepjas paralēli piekrasteiPiejūras dabas parkam no Vecāķiem līdz Saulkrastiem un tālāk gar piekrasti turpinās līdzZvejniekciemam un Skultes ostai. Rīgas reģiona plānojums nosaka, ka šajā teritorijāprioritātes ir rekreācijas iespējas un tūrisms, sabalansējot vides aizsardzības, rekreācijas untūrisma attīstības intereses ar citu saimniecisko darbību. Rajona teritorijas plānojums paredzsaglabāt pilsētu, ciemu un dabas teritoriju miju, labiekārtojot piekrastes joslas dabas teritorijasatpūtas vajadzībām, un nodrošinot tajās nepieciešamo infrastruktūru.Ņemot vērā vides riskus piekrastē - plūdu draudu, piekrastes erozijas procesus, krastunoskalošanos piekrastē, nav pieļaujama apdzīvojuma blīvuma ievērojama palielināšanās.Piekrastes tūrisma, vides aizsardzības un rekreācijas joslaPiekrastes tūrisma, vides aizsardzības un rekreācijas josla ietver teritoriju gar Rīgasjūras līci no Vecāķiem līdz Saulkrastiem ar Piejūras dabas parku. Šajā teritorijā tiks veicinātsvidei draudzīgs tūrisms un saimnieciskā darbība, kas atbalsta tūrisma attīstību: piekrasteszvejniecība, amatniecība, pakalpojumi un teledarbs.Prioritāte - uz videi draudzīga tūrisma un rekreācijas vajadzībām orientētainfrastruktūra – nelieli atpūtas kompleksi, kempingi, labiekārtotas peldvietas ar tāmnepieciešamo infrastruktūru, autostāvvietas, ņemot vērā vides aizsardzības prasības.2.10.3.1.Atļautā izmantošanaTeritorijā atļauta videi draudzīga zemes izmantošana, kas nav pretrunā ar galveno funkciju -dabas aizsardzību, tūrismu un rekreāciju.2.10.3.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem(1) Ir jāsaglabā un jāattīsta esošo jūrmalas ciemu raksturs un identitāte.(2) Šajā teritorijā veicināma saimnieciskā darbība, kas ir draudzīga videi, nodrošinarekreācijas vajadzības un atbalsta starptautiskā un vietējā tūrisma attīstību.(3) Piekrastes tūrisma un vides aizsardzības joslā jāizvairās no izkliedētas attīstības -piekrastes zonā jaunu vasarnīcu un dzīvojamo ēku būvniecība paredzama esošajosciemos, ievērojot Aizsargjoslu likuma prasības.(4) Piekrastes tūrisma un vides aizsardzības joslā nav pieļaujama jaunu apbūves teritoriju -parcelāciju veidošana ārpus ciemiem.(5) Piekrastes tūrisma un vides aizsardzības joslā nav atļautas dinamiskas saimnieciskāsdarbības, kas var radīt kaitējumu videi, kā arī liela mēroga rekreācijas un tūrismaaktivitātes, ir jāierobežo pārvietošanās ar privāto autotransportu, izmantojot videidraudzīgākus transportlīdzekļus.(6) Ir jānodrošina brīva piekļūšana jūrai, paredzot ceļa servitūtu ik pēc 300 m vai diviemīpašumiem.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums37

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.(7) Lai nodrošinātu piekrastei raksturīgās kultūrvides un ainavas saglabāšanu, plānojotjebkura veida būvniecību, Būvvaldēm plānošanas un arhitektūras uzdevumos ir jānosakaīpašas prasības un ierobežojumi.2.10.4. Perspektīvās tūrisma un rekreācijas teritorijasLai nodrošinātu tūrisma resursu saglabāšanu un veicinātu tūrisma infrastruktūrasattīstību teritorijās ar augstu tūrisma potenciālu, Rajona teritorijas plānotās atļautāsizmantošanas kartē ir iezīmētas nozīmīgākās un lielākās perspektīvās tūrisma un rekreācijasteritorijas. Tajās ir atrodamas ļoti plašas un daudzveidīgas tūrisma attīstības iespējas, sākot nostingri kontrolēta, videi draudzīga ekotūrisma, līdz pat lielāka mēroga aktīvās atpūtas, sportaun kultūras pasākumiem. Tūrisma potenciāla turpmāka attīstība un izmantošana ir ciešisaistāma gan ar dabas vērtību, ainavu un kultūras mantojuma aizsardzību, gan ar vides unūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu.Svarīga loma tūrisma attīstībā būs lauku apdzīvotām vietām, kas kļūs par vietējiemcentriem, piedāvājot dažādu tūrisma un informācijas pakalpojumu klāstu. Tūrisma attīstībaveicinās vietējās saimnieciskās darbības attīstību, lauksaimniecības, zvejniecības unamatniecības izstrādājumu noietu.Vietējos pašvaldību plānos ir jānosaka tās attīstības teritorijas, jeb zonas, kurāsvērtīgais kultūras, dabas un ainavu potenciāls var būt par pamatu attīstībai. Šīm teritorijām irjāizstrādā detalizēti plāni un apbūves noteikumi, kas nosaka ne tikai aizliegumus unierobežojumus, bet arī alternatīvas izmantošanas iespējas.2.10.4.1.Atļautā izmantošana(1) Daudzveidīga zemes izmantošana, kas nav pretrunā galveno funkciju- tūrismu, rekreācijuun dabas aizsardzību.(2) Ja veidojas interešu konflikti ar citām saimniecības nozarēm, kā prioritārās ir nosakāmasdabas aizsardzības, tūrisma un rekreācijas intereses.2.10.4.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem(1) Pašvaldību plānojumos jāparedz teritorijas sabiedriskās atpūtas vietām, peldvietām,laivu piestātņu, kempingu, atpūtas kompleksu un citu tūrisma infrastruktūras objektuizvietošanai.(2) Vietējo pašvaldību plānojumos jānosaka tie ezeri un upju posmi, kur atļauta motorizētoūdens braucamrīku izmantošana, kā arī to izmantošanas prasības.(3) Maksimāli jāsaglabā tūrisma resursi- dabas un kultūras mantojums, lauku kultūrainavasun bioloģiskā daudzveidība.(4) Jāveicina integrēta tūrisma infrastruktūras tīkla attīstība gan pašvaldības ietvaros, gansadarbojoties ar kaimiņu pašvaldībām.(5) Detālplānojumos un būvprojektos ir jānosaka prasības saglabāt publisku pieejuūdeņiem, paredzēt skatu vietas, transporta stāvlaukumus, paredzot nepieciešamolabiekārtojumu, kā arī tūrisma infrastruktūras objektu izvietojumu.(6) Paredzot būvniecību ainaviski nozīmīgās vietās un teritorijās, pašvaldības Būvvalde varnorādīt papildus specifiskas prasības projektējamajiem būvapjomiem un pieprasītbūvniecības ierosinātājam būvprojekta ietvaros veikt ainavas analīzi.(7) Ainaviski vērtīgās teritorijās nav pieļaujama nozīmīgu skatu punktu un koridoruaizsegšana, aizbūvējot ar ēkām, apstādot ar kokiem, vai aizaudzējot ar krūmiem, kā arīpārveidojot reljefu.(8) Ja paredzamā būvniecība var negatīvi ietekmēt vidi un ainavu, Būvvalde ir tiesīga nodotbūvniecības ieceri sabiedriskajai apspriešanai.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums38

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.2.10.5. Valsts aizsardzības objektu teritorijasRīgas rajonā atrodas vairāki valsts nozīmes aizsardzības objekti – Siguldas pilsētā,Ādažu un Sējas novados, Olaines un Mārupes pagastos. Objekti un teritorijas ap kuriemnoteiktas aizsargjoslas: Ādažu nacionālais mācību centrs - aizsargjoslas platums – 25 m. Olaines pagasts, „Andrejbaudas”, – 200 m. Olaines pagasts, „Rīti”- aizsargjoslas platums – 300 m. Sigulda, Miera iela 15, - aizsargjoslas platums – 15-25 m.Aizsargjoslas nav noteiktas ap šādiem valsts aizsardzības objektiem un teritorijām: Ādažu novads, „Smilšlauki”, „Kadaga 12”, „Kadaga 13”, Mārupes pagasts, „Lidosta Rīga 40”; Mārupes pagasts, „Ceri”.2.10.5.1.Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem(1) Vietējo pašvaldību plānojumos ir jāievērtē šiem objektiem un teritorijām nepieciešamāinfrastruktūra un pievedceļi.(2) Vietējo pašvaldību plānojumos šiem objektiem un teritorijām ir jānosaka aizsargjoslasun ierobežojumi tajās, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.2.10.6. Turpmākās izpētes teritorijasTurpmākas izpētes teritorijas ir tādas teritorijas, kas rezervētas valsts vai reģionālasnozīmes infrastruktūras objektu izbūvei, kā arī tādas teritorijas, kurās veicama kompleksa unpadziļināta izpēte, lai varētu tikt noteikts šīs teritorijas turpmākais atļautais izmantošanasveids.2.10.6.1.Atļautā izmantošana:(1) Atļauts turpināt tikai pašreizējo zemes izmantošanas veidu.(2) Zem rezervētajām autoceļu trasēm ir atļauta īstermiņa izmantošana: lauksaimniecība – augkopība, sakņkopība, stādu audzētavas, mājlopu pagaidumītnes, šķūņi, noliktavas, savvaļas dzīvnieku dārzi u.c.; tūrisms, sports un rekreācija – kempingi, skatu torņi, laivu piestātnes, kafejnīcas,moteļi, sporta laukumi, auto, moto, velotrases; transporta infrastruktūra – vietējas nozīmes ceļi, degvielas uzpildes stacijas, autostāvlaukumi, noliktavas, uzglabāšanas laukumi mazdārziņi, sakņu dārzi; biomasas audzēšana,2.10.6.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem(1) Zem perspektīvajām trasēm un transporta koridoriem, kuru vietas nav precizētas unsaskaņotas, vietējo pašvaldību plānojumos jānosaka tikai īstermiņa izmantošana, kassaistīti ar apkalpi, pakalpojumiem, tūrismu, rekreāciju u.c., paredzot tikai īslaicīgaslietošanas būves ar termiņu līdz 5 gadiem. Līdzekļus, kas ieguldīti īstermiņaattīstībai, valsts nekompensēs.(2) Izskatot būvniecības pieteikumu, pašvaldība rakstiski informē būvniecībaspieteicēju par atļauto īstermiņa izmantošanu, nosakot arī būvētāja riskus un atbildībupar būves nojaukšanu pēc šī termiņa beigām.(3) Izstrādājot detālplānojumus un zemes ierīcības projektus, nav sadalāmas sīkākāsvienībās tās zemes gabala daļas, kas atrodas zem turpmākās izpētes teritorijas.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums39

2.11. Riska teritorijas un objektiRīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.Paaugstināta riska teritorijas raksturo palielināta avārijas vai nevēlamā procesa varbūtība, toatkārtošanās biežums, seku apjoms un zaudējumi, kas izraisa cilvēku veselības vai dzīvībasapdraudējumu, rada kaitējumu vai nevēlamas pārmaiņas vidē un materiālos zaudējumus.Rajonā ir apskatīti rūpniecisko avāriju riski un dabas procesu riski (ģeoloģiskie un plūduriski), kā arī ugunsbīstamības riski.2006. gadā Rīgas rajona padome kopā ar VUGD Rīgas rajona brigādi ir izstrādājusi Rīgasrajona teritorijas plānojuma sadaļu Civilā aizsardzība, Paaugstināta riska un bīstamie objekti(darbības), Teritorijas izmantošanas noteikumi, kur noteiktas dažādas riska teritorijas unobjekti, lai savlaicīgi izvairītos no iespējamām avāriju un dabas postījumu sekām dažāduugunsnelaimju, katastrofu un dabas stihijas gadījumos. Šī sadaļa ir iekļauta Rīgas rajonateritorijas plānojumā kā 6.daļa (10.sējums).2.11.1. Rūpniecisko avāriju riska teritorijas un objektiRīgas rajonu šķērso starptautiskas nozīmes tranzīta koridori - autoceļi un dzelzceļš, pakuriem tiek pārvadāti dažādi naftas un ķīmiskie produkti. Avāriju gadījumā var rastiesapkārtējai videi un iedzīvotāju veselībai un dzīvībai bīstamu vielu noplūde un piesārņojums.Rīgas rajona Civilās aizsardzības plānā definēti visa veida iespējamie apdraudējuma veidi, taiskaitā tehnogēnās katastrofas, kas ietvertas valsts nozīmes paaugstināta riska objektukategorijā.Ražošanas uzņēmumiRīgas rajonā ir noteikta virkne paaugstināta riska objektu, kam izsniegta A kategorijaspiesārņojošās darbības atļaujas. Vairums šo uzņēmumu atrodas apdzīvotajās vietās vai totuvumā - AS “Latvijas gāze“, Inčukalna pazemes gāzes krātuve , SIA “Biolars” Olainē,AS “Olainfarm” Olainē, SIA “ VexOil” Inčukalna pagastā, SIA “Lukoil Baltija R” Olainesnaftas bāze, SIA “Massonyx Ltd” Garkalnes pagastā, SIA “Sprādziens” Sauriešos, kā SIARīgas TEC-2. Uz tiem attiecas MK Noteikumi Nr. 532 “Noteikumi par rūpniecisko avārijuriska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem”. Lai novērtu avārijuiespējamību un maksimāli mazinātu iespējamās avārijas sekas, šiem uzņēmumiem iraprēķināta bīstamās zonas robeža un noteikti ierobežojumi šajā zonā.Teritorijas plānojuma 6.daļā (10.sējumā) 4.nodaļā Teritorijas izmantošanas noteikumi4.1.punktā ir uzskaitīti šādi rūpnieciskā riska objekti:• AS „Latvijas gāze” ekspluatācijas iecirknis “Inčukalna pazemes gāzes krātuve”;• SIA „Lukoil Baltija R” naftas bāze;• SIA Olaines ķīmiskā rūpnīca „BIOLARS”;• SIA “A un C” sašķidrinātās gāzes noliktava (AGUS) Zvejniekciemā;• SIA „Massonyx Ltd” sašķidrinātās gāzes stacija;• AS „Olainfarm” farmaceitiskā rūpnīca Olainē;• SIA „Sprādziens” sprāgstvielu noliktava Sauriešos;• SIA “ VexOil” naftas bāze.6.daļas 4.4.un 4.5.punktā ir noteikti rūpniecisko avāriju riska teritorijas, aizliegumu unierobežojumu zonas, kā arī dotas detalizētas vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumuizstrādāšanai attiecībā uz šīm teritorijām. Skatīt 6.daļas (10.sējums) 7.tabulā.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums40

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.V/A „BAPA” radioaktīvo atkritumu glabātava „Radons”, Baldonē un V/A „BAPA”Salaspils kodolreaktors SalaspilīTie ir valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti, kam vismaz 100 m rādiusā irjāsaglabā dabas pamatnes teritorija. Prasības ir noteiktas 6.daļas (10.sējums) 7.tabulā.Rīgas HESRīgas rajona Civilās aizsardzības plānā ir noteikta un kartēta maksimālā applūstošāteritorija HES dambja pārraušanas gadījumā. Tā skar visu Daugavas lejteci, daļu Salaspils unpraktiski visu Rīgas pilsētu (skatīt 2.4. pielikumu 6.daļas 10.sējumā).Dambju un aizsprostu darbības drošībai vietējo pašvaldību plānojumos ir jānosaka drošībasaizsargjoslas un tās jāparāda kartēs.Ķīmisko vielu un produktu transportēšanas infrastruktūras objektiRīgas rajona plānojumā ir noteikti ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu transportēšanasinfrastruktūras objekti. Tie parādīti 6.daļā, (10.sējums) kartē Paaugstināta riska objekti, toapdraudētās teritorijas Rīgas rajonā pielikumā 2.1.: Valsts galvenie autoceļi; A1, A2, A3, A4, A5, A6, A7, A8, A9 un A10; Stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa līnijas; Indra – Daugavpils –Krustpils – Rīga,Meitene – Jelgava – Rīga – Lugaži, Rīga – Ventspils; Maģistrālie gāzes vadi, Inčukalna pazemes gāzes krātuves .Akumulētā piesārņojuma risksRīgas rajonā pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datiem ir 38piesārņotas un 70 potenciāli piesārņotas vietas. Vislielākās un bīstamākās piesārņotās vietas irInčukalna sērskābā gudrona dīķi, Olaines farmaceitiskās rūpnīcas bīstamo atkritumuizgāztuve, kā arī Getliņu cieto sadzīves atkritumu poligons. Šis piesārņojums var būtiskiietekmēt pazemes un virszemes ūdeņu kvalitāti. Tā piemēram, Inčukalna gudrona dīķi araptuveni 50 000 kubikmetru sērskābā gudrona, atrodas artēzisko ūdeņu barošanās zonā unapdraud Rīgas pilsētas dzeramā ūdens ņemšanas vietu – Remberģus, un migrē Gaujasvirzienā.Olaines šķidro toksisko atkritumu izgāztuvē jau ir piesārņoti vietējie gruntsūdeņiapmēram 700 000 m 3 lielā apjomā. (skatīt 6.daļa (10.sējums) Pielikums Nr.2.1.1.) Neveicotsanāciju, potenciāli apdraudēts tiek Jaunolaines ciems un Olaines pilsētas ziemeļu daļa. Tiekprognozēta arī piesārņojuma migrācija vertikālā virzienā artēziskajos ūdeņos.2.11.1.1.Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem:(1) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāprecizē rūpniecisko avāriju riska objektuizvietojums un teritoriju robežas, norādot tās teritorijas, kurās obligāti izstrādājamidetālplānojumi, kā arī jānosaka šajās teritorijās ierobežojumi.(2) Jānosaka ierobežojumi esošās dzīvojamās apbūves blīvuma palielināšanai, norādotmaksimālo pieļaujamo apbūves blīvumu un intensitāti.(3) Plānojot kultūras un sabiedrisko objektu izvietojumu, jānorāda pieļaujamieizmantošanas veidi un maksimālais pieļaujamais apmeklētāju skaits; jānosaka plānotāapmeklētība.(4) Jānosaka ierobežojumi bīstamo kravu pārvadājumu vai pārkraušanas intensitātespalielināšanai, kā arī jaunu bīstamo kravu pārvadājumu maršrutu veidošanai.(5) Jāierobežo tādu jaunu objektu būvniecība, kuru darbības rezultātā var palielinātiesrūpnieciskās avārijas iespējamība vai arī kļūt smagākas šādas avārijas sekas.(6) Ap valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem vismaz 100 m rādiusā ir jāsaglabādabas pamatnes teritorija.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums41

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.(7) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāprecizē ķīmisko vielu vai ķīmiskoproduktu transportēšanas infrastruktūras objektu izvietojums un teritoriju robežas,jānosaka šajās teritorijās ierobežojumi.(8) Vietējo pašvaldību plānojumos ir jānosaka un jāiezīmē drošības aizsargjoslas atbilstošiAizsargjoslu likuma prasībām.(9) Lai mazinātu iespējamās avāriju risku sekas, vietējo pašvaldību teritorijas plānojumāieteicams noteikt individuālas riska zonas, atvirzot dzīvojamās un sabiedriskāsapbūves zonas pēc iespējas tālāk no šiem objektiem.(10) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāprecizē piesārņoto teritoriju robežas, apšīm teritorijām jānosaka ierobežojumi ap šīm teritorijām, tās ir nožogojamas un turuzstādāmas brīdinājuma zīmes.(11) Nav veidojama dzīvojamā apbūve potenciālajā piesārņojuma izplatības areālā.2.11.2. Ģeoloģiskā riska teritorijasRajona teritorijas plānojumā ir noteiktas vairākas ģeoloģiskā riska teritorijas - jūras unupju krastu erozijas teritorijas, karsta izplatības teritorijas, pazemes ūdeņu zonas ar augstupiesārņojuma risku.Krastu erozijaRīgas rajonā visjūtīgākie pret eroziju ir jūras krasts ar kāpām no Saulkrastiem līdzZvejniekciemam. (Saulkrastos pēc 2001.g. ziemas vētras tika noskaloti 8-15 m pamatkrasta.)Riska zona tālāk turpinās līdz par Ainažiem.Upju krastu erozija visizteiktāk ir jūtama jūras piekrastē Gaujai un mazajām upēm, kasietek Rīgas jūras līcī (Inčupei).Kā īpaša krastu erozijas riska zona ir Daugavas stāvkrasts Rīgas HES ūdenskrātuvēĶekavas un Daugmales pagastos.Karsta bīstamās teritorijasLatvijas teritorijā karsts attīstās augšdevona Daugavas, Salaspils un Pļaviņu svītukarbonātu un ģipša iežos. Visintensīvāk tas izpaužas Skaistkalnes, Baldones, Saulkalnes unĶemeru apkārtnē. Karsta procesa rezultātā iežos veidojas dažāda izmēra pazemes tukšumi,alas, sausgultnes un virszemes kritenes, kas rada draudus saimnieciskajai darbībai uninfrastruktūrai, bez tam karsta rajonos pastāv paaugstināts pazemes ūdeņu piesārņošanās risks.1980 tajos gados Skaistkalnē, Baldonē un Saulkalnē bija ierīkoti karsta procesu novērošanasstacionāri, taču vēlāk darbi tika pārtraukti. Līdz ar to Latvijā vairs nenotiek karsta procesumonitorings un nav pieejami arī precīzi dati par šo procesu izplatības areālu. Rīgas rajonaplānojumā nav attēlotas karsta procesa izplatības teritorijas, jo VĢD nacionālā plānojumavajadzībām izstrādātā karte ir aptuvena un citu ticamu datu nav.Pazemes ūdeņu piesārņojuma un izsīkšanas riska teritorijasRīgas apkārtnē centralizētai ūdensapgādei tiek izmantoti gruntsūdeņi, kas navaizsargāti no virszemes piesārņojuma iekļūšanas. Ņemot vērā izveidojušos reģionālo pazemesūdeņu depresijas piltuvi Rīgas rajona teritorijā ir jālimitē pazemes ūdeņu izmantošanatehniskajām vajadzībām, lai ilgāk saglabātos resursi dzeramā ūdens apgādei. Tādēļ ir noteiktiīpaši aizsardzības pasākumu kompleksi tajās teritorijās, kur Rīgas pilsētas centralizētaiūdensapgādei tiek izmantoti kvartāra horizonta pazemes ūdeņi. Teritorijas plānojumā irnorādītas lielākas Rīgas rajona ūdensgūtnes un to aizsardzības zonas.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums42

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.2.11.2.1.Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem(1) Paaugstināta riska zonās plānojama tikai pagaidu rakstura apbūve un tehniskāsinfrastruktūras objekti, iepriekš veicot papildus izvērtējumu.(2) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu ietvaros izstrādājami detalizēti riska teritorijuizmantošanas noteikumi, ņemot vērā „Civilās aizsardzības likumu”.(3) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir parādāmi ģeoloģisko riska teritorijas, torobežas precizējot detālplānojumos. Ir nosakāmi ierobežojumi būvniecībai un citāmdarbībām, kas veicina ģeoloģiskā riska procesus.(4) Upju erozijas un karsta procesu izplatības areālos būvniecība ir veicama saskaņā arnormatīvo aktu prasībām, obligāti veicot ģeoloģisko izpēti.(5) Krastu erozijas riska zonās laivu un jahtu piestātnes ārpus ostām plānojamas unprojektējamas tikai uz pāļu konstrukcijām.(6) Vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos ir norādāmas tās ģeoloģisko riska teritorijas,kurās obligāti jāizstrādā detālplānojumi.2.11.3. Plūdu riska teritorijasRajona plānojumā ir noteiktas plūdu apdraudētākās teritorijas. Rīgas rajona teritorijāvisnopietnākās sekas var radīt trīs rajona lielāko upju Gaujas, Daugavas un Lielupesūdenslīmeņa celšanās, jo šo upju lejteces ir blīvi apdzīvotas. Spēcīgiem ziemeļrietumu vējiemsadzenot jūras ūdeni upju grīvās, paaugstinās ūdenslīmenis ar arī tām saistītajos ezeros –Babītes ezerā, Ķīšezerā, Juglas ezerā, applūdinot ievērojamas teritorijas.Mazo upju krastos ievērojamu teritoriju applūšanu var izraisīt strauja sniega kušana,ilgstošas spēcīgas lietusgāzes, vai mazo hidroelektrostaciju dambju un polderu dambjupārrāvumi un izskalojumi. Šie apstākļi ir jāievērtē vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos uncivilās aizsardzības pasākumu plānos.Rajona plānojuma kartēs 1% plūdu riska teritorijas ir attēlotas nosacīti, atbilstoširajona plānojuma mēroga noteiktībai un pieejamiem datiem. Visas applūstošās teritorijas irprecizējamas vietējo pašvaldību plānojumos un detālplānojumos izmantojot aktualizētutopogrāfisko karti.Plūdu riska teritorijas ir parādītas 1.daļā 3.sējumā 6.attēlā Vides riska teritorijas un objekti.2.11.3.1.Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem(1) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāparāda plūdu riska teritorijas, unsaņemot aktualizētu informāciju, jāprecizē to robežas.(2) Vietējo pašvaldību teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ir jānosakaprasības un ierobežojumi šo teritoriju izmantošanai.(3) Plūdu riska teritorijās ir nosakāmi apbūves ierobežojumi un prasības drošībaspasākumiem.(4) Plūdu riska teritorijās ir jāizvirza īpašas prasības vides infrastruktūrai – sevišķinotekūdeņu savākšanas sistēmām.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums43

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.2.11.4. Sprādzienbīstamās un ugunsgrēka riska teritorijasPar sprādzienbīstamiem objektiem uzskatāmas visas dabasgāzes, naftas un naftasproduktu, ķīmisko vielu transportēšanas, glabāšanas un pārkraušanas vietas. Tie parādīti kartēkā rūpnieciskā riska objekti.Rīgas rajonā galvenās ugunsgrēka riska teritorijas ir mežu teritorijas, purvi un kūdrasieguves vietas.2.11.4.1.Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem(1) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāuzrāda sprādzienbīstamie objekti unpaaugstinātas ugunsbīstamības riska teritorijas, un jāprecizē to robežas, kā arī jānorādatās teritorijas, kurās obligāti izstrādājami detālplānojumi.(2) Jānosaka minimālie pieļaujamie attālumi no sprādzienbīstamiem objektiem līdz mežustādījumiem.(3) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāizstrādā šo teritoriju izmantošanasnoteikumi, jānosaka ierobežojumi apbūves izvietošanai.(4) Paaugstinātas ugunsbīstamības riska teritorijās ir jāievērtē minimālie pieļaujamieattālumi no mežu masīviem līdz blīvi apdzīvotām vietām.(5) Vietējo pašvaldību plānojumos ir jāparedz ugunsdzēsības depo izvietojums, lainodrošinātu koordinētu ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbību un savlaicīguierašanos ugunsgrēku, avāriju un glābšanas darbu vietās.2.12. Rekultivējamās teritorijasRajona teritorijā atrodas 16 atkritumu izgāztuves, kas vairs netiek izmantotas un irrekultivējamas. Saskaņā ar Piejūras reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektasagatavošanas ietvaros izstrādāto Atkritumu apsaimniekošanas plānu, visu rajona izgāztuvjurekultivācija paredzēta līdz 2008.g. decembrim.Rajona plānojums nosaka, ka nepieciešams veikt rekultivāciju visās slēgtajās unslēdzamajās atkritumu izgāztuvēs, bijušo karjeru teritorijās, bijušo lopkopības kompleksu,mehānisko darbnīcu un citu ražotņu teritorijās.2.12.1.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem(1) Pašvaldību plānojumos jāparedz visu izstrādāto karjeru un piesārņoto teritoriju, taiskaitā bijušo mehānisko darbnīcu, lopkopības kompleksu, minerālmēslu, degvielasnoliktavu un citu objektu un teritoriju rekultivācijas plānu izstrāde.(2) Plānojot jaunas ekonomiskās aktivitātes ir maksimāli jāizmanto pamestās unneapsaimniekotās teritorijas, atrodot tām jaunu izmantošanas veidu un izmantojot jauesošo infrastruktūru.(3) Rekultivējamās teritorijas jaunu izmantošanu drīkst uzsākt tikai pēc piesārņojumalikvidēšanas.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums44

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.2.13. AizsargjoslasSaskaņā ar MK noteikumu Nr. 770 prasībām, Rīgas rajona teritorijas plānojumsnosaka un atbilstoši mēroga noteiktībai Rajona teritorijas plānotās atļautās izmantošanaskartē parādītas tikai tās aizsargjoslas, kuru platums ir 100 m un platākas. Rajonaplānojuma kartes mērogs 1:50 000 nedod iespēju precīzi uzrādīt objektu atrašanās vietas, tādēļvisa veida aizsargjoslas ir nosakāmas un precizējamas vietējo pašvaldību teritorijuplānojumos un detālplānojumos saskaņā ar Aizsargjoslu likumu.Vietējo pašvaldību plānojumos un detālplānojumos, ir jānosaka un atkarībā no plānojumamēroga grafiski jāparāda visa veida aizsargjoslas, saskaņā ar Aizsargjoslu likumu.2.13.1.Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslasAizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietāmRajona plānojumā ir parādītas lielākas pazemes ūdens atradnes, kas tiek izmantotascentralizētai ūdensapgādei. Ap ūdens ņemšanas vietām tiek noteiktas stingra režīma,bakterioloģiskās un ķīmiskās aizsargjoslas. Rajona teritorijas plānojuma Plānotāsizmantošanas kartē atbilstoši mēroga noteiktībai tiek parādītas ķīmiskās aizsargjoslas, pārējāsnosakāmas un parādāmas vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos un detālplānojumos.Rīgas rajonā pazemes ūdeņu atradņu (ūdensgūtņu) ķīmiskās aizsargjoslas iraprēķinātas un noteiktas visām pilsētām – Olainei, Salaspilij, Siguldai, Baldonei, Baložiem,Saulkrastiem, Vangažiem, kā arī lielākajām apdzīvotajām vietām – Ķekavai, Ādažiem,Carnikavai, Piņķiem, Jaunmārupei, Zvejniekciemam un citiem. Rajona teritorijā atrodas Rīgaspilsētas ūdensgūtnes – Baltezers, Remberģi, Zaķumuiža, Katlakalns.Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslaBaltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla ir izveidota, lai samazinātupiesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijasprocesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arīatpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju, saglabāšanuun aizsardzību.Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu iedala šādās joslās:Krasta kāpu aizsargjosla: ne mazāk par 150 m ciemos un pilsētās, ja to robežas apstiprinātaslikumdošanā noteiktajā kārtībā, un obligāti iekļaujot tajā īpašiaizsargājamos biotopus; ne mazāk par 300 m ārpus ciemiem un pilsētām pārējā teritorijā,Jūras aizsargjosla - aptverot pludmali un zemūdens šelfa daļu no vienlaidu dabiskāssauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai (rajona plānojuma grafiski navparādīta);Ierobežotas saimnieciskās darbības josla - platumā līdz 5 km, kas tiek noteikta, ņemot vērādabiskos apstākļus.Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslasUpēm:500 m aizsargjosla - Daugavai un Gaujai (ārpus pilsētām un ciemiem);300 m aizsargjosla – Lielupei, Misai, Mazai Juglai (ārpus pilsētām un ciemiem);100 m aizsargjosla – Aģei, Krievupei, Ķekavai, Ķīsupei, Lielai Juglai, Mergupei, Pēterupei,Sudai, Tumšupei, Zaubei, Lojai (ārpus pilsētām un ciemiem);.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums45

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.Ezeriem:500 m aizsargjosla gar Babītes ezeru (ārpus ciemiem un polderu teritorijām);300 m aizsargjosla gar Lilastes ezeru, Dūņezeru, Dzirnezeru, M.Baltezeru, L.Baltezeru(ārpusciemiem);100 m aizsargjosla gar Pabažu ezeru, Ummas ezeru, Lieluikas ezeru, Mazuikas ezeru, Matiņuezeru, Kadagas ezeru, Jūdažu ezeru, L.Jūgezeru, Sudrabezeru, Langstiņu ezeru, Mašēnuezeru, Sunīšu ezeru, Božu ūdenskrātuvi (ārpus ciemiem).Aizsardzības zonas (aizsargjoslas) ap kultūras pieminekļiemRīgas rajonā sešiem valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem ir noteiktasindividuālās aizsardzības zonas. Tie ir: Klaņģu kalns – pilskalns Ķekavas pagastā; Katlakalna baznīca Ķekavas pagastā; Depkina (Rāmavas) muiža Ķekavas pagastā; Doles muiža Salaspils novadā; Turaidas muzejrezervāts Siguldas novadā, Krimuldas pagastā; Murjāņu senkapi Sējas novadā.Visiem pārējiem valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem ir noteiktasaizsardzības zonas – 500 m lauku apvidos un 100 m pilsētās. Tās grafiski parādītas rajonateritorijas Plānotās izmantošanas kartē, atbilstoši kartes mēroga precizitātei. Rajonaplānojuma mērogs neļauj parādīt kultūras pieminekļus un to aizsargjoslas pilsētu teritorijāsMežu aizsargjoslas ap pilsētāmLai kompensētu pilsētu negatīvo ietekmi uz vidi un nodrošinātu to iedzīvotājiemoptimālas brīvā laika pavadīšanas un atpūtas iespējas, tiek noteiktas mežu aizsargjoslas appilsētām;ap Rīgas pilsētu - Carnikavas novadā, Ādažu, Stopiņu un Garkalnes novadā;ap Vangažu pilsētu – Inčukalna novada teritorijā;ap Baldones pilsētu – Baldones pilsētas lauku teritorijā;ap Olaines pilsētu - Olaines pagasta teritorijā;Ap Baložiem, Salaspili, Saulkrastiem, Siguldu mežu aizsargjoslas nav vēl noteiktas.Saskaņā ar likumdošanu (LR MK noteikumi Nr.63 no 2003.02.04. „Meža aizsargjoslu appilsētām noteikšanas metodika”), mežu aizsargjoslas ap pilsētām noteiktā kārtībā saskaņovietējās pašvaldības. Rajona plānojumā grafiski tiek parādītas tikai jau apstiprinātās unprojektētās mežu aizsargjoslas ap pilsētām. Mežu aizsargjoslās ap pilsētām nav atļauta mežazemes transformēšana citos izmantošanas veidos, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešamsinženierapgādes tīklu vai transporta infrastruktūras objektu būvniecībai, vai arī pašvaldībasfunkciju nodrošināšanai.Aizsargjoslas ap purviemRajona teritorijas Plānotās izmantošanas kartē netiek rādītas aizsargjoslas garpurviem. Tās ir nosakāmas un precizējamas vietējo pašvaldību plānojumos saskaņā arAizsargjoslu likumu.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums46

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.2.13.2. Ekspluatācijas aizsargjoslasRajona plānojums nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas, kuru platums ir 100 metruun vairāk. Grafiski tās nav parādītas, jo rajona plānojuma mēroga precizitāte neļauj tāspietiekoši ticami attēlot. Tās un visas pārējās ekspluatācijas aizsargjoslas ir nosakāmas unuzrādāmas vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos un detālplānojumos saskaņā arAizsargjoslu likumu, atbilstoši izvēlētā mēroga noteiktībai.Valsts galveniem autoceļiem100 m no ceļa ass uz katru pusi autoceļiem A1, A2, A3, A4, A5, A6, A7,A8, A9; A10;(lauku apvidos ārpus ciemiem un pilsētām);Valsts un reģionālas nozīmes dzelzceļiem100 m no malējās sliedes uz katru pusi lauku apvidos;Valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām200 m no novērojumu laukuma ārējās malas2.13.3. Sanitārās aizsargjoslas: 500 m ap AS Olainfarm rūpnīcas ķīmisko atkritumu izgāztuvi un LATBIO ķīmiskoatkritumu izgāztuvi; 300 m ap visām kapsētām, (izņemot kritušo karavīru kapus); 100 m ap bijušajām, nerekultivētajām dzīvnieku kapsētām; 100 m ap atkritumu apglabāšanas poligoniem; 100 m ap atkritumu izgāztuvēm, kas pašreiz vēl darbojas, kā arī tām, kas ir slēgtas untiks rekultivētas; 100 m ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (NAI) ar atklātām notekūdeņu apstrādestilpnēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai; 200 m ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ( NAI) ar atklātu notekūdeņu apstrādi unatklātiem dūņu laukiem .Sanitārās aizsargjoslas ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ir noteiktas atkarībā no totipa un dūņu uzglabāšanas veida. Veicot NAI rekonstrukciju, katrā konkrētā gadījumāaizsargjoslas platums precizējams vietējo pašvaldību plānojumos saskaņā ar Aizsargjoslulikuma prasībām. Individuālas sanitārās aizsargjoslas ir nosakāmas ap cūku audzēšanaskompleksiem „Baltic Pork” (Allažu pagastā) un „Ulbroka” (Stopiņu novadā), kā arī AS„Putnu fabriku Ķekava” (Ķekavas pagastā).Visas sanitārās aizsargjoslas ir uzrādāmas un precizējamas vietējo pašvaldību teritorijuplānojumos un detālplānojumos saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, atbilstoši izvēlētā mēroganoteiktībai.2.13.4. Drošības aizsargjoslas.Rajona plānojumā atbilstoši kartogrāfiskā materiāla mērogam ir noteiktas un parādītas šādasdrošības aizsargjoslas: 500 m drošības aizsargjosla ap SIA “Lukoil BaltijaR” Olaines naftas bāzi;SIA “Vexoil” naftas bāzi; 100 m drošības aizsargjosla ap Rīgas TEC-2; SIA “Energosakari” naftas bāzi Aconē;SIA “AIVA-S.A.” naftas bāzi Olainē; AS ”Olaines Kūdra” NP bāzi; starptautiskāslidostas “Rīga” terminālu; 100 m drošības aizsargjosla ap SIA” Massonyx Ltd” sašķidrinātās gāzes uzpildesstaciju; 200 m drošības aizsargjosla ap Rīgas HES aizsprostiem;2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums47

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020. 300 m drošības aizsargjosla ap meteoroloģiskajām un radiolokācijas iekārtāmMārupes pagastā; 500 m drošības aizsargjosla ap Inčukalna Pazemes gāzes krātuves dabas gāzeskompresoru stacijām; 300 m drošības aizsargjosla ap Inčukalna Pazemes gāzes krātuves urbumiem un dabasgāzes savākšanas punktiem; 200 m drošības aizsargjosla katrā pusē no gāzesvada ass ap maģistrālo gāzesvadu Rīga– Pleskava (d 700 mm); Rīga – Paņeveža (d 700 mm); Izborska – Inčukalna gāzeskrātuve DN(d 700 mm), I līnija DN (d 700 mm), II līnija DN (d 700 mm); 150 m drošības aizsargjosla katrā pusē no gāzesvada ass ap maģistrālo gāzesvadu Rīga– Daugavpils (d 500 mm); Rīga – Liepāja (d 500 mm); 100 m drošības aizsargjosla katrā pusē no gāzesvada ass ap maģistrālo gāzesvaduKorneti – Inčukalna gāzes krātuve (d 300 mm); 100 m drošības aizsargjosla gar dzelzceļiem, kas pārvadā bīstamās kravas (laukuapvidos ārpus ciemiem un pilsētām); 4500 m, 2500 m un 500m drošības aizsargjoslas ap SIA “Rīgas ūdens” ūdensattīrīšanas staciju Daugavu, kas atrodas Rīgas pilsētasd teritorijā.Ap Salaspils kodolreaktoru un radioaktīvo atkritumu glabātuvi “Radons”, kas ir valstsnozīmes jonizējošā starojuma objekti, ir noteikta vismaz 100 m josla, kur jāsaglabā dabaspamatnes teritorija. Visas drošības aizsargjoslas ir jānosaka un jāprecizē vietējo pašvaldībuteritoriju plānojumos un detālplānojumos saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Skatīt 6.daļas6.tabulā.Ņemot vērā lidostas “Rīga” straujo attīstību, var mainīties arī gaisa satiksmesnodrošināšanai nepieciešamo radiolokācijas iekārtu izvietojums, tādēļ aizsargjoslas ap lidostasradiolokācijas iekārtām saskaņojamas ar VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”.Aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiemAizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu valstsaizsardzības objektu drošību un ekspluatāciju, kā arī lai mazinātu šaušanas un spridzināšanasrezultātā radušos triecienviļņu un trokšņu negatīvo ietekmi šo objekta tuvumā, un garantētucilvēku un viņu īpašuma drošību ārkārtējos gadījumos.Rīgas rajonā ir noteiktas aizsargjoslas šādiem objektiem un to teritorijām: 25 m plata aizsargjosla ap Ādažu nacionālo mācību centru; 200 m plata aizsargjosla ap objektu „Andrejbaudas” Olaines pagastā,; 300 m plata aizsargjosla ap objektu „Rīti” Olaines pagastā; 15-25 m plata aizsargjosla ap objektu Siguldā, Miera iela 15.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums48

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.2.14. Visās teritorijās aizliegtās izmantošanasRajona plānojums nosaka ierobežojumus, kas attiecas uz visām teritorijām:(1) Nevienā teritorijā nav atļauta tāda zemes, ēku, vai būvju izmantošana, kas rada būtiskupiesārņojumu un neatbilst vides aizsardzības un sabiedrības veselības vides kvalitātesprasībām, ko nosaka normatīvie akti.(1) Mainot teritorijas izmantošanas veidu piesārņotā teritorijā, nav atļauts veikt būvniecību,kā arī izmantot zemi, ēkas un būves, pirms nav novērsts esošais vides piesārņojums.(2) Nav atļauts veikt būvniecību aktīvu karsta procesu, krastu erozijas, zemes noslīdējumaun izskalojuma riska teritorijās.(3) Nevienā apbūves teritorijā nav atļauts izvietot ēkas un būves aizsargjoslās, ja tas irpretrunā ar “Aizsargjoslu likumu”.(4) Nevienā teritorijā nav atļauts patvaļīgi ierīkot derīgo izrakteņu karjerus, aizsprostot upesun strautus, izmainīt to gultni un hidroloģisko režīmu.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums49

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējumsTerminu skaidrojumsAglomerācija – augsti urbanizēta teritorija, ko veido mazāku apdzīvoto vietu sakopojums apdominējošo centru. Aglomerācijas robežas nosaka vispārējā mobilitātes intensitāte,iedzīvotāju svārstmigrācija, pakalpojumi.Ainavas daudzveidība - dažādu zemes izmantojuma veidu un ekosistēmu daudzveidībalielākas teritorijas robežās.Ainavu aizsardzība - darbības, lai saglabātu un uzturētu ainavas ievērojamās un raksturīgāsīpašības, kas ir pamatotas ar tās mantojuma vērtību, ko nosaka šīs ainavas dabiskais veidolsvai cilvēku darbības.Ainavu degradācija - izpausmju kopums, kuru pamatā ir nekvalitatīva saimnieciskā darbība,ar kvalitāti saprotot ne tikai fizisko, bet arī plānošanas kvalitāti, visu saimnieciskajā darbībāiesaistīto personu atbildības un kultūras līmeni.Ainavu identifikācija (noteikšana) un novērtēšana - identificēt (noteikt) ainavas, analizētto īpašības, kā arī spēkus un ietekmes, kas tās pārveido, dokumentēt un ņemt vērā izmaiņas.Identificētās ainavas tiek novērtētas, ņemot vērā to īpašās vērtības, kuras ieinteresētās pusesun iedzīvotāji tām ir piešķīruši.Ainavu pārvaldība - darbības, kas vērstas uz ilgtspējīgas attīstības perspektīvu, lainodrošinātu regulāru ainavas kopšanu, ar mērķi virzīt un harmonizēt sociālo, ekonomisko unvides procesu radītās pārmaiņas.Aizsargājamā dabas teritorija - ģeogrāfiski noteikta platība, kas nodibināta, regulēta unapsaimniekota, lai sasniegtu noteiktus dabas saglabāšanas mērķus. Aizsargājamās teritorijasatrodas īpašā valsts aizsardzībā saskaņā ar kompetentu valsts varas un pārvaldes institūcijulēmumu un tiek izveidotas, aizsargātas un apsaimniekotas nolūkā aizsargāt un saglabāt dabasdaudzveidību , nodrošināt zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību un saglabāt sabiedrībasatpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas. Saskaņā ar likuma “Par īpašiaizsargājamām dabas teritorijām” 2.pantu Latvijā ir noteiktas īpaši aizsargājamās dabasteritorijas.Aizsargjoslas – ar likumu noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gandabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatācijuun drošību, vai pasargāt vidi un cilvēkus no kāda objekta kaitīgās ietekmes.Apbūve - noteiktā teritorijā izvietotu virszemes būvju, inženierkomunikāciju, kā arīlabiekārtojuma kopums.Apbūves blīvums – zemes vienības apbūves laukuma attiecība pret tā platību procentos.Apbūves mērogs - apbūves apjomu, izmēru un proporciju sistēma.Apbūves noteikumi - pašvaldības pieņemti saistoši noteikumi - būvnoteikumi, kas juridiskinodrošina un aizsargā fizisko un juridisko personu zemes izmantošanas un būvtiesības,nosakot konkrētas prasības zemesgabaliem, ēkām un citām būvēm.50

Apbūves teritorija – teritorija, kas teritorijas plānojumā paredzēta apbūvei.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējumsRīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.Apdzīvojuma centri – apdzīvotās vietas, kurās bez mājokļiem ir pieejami arī pakalpojumi unnodrošinātas darba vietas.Apdzīvojuma atbalsta karkass - teritorijas galvenie urbānie centri (pilsētas) un tossavienojošie transporta un komunikāciju koridori (maģistrāles).Apdzīvojuma attīstības asis - lineāras apdzīvojuma attīstības zonas ar augstu iedzīvotājublīvumu un ciešu apdzīvoto vietu ekonomisko un sociālo procesu mijiedarbību.Apdzīvojuma sistēma - aptver ne tikai noteiktas teritorijas apdzīvoto vietu tīklu, bet arī tosavstarpējo hierarhiju, sakarus un funkciju sadali starp tām. Izlīdzinot izvietojuma un iespējunevienlīdzību visā teritorijā, apdzīvojuma sistēma veicina līdzvērtīgas ekonomiskās attīstībasiespējas un labvēlīgus sadzīves un darba apstākļus visu apdzīvoto vietu iedzīvotājiem.Apdzīvojuma sistēmas atbalsta centri - apdzīvojuma centri, kuriem ir reģionālaekonomiskās izaugsmes loma, un kuros ir nodrošinātas nodarbinātības iespējas vairāk nekāpusei darbaspējīgo iedzīvotāju, brīvas teritorijas ražošanas attīstībai, kā arī nodrošināti dažādipakalpojumi un arī atpūtas iespējas.Apdzīvojuma struktūra - apdzīvojuma atsevišķo elementu savstarpējā izvietojuma unsaikņu kopums, kas nodrošina apdzīvojuma veselumu un noturīgu tā būtisko īpašībusaglabāšanu, notiekot iekšējām un ārējām izmaiņām.Apdzīvojums - iedzīvotāju dzīves vietu sadalījums teritorijā un to organizācija teritoriālāsistēmā. Apdzīvojumu raksturo iedzīvotāju daudzums un to izvietojums teritorijā, apdzīvotovietu lielums (iedzīvotāju skaits un teritorija), skaits, izvietojums, tipi un savstarpējo saikņuintensitāte un veidi.Apdzīvotā vieta - kompakts un telpiski integrēts iedzīvotāju koncentrācijas areāls armateriālajiem priekšnoteikumiem pastāvīgai vai sezonālai dzīvošanai.Apdzīvotās vietas tieces areāls - teritorija ap apdzīvoto vietu, kur šīs apdzīvotās vietasiedzīvotāji var saņemt savas darba, kultūras, sociālās, sadzīves un rekreācijas vajadzības.Apdzīvoto vietu funkcionālā loma – to raksturo darba vietu daudzveidība un pārstāvētoiestāžu piederība primārajam vai sekundārajam tautsaimniecības sektoram, kā arī iespējaspiedāvāt dažādus sociālos un pārvaldes iestāžu pakalpojumus, sasniedzamība, novietojumspret citām apdzīvotām vietām u.c. faktori.Apdzīvoto vietu tīkls - teritorijas apdzīvojums, ko veido funkcionāli un teritoriāli savstarpējisaistītas dažāda lieluma un tipa apdzīvotās vietas.Areāls – apgabals, kurā izplatīta kāda raksturīga parādība.Apstādījumi - visas mākslīgi apaudzētas un iekoptas dabas pamatnes teritorijas, kur neiegūstprodukciju: parki, košuma dārzi, skvēri, alejas, ielu un ceļu stādījumi, kas ir brīvi pieejamisabiedrībai. Apstādījumi var ietvert arī ar rekreāciju saistītas ēkas, būves un dekoratīvoselementus.51

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.Apmežošana - meža ieaudzēšana nemeža zemēs vai teritorijās, kuras ilgstoši nav bijušasapmežotas, tai skaitā smiltājos, lauksaimniecības zemēs un rekultivētajās karjeru platībās.Arheoloģiskie izrakumi – izpētes zemes darbi, ko veic profesionāla arheologa vadībā, laiizzinātu objekta raksturu, uzbūvi un hronoloģiju.Atļautā izmantošana - zemes, ēkas, būves vai tās daļas izmantošana atbilstoši teritorijasplānojumam.Atlūzu ciemi - urbānās attīstības teritoriju (dzīvojamās apbūves) neplānota, nekontrolētaizplešanās lauku teritorijā, īpaši pilsētas malai pieguļošajās teritorijās. Terminu izmanto, lairaksturotu ekspansīvu, ātru un dažkārt neapdomīgu lielas metropoles izaugsmi plašākāteritorijā (urban sprawl).Attīstība - sabiedrībai labvēlīgs kultūrvides, sociālās vides, saimnieciskās darbības un dabasvides virzības process.Attīstības plānošana - process, kas vērsts uz attīstības stratēģijas un teritorijas plānojumaizstrādāšanu, ietverot pašreizējās situācijas apzināšanu, mērķtiecīgus pētījumus, prognozes,vērtēšanu, un lēmumu pieņemšanu, iesaistot sabiedrību, pašvaldības un valsts institūcijas.Attīstības stratēģija - saskaņotu prioritāšu, mērķu un rīcību programmu kopums, kas balstāsuz pašreizējās situācijas un tendenču analīzi. Tā ir vērsta uz vēlamās situācijas(vīzijas)sasniegšanu ekonomikas, sociālās, kultūras, vides, u.c. jomās.Atvērtā telpa - dabas un lauku teritorijas ārpus urbanizētajām teritorijām (pilsētām unlielajām lauku apdzīvotajām vietām).Autoceļš – kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas (ciema) robežām, kas izmantojamaautotransporta satiksmei ar noteiktu ātrumu, normatīvos paredzētām slodzēm un gabarītiem.Ātrsatiksmes autoceļš - starptautiskas nozīmes autoceļš, kas saskaņā ar EiropasEkonomiskās komisijas 15.10.1975. Ženēvas vienošanos „European Agreement on MainInternational trafic Arteries” 11.pielikumu atbilst augstākai autoceļu kategorijai – „expressroad”. Tas var būt gan vienbrauktuves, gan divbrauktuvju autoceļš, kas paredzēts tikaiautomobiļu satiksmei. Nobraukšanas un uzbraukšanas kontrolētas caur ceļu mezgliemdažādos līmeņos, vai regulētiem krustojumiem.Automaģistrāle – starptautiskas nozīmes autoceļš, kas saskaņā ar Eiropas Ekonomiskāskomisijas 15.10.1975. Ženēvas vienošanos „European Agreement on Main International traficArteries”11.pielikumu atbilst augstākai autoceļu kategorijai – „motorway”. Tas irdivbrauktuvju autoceļš, kas paredzēts tikai automobiļu satiksmei. Automaģistrāle neapkalpopiegulošās teritorijas, pārejo autoceļu, sliežu ceļu, gājēju ceļu šķērsojumi risināti vairākoslīmeņos, nobraukšanas un uzbraukšanas kontrolētas caur ceļu mezgliem.Būtisks piesārņojums - valsts kompetentu iestāžu noteikta jebkādas kaitīgas vielasmaksimāla koncentrācija gaisā, augsnē vai ūdenī, kā arī skaņas līmenis, ko nav atļautspārsniegt vispār vai kādā konkrētā teritorijā.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums52

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.Būve – būvniecības procesā radies arhitektonisks, tehnisks vai konstruktīvs virszemes,pazemes vai zemūdens veidojums, kam ir noteiktas funkcijas.Būvniecība – visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi.Būvnormatīvi - saistošu normu un noteikumu kopums, kas reglamentē būvniecību un būvjuekspluatāciju, un ir saistoši visiem būvniecības dalībniekiem.Būvprojekts - rasējumu un tekstu materiālu kopums, kas nepieciešams būvniecības ieceresīstenošanai.Centrs, centrālā vieta - apdzīvota vieta, kas pārvalda apkārtējo teritoriju, kā arī nodrošina toar nepieciešamajiem pakalpojumiem un precēm.Ceļš – satiksmei izbūvēta teritorija; autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela, piebrauktuve.Ciems – blīvi apdzīvota vieta ar noteiktu, pastāvīgi dzīvojošu iedzīvotāju skaitu, un teritoriju,kurā dominējošā atļautā izmantošana ir apbūve. Vietējā pašvaldība likumdošanā noteiktajākārtībā piešķir apdzīvotai vietai ciema statusu un nosaka tā robežas.Dabas pamatnes teritorijas - kopējs nosaukums mežu, parku, skvēru, pļavu, purvu,pludmaļu, upju, ezeru un citu virszemes ūdeņu teritorijām, kur izbūvēm ir sekundāra nozīme.Dabas piemineklis - atsevišķs, savrups dabas veidojums: koks, ala, avots, grava, klints,ūdenskritums, akmens un cits dabas retums, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vaiekoloģiska vērtība.Drošības aizsargjosla - teritorija, kas noteikta kā josla ap paaugstināta riska objektu. Tāsgalvenais uzdevums ir nodrošināt šī objektu, kā arī vides un cilvēku drošību gan toekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā .Ēka - atsevišķa arhitektoniska, tehniska un konstruktīva virszemes, vai arī daļēji pazemesbūve.Ekoloģiskais tīklojums – telpiski integrētu, cilvēku darbības mazskartu teritoriju tīkls, lainodrošinātu dabas daudzveidības saglabāšanos, biotopu, dzīvnieku un augu sugu izdzīvošanu,migrāciju un vairošanos, kā arī ainavu aizsardzību. EECONET ir Eiropas dabas aizsardzībaspolitikas koncepcija, kas paredz katras atsevišķas valsts aizsargājamo dabas teritorijuintegrāciju vienotā Eiropas sistēmā, atbilstoši starptautiskiem kritērijiem un standartiem.Ekoloģiskais tīklojums ir hierarhiska struktūra, ko veido vairāki līmeņi – lokālais ekoloģiskaistīklojums ar augstu detalizācijas pakāpi, reģionālais, nacionālais un Vis-Eiropas ekoloģiskaistīklojums.Ekoloģiskais koridors (zaļais koridors) – lineāra struktūra, kuras funkcija ir savienotatsevišķus biotopus vai dabas teritorijas nogabalus, kas kādreiz bijuši savienoti, lainodrošinātu visa veida augu un dzīvnieku sugu netraucētu un drošu pārvietošanos.Ekosistēma – dinamisks dzīvās dabas - augu, dzīvnieku, mikroorganismu sabiedrību unģeogrāfiskās vides komplekss, kas funkcionē kā vienots veselums. Šaurākā izpratnē tās ir2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums53

2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējumsRīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.ekoloģiskas vienības, kam raksturīgs noteiktā laika periodā stabils sugu sastāvs. Ekosistēmair atklāta sistēma, kurā notiek vielu, enerģijas un informācijas apmaiņa ar apkārtējo vidi.Ekspluatācijas aizsargjosla - teritorija, kas noteikta kā aizsargjosla ap transporta, sakaru uncitu komunikāciju līnijām un objektiem, lai nodrošinātu to efektīvu un drošu ekspluatāciju unattīstības iespēju.Ģeomorfoloģija – zinātne par Zemes virsmas reljefu, par reljefa izcelšanos, izskatu,klasifikāciju, kā arī reljefa veidošanās faktoriem, to izpausmi laikā un telpā.Ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie pieminekļi – ar Ministru kabineta noteikumiemaizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā ietvertie ģeoloģiskie un ģomorfoloģiskie veidojumi -iežu atsegumi jeb klintis, dižakmeņi, ģeomorfoloģiskie objekti, avoti, ūdenskritumi, alas,kvartāra un holocēna veidojumi, devona bruņu zivju iegula, cilvēku rakts alu labirints.Ģimenes dārziņš - teritorija, kur uz līgumā noteiktu termiņu kā pagaidu lietošana ir dārzaierīkošana ģimenes vajadzībām ar vai bez pagaidu būvēm (dārza inventāra noliktavām).Hidrotehniska būve - inženiertehniska būve ūdens resursu izmantošanai vai ūdenslīmeņaregulēšanai.Iela - satiksmei izbūvēta vai plānota teritorija, kas paredzēta satiksmes nodrošināšanai pilsētāsun ciemos. Iela ietver teritoriju ielu sarkanajās līnijās un krustojumus ar vietējām ielām unpiebrauktuvēm, bet neietver krustojumus ar lielceļiem.Infrastruktūra - tautsaimniecības teritoriālās struktūras sastāvdaļa, ko veido transporta,sakaru, enerģētikas, ūdenssaimniecības, citu tīklu un objektu sistēmas, kā arī mājokļi,izglītības, veselības aizsardzības, kultūras, sporta un citi iedzīvotāju aprūpes objekti un toizkārtojums kādā teritorijā.Inovācija (jaunrade, jauninājums) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās,kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā unkonkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.Inženiertehniskās apgādes tīkli un būves - zeme, būve vai tās daļa, kas tiek izmantota vaiplānota virszemes un pazemes inženiertīkliem un būvēm, lai nodrošinātu apbūves vai cituizbūves teritoriju pieslēgšanu centralizētām apgādes sistēmām, (ūdensvads, kanalizācija,elektroapgāde, siltumapgāde, telekomunikācijas) kas pašas ir šie tīkli un būves.Inženierkomunikācijas - ierīces, aprīkojums vai to kopums, kas paredzēts būves vaiteritorijas apgādei ar energoresursiem, izejvielām, sakariem un citiem resursiem.Inženiertehnisko komunikāciju objekts - zeme, būve vai tās daļa, kas tiek izmantota vaiplānota valsts vai pagasta inženiertehniskās apgādes un infrastruktūras objektu,(elektroapakšstacijas, katlumājas, gāzes sadales stacijas, automātiskās telefonu stacijas,kanalizācijas un lietus notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas)un transporta sistēmas objektu (ceļu, ielu, un dzelzceļa) izvietošanai.Integrēt – apvienot atsevišķus elementus un daļas, lai izveidotu vienu kopumu un saistītu tosvienā veselumā ar kopēju mērķi. Plānošanā tiek integrēti dažādi atsevišķie plāni un stratēģijas54

2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējumsRīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.par resursu izmantošanu un aizsardzību, dažādi informācijas avoti, kā arī dažādu interešugrupu kopīgi centieni.Īpaši aizsargājami meža iecirkņi –bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai izdalītas mežateritorijas - mikroliegumi, aizsargājamas zonas gar ūdeņiem un mitrzemēm. To izveidošanaskārtību un apsaimniekošanas režīmu nosaka Ministru kabinets.Īslaicīgas lietošanas būve — būve, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiemun kas jānojauc līdz minētā termiņa beigām.Izbūve - kopīgs nosaukums izmantotai vai ieplānotai visu veidu teritorijas izmantošanai unattīstības pasākumiem; apbūvei, labiekārtojumam un ainavu veidošanai.Jauktas apbūves teritorijas – teritorijas, kas ietver dažādu izmantošanu un funkcijusajaukumu visdažādākajās proporcijās. Bieži tās ir kompleksas apbūves teritorijas arsavstarpēji cieši saistītām funkcijām un kopīgu infrastruktūru.Kompleksa apbūve – apbūve, kas sastāv no vairākām ēkām ar atšķirīgām funkcijām undažādiem lietošanas mērķiem, kas saistītas ar kopīgu infrastruktūru.Kompakts apdzīvojums - apdzīvotās vietas, ko raksturo ievērojams apbūves blīvums.Krastmala - publiski pieejama josla gar ūdenstilpes krastu, kas sākas no ūdens akvatorijas unkuras platumu līdz sarkanai līnijai vai apbūvei, nosaka teritorijas plānojums, ne mazāk kā 10metru platumā.Kultūras iestāde - zeme, ēka vai būve, kas tiek izmantota vai plānota kultūras centram,teātrim, kinoteātrim, koncertzālei, universālas izmantošanas zālei, muzejam, bibliotēkai,mēdiju centram vai līdzīgai iestādei.Kultūras pieminekļa aizsardzības zona - noteikta teritorija ap kultūras pieminekli, kurāierobežotas, reglamentētas, vai noliegtas tādas darbības, tai skaitā būvniecība, kas degradēkultūras pieminekļa vērtību vai traucē tā uztveri.Kultūras pieminekļi - kultūrvēsturiskā mantojuma daļa; kultūrvēsturiskas ainavas, atsevišķasteritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personudarbības vietas), ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriemir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība.Kultūrvēsturiskā vide – vieta, kas veidojusies sabiedrības attīstības gaitā un saglabājusivēsturiskas, zinātniskas, mākslinieciskas, ainaviskas vai citas saglabājamas kultūras vērtības.Kvalitatīva dzīves vide – vide, kurā vienlaicīgi nodrošināta gan sabiedrības pilnvērtīgaeksistence, gan drošība un komforts, gan pieejama dabas un kultūrvēsturiskā vide.Lauki - teritorija ārpus pilsētu robežām.Lauksaimniecības zemes – teritorijas, kas ietver visas lauksaimniecībā izmantojamāszemes; aramzemes, ganības, pļavas, dārzus, pārējā lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamozemi un dīķsaimniecību. Lauksaimniecības zemes ietver zemnieku saimniecības, piemājas55

2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējumsRīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.saimniecības, specializētas uzņēmējsabiedrības, kuru galvenā ekonomiskā darbība irlauksaimniecība, kā arī lauksaimnieciska rakstura uzņēmumu apbūvi.Lauksaimnieciska izmantošana - zemes izmantošana graudkopības, sakņkopības,augļkopības, biškopības, lopkopības un citu veida pārtikas produktu ražošanai.Lauku apdzīvotās vietas - jebkura apdzīvota vieta, kas spēkā esošajos normatīvajos aktosnav noteikta kā pilsēta. Lauku apdzīvotās vietas ir ciemi, viensētas un viensētu grupas.Lauku apvidus - teritorija ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kur iedzīvotāju galvenā saimnieciskādarbība ir saistīta ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un medību saimniecību.Liela pilsēta - pilsēta ar augstu iedzīvotāju koncentrāciju un apbūves blīvumu, kuriedzīvotāju skaits pārsniedz 25 000. Tai raksturīga attīstīta daudzveidīga tehniskā, sociālā unekonomiskā infrastruktūra, kā arī saimnieciskās, sabiedriskās, kultūras dzīves un citu funkcijudaudzveidība.Lielceļš - satiksmei izbūvēta vai plānota teritorija, kas paredzēta pilsētas starprajonu untranzīta galveno autotransporta plūsmu uzņemšanai un saistībai ar ārpilsētas lielceļu unmaģistrāļu tīklu. Lielceļš ietver teritoriju tā sarkanajās līnijās un krustojumus ar maģistrālēm,pilsētas un vietējām ielām un piebrauktuvēm.Līdzsvarota attīstība – tāda attīstība, kas sniedz līdzvērtīgas iespējas dažādām sociālāmgrupām un teritorijām.Maģistrāle (maģistrālā iela) – nozīmīga iela pilsētās, satiksmes līnija, kas savieno pilsētasgalvenās daļas vai pilsētas un pieguļošo ciemu daļas, un kam ir noteikti tehniskie unsatiksmes intensitāte.Mājoklis - pastāvīgai dzīvošanai piemērots telpu komplekss vai atsevišķa telpa, miteklis,dzīvoklis, savrupmāja.Maza pilsēta - pilsēta ar iedzīvotāju koncentrāciju un apbūves blīvumu, kur iedzīvotāju skaitsnepārsniedz 10 000.Mazs ciems - ciems ar iedzīvotāju skaitu mazāku par 100.Meliorācijas būves – ēkas un būves, kas nodrošina meliorācijas sistēmu funkcionēšanu ūdensrežīma regulēšanai un augsnes erozijas novēršanai.Meža zeme - zeme, uz kuras aug mežs, zeme zem ceļiem un citiem meža infrastruktūrasobjektiem, kā arī mežā ietilpstošie un tam piegulošie purvi, klajumi, un lauces.Mežaparks – cilvēku izmainīta un daļēji apbūvēta publiskas izmantošanas meža teritorija,kas tiek intensīvi izmantota dažādiem atpūtas veidiem, un kur nepieciešams augstākalabiekārtojuma līmenis un mākslīga vides uzturēšana, lai tiktu saglabāts meža vizuālaisdabiskums.Mežs – ekosistēma, kurā dominē koki ar kuru augstumu vismaz 7 m un vainagu projekciju(pašreizējo vai potenciālo) ir vismaz 20% procenti no mežaudzes aizņemtās platības. Par56

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.mežu neuzskata atsevišķas platības, kuras apaugušas ar kokiem un kuru lielums nepārsniedz0,1 hektāru, koku rindas, kuru platums ir mazāks par 20 metriem, augļu dārzus, parkus,kapsētas un meža koku sēklu ieguves plantācijas.Mežs pilsētā - sabiedrībai pieejama, ar kokiem apaugusi teritorija, kas izmantojamarekreācijai, bet ne mežsaimniecībai.Mežsaimnieciska izmantošana - izmantošana, kas ietver ar mežsaimniecību, mežizstrādi,kokmateriālu sagatavošanu saistītos pakalpojumus, tai skaitā arī Ziemassvētku eglīšu un citumeža produktu audzēšanu un izstrādi.Monitorings - procesa vai kādu atsevišķu parametru nepārtraukta pārraudzība, arīinstrumentāla kontrole. Plānošanā tā ir regulāra novērošana, vērtēšana un pārskats par rīcībuun pārmaiņām attīstības stratēģiju īstenošanā saskaņā ar rīcības programmu. Monitoringssagatavo korektīvus lēmumus un stratēģijas atkārtotu pārskatīšanu.Monocentrisks - apdzīvojums, kurā dominē viens centrs.Multimodāls - dažādu transporta veidu sasaiste vienotā transporta sistēmā.Mitrzemes (mitrāji) – purvi, pastāvīgi vai periodiski pārmitras vai ar ūdeni klātas platībasgar upēm, ezeriem, dīķiem un jūras piekrasti. Ramsāres konvencijas izpratnē mitrāji(mitraines, mitrzemes, slapjaines, pārmitrās zemes) ir palienes, zāļu un kūdras purvus vaiūdeņu platības - dabiskas vai mākslīgas, pastāvīgas vai pārplūstošas, kurās ir stāvošs vaitekošs ūdens, saldūdens, iesāļš vai sāļš ūdens, t.sk. jūras akvatorijas, kuru dziļums bēgumalaikā nepārsniedz 6 metrus.Paaugstinātas bīstamības objekti - objekti, kuru saimnieciskā vai cita veida darbība irsaistīta ar enerģijas ražošanu un uzkrāšanu, elektromagnētisko starojumu, ugunsnedrošu,sprādzienbīstamu, bīstamu ķīmisku vielu un produktu, bīstamo atkritumu, augu karantīnasorganismu, bioloģiski aktīvu un radioaktīvu vielu, kodolmateriālu un to atkritumu pārstrādi,apstrādi, ražošanu, lietošanu, uzglabāšanu un transportēšanu tādos daudzumos, kas katastrofuvai citu faktoru iedarbības dēļ var nodarīt kaitējumu cilvēkiem, īpašumam un videi ārpus šoobjektu teritorijas;Pagaidu būve - būvdarbu veikšanai nepieciešama būve, kas jānojauc pirms būvobjektanodošanas ekspluatācijā (par pagaidu būvēm netiek uzskatītas īslaicīgas lietošanas būves).Pamatvajadzības ir ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība.Parcele - detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā noteikta zemes gabala daļa, kas var tiktierakstīta zemesgrāmatā kā jauns zemes gabals.Parks - sabiedriskas nozīmes dabas objekts, kas var atbilst meža ekosistēmas nosacījumiem,kam ir īpaši izveidota infrastruktūra un kam nepieciešama regulāra kopšana un atjaunošana,saglabājot vai uzlabojot teritorijas estētisko, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību.Pazemes būves ir tuneļi, mākslīgās alas, šahtas, patvertnes, kā arī ogļūdeņražu un ogļskābāsgāzes glabātavas ģeoloģiskajās struktūrās.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums57

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.Atklātā teritorija (open land) - neapbūvētā teritorija ar nenozīmīgu veģetācijas segu.Piekrastes zonas integrētā apsaimniekošana - integrēta, sabiedrību iesaistoša telpiskapieeja, kas nepieciešama, lai Eiropas piekrastes joslas apsaimniekošana jeb pārvaldība būtuekoloģiski un ekonomiski ilgtspējīga, kā arī sociāli taisnīga un integrēta.Neatbilstoša izmantojuma statuss – izmantošana, kas neatbilst teritorijas plānojumānoteiktajām izmantošanām, bet ir bijusi likumīga līdz teritorijas plānojuma spēkā stāšanāsbrīdim.Nebūtisks piesārņojums – piesārņojuma līmenis nepārsniedz gaisa, ūdens un augsnes spējuto absorbēt un pārstrādāt.Paaugstināta riska objekts – objekts, kur ir paaugstināta iespējamība radīt draudus videi,cilvēka dzīvībai, veselībai, vai īpašumam.Pali - ūdens režīma fāze, kas veidojas pavasarī kūstot sniegam. Palu augstos līmeņus radaintensīva ūdeņu pieplūde no baseina, gan ledus sastrēgumi un vižņu sablīvējumi. Šajā laikā irilgstoši augsti ūdens līmeņi un parasti applūst palienes.Paliene - izteikti periodiski applūstoša ūdesteces vai ūdenstilpes piekrastes josla, kas pakļautaikgadējiem paliem, un kur izplatīta palieņu pļavām raksturīga veģetācija un biotopi.Pļava – ar zālaugiem apaugusi teritorija, bez krūmiem un kokiem, kas parasti tiek izmantotazāles pļaušanai. Ir arī dabiskas pļavas, kas netiek pļautas (upju, ezeru palienēs, kāpās, mežaklajumos u.c.)Pierīga – Rīgas pilsētai pieguļoša teritorija, kuras nosacītās robežās ietver Rīgas pilsētuapliecošo dabas kompleksu loku. Pierīgā ietilpst arī Rīgas piepilsētas zona.Piepilsēta - dzīvojamā teritorija, kas atrodas pilsētas nomalē.Pilsēta - apdzīvota vieta ar kompaktu apbūvi, iedzīvotāju koncentrāciju, teritorijaslabiekārtojumu, ielu tīklu un nacionāli unikālu nosaukumu. Pilsētas statusu un robežas nosakaSaeima vai Ministru kabinets. Pilsētas no lauku apdzīvotajām vietām atšķir lielāks iedzīvotājuskaits un apdzīvojuma blīvums, apbūves raksturs, iedzīvotāju nodarbinātības struktūra undzīvesveids, kā arī administratīvais statuss.Pilsētas teritorija (urban area) - teritorija, kas fiziski veido pilsētas daļu un raksturojas lielāmērā ar apbūvētām virsmām, lielu iedzīvotāju blīvumu un nodarbinātību un transporta un citaveida infrastruktūru, pretstatā lauku teritorijām. Pilsētu teritorijas var ietvert arī neapbūvētas,zaļumu teritorijas, kuras galvenokārt izmanto pilsētnieku rekreācijas mērķiem.Pilsētbūvniecības piemineklis - īpaši vērtīga vēsturiskās pilsētvides teritorija, kur spēkā irīpaši aizsardzības noteikumi.Plūdi - ikgadēja ūdens pārplūšana pāri normālajai ūdens līmeņa atzīmei lietus ūdeņu, kūstošosniegu, jūras vētru rezultātā, un raksturojas ar strauju īslaicīgu caurplūdumu un līmeņucelšanos.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums58

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.Plūdu risks - plūdu iespējamība un plūdu iespējamie postījumi.Policentriska attīstība – princips, ka veidojot pilsētu tīklu, tiek attīstīti vairāki līdzvērtīgicentri, tādējādi radot priekšnosacījumus līdzsvarotai teritorijas attīstībai. Policentriskāsattīstības princips var tikt piemērots dažādos līmeņos, sākot no visas Eiropas līdz reģionam.Policentriska telpiskā struktūra - attiecībā uz apdzīvojuma sistēmu, nozīmē tāduapdzīvojuma izkārtojumu, ka dažādos apdzīvoto vietu hierarhijas līmeņos pastāv vairākaslīdzīga izmēra pilsētu aglomerācijas, pretstatā situācijām, kad katrā no līmeņiem dominē tikaiviena liela centrālā pilsēta.Policentrisks - ar daudziem centriem. Apdzīvojums, kur pastāv vairāki līdzvērtīgi vai arīviens otru papildinoši centri. (Nacionālais attīstības plāns)Prettrokšņa ekrāni - vienlaidu šķēršļi; sienas, vaļņi, būves, ēkas vai reljefa elementi, kasnovietoti tiešās skaņas ceļā no tās avota uz aizsargājamo vietu un izraisa skaņas viļņudifrakciju.Preventīvi pasākumi - pasākumi, lai novērstu potenciālas neatbilstības vai nevēlamassituācijas cēloni.Primārā izmantošana - katrā apbūves vai izbūves teritorijā noteikto atļauto izmantošanukopums, kas tieši atbilst teritorijas izmantošanas veidam, bet sekundārā izmantošana - citaskatrā konkrētā apbūves vai izbūves teritorijā atļautās izmantošanas.Princips "piesārņotājs maksā" - persona sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļradīta piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu.Projekts - konkrētā laikā un telpā, ar noteiktiem resursiem un budžetu, uz mērķi un konkrēturezultātu vērsti priekšlikumi, rīcība un pasākumi, kam jāmaina pašreizējā situācija.Publiskā ārtelpa - ielas, bulvāri, laukumi, parki (dārzi), skvēri, krastmalas, kvartālu telpa,pagalmi, kas bez ierobežojuma pieejami sabiedrībai neatkarīgi no tā, kā īpašumā tie atrodas.Publiski pasākumi - sabiedrībai pieejamas dažādu veidu atklātas akcijas (sarīkojumi, izrādes,koncerti, sporta spēles, izstādes).Purvs - ekosistēma uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegtvairāk par septiņiem metriem.Rūpnieciskā avārija – avārija, ko var izraisīt nekontrolēts ķīmiskais vai tehnoloģiskaisprocess, neparedzētas darbības vai citi nevēlami notikumi. Rūpnieciskajai avārijai irraksturīga apjomīga bīstamās vielas noplūde, ugunsgrēks vai sprādziens ražotnē, kas izraisotdomino efektu, var radīt nopietnus draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam arīārpus ražošanas teritorijas.Rūpnieciskās ražošanas teritorijas - teritorijas, kurās koncentrēta tāda ražošana, kas radapaaugstinātu piesārņojumu vidē, troksni, smakas vai cita veida traucējumus, kas nelabvēlīgiiespaido vidi un cilvēkus.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums59

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.Reģions - pēc ģeogrāfiskām, ekonomiskām, politiskām, kulturālām vai citām pazīmēmnodalītas teritorijas vienība.Reģenerācija – plašāku pasākumu komplekss, lai atgūtu zaudētu kvalitāti; vispārējaatjaunošana un un atdzimšana.Rehabilitācija (sanācija, atjaunošana) – zaudētā atgūšana, atveseļošana; attīstībaspasākumu komplekss, kas ietver enerģijas taupīšanas, infrastruktūras uzlabošanas un videspieejamības nodrošināšanas pasākumus, lai īstenotu esošās apbūves vai vides atgriešanuiepriekšējā kvalitātē un tās uzlabošanu.Rekonstrukcija (pārbūve) – esošas ēkas vai apbūves kompleksa pārbūve, nodrošinotpastāvošās funkcijas vajadzības pēc jauniem principiem, vai to radikāli pārkārtojot unpiemērojot jaunām funkcijām.Rekreācija – telpu, teritoriju un dabas resursu izmantošana sporta būvju, viesnīcu,pansionātu, sanatoriju un līdzīga rakstura objektu būvniecībai, ar mērķi kalpot cilvēku atpūtai,fiziskā un psihiskā stāvokļa atjaunošanai. Rekreācija nozīmē arī spēku atjaunošanu, atpūtu unatpūtas industriju. Rekreācijai izmantojamas arī dabas teritorijas bez apbūves.Rekultivācija – teritorijas sakārtošana, piesārņojuma likvidēšana un sakopšana citiemmērķiem pēc iepriekšējās saimnieciskās darbības izbeigšanas, kā piemēram karjeru, sadzīvesatkritumu izgāztuves, bijušo ražošanas teritoriju vai citas izmantošanas.Renovācija – atjaunošana, kas tiek veikta, nomainot nolietojušos elementus vai konstrukcijas,kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē vai apbūveskompleksā, neizmainot tās apjomu.Restaurācija - būves vai apbūves kompleksa sākotnējā, vēsturiskā veidola atjaunošana,pamatojoties uz vēsturiskās informācijas zinātnisku izpēti. Tā ir atjaunošana, ievērojotvēsturiskos uzslāņojumus un izslēdzot hipotētisku izmainīšanu.Revitalizācija - esoša apbūves kompleksafunkciju, vai pielāgojot to jaunai funkcijai.vai teritorijas aktivizācija, atdzīvinot zudušuRīgas piepilsēta – blīvi apbūvētas, Rīgai pieguļošas teritorijas, kur aiz pilsētas robežāmturpinās pilsētbūvniecība un attīstās infrastruktūra.Rindu māja - vertikāli sadalīta dzīvojamā māja, kas ietver vertikāli trīs un vairākos dzīvokļossadalītu ēku uz kopīga, vai katru uz sava zemesgabala ar neatkarīgām izejām uzpriekšpagalmu un aizmugures pagalmu, kas cieši piekļaujas katra dzīvokļa priekšējai unaizmugures sienai.Saiknes (saites) - funkcionālie ikdienas sakari, ko raksturo iedzīvotāju mobilitāte unsatiksme, kā arī ekonomiskās un informatīvās saites ;Saimnieciskā darbība - preču ražošana, dabas resursu realizācija, pakalpojumu sniegšana unvisa cita veida darbība, ko veic lai gūtu peļņu vai ekonomisko labumu.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums60

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.Sanitārā aizsargjosla – teritorija, kas noteikta kā josla ap objektiem ar paaugstinātāmsanitārajām prasībām. Tās galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana.Sarkanā līnija – pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežoielas vai piebrauktuves (arī inženiertehnisko komunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamoteritoriju no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas pilsētu un ciemuteritorijās.Sanācija - piesārņotas vietas attīrīšana un atveseļošana vismaz līdz tādai pakāpei, ka turpmākcilvēku veselība vai vide netiek apdraudēta un šo teritoriju iespējams izmantot noteiktaisaimnieciskai darbībai. Sanācija ietver pasākumus, kas veicami, lai novērstu piesārņojumaizplatīšanos vai iekļūšanu pazemes ūdeņos, atjaunotu vai uzlabotu vides kvalitāti piesārņotajāvietā.Sasniedzamība – rādītājs, kas raksturo laiku un attālumu kādas apdzīvotas vietassasniegšanai. Tas atkarīgs no ceļu tīkla un transporta intensitātes.Savrupmāja - brīvstāvoša vienas vai divu ģimeņu dzīvojamā māja.Suburbanizācija - piepilsētu attīstības process lielo pilsētu un metropoļu teritoriju apkārtnē,ko izraisa ekonomiskā izaugsme, iedzīvotāju skaita pieaugums un pilsētas iekšējās struktūrasrestrukturizācija.Polderis – nosusināta platība, kas norobežota ar aizsargdambi no uzplūstošajiem ūdeņiemun no kuras ūdens noteci novada ar sūknēšanu.Poldera baseins – teritorija, no kuras tiek novadīta virszemes un pazemes ūdeņu notece nopoldera un tam piegulošās teritorijas platības.Poldera platība – teritorija, kas applūda palos vai plūdos līdz aizsargdambju ierīkošanai, kastiek aizsargāta no pārmitrināšanās un kuras notece tiek pārsūknēta uz sūkņu staciju.Publiskā ārtelpa – ielas un ceļi, laukumi, parki (dārzi), skvēri, krastmalas, kvartālu telpa,pagalmi, kas bez ierobežojuma pieejami sabiedrībai neatkarīgi no tā, kā īpašumā tie atrodas.Tauvas josla – sauszemes josla gar visu ūdeņu, (upju, ezeru, kanālu) krastiem, kas paredzētazvejas, rekreācijas vajadzībām un nodrošina piekļūšanu ūdenim, neatkarīgi no zemespiederības.Tehnoloģiskais parks (zinātnes un tehnoloģiju parks, tehnoloģiskais centrs) - cilvēkresursu,zināšanu un infrastruktūras komplekss, kur radīti labvēlīgi apstākļi augstākās izglītības,pētnieciskā darba un zinātņietilpīgas produkcijas ražošanas savstarpēji papildinošai attīstībai.Telpiskā attīstība - teritoriju evolūcija visās tās dimensijās (ekonomiskajā, sociālajā, videsun fiziskajā).Telpiskā plānošana – paplašināta pieeja teritorijas plānošanai, ietverot sociālos,ekonomiskos un vides aspektus un to kopsakarības globālākā skatījumā.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums61

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.Telpiskais struktūrplāns – plāns, kas konceptuāli atspoguļo kādas teritorijas telpiskoattīstību. Tas nav ietverts Latvijas normatīvos dokumentos, taču var tikt izstrādāts kā nozarespolitikas plāna vai jebkura līmeņa attīstības plāna sastāvdaļa. Atšķirībā no tradicionālāsteritorijas plānošanas pieejas, struktūrplānošana ir vairāk stratēģiski orientēta, elastīgāka,integrēta un proaktīva metode.Teritorijas attīstība - process, kā rezultātā tiek transformēta apdzīvoto teritoriju ģeogrāfija,ietverot gan fiziskos komponentus (infrastruktūru, ainavas, dabas vidi), gan apdzīvojumastruktūru, pilsētu izmēru un savstarpējās attiecības.Teritorijas integrētā apsaimniekošana - pieeja, kad kādas teritorijas (visbiežāk īpašiaizsargājamās dabas teritorijas) apsaimniekošanai tiek izdalītas īpašas teritorijas (zonas) aratšķirīgiem atļautās izmantošanas veidiem un nosacījumiem.Teritorijas plānojuma vadlīnijas - ieteikumi vietējo pašvaldību attīstības programmu unteritorijas plānojumu izstrādāšanai.Turpmākas izpētes un plānošanas teritorijas - teritorijas, kas rezervētas valsts vaireģionālas nozīmes infrastruktūras objektu izbūvei, kā arī tādas teritorijas, kurās veicamakompleksa un padziļināta izpēte, lai varētu tikt noteikts šīs teritorijas turpmākais atļautaisizmantošanas veids.Tūrisms - jebkura veida darbība un aktivitātes, kas ir saistīta ar cilvēku pagaidu ceļojumuārpus savas dzīvesvietas, brīvā laika pavadīšanas vai lietišķo darījumu nolūkā, ja tas navsaistīts ar algotu darbu apmeklējuma vietā.Ūdenstece – dabiska vai mākslīgi radīta gultne (upe, kanāls, strauts, grāvis) ar plūstošu ūdensstraumi, kas veidojas zemes virsmas slīpuma dēļ.Ūdenstilpe – dabisks vai mākslīgs veidots zemes virsmas iedziļinājums vai ieplaka, kaspiepildīta ar ūdeni (ezers, ūdenskrātuve, dīķis).Urbānais areāls, jeb pilsētas funkcionālais areāls – teritorija, ko veido pilsētas urbānaiskodols kopā ar apkārtējām teritorijām, kas ekonomiski integrētas ar to.Urbanizēts – blīvi apbūvēta teritorija ar pilsētvides iezīmēm.Urbanizācija - ilgtermiņa sociāli ekonomisks process, ar kuru sabiedrības lauku dzīves veidsmainās uz pilsētas dzīves veidu. Tam raksturīga iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanāspilsētās, pilsētu iedzīvotāju īpatsvars pieaugums un pašu pilsētu teritoriju izaugsme.Vides un dabas resursu aizsargjosla – teritorija, kas noteikta kā aizsargjosla ap objektiem,kas nozīmīgi no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. Tāsgalvenais uzdevums ir samazināt vai novērst negatīvās antropogēnās iedarbības ietekmi uzšiem objektiem.Vidēja pilsēta - pilsētas tipa apdzīvota vieta ar vidēji augstu iedzīvotāju koncentrāciju unapbūves blīvumu, ar iedzīvotāju skaitu robežās no 10 000 līdz 25 000.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums62

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.Vidējs ciems - lauku apdzīvota vieta ar iedzīvotāju skaitu robežās no 100 līdz 500. Tamraksturīgs ielu un ceļu tīkls, daļējs teritorijas labiekārtojums, daļējs tehniskās infrastruktūrasnodrošinājums, dažādi sociālās un ekonomiskās infrastruktūras elementi.Vides pieejamība - iespēja cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (kustību, redzes vai dzirdestraucējumiem) patstāvīgi pārvietoties vidē atbilstoši būves vai telpas funkcijai.Vides problēmas - nevēlamas pārmaiņas vidē ar negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību,ekosistēmām vai vides spējām pildīt cilvēkam nepieciešamās funkcijas.Vasarnīcu un dārzkopju ciemi – sezonas rakstura apdzīvotas vietas lauku teritorijās, kasveidotas ar mērķi apsaimniekot mazdārziņus. kurās ir kompakta apbūve un sezonālaapdzīvotība. Tos raksturo blīva apbūve, vājš inženiertehniskais nodrošinājums un neatbilstošuparametru ielu tīkls.Vīzija - vēlamā un iespējamā nākotnē sasniedzamā situācija.Viensēta – savrup stāvoša ēku grupa lauku apvidū, kas sastāv no dzīvojamās mājas,saimniecības ēkām un citām būvēm, kas nepieciešamas mājsaimniecības uzturēšanai unģimenes saimnieciskai darbībai.Viensētu grupa – apdzīvota vieta lauku apvidū, ko veido vairākas tuvu stāvošas viensētas.Tās bieži apvieno kopīgs nosaukums, no kura ir atvasināts katras atsevišķās viensētasnosaukums.Vispārīgas lietošanas ceļš – ceļš, kur atļauta visu ceļa lietotāju satiksme.Zaļie koridori – skat. ekoloģiskie koridori.Zemes izmantošanas veidi – teritorijas iedalījums pēc plānotās atļautās zemes izmantošanas,kas noteikta pašvaldības teritorijas plānojumā.Zemnieku sēta – zeme, ēkas vai būves, kas tiek plānotas vai izmantotas zemniekusaimniecībai, un ietver dzīvojamo māju ar saimniecības ēkas un citām būvēm, kasnepieciešamas mājsaimniecības uzturēšanai un ģimenes saimnieciskai darbībai.Zona – rajons, apgabals, kam visā teritorijā ir kāda noteikta īpašība, vai kopīgas dominējošāsfunkcijas.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums63

Rīgas rajona teritorijas plānojums2008-2020.IZMANTOTĀ LITERATŪRA1. Ainavu aizsardzība, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 2000.2. Ainavu plānošana, apsaimniekošana un aizsardzība lauku pašvaldībās, Vides aizsardzībasun reģionālās attīstības ministrija, Rīga, 2001.3. „Aizsargjoslu likums”, Rīga, 1997.3. Apdzīvojuma struktūras attīstība, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija,Rīga, 2001.4. Atkritumu apsaimniekošana, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 2000.5. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ilgtspējīgā mežsaimniecībā, starptautiskāsrekomendācijas un likumdošana, Latvijas Dabas fonds, Rīga.6. Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma, Latvijas Vēstnesis.7. Dabas aizsardzība, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 2000.8. Dabas daudzveidības saglabāšana lauku ainavā, Latvijas Dabas fonds, Rīga.9. Pārskats par Rīgas rajona zemes dzīļu resursiem, Valsts Ģeoloģijas dienests, 2002.10. Kultūras mantojuma aizsardzība un saglabāšana, Vides aizsardzības un reģionālāsattīstības ministrija, 1999.11. Melluma A., Leinerte M., Ainava un cilvēks, Rīga "Avots", 1992.12. Nacionālā līmeņa teritorijas plāna saistošā daļa “Nacionālas nozīmes lauksaimniecības unmežsaimniecības teritorijas” sadaļa “Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas”,darba redakcija, Rīga, 29.10.2001.13. Nacionālā līmeņa teritorijas plāna saistošā daļa “Nacionālas nozīmes paaugstināta riskateritorijas”, darba redakcija, Rīga, 29.10.2001.14. Pazemes ūdeņu aizsardzība, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 2000.15. Rīgas meži zemei, dabai, tautai, Rīgas domes Īpašuma departamenta Meža pārvalde, 200216. Rīgas rajona teritorijas plānojums (līdz 2003.gadam) ar grozījumiem.17. “ Rīgas rajona tūrisma attīstības stratēģija, mārketinga plāns”, IU “Siguldas Tūrismacentrs", 2000. g.18. “Rīgas reģiona attīstības stratēģija", Rīgas reģiona attīstības padome, Rīga, 2000. g.2. Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) plānojums. Rīgas plānošanas reģionapadome, Rīgas reģiona attīstības aģentūra. Rīga, 2007.g.19. Sateces baseina principa ieviešana teritorijas plānošanā, Vides aizsardzības un reģionālāsattīstības ministrija, Rīga, 2001.20. Transporta nozares attīstība, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 199921. VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga” Teritorijas attīstības programma 2002.-2020.gadam(teritoriālā plāna izstrādei), Rīga, 2002.22. LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Kultūras mantojuma aizsardzībaun saglabāšana // Nozares pārskats rajona plānojuma izstrādāšanai:.- Rīga: ”VARAM “,23. “Pludmales un primāro kāpu dabas aizsardzības plāns”, B.Laime, konsultantiG.Eberhards, A.Piterāns, Latvijas Dabas fonds, 1999, Rīga.24. LR Satiksmes ministrijas „Transporta attīstības pamatnostādes 2007.-2013.gadam” /MK2006.g.12.jūlija rīkojums Nr.518/25. Rekomendācijas telpiskās plānošanas vadlīnijām. Via Baltica telpiskās attītstības zona,4. darba grupa un 4. aktivitāte. Rīgas rajona padome. Rīga, 2001.26. LR MK noteikumi Nr. 770 (11.10.2005.) Rajona pašvaldības teritorijas plānošanasnoteikumi. Rīga, 2005.27. Rīgas rajona teritorijas plānojums (līdz 2020.gadam), Sadaļas Civilā aizsardzība,Paaugstināta riska un bīstamie objekti, Teritorijas izmantošanas noteikumi, Rīgas rajonapadome, VUGD Rīgas rajona brigāde, 2006.2. daļa,. Rajona teritorijas izmantošanas noteikumi5. sējums64