Rīgas <strong>rajona</strong> <strong>teritorijas</strong> plānojums2008-2020.2.5.1.Atļautā izmantošana(1) Plaša profila ražošanas uzņēmumi un ar to saistītās infrastruktūras ierīkošana;(2) Derīgo izrakteņu ieguve un pārstrāde;(3) Inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti;(4) Transporta infrastruktūraNetiek neizslēgti arī citi zemes izmantošanas veidi – lauksaimniecība, mežsaimniecība.2.5.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem(1) Ražošanas <strong>teritorijas</strong> un to robežas tiek precizētas un uzrādītas vietējo pašvaldībuplānojumos.(2) Pēc iespējas jāparedz jau esošo ražošanas zonu racionāla izmantošana – revitalizācija unattīstība.(3) Jāparedz buferzona starp ražošanas un dzīvojamās apbūves teritorijām.(4) Plānojot jaunas ražošanas <strong>teritorijas</strong>, transporta infrastruktūra jāplāno tā, lai netiktušķērsotas dzīvojamās apbūves <strong>teritorijas</strong> un apdzīvoto vietu centri.(5) Jānodrošina reģiona nozīmes rūpniecības teritoriju tieša sasaiste ar valsts nozīmesceļiem.2.6. Nacionālas un reģionālas nozīmes derīgo izrakteņu atradnes2.6.1. KarjeriNozīmīgākie nacionālas nozīmes ekspluatējamie derīgo izrakteņu ieguves karjeri Rajona<strong>teritorijas</strong> plānotās atļautās izmantošanas kartē ir parādīti kā ražošanas attīstības un derīgoizrakteņu izstrādes <strong>teritorijas</strong>.2.6.1.1.Atļautā izmantošana(1) Derīgo izrakteņu iegūšana;(2) Inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti;(3) Transporta infrastruktūras objekti.(4) Pēc rekultivācijas var veikt zemes transformāciju citos izmantošanas veidos.2.6.1.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem(1) Vietējo pašvaldību plānojumos jāparāda visi derīgo izrakteņu karjeri, nosakot topašreizējo statusu.(2) Izstrādātajiem un pamestajiem karjeriem jāizstrādā rekultivācijas projekti.(3) Plānojot jaunus derīgo izrakteņu ieguves karjerus, jāizstrādā transporta shēma, lainovērstu iespējamo negatīvo ietekmi uz apdzīvojumu.2.6.2. Derīgo izrakteņu atradnesRīgas <strong>rajona</strong> plānojumā 1.daļas 3.sējuma 3.attēlā ir uzrādītas izmantojamās un perspektīvāsderīgo izrakteņu atradnes, kam ir nacionāla nozīme.2.6.2.1.Atļautā izmantošanaDerīgo izrakteņu atradņu teritorijās prioritāte ir derīgo izrakteņu ieguve, ja tas navpretrunā ar dabas aizsardzības interesēm.2. daļa,. Rajona <strong>teritorijas</strong> izmantošanas noteikumi5. sējums24
Rīgas <strong>rajona</strong> <strong>teritorijas</strong> plānojums2008-2020.Derīgo izrakteņu ieguvi drīkst uzsākt atbilstoši likumam “Par zemes dzīlēm” (1996. gada 21.maijā) un MK noteikumiem nr.448 „Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēmun to izmantošanas kārtību, valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību, kā arīzemes dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles kārtību”(21.06.2005.), MK noteikumiem nr.449 „Zemes dzīļu izmantošanas licenču un biežisastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas, kā arī ģeoloģiskās informācijasizmantošanas vispārīgā kārtība” (21.06.2005.). Pēc derīgo izrakteņu karjeru ekspluatācijasbeigām, tie ir jārekultivē.2.6.2.2.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem(1) Vietējo pašvaldību <strong>teritorijas</strong> plānojumos jāprecizē visu derīgo izrakteņu atradņu<strong>teritorijas</strong> un jānosaka katras konkrētas <strong>teritorijas</strong> izmantošanas prasības.2.6.3. Pazemes ūdeņu resursiLai aizsargātu un saglabātu <strong>rajona</strong> dzeramā ūdens krājumus, Rīgas <strong>rajona</strong> plānojumāparādītas izpētītās pazemes ūdeņu atradnes Rīgas un visām <strong>rajona</strong> pilsētām.Kopumā pazemes ūdeņi Rīgas rajonā ir samērā labi aizsargāti no piesārņojumainfiltrācijas, tādēļ tajā nav jānodrošina bakterioloģiskā aizsargjosla. Lai novērstu ūdensgūtnēsun urbumos ūdens ķīmiskā piesārņojuma iespējas, Valsts investīciju programmas “800+”ietvaros ir veikta ūdensapgādes avotu izpēte, ekspluatācijai pieejamo krājumu izvērtēšana unūdensapgādes avotu tehniskā izpēte un aprēķināta ķīmiskā aizsargjosla Rīgas pilsētasūdensgūtnei, Olaines, Salaspils, Siguldas, Saulkrastu, Vangažu, Baldones, Baložu, un cituapdzīvoto vietu ūdensgūtnēm.2.6.3.1.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem(1) Vietējo pašvaldību <strong>teritorijas</strong> plānojumos jāparāda centralizētās ūdensapgādesūdensgūtnes un artēziskie urbumi, kā arī jānosaka un jāparāda to aizsargjoslas.(2) Vietējo pašvaldību plānojumos ieteicams uzrādīt arī slēdzamos un tamponējamosurbumus.2.7. Lauksaimniecības <strong>teritorijas</strong>Rajona plānojums nosaka, ka lauksaimnieciski izmantojamā zeme ir viens nogalvenajiem resursiem un priekšnosacījumiem lauksaimniecības attīstībai, tādēļ irnepieciešams saglabāt vērtīgākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, novēršot toaizaugšanu ar mežu, augsnes eroziju un degradāciju.Rajona plānojums nosaka, ka jāattīsta videi draudzīgas aktivitātes, zemes resursu racionālaizmantošana, lauku vides efektīva apsaimniekošana, lai nodrošinātu <strong>rajona</strong> zemes resursu,vides un arī kultūras ainavu aizsardzību un saglabāšanu.Rajona plānojumā ir īpaši izdalītas nacionālas nozīmes īpaši vērtīgās lauksaimniecībāizmantojamās zemes un reģiona nozīmes īpaši vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes.Rajona <strong>teritorijas</strong> plānotās atļautās izmantošanas kartē parādītas tikai nacionālas nozīmeslauksaimniecības zemes.2.7.1. Nacionālas nozīmes īpaši vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemesTās tiek noteiktas, lai saglabātu vērtīgākos lauksaimniecības zemju resursus saskaņā arMK “Noteikumos par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām” Nr.142 noteikto2. daļa,. Rajona <strong>teritorijas</strong> izmantošanas noteikumi5. sējums25